Kopsavilkums un secinājumi. Biosen apakšgrupas, kas nodarbojas ar 3D sejas atpazīšanu, pēdējā ceturksnī uzstādītais mērķis daļēji tika sasniegts, jo tika veikta sejas detektēšana attēlā ar augstu precizitāti (98.8% bija korekti), izstrādes procesā ir arī sejas lokalizācija. Kad tiks uzlabots sejas detektēšanas algoritms, tad varēs veikt vairāk eksperimentus arī sejas lokalizācijai un noskaidrot šīs metodikas precizitāti. Līdz ar to trešais izvirzītais mērķis – sejas atpazīšanas algoritms, kas balstās uz ”Local Binary Patterns” ir sākotnējā izstrādes stadijā un turpmākā pētniecība tiek saistīta tieši ar šo algoritmu. Arī izveidotā datubāze nepieciešamajiem eksperimentiem ir pietiekoši liela, bet nākotnē plānots to papildināt. Izveidotā plaukstas biometrijas sistēma var tikt izmantota drošības sistēmās objektos ar mazu apmeklētāju skaitu (zem 50). Piedāvātai sistēmai ir vairākas priekšrocības:
1. vieglāk izgatavot (nepieciešams tikai viens attēlu sensors),
2. viegli uzņemt biometriskus parametrus (personai ir jāuzrāda tikai sava plauksta), 3. samazināts datubāzē esošu paraugu datu apjoms (64 vektoru kopa, jeb 256 baiti). Par aprakstītiem eksperimentiem ir sagatavots, iesniegts, un akceptēts publicēšanai raksts: ”Processing of palm print and blood vessel images for multimodal biometrics” konferencei BioID2011, Vācijā, Brandenburgā.
Kopsavilkums un secinājumi. Ir paveikts kārtējais darbu apjoms saistībā ar CarMote iegultās iekārtas prototipa izstrādi, kā arī eksperimentāli pārbaudīta izvēlētā pozicionēšanas sistēmas multimodālā risinājuma precizitāte. Grupas darbības rezultāti ir prezentēti Viedo sensoru un biofotonikas seminārā LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā. Atbilstoši GCDC sacensību tehniskajiem noteikumiem, ir sagatavots un iesniegts publikācijas abstrakts [9], kā arī video par aktivitātēm GCDC sacensību kontekstā.
Kopsavilkums un secinājumi. 4.4.1 MansOS
4.4.2 LynxNet
Kopsavilkums un secinājumi. Piedāvātais adaptīvais LC diskretizācijas paņēmiens salīdzinājumā ar klasisko LC metodi samazina to nolašu skaitu, kas būtiski neuzlabo signāla atjaunošanas kvalitāti. Vienlaicīgi tiek nodrošināta signāla lokāliem maksimumiem un minimumiem tuvu izvietotu nolašu ieguve, kas paaugstina signāla atjaunošanas precizitāti. Diskretizācijas rezultātā iegūst trīs atšķirīgu notikumu virkni, kuru energoefektīvai pārraidei tiek izmantoti trīs dažādi UWB impulsi. Uztvērēja daļā, veicot UWB signāla ciparu apstrādi spektra ekstrapolācijai, tiek atjaunota saņemto impulsu formu pēc to zemfrekvenču filtrācijas. Rezultātā impulsi un tiem atbilstošie notikumi tiek atšķirti, kas nepieciešams signāla nolašu vērtību atjaunošanai. Laikā nepārtraukta signāla iegūšanai atrastās nolases tiek interpolētas, kas runas signāla gadījumā dod pietiekami labu rezultātu, lai to audiāli skaidri saprastu. Nodaļā aprakstītie rezultāti sagatavoti un iesniegti publicēšanai (X.Xxxxxxxx and X.Xxxxxxxx, ”Data acquisition by adaptive level crossing and transmission by UWB pulses”) konferencei ICASSP 2011.
Kopsavilkums un secinājumi. BioSen grupas darbības rezultātā tika izveidoti vairāki efektīvie attēlu apstrādes algoritmi pielietojumiem biometrijā. Tika izveidots automātisks sejas atpazīšanas algoritms, kas ir raksturīgs ar augsto precizitāti un salīdzinoši lielu skaitļošanas efektivitāti. Par algoritmiem tika sagatavotās vairākās starptautiskas publikācijas, kas ir pieejamas IEEE datubāzē.
