Detālplānojuma teritorija. Atbilstoši TP Detālplānojuma teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana noteikta kā Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1), kurā apbūves maksimālais stāvu skaits noteikts 3 stāvi, kur apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 12 m. Detālplānojumu sagatavojusi teritorijas plānotāja/kartogrāfe Xxxxxxxxxx Xxxxxxxxxxxxx un teritorijas plānotāja Xxxxx Xxxxxxx, ievērojot Attīstītāja ieceri – pamatot savrupmāju izbūvi Īpašuma neapbūvētajā daļā, sadarbībā ar attiecīgo jomu speciālistiem. Detālplānojuma izstrāde veikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma, Meliorācijas likuma, Zemes ierīcības likuma, Elektronisko sakaru likuma, Enerģētikas likuma, Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, Ministru kabineta 14.10.2014. noteikumu Nr. 628 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”, TP un citu attiecīgo jomu būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Detālplānojuma teritorija. 17. attēls. Projektēto pievedceļu shēma detālplānojuma teritorijas tiešā tuvumā Datu avots: xxxxx://xxxxxx.xx/xxxxxxxx/#xxxxxxx-xxxxxxxxxx-xxx-xxxxxxxx, resurss apskatīts 07.05.2017. Ņemot vērā VAS „Latvijas Valsts ceļi” 03.04.2018. izsniegtos nosacījumus, detālplānojuma risinājumi paredz piekļūšanu teritorijai saskaņā ar Ķekavas apvedceļa tehniskajiem risinājumiem – no perspektīvā ceļu pievienojuma (zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8070 011 0411 un 8070 011 0412), izvietojot to pret autoceļa A7 kreisajā pusē izbūvēto pievienojumu uz SIA „Dojus Latvija” (skatīt 18.-19. attēlu). Plānotais krustojums paredz izbūvēt autoceļa A7 vidusdaļā trešo joslu, kas paredzēta kreiso pagriezienu veikšanai. Risinājums pilnībā nodrošina iespēju piekļūt pie detālplānojuma teritorijas gan braucot virzienā no Rīgas, gan no Bauskas. Saskaņā ar VAS „Latvijas Valsts ceļi” 17.04.2018. vēstulē (nosacījumos) Nr. 4.3.1/4345 sniegto informāciju, perspektīvais ceļa pievienojums (kadastra apzīmējums 8070 011 0411) Ķekavas apvedceļa projektā, atbilstoši standartam LVS 190-2 „Ceļu projektēšanas noteikumi. Normālprofili”, ir paredzēts ar normālprofilu NP5.5 un ir domāts līdz 70aut/dnn apkalpošanai (nav paredzēts smagajiem transportlīdzekļiem). Ņemot vērā minēto un nepieciešamību detālplānojuma teritorijai nodrošināt piebraukšanu arī kravas autotransportam, detālplānojuma risinājumi paredz perspektīvo ceļa pievienojumu, no autoceļa A7 brauktuves līdz iebrauktuvei detālplānojuma teritorijā, ar normālprofilu NP7.5 (ieteicamais normālprofils) un iekšējiem pagrieziena rādiusiem – 12 m. Detālplānojuma risinājumi neparedz veidot jaunu pievienojumu valsts autoceļam A7 tieši no zemesgabala „Kursīši”, bet gan pa plānoto pievedceļu.
Detālplānojuma teritorija. 5.1. Detālplānojuma teritorijas atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, Saulkrastu pilsētā, posmā no Pēterupes “Saules tiltiņa” līdz Ķīšupes ietekai jūrā.
