Apdrošināšanas noteikumi „MAXI Polise” Nr. 5.6/5
Apdrošināšanas noteikumi „MAXI Polise” Nr. 5.6/5
I sadaļa. Noteikumos lietotie termini
Apdrošinājuma ņēmējs — fiziska vai juridiska persona, kas noslēgusi līgumu savā vai citas personas labā.
Apdrošinātais — fiziska vai juridiska persona, kurai ir interese neciest zaudējumus, iestājoties apdrošinātajam riskam un kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums.
Apdrošinātais risks — apdrošināšanas līgumā norādītais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
Apdrošināšanas prēmija — noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
Apdrošināšanas gadījums — ar apdrošināto risku saistīts pēkšņs un neparedzēts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
Apdrošināšanas atlīdzība — par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā naudas summa vai nodrošināmo pakalpojumu izmaksas atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
Atlīdzināmie zaudējumi — par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā naudas summa vai nodrošināmo pakalpojumu izmaksas atbilstoši apdrošināšanas līgumam, pirms paša riska atskaitīšanas.
Paša risks — apdrošināšanas līgumā uzrādītā, naudas izteiksmē vai procentos izteikta daļa no apdrošinājuma summas vai zaudējuma, kuru atskaita no atlīdzināmiem zaudējumiem par katru apdrošināšanas gadījumu, vai kuru sedz apdrošinātais.
Apdrošināšanas polise — dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu.
Apdrošināšanas līgums — šis apdrošināšanas līgums, kas ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šī līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies rakstveidā. Apdrošināšanas līgumu var noslēgt klātienē vai izmantojot distances saziņas līdzekļus. Izmantojot distances saziņas līdzekļus, tiek noslēgts distances apdrošināšanas līgums.
Distances apdrošināšanas līgums — apdrošināšanas līgums, ja apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs to noslēdzis, pamatojoties uz apdrošinātāja rakstveida piedāvājumu, kas apdrošinājuma ņēmējam nosūtīts ar faksimila, interneta, elektroniskā pasta (distances saziņas līdzekļu) starpniecību. Distances apdrošināšanas līguma noslēgšanas apliecinājums ir apdrošināšanas polise elektroniskās izdrukas veidā.
Saistītā persona — apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja darbinieki, ģimenes locekļi vai personas, ar kurām apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam ir kopēja saimniecība, vai personas, kurām ar apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju ir noslēgts apdrošinātā īpašuma vai tā daļas nomas, īres, patapinājuma, aizdevuma vai cita veida līgums, kas piešķir apdrošinātā īpašuma lietošanas tiesības, kā arī glabājuma līgums. Persona, kuras lieto apdrošināto objektu ar apdrošinājuma ņēmēja atļauju.
Ģimenes locekļi — laulātais, radinieki un svaiņi, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, audžuģimenes locekļi, aizbildņi un aizbilstamie.
Apdrošināšanas līguma darbības teritorija — īpašuma apdrošināšanai
— Latvijas Republika, nelaimes gadījumu apdrošināšanai — visa pasaule un fizisko personu vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai — Baltijas valstis.
II sadaļa. Īpašuma apdrošināšana
1.Apdrošināšanas objekti
Par apdrošināšanas objektu var būt:
1.1. Ēka ar tajās iebūvētajām komunikācijām, konstruktīviem elementiem (apkures katli, elektrosistēmas, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, iebūvētās ventilācijas un putekļu nosūcēju sistēmas), kas ir ēkas neatņemama sastāvdaļa, kā arī izpildītie apdares remonta darbi. Par ēkas neatņemamu sastāvdaļu šo noteikumu izpratnē ir uzskatāmas arī pie ēkas stiprināti objekti: video novērošanas ierīces, TV antenas, ēku nojumes, marķīzes, izkārtnes, signalizācijas sistēmas, saules kolektori un vēja ģeneratori.
1.2. Dzīvoklis ar tā konstruktīvajiem elementiem un iekšējo apdari, kas ir dzīvokļa neatņemama sastāvdaļa (grīdas, sienas, griesti, logi, durvis, sanitārtehnika, elektroinstalācija, kamīni un tml.). Apdrošinot dzīvokli, tiek apdrošināta arī ar to juridiski saistītā kopīpašuma daļa.
1.3. Manta — Apdrošinātajam un personām ar kurām apdrošinātajam ir kopēja saimniecība, piederošās mājas un dzīvokļa iekārtas, iedzīves un patēriņa priekšmeti, kas atrodas dzīvoklī, dzīvojamā ēkā, palīgēkās un uz īpašumā esošās zemes — pagalmā, ja tie
ir piemēroti lietošanai ārpus telpām. Manta, ja apdrošināšanas līgumā nav norādīts citādāk (2.6.5. punkts), ir apdrošināta tikai apdrošināšanas līgumā norādītajā adresē. Manta, kas atrodas daudzdzīvokļu māju palīgtelpās (pagrabos, šķūņos, glabātavās utt.), kuras ierādītas individuālai lietošanai, nav apdrošināta.
2. Apdrošinātie riski
2.1. Ugunsgrēks:
2.1.1. ugunsgrēks — neparedzēta un nekontrolējama degšana ar atklātu liesmu. Sodrēju, dūmu un uguns dzēšanas seku radītais kaitējums apdrošināšanas objektam, ja to cēlonis ir bijis ugunsgrēks;
2.1.2. zibens spēriens — tieša zibens iedarbība uz apdrošināšanas objektu;
2.1.3. eksplozija — momentānas (eksplozīva) vielas vai maisījuma ķīmiska pārvērtība, kas rada paaugstinātu spiedienu (triecienvilni). Ar tvertnes eksploziju saprot pēkšņu ārdošu spiediena spēka izpausmi, kad tvertnes sienas tiek sagrautas tādā mērā, ka izlīdzinās spiediens tvertnes iekšpusē un ārpusē. Par eksploziju netiek uzskatīts pēkšņs spiediena izlīdzinājums (implozija) zema spiediena dēļ. Atlīdzināti tiek tikai zaudējumi, kas radušies eksplozijas tiešā iedarbībā uz apdrošināšanas objektu;
2.1.4. vadāma lidaparāta, tā daļu vai lidaparāta pārvadājamās kravas uzkrišana apdrošināšanas objektam.
2.2. Dabas stihijas:
2.2.1. vētra — vējš ar ātrumu virs 15 m/sek.;
2.2.2. plūdi — teritorijas applūšana ar ūdeni, kas pārgājis pāri ūdens tilpņu vai dabīgo ūdens baseinu robežām. Par plūdiem netiek uzskatīta teritoriju (vietu) applūšana, kur tiem ir periodisks (sezonāls) raksturs un tie notiek biežāk kā vienu reizi 5 gados;
2.2.3. krusa — nokrišņu, ledus graudu veidā, tieša iedarbība uz apdrošināto objektu;
2.2.4. nepārtraukta snigšana — pēkšņa sniega slāņa palielināšanās vismaz par 100 mm 24 stundu laikā, ja bojājumi radušies snigšanas laikā;
2.2.5. zemestrīce no 4-6 ballēm pēc Rihtera skalas. Apdrošināšanas atlīdzība par šo risku nevar pārsniegt EUR 50 000,- Apdrošināšanas līguma perioda laikā;
2.2.6. koku, mastu un stabu uzkrišana, kas nav radusies cilvēku darbības dēļ.
2.3. Šķidruma vai tvaika noplūde:
2.3.1. cauruļvadu, to ierīču un aprīkojuma pēkšņs un neparedzēts to pārrāvums vai plīsums, izņemot sala iedarbības radīts;
2.3.2. trešo personu darbība vai bezdarbība, kuras dēļ notikusi šķidruma vai tvaika noplūde no ēkas iekšējām komunikāciju sistēmām;
2.3.3. atbilstoši ekspluatētu stacionāro automātisko ugunsgrēka dzēšanas sistēmu un iekārtu automātiskas reaģēšanas dēļ radusies šķidruma noplūde;
2.3.4. cauruļvadu, kas atzarojas no apdrošinātās ēkas līdz maģistrālajam cauruļvadam un nodrošina apdrošinātās ēkas ūdens, siltuma utt. apgādi, avārijas dēļ radusies šķidruma noplūde.
2.4. Trešo personu prettiesiska rīcība:
2.4.1. zādzība ar ielaušanos — tīša, prettiesiska svešas mantas paņemšana, bojāšana vai iznīcināšana, ja tā izdarīta, trešajām personām prettiesiski iekļūstot slēgtās telpās, ar nepārprotamām ielaušanās pazīmēm. Par zādzību netiek uzskatīta īpašuma izkrāpšana, piesavināšanās, izspiešana un tml.;
2.4.2. laupīšana — uzbrukums apdrošinātajam, kas saistīts ar vardarbību vai ar vardarbības piedraudējumu un ir bīstams dzīvībai vai veselībai, nolūkā iegūt apdrošināto īpašumu;
2.4.3. ļaunprātīgi bojājumi — apdrošinātā īpašuma tīša iznīcināšana vai bojāšana;
2.4.4. sadursme — jebkura veida sauszemes transporta līdzekļa, iekraušanas vai izkraušanas mehānismu tiešs trieciens apdrošinātajam īpašumam trešo personu darbības vai bezdarbības dēļ.
