21995A0419(01)
21995A0419(01)
19.4.1995. EIROPAS KOPIENU OFICIĀLAIS VĒSTNESIS L 85/33
SADARBĪBAS NOLĪGUMS
starp Eiropas Kopienu un Šrilankas Demokrātisko Sociālistisko republiku par partnerību un attīstību
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
no vienas puses, ŠRILANKAS VALDĪBA,
no otras puses,
ŅEMOT VĒRĀ teicamās attiecības un tradicionālās draudzības saiknes starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, še turpmāk – “Kopiena”, un Šrilankas Demokrātisko Sociālistisko Republiku, še turpmāk – “Šrilanka”;
ATZĪSTOT, ka ir svarīgi nostiprināt saiknes un uzlabot Kopienas un Šrilankas partnerattiecības;
ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, cik būtiski Pusēm ir Apvienoto Nāciju Statūtu principi, un atkārtoti apliecinot cieņu pret demokrātijas principiem un cilvēktiesībām;
ŅEMOT VĒRĀ Šrilankas un Kopienas ciešās sadarbības pamatu, kas noteikts Šrilankas un Kopienas nolīgumā, kas parakstīts 1975. gada 22. jūlijā;
Ar gandarījumu APZINOTIES sasniegumus, kādi gūti no minētā nolīguma;
KOPĪGI VĒLOTIES nostiprināt, padziļināt un dažādot attiecības kopējās interešu zonās, pamatojoties uz līdztiesību, vienlīdzību un abpusēju labumu;
ATZĪSTOT pozitīvās sekas ekonomisko reformu procesam, kas saistīts ar ekonomikas liberalizāciju un modernizāciju un uzsākts Šrilankā nolūkā pastiprināt komercattiecības un ekonomiskās attiecības starp Šrilanku un Kopienu;
VĒLOTIES radīt labvēlīgus apstākļus būtiskai attīstībai, kā arī tirdzniecības un rūpniecības diversifikāciju starp Kopienu un Šrilanku, tādējādi veicinot ieguldījumu plūsmu, tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību kopējās interešu zonās, tostarp zinātnē un tehnoloģijā, un veicināt kultūras sadarbību;
ATZĪSTOT vajadzību atbalstīt Šrilankas centienus pēc ekonomikas un sociālās attīstības, jo īpaši, uzlabojot nabadzīgo un nelabvēlīgo iedzīvotāju slāņu dzīves līmeni;
APSVEROT nozīmīgumu, kādu Kopiena un Šrilanka piešķir vides aizsardzībai globālā un vietējā līmenī, kā arī dabas resursu ilgstošai izmantošanai, atzīstot saikni starp vidi un attīstību;
APZINOTIES kopējās intereses veicināt un stiprināt reģionālo sadarbību un Ziemeļu-Dienvidu dialogu;
ŅEMOT VĒRĀ Pušu dalību Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), tās principu nozīmīgumu un vajadzību atbalstīt un nostiprināt noteikumus, kas sekmē brīvu un netraucētu tirdzniecību stabilā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā;
UZSKATOT, ka attiecības starp Pusēm pārsniedza šā nolīguma darbības jomu 1975. gadā,
IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo nolīgumu kā līgumslēdzējas puses un tālab ir izraudzījušās šādus pilnvarotos: EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME:
Xxxxx XXXXXX,
Vācijas Federatīvās Republikas Federālais ārlietu ministrs un pirmais sekretārs, Eiropas Savienības Padomes pašreizējais priekšsēdētājs,
Xxxxxx XXXXX,
Eiropas Kopienu Komisijas priekšsēdētāja vietnieks,
ŠRILaNKaS VaLDĪBa:
xxxxx Xxxxx Xxxxxx Xxxxxx
Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārlietu ministrs,
KaS, iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām, IR VIENOJUŠIES PaR TURPMĀKO.
1. pants
Demokrātijas pamats sadarbībai
Sadarbība starp Kopienu un Šrilanku un šis nolīgums kopumā ir balstīts uz demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, kas ir gan Eiropas Kopienas, gan Šrilankas iekšpolitikas un ārpolitikas pamatā un kas ir būtiski šā nolīguma elementi.
2. pants
Vispārēji mērķi
1. Šā nolīguma vispārējie mērķi ir ar dialoga un partnerattiecību palīdzību uzlabot un attīstīt dažādus sadarbības aspektus starp Līgumslēdzējām pusēm, lai panāktu ciešākas un uzlabotas attie- cības.
