Esošās situācijas raksturojums. Latvijai, pildot Direktīvas 2010/65/ES prasības, līdz 2015.gada 1.jūnijam ir jārealizē vienas pieturas aģentūras princips. Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēku Flotiles Krasta apsardzes dienesta uzturētā Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēma (SSN) kopā ar jaunveidojamo Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS) ir Latvijas vienas pieturas aģentūras risinājuma pamats. SSN attīstību nosaka Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2009.gada 4.augusta noteikumi Nr.857 „Kārtība, kādā nodrošināma sakaru tīklu darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros” un MK 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339 „Noteikumi par ostu formalitātēm”. SKLOIS projekta ietvaros ir paredzēts aktualizēt iepriekš minētos normatīvos aktus. Abi minētie MK noteikumi nacionālā līmenī transponē minēto Direktīvu 2010/65/ES. Latvijas dalības XXXX MSW projekta virsmērķis ir veicināt aktīvu sadarbību starp ES dalībvalstīm un izstrādāt atbilstošus mehānismus, lai atvieglotu un harmonizētu ziņošanas formalitātes nacionālā un ES dalībvalstu līmenī. XXXX MSW projekta mērķi ir: - Sekmēt Direktīvas 2010/65/ES ieviešanu, stiprināt Eiropas ostu un jūras transporta konkurētspēju pasaules mērogā; - Sekmēt visu iesaistīto pušu dalību vienotā elektroniskā informācijas telpā; - Izveidot saskaņotu pieeju un efektīvu sadarbību starp privāto un publisko sektoru; - Dalībvalstīs sekmēt bottom-up pieeju, lai realizētu vienas pieturas aģentūras projektu; - Izveidot sistēmu, kas sekmētu savietojamību starp datu sniedzējiem, publisko sektoru un loģistikas ķēžu operatoriem. Aizsardzības Ministrija (turpmāk - AM) ir sagatavojusi izpētes un attīstības projektu „Vienots informācijas logs jūrniecības un loģistikas datu administrēšanai” (turpmāk - VILDA). VILDA paredz pētīt un izveidot vienotu telpu datu apmaiņai jūrniecības un loģistikas informācijai gan nacionālā, gan ES līmenī, saskaņā ar ES Direktīvas 2010/65/ES prasībām. VILDA projekta ietvarā tiks realizēti četri apakšprojekti, kas nodrošinās vienas pieturas aģentūras principu visos trīs līmeņos datu iesniegšanai, apstrādei un apmaiņai nacionālā un ES līmenī: - 1.apakšprojekts: Vienas pieturas aģentūras princips ar vienotu grafisko saskarni datu apmaiņai (NaMSW). Apakšprojekta mērķis ir pilnveidot nacionālo SSN sistēmu līdz vienas pieturas aģentūras līmenim nodrošinot Direktīvas 2010/65/ES ieviešanu sadarbībai starpinstitūciju līmenī (Mid Office). Apakšprojektā paredzētās aktivitātes ir v...
