Pamatojums. Smiltenes novada pašvaldības koplietošanas nozīmes grāvji ir stipri piesērējuši un neveic savas funkcijas – liekā ūdens aizvadīšanu. Līdz ar to mitruma režīms grāvju sateces baseinā neatbilst normatīvo aktu prasībām. Grāvja gultne aizsērējusi vidēji 30 – 40% apmērā, atsevišķās vietās līdz 90% apmērā. Vietās, kur novērojama bebru populācija, to izveidoto aizsprostu kaskādēs, nav iespējams konstatēt patieso grāvja piesērējumu pakāpi, jo teritorija ir applūdusi. Drenu iztekas atrodas zem ūdens līmeņa, līdz ar to liekais mitrums veicinājis daļēju lauku pārpurvošanos un saimnieciskā meža kvalitātes pasliktināšanos..
Pamatojums. Projekti "Ģimeņu atpūtas parka izveidošana" un " Kempinga infrastruktūras izveide" ir iekļauti Kuldīgas novada attīstības programmas 2014. - 2020. gadam Investīciju plānā. Notiek sarunas par ārvalstu privāto investīciju piesaisti. Daļēji projekts papildinās SAM 5.6.2. ietvaros pašvaldības gatavotā infrastruktūras projektu "Jelgavas, Graudu un X.Xxxxxxx ielu rekonstrukcija uzņēmējdarbības attīstībai", veicinot teritorijas sakārtošanu un darbavietu veidošanu. Tirgus izpētes mērķis ir novērtēt potenciālo pieprasījumu pēc ģimeņu atpūtas parka un kempinga izveidošanas Kuldīgas pilsētā, kā arī veikt potenciālā ģimeņu atpūtas parka un kempinga situācijas analīzi ar priekšlikumiem biznesa plāna izstrādei un vizualizācijām.
Pamatojums. Precīzai informācijai par paraugu ņemšanas vietām ir liela nozīme pārskatu sagatavošanā un LVĢMA datu bāzes izmantošanā, lai izvērtētu ietekmi uz apkārtējo vidi un ievērotu ŪSD prasības izplūdēm no punktveida piesārņojuma avotiem. Atbildīgajiem speciālistiem ieteicams nodrošināt apmācības par pašmonitoringa un atbilstības monitoringa īstenošanas biežumu to darbību jomā, kuru veikšanai jāsaņem piemērota atļauja. Pasākumu īsteno, lai, nosakot atbilstošu periodiskuma shēmu, pilnveidotu veicamo monitoringu, izstrādātu monitoringa plānu, ņemot vērā pieejamos resursu, kā arī iesniegtu priekšlikumus ministrijai par papildus personāla piesaistīšanu, lai atrisinātu jautājumu par nepietiekamo speciālistu daudzumu. Bez tam, pasākums nepieciešams, lai uzlabotu vides aizsardzību, izmantojot ierobežotos finanšu līdzekļus. NAI apsaimniekotājiem vai to atbildīgajiem speciālistiem ieteicams nodrošināt padziļinātas apmācības par pieteikuma atļaujas saņemšanai izstrādi, kā arī vēlams apmācīt par atļauju izsniegšanu atbildīgos speciālistus, lai tie labāk spētu pildīt šo pienākumu un izprastu tehnoloģiskos procesus, kuru rezultātā notekūdeņos un vidē nonāk prioritārās vielas. (Dažās RVP novērojams arī speciālistu trūkums, lai pilnībā pārbaudītu visus pieteikumus atļauju saņemšanai). Pasākumu ieteicams īstenot, lai NAI apsaimniekotāji un par atļauju izsniegšanu atbildīgie speciālisti labāk izprastu atļauju sistēmu, kā arī uzlabotu inspektoru zināšanas par viņu reģionā strādājošu uzņēmumu tehnoloģiskajiem procesiem. Pasākums nepieciešams, lai sniegtu priekšlikumus ministrijai par papildus personāla piesaistīšanu, kā arī uzlabotu vides aizsardzību, izmantojot ierobežotos finanšu līdzekļus. Lai visā valstī atļauju izsniegšanas procesā tiktu izmantota standartizēta pieeja, vēlams izstrādāt atbilstošas vadlīnijas un nodrošināt piemērotas apmācības. (Šobrīd visas 8 RVP izmanto katra savu pieeju atļaujas nosacījumu izstrādē, pieteikumu izskatīšanā un atļaujas izsniegšanā. Vairākās RVP par atsevišķām atļaujas sadaļām (ūdens, atkritumi, gaisa piesārņojums) atbildīgi dažādi speciālisti, taču citās RVP ir viens speciālists, kas atbildīgs par visām jomām. Šeit vēlreiz tiek ieteikts nodrošināt apmācības inspektoriem par ražošanas procesu īpatnībām un ietekmi, lai tie zinātu, vai bez IPNK vai citās atļaujās norādītajām vielām tiek izmantotas vai ražotas (vai ražotas kā blakusprodukti) vēl arī citas vielas.