Šī sadarbība jo īpaši būs vērsta uz:
— turpmāku tirdzniecības un ieguldījumu attīstību un diversifi- kāciju abu Pušu interesēs, ņemot vērā Pušu attiecīgo ekono- mikas stāvokli,
— ekonomiskās sadarbības esošo un jauno formu attīstīšanu kopējās interesēs, kas vērstas uz to, lai veicinātu un atvieglotu Pušu darījumu aprindu apmaiņu un sakarus, ņemot vērā Šri- lankas ekonomisko reformu īstenošanu un iespējas radīt pie- mērotu vidi ieguldījumiem,
— labākas savstarpējas sapratnes veicināšanu un saiknes nosti- prināšanu tehniskajos, saimnieciskajos un kultūras jautāju- mos,
— Šrilankas ekonomiskā potenciāla izveidi, lai efektīvāk sadar- botos ar Kopienu,
— Šrilankas attīstības tempa paātrinājumu, Šrilankas ekonomi- kas izveides centienu atbalstīšanu, un jo īpaši nabadzīgo iedzī- votāju slāņu dzīves līmeņa uzlabošanu,
— vides aizsardzības atbalstīšanu un dabas resursu noturīgu apsaimniekošanu.
2. Ņemot vērā šā nolīguma mērķus, Līgumslēdzējas puses atzīst, ka ir vērts savstarpēji konsultēties par starptautiskiem jautāju- miem, kas ir Pušu kopējās interesēs.
3. pants
Tirdzniecība un tirdznieciskā sadarbība
1. Kopiena un Šrilanka turpina piešķirt viena otrai vislielākās lab- vēlības režīmu savstarpējā tirdzniecībā saskaņā ar Vispārējās vie- nošanās par tarifiem un tirdzniecību noteikumiem.
2. Interesēs nostiprināt jaunas attiecības dinamiskā un papildus veidā, tādējādi nodrošinot abpusēju labumu, Līgumslēdzējas puses apņemas attīstīt un dažādot savstarpējo komerciālo apmaiņu un uzlabot pieeju tirgum iespējami plašākā veidā, kas ir savienojams ar Pušu ekonomikas stāvokli.
3. Līgumslēdzējas puses īsteno politiku, kas uzlabo noteikumus par Pušu savstarpējo pieeju produktiem, kas ir to tirgū. Puses pie- šķir viena otrai visaugstāko importa un eksporta liberalizācijas pakāpi, ko tās parasti piemēro trešām valstīm, un tās piekrīt pār- baudīt veidus un līdzekļus, ar ko pakāpeniski samazina tirdznie- cības barjeru starp tām, jo īpaši beztarifu barjeru, ņemot vērā dar- bu, ko šajā sakarā jau veikušas starptautiskās organizācijas.
4. Līgumslēdzējas puses piekrīt veicināt informācijas apmaiņu par savstarpēji izdevīgām tirgus iespējām un rīkot konstruktīvas konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar tarifa, ārpustarifa, pakalpojumu, veselības, drošības vai ar vidi saistītiem pasāku- miem un tehniskajām prasībām.
5. Līgumslēdzējas puses piekrīt uzlabot attiecīgo iestāžu sadar- bību saistībā ar muitas lietām, jo īpaši profesionālo apmācību, muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu un muitas notei- kumu tiesībpārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un atcelšanu.
6. Līgumslēdzējas puses arī apņemas saskaņā ar to tiesību aktiem apsvērt no nodevām, nodokļiem un citiem maksājumiem atbrī- vot preces, kas uz laiku ir ievestas to teritorijās, lai tās vēlāk atkār- toti izvestu, un tās preces, kas tiek ievestas atpakaļ to teritorijās pēc tam, kad tās pārstrādātas otras Līgumslēdzējas puses teritori- jā, ar ko nepietiek, lai preces tiktu uzskatītas par tādām, kuru izcelsmes valsts ir otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.
7. Līgumslēdzējas puses, neskarot to tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT, piekrīt savā starpā apspriesties par jebkādām domstarpībām, kas var rasties saistībā ar tirdzniecību. Ja Kopiena vai Šrilanka lūdz šādas apspriedes, tās notiek cik drīz vien iespē- jams. Tā Līgumslēdzēja puse, kas iesniedz lūgumu, nodrošina otru Pusi ar visu lietas apstākļu sīkākai pārbaudei nepieciešamo infor- māciju. apspriežoties jācenšas atrisināt tirdzniecības strīdus cik drīz vien iespējams.
