Esošās situācijas apraksts. Pilsētā savrupi veidotā Dzirnavu ielas rajona, kuras funkcionalitāti nosaka padomju laikā veidotā uzņēmuma “Lauktehnika” teritorija, galvenais organizējošais elements ir Dzirnavu iela (tranzīta iela). 12 ha lielās Projekta izpētes teritorijā atrodas nozīmīga ražošanas zona, kas netiek pilnīgi izmantota apgrūtinātās pieejamības un neatbilstošu, avārijas stāvoklī esošu inženierkomunikāciju tīklu dēļ. Minētajā rūpnieciskajā teritorijā atrodas vairāki uzņēmumi. Gandrīz visi uzņēmumi saistīti ar aktīvu transporta kustību, kas palielinās atkarībā no sezonas un saimnieciskās darbības rakstura. Nodrošinot atbilstošu publisko infrastruktūru, uzņēmumi plāno paplašināt savu uzņēmējdarbību. Šobrīd asfaltbetona segums nobrauktuvēm un laukumiem uz Dzirnavu ielas ražošanas teritoriju ir kritiskā tehniskā stāvoklī - daudzviet sadrupis atsedzot apakšējos slāņus, plašs bedru un plaisu tīkls. Nokrišņu laikā uzkrājas ūdens apdraudot satiksmes dalībnieku drošību un apgrūtinot izejmateriālu un produkcijas transportu. Brauktuves, kas nodrošina piekļuvi uzņēmumiem, un inženiertīkli ir avārijas stāvoklī. Teritorija nav apgaismota, tajā atrodas vecas , likvidējamas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas u.c. būves avārijas stāvoklī. Veicot revitalizāciju teritorijā, tiks radīta piemērota vide uzņēmējdarbības veikšanai pārsvarā ražošanas sektorā.
Esošās situācijas apraksts. 1.1. 1998. gadā katlu mājā uzstādīts modulējošas jaudas dabasgāzes kondensācijas tipa apkures katls Remeha Gas 3000 Eco (N=235 kW). Dūmgāzu novadīšanu nodrošina izolēts dubultsienu nerūsējošā tērauda lokšņu dūmvads ar iekšējo diametru 220 mm.
Esošās situācijas apraksts. 1.1. PASŪTĪTĀJA ēkā Xxxxxx xxxx 0, Liepājā (tālāk tekstā – ēka) centralizēto aukstumapgādi nodrošina šķidruma dzesētājs (chiller). Sistēmas aukstumnesējs – 35% etilēnglikola šķīdums ūdenī. Sistēmas turpgaitas, atgaitas temperatūras 7-12oC.
Esošās situācijas apraksts. 2.1. Mālpils novada administratīvās teritorijas platība - 219,9 km2
Esošās situācijas apraksts. Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” (turpmāk - BASD) tehnoloģiskā procesa vadībai, vizualizācijai un datu apstrādei ir uzstādīta automātiskā vadības sistēma (turpmāk - AVS) ABB Industrial IT System 800xA V6.0. Tehnoloģiskā procesa uzraudzību un darba uzdevumu iestatīšanu veic sistēmā Krüger STARPro®. Kanalizācijas tīkla sūkņu staciju dienesta (turpmāk - KTSSD) tehnoloģiskā procesa vadībai, vizualizācijai un datu apstrādei ir uzstādīta AVS ABB Industrial IT System 800xA V6.0. Programmatūra atjaunota 2017.gadā. Procesu vadībā tiek izmantoti ABB AC800M un ABB AC500 sērijas PLC. Gadījumos, kad BASD nav iespējams pieņemt pārsūknētos notekūdeņus pilnā apjomā tehnisku vai hidraulisku iemeslu dēļ, BASD Ražošanas maiņas vadītājs, vai ārkārtas gadījumā Notekūdeņu rūpnieciskās pārstrādes operators, paziņo KTSSD sūkņu stacijas Rīgā, Ilzenes ielā 1E sūknēšanas iekārtas operatoram par nepieciešamību samazināt pārsūknējamo notekūdeņu plūsmu, telefoniski zvanot un informējot par nepieciešamību samazināt notekūdeņu pievadīšanas apjomu BASD. KTSSD operators pieņem lēmumu atvērt avārijas izlaides aizvaru. Informācija tiek fiksēta ar roku divos atsevišķos žurnālos (BASD un KTSSD) un iespējamas nesakritības pieprasījuma laika un apjoma fiksēšanas pierakstos, kā arī pastāv iespēja, ka ūdens novadīšanas gadījums operatīvajā žurnālā netiek piefiksēts vispār cilvēciskas kļūdas dēļ. Pieprasījums aizvērt ūdens novadīšanas vārstu ir atkarīgs no BASD un KTSSD personāla, laicīgi nepiefiksējot, ka ieplūdes līmenis BASD ir atgriezies normas robežās, nelietderīgi var tikt turpināta notekūdeņu novadīšana Daugavā. KTSSD operators, saņemot pieprasījumu ūdens novadīšanai, vada aizvaru uz noteiktu atvērumu (%), kas atkarībā no notekūdeņu daudzuma rezultējas noteiktā plūsmā (m3/h), mainoties nokrišņu daudzumam un spiedienam notekūdeņu caurulē, pie nemainīga aizvara atvēruma, mainās notekūdeņu plūsma, kas vairs neatbilst sākotnējai un procesam nepieciešamajai. Līdz ar to, operatoram laicīgi nereaģējot uz procesa izmaiņām, iespējams Daugavā novadīt vairāk notekūdeņu kā nepieciešams. “Volleri” kameras novadīšanas aizbīdņa regulēšanas precizitāte neatbilst procesam nepieciešamajai, iespējamie iemesli var būt vadības mehānisma sprūšana vai mērījumu atgriezeniskās saites neprecizitāte.
