Esošā situācija. 2.1 Esošās situācijas raksturojums Ēkas energosertifikāts Nr. BIS/ĒED-1-2016-800 Pārskats par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem un pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām Tehniskās apsekošanas atzinums (26.09.2016, Līgums Nr. 80-P/16).
2.2 Teritorijas telpiskie dati vienkāršotās atjaunošanas kartes izstrādei Skat pielikumu Nr. 3 Projektējamās teritorijas plāns 2.3 Īpašumtiesības un īpašuma sastāvs Ēka Xxxxxxxxxx xxxx 00, Jupatovkā, Griškānu pagastā, Rēzeknes novadā ir LR Izglītības un zinātnes ministrijas īpašums
Esošā situācija. 1.1. Atjaunojamā platība atrodas pie Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas Mārtiņa ielas un Slokas ielas pusē un tā ir izvietota četrās terasēs – pirmā ir 0.6 m augsta, katra nākamā 1.50 m augsta. Gar terases iekšējo malu izveidota dekoratīva akmeņu josla, kuras platums ir 0.6 m, zem akmeņiem ir grants kārta. Pārējā terases daļā ir 0.3 m dziļš melnzemes slānis, kurā aug kadiķi un klinšrozītes. Zem melnzemes ir grants kārta. Apmēram 0.5 – 0.7 m dziļumā izvietoti komunikāciju kabeļi. Stādījumi ir 17 gadus veci. Nr.p.k. Terase Kopējā platība (m2) Akmeņu josla (m2) Apzaļumojamā platība (m2) Atdalošā josla (m)
1.1.1. 1. terase 188 42 146 80
1.1.2. 2. terase 158 38 120 70
1.1.3. 3. terase 152 32 120 60
1.1.4. 4. terase 177 34 143 60 KOPĀ: 675 146 529 270
Esošā situācija. 2.1 Esošās situācijas raksturojums Nacionālā sporta bāze „Tenisa centrs „Lielupe” sastāv no zemesgabala 50 953 m2 platībā un 16 būvēm. Ēku komplekss veidots no 1960. līdz 1989. gadam. Kopējā ēku un būvju platība ir 7 311,10 m2, kopējā tenisa laukuma platība ir 9 267,30 m2, kopējā tehnisko telpu un palīgtelpu platība ir 338,00 m2, bet kopējā administratīvo telpu platība ir 15 562,30 m2. Projekta attīstība plānota trīs posmos. Pirmais būvniecības posms: esošo būvju (izņemot tenisa halles ar administratīvo korpusu, gāzes regulācijas punktu un katlu māju) demontāža, 9 jaunu tenisa laukumu un saimniecības ēku izbūve, ielu stāvlaukumu izbūve, daļēja iekšējo taku un celiņu izbūve, kā arī daļēja inženierkomunikāciju pārbūve. Otrais būvniecības posms jaunas starptautiskiem standartiem atbilstošas tenisa halles būvniecība, tai skaitā nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūve vai pārbūvē, kā arī saistītie teritorijas labiekārtošanas darbi (A) un esošas katlu mājas pārbūve (B). Trešais būvniecības posms (A): esošās tenisa halles ar administratīvo ēku pārbūve, lai nodrošinātu atbilstību esošajiem konstrukciju noturības un energoefektivitātes standartiem, kā arī uzlabotu ēkas mikroklimatu un telpu vizuālo stāvokli. Trešais būvniecības posms (B): esošās tenisa halles administratīvā korpusa pārbūve, ietverot telpu pārplānošanu un atjaunošanu, neskarot nesošās būvkonstrukcijas un nemainot lietošanas veidu.