4. pants
Ekonomiskā sadarbība
1. Līgumslēdzējas puses, saskaņā ar to attiecīgo politiku un mēr- ķiem un tām pieejamo finanšu līdzekļu robežās, apņemas veici- nāt ekonomisko sadarbību abpusēja labuma gūšanai.
2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka ekonomiskā sadarbība iet- vers trīs plašas darbības jomas:
a) ekonomiskās vides uzlabošanu Šrilankā, veicinot piekļūšanu Kopienas speciālajai profesionālajai informācijai, tehnoloģijai un kapitālam;
b) līgumu veicināšanu starp uzņēmējiem un citus pasākumus, kas paredzēti komercionālas apmaiņas un ieguldījumu veicināša- nai;
c) savstarpējās sapratnes pastiprināšanu par Pušu ekonomisko vidi, sociālo vidi un kultūrvidi kā efektīvas sadarbības pamatu.
3. Iepriekš minētajās plašajās darbības jomās un, jau no paša sākuma nevienu jomu neizslēdzot, Līgumslēdzēju pušu mērķi jo īpaši ir:
— uzlabot ekonomisko vidi un uzņēmējdarbības vidi,
— sadarboties, aizsargājot vidi un dabas resursus,
— sadarboties enerģētikas jomā, kas ietver netradicionālus avo- tus un energoefektivitāti,
— sadarboties telekomunikācijas jomā, informācijas tehnoloģijas jomā un radniecīgos jautājumos,
— sadarboties metroloģijas jomā un rūpniecības standartu jomā,
— sadarboties intelektuālā īpašuma jomā,
— sadarboties reģionālās integrācijas jomā, nododot pieredzi,
— veicināt tehnoloģijas nodošanu citām savstarpēji izdevīgām nozarēm,
— apmainīties ar informāciju par monetāriem jautājumiem un makrovidi,
— pastiprināt un paplašināt ekonomiskās saiknes starp tām,
— ar labvēlīgas vides palīdzību veicināt Kopienas – Šrilankas tirdzniecības un ieguldījumu divvirzienu plūsmu,
— veicināt sadarbību, lai attīstītu lauksaimniecību, zivsaimniecī- bu, ieguves rūpniecību, transportu un komunikāciju, veselī- bu, narkomānijas kontroli, banku darbību un apdrošināšanu, tūrismu un citus pakalpojumus,
— veicināt tādu nosacījumu ieviešanu, kas sekmē darbvietu radī- šanu,
— veicināt ciešu sadarbību starp Pušu privātajiem sektoriem,
— veicināt mazo uz vidējo uzņēmumu sadarbību,
— aktivizēt sadarbību rūpniecības nozarē, tostarp agrorūpniecībā un rūpniecībā ar noslieci uz smago tehnoloģiju,
— veicināt sadarbību rūpniecības un pilsētas ekoloģijā,
— atbalstīt Šrilankas centienus tirdzniecības veicināšanas un tir- gus attīstības jomā,
— veicināt sadarbību starp izglītības un mācību iestādēm,
— veicināt zinātniski tehnisko sadarbību,
— veicināt sadarbību privatizācijas jomā Šrilankā,
— sadarboties informācijas un kultūras jomā.
Sadarbība atsevišķās iepriekš minētajās nozarēs ir sīkāk aprakstīta šā nolīguma 5. līdz 12. pantam.
4. Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā abu Pušu intereses un saskaņā ar to attiecīgajām politikām un mērķiem, šo mērķu sasniegšanai aplūko šādus līdzekļus:
— informācijas un ideju apmaiņa,
— pētījumu sagatavošana,
— tehniskas palīdzības nodrošināšana,
— mācību programmas, tostarp arodmācību programma,
— saiknes izveide starp pētniecības un mācību centriem, specia- lizētajām aģentūrām un uzņēmējsabiedrībām,
— ieguldījumu veicināšana un kopuzņēmumu profesionālās izaugsmes veicināšana,
— valsts un privāto aģentūru un pārvalžu institucionālā attīstība,
— piekļūšana otras Puses esošajām datu bāzēm un jaunu datu bāzu radīšana,
— darba grupas un semināri,
— ekspertu apmaiņa.
