Common use of Augsnes kvalitāte Clause in Contracts

Augsnes kvalitāte. Līdz 2011. gadam lauksaimniecībā izmantojamo zemju augsnes agroķīmisko īpašību monitoringam netika piešķirts valsts finansējums, un līdz ar to nav reprezentatīvs saimniecību novērtējums, kas raksturotu augsnes visos valsts plānošanas reģionos, ņemot vērā augsnes veidu, granulometrisko sastāvu, saimniecību platību, specializāciju utt. Augšņu agroķīmiskā izpēte tiek veikta tikai pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma. Pēc personu pieprasījuma pētītajām platībām nav pēctecības un līdz ar to šādas izpētes rezultātā iegūtie dati praktiski nav izmantojami zemes auglības līmeņa pārmaiņu objektīvam izvērtējumam. [NAP2020 SIVN] Augsnes kvalitāte Latvijā nav pietiekoši apzināta, bet 2011. gadā veikto 243 saimniecību agroķīmisko analīžu dati parāda, ka apmēram 33% no pētīto augšņu ir vajadzīga kaļķošana, 20% ir nepietiekams organisko vielu saturs. Šobrīd nav pieejami citi dati objektīvam izvērtējumam. [NAP2020 SIVN] Bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamās platības pieaug ar katru gadu (skat. 5.9.nodaļu), tas var tieši labvēlīgi ietekmēt augsnes kvalitāti nelietojot ķīmiski sintezētas vielas, piemēram, pesticīdus, minerālmēslus u. tml. Saimniekošanas priekšnoteikums ir veselīga augsne, kas ir dabiska un dzīva vienība ar daudzveidīgu floru un faunu un ražas palielināšanai tiek rosinātas dzīvības norises augsnē. Bioloģiskās lauksaimniecības rezultātā samazinās nitrātu izskalošanās līmenis salīdzinājumā ar to līmeni, ko vidēji panāk integrētajā vai tradicionālajā lauksaimniecībā, kā to rāda pētījumi par slāpekļa atliekām rudenī gandrīz visu būtisko kultūraugu augsnē. Bioloģisko lauksaimnieku plaši izmantotā lauksaimniecības prakse, kā, piemēram, starpkultūru audzēšana, lai samazinātu nitrātu izskalošanos, plašākas un daudzveidīgākas augsekas, kā arī jauktā apganīšana, lai samazinātu viendabīgu pārganīšanu, palīdz aizsargāt augsni. Lai gan organisko vielu saturs augsnē pārsvarā ir atkarīgs no atrašanās vietas, parasti tas ir augstāks bioloģiskā saimniekošanas veida saimniecībās nekā tradicionālajās saimniecībās. Līdz ar to palielinoties bioloģiskās lauksaimniecības platībām būtu jāpaaugstinās arī kopējai augsnes kvalitātei. Šāds saimniekošanas veids samazina virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu un kā būtiskākais – samazina biogēnu noplūdi Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā. Saskaņā ar mērķi, palielinoties bioloģiskās lauksaimniecības platībām tiek sekmēta dabas kapitāla ilgtspējīga izmantošana. [xxxxx://xxx.xx.xxx.xx/xxxxxxx/xxxxxxxxx-xxxxx/xxxxxxxxxx- lauksaimnieciba?nid=1009#jump] Ņemot vērā pakāpenisko bioloģiski apsaimniekoto platību pieaugumu var secināt, ka kopumā Plānošanas dokumenta īstenošana atstāj labvēlīgu vai neitrālu ietekmi uz augsni kā dabas resursu vai dabas kapitālu. Viennozīmīgi izvērtēt kā NAP2020 īstenošana kopumā ietekmēs augsnes kvalitāti nav iespējams. To ietekmē daudzi faktori: zemes izmantošanas maiņa, virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmenis, ražošanas procesi, atkritumu apsaimniekošanas principi, gaisa piesārņojums (skābo lietu iespējamība) u.c. faktori. 2010 2013 2014 Gads 2015 2016 Radītais Savāktais Pārstrādātais Apglabātais Eksportētais tūkst.t