Contract
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. punkts
“HANZAS ŠĶĪRĒJTIESAS” REGLAMENTS
Hanzas šķīrējtiesa (turpmāk tekstā - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kuras dibinātājs ir biedrība “Hanzas šķīrējtiesa”, un kas darbojas, pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, šķīrējtiesas reglamentu (turpmāk tekstā – reglaments) un pušu vienošanos.
Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums angļu valodā - Hansa arbitration court, šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums krievu valodā - Ганзейский третейский суд,
Šķīrējtiesas interneta mājas lapas adrese - xxx.xxxxxxxxxxx.xx.
1.2. punkts
Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai organizētu šķīrējtiesas procesu, pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību.
Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nepieciešamības gadījumā (šķīrējtiesas priekšsēdētāja slimība, prombūtne, liela noslogotība, interešu konflikts un tā tālāk) var deleģēt citai personai veikt šķīrējtiesas priekšsēdētāja pienākumus konkrēta laika posmā vai konkrētas lietas ietvaros. Par pienākumu deleģēšanu šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu.
1.3. punkts
Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai civiltiesiskus strīdus, ja puses ir noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā (šķīrējtiesas līgumu), izņemot strīdu:
1. kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2. kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
3. kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4. par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5. par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6. par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7. starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8. par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.
1.4. punkts
Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc likumiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulai (EK) Nr.593/2008. Ja puses nav
vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi to par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma Ievada un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulas (EK) Nr.593/2008 noteikumiem.
1.5. punkts. Šķīrējtiesas līgums
Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.
Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstiski Šķīrējtiesu likumā paredzētajā kārtībā.
2. Šķīrējtiesneši
2.1. punkts
Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma, šķīrējtiesas reglamenta un Šķīrējtiesu likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.
Šķīrējtiesnesis var tikt iecelts no šķīrējtiesnešu saraksta. Šķīrējtiesnešu sarakstā iekļautie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma 14., 15.panta prasībām un ir rakstiski piekrituši būt par šķīrējtiesnesi šķīrējtiesā.
Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam, objektīvam un taisnīgam.
2.2. punkts. Šķīrējtiesnešu skaits
Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem. Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās.
Puses var vienoties arī par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu.
2.3. punkts. Šķīrējtiesnešu iecelšana
Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību.
Puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai iecelt šķīrējtiesnešus.
2.4. punkts
Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot reglamenta 3.7. punktā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, piedāvā atbildētājam vienoties ar prasītāju par konkrētu šķīrējtiesnesi.
Ja puses šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
2.5. punkts
Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem vai strīds izskatāms trīs šķīrējtiesnešu sastāvā saskaņā ar reglamenta 2.2.punktu, prasītājs, iesniedzot prasību, norāda tā izvēlēto šķīrējtiesnesi.
Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot reglamenta 3.7. punktā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izvēlēties šķīrējtiesnesi.
Ja kāda no pusēm nav norādījusi no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši vai šķīrējtiesas priekšsēdētāja ieceltie šķīrējtiesneši, gadījumā, ja puses vai kāda no pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
Ja pušu izvēlētie šķīrējtiesneši vai šķīrējtiesas priekšsēdētāja ieceltie šķīrējtiesneši, gadījumā, ja puses vai kāda no pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, 10 (desmit) dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
2.6. punkts
Ja puses vienojušās par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm iepriekš minētajā kārtībā izvēlas vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri vienojoties no šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju.
2.7. punkts
Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.
2.8. punkts
Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu šķīrējtiesas priekšsēdētājs pārbauda, vai izveidojot šķīrējtiesas sastāvu ir ievērota pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likuma un šķīrējtiesas reglamenta prasības.
Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs konstatē, ka šķīrējtiesas sastāvs nav izveidots atbilstoši pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likumam un šķīrējtiesas reglamentam, šķīrējtiesas priekšsēdētājs izveidoto šķīrējtiesas sastāvu neapstiprina un šķīrējtiesas sastāvs strīdā tiek veidots no jauna reglamenta noteiktajā kārtībā, novēršot pieļautos pārkāpumus.
