Piedāvājuma iesniegšanas kārtība 4.4.1. Pretendents piedāvājumu var iesniegt, sākot ar Konkursa izsludināšanas dienu. 4.4.2. Piedāvājumu iesniedz Pretendenta pārstāvis personīgi vai citādā veidā, kas nodrošina Pretendenta piedāvājuma Konkursam iesniegšanu Nolikumā norādītajā piedāvājumu iesniegšanas termiņā. 4.4.3. Pasūtītājs neatbild par tādu piedāvājumu priekšlaicīgu atvēršanu, kuri nav noformēti atbilstoši Nolikuma prasībām. 4.4.4. Saņemtie Pretendentu piedāvājumi tiek reģistrēti, norādot piedāvājuma iesniegšanas datumu un laiku.
Iepirkuma komisijas tiesības un pienākumi Piedāvājumu izvērtēšanu veic iepirkuma komisija. Iepirkuma komisija ir tiesīga pieaicināt ekspertu. Piedāvājumu atvēršanu un izvērtēšanu iepirkuma komisija veic slēgtās sēdēs bez pretendentu klātbūtnes. Iepirkuma komisija ir tiesīga labot aritmētiskās kļūdas pretendentu finanšu piedāvājumā. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu iepirkuma komisija paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Aritmētiskās kļūdas piedāvājumos tiek labotas šādi: ja atšķiras skaitļi vārdos no skaitļiem ciparos, vērā tiks ņemti skaitļi vārdos; ja piedāvājumā konstatēta aritmētiska kļūda nodokļu aprēķināšanā, iepirkuma komisija to labo atbilstoši nodokļu likumos noteiktajai nodokļu aprēķināšanas kārtībai. Piedāvājumu izvērtēšanā iepirkuma komisija pārbauda piedāvājumu atbilstību Iepirkuma nolikumā paredzētajiem noteikumiem, prasībām un Iepirkuma Tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām. Iepirkuma komisija atsakās no tālākas piedāvājuma izvērtēšanas gadījumā, ja tiek konstatēts, ka piedāvājums neatbilst kādai no Iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas iepirkuma komisija pieņem kādu no šādiem lēmumiem: par kāda no pretendentiem atzīšanu par Xxxxxxxxx uzvarētāju; par Xxxxxxxxx izbeigšanu, neizvēloties nevienu no pretendentiem, ja Xxxxxxxxxx nav iesniegti piedāvājumi, vai arī iesniegtie piedāvājumi neatbilst Iepirkumā noteiktajām prasībām. Pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt Iepirkumu, ja tam ir objektīvs pamatojums. Ja iepirkuma komisija konstatē, ka konkrētais piedāvājums varētu būt nepamatoti lēts, Iepirkuma komisija pirms šī piedāvājuma noraidīšanas rakstveidā pieprasa pretendentam detalizētu paskaidrojumu par būtiskajiem piedāvājuma nosacījumiem. Ja, izvērtējot pretendenta sniegto paskaidrojumu, iepirkuma komisija konstatē, ka pretendents nav pierādījis, ka tam ir pieejami tādi piedāvājuma nosacījumi, kas ļauj noteikt tik zemu cenu, iepirkuma komisija atzīst piedāvājumu par nepamatoti lētu un tālāk to neizskata. Visas pārējās iepirkuma komisijas tiesības un pienākumus, kas nav atrunāti Iepirkuma nolikumā, regulē PIL un citi spēkā esošie normatīvie akti. Pēc nepieciešamības iepirkuma komisija var papildus pieprasīt no pretendenta papildus informāciju.
