tabula. Materiāla, elementa nosaukums Projektētie rādītāji Piezīmes
tabula. Ja betons satur otrreiz izmantota betona daļiņas, sārmu apjomam no otrreiz izmantota betona daļiņām jābūt vai nu: ✓ 0.20 kg Na2O ekvivalenta uz 100 kg no otrreiz izmantotā betona daļiņām; vai arī ✓ ja otrreiz izmantotā betona daļiņu sastāvs ir zināms (piem., pārpalikušie saliekamie bloki; svaigs betons, kas aizvests atpakaļ uz iekārtu, sacietējis un tad atkal sadrupināts), sārmu apjoms jāaprēķina no oriģinālā betona parametriem. PIEZĪME 1 0.20 kg Na2O ekvivalents uz 100 kg no otrreiz izmantotā betona daļiņām ir bāzēts uz: (4.8 kg Na2O ekvivalents/m3) × (1m3/2 400 kg) ×100 kg otrreiz izmantotā betona daļiņām = 0.20 kg Na2O ekvivalenta uz 100 kg otrreiz izmantotā betona daļiņām. Otrreiz izmantoto rupjo daļiņu un otrreiz izmantotā betona rupjo daļiņu proporcija nedrīkst pārsniegt 20% no kopējās betona rupjo daļiņu masas. Otrreiz izmantotās daļiņas un otrreiz izmantotā betona daļiņas nedrīkst tikt izmantotas saskarē ar neapstrādātu vai dzeramo ūdeni. Daļiņas nedrīkst tikt iegūtas no metālu saturošu izrakteņu atkritumiem. Daļiņas saskaņā ar LVS EN 12407:2007 vai ekvivalents jāpārbauda ar petrogrāfijas palīdzību. Daļiņām jāatbilst LVS CR 1901:2002 vai ekvivalents specifikācijām un rekomendācijām, lai neizjauktu sārma-silīcija reakcijas. Daļiņas jāglabā tvertnēs uz betona pamata vai uz paaugstinājuma, lai novērstu sajaukšanos ar netīrumiem un nepiederīgām vielām.
2.4 Betons – Vispārīgs apraksts
0.5 (ar maisījumiem, kas satur pfa). Daļiņu maksimālais izmērs jebkurā struktūras daļā nedrīkst pārsniegt 25% no minimālā daļas biezuma. Atbilstības kontrolei un kritērijiem jāatbilst LVS EN 206-1: 2001/A2:2008 8. Punktam vai ekvivalents. Atbilstības testēšana jāveic sekojoši: ✓ Gadījumos, kad radušās šaubas par kvalitāti vai atsevišķu pozīciju pārbaude tās izvēloties pēc nejaušības principa; ✓ Pēc plāna, saskaņā ar zemāk redzamo tabulu: Konstrukcijas tips Paraugu skaits uz tilpumu (m3) LVS EN ISO 9001:2009 vai ekvivalents ierīces Ierīces ar pašrocīgi rakstītām atskaitēm Citas ierīces Lielas konstrukcijas (piem., pamati) 100 75 50 Vidējas konstrukcijas (piem., sijas, grīdas plāksnes, sienas) 50 35 20 Kritiskās konstrukcijas (piem., iekārtas plāksnes) 25 20 10 Laboratorijām jābūt trešo personu akreditētām, lai tās varētu veikt pārbaudes. Inženieris pēc iespējas ātri jāinformē par testu rezultātu atbilstību vai neatbilstību Specifikācijai. Uzņēmējam jāveic un Inženiera jāiesniedz detalizētas testu atskaites, kurās uzrādīts: ✓ Kuba parauga uzziņas numurs; ✓ Atrašanās vieta un...
tabula. Frakcija, kas iet cauri 0,075 mm sietam, nedrīkst būt lielāka par 2/3 daļām no frakcijas, kas iet cauri 0,425 mm sietam. Materiālu sastāvdaļām jāatbilst šādiem maksimālajiem ierobežojumiem: Mitruma ierobežojums 25 Lineārais rukums 3 Plastiskuma indekss 6 Rupjgraudainam materiālam Graudu izmērs 75mm Daļiņu spiedes izturība 35% Ūdens uzsūkšanas spēja 6% Plākšņainības indekss 35 Pagarinājuma indekss 35 Daļiņu spiedes izturība ir jānovērtē ar regulārām materiāla pārbaudēm pirms tā izmantošanas būvniecībā. Ceļu pamata materiāli ir jāsadrupina un jāsamaisa izmantojot apstiprinātu mehānisko iekārtu, lai iegūtu materiālu, kas atbilst norādītajam frakcionējumam. Ūdeni, kas nepieciešams mitruma sastāva regulēšanai, jāpievieno maisītājā. Ja nepieciešams, mitruma sastāvs jānoregulē tā, lai novērstu iztvaikošanas radīto zudumu transportēšanas laikā. Kad materiāls ir samaisīts, tas ir nekavējoties jāizber no maisītāja un jānogādā uz vietu, kur to ir paredzēts ieklāt. Ceļa pamatnes materiāls ir jāizklāj vienmērīgā kārtā, kuras noblīvētais biezums brauktuves daļā nepārsniedz 150 mm un noblīvētais biezums malējās daļās nepārsniedz 200 mm. Jāizvairās no frakcionālas sadalīšanās transportēšanas un ieklāšanas laikā un jebkura uzskatāma sadalīšanās pēc noblīvēšanas ir jāizlabo noņemot un nomainot ar kārtīgi šķirotu materiālu. Ja tiek izmantota dabīgā grants, mitruma sastāvam nepieciešamo ūdeni pievieno ieklāšanas laikā, izmantojot iekārtu ar smidzinātāja stieni, kas nodrošina vienmērīgu ūdens izsmidzināšanu visā klājuma plašumā. Jāizvairās no nevienmērīgas ceļa pamata apsmidzināšanas, nodrošinot nemainīgu iekārtas pārvietošanās ātrumu, materiāls ir jāmaisa, lai nodrošinātu vienādu ūdens daudzumu visā kārtā. Ceļa pamats jānoblīvē ar apstiprinātu iekārtu līdz blīvumam sausā stāvoklī, kurš nedrīkst būt mazāks kā 95% no laboratorijā iegūtā maksimālā blīvuma sausā stāvoklī, kas tika noteikts izdarot mērījumus ar 4,5 kg blietes metodi. CBR (ceļa apakšējo slāņu caurdures pretestības pakāpe) vērtība nedrīkst būt mazāka par 80% pēc četru dienu ilgas iegremdēšanas ūdenī.
