Esošās situācijas raksturojums. Latvijai, pildot Direktīvas 2010/65/ES prasības, līdz 2015.gada 1.jūnijam ir jārealizē vienas pieturas aģentūras princips. Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēku Flotiles Krasta apsardzes dienesta uzturētā Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēma (SSN) kopā ar jaunveidojamo Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS) ir Latvijas vienas pieturas aģentūras risinājuma pamats. SSN attīstību nosaka Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2009.gada 4.augusta noteikumi Nr.857 „Kārtība, kādā nodrošināma sakaru tīklu darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros” un MK 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339 „Noteikumi par ostu formalitātēm”. SKLOIS projekta ietvaros ir paredzēts aktualizēt iepriekš minētos normatīvos aktus. Abi minētie MK noteikumi nacionālā līmenī transponē minēto Direktīvu 2010/65/ES. Latvijas dalības XXXX MSW projekta virsmērķis ir veicināt aktīvu sadarbību starp ES dalībvalstīm un izstrādāt atbilstošus mehānismus, lai atvieglotu un harmonizētu ziņošanas formalitātes nacionālā un ES dalībvalstu līmenī. XXXX MSW projekta mērķi ir: - Sekmēt Direktīvas 2010/65/ES ieviešanu, stiprināt Eiropas ostu un jūras transporta konkurētspēju pasaules mērogā; - Sekmēt visu iesaistīto pušu dalību vienotā elektroniskā informācijas telpā; - Izveidot saskaņotu pieeju un efektīvu sadarbību starp privāto un publisko sektoru; - Dalībvalstīs sekmēt bottom-up pieeju, lai realizētu vienas pieturas aģentūras projektu; - Izveidot sistēmu, kas sekmētu savietojamību starp datu sniedzējiem, publisko sektoru un loģistikas ķēžu operatoriem. Aizsardzības Ministrija (turpmāk - AM) ir sagatavojusi izpētes un attīstības projektu „Vienots informācijas logs jūrniecības un loģistikas datu administrēšanai” (turpmāk - VILDA). VILDA paredz pētīt un izveidot vienotu telpu datu apmaiņai jūrniecības un loģistikas informācijai gan nacionālā, gan ES līmenī, saskaņā ar ES Direktīvas 2010/65/ES prasībām. VILDA projekta ietvarā tiks realizēti četri apakšprojekti, kas nodrošinās vienas pieturas aģentūras principu visos trīs līmeņos datu iesniegšanai, apstrādei un apmaiņai nacionālā un ES līmenī: - 1.apakšprojekts: Vienas pieturas aģentūras princips ar vienotu grafisko saskarni datu apmaiņai (NaMSW). Apakšprojekta mērķis ir pilnveidot nacionālo SSN sistēmu līdz vienas pieturas aģentūras līmenim nodrošinot Direktīvas 2010/65/ES ieviešanu sadarbībai starpinstitūciju līmenī (Mid Office). Apakšprojektā paredzētās aktivitātes ir v...
Esošās situācijas raksturojums. Šobrīd Pasūtītājs abonē mobilos pieslēgumus ar vismaz 50 2XXXXXXX sērijas numuriem un 6 fiksētos pieslēgumus (kopā ar tālruņa aparātiem) ar 6XXXXXXX numerāciju. Visus mobilos pieslēgumus ir iespēja selektīvi pieslēgt pie interneta, kā arī mainīt tiem abonēto interneta ikmēneša patēriņu. Administratīvai visu pieslēgumu pārvaldībai tiek izmantots pašapkalpošanās portāls internetā.
