Detālplānojuma teritorija. Atbilstoši TP Detālplānojuma teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana noteikta kā Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1), kurā apbūves maksimālais stāvu skaits noteikts 3 stāvi, kur apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 12 m. Detālplānojumu sagatavojusi teritorijas plānotāja/kartogrāfe Xxxxxxxxxx Xxxxxxxxxxxxx un teritorijas plānotāja Xxxxx Xxxxxxx, ievērojot Attīstītāja ieceri – pamatot savrupmāju izbūvi Īpašuma neapbūvētajā daļā, sadarbībā ar attiecīgo jomu speciālistiem. Detālplānojuma izstrāde veikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma, Meliorācijas likuma, Zemes ierīcības likuma, Elektronisko sakaru likuma, Enerģētikas likuma, Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, Ministru kabineta 14.10.2014. noteikumu Nr. 628 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”, TP un citu attiecīgo jomu būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Detālplānojuma teritorija. Ķekavas novada Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma 2009.-2021.gadam plānotās (atļautās) kartes fragments
Detālplānojuma teritorija. Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma plānotā dzelzceļa izpētes koridora novietojums Ķekavas novadā pie autoceļa A5, Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai 2014./2015.gadā (Datu avots: xxxx://xxxxxxxxxxx.xxxx/, resurss apskatīts 19.08.2015.) Starp Ķekavas novada pašvaldību, jaunā dzelzceļa Rail Baltica projektētājiem un Satiksmes ministriju 2015.gada vasarā ir izveidojusies konstruktīva sadarbība, kuras rezultātā tiek domāts par adekvātām kompensācijām iedzīvotājiem un tiek plānots, kā apiet sākotnēji šķērsotās dzīvojamās mājas un nodrošināt nepieciešamos šķērsojumus. Tāpat sarunu gaitā jau tiek diskutēts par nākotnē iespējamā loģistikas centra un pasažieru stacijas izveidi Ķekavas novadā. (…) Ķekavas novada domes deputātiem, iespējamā loģistikas centra un pieturvietas novietne varētu būt Ķekavas novada teritorijā – autoceļu A5 un A7 krustojumu apkaimē, taču jau par konkrētākiem risinājumiem Ķekavas novada domes deputāti tiks informēti 2015.gada rudenī. (xxx.xxxxxxxxxxx.xxxx, 18.06.2015.)
Detālplānojuma teritorija. Detālplānojumu izstrādā teritorijai, kas atbilst Nekustamo īpašumu robežām 3,79 ha kopplatībā.
Detālplānojuma teritorija. 5.1. Detālplānojuma teritorijas atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, Saulkrastu pilsētā, posmā no Pēterupes “Saules tiltiņa” līdz Ķīšupes ietekai jūrā.
5.2. Saskaņā ar Saulkrastu novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. SN 11/2017 "Par Saulkrastu novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" atļautā izmantošana lielākajai teritorijas daļai noteikta Dabas un apstādījumu teritorijas (DA; DA3; DA6), atsevišķās vietās pie ceļiem atļautā izmantošana noteikta Publiskās apbūves teritorija (P3; P4). Visa detālplānojuma teritorija atrodas teritorijā ar īpašiem noteikumiem – Kūrorta teritorija (TIN1).
5.2.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir dabiskās zaļumu teritorijas, kas ietver ar mežu klātās platības, meža infrastruktūras objektus upes ielejas nogāzē un gravās, kā arī stādījumi ar īpašu kultūrvēsturisku nozīmi un specifiskām funkcijām, kā arī ar lielu ekoloģisko, estētisko un rekreācijas nozīmi, kas kalpo arī reprezentācijai, ietver parkus un citus īpašas nozīmes zaļumus, zaļumus apbūves teritorijās, neapbūvējamo zaļumu teritorijas, kurās atrodas arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumi un/vai īpaši aizsargājamie biotopi.
5.2.2. Dabas un apstādījumu teritorijā (DA3) atļauts izvietot sezonas rakstura tirdzniecības un /vai pakalpojumu objektus (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sporta un atpūtas būvju būvniecība (sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu).
5.2.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA6) ir sabiedrībai pieejama ūdens baseina krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu krastā, kur sākas vienlaidus dabiskā sauszemes veģetācija, publiskās ārtelpas daļa ar vai bez labiekārtojuma, ar lielu ekoloģisko, estētisko un rekreācijas nozīmi.
5.2.4. Publiskās apbūves teritorija (P3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve - paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas.
5.2.5. Publiskās apbūves teritorija (P4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi tir...
Detālplānojuma teritorija. Zemes vienībai ir taisnstūrveida forma un bez izteikta reljefa. Zemes virsmas augstuma atzīme detālplānojuma teritorijas ZR daļā 1.66 m v.j.l., bet DA daļā 2.20 m v.j.l. Piekļūšana tiek nodrošināta no Pašvaldības ceļa “Ceļš gar Hapaka grāvi C60”. Detālplānojuma teritorija nav apbūvēta. Detālplānojuma teritorijas zemsedzi veido ruderalizēts atmatu zālājs. Nekustamā īpašums lietošanas mērķis - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101). Detālplānojuma teritoriju šķēros 10kV gaisvadu elektropārvades līnija. Esošo inženiertīklu izvietojumu skatīt grafiskās daļas “Topogrāfiskajā plānā”.
Detālplānojuma teritorija attēls. Detālplānojuma un tam piegulošajā teritorijā esošā meliorācijas sistēma Avots: SIA „Inženieru birojs „PROFECTO””, balsoties uz meliorācijas digitālo kadastru xxx.xxxxxxxxxxx.xx
Detālplānojuma teritorija. Lai novērtētu dažādu vides trokšņa avotu radītā trokšņa kopējo iedarbību vai noteiktu vispārīgu vides trokšņa prognozi noteiktai teritorijai, tiek izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes. Likums „Par piesārņojumu” (2001) nosaka, ka transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs (VAS „Latvijas Valsts ceļi”) ir atbildīgs par trokšņa rīcības plānu izstrādi un ieviešanu. Rīcības plānā vērtēto pasākumu ieviešanai ir nepieciešams gan LR Satiksmes ministrijas, gan likumdevēja atbalsts. Pēc VAS „Latvijas Valsts ceļi” pasūtījuma, SIA „Estonian, Latvian&Lithuanian Environment” ir izstrādājusi „Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai valsts autoceļu posmiem 2019.– 2023. gadam” plāna projektu. Rīcības plāns ir izstrādāts valsts autoceļu posmiem, uz kuriem satiksmes intensitāte 2014. gadā pārsniedza 3 miljonus transportlīdzekļus gadā, x.xx. autoceļa posmā Rīga–Bauska– Lietuvas robeža (Grenctāle).
Detālplānojuma teritorija. Saskaņā ar spēkā esošo Ķekavas novada Ķekavas pagasta teritorijas plānojumu 2009.–2021. gadam, detālplānojumā iekļautā nekustamā īpašuma „Kursīši” atļautā teritorijas izmantošana ir „Satiksmes infrastruktūras objektu teritorija” (TL) un „Lauksaimniecības teritorija” (L) (skatīt 14. attēlu). Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība. Satiksmes infrastruktūras objektu teritorijas (TL) nozīmē apbūves teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir autotransporta, gājēju un
Detālplānojuma teritorija attēls. Projektēto pievedceļu shēma detālplānojuma teritorijas tiešā tuvumā Datu avots: xxxxx://xxxxxx.xx/xxxxxxxx/#xxxxxxx-xxxxxxxxxx-xxx-xxxxxxxx, resurss apskatīts 07.05.2017.