Datu aizsardzība un konfidencialitāte piemēru punkti

Datu aizsardzība un konfidencialitāte. 9.1. Puses no Līguma izrietošo personas datu apstrādi veic godprātīgi un saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Regula), un Līguma Pielikuma Nr.4 noteikumiem. 9.2. Puses vienojas neizpaust konfidenciāla rakstura informāciju, ko par tādu ir noteikusi Puse, kas attiecas uz otru Pusi un kļuvusi zināma Līguma darbības laikā. Par konfidenciālu informāciju uzskatāma un pie neizpaužamām ziņām pieskaitāma jebkāda esoša vai Pakalpojuma sniegšanas procesā iegūta vārdiska vai rakstiska, tekstuāla vai vizuāla finansiāla, ekonomiska, juridiska vai cita satura informācija, kas Pusēm nodota vai kļuvusi zināma, pildot Līgumā paredzētās saistības un sniedzot Pakalpojumu. 9.3. Puses apņemas pakalpojuma sniegšanas un Līguma darbības laikā, kā arī pēc Līguma izbeigšanas bez otras Puses iepriekšējas rakstiskas atļaujas neizpaust, neizplatīt un jebkādā citādā veidā nenodot trešajām personām Pušu rīcībā nonākušo konfidenciālo informāciju, neizmantot to savās personīgajās interesēs, kā arī rūpēties, lai tā nebūtu tieši vai netieši pieejama trešajām personām, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi. 9.4. Puses nodrošina informācijas konfidencialitātes noteikumu izpildi arī no jebkuru trešo personu puses, ko Puses piesaistījusi Līguma izpildei.

Related to Datu aizsardzība un konfidencialitāte

  • KONFIDENCIALITĀTE Puses apņemas ievērot konfidencialitāti savstarpējās attiecībās, tajā skaitā: nodrošināt Līgumā minētās informācijas neizpaušanu no trešo personu puses, kas piedalās Līguma izpildē, izņemot valsts un pašvaldību institūcijas, kas tiesību aktos noteiktā kārtībā pieprasa atklāt šādu informāciju; aizsargāt, neizplatīt un bez iepriekšējas savstarpējas rakstiskas saskaņošanas neizpaust trešajām personām pilnīgi vai daļēji ar šo Līgumu vai citu ar to izpildi saistītu dokumentu saturu, kā arī tehniska, komerciāla un jebkāda cita rakstura informāciju par otras Puses darbību, kas kļuvusi tiem pieejama līgumsaistību izpildes gaitā, izņemot Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Puses vienojas, ka šīs nodaļas ierobežojumi neattiecas uz publiski pieejamu informāciju, kā arī uz informāciju, kuru saskaņā ar Līguma noteikumiem ir paredzēts darīt zināmu trešajām personām. Puses vienojas, ka konfidencialitātes noteikumu neievērošana ir rupjš Līguma pārkāpums, kas cietušajai Pusei dod tiesības prasīt no vainīgās Puses konfidencialitātes noteikumu neievērošanas rezultātā radušos zaudējumu atlīdzināšanu. Šī Līguma nodaļas noteikumiem nav laika ierobežojuma un uz to neattiecas Līguma darbības termiņš.

  • Konfidencialitātes nosacījumi 8.1. Puses apņemas neizpaust finansiālu un citu informāciju, kas kļuvusi zināma Līguma rezultātā un var kaitēt Pušu interesēm. Šādas informācijas izpaušana trešajām personām vai publicēšana ir atļauta tikai Pusēm savstarpēji rakstiski vienojoties.

  • FIZISKO PERSONU DATU AIZSARDZĪBA 10.1. Līdzējiem ir tiesības apstrādāt no otra Līdzēja iegūtos fizisko personu datus tikai ar mērķi nodrošināt Līgumā noteikto saistību izpildi, kā arī Līguma izpildes ietvaros iegūtos fizisko personu datus, ievērojot tiesību normatīvajos aktos noteiktās prasības šādu datu apstrādei un aizsardzībai, tajā skaitā, bet ne tikai, no 2018.gada 25.maija ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības. 10.2. Līdzējs, kurš nodod otram Līdzējam fizisko personu datus apstrādei, atbild par piekrišanu iegūšanu no attiecīgajiem datu subjektiem. 10.3. Līdzēji apņemas nenodot tālāk trešajām personām no otra Līdzēja iegūtos fizisko personu datus, izņemot gadījumus, kad Vienošanās ir noteikts citādāk vai tiesību normatīvie akti paredz šādu datu nodošanu. 10.4. Ja saskaņā ar tiesību normatīvajiem aktiem Līdzējam var rasties pienākums nodot tālāk trešajām personām no otra Līdzēja iegūtos fizisko personu datus, tas pirms šādu datu nodošanas informē par to otru Līdzēju, ja vien tiesību normatīvie akti to neaizliedz. 10.5. Neskatoties uz Vienošanās 10.3.punktā minēto, UZŅĒMĒJS piekrīt, ka PASŪTĪTĀJS nodod no UZŅĒMĒJA saņemtos fizisko personu datus trešajām personām, kas sniedz PASŪTĪTĀJAM pakalpojumus un ar kurām PASŪTĪTĀJS sadarbojas tā darbības un šīs Vienošanās izpildes nodrošināšanai. 10.6. Līdzēji apņemas pēc otra Līdzēja pieprasījuma iznīcināt no otra Līdzēja iegūtos fizisko personu datus, ja izbeidzas nepieciešamība tos apstrādāt šīs Vienošanās izpildes nodrošināšanai.

