Esošā situācija. 2.1 Esošās situācijas raksturojums Ēkas energosertifikāts Nr. BIS/ĒED-1-2016-800 Pārskats par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem un pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām Tehniskās apsekošanas atzinums (26.09.2016, Līgums Nr. 80-P/16).
Esošā situācija. 1.1. Atjaunojamā platība atrodas pie Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas Mārtiņa ielas un Slokas ielas pusē un tā ir izvietota četrās terasēs – pirmā ir 0.6 m augsta, katra nākamā 1.50 m augsta. Gar terases iekšējo malu izveidota dekoratīva akmeņu josla, kuras platums ir 0.6 m, zem akmeņiem ir grants kārta. Pārējā terases daļā ir 0.3 m dziļš melnzemes slānis, kurā aug kadiķi un klinšrozītes. Zem melnzemes ir grants kārta. Apmēram 0.5 – 0.7 m dziļumā izvietoti komunikāciju kabeļi. Stādījumi ir 17 gadus veci. Nr.p.k. Terase Kopējā platība (m2) Akmeņu josla (m2) Apzaļumojamā platība (m2) Atdalošā josla (m)
Esošā situācija. 2.1 Esošās situācijas raksturojums Nacionālā sporta bāze „Tenisa centrs „Lielupe” sastāv no zemesgabala 50 953 m2 platībā un 16 būvēm. Ēku komplekss veidots no 1960. līdz 1989. gadam. Kopējā ēku un būvju platība ir 7 311,10 m2, kopējā tenisa laukuma platība ir 9 267,30 m2, kopējā tehnisko telpu un palīgtelpu platība ir 338,00 m2, bet kopējā administratīvo telpu platība ir 15 562,30 m2. Projekta attīstība plānota trīs posmos. Pirmais būvniecības posms: esošo būvju (izņemot tenisa halles ar administratīvo korpusu, gāzes regulācijas punktu un katlu māju) demontāža, 9 jaunu tenisa laukumu un saimniecības ēku izbūve, ielu stāvlaukumu izbūve, daļēja iekšējo taku un celiņu izbūve, kā arī daļēja inženierkomunikāciju pārbūve. Otrais būvniecības posms jaunas starptautiskiem standartiem atbilstošas tenisa halles būvniecība, tai skaitā nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūve vai pārbūvē, kā arī saistītie teritorijas labiekārtošanas darbi (A) un esošas katlu mājas pārbūve (B). Trešais būvniecības posms (A): esošās tenisa halles ar administratīvo ēku pārbūve, lai nodrošinātu atbilstību esošajiem konstrukciju noturības un energoefektivitātes standartiem, kā arī uzlabotu ēkas mikroklimatu un telpu vizuālo stāvokli. Trešais būvniecības posms (B): esošās tenisa halles administratīvā korpusa pārbūve, ietverot telpu pārplānošanu un atjaunošanu, neskarot nesošās būvkonstrukcijas un nemainot lietošanas veidu.