2.5. Glābšanas un novākšanas izdevumi:
2.5.1. ar notikušo apdrošināšanas gadījumu saistītie un pierādāmie apdrošinātā saprātīgie izdevumi neatliekamai bojājumu novēršanai un zaudējumu samazināšanai, kā arī glābšanas pasākumiem;
2.5.2. ar notikušo apdrošināšanas gadījumu saistītie apdrošinātā izdevumi par drupu novākšanu un attīrīšanas darbiem, kā arī bojātā īpašuma aizvākšanu un iznīcināšanu, par iekārtu demontēšanu, ēku daļu izlaušanu, nojaukšanu vai atvērumu paplašināšanu.
2.6. Papildus, ja tas tiek norādīts apdrošināšanas līgumā, tiek apdrošināti šādi riski:
2.6.1. elektriskās parādības — zaudējumi apdrošinātajam īpašumam, kas radušies tādu elektrisku parādību, kā netieša zibens spēriena rezultāts, īssavienojums, pārspriegums, pārstrāva, un, kas nav izraisījis ugunsgrēku. Apdrošināšanas atlīdzība par šo risku tiek izmaksāta vienu reizi apdrošināšanas līguma darbības periodā, un maksimālais atlīdzības apmērs nevar pārsniegt EUR 1 500,-;
2.6.2. sala radīti zaudējumi — cauruļvadu, to ierīču un aprīkojuma pārrāvums, kas radies sala iedarbības rezultātā. Zaudējumi tiek atlīdzināti vienu reizi apdrošināšanas līguma darbības periodā, un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 3 500,-. Zaudējumi netiek atlīdzināti, ja ēka nav pastāvīgi apdzīvota;
2.6.3. mājokļa īres izdevumi — cita līdzvērtīga mājokļa īres izdevumi laika posmā, kamēr notiek remonts bojātajā īpašumā, ja tas nav
piemērots dzīvošanai apdrošināšanas gadījuma iestāšanās rezultātā (piemēram, pilnībā izdedzis, sprādziena rezultātā pilnīgi bojāts un tml.), apmaksājot īres izdevumus ne vairāk kā EUR 300,- mēnesī un ne ilgāk par 6 mēnešiem;
2.6.4. mantas zādzība no privātmājas pagalma — zāliena pļaujmašīnas, dārza grila, dārza laistāmo ierīču, veļas žāvētāja, veļas, kura izkārta žāvēties, dārza mēbeļu, bērnu ratiņu, invalīdu ratiņu zādzība no apdrošinātās privātmājas teritorijas bez ielaušanās pazīmēm. Apdrošināšanas atlīdzība par šo risku nevar pārsniegt EUR 1 000,- apdrošināšanas līguma perioda laikā. Zaudējumi netiek atlīdzināti, ja ēka nav pastāvīgi apdzīvota un apdrošinātā privātmājas teritorija nebija iežogota;
2.6.5. manta ārpus mājokļa — apdrošinātājs sedz zaudējumus, kas radušies sakarā ar apdrošinātajam un personām ar kurām apdrošinātajam ir kopēja saimniecība piederošu bērnu ratiņu, velosipēdu (velosipēdam ir jābūt reģistrētam CSDD), invalīdu ratiņu, video un audio aparatūras, mobilo telefonu, datoru, fotoaparātu, slēpju un personu identitāti apliecinošu dokumentu (pases, autovadītāja apliecības, ID kartes) zādzību, ja tā notikusi ar nepārprotamām ielaušanās pazīmēm, un laupīšanu ārpus apdrošināšanas līgumā uzrādītās adreses (apdrošināšanas vietas), visā Latvijas Republikas teritorijā, pie nosacījuma, ka policija apstiprina iepriekš minēto faktu un konkrētais īpašums atrodas
nepārtrauktā apdrošinātā vai un personu ar kurām apdrošinātajam ir kopēja saimniecība fiziskā uzraudzībā vai aizslēgtās, pastāvīgi apdzīvotās, telpās. Apdrošināšana būs spēkā arī attiecībā uz velosipēdu, kas ir atstāts īslaicīgi bez tiešas uzraudzības, ja zādzības brīdī tas būs bijis pieslēgts ar atbilstošiem drošības līdzekļiem pie stacionāra objekta. Šajā punktā minētajiem riskiem tiek noteikts kopējais izmaksājamās atlīdzības limits EUR 1 000,-, bet attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar velosipēdu vai mobilo telefonu laupīšanu vai zādzību (par katru) — EUR 500,- apdrošināšanas līgumā norādītajā apdrošināšanas periodā. Minimālais paša risks šādiem gadījumiem
ir apdrošināšanas līgumā noteiktais, bet ne mazāk kā EUR 70,-. Personu apliecinošo dokumentu zādzības vai laupīšanas gadījumā paša risks netiek ieturēts;
2.6.6. keramikas un stikla izstrādājumu saplīšana — akvārija, izlietnes, tualetes poda, bidē, vannas, duškabīnes, virtuves keramiskās plīts virsmas saplīšana. Apdrošināšanas atlīdzība par šo risku un tā radītajām sekām tiek izmaksāta tikai vienu reizi apdrošināšanas līguma darbības periodā un tā nevar pārsniegt EUR 1 500,-;
2.6.7. Papildus izdevumi — nepieciešamo izdevumu kompensācija apdrošinātajam pēc notikuša apdrošināšanas gadījuma:
2.6.7.1. piespiedu atgriešanās no ceļojuma. Apdrošināšanas atlīdzība par šo risku nevar pārsniegt EUR 400,- apdrošināšanas līguma perioda laikā;
2.6.7.2. pārcelšanās izdevumi uz citu pagaidu dzīves vietu. Apdrošināšanas atlīdzība par šo risku nevar pārsniegt EUR 300,- apdrošināšanas līguma perioda laikā;
2.6.7.3. izmaksas par personas identitāti apliecinošo dokumentu atjaunošanu. Apdrošināšanas atlīdzība par šo risku nevar pārsniegt EUR 100,- apdrošināšanas līguma perioda laikā;
2.6.7.4. apdrošināšanas atlīdzība par visiem papildus izdevumiem (2.6.7.1.-
2.6.7.3. punkti) kopā apdrošināšanas līguma perioda laikā nevar pārsniegt EUR 1 000,-. Pašrisks šiem riskiem netiek piemērots.
2.6.8. Apdrošināšanas gadījumu uzskaitījums ir pilnīgs un nav plašāks vai citādi skaidrojams, ja tas nav attiecīgi uzrādīts apdrošināšanas
līguma īpašos nosacījumos. Papildus apdrošinātie riski (2.6.1.–2.6.7. punkts) ir spēkā, tikai ja par to ir atzīme apdrošināšanas līgumā.
3. Ierobežojumi un aizliegumi
3.1. Saskaņā ar šiem noteikumiem nav apdrošinātas:
3.1.1. nelikumīgi uzbūvētas vai būvniecības stadijā esošas ēkas, būves un celtnes, kuru būvēšanai nav saņemtas visas nepieciešamās likumā un citos normatīvos aktos noteiktās atļaujas un saskaņojumi;
3.1.2. avārijas stāvoklī esošas ēkas, būves un celtnes un tajās esošā manta;
3.1.3. neapsaimniekotas ēkas, būves un celtnes un tajās esošā manta;
3.1.4. ārējie cauruļvadi, kas atzarojas no apdrošinātās ēkas līdz maģistrālajam vadam, ja tie nepieder apdrošinātajam;
3.1.5. telpu augi, mežs, atsevišķi augoši koki, dzīvžogi, zeme, sējumi, dzīvnieki;
3.1.6. skaidra nauda, vērtspapīri, dokumenti (izņemot personu apliecinošus dokumentus, saskaņā ar punktu 2.6.7.3.), akti, plāni, oriģinālie rasējumi, modeļi, arhīvu krājumi;
3.1.7. datoru programmas, dati, datu bāzes un informācijas nesēji;
3.1.8. ieroči, munīcija;
3.1.9. reģistrācijai pakļautie motorizētie transporta līdzekļi;
3.1.10. viesu mājas, publiskai izmantošanai paredzētās pirts ēkas.