5. Līgumslēdzējas puses kopā un ar savstarpēji izdevīgiem nosa- cījumiem noteiks jomas un prioritātes, kas jāiekļauj konkrētās ekonomiskās sadarbības darbībās saskaņā ar to ilgtermiņa mēr- ķiem.
5. pants
Ieguldījumi
1. Līgumslīdzējas puses veicina abpusēji izdevīgu ieguldījumu pieaugumu, izveidojot labvēlīgāku vidi privātiem ieguldījumiem, tostarp labākus apstākļus kapitāla nodošanai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām.
2. Ņemot vērā darbu, kas paveikts šajā jomā konkrētos starptau- tiskos forumos, atzīstot divpusējo ieguldījumu līgumus, kas noslēgti starp Šrilanku un vairākām Kopienas dalībvalstīm, un ņemot vērā, ka Šrilanka ir Daudzpusējo ieguldījumu garantiju aģentūras konvencijas Līgumslēdzēja puse un Starptautiskās kon- vencijas par ieguldījumu strīdu izšķiršanu parakstītāja, Līgumslē- dzējas puses atbalstīs turpmākos Kopienas dalībvalstu un Šrilan- kas nolīgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, pamatojoties uz nediskriminācijas un savstarpīguma principiem.
3. Līgumslēdzējas puses apņemas veicināt sadarbību to attiecīgo finanšu iestāžu starpā.
6. pants
Privātais sektors
1. Līgumslēdzējas puses vienojas veicināt privāto sektoru iesais- tīšanos to sadarbības programmās, lai stiprinātu savstarpēju eko- nomisko un rūpniecisko sadarbību.
Līgumslēdzējas puses veic pasākumus, lai:
a) mudinātu abu ģeogrāfisko reģionu privātos sektorus atrast efektīvus kopīgo apspriežu veidus, kuru rezultātus pēc tam
varētu nosūtīt apvienotajai komisijai, kas minēta šā nolīguma
20. pantā, turpmāk nepieciešamajai rīcībai;
b) iesaistītu Līgumslēdzēju pušu privātos sektorus darbībās, kas izstrādātas saistībā ar šo nolīgumu.
2. Ievērojot attiecīgos noteikumus, Līgumslēdzējas puses veicina piekļuvi pieejamajai informācijai un kapitāla finansēšanas sistē- mai, lai veicinātu projektus un darbības, kas sekmē sadarbību starp uzņēmumiem, piemēram, kopuzņēmumiem, un lai veici- nātu tehnoloģiju, licenču, lietišķo pētījumu un franšīzes apakšlī- gumu nodošanu.
7. pants
Standarti
Neskarot to starptautiskās saistības, to kompetences ietvaros un saskaņā ar to tiesību aktiem, Līgumslēdzējas puses rīkojas, lai mazinātu atšķirības, kas saistītas ar metroloģiju, standartizāciju un sertifikāciju, veicinot standartu un sertifikācijas saderīgu sistēmu izmantošanu. Tālab tās jo īpaši atbalsta:
— saiknes izveidi ekspertu starpā, lai veicinātu informācijas apmaiņu un pētījumus par metroloģiju, standartiem un kva- litātes kontroli, veicināšanu un sertifikāciju,
— savstarpēju apmaiņu un kontaktus to organizāciju un iestāžu starpā, kas specializējas šajās jomās, kā arī apspriedes, kurās nodrošina, ka standarti nerada šķēršļus tirdzniecībai,
— pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt kvalitātes sistēmu savstar- pēju atzīšanu,
— tehniskās palīdzības izvēršanu saistībā ar metroloģiju, standar- tiem un sertifikāciju un saistībā ar kvalitātes reklāmas prog- rammām,
— tehniskās palīdzības nodrošināšanu institucionālai attīstībai, lai uzlabotu standartus un kvalitātes apstiprināšanas organi- zāciju darbību, kā arī valsts akreditācijas sistēmas izveidei atbilstības novērtēšanai Šrilankā.
8. pants
Intelektuālais īpašums
1. Ciktāl to kompetence, noteikumi un politika atļauj, Līgumslē- dzējas puses:
a) centīsies uzlabot nosacījumus adekvātai un efektīvai aizsardzī- bai un intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību nostiprināšanai saskaņā ar augstākajiem starptautiskajiem standartiem;
b) sadarbosies, lai nodrošinātu minētos mērķus.