Esošās situācijas raksturojums. 2015.gadā Jelgavas pilsētas centrālajā ūdensapgādes sistēmā pakalpojumi nodrošināti ap 56 tūkst. iedzīvotājiem. Kanalizācijas pakalpojumi nodrošināti 53 tūkst. iedzīvotājiem. Ar ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nodrošināti attiecīgi 96,5% (ūdensapgādes pakalpojumu zonā) un 92,5% no iedzīvotājiem (aglomerācijā). Jelgavā dzeramā ūdens ieguvei un centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantoti vienīgi pazemes ūdeņi. Jelgavā darbojas viena centralizētās ūdensapgādes sistēma, bet iedzīvotāji, kas nav pieslēgti centralizētajai sistēmai, izmanto privātās akas. Iegūtā ūdens pārvades sistēma nodrošina ūdens nogādi no ūdens avota līdz patērētājiem. Tā sastāv no cauruļvadiem, sūknēšanas stacijām un citām darbības nodrošināšanai nepieciešamajām ierīcēm. Lielupe nosacīti sadala pilsētas ūdensapgādes sistēmas tīklu divās zonās: Centrālās daļas zona - Lielupes rietumu krastā; Pārlielupes zona - Lielupes austrumu krastā. Patlaban abas pilsētas ūdensapgādes sistēmas zonas ir savienotas ar diviem paralēliem strādājošiem maģistrāliem ūdensvadiem (DN 560) jeb dīķeri Veco Strēlnieku ielas trases turpinājumā. Jelgavas pilsētā kopējais ūdensvadu garums ir 215.6 km (2016.g. janvāris) un aptuveni 38.8 km no tiem ir māju pieslēgumi. Maģistrālie vadi ir ar iekšējo diametru DN100 līdz DN600. Jelgavas centralizētās ūdensapgādes sistēmas celtniecība tika uzsākta 1875.gadā. Viens no vecākajiem materiāliem sadales tīklā ir ķets, kas ir remontēts vai aizvietots projekta iepriekšējo kārtu ietvaros. Bez ķeta caurulēm ūdens sadales tīklā ir arī tērauda, dzelzsbetona un polietilēna caurules. Ūdenssaimniecības projekta II, III un IV kārtā plānotie pasākumi uzlaboja esošo ūdensapgādes sistēmu Jelgavas pilsētā. Tomēr nepieciešama turpmāka ūdensapgādes sistēmas attīstība, izveidojot jaunus pieslēgumus pie centralizētās ūdensapgādes sistēmas ar mērķi 100% tehniski nodrošināt centralizētu ūdens padevi ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas zonā Jelgavas pilsētā un rekonstruēt esošos tīklus. SIA „Jelgavas ūdens” notekūdeņu pakalpojumi aptver tādu pašu administratīvo teritoriju kā ūdensapgādes pakalpojumi. Tomēr esošie kanalizācijas tīkli nav izbūvēti vairākos rajonos, kas ir apgādāti ar centralizēto ūdensapgādi. Līdzīgi kā ūdensapgādes tīklam, Lielupe nosacīti sadala pilsētas kanalizācijas sistēmas divās daļās: Centrālās daļas zona Lielupes kreisajā krastā; Pārlielupes zona Lielupes labajā krastā. Pilsētas kanalizācijas tīkla kopējais garums 2016. gada janvārī bija 203.1 km. No tiem ap 10 km vei...
Esošās situācijas raksturojums. Šobrīd Pasūtītājs abonē mobilos pieslēgumus ar vismaz 50 2XXXXXXX sērijas numuriem un 6 fiksētos pieslēgumus (kopā ar tālruņa aparātiem) ar 6XXXXXXX numerāciju. Visus mobilos pieslēgumus ir iespēja selektīvi pieslēgt pie interneta, kā arī mainīt tiem abonēto interneta ikmēneša patēriņu. Administratīvai visu pieslēgumu pārvaldībai tiek izmantots pašapkalpošanās portāls internetā.
Esošās situācijas raksturojums. Objekta būvlaukums atrodas zemes gabalā ar esošām ūdenstecēm, reljefu, vēsturisko labiekārtojumu.