3.2. tikai tad, ja tas ir īpaši norādīts apdrošināšanas līgumā, ir apdrošinātas:
3.2.1. piestātnes, sētas, nožogojumi;
3.2.2. baseini, vārti, pagalmu un teritoriju segumi, nojumes un aizsargsienas. Ja šajā punktā minētās būves ir ēkas vai dzīvokļa neatņemama sastāvdaļas, tās tiek apdrošinātas bez īpašas norādes apdrošināšanas līgumā;
3.2.3. ar dzīvokli saistītas saimniecības telpas, garāža vai pazemes autostāvvieta;
3.2.4. ēkas, dzīvokļi, telpas, kurās nav pilnībā pabeigta būvniecība, rekonstrukcija, pārbūve — notiek iekšējās apdares, santehnikas, u.c. būvdarbi;
3.2.5. pastāvīgi neapdzīvotas ēkas un manta tajās;
3.2.6. juvelierizstrādājumi, rotaslietas, dārgmetālu izstrādājumi, dārgakmeņi, gleznas, kažokādu izstrādājumi, ikonas, unikālas, īpaši vērtīgas vai arī vienīgās savā veidā lietas, antīkas lietas (līdz 1940. gadam izgatavotās grāmatas, mūzikas instrumenti,
mēbeles, porcelāna izstrādājumi u.tml., kurām ir liela mākslinieciska vērtība), ja to apdrošinājuma summa ir lielāka par 1% no
kopējās mantas apdrošinājuma summas. Vienas šādas mantas maksimālā apdrošinājuma summa ir EUR700,-. Apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs var vienoties par lielāku apdrošinājuma summu, ja apdrošināšanas līgumam ir pievienots iegādes apliecinošs dokuments ar mantas atšifrējumu vai sertificēta eksperta atzinums par mantas faktisko vērtību.
4. Izņēmumi
4.1. Apdrošināšana neatlīdzina zaudējumus, kas radušies:
4.1.1. pakļaujot īpašumu apstrādei vai citiem procesiem, kuros izmanto uguni vai siltumu, kā arī veicot vārīšanu ar nepietiekošu šķidrumu;
4.1.2. pārkaršanas, sakušanas vai gruzdēšanas dēļ, ja tos nav izraisījuši apdrošinātie riski;
4.1.3. eksplozijas dēļ, kas radusies šaujamieročos un citās iekārtās, kur apzināti izmanto eksplozijas enerģiju;
4.1.4. sprādziena izraisīšanas dēļ, kas radies darbojoties ar vielām un iekārtām, kuru mērķis ir izmantot eksplozijas enerģiju;
4.1.5. ēkā vai telpās iekļūstot ūdenim, krusai vai sniegam caur logiem, durvīm, jumtu, ēkas šuvēm, pamatiem, ārsienām, notekcaurulēm un citām ēkas konstrukcijām, kā arī no ielām, ietvēm, laukumiem un iekšējiem pagalmiem;
4.1.6. zem klajas debess atstātam kustamajam īpašumam, ja vien to neparedz īpašuma izmantošanas specifika;
4.1.7. gruntsūdeņu un notekūdeņu līmeņa celšanās dēļ vai pārplūstot ūdens un/vai kanalizācijas savākšanas sistēmām, jumta notekcaurulēm;
4.1.8. kondensāta uzkrāšanās dēļ;
4.1.9. inženierkomunikāciju ūdens sūcēm, izņemot gadījumus, ja tās radušās avārijas dēļ;
4.1.10. pēkšņas dzesētājvielas noplūdes dēļ refrižeratoros, ja vien to nav izraisījuši apdrošinātie riski;
4.1.11. zaudējumi kas radušies elektrības pārsprieguma rezultātā, ja apdrošinātā iekārta bijusi pieslēgta pie pagaidu elektrības padeves iekārtas;
4.1.12. ja nav veikti pasākumi pret trešo personu iekļūšanu apdrošināšanas vietā (nav noslēgtas durvis, logi, un tml.);
4.1.13. no personu, kuras noslēgušas ar apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju apdrošināšanas objekta vai tā daļas nomas, īres, patapinājuma vai citāda veida līgumus, kas piešķir apdrošināšanas objekta lietošanas tiesības, tīšas darbības;
4.1.14. kara, invāzijas, ārvalstu ienaidnieku darbības, dumpja, revolūcijas, sacelšanās, militāras vai uzurpētas varas, terorisma un jebkura
LR valsts institūcijas veiktā īpašuma aresta, administratīvo un normatīvo aktu izmaiņu dēļ;
4.1.15. jebkāda veida mikroprocesoru aparatūras (datoru, tehnoloģisko iekārtu, vadības sistēmu un tml.) un tās programmatūras izraisītām kļūdām, bojājumiem, kā arī jebkura tipa elektriskajām vai
elektroniskajām iekārtām un to izolācijas materiāliem īssavienojuma vai citu elektrisku parādību dēļ, kuras nav izraisījušas ugunsgrēku.
Šajā punktā minētais izņēmums netiek piemērots, ja, saskaņā ar šiem noteikumiem, par to ir veikta atzīme apdrošināšanas līgumā;
4.1.16. apdrošinātā un apdrošinājuma ņēmēja, saistīto personu, ļauna nolūka, rupjas neuzmanības vai noziedzīgas darbības dēļ;
4.1.17. apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam un saistītajām personām rupji pārkāpjot LR normatīvos aktus, būvnormatīvus, tehniskās ekspluatācijas un ugunsdrošības noteikumus un administratīvos lēmumus;
4.1.18. apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja vai saistīto personu nolīgtu personu nekvalitatīvi veiktu darbu un pakalpojumu dēļ;
4.1.19. valsts institūciju, pašvaldību sankcionētu vai apdrošinātā veikto spridzināšanas darbu dēļ;
4.1.20. apdrošinātā īpašuma rekonstrukcijas, remonta darbu veikšanas, pārvietošanas vai pārkārtošanas dēļ;
4.1.21. īpašuma nolietošanās, korozijas, nodiluma, testēšanas vai tamlīdzīgu procesu dēļ;
4.1.22. sausās un mitrās puves, pelējuma, sēnīšu vai baktēriju, insektu, tārpu, grauzēju vai citu dzīvnieku iedarbības dēļ;
4.1.23. kodolsprādziena, radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma dēļ, kā arī vides piesārņošanas un saindēšanas dēļ;
4.1.24. ēkas (dzīvokļa) būvniecības laikā rupji pārkāpjot LR normatīvos aktus, būvnormatīvus, tehniskās ekspluatācijas un ugunsdrošības noteikumus un administratīvos lēmumus, ja ēkas (dzīvokļa) būvniecību veicis apdrošinātais/apdrošinājuma ņēmējs, vai tā veikta pēc apdrošinātā/apdrošinājuma ņēmēja pasūtījuma, vai nekustamais īpašums iegādāts un apdrošinātais/apdrošinājuma ņēmējs zinājis par pārkāpumu.
5. Apdrošinājuma summa
5.1. Apdrošinājuma summu nosaka apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātājs, savstarpēji vienojoties un ņemot vērā īpašuma vērtību. Apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs par uzrādītās apdrošinājuma summas atbilstību īpašuma vērtībai. Ja apdrošinājuma summa neatbilst īpašuma vērtībai, tad, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tiek piemēroti zemapdrošināšanas vai virsapdrošināšanas nosacījumi.
5.2. Ja pēc apdrošināšanas atlīdzības (-u) izmaksas apdrošināšanas objekts tiek atjaunots, tas paliek apdrošināts apdrošināšanas līgumā noteiktās apdrošinājuma summas apmērā (apdrošināšanas līguma ietvaros par apdrošināšanas objektu izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzību summa nevar pārsniegt līgumā noteikto apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summu). Šajā punktā minētais nosacījums nav spēkā attiecībā uz mantu, kas apdrošināta saskaņā ar šo noteikumu 5.4.1. punktu un apdrošināšanas objektiem, kam apdrošināšanas līgumā noteikti izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības limiti (attiecībā uz šiem objektiem apdrošināšanas līgums paliek spēkā līdz tajā norādītā termiņa beigām starpības apmērā starp apdrošināšanas līgumā noteikto apdrošinājuma summu un izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību).
5.3. Ēku, dzīvokļu un izpildīto apdares remonta darbu izdevumu vērtība apdrošināšanas līgumā tiek noteikta atbilstoši:
5.3.1. atjaunošanas vērtībai, kas ir nepieciešamie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu ēkas vai dzīvokļa būvniecību līdzvērtīgā kvalitātē un apjomā uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi;
5.3.2. faktiskajai vērtībai, kas tiek aprēķināta no atjaunošanas vērtības atņemot nolietojumu. Faktiskā vērtība tiek norādīta apdrošināšanas līgumā, ja ēku, dzīvokļu un/vai izpildīto apdares remonta darbu nolietojums ir lielāks par 40% vai, ja apdrošinājuma ņēmējs vēlas tos apdrošināt faktiskajā vērtībā.