Esošās situācijas raksturojums. 2015.gadā Jelgavas pilsētas centrālajā ūdensapgādes sistēmā pakalpojumi nodrošināti ap 56 tūkst. iedzīvotājiem. Kanalizācijas pakalpojumi nodrošināti 53 tūkst. iedzīvotājiem. Ar ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nodrošināti attiecīgi 96,5% (ūdensapgādes pakalpojumu zonā) un 92,5% no iedzīvotājiem (aglomerācijā). Jelgavā dzeramā ūdens ieguvei un centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantoti vienīgi pazemes ūdeņi. Jelgavā darbojas viena centralizētās ūdensapgādes sistēma, bet iedzīvotāji, kas nav pieslēgti centralizētajai sistēmai, izmanto privātās akas. Iegūtā ūdens pārvades sistēma nodrošina ūdens nogādi no ūdens avota līdz patērētājiem. Tā sastāv no cauruļvadiem, sūknēšanas stacijām un citām darbības nodrošināšanai nepieciešamajām ierīcēm. Lielupe nosacīti sadala pilsētas ūdensapgādes sistēmas tīklu divās zonās: Centrālās daļas zona - Lielupes rietumu krastā; Pārlielupes zona - Lielupes austrumu krastā. Patlaban abas pilsētas ūdensapgādes sistēmas zonas ir savienotas ar diviem paralēliem strādājošiem maģistrāliem ūdensvadiem (DN 560) jeb dīķeri Veco Strēlnieku ielas trases turpinājumā. Jelgavas pilsētā kopējais ūdensvadu garums ir 215.6 km (2016.g. janvāris) un aptuveni 38.8 km no tiem ir māju pieslēgumi. Maģistrālie vadi ir ar iekšējo diametru DN100 līdz DN600. Jelgavas centralizētās ūdensapgādes sistēmas celtniecība tika uzsākta 1875.gadā. Viens no vecākajiem materiāliem sadales tīklā ir ķets, kas ir remontēts vai aizvietots projekta iepriekšējo kārtu ietvaros. Bez ķeta caurulēm ūdens sadales tīklā ir arī tērauda, dzelzsbetona un polietilēna caurules. Ūdenssaimniecības projekta II, III un IV kārtā plānotie pasākumi uzlaboja esošo ūdensapgādes sistēmu Jelgavas pilsētā. Tomēr nepieciešama turpmāka ūdensapgādes sistēmas attīstība, izveidojot jaunus pieslēgumus pie centralizētās ūdensapgādes sistēmas ar mērķi 100% tehniski nodrošināt centralizētu ūdens padevi ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas zonā Jelgavas pilsētā un rekonstruēt esošos tīklus. SIA „Jelgavas ūdens” notekūdeņu pakalpojumi aptver tādu pašu administratīvo teritoriju kā ūdensapgādes pakalpojumi. Tomēr esošie kanalizācijas tīkli nav izbūvēti vairākos rajonos, kas ir apgādāti ar centralizēto ūdensapgādi. Līdzīgi kā ūdensapgādes tīklam, Lielupe nosacīti sadala pilsētas kanalizācijas sistēmas divās daļās: Centrālās daļas zona Lielupes kreisajā krastā; Pārlielupes zona Lielupes labajā krastā. Pilsētas kanalizācijas tīkla kopējais garums 2016. gada janvārī bija 203.1 km. No tiem ap 10 km vei...
Esošās situācijas raksturojums. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas ūdens” (turpmāk – Pasūtītājs, RŪ) ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums, kas dibināts, lai nodrošinātu centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Rīgas pilsētā. RŪ ir lielākais centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējs Latvijā un vienīgais Rīgā, kas nodrošina rīdziniekus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, kā arī nodrošina notekūdeņu pārvadi un attīrīšanu. Pasūtītāja attīstības virzieni gan īstermiņā, gan vidējā termiņā un ilgtermiņā ir: infrastruktūra – ūdenssaimniecības infrastruktūras tehnoloģiskās modernizācijas nodrošināšana (x.xx. tīklu infrastruktūras atjaunošana un jauno tīklu izbūve); tehnoloģiskā attīstība – tehnoloģiju modernizēšana un pilnveide, elektrosistēmu centralizēta pārvaldīšana, inteliģentu vadības un ekspertu sistēmu nodrošināšana un efektīva resursu pārvaldes modeļa ieviešana; klientu apkalpošana un pakalpojumu sniegšana – klientu apkalpošanas procesa centralizācija, elastīga, mērķtiecīga un uz rezultātiem balstīta materiālu resursu vadība un plānošana, sistemātiska un augstāk kvalificēta personāla apmācība; efektivitātes uzlabošana – uzņēmuma saimnieciskās darbības, x.xx. strādājošo darba efektivitātes paaugstināšana, nekustamo īpašumu apsaimniekošanas modeļa pilnveide, enerģijas efektivitātes paaugstināšana un vides aizsardzības veicināšana. Viena no RŪ prioritātēm, kas ietver visu Pasūtītāja attīstības virzienus, ir ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) izstrāde un attīstība. ĢIS attīstības mērķis: Attīstīt un maksimāli izmantot ĢIS funkcionālās iespējas stratēģiski svarīgās infrastruktūras pārvaldībā un uzturēšanā, kvalitatīvu, drošu un uzticamu ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanā, paaugstinot Sabiedrības biznesa procesa efektivitāti. ĢIS izstrāde un ieviešana ir uzsākta 2011.gadā un turpinās arī šobrīd. ĢIS izstrādi un uzturēšanu saskaņā ar spēkā esošo līgumu līdz 06.09.2023. veic SIA ”Envirotech”.
