Esošās situācijas apraksts. Pilsētā savrupi veidotā Dzirnavu ielas rajona, kuras funkcionalitāti nosaka padomju laikā veidotā uzņēmuma “Lauktehnika” teritorija, galvenais organizējošais elements ir Dzirnavu iela (tranzīta iela). 12 ha lielās Projekta izpētes teritorijā atrodas nozīmīga ražošanas zona, kas netiek pilnīgi izmantota apgrūtinātās pieejamības un neatbilstošu, avārijas stāvoklī esošu inženierkomunikāciju tīklu dēļ. Minētajā rūpnieciskajā teritorijā atrodas vairāki uzņēmumi. Gandrīz visi uzņēmumi saistīti ar aktīvu transporta kustību, kas palielinās atkarībā no sezonas un saimnieciskās darbības rakstura. Nodrošinot atbilstošu publisko infrastruktūru, uzņēmumi plāno paplašināt savu uzņēmējdarbību. Šobrīd asfaltbetona segums nobrauktuvēm un laukumiem uz Dzirnavu ielas ražošanas teritoriju ir kritiskā tehniskā stāvoklī - daudzviet sadrupis atsedzot apakšējos slāņus, plašs bedru un plaisu tīkls. Nokrišņu laikā uzkrājas ūdens apdraudot satiksmes dalībnieku drošību un apgrūtinot izejmateriālu un produkcijas transportu. Brauktuves, kas nodrošina piekļuvi uzņēmumiem, un inženiertīkli ir avārijas stāvoklī. Teritorija nav apgaismota, tajā atrodas vecas , likvidējamas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas u.c. būves avārijas stāvoklī. Veicot revitalizāciju teritorijā, tiks radīta piemērota vide uzņēmējdarbības veikšanai pārsvarā ražošanas sektorā.
Esošās situācijas apraksts. Inčukalna novada administratīvā teritorija ir vienota nedalāma atkritumu apsaimniekošanas zona atbilstoši Inčukalna novada domes 2015.gada 18.februāra saistošajiem noteikumiem Nr.2/2015 “Par atkritumu apsaimniekošanu Inčukalna novadā”. Inčukalna novada administratīvās teritorijas platība ir 112,2 km2. Inčukalna novada administratīvajā teritorijā ietilpst Vangažu pilsēta un Inčukalna pagasts. Inčukalna novada Inčukalna pagastā ietilpst sekojoši ciemi: Egļupe, Gauja, Griķi, Inčukalns, Indrāni, Kārļzemnieki, Kļavas, Krustiņi, Meža Miers. Inčukalna novada administratīvajā teritorijā dzīvojošo (deklarēto) fizisko personu skaits uz 2019.gada 1.jūliju visā Inčukalna novada administratīvajā teritorijā kopā - 8222 iedzīvotāji, tai skaitā:
Esošās situācijas apraksts. 1.1. PASŪTĪTĀJA ēkā Xxxxxx xxxx 0, Liepājā (tālāk tekstā – ēka) centralizēto aukstumapgādi nodrošina šķidruma dzesētājs (chiller). Sistēmas aukstumnesējs – 35% etilēnglikola šķīdums ūdenī. Sistēmas turpgaitas, atgaitas temperatūras 7-12oC.
1.2. Ēkā paredzēts uzstādīt telpas gaisa dzesētājus (fan coil) (tālāk tekstā – iekārtas).
Esošās situācijas apraksts. 2.1. Mālpils novada administratīvās teritorijas platība - 219,9 km2
2.1.1. Administratīvās teritorijas sadalījums atkritumu apsaimniekošanas zonās - viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona;
2.1.2. Mālpils novada teritorijā ir trīs ciemi- Mālpils, Sigdunda, Upmalas:
2.2. Mālpils novada teritorijā dzīvojošo fizisko personu skaits kopā (dati uz 01.07.2018.) - 3584 iedzīvotāji (x.xx. Mālpilī – 1855, Upmalās – 128, Sidgundā – 400, ārpusciemu teritorijās 1201).