5.4. Mantu var apdrošināt:
5.4.1. apdrošināšanas līgumam kā pielikumu pievienojot apdrošināmo mantu sarakstu — apdrošinājuma summa tiek noteikta apdrošināšanas līgumā pēc apdrošinājuma ņēmēja sastādīta apdrošināmo lietu saraksta;
5.4.2. ņemot vērā kopējo dzīvojamo telpu platību, uzrādot kopējo mantas apdrošinājuma summu. Šādā gadījumā, apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātājs izmaksā par atsevišķām lietām vai to grupām, nepārsniedzot sekojošus atlīdzības limitus:
Atlīdzības limits no Apdrošināšanas līgumā norādītās kopējās mantas
6. Apdrošinātā pienākumi pēc apdrošinātā riska iestāšanās
6.1. Zaudējuma pieteikums
6.1.1. Pēc zaudējumu rašanās apdrošinājuma ņēmējam/apdrošinātajam nekavējoties jāziņo:
6.1.1.1. ugunsgrēka gadījumā — ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;
6.1.1.2. eksplozijas gadījumā — attiecīgajam avārijas dienestam;
6.1.1.3. inženierkomunikāciju avārijas gadījumā — attiecīgajam avārijas dienestam vai/un ēkas apsaimniekotājam (īpašniekam);
6.1.1.4. trešo personu prettiesiskas rīcības gadījumā — policijai;
6.1.1.5. sadursmes gadījumā ar sauszemes transporta līdzekli — ceļu policijai.
6.1.2. Apdrošinātajam nekavējoties, tiklīdz tas kļūst iespējams, par notikušo notikumu jāziņo apdrošinātājam un jāveic visi iespējamie un saprātīgie pasākumi, lai samazinātu zaudējumus.
6.1.3. Apdrošinātajam 3 (trīs) darba dienu laikā no brīža, kad kļuvis zināms par notikumu, jāiesniedz apdrošinātājam noteikta parauga formas rakstisks pieteikums un jāsaskaņo ar apdrošinātāju notikuma vietas apskates laiks. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi iesniegt rakstisku pieteikumu, tad to veic apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja pārstāvis vai pilnvarota persona.
6.1.4. Ja apdrošinājuma ņēmējs/apdrošinātais piesaka prasību zinot, ka tā ir nepatiesa vai krāpnieciska, apdrošināšanas līgums tiek atzīts par
Nr.
p.k. Mantas grupa
1. Visa veida mēbeles, klavieres, pianīno, paklāji, interjera priekšmeti.
2. Mājas sadzīves tehnika un elektriskie sadzīves priekšmeti, saimnieciskais inventārs.
3. Datortehnika un cita elektrotehnika t.sk. video, foto, audio un TV aparatūra, sakaru līdzekļi, visa veida antenas.
4. Apģērbs un tā aksesuāri, apavi, gultas veļa un higiēnas preces.
5. Privātās saimniecības materiāli (būvmateriāli telpu kosmētiskam remontam, transporta līdzekļu rezerves daļas, piederumi, kurināmais, graudi, lopbarība).
6. Hobija priekšmeti, sporta inventārs.
7. Grāmatas, galda servēšanas piederumi.
8. Juvelierizstrādājumi, rotaslietas, gleznas.
apdrošinājuma summas
27%
27%
20%
15%
3%
5%
1%
1% (bet ne vairāk kā EUR 700,-)
spēkā neesošu un jebkura prasība šī līguma sakarā tiek noraidīta.
6.2. Zaudējuma pierādījums
6.2.1. Pēc notikušā notikuma, kamēr apdrošinātājs nav veicis bojātā vai iznīcinātā objekta apskati, bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas nav pieļaujama nekāda bojājumu novēršana vai objekta un tā daļu pārvietošana, novākšana vai atjaunošana. Atļauts veikt
tikai neatliekamus pasākumus, lai novērstu tālākus zudumus un nepieļautu nelaimes gadījumus.
6.2.2. Pēc pieteikuma iesniegšanas apdrošinājuma ņēmējam jānodrošina apdrošinātāja pārstāvim iespēja veikt notikuma vietas un bojātā īpašuma apskati, kā arī jādod iespēja veikt izmeklēšanu jebkuru zaudējuma rašanās cēloņu un apjoma noteikšanai.
6.2.3. Pēc notikuma vietas apskates apdrošinātāja pārstāvis sastāda apskates protokolu par konstatētajiem zaudējumiem, kā arī sniedz norādījumus, kuru izpilde ir obligāta. Bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas nav atļauta objekta atjaunošana, tā daļu pārvietošana vai novākšana.
6.2.4. Ja apdrošinātājs neveic apskati un/vai nesazinās ar apdrošinājuma ņēmēju/ apdrošināto 3 (trīs) darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas, apdrošinājuma ņēmējam/apdrošinātajam ir tiesības uzsākt sakārtošanas un remonta darbus.
6.2.5. Apdrošinājuma ņēmēja/apdrošinātā pienākums ir pierādīt zaudējuma iestāšanās faktu un apmēru, kā arī iesniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju un dokumentus, kas to apstiprina.
6.2.6. Par 2.2. punktā norādīto apdrošināto risku iestāšanās apliecinājumu uzskatāma informācija no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra par mērījumiem, kuri veikti apdrošināšanas objektam tuvākajā stacijā.
6.2.7. Ja apdrošinātajam ir pamats pretendēt uz mājokļa īres izdevumu atlīdzināšanu saskaņā ar 2.6.3. punktu, tam jāiesniedz
apdrošinātājam īres līgumu un izdevumu apliecinošus dokumentus par mājokļa īri zaudējumu novēršanas periodā.
6.2.8. Pēc apdrošinātāja pieprasījuma jāiesniedz bojāto, nozagto vai iznīcināto mantu saraksts. Sarakstā ir jānorāda mantas iegādes laiks, vērtība, raksturojums un stāvoklis, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma. Apdrošinātājs ir tiesīgs pieprasīt mantu
9. Citas mantas 1%
Apdrošinot mantu pēc kopējas dzīvojamo telpu platības, mantas vienība, kuras vērtība pārsniedz EUR 3 000,-, ir atsevišķi jāuzrāda apdrošināšanas līgumā, bet, ja šāda manta nav uzrādīta apdrošināšanas līgumā, tad vienas vienības maksimālā apdrošinājuma summa ir EUR 3 000,-.
iegādi apliecinošus dokumentus.
6.3. Apdrošinājuma ņēmēja pienākumu nepildīšanas sekas
6.3.1. Apdrošinātājs ir tiesīgs atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinājuma ņēmējs/apdrošinātais:
6.3.1.1. nav izpildījis kādu no šo noteikumu 6.1.1.-6.1.4., 6.2.1.-6.2.3., 6.2.5.,
6.2.7. punktos noteiktajiem pienākumiem;
6.3.1.2. neuzrāda bojāto priekšmetu atliekas, izņemot gadījumus, kad tās pilnībā ir iznīcinātas, izņemot punktā 6.2.4. minētajos gadījumos;
6.3.1.3. nav iesniedzis policijai konkrētu nozagto vai nolaupīto mantas
7.10.2. apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta faktiskajā vērtībā, ja manta iegādāta senāk kā pirms diviem gadiem (mobilajiem telefoniem, higiēnas priekšmetiem un kosmētikai senāk kā pirms viena gada), atrēķinot nolietojumu sākot ar trešo gadu (mobilajiem telefoniem, higiēnas priekšmetiem un kosmētikai sākot ar otro gadu), kas aprēķināms ņemot vērā sekojošas gada nolietojuma likmes:
Gada
sarakstu, vai arī policija neapstiprina atsevišķu lietu nozagšanu vai nolaupīšanu;
6.3.1.4. citos šo noteikumu XI sadaļā minētajos gadījumos.
Nr.
p.k. Priekšmetu grupas
nolietojuma likme
7. Zaudējumu un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšana
7.1. Zaudējumi, ja šajos noteikumos nav noteikts savādāk, tiek noteikti
1. Mēbeles, interjera priekšmeti. 5%
tādā apmērā, kas atbilst starpībai starp apdrošinātā īpašuma vērtību tieši pirms un pēc apdrošināšanas gadījuma.
7.2. Apdrošinātājam ir tiesības noteikt zaudējumu aprēķināšanas metodi atbilstoši atjaunošanas vai remonta darbu izmaksu tāmei, kas sastādīta atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošiem
2. Paklāji, mājas tekstils, grāmatas, būvmateriāli.
3. Mājsaimniecības priekšmeti (katli, pannas u.tml.).
10%
10%
būvnormatīviem vai bojātā objekta atsevišķu konstruktīvo elementu vērtības īpatsvaram pret attiecīgā objekta apdrošinājuma summu.
7.3. Par apdrošināta objekta pilnīgu zudumu uzskatāms gadījums, kad tā bojājumi pārsniedz 70% no objekta vērtības zaudējuma iestāšanās brīdī.
7.4. Ja ēka, dzīvoklis un/vai izpildītie apdares remonta darbi apdrošināti atjaunošanas vērtībā, tad atlīdzināmie zaudējumi ir ēku, dzīvokļa remontam nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi.
4. Mehāniskās šujmašīnas, adāmmašīnas. 10%
5. Mūzikas instrumenti. 10%
6. Kažokādu izstrādājumi. 10%
7. Mājas sadzīves tehnika. 15%
7.5. Ja konkrēta apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summa ir mazāka par tā atjaunošanas vērtību, tad atlīdzināmos
zaudējumus aprēķina tādā proporcijā no zaudējuma, kāda ir starp apdrošinājuma summu un šo vērtību.