IEPIRKUMU KOMISIJAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMI Iepirkumu komisijas darbu organizē un vada Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs. Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs nosaka Iepirkumu komisijas sēdes vietu, laiku un kārtību, kā arī sasauc un vada Iepirkumu komisijas sēdes. Iepirkumu komisijas savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, kā arī veic citas darbības saskaņā ar Iepirkuma Nolikumu un PIL. Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nevar atturēties no lēmuma pieņemšanas. Iepirkumu komisijai, piedāvājumu izvērtēšanā un pildot savus pienākumus, ir tiesības pieaicināt ekspertus. Ja Iepirkumu komisijai konstatē, ka piedāvājumā ietvertā vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Termiņu nepieciešamās informācijas vai dokumenta iesniegšanai pasūtītājs nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas vai dokumenta sagatavošanai un iesniegšanai. Ja Iepirkumu komisija ir pieprasījusi izskaidrot vai papildināt piedāvājumā ietverto vai pretendenta iesniegto informāciju, bet pretendents to nav izdarījis atbilstoši pasūtītāja noteiktajām prasībām, pasūtītājs piedāvājumu vērtē pēc tā rīcībā esošās informācijas. Piedāvājumu vērtēšanas gaitā Iepirkuma komisija ir tiesīga pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija, kā arī iesniegti piedāvāto preču paraugi, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar pasūtītājam pierādīt preču atbilstību. Iepirkuma komisija nepieprasa iesniegt tādu preču paraugus, kuras pielāgojamas vai izgatavojamas iepirkuma līguma izpildes laikā atbilstoši tā prasībām, ja šādi paraugi pretendentam nav pieejami pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, kā arī preču paraugus, kuru iesniegšana pretendentam rada nesamērīgus izdevumus. Iepirkumu komisija ir tiesīga pārbaudīt un / vai iegūt nepieciešamo informāciju kompetentā institūcijā, datubāzēs vai no citiem avotiem. Gadījumos, ja iepirkumu komisija ir ieguvusi informāciju šādā veidā, attiecīgais pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu, ja pasūtītāja iegūtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai. Iepirkumu komisija ir tiesīga piedāvājumu vērtēšanas gaitā pieprasīt, lai pretendents iesniedz apliecinājumu tam, ka piedāvājumu izstrādājis neatkarīgi. Iepirkumu komisijai ir tiesības izdarīt grozījumus konkursa nolikumā pēc paziņojuma ievietošanas internetā un publicēšanas, par to nosūtot attiecīgu paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam, kas tiek ievietots internetā un publicēts Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Iepirkumu komisijai ir tiesības normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos izbeigt vai pārtraukt iepirkuma procedūru bez līguma noslēgšanas. Iepirkuma komisijai ir tiesības lemt par atklāta konkursa termiņa pagarinājumu, par to Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā publicējot informāciju. Iepirkumu komisijas pienākums ir piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, sniegt informāciju, ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildus informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām. Šajā gadījumā pasūtītājs nosūta papildus informāciju piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju savā mājas lapā internetā, kurā ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu. Iepirkumu komisijas pienākums ir izskatīt pretendentu piedāvājumus, novērtēt to atbilstību nolikuma prasībām. Iepirkumu komisijas pienākums ir rakstiski informēt visus Pretendentus par konkursa rezultātiem pēc lēmuma pieņemšanas Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji. Visas pārējās iepirkuma komisijas tiesības un pienākumus, kas nav atrunāti Nolikumā, regulē Publisko iepirkumu likums un citi spēkā esošie normatīvie akti.
Iepirkumu komisijas tiesības 10.1.1. Ja Pretendents iesniedzis dokumentu atvasinājumus, tad šaubu gadījumā par iesniegtā dokumenta atvasinājuma autentiskumu iepirkuma komisija var pieprasīt Pretendentam uzrādīt iesniegto dokumentu atvasinājumu oriģinālus vai apliecinātas dokumentu kopijas. 10.1.2. Iepirkumu komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertu ar padomdevēja tiesībām. 10.1.3. Piedāvājumu vērtēšanas gaitā iepirkuma komisijai ir tiesības pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija. 10.1.4. Iepirkuma komisija labo aritmētiskās kļūdas finanšu piedāvājumos.
