APBŪVES TERITORIJAS piemēru punkti

APBŪVES TERITORIJAS. Detālplānojuma risinājumi plānotajām zemes vienībām no Nr.1 līdz Nr.10. nosaka atļauto izmantošanu atbilstoši TIAN 144.punktam – savrupmāju apbūve (Dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas) un dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu), līdz ar to veidojot Spilves ciemam raksturīgo pilsētbūvniecisko dzīves vidi ar brīvstāvošu apbūvi un privāto apstādījumu īpatsvaru. Apbūves rādītāji zemes vienībām noteikti atbilstoši TIAN 152.punktam, kas nosaka, ka maksimālais apbūves blīvums ir 30%, apbūves augstums 12 metri, stāvu skaists - 3 stāvi. Dzīvojamai apbūvei stāvu skaits tiek precizēts, nosakot, ka pieļaujams izbūvēt divu stāvu apbūvi ar jumta stāvu vai jumta izbūvi, bet dzīvojamo ēku palīgbūvēm tiek noteikts, ka apbūves stāvu skaits nedrīkst pārsniegt 1 stāvu ar jumta stāvu vai jumta izbūvi (2 stāvi). Apbūves intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji netiek noteikti. Detālplānojuma risinājumos ir noteikta apbūves izvietojuma zona, kuru veido būvlaide, kas noteikta 6 metru no ielu sarkanajām līnijām un apbūves līnija, kas noteikta 4 metru attālumā no zemes vienību robežām. Noteikumi Nr.240 nosaka, ka jaunbūvējamās būves (izņemot inženierkomunikācijas un ceļus) izvieto ne tuvāk kā 4 metrus no zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja netiek pārkāptas normatīvo aktu prasības ugunsdrošības, higiēnas un insolācijas jomā un ir saņemta blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums. Ēku novietnes un arhitektoniskais risinājums pamatojams izstrādājot būvprojektu. Teritorijai raksturīgs ainaviski brīvs ēku izvietojums, veidojot ainaviski pievilcīgu vidi. Teritorijas labiekārtojums risināms vienlaicīgi ar ēku projektēšanu un būvniecību. Plānojot jaunus stādījumus, jāpielieto Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas augu un koku sugas. Zemes vienības atļauts iežogot pa zemes vienību robežām. Žoga augstums gar ielas fronti noteikts no zemes planējuma atzīmes ielas fasādes vai ieejas pusē - 1.6 metri. Žoga augstums starp kaimiņu zemes vienībām nosakāms kaimiņiem, savstarpēji vienojoties, bet ne augstāk par 1.8. metriem. Izbūvējot žogus, ievērojams vienots stils visas ielas garumā. Transporta infrastruktūra tiek veidota kontekstā ar esošo Babītes novada pašvaldības ielu un ceļu tīklu, kur pie pašvaldības ceļa “Ceļš gar Hapaka grāvi C60” tiek veidots viens pieslēgums – ja...

APBŪVES TERITORIJAS. Apbūves teritoriju noteikšana ir viens no svarīgākajiem teritorijas plānošanas uzdevumiem. Neplānota būvniecības attīstība veicina haotisku teritorijas attīstību, kā arī negatīvi ietekmē apkārtējo vidi. Apbūves platībām ir jābūt koncentrētām, jo atvieglo pašvaldības un valsts iestāžu iespējas nodrošināt iedzīvotājus ar nepieciešamajiem pakalpojumiem, ļauj daudz efektīvāk sakārtot un uzlabot attīstītas sabiedrības dzīvei nepieciešamo atkritumsaimniecības un ūdenssaimniecības infrastruktūru, nodrošinājumu ar ceļu un inženiertehnisko infrastruktūru u. c. Novērtējumā tika skatīta teritorijas plānojuma grafiskā daļa (funkcionālais zonējums), kurā attēlotā informācija norāda teritorijas plānoto/atļauto izmantošanu, kā arī analizēti TIAN ietvertie atļautie teritorijas izmantošanas veidi un nosacījumi. Teritorijas plānojuma tiešā ietekme uz vidi visvairāk saistīta ar zemes izmantošanas veidu maiņu un pirmkārt jau ar apbūves teritoriju paplašināšanu. Mazākas vai lielākas iespējamās apbūves teritorijas paredzētas visos pagasta ciemos. Teritorijas plānojumā tiek noteiktas Ozolnieku, Iecēnu, Branku, Ānes, Teteles, Dalbes, Jaunpēternieku, Cenas, Raubēnu, Garozas un Emburgas ciemu robežas. Teritorijas plānojumā visiem ciemiem mainītas robežas. Ciems - Glūda - tiek apvienots ar Cenas ciemu, veidojot vienu ciemu ar nosaukumu Cena. Ciemam Rencele tiek noņemts ciema statuss, jo tas pēc savas būtības neatgādina ciemu. Ciemu teritorijas un to robežas tika vērtētas ņemot vērā esošo apdzīvojamu līmeni un tā attīstības tendences, iedzīvotāju un transporta kustību, esošo un plānoto pakalpojumu pieejamību, inženiertehnisko infrastruktūru un vides apstākļus. Saskaņā ar iepriekš minētajiem kritērijiem būtiski ir palielinātas visu ciemu robežas, iekļaujot tajās lauksaimniecības zemi, nākotnē paredzot tajās savrupmāju apbūvi. Kā pamats robežu izmaiņā ir izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums attiecībā pret Rīgu, Jelgavu un Olaini. Viens no teritorijas plānojuma uzdevumiem ir veicināt rūpnieciskās apbūves teritoriju attīstību Raubēnu un Jaunpēternieku ciemos, ražošanā ieviešot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, nosakot konkrētās teritorijas būtiskos vides aspektus paredzētās darbības kontekstā, attiecīgi izvēloties labākos iespējamos risinājumus. Katrai apdzīvotai vietai (ciemam) noteikti funkcionālie zonējumi, sabalansējot iedzīvotāju ekonomiskās intereses, kā arī ievērojot dabas un kultūrvēsturiskās vides aizsardzības prasības un pētniecības principu.