  • Personas datu aizsardzība 10.1. Puses nodrošina, ka Līguma izpildes gaitā to rīcībā nonākušai informācijai, kas saistīta ar konkrētām fiziskām personām (turpmāk - Personas dati): 10.1.1. tiek ievērota konfidencialitāte un dati tiek izmantoti tikai Līgumā noteikto pienākumu pildīšanai un mērķu sasniegšanai; 10.1.2. neizpaust trešajām personām informāciju, kuru tās ieguvušas savstarpējas sadarbības rezultātā par otras Puses esošo vai turpmāko darbību bez attiecīgās Puses piekrišanas, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus. 10.2. Puses informē viena otru par izmaiņām iesniegtajos Personas datos, ja tie zaudējuši savu aktualitāti, nav precīzi vai lūdz tos dzēst, ja Pusēm vairs nav tiesiska pamata apstrādāt šos datus. Puse, kas nodod Personas datus, ir atbildīga par datu precizitāti un tiesiskā pamata noteikšanu datu apstrādei. 10.3. Pēc Līguma saistību izpildes Izpildītājs dzēš tā rīcībā esošos Personas datus vai, ja tam ir tiesisks pamats, uzglabā tos tikai normatīvajos aktos paredzēto laika periodu. 10.4. Apstrādājot Personas datus, Pusēm ir pienākums ievērot Latvijas Republikā spēkā esošo personas datu apstrādi reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Pusēm nav tiesību nodot datus ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas robežām.

  • Iepirkuma komisijas pienākumi un tiesības Iepirkuma komisijai ir tiesības: pieprasīt, lai pretendents precizētu informāciju par savu piedāvājumu, ja tas nepieciešams pretendentu atlasei, piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājumu vērtēšanai; pārbaudīt zemāko cenu veidošanos, lai pārliecinātos, vai nav saņemts nepamatoti lēts piedāvājums; lemt par piedāvājumu noformējuma atbilstību iepirkuma dokumentācijas noteiktajām prasībām; noraidīt piedāvājumus, ja tie neatbilst iepirkuma dokumentācijas prasībām; labot aritmētiskas kļūdas pretendentu finanšu piedāvājumos; pieaicināt ekspertus pretendentu atlasei, piedāvājumu atbilstības pārbaudei un vērtēšanai; izvēlēties nākamo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju. Iepirkuma komisijai ir pienākums: izstrādāt un apstiprināt iepirkuma procedūras dokumentus; nodrošināt pretendentu brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; nodrošināt konfidenciālas informācijas neizpaušanu; vērtēt pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar iepirkuma dokumentācijas, izvēlēties piedāvājumu, vai pieņemt lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, neizvēloties nevienu piedāvājumu; pēc ieinteresēto pretendentu pieprasījuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām; triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus rakstiski informēt visus pretendentus par iepirkuma rezultātiem. Pasūtītājs slēdz līgumu saskaņā ar pretendenta, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, piedāvāto līgumu, iepriekš to saskaņojot. Pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu ar iepirkuma komisijas izraudzīto pretendentu ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc rezultātu paziņošanas. Pasūtītājs pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus Pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz iepirkuma līguma slēgšanu, kā arī savu lēmumu publicē xxx.xxxxxxxx.xxxxxxxxxx.xx, xxx.xxxxxxxxxx.xx, xxx.xxx.xxx.xx (xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx). Ja pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, iepirkuma komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vai pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Ja pieņemts lēmums iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet tas atsakās slēgt iepirkuma līgumu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu nākamajam pretendentam, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, iepirkuma komisija izvērtē, vai tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju. Ja nepieciešams, iepirkuma komisija ir tiesīga pieprasīt no nākamā pretendenta apliecinājumu un, ja nepieciešams, pierādījumus, ka tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu. Ja nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

  • Iepirkuma komisijas tiesības pieprasīt, lai pretendents precizē informāciju par savu piedāvājumu, ja tas nepieciešams piedāvājuma noformējuma pārbaudei, pretendenta kvalifikācijas pārbaudei, kā arī piedāvājuma vērtēšanai; pieaicināt ekspertu piedāvājumu noformējuma pārbaudes, pretendentu kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudes, kā arī piedāvājumu vērtēšanas procesā; gadījumā, ja pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar Pasūtītāju, Iepirkuma komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vai pārtraukt iepirkumu, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Ja pieņemts lēmums Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet tas atsakās slēgt iepirkuma līgumu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu; jebkurā brīdī pārtraukt Iepirkumu, ja tam ir objektīvs pamatojums; izslēgt pretendentu no dalības Iepirkumā, ja attiecīgais pretendents noteiktajā termiņā neiesniedz PIL 9.panta desmitās daļas 2.punktā noteikto apliecinājumu; pieņemt lēmumu izbeigt Iepirkumu bez rezultāta, ja iesniegti Nolikumā noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai vispār nav iesniegti piedāvājumi.