Darbu pieņemšanas kārtība Darbu izpildes termiņi ir norādīti Pušu saskaņotajā darbu izpildes grafikā un atkāpes no tā ir pieļaujamas tikai Līgumā noteiktajos gadījumos. Izpildītājam ir pienākums līdz katra mēneša 5. (piektajam) datumam iesniegt Pasūtītājam Būvniecības ikmēneša izpildes aktu par izpildītajiem Darbiem iepriekšējā kalendārajā mēnesī. Gadījumā, ja Izpildītājs Būvniecības ikmēneša izpildes aktu neiesniedz šajā Līguma punktā noteiktajā termiņā, tad Pasūtītājam ir tiesības to neizskatīt – šādā gadījumā Izpildītājs izpildītos Darbus iekļauj nākamajā Būvniecības ikmēneša izpildes aktā, kas iesniegts šajā Līguma punktā noteiktajā termiņā. Puses vienojas, ka Izpildītājam Būvniecības ikmēneša izpildes akts pirms iesniegšanas Pasūtītājam ir jāsaskaņo ar būvuzraugu, saņemot tā paraksta oriģinālu uz dokumenta iesējuma oriģināla. Būvuzrauga rakstisks Būvniecības ikmēneša izpildes akta saskaņojums nav uzskatāms par Darbu pieņemšanu no Pasūtītāja puses. Izpildītājs nav tiesīgs iesniegt Pasūtītājam Būvniecības ikmēneša izpildes aktu, ja to rakstveidā nav apstiprinājis būvuzraugs vai gadījumā, ja par Būvdarbu ikmēneša izpildes aktā iekļautajiem Darbiem nav izstrādāta, parakstīta un novietota Objektā būvniecības izpildu dokumentācija. Izpildītājs apņemas iesniegt Pasūtītājam Būvniecības ikmēneša izpildes aktu par iepriekšējā kalendārajā mēnesī faktiski izpildītajiem Darbiem. Jebkuru Būvniecības ikmēneša izpildes aktu, kurš tiek noformēts un parakstīts atbilstoši šim Līgumam, Puses vienojas uzskatīt par tādu dokumentu, kas, lai gan fiksē attiecīgās Darbu daļas faktisko izpildi un noteiktu maksājuma apmēru, tomēr nav Pušu apliecinājums par pilnvērtīgu Līguma izpildi attiecībā uz šīm Darbu daļām, kā arī nesadala Līgumā noteikto Darbu kopumu atdalāmās daļās. Neskatoties uz to, ka Puses ir parakstījušas šos aktus, Pasūtītājam saglabājas tiesības celt iebildumus un prasījumus par jebkuru Darbu kvantitāti un kvalitāti līdz Galīgā darbu pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanai. Pasūtītājam ir pienākums saskaņā ar Līguma noteikumiem iesniegto Būvniecības ikmēneša izpildes aktu izskatīt 5 (piecu) darba dienu laikā pēc tās saņemšanas, ar nosacījumu, ka to iepriekš ir parakstījis būvuzraugs. Pasūtītājs minētajā termiņā ir tiesīgs iesniegt Izpildītājam rakstisku atteikumu parakstīt iesniegto Būvniecības ikmēneša izpildes aktu, norādot, kurus Darbus tas atsakās pieņemt un nepieņemšanas iemeslus. Gadījumā, ja Pasūtītājs Līguma 7.6. punktā noteiktajā termiņā iesniedz Izpildītājam rakstisku atteikumu parakstīt Būvniecības ikmēneša izpildes aktu, tad Izpildītājs ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu novērš konstatētās neatbilstības Darbos, tai skaitā izpildu dokumentācijā, vai izlabo Būvdarbu ikmēneša izpildes aktu, un iesniedz to Pasūtītājam atkārtotai izskatīšanai. Šajā Līguma punktā noteiktajā kārtībā atkārtoti iesniegtu Būvdarbu ikmēneša izpildes aktu Pasūtītājs izskata Līguma 7.6. punktā noteiktajā termiņā. Izpildītājam par saviem līdzekļiem ir pienākums novērst visus Darbos konstatētos Defektus termiņā, kas nepieciešams šāda apjoma un rakstura Defektu novēršanai, bet nepārsniedzot galējo Darbu izpildes termiņu. Gadījumā, ja Pasūtītājs Līguma 7.6. punktā noteiktajā termiņā neparaksta Būvniecības ikmēneša izpildes aktu vai neiesniedz rakstisku atteikumu, tiek uzskatīts, ka