2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka tās izvairīsies no diskrimi- nējošas attieksmes attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un nepieciešamības gadījumā rīkos apspriedes, ja radīsies intelektuālā īpašuma problēmas, kas ietekmēs tirdzniecības attiecības.
9. pants
Zinātne un tehnoloģija
1. Līgumslēdzējas puses, atbilstoši to savstarpējām interesēm un to attīstības stratēģijas mērķiem šajā jomā, veicinās zinātniski teh- nisko sadarbību, lai:
a) veicinātu zinātības sniegšanu un stimulētu jauninājumus;
b) izplatītu informāciju un pieredzi zinātnē un tehnoloģijā;
c) pavērtu iespējas nākotnē sadarboties ekonomikas, rūpniecības tirdzniecības jomās.
2. Līgumslēdzējas puses apņemas ieviest attiecīgas procedūras, lai veicinātu pēc iespējas aktīvāku to zinātnieku un zinātniskās izpē- tes centru savstarpējo sadarbību.
10. pants
Lauksaimniecība un zivsaimniecība
Līgumslēdzējas puses vienojas veicināt sadarbību lauksaimniecī- bā, tostarp dārzkopībā, pārtikas pārstrādē un zivsaimniecībā, tostarp zivju apstrādē. Tālab sadarbības un labas gribas garā un, ņemot vērā abu Pušu tiesību aktus attiecībā uz šādiem jautāju- miem, Līgumslēdzējas puses apņemas jo īpaši pārbaudīt:
a) iespējas palielināt lauksaimniecības un zvejniecības produktu tirdzniecību;
b) veselību, augu un dzīvnieku veselību un ar vidi saistītus pasā- kumus, lai nepieļautu, ka tie kavē tirdzniecību;
c) saikni starp lauksaimniecību un lauku vidi;
d) lauksaimniecības zinātnisko pētniecību un pētniecības zveju.
11. pants
Tūrisms
Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties tūrisma jomā, veicot pasākumus, kuros tiks ņemti vērā vides jautājumi un kuros tiks
ietverta informācijas apmaiņa, uzņēmumu izpēte, apmācība, kā arī ieguldījumu, tostarp kopuzņēmumu, sekmēšana.
12. pants
Informācija, kultūra un komunikācija
Līgumslēdzējas puses sadarbosies informācijas, kultūras un komunikācijas jomā, gan tādēļ, lai radītu labāku savstarpējo sapratni, gan lai nostiprinātu kultūras saiknes to starpā, piemēram, iepriekšējos pētījumus un tehnisko palīdzību kultūras mantojuma saglabāšanai.
13. pants
Sadarbība attīstības jomā
1. Kopiena atzīst Šrilankas vajadzību pēc palīdzības attīstības jomā un ir gatava pastiprināt sadarbību un vairot efektivitāti, lai sekmētu Šrilankas centienus sasniegt noturīgu ekonomikas attīs- tību un tās tautas sociālo progresu ar konkrētu projektu un pro- grammu palīdzību. Kopienas atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Kopienas politiku, noteikumiem un to finanšu resursu robežām, kādi pieejami sadarbībai.
2. Projekti un programmas arī turpmāk būs vērsti uz nabadzīgā- kajiem iedzīvotāju slāņiem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta lauku attīstībai, piedaloties mērķgrupām, un, ja nepieciešams, piedalo- ties tādām kvalificētām nevalstiskām organizācijām, kas pieņemamas abām Līgumslēdzējām pusēm. Sadarbība šajā jomā aptvers arī politiku attiecībā uz iedzīvotājiem un nodarbinātības veicināšanas politiku lauku pilsētās, un politiku attiecībā uz sie- vietes lomas veicināšanau izglītībā un apmācībā, kā arī iestāžu izveidi cilvēktiesību aizsardzībai un veicināšanai.
3. Sadarbība būs koncentrēta uz savstarpēji saskaņotām prioritā- tēm, tostarp nabadzības izskaušanu, kā noteikts 14. pantā, kas nodrošinās programmas efektivitāti un ilgtspējību.