Detālplānojuma teritorija. 8. attēls. Detālplānojuma un tam piegulošajā teritorijā esošā meliorācijas sistēma Avots: SIA „Inženieru birojs „PROFECTO””, balsoties uz meliorācijas digitālo kadastru xxx.xxxxxxxxxxx.xx
Detālplānojuma teritorija. Lai novērtētu dažādu vides trokšņa avotu radītā trokšņa kopējo iedarbību vai noteiktu vispārīgu vides trokšņa prognozi noteiktai teritorijai, tiek izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes. Likums „Par piesārņojumu” (2001) nosaka, ka transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs (VAS „Latvijas Valsts ceļi”) ir atbildīgs par trokšņa rīcības plānu izstrādi un ieviešanu. Rīcības plānā vērtēto pasākumu ieviešanai ir nepieciešams gan LR Satiksmes ministrijas, gan likumdevēja atbalsts. Pēc VAS „Latvijas Valsts ceļi” pasūtījuma, SIA „Estonian, Latvian&Lithuanian Environment” ir izstrādājusi „Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai valsts autoceļu posmiem 2019.– 2023. gadam” plāna projektu. Rīcības plāns ir izstrādāts valsts autoceļu posmiem, uz kuriem satiksmes intensitāte 2014. gadā pārsniedza 3 miljonus transportlīdzekļus gadā, x.xx. autoceļa posmā Rīga–Bauska– Lietuvas robeža (Grenctāle).
Detālplānojuma teritorija. Saskaņā ar spēkā esošo Ķekavas novada Ķekavas pagasta teritorijas plānojumu 2009.–2021. gadam, detālplānojumā iekļautā nekustamā īpašuma „Kursīši” atļautā teritorijas izmantošana ir „Satiksmes infrastruktūras objektu teritorija” (TL) un „Lauksaimniecības teritorija” (L) (skatīt 14. attēlu). Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība. Satiksmes infrastruktūras objektu teritorijas (TL) nozīmē apbūves teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir autotransporta, gājēju un
Detālplānojuma teritorija. Zemes vienībai ir taisnstūrveida forma un bez izteikta reljefa. Zemes virsmas augstuma atzīme detālplānojuma teritorijas ZR daļā 1.66 m v.j.l., bet DA daļā 2.20 m v.j.l. Piekļūšana tiek nodrošināta no Pašvaldības ceļa “Ceļš gar Hapaka grāvi C60”. Detālplānojuma teritorija nav apbūvēta. Detālplānojuma teritorijas zemsedzi veido ruderalizēts atmatu zālājs. Nekustamā īpašums lietošanas mērķis - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101). Detālplānojuma teritoriju šķēros 10kV gaisvadu elektropārvades līnija. Esošo inženiertīklu izvietojumu skatīt grafiskās daļas “Topogrāfiskajā plānā”. Pēc meliorācijas kadastra datiem zemes vienība nosusināta ar segtām drenu sistēmām. Zemes vienība atrodas valsts nozīmes ūdensnotekas Daugavas, ŪSIK kods 4114:01, lejasgala sateces baseinā. Teritorijas hidroloģiskos apstākļus ietekmē, Spilves poldera sūkņu stacijas darbības režīms, kas tiek mākslīgi uzturēts un regulēts, un Hapaka grāvja sezonālās ūdens līmeņa izmaiņas, kuru ietekmē vēju uzplūdi no Rīgas jūras līča. Saskaņā ar Babītes novada pašvaldības izstrādāto tematisko plānojumu “Aizsargjoslu, aprobežojumu un meliorācijas attīstības tematiskais plānojums” detālplānojuma teritorija atrodas Spilves poldera sateces baseina teritorijā ar zemu plūda riska varbūtību. Pašvaldība ar savu plānošanas dokumentu ir noteikusi prasības teritorijas izmantošanai plūda riska teritorijas aizsargdambja avārijas gadījumā ar 1% applūduma varbūtību, kuras izvērtējams būvniecības procesā. Detālplānojuma teritorijai pirms būvniecības procesa uzsākšanas veicami ģeotehniskās izpētes darbi, lai noteiktu gruntsūdens dziļumu un grunts stāvokli. Iegūtie rezultāti ņemami vērā pie teritorijas attīstības. Saskaņā ar Teritorijas plānojumu detālplānojuma teritorija atrodas zonā “5km rādiuss ap lidlauka “Rīga” sliekšņiem”. Atbilstoši VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” trokšņa stratēģiskai kartei detālplānojuma teritorija atrodas lidostas “Rīga” nakts trokšņa ietekmes zonā, kur nakts trokšņa rādītājs Lnakts var sasniegt 40-44dB(A), savukārt diennakts vidējais, dienas un vakara trokšņa rādītāji nepārsniedz 2014.gada 7.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 2.pielikuma trokšņa robežlieluma prasībām savrupmāju apbūves teritorijām.