Common use of Bioloģiskā daudzveidība Clause in Contracts

Bioloģiskā daudzveidība. 121,3 120 123 100 87,3 85 84,3 80 2010 2013 Gads 2014 ES Latvijā Indekss Viens no atzītajiem bioloģiskās daudzveidības stāvokļa raksturojošiem rādītājiem ir lauku putnu indekss. Tas ir noteikts arī kā mērķa sasniegšanas rādītājs gan Latvija2030, gan NAP2020. Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijas rādītāji ir pozitīvāki, nekā vidējie Eiropas Savienībā (skatīt attēlu Nr.5.7.), un līdz 2020.gadam NAP2020 neizvirza mērķi šo rādītāju (115) paaugstināt. Šobrīd izvirzītais Latvija2030 mērķis 2030.gadam (>120) nav sasniegts. Attēls Nr.5.7. Lauku putnu indekss Latvijā un ES (2000=100) (Avots: Eurostat) Kā var redzēt 5.7.attēlā, 2014. gadā tas ir nedaudz samazinājies. Kopumā tas nav nokrities zemāk par 2000. gada bāzes vērtību (100). Līdz ar to var secināt, ka bioloģiskā daudzveidība Latvijā nav nedz pieaugusi, nedz kritusies un lauku putnu indeksu vērtība pa gadiem variē aptuveni 10 vienību intervālā. Saskaņā ar mērķi par dabas kapitāla saglabāšanu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un ilgtspējīgas izmantošanas sekmēšanu, mērķis tiek izpildīts, jo bioloģiskās daudzveidības indikators, lauku putnu indekss, krasi nemainās, liecinot par bioloģiskās daudzveidības nemainīgumu. 2010 2013 Gads 2014 Indekss Attēls Nr.5.7.1. Meža putnu indekss (Avots: Fona monitorings:Putni. Gala atskaite par 2014.gadu) Meža putnu indekss rēķināts, izmantojot sugu sarakstu, kas identisks visās iepriekšējās atskaitēs ziņoto Meža putnu indeksu rēķināšanā. Indeksā ietvertas sugas saskaņā ar EBCC Paneiropas putnu monitoringa programmas Boreālā reģiona meža speciālistu sugu sarakstu (vistu vanags, zvirbuļvanags, mežirbe, pelēkā dzilna, melnā dzilna, baltmugurdzenis, mazais dzenis, trīspirkstu dzenis, xxxx xxxxxxx, svirlītis, zeltgalvītis, mazais mušķērājs, melnais mušķērājs, garastīte, puva zīlīte, pelēkā zīlīte, cekulzīlīte, meža zīlīte, mizuložņa, riekstrozis, svilpis, dižknābis). Lauku putnu indekss rēķināts, izmantojot sugu sarakstu, kurā ietvertas sugas saskaņā ar EBCC Paneiropas putnu monitoringa programmas lauku putnu sarakta 2008. gada versiju un ir identisks visās iepriekšējās atskaitēs izmantotajam EFBI-2008 sarakstam (baltais stārķis, grieze, ķīvīte, parastā ūbele, lauku cīrulis, dzeltenā cielava, pļavu čipste, bezdelīga, lukstu čakstīte, brūnspārnu ķauķis, xxxxx xxxxxx, mājas strazds, lauku zvirbulis, kaņepītis, dzeltenā stērste). [Lauku putnu populācijas indeksa monitorings. Gala atskaite par 2013.gadu] Meža putnu indekss (skatīt attēlu Nr.5.7.1.) pēdējos gados ir nedaudz pieaudzis, bet līdzīgi kā lauku putnu indekss nav būtiski mainījies. Neraugoties uz atšķirībām indeksu aprēķināšanā, visas indeksu versijas būtībā rāda līdzīgu tendenci - indekss šajā laika periodā ir stabils. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka apstājies aramzemes īpatsvara pieaugums uz ekstensīvi apsaimniekoto platību rēķina, kas notika no 2003. līdz 2006. gadam un kad visās indeksu versijās vērojams tā kritums. Zināma ietekme varētu būt pārdzīvotajai ekonomiskajai krīzei, kuras rezultātā samazinājusies lauksaimniecības intensitāte un pārmērīgi līdzekļu ieguldījumi tehnikas un lauksaimniecības ķīmijas iepirkumos un lietošanā, kā arī nedaudz pieaugušas nenovāktās un nekultivētās platība, kas ļauj uzturēt lielākas lauku putnu populācijas. Tā kā par 2017.gadu nav pieejami dati par meža putna indeksu, tad apskatot 2014.gada mērķa sasniegšanas rādītāju [428], var redzēt, ka 2014. gadā tas tiek pārsniegts līdz ar to izpildot mērķi. Tendence rāda, ka mērķis tiks izpildīts arī 2020.gadā. Plānošanas dokumenta laikā Latvijā ir saglabājies gandrīz nemainīgs īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaits: 4 nacionālie parki, 1 biosfēras rezervāts, 42 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 4 dabas rezervāti, 7 aizsargājamās jūras teritorijas un 355 dabas pieminekļi. 261 dabas liegumiem klāt ir nākušas 2 teritorijas. NATURA 2000 tīklā ir iekļautas 333 teritorijas, kas kopumā aizņem 12% no Latvijas valsts sauszemes teritorijas un ap 35% no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem. Plānošanas dokumentā minētas 334 teritorijas, kas ir par 1 vairāk nekā šobrīd. [xxxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xxxxxx/xxx/xxxx/] Sagaidāms, ka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platība nesamazināsies. Vērtējums attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzības kvalitāti šajās teritorijās nav viennozīmīgs – sagaidāms, ka tiks nodrošināta daļēja dabas aizsardzības pasākumu ieviešana tajās ĪADT, kurām ir izstrādāti un apstiprināti dabas aizsardzības plāni. Savukārt tām ĪADT, kurām šādu plānu nav vai to izstrāde nav nepieciešama, saskatāmi riski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Līdz šim Latvijā nav veikts vispusīgs novērtējums par konkrētām dabas vērtībām (piemēram, Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu) aizņemtām platībām un to kvalitāti, tādēļ saskatāmi riski šo vērtību saglabāšanai. Līdz šim Plānošanas dokumenta īstenošana atstājusi labvēlīgi neitrālu ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.