14. pants
Nabadzības izskaušana
Līgumslēdzējas puses apņemas, ja vien iespējams, virzīt sadarbību uz nabadzības izskaušanu Šrilankā. Šajā sakarā Kopiena, saskaņā ar sadarbību attīstības jomā, var atbalstīt pasākumus, ko uzsāk Šrilankas valdība.
15. pants
Vide
1. Līgumslēdzējas Puses atzīst, ka cieņa pret jautājumiem, kas saistīti ar vidi būs sastāvdaļa ekonomiskajai sadarbībai un sadar- bībai attīstības jomā. Turklāt Puses uzsver vides jautājumu nozī- mīgumu un savu vēlmi saistībā ar šo nolīgumu izveidot sadarbī- bu, aizsargājot un uzlabojot vidi un ņemot vērā starptautiskos forumos paveikto.
2. Īpaša uzmanība tiks pievērsta:
a) dabas ekosistēmu noturīgai apsaimniekošanai;
b) dabisku mežu aizsardzībai un saglabāšanai;
c) mežsaimniecības iestāžu stiprināšanai;
d) praktisku risinājumu konstatācijai un pilsētas enerģētikas problēmām;
e) rūpnieciskā piesārņojuma profilaksei;
f) pilsētvides aizsardzībai.
16. pants
Cilvēkresursu attīstība
Līgumslēdzējas puses atzīst cilvēkresursu attīstības nozīmīgumu, uzlabojot ekonomikas attīstību un nelabvēlīgo iedzīvotāju slāņu dzīves apstākļus. Tās vienojas, ka cilvēkresursu attīstība ir gan ekonomiskās sadarbības, gan sadarbības attīstības jomas sastāvdaļa.
17. pants
Narkomānijas kontrole
Līgumslēdzējas puses, atbilstīgi savai kompetencei, apstiprina savu lēmumu palielināt politikas un pasākumu efektivitāti, lai cīnītos pret narkotiku piegādi un izplatīšanu, kā arī nepieļautu narkotiku lietošanu, vajadzības gadījumā piedāvājot tehnisko palīdzību un ņemot vērā darbu, ko šajā sakarā veikušas starptautiskas organizācijas.
b) starpreģionālās tirdzniecības veicināšana;
c) atbalsts reģionālajām iestādēm un kopīgiem projektiem un ini- ciatīvām, kas noteiktas saskaņā ar reģionālajām organizācijām, piemēram, Dienvidāzijas reģionālās sadarbības līgumu (SAARC);
d) pētījumi saistībā ar reģionālajām saiknēm un saziņu.
19. pants
Resursi uzņēmumu sadarbībai
Līgumslēdzējas Puses, tām pieejamo finanšu resursu robežās un saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām un tiesību aktiem, piešķir līdzekļus, lai veicinātu to mērķu sasniegšanu, kas norādīti šajā nolīgumā, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko sadarbību.
attiecībā uz atbalstu attīstībai un saskaņā ar tās programmu par labu Āzijas un Latīņamerikas valstīm (aLa valstis), Kopiena atbalstīs Šrilankas attīstības programmas, koncesijas nododot tieši, kā arī ar institūciju un citu finanšu avotu palīdzību saskaņā ar šādu Eiropas Kopienas iestāžu noteikumiem un praksi.
20. pants
Apvienotā komisija
1. Līgumslēdzējas puses piekrīt saglabāt apvienoto komisiju, kas izveidota saskaņā ar 1975. gada Kopienas un Šrilankas tirdznie- ciskās sadarbības nolīguma 8. pantu.
2. apvienotās komisijas pienākums ir:
a) nodrošināt šā nolīguma pareizu darbību un īstenošanu;
b) sniegt piemērotus ieteikumus šā nolīguma mērķu veicināša- nai;
c) noteikt prioritātes attiecībā uz šā nolīguma mērķiem;
18. pants
Reģionālā sadarbība
Sadarbība starp Līgumslēdzējām pusēm būs attiecināma arī uz darbībām, kas veiktas saistībā ar sadarbības vai integrācijas nolīgumiem ar citām tā paša reģiona valstīm, ar nosacījumu, ka šādas darbības ir saskaņā ar minētajiem nolīgumiem.
Neizslēdzot nevienu jomu, jo īpaši jāapsver:
a) tehniskā palīdzība (pieaicināto ekspertu pakalpojumi, tehniskā personāla apmācība saistībā ar integrācijas praktiskajiem aspektiem);
d) pārbaudīt veidus un līdzekļus sadarbības pastiprināšanai jomās, uz ko attiecas šā nolīguma noteikumi.