Esošās situācijas apraksts. Inčukalna novada administratīvā teritorija ir vienota nedalāma atkritumu apsaimniekošanas zona atbilstoši Inčukalna novada domes 2015.gada 18.februāra saistošajiem noteikumiem Nr.2/2015 “Par atkritumu apsaimniekošanu Inčukalna novadā”. Inčukalna novada administratīvās teritorijas platība ir 112,2 km2. Inčukalna novada administratīvajā teritorijā ietilpst Vangažu pilsēta un Inčukalna pagasts. Inčukalna novada Inčukalna pagastā ietilpst sekojoši ciemi: Egļupe, Gauja, Griķi, Inčukalns, Indrāni, Kārļzemnieki, Kļavas, Krustiņi, Meža Miers. Inčukalna novada administratīvajā teritorijā dzīvojošo (deklarēto) fizisko personu skaits uz 2019.gada 1.jūliju visā Inčukalna novada administratīvajā teritorijā kopā - 8222 iedzīvotāji, tai skaitā:
Esošās situācijas apraksts. Plānotā Talsu novada pašvaldībai piederošā industriālā teritorija (turpmāk – Projekta teritorija) atrodas Xxxxxx xxxx 0, Xxxxxxx xxxxxxx. Zemes vienības kopējā platība ir 53,6 ha, bet šobrīd plānotā rūpnieciskās apbūves teritorija aizņem aptuveni 8,0 ha no kopējās teritorijas. Zemesgabala tiesiskais valdītājs – Talsu novada pašvaldība. Piekļuvi Projekta teritorijai nodrošina Liesmas iela. Projekta teritorija piekļaujas dzelzceļa līnijai Rīga - Ventspils. Tajā nav esoša elektroenerģijas pieslēguma. Orientējošā Projekta teritorija attēlota zemāk esošajā attēlā. Talsu novada pašvaldībai piederošo industriālo teritoriju plānots attīstīt un piesaistīt ES fondu finansējumu Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” ieguldījumu prioritātes „Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte” specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 5.6.2. „Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām” ietvaros. Izstrādājot tirgus izpēti, Izpildītājam jāņem vērā Darbības programmā noteiktie SAM 5.6.2. kritēriji un rezultātu sasniegšanas rādītāji. Projekta ietvaros plānotās darbības: Zemes īpašuma tiesību sakārtošana; Industriālās teritorijas atmežošana; Industriālās teritorijas inženiertehniskās infrastruktūras izbūve (ūdens, kanalizācija, elektroenerģijas pieslēgums, pievedceļu un stāvlaukuma izbūve (x.xx. lietus ūdens kanalizācija), iespējams – arī dzelzceļa atzara izbūve); Ražošanas telpas (angāra tipa) un noliktavas būvniecība.
Esošās situācijas apraksts. Ēkas pamata elektroapgādi nodrošina transformatora apakšstacija TP1790 ar vienu transformatoru, kas atrodas ēkas pagalmā. Transformatora apakšstacijas zemsprieguma sadalnes daļā ir izvietota komercuzskaite. Pieslēguma parametri: In=1000A, Pn=800kW. Ēkas rezerves elektroapgādi automātiskā režīmā nodrošina pagrabstāvā uzstādīts stacionārais dīzeļģenerators Sn=660kVA. Nepieciešamības gadījumā manuālā režīmā elektroapgādi iespējams nodrošināt no ēkas pagalmā novietota pārvietojamā dīzeļģeneratora Sn=400kVA. Abi dīzeļģeneratori pieslēgti ēkas pagrabstāvā uzstādītai maģistrālai sadalnei MS. Pārvietojamā dīzeļģeneratora savienojumam ar MS izmantoti tie paši elektrokabeļi, kas normālā režīmā izmantoti ēkas pamata elektroapgādei. Elektroenerģijas patērētājiem, kuriem nepieciešama nepārtraukta elektroapgāde, to nodrošina, izmantojot nepārtrauktās elektroapgādes iekārtas (UPS) – trīs paralēli slēgtas UPS iekārtas 3x60kVA (tālāk tekstā – UPS1-UPS3), kas uzstādītas pagrabstāvā un viena UPS iekārta 60kVA (tālāk tekstā – UPS4), kas uzstādīta ēkas 3. stāvā.
Esošās situācijas apraksts. 1.1. Latvijas Bankas ēkas K. Xxxxxxxxx xxxx 0X, Rīgā (tālāk tekstā – ēka), pagrabstāvā atrodas ēdnīcas telpas. Tvaiku nosūci no ēdnīcas plītīm nodrošina ēkas bēniņu stāvā esošais ventilators Remak (tālāk tekstā – ventilators). Tvaiku nosūce no pagrabstāva līdz bēniņu stāvam tiek veikta caur ķieģeļu skursteni (tālāk tekstā – skurstenis).
Esošās situācijas apraksts. 1.1. Latvijas Bankas ēkas Poruka prospektā 12, Jūrmalā teritorijā (tālāk tekstā – objekts) ir ierīkota keramisko cauruļvadu posmu pašteces kanalizācijas ārējo tīklu sistēma (tālāk tekstā – kanalizācija).