7.6. Ja pilnīga zuduma gadījumā ēka/ dzīvoklis netiek atjaunota, zaudējums tiek noteikts ēkas/dzīvokļa tirgus vērtības apmērā,
8. Dārza tehnika, dārza mēbeles, apgaismes ierīces.
9. Elektrotehnika (video, foto, audio un TV aparatūra u.c.).
15%
20%
bet nepārsniedzot atjaunošanas vērtību. Pēc ēkas atjaunošanas būvdarbu uzsākšanas jāveic novērtēto zaudējumu pārrēķins
10. Sporta inventārs 20%
atbilstoši izpildīto atjaunošanas darbu apjomam un atlīdzības starpība jāizmaksā apdrošinātajam. Lēmumu par ēkas atjaunošanu vai neatjaunošanu pieņem apdrošinātais, kas tiek apliecināts ar rakstisku iesniegumu.
7.7. Stiklojumam zaudējumi tiek noteikti tikai tajā gadījumā, ja tas ir saplīsis, sakusis vai ir plaisas visa stikla biezumā.
7.8. Zaudējumi par dzīvokļa kopīpašuma bojājumiem vai bojāeju tiek
11. Datortehnika un tās piederumi, elektriskie instrumenti (urbji, zāģi, ēveles u.c.).
12. Apģērbi, gultas veļa, aksesuāri, brilles, bērnu ratiņi.
25%
40%
atlīdzināti proporcionāli apdrošinātajam piederošajai kopīpašuma daļai nepārsniedzot 5% no kopējās dzīvokļa apdrošinājuma summas.
7.9. Zaudējumi par glābšanas un novākšanas izdevumiem tiek atlīdzināti nepārsniedzot 10% no apdrošinājuma summas.
7.10. Mantas pilnīga zuduma gadījumā:
7.10.1. apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta atjaunošanās vērtībā, neatrēķinot nolietojumu, ja manta iegādāta ne senāk kā pirms diviem gadiem (mobilajiem telefoniem, higiēnas priekšmetiem un kosmētikai ne senāk kā pirms viena gada);
13. Apavi. 50%
14. Mobilie telefoni. 50%
15. Higiēnas piederumi, kosmētika. 100%
Jebkurai mantai, ja tā ir ekspluatācijas kārtībā un tiek ikdienā lietota, izņemot higiēnas piederumus un kosmētiku, maksimālais nolietojums nevar pārsniegt 70%.
7.11. Aprēķinot atlīdzināmos zaudējumus, tiek ņemta vērā arī turpmākai izmantošanai derīgo atlieku vērtība.
7.12. Apdrošināšanas atlīdzību aprēķina, no atlīdzināmajiem zaudējumiem atskaitot polisē norādīto apdrošinājuma ņēmēja paša risku (paša risks netiek atskaitīts, ja apdrošinātais objekts ir bojāts ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, kas noticis atbilstošā ceļu policijas lēmumā vai saskaņotajā paziņojumā uzrādītās trešās personas vainas dēļ).
7.13. Pēc apdrošinātā vēlēšanās apdrošināšanas atlīdzība var būt kā:
7.13.1. naudas izmaksa apdrošinātajam apdrošināšanas gadījuma rezultātā radušos zaudējumu kompensācijai. Šajā gadījumā tiek atlīdzinātas tikai tiešās izmaksas (neiekļaujot nodokļus, virsizdevumus, peļņu utt.). Apdrošinātajam ir tiesības pieprasīt
samaksāto nodokļu un virsizdevumu summu, ja tas apdrošinātājam ir iesniedzis dokumentus, kas pamato šo izmaksu veikšanu;
7.13.2. pasākumi, kas ir vērsti uz bojā gājušā un/vai bojātā īpašuma remontu un atjaunošanu;
7.13.3. bojā gājušās vai bojātās mantas nomaiņa pret līdzvērtīgu;
7.13.4. kopējā izmaksājamā (no apdrošināšanas līguma izrietošā) apdrošināšanas atlīdzību summa nevar pārsniegt kopējo apdrošināšanas līgumā norādīto apdrošinājuma summu.
III sadaļa. Fizisko personu vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana
Sadaļā lietotie papildus termini
Apdrošināšanas objekts ir apdrošinātā civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā jebkurai trešajai personai nodarītajiem zaudējumiem polises darbības laikā.
Trešā persona ir jebkura fiziska vai juridiska persona (izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto vai saistīto personu), kurai apdrošināšanas gadījuma rezultātā nodarīti personiski un (vai) mantiski zaudējumi un kurai saskaņā ar šiem noteikumiem pienākas apdrošināšanas atlīdzība.
Zaudējumi ir kaitējums trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kuru apmēru nosaka ar trešās personas un apdrošinātāja vienošanos, ekspertīzes atzinumu vai tiesas nolēmumu.
Atbildības limits ir polisē norādītā naudas summa attiecībā uz vienu apdrošināšanas gadījumu un kopumā polises darbības laikā, kuras robežās apdrošinātājs atbild par zaudējumu atlīdzināšanu.
Pretenzija ir trešās personas rakstisks iesniegums apdrošinātajam par zaudējumu atlīdzināšanu.
Zaudējumu pieteikums ir noteiktas formas apdrošinātā rakstisks iesniegums apdrošinātājam.
Apdrošināšanas atlīdzība ir naudas summa, ko apdrošinātājs izmaksā trešajai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai un pret apdrošināto celtās prasības vai pretenzijas nokārtošanai.
Apdrošinātais ir persona, kuras civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta un kura ir norādīta apdrošināšanas polisē. Bez norādes apdrošināšanas līgumā, apdrošinātie ir arī apdrošinātā laulātais un nepilngadīgie bērni, ja tiem ir kopīga saimniecība ar apdrošināto.
8. Apdrošinātāja atbildība
8.1. Apdrošinātājs apņemas atlīdzināt trešajām personām:
8.1.1. visas naudas summas, par kurām apdrošinātais kļūst civiltiesiski atbildīgs un kuras maksājamas trešajai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai:
8.1.1.1. par miesas bojājumiem (ieskaitot slimību vai nāvi) jebkurai trešajai personai;
8.1.1.2. par trešās personas īpašuma fizisku bojājumu vai zudumu;
8.1.2.3. izdevumus prasības vai pretenzijas nokārtošanai, nepārsniedzot 10% no atbildības limita, tai skaitā juridiskos izdevumus attiecībā uz prasību pret apdrošināto, ja apdrošinātājs ir rakstiski akceptējis tiesvedības veikšanu pirms tās uzsākšanas, arī gadījumā, ja tiesa atzīst prasību par nepamatotu.
8.2. Bez īpašas norādes apdrošināšanas polisē tiek apdrošināta sekojoša apdrošinātā atbildība:
8.2.1. zemes, ēku vai telpu īpašnieka vai īrnieka atbildība (apdrošināšanas segums ir spēkā tikai apdrošināšanas līgumā norādītajā apdrošinātā objekta adresē);
8.2.2. gājēja vai velosipēdista atbildība;
8.2.3. atbildība saistībā ar sporta nodarbībām, izņemot auto un moto sportu, kā arī profesionālo sportu;
8.2.4. transporta līdzekļu vai citas pašgājējas tehnikas, kas nav reģistrējamas LR tiesību aktos noteiktā kārtībā, īpašnieka atbildība (ja transporta līdzekli vai tehniku vadījis apdrošinātais);
8.2.5. ja zaudējumu ir nodarījusi persona, par kuru civiltiesiski ir atbildīgs apdrošinātais;
8.2.6. ja zaudējumu ir nodarījis mājdzīvnieks par ko civiltiesiski ir atbildīgs apdrošinātais.
8.3. Apdrošināšana ir spēkā tikai attiecībā uz zaudējumiem, par kuriem saskaņā ar spēkā esošajiem LR tiesību aktiem paredzēta civiltiesiskā atbildība.
8.4. Izņēmumi
Apdrošinātājs neatlīdzina sekojošus zaudējumus:
8.4.1. zaudējumus, kuru cēlonis ir bijis notikums pirms polises spēkā stāšanās dienas;
8.4.2. prasības par apdrošinātajam nodarītajiem miesas bojājumiem, slimību vai nāvi;
8.4.3. zaudējumus īpašumam:
8.4.3.1. kas pieder apdrošinātajam vai saistītajai personai;
8.4.3.2. ar kuru strādā apdrošinātais/ saistītā persona vai kas ir viņa rīcībā, uzraudzībā vai kontrolē, vai ko apdrošinātais/saistītā persona ir pārņēmis, īrējis, pieņēmis pārdošanai u.tml.