Pasūtītājs ir akceptējis iesniegto Būvniecības ikmēneša izpildes aktu, un tas būs par pamatu, lai Izpildītājs varētu iesniegt Pasūtītājam rēķinu par Būvniecības ikmēneša izpildes aktā norādīto darbu apmaksu, savukārt Pasūtītājam ir pienākums šādu rēķinu apmaksāt Līgumā noteiktā termiņā. Puses vienojas, ka Izpildītājs ir tiesīgs iesniegt Pasūtītājam rēķinu par izpildītajiem Darbiem, pēc tam, kad ir parakstīts atbilstošs Būvniecības ikmēneša izpildes akts vai ir iestājies Līguma 7.9. punktā noteiktais gadījums par Pasūtītāja noklusējumu. Pasūtītājam nav pienākums apmaksāt rēķinu, kas iesniegts neievērojot šo Līguma punktu, kā arī nav pienākums celt ierunas pret to.
Autoruzraudzība 7.1. Izpildītājs apņemas veikt Būvprojekta autoruzraudzību atbilstoši LR Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumiem Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”. 7.2. Autoruzraudzību Būvprojekta realizēšanas laikā veic Izpildītāja norādītais autoruzraugs – ____________. 7.3. Izpildītājs ir atbildīgs par to, lai visā līguma izpildes laikā tam būtu spēkā esošas licences un sertifikāti, ja tādi ir nepieciešami autoruzraudzības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem. 7.4. Izpildītāja pienākums ir Būvprojekta īstenošanas laikā pārbaudīt objekta būvdarbos lietoto konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu, būvizstrādājumu un materiālu atbilstību Būvprojektam un nepieļaut neatbilstošu konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu, materiālu un būvizstrādājumu iestrādāšanu būvē, ja tie nav pilnvērtīgi aizstājēji Būvprojektā paredzētajiem. 7.5. Būvlaukuma apmeklējumiem jāatbilst būvniecības gaitai tā, lai Izpildītājs būtu informēts par būvdarbu izpildi un to kvalitātes atbilstību Būvprojektam. 7.6. Izpildītājam ir pienākums piedalīties visās būvsapulcēs. 7.7. Izpildītājam ir pienākums pārbaudīt, vai ir atbilstoša Būvprojekta un būvdarbu izpildes dokumentācija. 7.8. Izpildītājam ir pienākums nekavējoties rakstiski informēt Pasūtītāju, ja tiek konstatētas patvaļīgas atkāpes no Būvprojekta vai ja netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvu prasības, un visas atkāpes no Būvprojekta fiksēt autoruzraudzības žurnālā. Attiecībā uz atkāpēm no Būvprojekta, kuras ir saskaņotas ar Pasūtītāju un Izpildītāju, Izpildītājs autoruzraudzības žurnālā izdara saskaņojuma atzīmi. 7.9. Izpildītājam ir pienākums bez papildus atlīdzības izdarīt izmaiņas Būvprojektā, ja šādu izmaiņu nepieciešamība rodas sakarā ar kļūdu vai neatbilstību Būvprojektā, vai kādu citu Būvprojekta autora vai autoruzrauga vainu vai nolaidību. 7.10. Izpildītājam ir pienākums piedalīties komisijas darbā, pieņemot būvobjektu ekspluatācijā. 7.11. Pasūtītājs nodrošina Izpildītājam brīvu pieejamību būvobjektam visā būvdarbu veikšanas laikā. 7.12. Izpildītājam jānodrošina, lai autoruzraudzību veiktu līguma 7.2.punktā norādītais autoruzraugs. Autoruzrauga nomaiņa ir atļauta tikai ar Pasūtītāja piekrišanu, Izpildītājam nodrošinot līdzvērtīgas kvalifikācijas personālu un iesniedzot Pasūtītājam par nākamo autoruzraugu visus iepirkuma nolikumā prasītos dokumentus attiecībā uz viņa kvalifikāciju. Pretējā gadījumā Pasūtītājs vienpusēji var lauzt līgumu. Līguma laušana netiek piemērota gadījumos, kad autoruzrauga nomaiņai ir objektīvi iemesli – t.i. darbinieka nāves vai citas darba nespējas gadījumā.