2.9. punkts
Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.
2.10. punkts. Šķīrējtiesneša noraidīšanas pamati
Personai, no kuras tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja:
1. viņš ir bijis kādas puses pārstāvis, eksperts vai liecinieks lietā, kurā piedalījušās puses,
2. viņš ir bijis radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībā līdz otrajai pakāpei ar kādu no strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem,
3. viņš ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībā līdz otrajai pakāpei ar kādu no šķīrējtiesnešiem, kas ir šķīrējtiesas sastāvā, kas izskata strīdu,
4. viņš ir darba tiesiskajā attiecībās ar kādu, no strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem vai ja šķīrējtiesnesis sniedz juridisko palīdzību kādai pusei,
5. viņš vai viņa laulātais, vai radinieks līdz trešajai pakāpei, vai darījumu partneris, vai
komercsabiedrība, kura ir strīda puse un kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šķīrējtiesnesis vai viņa radinieks līdz trešajai pakāpei, ir mantiski ieinteresēti civiltiesiskā strīda iznākumā,
6. viņš neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām vai prasībām, par kurām puses ir vienojušās,
7. pastāv citi apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.
8. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai
9. tad, ja noraidījuma pamats tai kļuvis zināma pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
2.11. punkts. Šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtība
Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, puses var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu, tajā norādot kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.
Šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā jāizlemj, vai pieņemt viņam pieteikto noraidījumu. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs 5 (piecu) dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
2.12. punkts
Šķīrējtiesnesis ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu, vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, sevi atstata, norādot atstatīšanas iemeslus.
2.13. punkts
Ja šķīrējtiesnesis sevi ir atstatījis vai ja šķīrējtiesneša noraidījums tiek pieņemts, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.
2.14. punkts. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās
Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas, ja
1. viņš atstatījis sevi no strīda izšķiršanas,
2. tiek pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums,
3. puses vienojušās par viņa atcelšanu,
4. uz viņu attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi,
5. ar viņa nāvi.
Šķīrējtiesneša pilnvaras var tikt izbeigtas arī gadījumos, ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par vienu mēnesi (prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ). Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību, pēc puses vai šķīrējtiesneša pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesas priekšsēdētājs lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.
Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.
2.15. punkts. Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas
Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīs šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.
Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.
3. Šķīrējtiesas procesa un strīda izšķiršanas kārtība
3.1. punkts
Šķīrējtiesas process un strīda izšķiršanas kārtība tiek noteikta saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu, šķīrējtiesas līgumu un reglamentu.
3.2. punkts. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.
Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstiski, šķīrējtiesas atrašanās vietā.
3.3. punkts. Procesuālie termiņi
Procesuālos termiņus nosaka šķīrējtiesas sastāvs, ievērojot likuma un reglamenta noteikumus.
Līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai procesuālos termiņus nosaka šķīrējtiesas priekšsēdētājs saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.
Atsevišķos gadījumos, ja šķīrējtiesa (šķīrējtiesas sastāvs vai šķīrējtiesas priekšsēdētājs) to uzskata par nepieciešamu, tā pēc savas iniciatīvas vai kādas no pusēm lūguma var pagarināt noteiktos termiņus.
Pēc ieinteresētās puses lūguma šķīrējtiesa (šķīrējtiesas sastāvs vai šķīrējtiesas priekšsēdētājs), ja uzskata to par lietderīgu un atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem, var lemt par noteikto termiņu atjaunošanu to nokavējuma gadījumā.
Ieinteresētās puses pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.
3.4. punkts
Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs civiltiesisko strīdu izšķir mutvārdu vai rakstveida procesā.
Mutvārdu procesā šķīrējtiesas sastāvs rīko šķīrējtiesas sēdi, lai uzklausītu pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus.