Esošā situācija. Videi draudzīgs transports un atbilstošas infrastruktūras pieejamība ir galvenie priekšnosacījumi, kas tiek ņemti vērā attīstot ilgtspējīgu un stabilu transporta sistēmu. Tas attiecas arī uz sabiedriskā transporta infrastruktūru, kas paredz videi draudzīga sabiedriskā transporta ieviešanu, paredzot esošā maršruta tīkla uzlabošanu un jaunu maršrutu ieviešanu, ar laiku būtiski palielinot sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaitu. RP SIA “Rīgas satiksme” (turpmāk – “Rīgas satiksme”) sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai izmanto 403 autobusu vienības, kuru vidējais vecums uz šo brīdi ir 13 gadi. Līdz ar to pamatoti var uzskatīt, ka “Rīgas satiksme” rīcībā esošais autobusu parks ir gan fiziski, gan morāli novecojis, un ir nepieciešamas veikt autobusu ritošā sastāva atjaunošanu un modernizēšanu, sākot novecojošo autobusu aizstāšanu ar tīriem un nulles emisiju transportlīdzekļiem. Tāpat “Rīgas satiksme” sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai izmanto 278 trolejbusus, kuru vidējais vecums ir 9.7 gadi. 224 trolejbusu vienības ir darbināmas gan ar elektroenerģiju no kontakttīkla (līdzspriegums 600 V), gan, maršruta vietās, kur nav kontakttīkla pārklājums, tiek izmantoti dīzeļģeneratori. Tāpat “Rīgas satiksme” īstenojusi ūdeņraža tehnoloģiju infrastruktūras attīstības projektu un ir izbūvējusi vienu ūdeņraža uzpildes staciju un iegādājusies 10 ūdeņraža trolejbusus. Esošās uzpildes stacijas uzglabāšanas kapacitāte ir 600 kg ūdeņraža, bet ražošanas jauda ~360kg ūdeņraža diennaktī. Pašreizējā situācijā 10 ūdeņraža trolejbusi patērē vidēji 60kg ūdeņraža dienā. Papildu 15 ūdeņraža transportlīdzekļu iegāde ļaus nodrošināt optimālu uzpildes stacijas ekspluatāciju un bezizmešu transportlīdzekļu izmantošanu maršrutu tīklā. Izpēte nepieciešama “Rīgas satiksme” Transportlīdzekļu parka atjaunošanai, esošās infrastruktūras pielāgošanai un jaunas izbūves plānošanai. Nākotnē plānojot un attīstot sabiedriskā transporta maršruta tīklu, nepieciešams izvērtēt iespēju sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanai izmantot tīro un nulles emisiju transportlīdzekļus, tādējādi samazinot gan kaitīgo emisiju koncentrāciju un būtiski uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētvidē, gan palielinot ne-emisiju enerģijas izmantošanu īpatsvaru sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanā. Vienlaikus ar tīro un nulles emisiju Transportlīdzekļu attīstību sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanā, nepieciešams izveidot atbilstošu infrastruktūru tīro un nulles emisiju Transportlīdzekļu eksplu...
Esošā situācija. Pasūtītāja īpašumā ir Koģenerācijas stacija Atbrīvošanas aleja 155A un ( biomasas [šķeldass ] katlu māja) Atbrīvošanas aleja 155A k-2, Rēzekne (formulējums noteikts ar piešķirto licenci) (turpmāk - Siltuma avots), kura nodrošina siltumenerģijas piegādi Rēzeknes pilsētas Ziemeļu rajona centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumenerģijas patēriņa slodzes segšanu. Siltuma avotā uzstādītās siltumenerģijas ražošanas iekārtas, kuras darbojas automātiskā režīmā atkarībā no centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumenerģijas patēriņa slodzes pieprasījuma un strādā viena otru savstarpēji papildinot un/vai aizstājot: Dabas gāzes katli: Logano SB 825 M-12600 Logano SB 825 M-12600 Biomasas katli: Binder RRK 4M Binder RRK 4M Koģenerācijas iekārtas: TCG 2020 V12 TCG 2016 V12C 1 12,6 Vidējā siltuma