Esošās situācijas raksturojums. Objekta būvlaukums atrodas zemes gabalā ar esošām ūdenstecēm, reljefu, vēsturisko labiekārtojumu.
Esošās situācijas raksturojums. Šobrīd Pasūtītāja struktūrvienības atrodas 6 adresēs:
1.1. adrese Nr.0 – Xxxxxx xxxx 0, Xxxx. Strādā ražotāja Avaya telefonu centrāle Meridian 1 (maks. 176 abonenti), slēgumam ar publisko tīklu aprīkota ar PRI/2 saskarnes (interfeisa) karti. Papildus informācija - pie Meridian 1 iekšējā tīklā ar 8 līnijām pievienota telefonu centrāle KVANTS 100 (maks. 160 abonenti);
1.2. adrese Nr.0 – Xxxxxxx xxxx 0X, Xxxx. Strādā ražotāja Siemens telefonu centrāle HiPath 3550 (maks. 32 abonenti), slēgumam ar publisko tīklu aprīkota ar 4 ISDN2 saskarnēm;
1.3. adrese Nr.0 – Xxxxxxxx xxxx 0/0, Xxxx. Strādā ražotāja Panasonic telefonu centrāle Panasonic telefonu centrāle KXT308 (maks. 8 abonenti), slēgumam ar publisko tīklu aprīkota ar 3 CO līniju saskarnē;
1.4. adrese Nr.4 – Xxxxxxxxxx xxxx 0 (arī ēkas Xxxxxx xxxx 0 un Xxxxxxxxxx xxxx 0x), Xxxx. Strādā ražotāja HiPath 3550 (maks. 64 abonenti), slēgumam ar publisko tīklu aprīkota ar 4 ISDN2 saskarnēm. Papildus ir 2 atsevišķas līnijas (abonenti), kas savienotas ar ne Pasūtītāja īpašumā esošu centrāli DTW-3com;
1.5. adrese Xx.0 – Xxxxxx xxxx 0, Xxxx. Strādā ražotāja Matra telefonu centrāle Matracom 6501 (maks. 16 abonenti), slēgumam ar publisko tīklu aprīkota ar 3 ISDN2 saskarnēm. Līdztekus tiek izmantots nomāts taksofons – tālruņa aparāts, kam sarunu apmaksa tiek veikta, izmantojot priekšapmaksas kartes;
1.6. adrese Xx.0 – Xxxxx xxxx 0, Xxxx. Objektā nav telefonu centrāles. Ar balss sakariem nodrošināmo abonentu skaits – 1.
Esošās situācijas raksturojums. 5.1. Ēkas inženiertehniskās iekārtas apkalpojošam operatoram pieejamo vadības programmas vizuālo interfeisu, ar kuru tiek nodrošināta informācijas apmaiņa starp ēkas inženiertehnisko iekārtu elementiem un operatoru, kā arī realizēta iekārtu attālināta vadība, nodrošina firmas Honeywell izstrādāta programma Excel Building Supervisor 5000 (pašreiz aktualizēta līdz versijai 1.7.0), kas instalēta vadības datorā ar Windows 2000 operētājsistēmu.
5.2. Saikne starp vadības datorā instalēto vizualizācijas programmu un ar C-buss interfeisu savienotajiem kontrolleriem ir realizēta ar interfeisa kartes XPC500 un submoduļa XD508 starpniecību.