3. apvienotajā komisijā ietilpst abu Līgumslēdzēju pušu augsta līmeņa pārstāvji. apvienotā komisija parasti tiekas katru gadu pārmaiņus Briselē un Kolombo dienā, kas fiksēta, savstarpēji vie- nojoties. Ārkārtas sanāksmes var tikt sasauktas, Līgumslēdzējām pusēm vienojoties.
4. apvienotā Komisija var izveidot specializētas apakšgrupas, kas palīdzētu veikt tās uzdevumus un koordinētu projektu un pro- grammu formulēšanu un īstenošanu saskaņā ar šo nolīgumu.
5. apvienotās komisijas darba kārtību nosaka, Līgumslēdzējām pusēm vienojoties.
6. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka apvienotās komisijas uzde- vums ir nodrošināt visu to sektorālo nolīgumu pareizu darbību, kas ir noslēgti vai var tikt noslēgti starp Kopienu un Šrilanku.
7. Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, var tikt rīkotas konsultāci- jas, ja rodas kādas problēmas intervālos starp apvienotās komi- sijas sapulcēm. ar šādām konsultācijām nodarbojas specializētas apakšgrupas atbilstīgi to kompetencei vai arī tās ir pakļautas ad hoc konsultācijām.
21. pants
Attīstība nākotnē
1. Līgumslēdzējas puses, savstarpēji vienojoties, var paplašināt šo nolīgumu, lai uzlabotu sadarbības līmeni un palielinātu to, vieno- joties par konkrētām nozarēm un darbībām.
2. Saskaņā ar šo nolīgumu abas Līgumslēdzējas puses var iesniegt priekšlikumus par sadarbības apjoma palielināšanu, ņemot vērā pieredzi, kāda iegūta sadarbības piemērošanā.
22. pants
Citi nolīgumi
1. Neskarot attiecīgos noteikumus līgumiem, ar ko izveido Eiro- pas Kopienas, ne šis nolīgums, ne arī jebkāda darbība, kas veikta atbilstīgi tam, nekādā veidā neietekmē Kopienu dalībvalstu piln- varas uzņemties divpusējas darbības ar Šrilanku saistībā ar eko- nomisko sadarbību vai, vajadzības gadījumā, slēgt jaunus ekono- miskās sadarbības nolīgumus ar Šrilanku.
2. Ievērojot 1. punkta noteikumus par ekonomisko sadarbību, šā nolīguma noteikumi aizstāj noteikumus nolīgumiem, kas noslēgti starp Kopienu dalībvalstīm un Šrilanku, ja šādi noteikumi vai nu nav saderīgi ar šā nolīguma noteikumiem, vai ir identiski tiem.
23. pants
Aprīkojums
Lai veicinātu sadarbību saistībā ar šo nolīgumu, Šrilankas varas iestādes piešķirs Eiropas Kopienas amatpersonām un ekspertiem
parastas garantijas un aprīkojumu, kas nepieciešams to funkciju veikšanai. Sīki izstrādāti noteikumi tiks izklāstīti atsevišķā vēstuļu apmaiņā.
24. pants
Teritoriālā piemērošana
Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētais līgums, un, no otras puses, Šrilankas teritorijā.
25. pants
Pielikumi
Šim nolīgumam pievienotie pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļa.
26. pants
Stāšanās spēkā un atjaunošana
Šis nolīgums stājas spēkā pirmajā mēneša dienā pēc dienas, kad Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par šim mērķim vajadzīgo procedūru pabeigšanu. Kad šis nolīgums stājies spēkā, tas aizstāj tirdznieciskās sadarbības nolīgumu, kas parakstīts 1975. gada 22. jūlijā.
Šis nolīgums ir noslēgta uz pieciem gadiem. To automātiski atjauno katru gadu, ja vien Līgumslēdzējas puses to nedenonsē sešus mēnešus pirms tā derīguma termiņa beigām.
27. pants
Autentiskie teksti
Šis Nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros, dāņu, holandiešu, angļu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu un singalu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
En fe de lo cual, los abajo firmantes suscriben el presente acuerdo. Til bekræftelse heraf har undertegnede underskrevet denne aftale.