Esošā situācija. Projektējamās teritorijas tehniskais stāvoklis. Projektējamā teritorija atrodas:
Esošā situācija. Videi draudzīgs transports un atbilstošas infrastruktūras pieejamība ir galvenie priekšnosacījumi, kas tiek ņemti vērā attīstot ilgtspējīgu un stabilu transporta sistēmu. Tas attiecas arī uz sabiedriskā transporta infrastruktūru, kas paredz videi draudzīga sabiedriskā transporta ieviešanu, paredzot esošā maršruta tīkla uzlabošanu un jaunu maršrutu ieviešanu, ar laiku būtiski palielinot sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaitu. RP SIA “Rīgas satiksme” (turpmāk – “Rīgas satiksme”) sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai izmanto 403 autobusu vienības, kuru vidējais vecums uz šo brīdi ir 13 gadi. Līdz ar to pamatoti var uzskatīt, ka “Rīgas satiksme” rīcībā esošais autobusu parks ir gan fiziski, gan morāli novecojis, un ir nepieciešamas veikt autobusu ritošā sastāva atjaunošanu un modernizēšanu, sākot novecojošo autobusu aizstāšanu ar tīriem un nulles emisiju transportlīdzekļiem. Tāpat “Rīgas satiksme” sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai izmanto 278 trolejbusus, kuru vidējais vecums ir 9.7 gadi. 224 trolejbusu vienības ir darbināmas gan ar elektroenerģiju no kontakttīkla (līdzspriegums 600 V), gan, maršruta vietās, kur nav kontakttīkla pārklājums, tiek izmantoti dīzeļģeneratori. Tāpat “Rīgas satiksme” īstenojusi ūdeņraža tehnoloģiju infrastruktūras attīstības projektu un ir izbūvējusi vienu ūdeņraža uzpildes staciju un iegādājusies 10 ūdeņraža trolejbusus. Esošās uzpildes stacijas uzglabāšanas kapacitāte ir 600 kg ūdeņraža, bet ražošanas jauda ~360kg ūdeņraža diennaktī. Pašreizējā situācijā 10 ūdeņraža trolejbusi patērē vidēji 60kg ūdeņraža dienā. Papildu 15 ūdeņraža transportlīdzekļu iegāde ļaus nodrošināt optimālu uzpildes stacijas ekspluatāciju un bezizmešu transportlīdzekļu izmantošanu maršrutu tīklā. Izpēte nepieciešama “Rīgas satiksme” Transportlīdzekļu parka atjaunošanai, esošās infrastruktūras pielāgošanai un jaunas izbūves plānošanai. Nākotnē plānojot un attīstot sabiedriskā transporta maršruta tīklu, nepieciešams izvērtēt iespēju sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanai izmantot tīro un nulles emisiju transportlīdzekļus, tādējādi samazinot gan kaitīgo emisiju koncentrāciju un būtiski uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētvidē, gan palielinot ne-emisiju enerģijas izmantošanu īpatsvaru sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanā. Vienlaikus ar tīro un nulles emisiju Transportlīdzekļu attīstību sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanā, nepieciešams izveidot atbilstošu infrastruktūru tīro un nulles emisiju Transportlīdzekļu eksplu...
Esošā situācija. Katlu māja Upeslejās : Zahārija Xxxxxxx xxxx 0, Upeslejas, Stopiņu pag., Ropažu nov., LV-2118 , Kad. Nr. 80960050089001 Katlu mājā uzstādīti divi dabasgāzes apkures katli ar katra jaudu 1,9 MW. Gadā vidēji tiek saražota un siltumapgādes tīklos nodota apmēram 4052 MWh siltumenerģijas.
Esošā situācija. Iepriekšējie realizētie projekti Virzoties uz efektīvu pārvaldi un klienta orientētu organizāciju, Direkcija no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 1. februārim īstenoja projektu “Interneta mājaslapas, klientu elektroniskās apkalpošanas vides un elektronisko pakalpojumu izstrāde un ieviešana”. Šī projekta ietvaros tika izstrādāta jauna, mūsdienīga un lietotājiem ērti lietojama Direkcijas tīmekļa vietne (xxxx://xxx.xxx.xx), Klientu elektroniskā apkalpošanas vide (xxxxx://x.xxx.xx), kurā vienuviet klientam ir pieejama Direkcijā uzkrātā informācija par klientu, kā arī izstrādāti 83 Direkcijas e-pakalpojumi, kas no 2016. gada 15. februāra pakāpeniski tika publicēti Direkcijas klientiem. Lai attīstītu Direkcijas Klientu elektroniskās apkalpošanas vidi (turpmāk – KEAV), Direkcija laika periodā no 2016. gada novembra līdz 2017. gada martam īstenoja projektu “Valsts SIA „Autotransporta direkcija” Klientu elektroniskās apkalpošanas vides, e-pakalpojumu un tīmekļa vietnes papildinājumu izstrāde, ieviešana un garantijas nodrošināšana” kura ietvaros nodrošināja četru pamata uzlabojumu ieviešanu:
Esošā situācija. Biokurināmā katlu mājas darbībai, kurināmais (šķelda) tiks piegādāts ar piegādes autotransportu (kravas tilpums līdz 100 m3), teritorijā nosvērts un izbērts kurināmā noliktavas kurināmā izkraušanas laukumā. Pēc degšanas procesa no katlu iekārtām un elektrostatiskajiem filtriem izvadītie pelni tiks novadīti slēgtos metāla konteineros (tilpums līdz 10 m3).