5.3. Kopumā ēkas BMS apvienoti 23 kontrolleri (skat. 2. attēlu). Sistēmas apjomu raksturojošie skaitliskie parametri apkopoti 2. tabulā: C2 11 77 83 11 171 C3 9 58 49 14 121 C4 9 73 29 12 114 C5 13 102 74 3 179 C8 13 108 75 6 189 C13 9 73 51 15 139 C15 16 122 110 10 242 C16 14 120 26 5 151 C19 13 101 54 3 158 C20 15 119 84 15 218 C21 16 101 80 15 196 C22 12 92 45 20 157 C23 11 74 29 14 117
5.4. Ēkas inženiertehnisko iekārtu stāvokli un šo iekārtu nodrošināto procesu parametrus raksturojošā informācija vadības vizualizācijas programmā ir sagrupēta atbilstoši tās
Esošās situācijas raksturojums. 2015.gadā ir realizēts RŪ ĢIS sistēmas pirmais posms, kura galvenie mērķi ietvēra: • ĢIS platformas radīšanu uzņēmuma ģeotelpiskās informācijas uzkrāšanai; • Esošās ģeotelpiskās informācijas migrāciju uz vienoto ĢIS platformu; • Datu bāzes shēmas un ģeodatubāzes radīšanu, kā arī atbilstošo rīku izstrādi UT un KT tīkla datu ievadei un uzturēšanai; • RŪ vienotā adrešu kataloga izveidi, kā arī atbilstošo rīku izstrādi informācijas uzturēšanai; • Vienotās ĢIS interneta aplikācijas izstrādi uzņēmuma ģeotelpisko datu izplatīšanai, apskatei un rediģēšanai. • Sasaisti ar grāmatvedības sistēmu Horizon klientu un pieslēgumu informācijas apmaiņai un attēlošanai ĢIS. ĢIS pirmā posma ietvaros vēl tika nodrošināta: • Ārējo datu avotu (VZD, RD PAD, RĪĢIS, RĢM u.c.) datu apmaiņas moduļu izstrāde; • Integrācija ar ŪKTUS, t.i., hidrantu un aizbīdņu atribūtu sinhronizācija; • Migrēto datu kārtošanas darbu atbalsts un konsultācijas; • Dokumentācijas (lietotāju, administratoru rokasgrāmatu, testēšanas dokumentācijas u.c.) izstrāde; • Veiktspējas un drošības testēšana; • ĢIS sistēmas garantijas uzturēšana (līdz 2016.gada sākumam). 2016.gadā tika uzsākta RŪ ĢIS otrās posma izstrāde, kuras galvenie mērķi ir: • Ūdens un kanalizācijas tīklu darbības traucējumu / bojājumu vietu reģistrācijas moduļa izstrāde, kas ietver ĢIS datu apmaiņu ar RŪ sistēmu UKTUS; • Reāllaika informācijas apkopošana no dažādām RŪ mērierīcēm un sasaiste ar RŪ ĢIS sistēmu; • Mobilā ĢIS nodrošinājums. Pašreizējā stadijā RŪ ĢIS sistēmā no otrā attīstības posma produkcijā ir ieviests Dispečerizācijas modulis un Mobilā ĢIS nodrošinājuma pirmā kārta. Piegādātājam jārēķinās ar minētajām aktivitātēm ĢIS projektā paralēli Aptaujas prasību izpildei.
(a) Sistēmas loģiskā arhitektūra RŪ ĢIS sistēmas platforma bāzēta uz kompānijas ESRI programmproduktu saimes ArcGIS programmatūru, kuras servera puses funkcionalitāte balstīta uz Oracle 11gR2 datu bāzi un Microsoft Windows Server platformu ar .NET interneta aplikāciju. RŪ ĢIS arhitektūra attēlota attēlā Nr.1.
1. attēls. RŪ ĢIS 1. un 2. posma arhitektūra
(b) Sistēmas IT infrastruktūra
(i) Serveru infrastruktūra Esošās sistēmas IT infrastruktūra definēta shēmā zemāk:
Esošās situācijas raksturojums. SECINĀJUMI Kopumā vērtējot NR apsaimniekošanu jāņem vērā, ka NR un to pārstrādes rezultātā radīto galaproduktu izmantošanai nav ekonomisku stimulu, ko apliecina NR uzkrājumu veidošanās. NR nav otrreizējā izejviela, kurai ir pieprasījums tirgū kā, piemēram, metālam, plastmasai vai kartonam, attiecīgi visas ar NR apsaimniekošanu saistītās izmaksas, ievērojot principu “piesārņotājs maksā”, ir ietveramas riepu cenā un apmaksājamas pie riepu iegādes. Tajā pat laikā, konsultējoties ar nozares pārstāvjiem secināts, ka NR pārstrādes galaproduktam pastāv izmantošanas iespējas, gan sagatavojot energoresursus, gan izmantojot gumijas granulas jaunu gumijas izstrādājumu ražošana vai kā piedevu asfaltbetonam ceļu būvē, bet tā kā riepu pārstrāde ir salīdzinoši dārgs process, ir nepieciešams finansējums/dotācija šo izmaksu segšanai, kā arī nepieciešams īstenot pasākumus, kas veicina riepu pārstrādes galaproduktu pieprasījumu tautsaimniecībā. Shematisks riepu aprites cikla attēlojums, no nonākšanas tirgū līdz nodošanas pārstrādei / reģenerācijai ir sniegts sekojošajā attēlā, skat. (Att. 2.1).
Esošās situācijas raksturojums. (vispārēja informācija par uzņēmumu, produktu/pakalpojumu apraksts)