Samaksas kārtība 7.1. Izsoles dalībniekam, kas nosolījis visaugstāko cenu par Īpašumu, 2 (divu) nedēļu laikā pēc 6.8.punktā izsniegtās izziņas saņemšanas, jāsamaksā summa, ko veido starpība starp nosolīto augstāko cenu un iemaksāto nodrošinājumu, kas jāiemaksā Ventspils novada pašvaldības, reģistrācijas Nr.90000052035, AS„Swedbank” (SWIFT kods: XXXXXX00) norēķinu kontā: Nr.XX00XXXX0000000000000. Pēc samaksas veikšanas, maksājumu apliecinoši dokumenti iesniedzami Izsoles komisijai, adrese: Xxxxxx xxxx 0, Xxxxxxxxx, vai nosūtāmi elektroniski uz e- pasta adresi: xxxx.xxxxxx@xxxxxxxxxxx.xx. 7.2. Ja Īpašumu nosolījušais izsoles dalībnieks šo Noteikumu 7.1.punktā noteiktajā termiņā nav veicis samaksu par nosolīto Īpašumu, uzskatāms, ka viņš atsakās no nosolītā Īpašuma pirkuma tiesībām, un nodrošinājums attiecīgajam izsoles dalībniekam netiek atmaksāts. Tad izsoles organizētājs piedāvā Īpašumu pirkt izsoles dalībniekam, kas izsolē nosolījis nākamo augstāko cenu. Par to pēdējam pārsolītajam pircējam tiek paziņots, nosūtot vai izsniedzot viņam Noteikumu 6.8.punktā minēto izziņu. 7.3. Noteikumu 7.2.punktā minētajā gadījumā pārsolītais pircējs stājas nosolītāja vietā, un viņam ir tiesības divu nedēļu laikā no izziņas saņemšanas brīža rakstveidā paziņot izsoles organizētājam par Īpašuma pirkšanu, kā arī samaksāt paša nosolīto augstāko summu, izziņā norādītājā kontā. Pirkuma maksas samaksu apliecinošs dokuments divu darba dienu laikā no samaksas veikšanas jāiesniedz izsoles organizētājam.
Strīdu izskatīšanas kārtība Strīdus, kas rodas Līguma izpildes gaitā vai sakarā ar Līgumu, Puses risina savstarpēju pārrunu ceļā. Vienošanās par strīda atrisināšanu noformējama rakstveidā un Puses to abpusēji paraksta. Minētā vienošanās pievienojama pie Līguma. Ja vienošanās netiek panākta, tad strīdus risina tiesā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jautājumos, kas nav tiešā veidā paredzēti Līgumā, Puses risina saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
STRĪDU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA UN CITI NOSACĪJUMI Līguma izpildes laikā radušos strīdus Puses risina vienojoties vai, ja vienošanās nav iespējama, strīdu izskata tiesā Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.