Pamatojums. Pašreiz Alberta laukums ir maz apmeklēta vieta Vecrīgas nomalē, bet tā ir vieta, no kuras Rīga ir sākusies. Šeit atradās pirmā Rīgas osta un pirmo rīdzinieku ciems, par ko liecina veiktie arheoloģiskie pētījumi. Alberta laukuma attīstības pamatideja ir Rīgas senākās vēstures, šīs vietas attīstības posmu un vēsturisku notikumu tēmas interpretācija. Alberta laukumā paredzēts izveidot piemiņas vietu kā veltījumu Xxxxxxxxx Xxxxxx – Rīgas balzama izgudrotājam, aptiekāram, ievērojamam rīdziniekam, lai iemūžinātu viņa un vienlaikus arī rīdzinieku radošo garu, inovācijas spēju un izkoptās meistarības tradīcijas. X. Xxxxx dzīvojis 18. gs., taču precīzs dzimšanas datums nav zināms, viņa darba un dzīvesvieta atradusies Rīgā, aptuveni mūsdienu Alberta laukuma un Kalēju ielas savienojumā.
Pamatojums. VSIA „Dailes teātris” 23.09.2016 rīkojums Nr. 1-1/178.
Pamatojums. Stādaudzēšanas nozare ir darbaspēka ietilpīga nozare. Tādējādi nozares attīstību īpaši ietekmē tajā iesaistīto personu kvalifikācija un zināšanas. Situācijas analīze atklāj, ka šobrīd Latvijā ir augsts speciālistu līmenis, kuri pārzina augu sistemātiku un bioloģiju, taču pietrūkst speciālistu un izglītības iestādes nesagatavo speciālistus, kas būtu gatavi strādāt ar industriāla apjoma produkcijas ražošanu un pārzinātu vai spētu sniegt konsultācijas par šāda apjoma ražošanas tehnoloģijām. Tas nozīmē, ka nozares attīstība ir cieši saistāma ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Bulduru dārzkopības vidusskolas un Ogres meža tehnikuma mežsaimniecības specialitātes mācību procesa pilnveidošanu un, vismaz sākotnējā periodā, ar apmācības procesa vai stažēšanās organizēšanu citu valstu augstskolās potenciālajiem mācību spēkiem, instruktoriem un stādaudzētavu inženiertehniskajam personālam, vai citu valstu speciālistu aicināšana uz Latviju.
Pamatojums. 2.1. Rēzeknes pilsētas attīstības programmas 2014.-2020.gadam Stratēģiskajā daļā kā viena no Rēzeknes pilsētas vidēja termiņa attīstības prioritātēm ir “Latgales reģiona ekonomikā integrēta izglītība un pētniecība”, ietverot uzdevumu “Mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības vides un procesu kvalitātes paaugstināšana izglītības iestādēs”. Attīstības programmas 2014.-2020.gadam Investīciju plāna Integrēto teritoriālo investīciju sadaļā ir ietverta projekta ideja “Nacionālas nozīmes izglītības centra attīstība Rēzeknes pilsētā, izveidojot un modernizējot vispārējās vidējās izglītības mācību vidi kvalitatīvai un mūsdienīgai izglītības ieguvei”, kas paredz Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas, Rēzeknes 2.vidusskolas un Rēzeknes pilsētas vispārējo mācību iestāžu dienesta viesnīcas infrastruktūras izveidi un modernizāciju.