slodze pēc nodotā siltuma daudzuma 2021.gadā: 2021.gada dati par Ziemeļu rajona siltuma avotu xxx xxx Mar apr may jun jul aug sep oct nov dec nodotā siltuma daudzums mēnesī, MWh 7080,4 6890,3 5663,8 4039,0 2134,5 960,5 1174,9 1309,3 2244,2 3878,4 5068,7 7551,6 Vidējā diennakts minimālā siltumtīklu slodze, MW 7,9 6,8 5,4 3,7 2,0 0,0 1,4 1,6 1,8 3,9 5,3 7,8 Diennakts vidējā siltuma slodze mēnesī, MW 9,5 10,3 7,6 5,6 2,9 1,3 1,6 1,8 3,1 5,2 7,0 10,2 siltuma padevei no siltuma avota Atbrīvošanas aleja 155A, Rēzeknē Arējā gaisa temperatūra, °C Turpgaitas ūdens temperatūra, °C Atpakaļgaitas ūdens temperatūra, °C + 10 65 42 + 9 65 42 + 8 65 42 + 7 65 42 + 6 65 42 + 5 65 42 +4 65 42 + 3 65 42 + 2 65 42 + 1 67 43 0 69 44 - 1 71 45 -2 73 46 -3 74 47 -4 76 48 -5 78 49 -6 80 50 -7 82 51 -8 83 52 -9 85 53 - 10 87 54 - 11 89 55 -12 90 56 -13 92 57 - 14 94 58 - 15 96 59 - 16 97 60 - 17 99 61 -18 101 62 - 19 103 63 -20 104 64 -21 106 65 -22 108 66 -23 110 67 -24 112 68 -25 114 69 -26 115 70 Centralizētās siltumapgādes sistēmas darba spiediens: Atgaitas cauruļvads: 3,1 (2,8 – 3,8) bar Turpgaitas cauruļvads: 6,8 (5,7 - 7,5) bar. Siltumtīklu ūdens plūsma m3/h: Apkures sezonā: 250 – 450 m3/h Ārpus apkures sezonas: 80 - 130 m3/h Ar mērķi samazināt fosilā kurināmā (dabasgāzes) izmantošanas apjomus siltumenerģijas ražošanai, kura tiek izmantota Rēzeknes pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumenerģijas lietotāju patēriņa slodzes segšanai, kā arī rast iespēju samazināt siltumenerģijas gala tarifu, Pasūtītājs izskata iespēju daļu no Siltuma avota siltumenerģijas ražošanas jaudu nodrošināšanas nodot neatkarīgam siltumenerģijas ražotājām (Komersantam). Komersantam atvēlētās (nodotās) siltu...
Esošā situācija. Katlu māja Upeslejās : Zahārija Xxxxxxx xxxx 0, Upeslejas, Stopiņu pag., Ropažu nov., LV-2118 , Kad. Nr. 80960050089001 Katlu mājā uzstādīti divi dabasgāzes apkures katli ar katra jaudu 1,9 MW. Gadā vidēji tiek saražota un siltumapgādes tīklos nodota apmēram 4052 MWh siltumenerģijas.
Esošā situācija. Esošā Ķeguma ūdenssaimniecības sistēma sastāv no šādām komponentēm: Esoši pilsētas ūdensapgādes tīkli 2 ūdens sagatavošanas iekārtas 4 artēziskās akas 3 ūdenstorņi (no kuriem 2 ir atslēgti), rezervuārs, hidrofors Esoši pilsētas kanalizācijas tīkli Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas 2 sadzīves kanalizācijas sūkņu stacijas Ķeguma pilsētā ir divas centralizētās ūdensapgādes sistēmas. Viena izvietota pilsētas rietumu daļā (starp dzelzceļa līniju un Daugavu), otra – pilsētas austrumu daļā, tās savstarpēji atdala dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils un šoseja Rīga-Daugavpils. Ūdensapgādes sistēma rietumu daļā apkalpo dzīvojamās mājas, sabiedriskās, izglītības, medicīnas, kultūras iestādes, Ķeguma HES ražotni un katlu māju. Šo sistēmu veido: divi artēziskie urbumi (nodrošina ūdens padevi 192 m3/dnn) ūdenstornis (V=300m3) ūdens sagatavošanas iekārtas (sastāv no 3 filtriem, nodrošina jaudu 16 m3/h) daļēji sacilpots ūdensapgādes tīkls (polietilēna un ķeta materiāla caurules ar diametru 50-150 mm, kopgarums 4947m)
Esošā situācija. Biokurināmā katlu mājas darbībai, kurināmais (šķelda) tiks piegādāts ar piegādes autotransportu (kravas tilpums līdz 100 m3), teritorijā nosvērts un izbērts kurināmā noliktavas kurināmā izkraušanas laukumā. Pēc degšanas procesa no katlu iekārtām un elektrostatiskajiem filtriem izvadītie pelni tiks novadīti slēgtos metāla konteineros (tilpums līdz 10 m3).
