We use cookies on our site to analyze traffic, enhance your experience, and provide you with tailored content.

For more information visit our privacy policy.

Pamatojums piemēru punkti

Pamatojums. Smiltenes novada pašvaldības koplietošanas nozīmes grāvji ir stipri piesērējuši un neveic savas funkcijas – liekā ūdens aizvadīšanu. Līdz ar to mitruma režīms grāvju sateces baseinā neatbilst normatīvo aktu prasībām. Grāvja gultne aizsērējusi vidēji 30 – 40% apmērā, atsevišķās vietās līdz 90% apmērā. Vietās, kur novērojama bebru populācija, to izveidoto aizsprostu kaskādēs, nav iespējams konstatēt patieso grāvja piesērējumu pakāpi, jo teritorija ir applūdusi. Drenu iztekas atrodas zem ūdens līmeņa, līdz ar to liekais mitrums veicinājis daļēju lauku pārpurvošanos un saimnieciskā meža kvalitātes pasliktināšanos..
Pamatojums. Projekti "Ģimeņu atpūtas parka izveidošana" un " Kempinga infrastruktūras izveide" ir iekļauti Kuldīgas novada attīstības programmas 2014. - 2020. gadam Investīciju plānā. Notiek sarunas par ārvalstu privāto investīciju piesaisti. Daļēji projekts papildinās SAM 5.6.2. ietvaros pašvaldības gatavotā infrastruktūras projektu "Jelgavas, Graudu un X.Xxxxxxx ielu rekonstrukcija uzņēmējdarbības attīstībai", veicinot teritorijas sakārtošanu un darbavietu veidošanu. Tirgus izpētes mērķis ir novērtēt potenciālo pieprasījumu pēc ģimeņu atpūtas parka un kempinga izveidošanas Kuldīgas pilsētā, kā arī veikt potenciālā ģimeņu atpūtas parka un kempinga situācijas analīzi ar priekšlikumiem biznesa plāna izstrādei un vizualizācijām.
Pamatojums. Šos pasākumus ieteicams īstenot, lai visās RVP standartizētu pieteikumu izskatīšanas un atļaujas izsniegšanas kārtību, kurai visur vajadzētu būt vienādai, jo tā noteikta valsts likumos un normatīvajos aktos. Ieteicams izvērtēt LVĢMA galvenās laboratorijas iespējas veikt visu (kopskaitā 41) 5-1 tabulā norādīto prioritārās darbības vielu analīzi. (Šobrīd laboratorija var analizēt 24 no minētajām prioritārās darbības vielām). Pasākumu ieteicams īstenot, lai valstī varētu veikt prioritārās darbības vielu analīzi atbilstoši akreditētā laboratorijā un ievērotu BVD un ŪSD prasības. Ieteicams izveidot bīstamo vielu speciālistu grupu, lai izvērtētu iespējas uzsākt šo vadlīniju 5.3.1 apakšsadaļā aprakstīto prioritāro vielu un atbilstošo piesārņojošo vielu atlases procesu un izstrādātu to sākotnējos sarakstus. Pasākumu ieteicams īstenot, lai izvērtētu monitoringa izmaksas un ievērotu BVD un ŪSD prasības, valstī izstrādājot prioritāro vielu un atbilstošo piesārņojošo vielu sākotnējos sarakstus. Pēdējā no minētajiem ieteikumiem izteikts priekšlikums izveidot septiņu speciālistu grupu, kas izstrādās kontroles un īstenošanas sistēmas uzlabojumus, iesniegs priekšlikumus ministrijai par papildus resursu piesaistīšanu, lai izpildītu ŪSD noteiktās papildus prasības un sagatavotu nepieciešamos pārskatus. Šīs grupas darbā jāiesaistās augstākā līmeņa ekspertiem notekūdeņu jautājumus – vienam ministrijas pārstāvim, vienam “galveno piesārņojošo organizāciju” pārstāvim, vienam LVĢMA pārstāvim, vienam VDD pārstāvim un trim RVP pārstāvjiem. Ja speciālistu grupa konstatē nepilnības likumos, kas neļauj kontrolēt visa veida piesārņojumu, tā sniedz atbilstošus priekšlikumus ministrijai par grozījumiem tiesību aktos, lai novērstu attiecīgos trūkumus un uzlabotu vides aizsardzības sistēmu, ņemot vērā ŪSD pamatmērķi nodrošināt vismaz “labu” visu ūdensobjektu stāvokli.