Esošās situācijas apraksts. Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” (turpmāk - BASD) tehnoloģiskā procesa vadībai, vizualizācijai un datu apstrādei ir uzstādīta automātiskā vadības sistēma (turpmāk - AVS) ABB Industrial IT System 800xA V6.0. Tehnoloģiskā procesa uzraudzību un darba uzdevumu iestatīšanu veic sistēmā Krüger STARPro®. Kanalizācijas tīkla sūkņu staciju dienesta (turpmāk - KTSSD) tehnoloģiskā procesa vadībai, vizualizācijai un datu apstrādei ir uzstādīta AVS ABB Industrial IT System 800xA V6.0. Programmatūra atjaunota 2017.gadā. Procesu vadībā tiek izmantoti ABB AC800M un ABB AC500 sērijas PLC. Gadījumos, kad BASD nav iespējams pieņemt pārsūknētos notekūdeņus pilnā apjomā tehnisku vai hidraulisku iemeslu dēļ, BASD Ražošanas maiņas vadītājs, vai ārkārtas gadījumā Notekūdeņu rūpnieciskās pārstrādes operators, paziņo KTSSD sūkņu stacijas Rīgā, Ilzenes ielā 1E sūknēšanas iekārtas operatoram par nepieciešamību samazināt pārsūknējamo notekūdeņu plūsmu, telefoniski zvanot un informējot par nepieciešamību samazināt notekūdeņu pievadīšanas apjomu BASD. KTSSD operators pieņem lēmumu atvērt avārijas izlaides aizvaru. Informācija tiek fiksēta ar roku divos atsevišķos žurnālos (BASD un KTSSD) un iespējamas nesakritības pieprasījuma laika un apjoma fiksēšanas pierakstos, kā arī pastāv iespēja, ka ūdens novadīšanas gadījums operatīvajā žurnālā netiek piefiksēts vispār cilvēciskas kļūdas dēļ. Pieprasījums aizvērt ūdens novadīšanas vārstu ir atkarīgs no BASD un KTSSD personāla, laicīgi nepiefiksējot, ka ieplūdes līmenis BASD ir atgriezies normas robežās, nelietderīgi var tikt turpināta notekūdeņu novadīšana Daugavā. KTSSD operators, saņemot pieprasījumu ūdens novadīšanai, vada aizvaru uz noteiktu atvērumu (%), kas atkarībā no notekūdeņu daudzuma rezultējas noteiktā plūsmā (m3/h), mainoties nokrišņu daudzumam un spiedienam notekūdeņu caurulē, pie nemainīga aizvara atvēruma, mainās notekūdeņu plūsma, kas vairs neatbilst sākotnējai un procesam nepieciešamajai. Līdz ar to, operatoram laicīgi nereaģējot uz procesa izmaiņām, iespējams Daugavā novadīt vairāk notekūdeņu kā nepieciešams. “Volleri” kameras novadīšanas aizbīdņa regulēšanas precizitāte neatbilst procesam nepieciešamajai, iespējamie iemesli var būt vadības mehānisma sprūšana vai mērījumu atgriezeniskās saites neprecizitāte.
Esošās situācijas apraksts. Ēkas pamata elektroapgādi nodrošina transformatora apakšstacija TP1790 ar vienu transformatoru, kas atrodas ēkas pagalmā. Transformatora apakšstacijas zemsprieguma sadalnes daļā ir izvietota komercuzskaite. Pieslēguma parametri: In=1000A, Pn=800kW. Ēkas rezerves elektroapgādi automātiskā režīmā nodrošina pagrabstāvā uzstādīts stacionārais dīzeļģenerators Sn=660kVA. Nepieciešamības gadījumā manuālā režīmā elektroapgādi iespējams nodrošināt no ēkas pagalmā novietota pārvietojamā dīzeļģeneratora Sn=400kVA. Abi dīzeļģeneratori pieslēgti ēkas pagrabstāvā uzstādītai maģistrālai sadalnei MS. Pārvietojamā dīzeļģeneratora savienojumam ar MS izmantoti tie paši elektrokabeļi, kas normālā režīmā izmantoti ēkas pamata elektroapgādei. Elektroenerģijas patērētājiem, kuriem nepieciešama nepārtraukta elektroapgāde, to nodrošina, izmantojot nepārtrauktās elektroapgādes iekārtas (UPS) – trīs paralēli slēgtas UPS iekārtas 3x60kVA (tālāk tekstā – UPS1-UPS3), kas uzstādītas pagrabstāvā un viena UPS iekārta 60kVA (tālāk tekstā – UPS4), kas uzstādīta ēkas 3. stāvā.
Esošās situācijas apraksts. 1.1. 1998. gadā katlu mājā uzstādīts modulējošas jaudas dabasgāzes kondensācijas tipa apkures katls Remeha Gas 3000 Eco (N=235 kW). Dūmgāzu novadīšanu nodrošina izolēts dubultsienu nerūsējošā tērauda lokšņu dūmvads ar iekšējo diametru 220 mm.
1.2. Apkures katla gāzes apgādei uzstādīts ārējais skapjveida gāzes regulēšanas punkts ar spiediena reduktoru RBI-2112 (Q=35 nm3/h). Katlu telpā uzstādīts gāzes patēriņa skaitītājs SN802 G25 un gāzes skaitītāja korektors Uniflo 900TC. Gāzes noplūdes kontrolei katlu telpas gāzes ievadā uzstādīts gāzes drošības ventilis Madas Dn 50 mm ar gāzes noplūdes detektoru Rivelgas BS73348.
1.3. Siltumapgāde ēkai no katlu mājas tiek nodrošināta pa tērauda maģistrāliem cauruļvadiem Dn 50 mm. Siltumnesēja cirkulāciju nodrošina cirkulācijas sūknis Grundfos UPS 50-120.