Esošā situācija. VAS ES pamatdarbības procesu atbalstam tiek lietots LS telcom AG integrēts un automatizēts spektra pārvaldības risinājums SPECTRA. Lai arī jau sākotnēji radīts kā universāls radiofrekvenču spektra pārvaldības atbalsta rīks, risinājums ir izstrādāts kā vispārīgs risinājums dažādu valstu sakaru administrāciju un sakaru tīklu operatoru vajadzībām un nav atsevišķi pielāgots VAS ES specifiskajām prasībām. Pārsvarā SPECTRA risinājums tiek izmantots sakaru iekārtu elektromagnētiskās saderības tehnisko aprēķinu veikšanai un atļauju datu reģistrēšanai. Dažādi citi pamatdarbības procesi tiek veikti neizmantojot SPECTRA risinājumu, bet lietojot atsevišķus IT risinājumus un reģistrus, kas pakāpeniski izstrādāti un specifiski pielāgoti noteiktu struktūrvienību darba atbalstam. Šiem risinājumiem var būt arī savas alternatīvas datu krātuves ar zemu savstarpējās integritātes pakāpi. Starp vairākiem risinājumiem ir radīta automatizēta datu apmaiņa vai datu apmaiņa ar Import/Export iespēju. Dažu procesu posmu atbalstam tiek izmantota manuāla sadarbība starp risinājumiem, datus vienā sistēmā ievadot, balstoties uz citas sistēmas datiem. No vienas puses, pilna VAS ES pamatdarbības un atbalsta procesos nepieciešamā datu kopa ir pieejama izkliedēta pa dažādiem IT risinājumiem, bet no otras puses, ir atsevišķas datu apakškopas (piemēram, klienta dati), kas dublējas un ir jāuztur vairākos risinājumos vienlaicīgi. Slēgta konkursa „VAS ES integrētās pakalpojumu sniegšanas darba vides izstrāde un ieviešana” nolikums Rezultātā var tikt ietekmēta kopējā datu kvalitāte (palielinās kļūdu iespējamība, datu integritātes zudums, datu ticamība), kā arī procesu izpildes kvalitāte un efektivitāte, datu daudzkārtējas un/vai manuālas ievades un apstrādes rezultātā, u.tml. Risinājumi nodrošina dažādas datu pārbaudes un validācijas, kā rezultātā atšķirīga ir arī šo risinājumu nodrošināto datu kvalitāte. Atšķirība ir ne tikai datu kvalitātē, bet arī risinājuma elastībā attiecībā uz nestandarta situācijām un atkāpēm no definētajām standarta procedūrām VAS ES pamatdarbības un atbalsta procesu izpildē.
Esošā situācija. Projektējamās teritorijas tehniskais stāvoklis. Projektējamā teritorija atrodas:
1. valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī „Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs‖ (valsts aizsardzības Nr. 7435);
2. valsts nozīmes arheoloģijas piemineklī „Kuldīgas senpilsētā‖ (valsts aizsardzības Nr. 1231);
3. Kuldīgas pilsētas vēsturiskā apbūves zonā Nr.1, Nr. 9;