Esošās situācijas raksturojums. Šobrīd Pasūtītāja struktūrvienības atrodas 6 adresēs:
Esošās situācijas raksturojums. Projektējamais objekts atrodas Esplanādes mikrorajonā, Xxxxxxxx xxxx 00 un kalpo piekļūšanai pie dzīvojamas mājas, kā arī automobiļu novietošanai. Esošajā situācijā zemes gabalā nepietiek vietas automobiļu novietošanai. Projekta galvenie uzdevumi ir ierīkot autostāvvietas, uzlabot satiksmes komfortu, pilnveidot satiksmes organizāciju, labiekārtot teritoriju. .Objekta novietojums Būvniecības laikā paredzēti sekojošie galvenie darbi: Zemes klātnes ierakuma būniecība; Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas izbūve; Betona apmaļu uzstādīšana; Karstā asfalta būvniecība; Ceļa zīmju uzstādīšana, apzīmējumu uzklāšana. - segas konstrukcijas Projektā paredzēti sekojošie segas konstrukciju tipi: Segas konstrukcija S1 ∑= 55 cm īpašības Seguma dilumkārta Karstais asfalts AC11surf 5cm S-III klase Pamata nesošā kārta Nesaistītu minerālmateriālu maisījums 0/45 20cm N- IV klase Salizturīgā kārta Drenējoša smilts 30cm Atbilstoši CS 2019 Zemes klātne Esošā vai uzbēruma grunts, profilēta, noblīvēta EV2>45 MPa Segas konstrukcija S2 ∑= vidēji 15 cm īpašības Seguma dilumkārta Karstais asfalts AC11surf 5cm S-III klase Pamata nesošā kārta Nesaistītu minerālmateriālu maisījums 0/45 vidēji 10cm N- IV klase Zemes klātne Esošā segas konstrukcija, profilēta, noblīvēta Segas konstrukcija S3 ∑= 44 cm īpašības Segums Betona bruģakmens 200x100x60mm, pelēks (Prizma 6 vai ekvivalents) 6cm Atbilstoši LVS EN 1338 Izlīdzinošā kārta Fr. Šķembu 2/8 izlīdzinošā kārta 3cm N/A Pamata nesošā kārta Nesaistītu minerālmateriālu maisījums 0/45 15cm N- IV klase Salizturīgā kārta Drenējoša smilts 20cm Atbilstoši CS 2019 Zemes klātne Esošā vai uzbēruma grunts, profilēta, noblīvēta Segas konstrukcija S3 ∑= 44 cm īpašības Segums Betona plātnes 398x398x60mm, pelēks (P 15-6 vai ekvivalents) 6cm Atbilstoši LVS EN 1339 Izlīdzinošā kārta Fr. Šķembu 2/8 izlīdzinošā kārta 3cm N/A Pamata nesošā kārta Nesaistītu minerālmateriālu maisījums 0/45 15cm N- IV klase Salizturīgā kārta Drenējoša smilts 20cm Atbilstoši CS 2019 Zemes klātne Esošā vai uzbēruma grunts, profilēta, noblīvēta Segas konstrukcija S4 ∑= 39 cm īpašības Seguma dilumkārta Karstais asfalts AC8surf 4cm S-IV klase Pamata nesošā kārta Nesaistītu minerālmateriālu maisījums 0/45 15cm N- IV klase Salizturīgā kārta Drenējoša smilts 20cm Atbilstoši CS 2019 Zemes klātne Esošā vai uzbēruma grunts, profilēta, noblīvēta Segas konstrukcijas materiāliem izvirzītas prasības atbilstoši Ceļu specifikācijām 2019.
Esošās situācijas raksturojums. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas ūdens” (turpmāk – Pasūtītājs, RŪ) ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums, kas dibināts, lai nodrošinātu centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Rīgas pilsētā. RŪ ir lielākais centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējs Latvijā un vienīgais Rīgā, kas nodrošina rīdziniekus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, kā arī nodrošina notekūdeņu pārvadi un attīrīšanu. Pasūtītāja attīstības virzieni gan īstermiņā, gan vidējā termiņā un ilgtermiņā ir: • infrastruktūra – ūdenssaimniecības infrastruktūras tehnoloģiskās modernizācijas nodrošināšana (x.xx. tīklu infrastruktūras atjaunošana un jauno tīklu izbūve); • tehnoloģiskā attīstība – tehnoloģiju modernizēšana un pilnveide, elektrosistēmu centralizēta pārvaldīšana, inteliģentu vadības un ekspertu sistēmu nodrošināšana un efektīva resursu pārvaldes modeļa ieviešana; • klientu apkalpošana un pakalpojumu sniegšana – klientu apkalpošanas procesa centralizācija, elastīga, mērķtiecīga un uz rezultātiem balstīta materiālu resursu vadība un plānošana, sistemātiska un augstāk kvalificēta personāla apmācība; • efektivitātes uzlabošana – uzņēmuma saimnieciskās darbības, x.xx. strādājošo darba efektivitātes paaugstināšana, nekustamo īpašumu apsaimniekošanas modeļa pilnveide, enerģijas efektivitātes paaugstināšana un vides aizsardzības veicināšana. Viena no RŪ prioritātēm, kas ietver visu Pasūtītāja attīstības virzienus, ir ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) izstrāde un attīstība. ĢIS attīstības mērķis: Attīstīt un maksimāli izmantot ĢIS funkcionālās iespējas stratēģiski svarīgās infrastruktūras pārvaldībā un uzturēšanā, kvalitatīvu, drošu un uzticamu ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanā, paaugstinot Sabiedrības biznesa procesa efektivitāti. ĢIS izstrāde un ieviešana ir uzsākta 2011.gadā un turpinās arī šobrīd. ĢIS izstrādi un uzturēšanu saskaņā ar spēkā esošo līgumu līdz 08.07.2022. veic SIA ”Envirotech”. 2021.gadā tika noslēgts līgums ar VAS ”Latvijas valsts meži” par Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas Dispečerizācijas moduļa papildināšanu.