Esošā situācija. Pasūtītāja īpašumā ir Koģenerācijas stacija Atbrīvošanas aleja 155A un ( biomasas [šķeldass ] katlu māja) Atbrīvošanas aleja 155A k-2, Rēzekne (formulējums noteikts ar piešķirto licenci) (turpmāk - Siltuma avots), kura nodrošina siltumenerģijas piegādi Rēzeknes pilsētas Ziemeļu rajona centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumenerģijas patēriņa slodzes segšanu. Siltuma avotā uzstādītās siltumenerģijas ražošanas iekārtas, kuras darbojas automātiskā režīmā atkarībā no centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumenerģijas patēriņa slodzes pieprasījuma un strādā viena otru savstarpēji papildinot un/vai aizstājot: Dabas gāzes katli: Logano SB 825 M-12600 Logano SB 825 M-12600 Biomasas katli: Binder RRK 4M Binder RRK 4M Koģenerācijas iekārtas: TCG 2020 V12 TCG 2016 V12C 1 12,6 Vidējā siltuma slodze pēc nodotā siltuma daudzuma 2021.gadā: 2021.gada dati par Ziemeļu rajona siltuma avotu xxx xxx Mar apr may jun jul aug sep oct nov dec nodotā siltuma daudzums mēnesī, MWh 7080,4 6890,3 5663,8 4039,0 2134,5 960,5 1174,9 1309,3 2244,2 3878,4 5068,7 7551,6 Vidējā diennakts minimālā siltumtīklu slodze, MW 7,9 6,8 5,4 3,7 2,0 0,0 1,4 1,6 1,8 3,9 5,3 7,8 Diennakts vidējā siltuma slodze mēnesī, MW 9,5 10,3 7,6 5,6 2,9 1,3 1,6 1,8 3,1 5,2 7,0 10,2 siltuma padevei no siltuma avota Atbrīvošanas aleja 155A, Rēzeknē Arējā gaisa temperatūra, °C Turpgaitas ūdens temperatūra, °C Atpakaļgaitas ūdens temperatūra, °C + 10 65 42 + 9 65 42 + 8 65 42 + 7 65 42 + 6 65 42 + 5 65 42 +4 65 42 + 3 65 42 + 2 65 42 + 1 67 43 0 69 44 - 1 71 45 -2 73 46 -3 74 47 -4 76 48 -5 78 49 -6 80 50 -7 82 51 -8 83 52 -9 85 53 - 10 87 54 - 11 89 55 -12 90 56 -13 92 57 - 14 94 58 - 15 96 59 - 16 97 60 - 17 99 61 -18 101 62 - 19 103 63 -20 104 64 -21 106 65 -22 108 66 -23 110 67 -24 112 68 -25 114 69 -26 115 70 Centralizētās siltumapgādes sistēmas darba spiediens: Atgaitas cauruļvads: 3,1 (2,8 – 3,8) bar Turpgaitas cauruļvads: 6,8 (5,7 - 7,5) bar. Siltumtīklu ūdens plūsma m3/h: Apkures sezonā: 250 – 450 m3/h Ārpus apkures sezonas: 80 - 130 m3/h Ar mērķi samazināt fosilā kurināmā (dabasgāzes) izmantošanas apjomus siltumenerģijas ražošanai, kura tiek izmantota Rēzeknes pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumenerģijas lietotāju patēriņa slodzes segšanai, kā arī rast iespēju samazināt siltumenerģijas gala tarifu, Pasūtītājs izskata iespēju daļu no Siltuma avota siltumenerģijas ražošanas jaudu nodrošināšanas nodot neatkarīgam siltumenerģijas ražotājām (Komersantam). Komersantam atvēlētās (nodotās) siltu...
Esošā situācija. Pamatojums Vispārīgi projektēšanas jautājumi