  • STRĪDU RISINĀŠANA UN LĪGUMAM PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI 12.1. Strīdus un domstarpības, kas rodas saistībā ar līgumu, PUSES risina savstarpēju pārrunu ceļā. Strīdus un domstarpības, par kurām PUSES nevar vienoties pārrunu ceļā, izskata Latvijas Republikas tiesā. Tiesas vieta – Rīga, Latvija. 12.2. Līgums uzrakstīts un izpildāms saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

  • Pasūtītājs un Pasūtītāja kontaktpersona Pasūtītājs: SIA „JELGAVAS ŪDENS”, Reģ.Nr.41703001321, Xxxxxxxxx xxxx 0, Xxxxxxx, XX-0000. Pasūtītāja kontaktpersona: Projektu īstenošanas grupas vadītāja Xxxx Xxxxxx, xxx.xx.: 00000000 faksa nr.: 63007100

  • PĀRSTĀVJI UN KONTAKTINFORMĀCIJA 13.1. Pasūtītāja pārstāvji ar šo Līgumu saistītu jautājumu risinājumu sagatavošanā, kā arī attiecībā uz Darba izpildi un līguma izpildes termiņiem ir: _______________. 13.2. Izpildītāja pārstāvis ar šo līgumu saistītu jautājumu risinājumu sagatavošanā, kā arī attiecībā uz Xxxxx izpildi un pabeigšanu ir: _________. 13.3. Katrai Pusei ir tiesības jebkurā laikā mainīt savu Līgumā norādīto pārstāvi. Puses nekavējoties rakstiski informē otru Pusi par pārstāvju nomaiņu. Rakstiski paziņoto pārstāvju pilnvaras ir spēkā līdz to atsaukumam.

  • Iepirkuma komisijas tiesības un pienākumi Piedāvājumu izvērtēšanu veic iepirkuma komisija. Iepirkuma komisija ir tiesīga pieaicināt ekspertu. Piedāvājumu atvēršanu un izvērtēšanu iepirkuma komisija veic slēgtās sēdēs bez pretendentu klātbūtnes. Iepirkuma komisija ir tiesīga labot aritmētiskās kļūdas pretendentu finanšu piedāvājumā. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu iepirkuma komisija paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Aritmētiskās kļūdas piedāvājumos tiek labotas šādi: ja atšķiras skaitļi vārdos no skaitļiem ciparos, vērā tiks ņemti skaitļi vārdos; ja piedāvājumā konstatēta aritmētiska kļūda nodokļu aprēķināšanā, iepirkuma komisija to labo atbilstoši nodokļu likumos noteiktajai nodokļu aprēķināšanas kārtībai. Piedāvājumu izvērtēšanā iepirkuma komisija pārbauda piedāvājumu atbilstību Iepirkuma nolikumā paredzētajiem noteikumiem, prasībām un Iepirkuma Tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām. Iepirkuma komisija atsakās no tālākas piedāvājuma izvērtēšanas gadījumā, ja tiek konstatēts, ka piedāvājums neatbilst kādai no Iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas iepirkuma komisija pieņem kādu no šādiem lēmumiem: par kāda no pretendentiem atzīšanu par Xxxxxxxxx uzvarētāju; par Xxxxxxxxx izbeigšanu, neizvēloties nevienu no pretendentiem, ja Xxxxxxxxxx nav iesniegti piedāvājumi, vai arī iesniegtie piedāvājumi neatbilst Iepirkumā noteiktajām prasībām. Pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt Iepirkumu, ja tam ir objektīvs pamatojums. Ja iepirkuma komisija konstatē, ka konkrētais piedāvājums varētu būt nepamatoti lēts, Iepirkuma komisija pirms šī piedāvājuma noraidīšanas rakstveidā pieprasa pretendentam detalizētu paskaidrojumu par būtiskajiem piedāvājuma nosacījumiem. Ja, izvērtējot pretendenta sniegto paskaidrojumu, iepirkuma komisija konstatē, ka pretendents nav pierādījis, ka tam ir pieejami tādi piedāvājuma nosacījumi, kas ļauj noteikt tik zemu cenu, iepirkuma komisija atzīst piedāvājumu par nepamatoti lētu un tālāk to neizskata. Visas pārējās iepirkuma komisijas tiesības un pienākumus, kas nav atrunāti Iepirkuma nolikumā, regulē PIL un citi spēkā esošie normatīvie akti. Pēc nepieciešamības iepirkuma komisija var papildus pieprasīt no pretendenta papildus informāciju.