Rakstveida procesā šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem.
Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstiski jāpaziņo šķīrējtiesai līdz noteiktajam strīda izskatīšanas laikam.
Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek nodrošinātas vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
3.5. punkts. Konfidencialitāte
Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls, ja vien puses nav vienojušās citādi.
Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē. Pienākums ievērot konfidencialitāti attiecas gan uz šķīrējtiesas sastāvu, gan šķīrējtiesas priekšsēdētāju un tehniskajiem darbiniekiem.
3.6. punkts. Šķīrējtiesas procesa kārtība
Pusēm ir tiesības likuma ietvaros brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.
Šķīrējtiesas process notiek atbilstoši šķīrējtiesas līguma noteikumiem, šķīrējtiesas reglamentam, normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem
Ja puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa kārtību, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.
Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.
3.7. punkts. Paziņojums par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu
Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot atbildētājam atbilstoši reglamenta 3.9.punkta noteikumiem iesniegt atsauksmi par prasību, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms šķīrējtiesas sastāvam no trim vai vairāk šķīrējtiesnešiem, vai vienoties ar prasītāju par šķīrējtiesnesi strīdā, ja strīds izskatāms viena šķīrējtiesneša sastāvā, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.
3.8. punkts
Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez virzības. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.
Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs atdot prasītājam prasības pieteikumu atpakaļ bez izskatīšanas, ja prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka starp pusēm pastāv šķīrējtiesas līgums vai puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai citai šķīrējtiesai.
3.9. punkts. Atsauksmes par prasību iesniegšanas termiņš
Ja puses nav vienojušās par atsauksmes sniegšanas termiņu, atbildētājam atsauksmes un atbildes sniegšanai tiek dots vismaz 15 (piecpadsmit) dienu termiņš, skaitot no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas, skaitot no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.
3.10. punkts. Pretprasība
Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.
Pretprasība iesniedzama rakstiski ar norakstiem pārējiem lietas dalībniekiem. Pretprasību iesniedz
atbilstoši prasības pieteikuma iesniegšanas vispārīgiem noteikumiem.
Puses var vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību.
Ja puses nav vienojušās par citu pretprasības iesniegšanas kārtību, pretprasība var tikt iesniegta termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.
Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs saskaņā ar Reglamenta 3.3.punktu var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.
Ja šķīrējtiesa atzīst nokavējuma iemeslus par attaisnojošiem un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.
Ja šķīrējtiesa atzīst nokavējuma iemeslus par neattaisnojošiem, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.
3.11. punkts
Pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme par prasību vai arī ir notecējis atbildētājam dotais termiņš atsauksmes sniegšanai, un ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
3.12. punkts. Protokols
Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa.
Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu atbilstoši reglamenta pielikumā Nr. 1 (kas ir reglamenta neatņemamā sastāvdaļa) norādītajam.
Šķīrējtiesas sēdes protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 (piecu) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
3.13. punkts. Strīda izšķiršanas atlikšana
Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, tai skaitā ja puse (tās pārstāvis) nav ieradies uz šķīrējtiesas sēdi tādu iemeslu dēļ, kurus šķīrējtiesa ir atzinusi par attaisnojošiem, un puse (tās pārstāvis) ir pieteicis lūgumu neizskatīt strīdu bez puses (tās pārstāvja) klātbūtnes, vai pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus, kā arī citos gadījumos.
Ja šķīrējtiesas sastāvs ir uzklausījis pušu paskaidrojumus, šķīrējtiesas sastāvs, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.
Ja, atliekot strīda izšķiršanu, šķīrējtiesas sastāvs nosaka nākamās šķīrējtiesas sēdes laiku, tā par to paziņo šķīrējtiesas sēdē pusēm personīgi vai nosūta paziņojumu vai lēmuma norakstu ierakstītā pasta sūtījumā, vai elektroniskā pasta sūtījumā, ja puse piekritusi saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Ja pusēm par nākamo šķīrējtiesas sēdi paziņo ar pasta sūtījumu, tas jānosūta vismaz 10 (desmit) dienas iepriekš, ja vien puses nevienojas par īsāku termiņu.