Kopsavilkums un secinājumi. Šajā nodaļā tika parādīts, ka ņemot vērā signāla laikā mainīgo apliecēju, iespējams samazināt ASDM ķēdes aktivitāti. Rezultātā samazinās iegūto laika kodu daudzums, neskatoties uz ko, signāla perfekta atjaunošana joprojām ir iespējama, jo maksimālais attālums starp secīgām laika vērtībām nepārsniedz Naikvista soli. Dažādām α = β vērtībām enerģiju AA-ASDM gadījumā var ietaupīt pat līdz 59.86%. Pieaugot α = β vērtībām, adaptīvās ķēdes priekšrocība samazinās, tomēr nav ieteicams izvēlēties lielas šīs vērtības, jo laika intervāli starp secīgiem pārslēgumiem tad samazinās un lielāks bitu skaits ir nepieciešams to kodēšanai. Pārāk zemas α = β vērtības arī nav ieteicamas, jo tad augsta ķēdes aktivitāte ir gan ASDM, gan AA-ASDM gadījumos.
6.6 Nākotnes perspektīvas
Kopsavilkums un secinājumi. Piedāvatias sejas atpazīšanas algoritms balstās uz inovatīvās kombinācijas. Labākais atpazīšanas rezultāts ir sasniegts pielietojot sekošas metodes: MSLBP + MF + FW + BW. Atpazīšanas precizitāte šajā gadījumā sasniedza 99.2%, kas ierindojas pasaules labāko rezultātu augšgalā.
Kopsavilkums un secinājumi. Veicot mērijums ar pašu vienkāršāko ESPAR antenu, kas sastāv no viena aktīvā un viena pasīvā elementa, tika noskaidrots ka optimāla rp vērtība ir 14 mm; • Tika izgatavota un optimizēta trīs elementu ESPAR antena, kur aktīvais un divi pasīvie elementi novietoti uz vienas līnijas. Attālumus starp elementiem ir iepreikšējā mērījumu solī noteiktais. Kā optimālie atzīti sekojoši pasīvo elementu garumi h1 = 17.3 mm un h4 = 22.3 mm. • Tika veikti ilustrējoši eksperimenti ar trīs elementu ESPAR antenu, kuras pasīvais elements noslogots ar reaktīvo pretestību, kuru veido spiestās plates līnija. Iegūta kvalitatīva un kvantitatīva sakritība ar prognozēto.
Kopsavilkums un secinājumi. Piedāvātais sejas detektēšanas algoritms balstās uz LBP un ANN kombinācijas, kas ļauj sejas detektēšanai izmantot parametrisko telpu ar salīdzinoši mazu izmēru N = 144 un nelielu Neironu Tīklu, kurā ir tikai 5 neironi slēptajā slānī. Detektēšanas precizitāte pie šiem parametriem testējot uz color FERET datubāzes ir 99.1%, kas ir ievērojami labāk nekā LBP un NNC kombinācija [5]. Vairāk detaļu par algoritmu ir iespējam izlasīt sekojošā publikācijā [4].
Kopsavilkums un secinājumi. Galvenais mērķis, izveidot inovatīvu, mobilu, izmēros mazu, EEG datu iegūšanas sistēmu ir sasniegts. Šī ir pasaulē pirmā, reālā tāda veida EEG datu iegūšanas sistēma, kas satur vairākus uz galvas novietojamus sensorus ar asinhronu datu apstrādi. Eksperimentālā analīze pierāda, ka, lietojot izveidotos sensorus, ir iespējams iegūt EEG signālus, tos pastiprināt, kodēt un pārraidīt, kā arī atjaunot reālā laikā. Lietojot šāda veida signāla ieguves un apstrādes pieeju, ir iespējams palielināt kanālu skaitu līdz 85 un vairāk (ISM joslā). Šādas sistēmas galvenā priekšrocība ir tās mazie izmēri, kas ļauj palielināt kanālu skaitu vienkārši pievienojot papildus sensorus pie barošanas avota. Izmantojot LabView programmatūru Asinhronā Sigma-Delta modulatora atjaunošanas algoritma implementācijai, tiek secināts, ka ir iespējams atjaunot kodēto EEG signālu reālā laikā no izveidotajiem sensoriem un uztvērēja.