Pamatojums. Pilsētas apstākļos sevišķi rūpīgi jāvērtē dabīgās ekosistēmas saglabāšanas iespējas, dabas pamatņu, tai skaitā sabiedrisko apstādījumu saglabāšanas un attīstības iespējas, dodot priekšroku dabas vajadzībām, cik vien tas iespējams. Sabiedrībai ir skaidrs, ka attīstība bez dabas klātbūtnes nav iespējama. Sasniedzot zināmu vides apstākļu optimumu pilsētas apstākļos, ir iespējams ietaupīt līdzekļus veselības aizsardzības, estētiskās audzināšanas vajadzībām. Ilgtspējīgas attīstības viena no pamatnostādnēm ir – dabas vides saglabāšana - būtiska prasība saglabāt konkrētas vietas ainavu, kura atbilst kultūrvēsturiskajām tradīcijām, vietas ekosistēmai, sabiedrības estētiskajām prasībām. Teritorijas plānojumā ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un to harmonisku iekļaušanu ainavā, vienlaicīgi paredzot teritorijas ekonomisko attīstību un iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu. Rīgas pilsētas parki un dārzi ir izcili ainavu arhitektūras augstāko sasniegumu paraugi. Viens no dārziem – Miera dārzs. Miera dārzs gadu gaitā zaudējis savu apkārtnes sabiedrisko nozīmi. Tas izskatās pamests un nepievilcīgs- nīkuļojošo koku vainagi nav kopti un veidoti, krūmu grupas nav atjauninātas, dārzs kļuvis ēnains un nav piemērots atpūtai un sportam. No nodegušās estrādes ir palikuši tikai pamati, bērnu rotaļu sektors ar bradājamo baseinu padomju varas gados ir sabrucis un tiek izmantots par neoficiālu komposta laukumu, X.Xxxxx veidotās dekoratīvās vāzes pamats sabrucis, bet vāzes pamatam pretī padomju varas gados uzceltā publiskā tualete izdemolēta. Patreizējo dārza ceļu novietojumu kopumā var uzskatīt par optimālu gājēju tranzītkustības nodrošināšanai. Vēsturiski, saskaņā ar X.Xxxxxxx ieceri, Miera dārzs tika paredzēts gan klusai atpūtai un dārza ainavas baudīšanai, gan bērnu aktīvai atpūtai un sabiedrisku un kultūras pasākumu norisei, kā arī estētiskam baudījumam, radot reprezentatīvu dārza telpu. Šobrīd pāraugušie augi, sabrukušās mazās arhitektūras formas nerada vēlmi ilgstoši uzturēties šajā vietā. Tikai atrakciju laukums pēdējos gados ieviesis dzīvību parkā.
Pamatojums. 2.1. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (turpmāk – Departaments) ir saņēmis iedzīvotāju un Rīgas domes Satiksmes departamenta sūdzības par koku bīstamību (nokaltušiem kokiem un sausiem zariem koku vainagos) Kokneses prospektā (kadastra Nr.0100 084 9004) mikrolieguma teritorijā. Gar Kokneses prospektu šajā posmā aug Holandes liepas (Tilia x europaea), kuras atrodas ielas sarkanajās līnijās un mikrolieguma teritorijā, kas ierīkots atbilstoši 01.07.2008. Vides ministrijas lēmumam Nr.47 īpaši aizsargājamai sugai- lapukoku praulgrauzim (Osmoderma eremita (barnabita)). 2.2. Atbilstoši Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumu Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” 49.punktam, mikroliegumus var apsaimniekot zemes īpašnieks vai, ja tāda nav, nomnieks vai tiesiskais valdītājs, vai to nolīgta persona, pašvaldība vai Dabas aizsardzības pārvalde saskaņā ar 27.11.2017. eksperta atzinumu (Dabas aizsardzības pārvaldes vēstule Nr. 3.15/826/2017-N-E). 2.3. Zemes gabala īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Ņemot vērā, ka mikroliegums atrodas ielu sarkanajās līnijās, tad jāsabalansē gan lapukoku praulgrauža dzīvotnes kvalitāte, gan satiksmes, gan inženierkomunikāciju ekspluatācijas drošība. 2.4. Pēc Departamenta pasūtījuma 2017. gadā tika veikta koku inventarizācija Kokneses prospektā mikrolieguma teritorijā. To sagatavoja sertificēts eksperts – entomologs, arborists X.Xxxxxxxx. 