tabula. Uzņēmēja ieteikumi mēslošanas līdzekļu izmantošanai jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai un tajos jāiekļauj sīkāka informācija par uzglabāšanu, jaukšanu un izmantošanu un tiem jāatbilst ražotāja norādījumiem.
tabula. Informācija par Pretendentu
tabula. Nr. p. k. Klienta nosaukums Informācija par izgatavotajām proof kvalitātes monētām (norāda līguma izpildes laiku, monētas nosaukumu, materiālu, kaluma kvalitāti) Klienta kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālruņa numurs, e-pasta adrese Ja pretendenta norādītais klients Latvijas Bankai sniegs negatīvu atsauksmi par attiecīgā monētu izgatavošanas pasūtījuma izpildi, attiecīgais monētu izgatavošanas pasūtījums netiks atzīts par derīgu pretendenta atbilstības nolikuma prasībām apliecināšanai;
tabula. Bitumenam, kuru izmanto blīvā bitumena šķembu segumā, jābūt tādam pašam kādu izmanto ceļu dienests, JPPA „Pilsētsaimniecība”, vai tādam, kādu ir apstiprinājis Inženieris.
tabula. Cementa grupa Minimālais periods (dienas) A un E 4 B un C 7 Ja gaisa temperatūra ir zemāka par 15 ºC, Uzņēmējam jāizmanto papildus pildvielas, kas nodrošina betona cietēšanu zemākā temperatūrā. Aukstā laikā, kad svaigi klāta betona temperatūra ir zemāka par +5oC, nedrīkst veikt cietēšanas apkopi ar ūdeni. Sastāvdaļas, kuru paredzētās virsmas apdares ir līdzīgas, ir jāapstrādā līdzīgi. Cietēšanas apkopes perioda laikā ir jāveic mērījumi, lai nepieļautu mitruma zudumus un termisko spriedzi, ko radījusi temperatūru atšķirība starp betona virsmu un betona masas kodolu, kā arī, lai veicinātu ilgstošu betona hidratāciju. Jāpievērš uzmanība betona vispārējas un nepārtrauktas cietēšanas apkopes nepieciešamībai, īpaši gadījumā, ja betona sastāvā ir Pfa (karstumizturīga, ķīmiski noturīga fluorpolimēra industriālā līme/saistviela). Ūdens tipa cietēšanas apkopes membrānām: apsmidzināšanu var veikt pēc vienas stundas kopš veidņu noņemšanas. Inženiera ir jāapstiprina šis apkopes veids. To var veikt tikai gadījumā, ja ražotājs apstiprinājis šo metodi. Ja Inženieris uzskata par nepieciešamu, karstā un saulainā laikā ir jāizmanto gaismu atstarojošās membrānas. Apsmidzināšanas metodi ar ūdens cietēšanas apkopes membrānām nedrīkst izmantot uz virsmām, kuras vēlāk paredzēts savienot ar citām betona daļām vai krāsot. Uzņēmējam ir jāveic aizsardzības pasākumi pret nesen izgatavotu betona virsmu plastiskā rukuma plaisām. Šie aizsardzības pasākumi var ietvert, bet tiem nevajadzētu aprobežoties ar: ✓ nesen lieto virsmu aizēnošanu; ✓ tūlītēju apsegšanu ar polietilēna plēvi, lai samazinātu iztvaikošanu; ✓ vējaizturu uzsliešanu. Betons jāaizsargā pret piesārņojumu ar eļļām, degvielu un citiem kaitīgiem materiāliem, vismaz 30 dienas pēc ieklāšanas.
tabula. Ja nepieciešams, cauruļvadu var likt cauri skatakai, ja elastīgie savienojumi ir novietoti katrā pusē ne tālāk kā 600 mm no skatakas sienas iekšējās virsmas un blakus esošās caurules. Skatakām un kamerām jābūt pilnīgi ūdensnecaurlaidīgām, nedrīkst būt saskatāma ūdens iesūkšanās būvē, izņemot caur akas vāku (sk. 5.18 punktu). Atsevišķās vietās, kur iespējama applūšana, uzstādāmi speciālas konstrukcijas pilnīgi hermētiski vāki.