Esošās situācijas apraksts. Plānotā Talsu novada pašvaldībai piederošā industriālā teritorija (turpmāk – Projekta teritorija) atrodas Xxxxxx xxxx 0, Xxxxxxx xxxxxxx. Zemes vienības kopējā platība ir 53,6 ha, bet šobrīd plānotā rūpnieciskās apbūves teritorija aizņem aptuveni 8,0 ha no kopējās teritorijas. Zemesgabala tiesiskais valdītājs – Talsu novada pašvaldība. Piekļuvi Projekta teritorijai nodrošina Liesmas iela. Projekta teritorija piekļaujas dzelzceļa līnijai Rīga - Ventspils. Tajā nav esoša elektroenerģijas pieslēguma. Orientējošā Projekta teritorija attēlota zemāk esošajā attēlā. Talsu novada pašvaldībai piederošo industriālo teritoriju plānots attīstīt un piesaistīt ES fondu finansējumu Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” ieguldījumu prioritātes „Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte” specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 5.6.2. „Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām” ietvaros. Izstrādājot tirgus izpēti, Izpildītājam jāņem vērā Darbības programmā noteiktie SAM 5.6.2. kritēriji un rezultātu sasniegšanas rādītāji. Projekta ietvaros plānotās darbības: Zemes īpašuma tiesību sakārtošana; Industriālās teritorijas atmežošana; Industriālās teritorijas inženiertehniskās infrastruktūras izbūve (ūdens, kanalizācija, elektroenerģijas pieslēgums, pievedceļu un stāvlaukuma izbūve (x.xx. lietus ūdens kanalizācija), iespējams – arī dzelzceļa atzara izbūve); Ražošanas telpas (angāra tipa) un noliktavas būvniecība.
Esošās situācijas apraksts. Daugavpils pilsētas administratīvās teritorijas platība ir 72,48 km2, iedzīvotāju skaits uz 2016.gadu sastāda 95 467 iedzīvotāji un vidējais apdzīvotības blīvums ir 1 317,1 iedz./ km2. Daugavpils pilsētas teritorijā uz 2016.gadu ir deklarēti 92 637 iedzīvotāji, no tiem – 65 898 dzīvojošie daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, bet 26 739 – citās dzīvojamajās mājās un sezonālās apdzīvotības ēkās. Uz 2016.gadu Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā ir reģistrētas 8304 juridiskās personas, kuru galvenās darbības jomas ir: mazumtirdzniecība; rūpniecība; transporta pakalpojumi; mācību un konsultatīvie pakalpojumi; automašīnu servisi; sabiedriskās ēdināšanas un viesnīcu sniegtie pakalpojumi. Iepriekšējā atkritumu apsaimniekošanas periodā Daugavpils pilsētas teritorijā savāktais nešķiroto sadzīves atkritumu kopējais apjoms (m3) un nešķiroto sadzīves atkritumu kopējā apjoma (m3) sadalījums pa to radītājiem ir sekojošs: Fiziskās personas, m3 (1) 9 720,00 24 034,00 16 295,00 Juridiskās personas, m3 (2) 75 840,00 195 914,00 142 743,00 Kopā: 1 + 2 85 560,00 219 948,00 159 038,00 Iepriekšējā atkritumu apsaimniekošanas periodā no kopējā apsaimniekotā sadzīves atkritumu apjoma (m3 un tonnas) ir izdalīti fizisko personu radītie sadzīvē radušies atkritumi pēc to veidiem sekojošā daudzumā: Nešķiroti sadzīves atkritumi, m3 (1) 9 720,00 24 034,00 16 295,00 Dalīti vāktie atkritumi, m3 (2) 0 0 0 Lielgabarīta atkritumi, tonnas 0 0 0 Kopā: 1 + 2 9 720,00 24 034,00 16 295,00 Iepriekšējā atkritumu apsaimniekošanas periodā no kopējā apsaimniekotā sadzīves atkritumu apjoma (m3 un tonnas) ir izdalīti juridisko personu radītie sadzīvē radušies atkritumi pēc to veidiem sekojošā daudzumā: Nešķiroti sadzīves atkritumi, m3 (1) 75 840,00 195 914,00 142 743,00 Dalīti vāktie atkritumi, m3 (2) 0 1 749,60 1 852,80 Lielgabarīta atkritumi, tonnas 30,00 215,78 161,12 Kopā: 1 + 2 75 840,00 197 663,60 144 595,80 Kopējais savākto atkritumu daudzums iepriekšējā apsaimniekošanas periodā sastāda sekojošus daudzumus: 2014. gadā (no 1.augusta): nešķiroti sadzīves atkritumi – 85 560,00 m3, dalīti vāktie atkritumi - 0 m3, lielgabarīta atkritumi – 30,00 tonnas; 2015. gadā: nešķiroti sadzīves atkritumi – 219 948 m3, dalīti vāktie atkritumi – 1 749,60 m3, lielgabarīta atkritumi - 215,78 tonnas; 2016. gadā (līdz 31.augustam): nešķiroti sadzīves atkritumi – 159 038 m3, dalīti vāktie atkritumi – 1 852,80 m3, lielgabarīta atkritumi - 161,12 tonnas. Esošo tvertņu skaits Daugavpils pilsētas pašvaldības administr...
Esošās situācijas apraksts. (Kāpēc esošā tirgus situācija prasa jaunus risinājumus)