Dabas resursu pieejamība piemēru punkti

Dabas resursu pieejamība. Augsnes piemērotības ziņā kokaugu stādu audzēšanai kā galvenie kritēriji minami laba augsnes ūdens caurlaidība un stādu audzēšanas vajadzībām piemērots gruntsūdens līmenis, kā arī barības vielu (humusa) daudzums augsnē. Relatīvi līdzenais reljefs, dažādu kultūru audzēšanai pieejamie atšķirīgie augsnes tipi, ūdens un kūdras resursi ir nozīmīgs faktors, kas Latvijai rada priviliģētu stāvokli stādu audzēšanas nozares attīstībai. Pēc Latvijas Zemes dienesta datiem uz 2007.gada 1.janvāri 38% jeb 2 448 433 ha no valsts teritorijas reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Pie potenciāli izmantojamām platībām pieskaitāmi arī meži, krūmāji un, daļēji, purvi, turklāt ir svarīgi, ka stādaudzēšanai var izmantot arī tādas ierobežoti izmantojamas teritorijas, kā elektrolīniju aizsargjoslas u.c. Stādaudzētāju aptaujas dati liecina, ka šobrīd Latvijas stādaudzētājiem zemes resursi ir salīdzinoši lēti un viegli pieejami, tikai 25% aptaujāto audzētāju atzinuši, ka viņu saimniecībām situācija ir pretēja. Par salīdzinošo zemes lētumu liecina arī iegūtie dati par zemes izmaksām stādaudzēšanas vajadzībām Nīderlandē. Šajā valstī izvietojuma ziņā lauksaimniecībā izmantojamā zeme maksā no 3 - 15 EUR/m2, atkarībā no tās izvietojuma, turklāt vēl papildus jāinvestē aptuveni 10 EUR/m2 un vairāk, lai uzsāktu stādu audzēšanu uz šīs zemes. Daļa kokaugu stādu (rododendri, virši, ērikas, augstās zilenes, dzērvenes, daudzi skujkoki u.c.) audzējami skābas kūdras substrātā, kuras resursi Latvijā ir bagātīgi. Gan Nīderlandes, gan Polijas stādaudzētavās substrātam tiek izmantota kūdra no Latvijas. Tomēr lielākā daļa aptaujāto stādaudzētāju atzīst, ka kūdras resursi viņiem nav lēti un viegli pieejami (63%), 25% daļēji apstiprinājuši kūdras resursu salīdzinošo lētumu un pieejamību. Aptuveni pusei saimniecību pieejami lēti ūdens resursi, pārējie tikai daļēji apstiprinājuši ūdens vieglo un lēto pieejamību, no kuriem 6% atzinuši, ka viņiem ūdens ir problēma. Kā biežākais Latvijas saimniecībās lietotais ūdens ieguves avots ir artēziskais urbums, kura izveidošanas izmaksas ir kapitālietilpīgas. Polijā plašāk lietotais ūdens avots ir dīķi, savukārt Nīderlandē, neskatoties uz tur esošo ūdens kanālu priekšrocību, tiek izmantota prakse, kas paredz uzkrāt un pēc tam laistīšanai izmantot lietus ūdeni, kanāla ūdeni izmantojot tikai pirmā trūkuma gadījumā.