8.4.4. zaudējumus trešo personu īpašumam, ko izraisījuši nepārvaramas varas apstākļi;
8.4.5. zaudējumus, ko izraisījis jebkurš transporta līdzeklis (vai tā piekabe), kas paredzēts izmantošanai ceļu satiksmē vai kuram ir nepieciešama obligātā apdrošināšana saskaņā ar ceļu satiksmi regulējošiem noteikumiem, ja šāds transporta līdzeklis ir apdrošinātā īpašumā vai to apdrošinātais īrējis, nomājis vai vadījis;
8.4.6. zaudējumus, ko izraisījis:
8.4.6.1. jebkurš kuģis vai ūdens vai gaisa transporta līdzeklis, kas pieder apdrošinātajam vai apdrošinātais to ir īrējis, nomājis vai valdījis;
8.4.6.2. iekraušana jebkurā šādā, ūdens vai gaisa transporta līdzeklī vai izkraušana no tā;
8.4.7. zaudējumus, kas iestājas profesionālās darbības rezultātā — profesionālā atbildība;
8.4.8. zaudējumus, kurus izraisījis apdrošinātais, veicot jebkādu uzņēmējdarbību, darbojoties jebkādā profesijā vai ieņemot kādus amatus sabiedriskā organizācijā vai izpildot jebkuru darbu par atlīdzību;
8.4.9. atrauto peļņu;
8.4.10. zaudējumus, ko izraisījušas apdrošinātā vai viņa vārdā izgatavotās vai piegādātās preces vai sniegtie pakalpojumi, izdevumi minēto preču trūkumu atklāšanai un novēršanai, peļņas zaudējums minēto trūkumu rezultātā (atbildība par produkciju);
8.4.11. zaudējumus, kas radušies apdrošinātā ļaunu nolūku vai tās rupjas neuzmanības vai noziedzīgas darbības dēļ;
8.4.12. zaudējumus, ko izraisījusi infekcijas slimību pārnēsāšana;
8.4.13. zaudējumus, kas radušies ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ;
8.4.14. zaudējumus sakarā ar atbildību, ko apdrošinātais ir uzņēmies ar līgumu, izņemot gadījumu, kad šāda atbildība būtu iestājusies arī tad, ja nebūtu minētā līguma, kā arī prasības par saistību novēlotu izpildi un kompensācija par līgumsaistību neizpildi;
8.4.15. prasības par jebkāda veida naudas sodu, nodokļu vai citu maksājumu samaksu;
8.4.16. zaudējumus, kas ir cēlušies apkārtējās vides — gaisa, ūdens vai augsnes piesārņošanas vai saindēšanas rezultātā;
8.4.17. zaudējumus, kas radušies medībās;
8.4.18. zaudējumus, ko izraisījusi jonizējošā radiācija vai radioaktīvā saindēšanās;
8.4.19. zaudējumus azbestozes vai jebkuras radniecīgas slimības (ieskaitot vēzi) rezultātā, kas cēlušies no azbesta, azbesta produktu vai azbestu saturošu produktu klātbūtnes vai izmantošanas;
8.4.20. zaudējumus, ja pieteikums un dokumenti, kas apstiprina apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, sekas un zaudējumu apmēru, ir iesniegti vēlāk kā pēc 3 (trīs) gadiem no apdrošinātā riska iestāšanās brīža.
9. Atbildības limiti
9.1. Apdrošināšanas polisē norādītais atbildības limits ir apdrošinātāja atbildības limits par jebkuru vienu apdrošināšanas gadījumu un arī kopumā apdrošināšanas līguma darbības laikā.
9.2. Par jebkuru vienu apdrošināšanas gadījumu tiek uzskatīti visi zaudējumi, kas radušies no viena un tā paša cēloņa nepārtrauktas vai atkārtotas iedarbības un tie uzskatāmi par notikušiem līguma darbības laikā, kad radies pirmais zaudējums.
10. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs
10.1. Apdrošinātājs izmaksā atlīdzību tādā apmērā, kas atbilst trešajai personai nodarīto zaudējumu faktiskajam apmēram naudas izteiksmē, ieskaitot tiesas un ekspertīžu, kā arī citus prasības vai pretenzijas kārtošanai nepieciešamos izdevumus un atskaitot apdrošinājuma ņēmēja paša risku:
10.1.1. personiskā kaitējuma gadījumā atlīdzība tiek izmaksāta LR tiesību aktos noteiktā apmērā un kārtībā, ja to nenodrošina kāds cits obligātās apdrošināšanas veids;
10.1.2. mantisko zaudējumu gadījumā atlīdzība tiek izmaksāta bojāto vai bojāgājušo objektu faktiskās vērtības apmērā-atlīdzība tiek aprēķināta, pamatojoties uz bojāto vai bojā gājušo priekšmetu faktisko vērtību tieši pirms apdrošināšanas gadījuma.
10.2. Ja gadījumā ar vairākām trešajām personām zaudējumu faktiskais apmērs pārsniedz polisē norādīto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katrai trešajai personai proporcionāli viņai nodarīto zaudējumu apmēram, lai kopējā izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu polisē norādīto atbildības limitu.
11. Pušu rīcība sakarā ar apdrošināšanas gadījumu
11.1. Apdrošinātā pienākums ir nekavējoties rakstveidā ziņot apdrošinātājam par:
11.1.1. jebkuru pret viņu vērsto pretenziju vai tiesā iesniegto prasību par trešajām personām nodarītajiem personiskiem vai mantiskajiem zaudējumiem;
11.1.2. par notikumiem, kas varētu būt potenciāls cēlonis pretenzijas vai prasības izvirzīšanai pret apdrošināto par zaudējumiem, kuru atlīdzināšanu paredz šī polise.
11.2. Nepieciešamības gadījumā apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam jāpilnvaro apdrošinātāju nepieciešamo dokumentu vai to kopiju iegūšanai un viņa interešu pārstāvēšanai tiesā vai citās instancēs. Visi saņemtie dokumenti, jebkura prasība, pavēste, uzaicinājums ierasties tiesā vai piedalīties tiesas procesā, kas attiecas uz konkrēto gadījumu, iesniedzami apdrošinātājam tūlīt pēc to saņemšanas.
11.3. Apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai jebkura cita persona viņu vārdā nedrīkst izteikt gatavību atzīt savu vainu vai veikt jebkādus maksājumus bez rakstiskas piekrišanas. Saskaņā ar šiem noteikumiem apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais nodod apdrošinātajam tiesības viņu vārdā izskatīt un kārtot jebkuru pretenziju vai prasību jebkurā tās izskatīšanas stadijā vai instancē, kā arī celt prasību un pārstāvēt apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā intereses tiesā. Apdrošinātājam ir rīcības brīvība, izvēloties prasību kārtošanas stratēģiju, bet apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā pienākums ir sniegt apdrošinātājam visu nepieciešamo informāciju vai palīdzību šo procesu kārtošanā.
11.4. Ja nav iespējams panākt vienošanos ar prasītāju par zaudējuma apmēru, apdrošinātājs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīga eksperta iesaistīšanu. Ekspertīzes izdevumi tiek uzskatīti par zaudējumu un tiek atlīdzināti polisē norādītā atbildības limita ietvaros.
11.5. Apdrošināšanas atlīdzību izmaksā trešajai personai, kurai ir tiesības uz atlīdzības saņemšanu, vai, pusēm vienojoties, nosaka citu izmaksas kārtību.
11.6. Apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, bet ne vēlāk kā 1 (viena) gada laikā no apdrošinātā riska iestāšanās brīža, jāiesniedz:
11.6.1. apdrošinātā pieteikums apdrošināšanas atlīdzības izmaksai;
11.6.2. dokumenti, kuri apstiprina apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, sekas un zaudējuma apmēru.
IV sadaļa. Nelaimes gadījumu apdrošināšana
Sadaļā lietotie papildus termini:
Apdrošinātais — apdrošināšanas polisē minētā fiziskā persona, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums. Par Apdrošināto netiek uzskatīta persona, kura līguma noslēgšanas brīdī ir jaunāka par 1 (vienu) gadu un vecāka par 79 (septiņdesmit deviņiem) gadiem.
Apdrošinājuma summa — polisē noteiktā naudas summa, par kuru ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis. Apdrošinājuma summas apmēru nosaka apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs, savstarpēji vienojoties.
Labuma guvējs — fiziska vai juridiska persona, kurai Apdrošinātā nāves gadījumā, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība.
Apdrošināšanas gadījums (nelaimes gadījums) — pēkšņs, neparedzēts, no apdrošinātā gribas neatkarīgs, cēloniskā sakarībā ar ārēju spēku iedarbību radies notikums, kura rezultātā nodarīts kaitējums apdrošinātā dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim, un, kam iestājoties, atbilstoši apdrošināšanas līgumam paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa.
Apdrošināšanas atlīdzība — apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
Nelaimes gadījumu atlīdzību aprēķināšanas tabula — dokuments, kas nosaka izmaksājamās atlīdzības kārtību un apmēru. Šo noteikumu neatņemama sastāvdaļa. Ar Nelaimes gadījumu atlīdzību aprēķināšanas tabulu var iepazīties Apdrošinātāja mājas lapā www.gjensidige.lv, vai jebkurā no Apdrošinātāja klientu apkalpošanas vietām.