3.14. punkts. Šķīrējtiesas procesa apturēšana un atjaunošana
Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu:
1. ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, un puses nav vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams;
2. ja strīda izšķiršana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā;
3. ja šķīrējtiesas sastāvs nosaka ekspertīzi;
4. ja puses par to ir vienojušās;
5. citos gadījumos, kad šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīda izskatīšana nav iespējama kādu objektīvu apstākļu dēļ.
Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas, norādot lēmumā apstākļus līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process ir apturēts, vai termiņu, uz kādu šķīrējtiesas process ir apturēts.
Šķīrējtiesas procesu šķīrējtiesas sastāvs atjauno ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc pušu pieteikuma.
3.15. punkts. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja
1. prasītājs atteicies no prasības;
2. puses vienojas par izlīgumu;
3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
4. tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai;
5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
Ja prasītājs atsakās no prasības līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
3.16. punkts
Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 3.15.punkta 1. un 2.apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai vēršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 3.15.punkta 3., 4. vai 5.apakšpunkta noradīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.
4. Kārtībā, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma
Šķīrējtiesas nolēmuma noraksta atbilstību oriģinālam apliecina šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un šķīrējtiesas zīmogu.
5. Šķīrējtiesas procesa izdevumi
5.1. punkts
Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas un
šķīrējtiesnešu honorārs, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr. 1.
Ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas ir tiesvedības maksa, kā arī maksa par tulka un sekretāra pakalpojumiem, maksa par ekspertīzes veikšanu un eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas procesā, šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus.
Iesniedzot prasības pieteikumu šķīrējtiesā, prasītājam šķīrējtiesas mājaslapā internetā norādītajā bankas kontā jāiemaksā tiesvedības maksa un šķīrējtiesnešu honorārs.
Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr. 1, ar šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ievērojot prasības summu, civiltiesiskā strīda sarežģītību, šķīrējtiesas līguma nosacījumus, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.
Maksu par tulka un sekretāra pakalpojumiem, maksu par ekspertīzes veikšanu un eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas procesā, kā arī citus šķīrējtiesas procesa izdevumus, maksā tā puse, kura iesniegusi lūgumu par sekretāra, tulka un eksperta piedalīšanos, kā arī ekspertīzes veikšanu šķīrējtiesas procesā. Ja šādu lūgumu pieteikušas abas puses, katra iemaksā pusi no izdevumu summas.
Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti un ekspertīze noteikta tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.
Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, šķīrējtiesas priekšsēdētājs lemj par iemaksātā šķīrējtiesneša honorāra atmaksu.
5.2. punkts
Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām. Ja puses par to nav vienojušas, šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana tiek noteikta saskaņā ar šī punkta noteikumiem.
Pusei, kuras labā taisīts šķīrējtiesas spriedums, šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā daļā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Ja prasītājs atsakās no prasības, tas atlīdzina atbildētājam radušos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāj a prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.
Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, šķīrējtiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.
5.3. punkts
Pušu izdevumi par juridisko palīdzību lietā tiek atlīdzināti sekojošā apmērā:
1. prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,
2. prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 8500 euro līdz 57000
euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro,
3. prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 57000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,
4. prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.
Šķīrējtiesas sastāvs var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu par juridisko palīdzību samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, tai skaitā lietas sarežģītību un apjomu.
6. Maksas pakalpojumi
6.1. punkts
Maksas pakalpojumos ietilpst maksa par dokumentu atvasinājumu izgatavošanu un dokumentu atvasinājumu pareizības apliecināšanu, kas norādīta šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr. 1.
Rīgā,
2021.gada 09.februārī
Biedrības “Hanzas šķīrējtiesa” vārdā Valdes loceklis
/Xxxxxxx Xxxxxxxxx/