2.5. Inventarizācijā tika noteikti mikrolieguma apsaimniekošanas pasākumi atbilstoši sugas aizsardzības plānā noteiktajiem sugas dzīvotnes apsaimniekošanas pamatprincipiem un noteiktas novērtēto koku kopšanas prioritātes: 2.5.1. A1 akūti bīstams koks, kas no koka novērtēšanas dienas reāli apdraud dzīvību vai īpašumu (nekavējoties jāsakopj ne ilgāk kā 1 mēneša laikā vai līdz vētrai, iekārušies bīstami zari, aizlauzti stumbri, pacelta sakņu sistēma u.c. ) - 4 koki, 2.5.2. A noteikti jāsakopj tuvāko 6 mēnešu laikā, pie nelabvēlīgiem ārējās vides apstākļiem var apdraudēt dzīvību vai īpašumu – 38 koki, 2.5.3. B nav steidzami jākopj, bet ir kopšanas nepieciešamība – 85 koki, 2.5.4. C var sakopt, bet kopšanas darbi galvenokārt uzlabo koka vizuālo izskatu vai arī kopšana nav steidzama – 13 koki, 2.5.5. D kopšana nav nepieciešama - 2 koki. 2.6. Atbilstoši inventarizācijai: 2.6.1. Identificēti Lapukoku praulgrauža apdzīvotie koki (nepārprotamas darbības pazīmes vizuāli gan konstatētas tikai divos kokos...
PamatojumsEiropas Komisijas vides pasākumu programmas LIFE apakšprogrammas „LIFE Daba un bioloģiskā daudzveidība” līdzfinansētā projekta Nr.LIFE15NAT/LV/000900 „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā „Piejūra” (NATURA 2000 vieta)” (LIFE CoHaBit), (PVS 3085) (turpmāk – Projekts) ietvaros dabas parkā „Piejūra” tika veikti piekrastes biotopu aizsardzības un atjaunošanas darbi, x.xx. dabas lieguma zonā “Daugavgrīva”. Aktivitāte ietvēra svešzemju sugu – Kanādas zeltslotiņas un Puķu spriganes pļaušanu. Kopšanas un atjaunošanas darbu ietvaros tika konstatēts, ka daļā no teritorijas atrodas būvniecības atkritumi, x.xx., metāla armatūra (Padomju gados šeit atradās kūtiņas, kas deviņdesmitajos gados tika nošķūrētas, bet būvniecības atkritumi netika aizvākti). Lai atjaunotu piejūras zālāju, x.xx., cīnītos ar invazīvo sugu Kanādas zeltslotiņu, kas pārņem pļavu, ir nepieciešamas izvest būvniecības atkritumus. Projekta vispārējais mērķis ir antropogēnās slodzes mazināšana un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nozīmes piekrastes biotopu un sugu atjaunošana dabas parkā “Piejūra”.
Pamatojums. Pasākumu ieteicams īstenot, lai ievērotu ŪSD nosacījumus un Latvijā noteiktu vides kvalitātes standartus (VKS). Citās ES dalībvalstīs apstiprinātās bīstamo vielu emisiju robežvērtības ieteicams izmantot kā salīdzinājuma rādītājus tām IPNK atļauju kategorijām, kam šobrīd nav noteiktas emisiju robežvērtības. Bez tam, jāievieš izmaiņas tiesību aktos, lai emisiju robežvērtībām varētu noteikt atbilstošos labojumus. Pamatojums Šo pasākumu ieteicams īstenot, lai ar IPNK atļaujām regulēto darbību veikšanā tiktu ievēroti augsta līmeņa standarti, noteiktu emisiju robežvērtības un konstatētu bīstamās izplūdes. Citās ES dalībvalstīs apstiprinātās naftas produktu emisijas robežvērtības (degvielas uzpildes staciju un lietus notekūdeņiem) ieteicams izmantot kā salīdzinājuma rādītājus. Bez tam, jāievieš izmaiņas tiesību aktos, lai pēc papildus informācijas un datu apkopošanas emisiju robežvērtībām varētu noteikt atbilstošos labojumus. Ieteikumu īsteno, lai samazinātu vidē novadīto naftas produktu apjomu, sagatavotu ieteikumus naftas produktu uztvērēju izmantošanai, kā arī ievērotu ŪSD prasības. Emisiju robežvērtības jāparedz vismaz 5 rādītājiem (4-2 un 4-3 tabula, BSP, ĶSP, kopējās suspendētās vielas, kopējais fosfors, kopējais slāpeklis), kurus nosaka izplūdēs no NAI, kuru jauda pārsniedz 10 000 c.e. Ieteikumu īsteno, lai ievērotu ŪSD nosacījumus un sagatavotos KNAD prasībām, kas stāsies spēkā no 2011.gada. RVP jāuzņemas atbildība par to ražošanas notekūdeņu sastāva kontroli, kas no uzņēmumiem nonāk komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Pašlaik šādu ražošanas notekūdeņu novadīšana uz komunālo NAI ir NAI īpašnieka ziņā, kas vienojas ar uzņēmēju, noslēdzot līgumu.