12. Apdrošināšanas gadījums
12.1. Par apdrošināšanas gadījumu, kura iestāšanās rezultātā tiek paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, uzskata notikumus, ko izraisījušas:
12.1.1. traumas ar sekojošu audu anatomiskā veseluma un fizioloģisko funkciju traucējumiem, izņemot patoloģiskie lūzumi;
12.1.2. saindēšanās ar indīgiem augiem/ ķīmiskām vielām, izņemot pārtikas toksikoinfekcijas, saindēšanos ar alkoholu, citām reibinošām vielām un lietojot narkotiskās vielas bez ārsta norādījuma;
12.1.3. apdegumi, apsaldējumi, zibens un strāvas iedarbība;
12.1.4. ievainojumi, kas iegūti dažādu ieroču iedarbības rezultātā, ja šī iedarbība nav saistīta ar prettiesisku darbību no apdrošinātā puses;
12.1.5. svešķermeņu nejauša iekļūšana elpošanas vai gremošanas ceļos (nāves riskam);
12.1.6. noslīkšana (nāves riskam);
12.1.7. anafilaktiskais šoks (nāves riskam);
12.1.8. organisma pāratdzesēšana (nāves riskam);
12.1.9. ērču encefalīts, Laima slimība;
12.1.10. īpašos nosacījumos minēti apdrošināšanas gadījumi.
12.2. Šo noteikumu 12.1. punktā norādītie iemesli tiek uzskatīti par apdrošināšanas gadījumu, ja tie iestājas apdrošināšanas līguma darbības laikā, un to sekas izpaudušās ne vēlāk kā 6 (sešu) mēnešu laikā pēc atbilstošā apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām.
13. Izņēmumi
13.1. Noteikumu 12.1. punktā norādītie notikumi netiek uzskatīti par apdrošināšanas gadījumu, ja tos izraisījis:
13.1.1. apdrošinātā atrašanās alkohola, narkotisko vielu reibuma stāvoklī vai psihotropo vielu iedarbības stāvoklī;
13.1.2. asinsrites traucējumi (t.sk., infarkts, insults), psihiskie vai garīgie traucējumi, atmiņas zudums krampju, epilepsijas lēkmes vai akūts veselības traucējums ar samaņa zudumu vai krampjiem;
13.1.3. pašnāvība vai mēģinājums izdarīt pašnāvību;
13.1.4. kodolavārija, „kodol”, vai cita veida sprādziens un/vai radioaktīvais apstarojums;
13.1.5. karš (kā pieteikts, tā arī nepieteikts), revolūcijas, masu nekārtības, diversijas un terora akti;
13.1.6. ar invaliditāti, kuras pastāvēšanas fakts, slēdzot apdrošināšanas līgumu, tika slēpts, cēloņsakarībā esošie veselības traucējumi, kas ir nelaimēs gadījuma iemesls;
13.1.7. epidēmija;
13.1.8. apdrošinātā darba pienākumu pildīšana, kas saistīts ar augstāku risku kā tika norādīts polisē;
13.1.9. apdrošinātā piedalīšanās sporta nodarbībās vai visa veida sacensībās (izņemot, ja tās ir nodarbības trenažieru zālē, aerobika un visi tās paveidi, badmintons, skvošs, peldēšana, piedalīšanās sporta svētku ietvaros organizētajās disciplīnās, riteņbraukšana (izņemot kalnu), golfs, boulings, kērlings, orientēšanās, slidošana, distanču slēpošana, dambrete, šahs, sporta skolu nodarbības un treniņi, skolās notiekošās fizkultūras nodarbības);
13.1.10. jebkuras darbības veikšana, ja šī darbība ir saistīta ar paaugstinātu nelaimes gadījumu riska pakāpi, par kuru esamību apdrošinātājs nebija savlaicīgi informēts;
13.1.11. ārsta rekomendāciju un/vai norādījumu, kas saistīti ar darbu, atpūtu un ārstēšanos, neievērošana;
13.1.12. ērču encefalīts, izņemot gadījumos, kad Apdrošinātais ir saņēmis pilnu encefalīta vakcinācijas kursu noteiktos termiņos;
13.1.13. medicīniskas manipulācijas, netradicionālās ārstēšanas metožu pielietošanas rezultātā izraisītas traumas.
13.2. noteikumu 12.1. punktā norādītie notikumi netiek uzskatīti par apdrošināšanas gadījumu, ja tie notika laikā, kad apdrošinātā persona:
13.2.1. ir veikusi prettiesisku darbību neatkarīgi no tās garīgā, psihiskā vai citāda slimīgā stāvokļa;
13.2.2. ir likumīgi aizturēta vai atrodas apcietinājumā;
13.2.3. nav ievērojusi Līguma darbības teritorijā spēkā esošu likumdošanu vai noteikumus, t.sk. vadīja transporta līdzekli bez attiecīgas kategorijas transporta līdzekļa vadītāja apliecības;
13.2.4. pildījusi aktīvā militārā dienesta (tai skaitā ierindas dienesta Zemessardzē) pienākumus vai piedalījusies militārās operācijās vai apmācībās.
14. Apdrošinājuma ņēmēja pienākumi
14.1. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt apdrošināto par to, ka viņa ir apdrošināta un apdrošināšanas nosacījumiem, un nodrošināt apdrošināšanas līguma saistību izpildi no apdrošinātā puses.
14.2. Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir sniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju par apstākļiem, kas ir svarīgi, slēdzot apdrošināšanas līgumu.
14.3. Apdrošināšanas līguma darbības perioda laikā apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums 30 dienu laikā rakstveidā paziņot apdrošinātājam par apdrošinātā profesijas vai nodarbošanās maiņu un citiem apstākļiem, kuri palielina apdrošināto risku.
14.4. Apdrošinātā pienākums ir ievērot noteikumus, kas regulē ceļu satiksmi, ugunsdrošību, darba drošību un tml.
14.5. Apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā un apdrošinātā mantinieku pienākums ir pierādīt nelaimes gadījuma faktu un sekas, kā arī iesniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju un dokumentus, kas apstiprina nelaimes gadījuma iestāšanos.
14.6. Apdrošinātā un Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir iepazīties ar Nelaimes gadījumu atlīdzību aprēķināšanas tabulu kas ir neatņemama šo noteikumu sastāvdaļa.
15. Pušu rīcība pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās
15.1. Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās apdrošinātajam jāpielieto visi iespējamie līdzekļi pēc iespējas ātrāk saņemtu atbilstošu palīdzības dienestu un sertificētu medicīnisko palīdzību.
15.2. Apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam/tās pārstāvim par jebkuru apdrošināšanas gadījumu nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, bet ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas, jānosūta ierakstītā vēstulē vai jāiesniedz apdrošinātājam personīgi šādi dokumenti:
15.2.1. noteikta satura iesniegums;
15.2.2. apdrošināšanas polises kopija;
15.2.3. dokumenti, kas apliecina apdrošināšanas gadījuma iestāšanās faktu (ārstniecības iestādes Izraksts, pēc nepieciešamības rentgena uzņēmumi, miršanas apliecības kopija, akts par nelaimes gadījumu darbā);
15.2.4. pēc apdrošinātāja pieprasījuma apdrošinātajam jāiesniedz papildus dokumenti, kas nepieciešami lēmuma par apdrošināšanas atlīdzību pieņemšanai un apliecina, ka trauma iegūta nelaimes gadījuma rezultātā (ekspertīzes slēdzienus, medicīnisko ambulatoro karti un/ vai izrakstu no stacionāra);
15.2.5. kopā ar iesniegumu apdrošinātajam (tā pārstāvim) jāuzrāda pase vai cits personības apliecinošs dokuments;
15.2.6. pilnvara, kas dod apdrošinātā pārstāvim tiesības veikt visas ar apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu saistītas darbības (oriģināls vai notariāli apstiprināta kopija).
15.3. Apdrošinātājs ir tiesīgs pieprasīt uzrādīt visu augstāk minēto dokumentu oriģinālus.
15.4. Apdrošinātājs ir tiesīgs veikt apdrošinātā medicīnisko izmeklēšanu, uz sava rēķina pieaicinot nepieciešamos ekspertus, ar mērķi noteikt tā veselībai radīto kaitējumu apdrošināšanas gadījuma iestāšanās rezultātā.
15.5. Ja apdrošinātais (tā pārstāvis) nepiekrīt apdrošinātāja ekspertu slēdzienam, viņš ir tiesīgs uz sava rēķina pieaicināt neatkarīgus ekspertus.
16. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs un saņemšana
16.1. Apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību aprēķina saskaņā ar Nelaimes gadījumu atlīdzību aprēķināšanas tabulā noteikto kārtību un apmēru.
16.2. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta apdrošinātajam, bet apdrošinātā nāves gadījumā apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta apdrošinātā mantiniekiem Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos.