Zu Xxxxxx dessen haben die Unterzeichneten dieses abkommen unterschrieben.
Σε πίστωση των ανωτέρω, οι υπογράφοντες έθεσαν την υπογραφή τους κάτω από την παρούσα συμφωνία. In witness whereof the undersigned have signed this agreement.
En foi de quoi, les soussignés ont apposé leur signature au bas du présent accord. In fede di che, i sottoscritti hanno firmato il presente accordo.
Ten blijke waarvan de ondergetekenden hun handtekening onder deze Overeenkomst hebben gesteld. Em fé do que, os abaixo-assinados apuseram as suas assinaturas no final do presente acordo.
Xxxxx en Bruselas, el dieciocho de julio de mil novecientos noventa y cuatro. Udfærdiget i Bruxelles, den attende juli nitten hundrede og fireoghalvfems.
Geschehen zu Brüssel am achtzehnten Juli neunzehnhundertvierundneunzig. Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα οκτώ Ιουλίου χίλια εννιακόσια ενενήντα τέσσερα.
Done at Brussels on the eighteenth day of July in the year one thousand nine hundred and ninety-four. Fait à Bruxelles, le dix-huit juillet mil neuf cent quatre-vingt-quatorze.
Fatto a Bruxelles, addì diciotto luglio millenovecentonovantaquattro. Gedaan te Brussel, de achttiende juli negentienhonderd vierennegentig.
Feito em Bruxelas, em dezoito de Julho de mil novecentos e noventa e quatro.
Por el Consejo de la Unión Europea For Rådet for Den Europæiske Union Für den Rat der Europäischen Union Για το Συμβούλιο της Ευρωπαϊκής Ένωσης For the Council of the European Union Pour le Conseil de l’Union européenne Per il Consiglio dell’Unione europea Voor de Raad van de Europese Unie Pelo Conselho da União Europeia
Por el Gobierno de Xxx Xxxxx For regeringen for Xxx Xxxxx Für die Regierung Sri Lankas Για την κυβέρνηση της Xxx Xxxxx For the Government of Xxx Xxxxx
Pour le gouvernement du Xxx Xxxxx Per il governo dello Xxx Xxxxx Voor de Regering van Xxx Xxxxx Pelo Governo i Lanka
PIELIKUMS
Kopienas deklarācija par tarifu pielāgošanu
Kopiena atkārtoti apstiprina savu deklarāciju, kas pievienota 1975. gada 22. jūlijā parakstītajam sadarbības nolīgumam par vispārējo preferenču sistēmu (VPS), ko autonomi ieviesa Eiropas Ekonomikas kopiena 1971. gada
1. jūlijā, pamatojoties uz 21. (II) rezolūciju otrajai apvienoto Nāciju Organizācijas Konferencei par tirdzniecību un attīstību, kas notika 1968. gadā.
Kopiena arī apņemas pārbaudīt priekšlikumus un jautājumus, kas saistīti ar izcelsmes noteikumiem, kādus izvirzīja Šrilanka un kuru mērķis ir veicināt, lai Šrilanka maksimāli izmanto iespējas, ko tai sniedz sistēma.
Kopiena vēlas arī organizēt seminārus Šrilankā sistēmas publiskiem un individuāliem lietotājiem, ar nolūku nodrošināt sistēmas sniegto iespēju maksimālu izmantošanu.
Kopienas un Šrilankas apliecinājums
1. Sarunu gaitā par Eiropas Kopienas un Šrilankas sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību, Līgumslēdzējas puses paziņoja, ka šā nolīguma noteikumiem jābūt tādiem, kas neskar tās Pušu tiesības un pienākumus, ko paredz VVTT, un ka, saskaņā ar Vīnes 1969. gada konvencijas par līgumu tiesībām 30. panta 4. punktu, visi turpmākie nolīgumi, kuri veido daļu no daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda galīgā iznākuma un kuru Puses tās abas kļūst, gūst virsroku jebkādu pretrunu gadījumā.
2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šajā nolīgumā “intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums” jo īpaši ietver autortiesību aizsardzību (tostarp datoru programmatūras aizsardzību) un blakustiesību aizsardzību; preču un pakalpojumu zīmes; ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tostarp izcelsmes norādes; rūpniecisko dizainu; patentus; Integrālo shēmu skices, kā arī nepieejamas informācijas aizsardzību un aizsardzību pret negodīgu konkurenci.