Pamatojums. Pasākumu ieteicams īstenot, lai ievērotu ŪSD nosacījumus un Latvijā noteiktu vides kvalitātes standartus (VKS). Citās ES dalībvalstīs apstiprinātās bīstamo vielu emisiju robežvērtības ieteicams izmantot kā salīdzinājuma rādītājus tām IPNK atļauju kategorijām, kam šobrīd nav noteiktas emisiju robežvērtības. Bez tam, jāievieš izmaiņas tiesību aktos, lai emisiju robežvērtībām varētu noteikt atbilstošos labojumus. Pamatojums Šo pasākumu ieteicams īstenot, lai ar IPNK atļaujām regulēto darbību veikšanā tiktu ievēroti augsta līmeņa standarti, noteiktu emisiju robežvērtības un konstatētu bīstamās izplūdes. Citās ES dalībvalstīs apstiprinātās naftas produktu emisijas robežvērtības (degvielas uzpildes staciju un lietus notekūdeņiem) ieteicams izmantot kā salīdzinājuma rādītājus. Bez tam, jāievieš izmaiņas tiesību aktos, lai pēc papildus informācijas un datu apkopošanas emisiju robežvērtībām varētu noteikt atbilstošos labojumus. Ieteikumu īsteno, lai samazinātu vidē novadīto naftas produktu apjomu, sagatavotu ieteikumus naftas produktu uztvērēju izmantošanai, kā arī ievērotu ŪSD prasības. Emisiju robežvērtības jāparedz vismaz 5 rādītājiem (4-2 un 4-3 tabula, BSP, ĶSP, kopējās suspendētās vielas, kopējais fosfors, kopējais slāpeklis), kurus nosaka izplūdēs no NAI, kuru jauda pārsniedz 10 000 c.e. Ieteikumu īsteno, lai ievērotu ŪSD nosacījumus un sagatavotos KNAD prasībām, kas stāsies spēkā no 2011.gada. RVP jāuzņemas atbildība par to ražošanas notekūdeņu sastāva kontroli, kas no uzņēmumiem nonāk komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Pašlaik šādu ražošanas notekūdeņu novadīšana uz komunālo NAI ir NAI īpašnieka ziņā, kas vienojas ar uzņēmēju, noslēdzot līgumu.
Pamatojums. Šos pasākumus ieteicams īstenot, lai atbildīgās valsts iestādes no NAI īpašniekiem varētu saņemt visus monitoringa datus un informāciju, kas ļautu noteikt prioritārās vielas un citas piesārņojošās vielas, kontrolēt piesārņojošās vielas, noteikt piesārņojuma avotus un prioritāro vielu izcelsmes avotus saskaņā ar šo vadlīniju 5.nodaļu, nodrošināt dūņu apglabāšanu un izmantošanu, neradot paaugstinātu bīstamību apkārtējai videi. Atļaujās iekļauto informāciju ieteicams papildināt ar to prioritāro vielu emisiju robežvērtībām, kas tiek izmantotas ražošanas vai tehnoloģiskajā procesā. Citu dalībvalstu atļaujās noteiktās normas var izmantot kā salīdzinājuma rādītājus. Bez tam, jāievieš izmaiņas tiesību aktos, lai pēc papildus informācijas iegūšanas par produktu izmantojumu varētu veikt labojumus atļaujās. (RVP inspektori ir informēti par vairāku prioritāro vielu izmantojumu ražošanas vai tehnoloģiskajos procesos, taču nevar tās kontrolēt, jo atļaujās nav noteiktas atbilstošās emisijas robežvērtības).
Pamatojums. Šos pasākumus ieteicams īstenot, lai atbildīgās valsts iestādes saskaņā ar ŪSD prasībām varētu noteikt prioritārās vielas, kā arī izstrādāt pagaidu VKS valstī, ievērojot šo vadlīniju 5.nodaļā aprakstītos norādījumus. (Ja tiesību aktos nebūs iekļautas atbilstošas prasības, lielākie piesārņotāji, visticamāk, nevēlēsies sniegt informāciju par prioritāro vielu klātbūtni notekūdeņos, jo tā rezultātā palielinās maksājamā dabas resursu nodokļa apjoms). Attiecīgajos tiesību aktos ieteicams veikt grozījumus, lai inspektori netiktu iesūdzēti tiesā par aptuvenu vai citās valstīs apstiprinātu emisiju robežvērtību norādīšanu atļaujās. Turklāt, tiesību aktos jāievieš grozījumi, kas ļautu labot atļaujās norādītās emisiju robežvērtības un nosacījumus pēc papildus informācijas saņemšanas par konkrētiem produktiem, vielām un to atvasinājumiem. (Lai noteiktu emisiju robežvērtības, RVP speciālisti praksē atsaucas uz Ministru kabineta 2002.gada noteikumiem Nr.118 “Par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”, taču tas nav likumīgi, jo šie noteikumi paredz ūdens kvalitātes robežlielumus, nevis emisiju robežvērtības novadītajiem notekūdeņiem. Operatori apzinās šo nepilnību un atsakās ievērot uzstādītās prasības. Pašlaik ir izveidojies priekšstats, ka inspektori diezgan nelabprāt izstrādā nosacījumus, lai veiktu papildus bīstamo vielu monitoringu. Tie paredz nosacījumus apstiprinātajām emisiju robežvērtībām gadījumos, ja papildus rādītāju noteikšanai nepieciešams konkrēts pamatojums vai pastāv iespēja, ka operators varētu iesūdzēt viņus tiesā).