Līguma izbeigšanas kārtība Ja Nomnieks Līguma 2.5.punktā noteiktajā termiņā un kārtībā nav ieskaitījis Drošības naudu pilnā apmērā, Līguma darbība tiek uzskatīta par izbeigtu. Puses vienojas, ka Līgums tiek izbeigts pēc Nomnieka iniciatīvas, ja Nomnieks Līgumā noteiktā termiņā nesamaksā Drošības naudu vai Nomnieks nav parakstījis Līguma 3.3.punktā minēto Nomas objekta nodošanas – pieņemšanas aktu. Līgums tiek izbeigts un zaudē savu spēku pēc tam, kad Xxxxx izpildījušas savstarpējās saistības un starp tām ir pilnīgi nokārtoti savstarpējie norēķini. Iznomātājam ir tiesības vienpusēji izbeigt Līgumu pirms termiņa, neatlīdzinot Nomniekam zaudējumus, kas saistīti ar Līguma pirmstermiņa izbeigšanu, kā arī Nomnieka taisītos izdevumus Nomas objektā, par ko Nomnieks tiek informēts rakstiski 1 (vienu) kalendāro mēnesi iepriekš, šādos gadījumos, ja Xxxxxxxx: nav samaksājis Nomas maksu vai citus Līgumā noteiktos maksājumus pilnā apmērā Līgumā noteiktajā termiņā un kārtībā; Nomnieks vairāk nekā mēnesi kavē nekustamā īpašuma nodokļa samaksu; apzināti vai rupjas neuzmanības dēļ pasliktina Nomas objekta stāvokli (Nomas objekts tiek bojāts Nomnieka vai tā pilnvaroto personu darbības/bezdarbības dēļ); Nomas objektā veicis remontdarbus vai būvniecību, pārkāpjot Līguma noteikumus vai attiecīgos normatīvos aktus; Nomas objektu vai tā daļu bez Iznomātāja piekrišanas iznomā tālāk (nodod apakšnomā); nepilda Nomas objekta izmantošanas nosacījumus vai ja netiek sasniegts Līguma mērķis, ar kuru Iznomātājam bija tiesības rēķināties; ļaunprātīgi nepilda Līguma noteikumus, kas dod Iznomātājam pamatu uzskatīt, ka viņš nevar paļauties uz saistību izpildīšanu nākotnē. Iznomātājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma, neatlīdzinot Nomniekam zaudējumus, kas saistīti ar Līguma pirmstermiņa izbeigšanu, rakstiski informējot Nomnieku: 3 (trīs) kalendāros mēnešus iepriekš, ja Nomas objekts Iznomātājam nepieciešams sabiedrisko vajadzību nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai. Šajā gadījumā Iznomātājs, ievērojot Civillikuma un Līguma noteikumus, atlīdzina Nomniekam nepieciešamos un derīgos izdevumus, ko Nomnieks taisījis Nomas objektam; 1 (vienu) kalendāro mēnesi iepriekš; 10 (desmit) dienas iepriekš, ja ir pārkāpts Līguma 3.6.6.punkts; ja ar tiesas spriedumu pasludināts Nomnieka maksātnespējas process vai ir apturēta Nomnieka saimnieciskā darbība. Nomnieks ir tiesīgs vienpusēji izbeigt Līgumu pirms termiņa, par to rakstveidā paziņojot Iznomātājam 2 (divus) kalendāros mēnešus iepriekš. Viss, kas atradīsies Nomas objektā pēc Līguma darbības izbeigšanas, tiks uzskatīts par atmestu mantu (Civillikuma 1032.pants), kuru Iznomātājs tiesīgs izmantot pēc saviem ieskatiem, bet Nomniekam ir pienākums atlīdzināt visus Iznomātāja izdevumus un zaudējumus, kas radīsies Iznomātājam saistībā ar minētās mantas izvešanu, utilizāciju un citiem Nomas objekta sakārtošanas darbiem. Līgums var tikt izbeigts pirms Līguma termiņa beigām, Pusēm savstarpēji rakstiski vienojoties. Ja Nomnieks nepiekrīt saskaņā ar Līguma 2.9.punkta noteikumiem pārskatītajam Nomas maksas apmēram, Nomniekam ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma, par to rakstiski informējot Iznomātāju 1 (vienu) kalendāro mēnesi iepriekš. Līdz Līguma darbības termiņa izbeigšanai Nomnieks maksā Nomas maksu atbilstoši pārskatītajam Nomas maksas apmēram.