Pamatojums. 3.1 Mērķis Veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus 3.2 Apakšmērķi Veikt jumta siltināšanu Veikt ēkas cokola siltināšanu Veikt ēkas koka durvju nomaiņu uz energoefektīvākām durvīm Veikt trīsstāvu ēkas ķieģeļu ārsienu siltināšanu ar ventilējamo fasādi, izņemot ziemeļu fasādi, kas siltināma ar plānkārtas apmetumu, ņemot vērā atsevišķu konstrukciju pastiprināšanas nepieciešamību Veikt vienstāvu ēkas ārsienu siltināšanu Veikt logu aiļu siltināšanu Veikt esošo koka logu nomaiņu uz energoefektīviem logiem Visās mācību telpās izbūvēt gaisa rekuperācijas sistēmu Visās mācību telpās veikt apkures sistēmas modernizāciju Veikt būvkonstrukciju pastiprināšnu Veikt elektroapgādes izbūvi Veikt zibens aizsardzības sistēmu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izbūvi
Pamatojums. 3.1 Mērķis Projekta mērķis ir radīt mūsdienīgu sporta centru augstas klases sportistu treniņu vajadzībām, kas arī atbilst Deivisa kausa (pasaules grupa) ATP un WTA sacensību organizācijas prasībām. Piedāvātajiem risinājumiem ir jānodrošina sporta bāzes nepārtrauktu saimniecisko darbību un treniņu apstākļus sportistiem un apmeklētājiem arī būvniecības periodā. 3.2 Apakšmērķi Veikt jaunas starptautiskiem standartiem atbilstošas tenisa halles būvniecību, tai skaitā nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi vai pārbūvi, kā arī saistītie teritorijas labiekārtošanas darbus (A) un esošas katlu mājas pārbūvi (B). 3.3 Darba uzdevums Izstrādāt būvprojektu minimālā sastāvā atbilstoši MK noteikumu Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" 28. punkta prasībām, saskaņā ar prasībām, kas definētas šajā projektēšanas programmā, tajā skaitā, veicot nepieciešamos izpētes darbus, saskaņošanu ar pasūtītāju un valsts un pašvaldību iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā. Izpildītājam jānodrošina būvatļaujas ar projektēšanas nosacījumiem saņemšana Jūrmalas pilsētas Būvvaldē. Izpildītājam ir jānodrošina orientējošas būvniecības tāmes izstrāde. Gala nodevums ir jāveido tā, lai Pasūtītājs uz nodevuma dokumentu pamata varētu veikt apvienoto projektēšanas un būvniecības iepirkumu. 3.4 Darbu secība Vispirms paredzēt katlu mājas pārbūvi un iekārtu nomaiņu un pieslēgumus, lai nodrošinātu apkures un karstā ūdens jaudas jaunbūvei, esošajai tenisa hallei un pirmajā kārtā izbūvētajai saimniecības ēkai.
Pamatojums. Visiem CF pacientiem ar aizkuņģa dziedzera mazspēju var būt insulīna deficīts, kas pasliktinās ar vecumu. Insulīna sekrēcija ir samazināta arī pacientiem ar normālu glikozes toleranci. Ar gadiem pieaug glikozes intolerances un diabēta biežums. Ir zināms, ka 30 gadu vecumā ar CF saistītais diabēts ir 50% pacientu. CFRD atšķiras kā no 1., tā 2. tipa diabēta, atšķiras diagnostika un ārstēšana.