Esošās situācijas raksturojums. Balstoties uz VVD atklāta konkursa „Valsts vides dienesta informācijas sistēmas izstrāde un apmācība” VVD/2011/15/CS/ERAF/009 nolikumu tika izstrādāta informācijas apstrādes sistēma, kas nodrošina VVD sniedzamo pakalpojumu elektronizāciju e-pakalpojumu veidā un sniegšanu VVD klientiem, kā arī VVD darbības procesu pilnīgu vai daļēju automatizāciju. VVD IS sastāv no: Publiskās portāla daļas E- pakalpojumiem Iekštīkla daļas (Intranet) Backoffice sistēmas. Balstoties uz VVD konkursa „Valsts vides dienesta informācijas sistēmas papildinājumu izstrāde” VVD/2012/17/CS/ERAF/009 nolikumu tika izstrādāti sistēmas papildinājumi. Sakarā ar pareju no lata uz eiro, VVD esošā informācijas sistēmā nepieciešams ieviest sekojošas izmaiņas: Nodrošināt datu konvertāciju VVD IS sistēmas reģistros; Nodrošināt labojumus VVD IS moduļos (ekrānformas un atskaites), lai tas atbalstītu eiro apzīmējumu un darbotos ar izmanītiem sistēmas reģistru struktūrām; Nodrošināt labojumus VVD IS ārējo sistēmu integrācijas moduļos.
Esošās situācijas raksturojums. Olaines NAI atrodas uz Olaines novada pašvaldības zemes gabala ar kadastra Nr. 80090062801, kas nodots A/S “Olaines ūdens un siltums” lietošana Olaines NAI būvniecība un ekspluatācijai saskaņā 2014. gada 5. marta ar zemes gabala lietošanas līgumu Aprēķina plūsmas esošajā Olaines pilsētas NAI Notekūdeņu apjoms sausā laikā 4471 m3/d; Notekūdeņu apjoms slapjā laikā 8040 m3/d; Bioloģiskās attīrīšanas plānotā plūsma 335 m3/h; Bioloģiskās attīrīšanas maksimālā plūsma 500 m3/h; Attīrīšanas iekārtas aprēķinātais cilvēku ekvivalents: 28 317 CE. Attīrīšanas ietaišu tehnoloģiskajā procesā šobrīd ir sekojošas būves un iekārtas: Pieņemšanas kamera; Automātiskās smalkās redeles (2 gab); Rupjās redeles uz apvadlīnijas; Atkritumu padeve no redelēm; Smilšķērājs ar 2 nodalījumiem; Smilšu atdalītājs;
Esošās situācijas raksturojums. Xxxxx Xxxxxxxx klīniskajā universitātes slimnīcā tiek izmantotas dažādas informācijas sistēmas. Jau šobrīd vairākas no attiecīgajām informācijas sistēmām ir savā starpā integrētas, vienlaikus pastāvot virknei biznesa procesu, kuru ietvaros tiek veikta manuāla datu apmaiņa, kā arī veidojas datu dublēšanās situācijas, veicot vienā sistēmā jau esošo datu ievadīšanu citā. Kopējā Slimnīcas informācijas sistēmu vide ir sadrumstalota, kas apgrūtina vienotas informācijas telpas izveidi, un apgrūtina Slimnīcas biznesa darbības nodrošināšanu, kā arī prasa papildus laika resursu informācijas apkopošanai un pārvaldībai.