16.3. Apdrošinātājs ir tiesīgs atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja kaitējums Apdrošinātajai personai neatbilst apdrošinātajam riskam vai nav minēts Nelaimes gadījumu atlīdzību aprēķināšanas tabulā.
V sadaļa. Apdrošināšanas līguma periods un tā stāšanās spēkā
17. Apdrošināšanas līguma periods ir apdrošināšanas polisē uzrādītais līguma darbības laiks.
18. Līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc apdrošināšanas prēmijas vai prēmijas pirmās daļas samaksas, ja polisē nav norādīts citādi.
VI sadaļa. Apdrošināšanas prēmijas samaksa
19. Apdrošinātājs patstāvīgi nosaka apdrošināšanas prēmijas apmēru, pamatojoties uz apdrošinātāja noteiktajām attiecīgajā apdrošināšanas veidā spēkā esošajām tarifu likmēm.
20. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir samaksāt apdrošināšanas prēmiju apdrošināšanas līgumā noteiktajos termiņos.
21. Apdrošināšanas prēmijas samaksa tiek veikta vienā maksājumā par visu apdrošināšanas līguma darbības laiku, ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi.
22. Ja noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs piešķir apdrošinājuma ņēmējam tiesības maksāt apdrošināšanas līgumā noteikto apdrošināšanas prēmiju pa daļām:
22.1. apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums ievērot apdrošināšanas polisē noteikto maksāšanas grafiku;
22.2. apdrošināšanas prēmijas maksāšanas grafika pārkāpšanas gadījumā, apdrošināšana tiek apturēta un apdrošinātājs nosūta apdrošinājuma ņēmējam rakstveida paziņojumu ar uzaicinājumu samaksāt attiecīgo prēmijas daļu līdz noteiktam datumam. Ja prēmija netiek samaksāta paziņojumā norādītajā termiņā un apmērā, apdrošinātājs var izbeigt apdrošināšanas līgumu;
22.3. apdrošinātājs ir tiesīgs ieturēt nesamaksātas apdrošināšanas prēmijas daļas no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības, saskaņā ar attiecīgo apdrošināšanas polisi.
23. Apdrošinājuma ņēmējs ir tiesīgs maksāt apdrošināšanas prēmiju skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu. Ja apdrošināšanas prēmija tiek maksāta ar pārskaitījumu, tad par samaksas datumu tiek uzskatīts datums, kad nauda tiek ieskaitīta apdrošinātāja norādītajā kontā.
24. Ja prēmija vai tās pirmā daļa netiek samaksāta polisē norādītajā termiņā, apdrošināšanas līgums nav spēkā no tā noslēgšanas brīža.
VII sadaļa. Apdrošināšanas līguma pirmstermiņa izbeigšana
25. Apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms termiņa, ja:
25.1. apdrošināšanas gadījuma iestāšanās rezultātā tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība pilnas apdrošinājuma summas apmērā;
25.2. puses par to ir vienojušās;
25.3. citos šajos noteikumos, apdrošināšanas līguma īpašajos nosacījumos un Latvijas Republikā spēkā esošajos tiesību aktos paredzētajos gadījumos.
25.4. apdrošināšanas līgums ir distances apdrošināšanas līgums un tā Apdrošināšanas periods nav mazāks par 1 (vienu) mēnesi, tad Apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības izmantot atteikuma tiesības un 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc Apdrošināšanas līguma
noslēgšanas dienas, vienpusēji atkāpties no Apdrošināšanas līguma, rakstveidā paziņojot par to Apdrošinātājam (Adrese: Brīvības iela 39, Rīga, LV-1010). Šādā gadījumā viss apdrošināšanas līgums zaudē spēku attiecībā uz visu apdrošināšanas objektu apdrošinājuma ņēmēja atteikuma paziņojuma nosūtīšanas dienā. Apdrošinātājs atmaksā apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmērs tiek
noteikts, atskaitot no iemaksātās prēmijas apdrošināšanas līguma faktiskajam darbības laikam atbilstošo prēmijas daļu.
26. Īpašuma apdrošināšanā līgums attiecībā uz kādu no apdrošināšanas objektiem (mantas grupu) tiek izbeigts pirms termiņa, ja līguma darbības laikā par attiecīgo apdrošināšanas objektu (mantas grupu) atlīdzība tiek izmaksāta apdrošinājuma summas apmērā.
27. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, jebkura no līgumslēdzēju pusēm var izbeigt līgumu. Līgums ir izbeigts pēc 15 dienām no dienas, kad attiecīgā līgumslēdzēja puse ir nosūtījusi paziņojumu par līguma izbeigšanu.
28. Pirms termiņa izbeidzot apdrošināšanas līgumu, ja šajos noteikumos vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikts citādāk, apdrošinājuma ņēmējam tiek atmaksāta neizmantotā prēmijas daļa, no kuras apdrošinātājs var atskaitīt ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus 25% apmērā no apdrošināšanas prēmijas.
29. Apdrošināšanas prēmija netiek atmaksāta, ja ir veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa un tā pārsniedz apdrošināšanas prēmijas summu.
VIII sadaļa. Lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņemšana un apdrošināšanas atlīdzības izmaksa
30. Apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pieņem 1 (viena) mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas. Ja apdrošinātājam objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot šo termiņu, apdrošinātājs var to pagarināt uz laiku līdz
6 (sešiem) mēnešiem no dienas, kad saņemts iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību, rakstiski informējot par to personu, kurai ir tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību.
31. Ja sakarā ar apdrošināšanas gadījumu pret apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto vai trešo personu ir ierosināta administratīvā vai krimināllieta, lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu apdrošinātājs pieņem tikai pēc likumīgā spēkā stājušos tiesas sprieduma vai lēmuma par krimināllietas izbeigšanu saņemšanas.
32. Pēc pušu vienošanās, apdrošinātājs pirms veikta pilnīga zaudējumu aprēķināšana, var izmaksāt atlīdzības daļu tādā apmērā, kādu neapstrīd ne viena no pusēm.
33. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta 5 (piecu) dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.
34. Apdrošināšanas līgums, pēc kura tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, paliek spēkā līdz polisē norādītā termiņa beigām starpības apmērā starp apdrošināšanas līgumā norādīto apdrošinājuma summu un izmaksātās atlīdzības summu.
IX sadaļa. Apdrošinātāja tiesības atteikties izmaksāt un samazināt apdrošināšanas atlīdzību
35. Apdrošinātājs ir tiesīgs atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību:
35.1. ja apdrošinājuma ņēmējs (apdrošinātais) ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šajos noteikumos noteiktajiem pienākumiem;
35.2. ja, slēdzot apdrošināšanas līgumu, tā darbības laikā vai pēc zaudējuma iestāšanas apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, apdrošināšanas objekta īpašnieks vai lietotājs ar ļaunu nolūku vai aiz rupjas neuzmanības sniedz nepatiesu informāciju vai atsakās iesniegt apdrošinātāja pieprasīto informāciju. Šajā gadījumā apdrošinātājs ir tiesīgs apdrošināšanas līgumu izbeigt;
35.3. apdrošinātā persona, labuma guvējs vai apdrošināšanas ņēmējs ir sniedzis nepilnīgu vai nepatiesu informāciju par apdrošināšanas gadījumu vai tā iestāšanās apstākļiem vai 30 (trīsdesmit) dienu laikā nav iesniedzis nepieciešamos dokumentus un rakstisku pieteikumu apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai;
35.4. ja kaitējums apdrošinātajam nav minēts Nelaimes gadījumu atlīdzību aprēķināšanas tabulā;
35.5. citos šajos noteikumos minētajos gadījumos.
36. Apdrošinātājs ir tiesīgs samazināt apdrošināšanas atlīdzību līdz 50%, ja apdrošinājuma ņēmējs/ apdrošinātais vieglas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šajos noteikumos noteiktajiem pienākumiem.
X sadaļa. Regresa prasība
37. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa dod apdrošinātājam tiesības iesniegt regresa prasību personai, kuras darbības vai bezdarbības rezultātā iestājās apdrošināšanas gadījums un apdrošinātajam īpašumam ir nodarīti zaudējumi.
XI sadaļa. Nobeiguma noteikumi
38. Apdrošinātājs ir tiesīgs apdrošināšanas līgumā ieviest papildus nosacījumus un atbildības ierobežojumus, iepriekš tos saskaņojot ar apdrošinājuma ņēmēju.
39. Visos gadījumos, kuri nav atrunāti šajos noteikumos vai apdrošināšanas līgumā īpašos nosacījumos, puses vienojas savstarpējo attiecību regulēšanai vadīties no Latvijas Republikas likuma “Par apdrošināšanas līgumu” un citu likumu normām.
40. Visi strīdi, kas izriet no šī līguma, tiek risināti sarunu ceļā. Ja puses vienošanos nepanāk, strīdus izskata Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem tiesā pēc civillietas piekritības.
41. Pretrunu vai neskaidrību gadījumā starp šo noteikumu tekstu latviešu valodā un svešvalodā, noteicošais ir teksts latviešu valodā.