Galvenie ārvalstu ieguldījumu riski. Būtiskākie riski, kuri veidojas, ieguldot Ieguldījumu plāna līdzekļus ārvalstīs ir: • politiskais risks – risks, kas rodas, ja valstī vai reģionā, kurā izvietoti Ieguldījumu plāna aktīvi (vai to daļa), noris notikumi, kas iespaido politisko vai ekonomisko stabilitāti, kā rezultātā Ieguldījumu plānam var rasties zaudējumi, vai tas var tikt zaudēts; • ekonomiskais risks – saistīts ar ekonomiskās situācijas izmaiņām ieguldījumu reģionos, piemēram, ekonomiskā recesija, pārmērīga inflācija, banku krīze u.c.; • grāmatvedības un nodokļu dubultās iekasēšanas risks – saistīts ar dažādu grāmatvedības uzskaites pamatprincipu pielietošanu dažādu valstu vērtspapīru uzskaites un reģistrācijas sistēmās, kas var radīt papildu grūtības ieguldījumiem, kā arī nerezidentu ieguldījumiem ārvalstīs var būt noteiktas lielākas nodokļu likmes, līdz ar to Ieguldījumu plāna īpašumi var tikt vairāk apgrūtināti nekā ieguldot vietējā tirgū. • Juridiskais risks jeb likumdošanas risks – izmaiņu valsts un ārvalstu tiesību aktos (x.xx. nodokļu politikā) iespēju risks, kas Ieguldījumu plānam var radīt papildu izdevumus. • Informācijas risks – risks, kas saistīts ar pilnīgas informācijas par līdzekļu pārvaldīšanā iesaistītajām personām, ieguldījumu objektiem vai to emitentiem nepieejamību vai trūkumu. • Ārvalstīs emitēto finanšu instrumentu turēšanas risks - saistīts ar ārvalsts Starpnieka turējumā un uzskaitē esošo Ieguldījumu plānam piederošo finanšu instrumentu un naudas līdzekļu un no tiem izrietošo tiesību uzskaiti. Attiecībā uz šo Starpnieku darbību, bezdarbību un atbildību tiek piemēroti Starpnieka reģistrācijas valsts tiesību akti un tirgus prakse, kas var būt mazāk labvēlīgi Ieguldījumu plāna dalībniekiem un var būtiski atšķirties no Latvijā piemērojamiem tiesību aktiem un tirgus prakses finanšu instrumentu turēšanā un ar finanšu instrumentu saistītajās tiesībās. Ārvalstīs var būt atšķirīgs vai nepilnīgs regulējums attiecībā uz finanšu instrumentu turēšanu citu personu labā un prasības par klientiem, tai skaitā Ieguldījumu plānam piederošo finanšu instrumentu šķirtu turēšanu var nepastāvēt vai būtiski atšķirties no Latvijā esošajām. Par finanšu instrumentu īpašnieku var tikt uzskatīts nevis Ieguldījumu plāns, bet Turētājbanka, Starpnieks vai Starpnieka piesaistīta cita persona (apakš-starpnieks), un Ieguldījumu plānam piederošie finanšu instrumenti var tikt apgrūtināti vai atsavināti, uzskatot tos par tās personas īpašumu, uz kuras vārda ārvalstīs (ārpus Eiropas Savienības(ES)) instr...
