Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls. Kā graudveidīgu pamatnes apakšējās kārtas materiālu jāizmanto dabīgā smilts, grants, akmens šķembas, sadrupināti sārņi, betona šķembas vai kārtīgi sadedzināts, neplastisks slāneklis. Materiāls kārtīgi jāizsijā un tam jābūt atbilstošam “Autoceļu specifikācijas” aktuālajai redakcijai. Ja graudveidīgas pamatnes apakšējās kārtas materiāls plānots izmantot 450 mm no jebkura ceļa virsmas, Inženierim jāiesniedz apliecība, kas apstiprina, ka materiāla pacelšanās nav lielāka par 15 un tā ir pārbaudīta saskaņā ar attiecīgajiem LVS EN 1097 vai ekvivalents noteikumiem. Daļiņu lielums jānosaka ar LVS EN 933 vai ekvivalents skalošanas un sijāšanas metodi. Izņemot kārtīgi sadedzinātu neplastisku slānekli, materiāliem jābūt "desmit procenti smalko daļiņu" 50 kN vērtībai vai vairāk, pārbaudot saskaņā ar LVS EN 933 vai ekvivalents. Pamatnes apakšējās kārtas materiāls ir jāizklāj vienmērīgās kārtās, kuru sablīvētais biezums nedrīkst pārsniegt 150mm. Noblīvēšana jāveic ar apstiprinātu iekārtu iedarbojoties uz materiālu līdz tiek iegūts blīvums sausā stāvoklī ne mazāks kā 95% vai 98% no laboratorijā noteiktā maksimālā blīvuma sausā stāvoklī, kas izmērīts izmantojot 4,5 kg blietes metodi. Materiālam visu cauruļu, pamatnēm un apbērumam jāatbilst punkta "Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls" veidam, ar izņēmumu, ka maksimālais daļiņu lielums var būt 16 mm caurulēm ar nominālo diametru līdz 300 mm (ieskaitot) un 20 mm - caurulēm, kuru nominālais diametrs pārsniedz 300 mm. Hidranti japaredzi pazemes un/vai virszemes, siltināti. Hidrantiem jābūt noturīgiem pret salu un jāatbilst VUGD prasībām. Visas hidranta sastāvdaļu virsmas ir jāaizsargā no korozijas vai nu hidranta daļām izmantojot pret koroziju noturīgus materiālus, vai uzklājot atbilstošu polimēru pretkorozijas pārklājumu. Pie hidranta jāuzstāda hidranta norādījuma zīme, uz tās jānorāda ūdensvada diametrs, ūdensvada veids (cilpveida, strupzaru), virziens un attālums līdz hidrantam, zīmēm jāatbilst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prasībām un LVS 446:2004/A1:2006 vai ekvivalents. Hidrantu izvietojumam jābūt saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN-222-2015 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”. Ap hidrantu un tā drenējošo cauruli jāierīko šķembu slānis.
Appears in 4 contracts
Samples: Būvdarbu Iepirkums, Būvdarbu Iepirkums, Būvdarbu Iepirkums
Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls. Kā graudveidīgu pamatnes apakšējās kārtas materiālu jāizmanto dabīgā smilts, grants, akmens šķembas, sadrupināti sārņi, betona šķembas vai kārtīgi sadedzināts, neplastisks slāneklis. Materiāls kārtīgi jāizsijā un tam jābūt atbilstošam “Autoceļu specifikācijas” aktuālajai redakcijai. šādam frakcionējumam sijājuma frakcijās: Ja graudveidīgas pamatnes apakšējās kārtas materiāls plānots izmantot 450 mm no jebkura ceļa virsmas, Inženierim virsmas Inženiera jāiesniedz apliecība, kas apstiprina, ka materiāla pacelšanās nav lielāka par 15 mm un tā ir pārbaudīta saskaņā ar attiecīgajiem LVS EN 1097 1.-10. Daļas vai ekvivalents noteikumiem. Dabīgā smilts un grants ir pieļaujama 2. veida materiālā. Dabīgā smilts līdz 12% no kopējās masas ir pieļaujama 1. veida materiālā. Daļiņu lielums jānosaka ar LVS EN 933 - 1 : 1997 vai ekvivalents skalošanas un sijāšanas metodi. Materiālam, kas iet caur 425 µm EN sietam, pārbaudes saskaņā ar LVS EN 933 – 2 : 1995 vai ekvivalents jābūt neplastiskam, lai to izmantotu 1. veidam, un ar Plastiskuma rādītāju mazāku par 6, lai to izmantotu 2. veidam. Izņemot kārtīgi sadedzinātu neplastisku slānekli, materiāliem jābūt "desmit procenti smalko daļiņu" 50 kN vērtībai vai vairāk, pārbaudot saskaņā ar LVS EN 933 – 10 : 2009 vai ekvivalents.
1. veida materiāls ir jāpiegādā Darbu izpildes vietā ar mitruma sastāvu +1% un -2% no optimālā, kas noteikts saskaņā ar LVS EN 10971.-10. Daļām vai ekvivalents, un jānodrošina , lai to uzturētu šajā amplitūdā līdz materiāla izmantošanai Darbos. Pārstrādātajiem materiāliem jāatbilst visiem attiecīgajiem Standartiem un iepriekšminētajiem apakšpunktiem. Pamatnes apakšējās kārtas materiāls ir jāizklāj vienmērīgās kārtās, kuru sablīvētais biezums nedrīkst pārsniegt 150mm, un jānoblīvē, lai iegūtu labi saistītu virsmas apdari, un jebkuras kustīgās vietas vai atdalījušās daļas ir jāizlabo, pievienojot smalkās daļiņas vai noņemot un nomainot ar svaigiem materiāliem, vadoties pēc Inženiera norādījumiem. Noblīvēšana jāveic ar apstiprinātu iekārtu iedarbojoties uz materiālu līdz tiek iegūts blīvums sausā stāvoklī ne mazāks kā 95% vai 98% no laboratorijā noteiktā maksimālā blīvuma sausā stāvoklī, kas izmērīts izmantojot 4,5 kg blietes metodi. Materiālam visu cauruļu, pamatnēm un apbērumam jāatbilst punkta "Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls" veidam, ar izņēmumu, ka maksimālais daļiņu lielums var CBR (apakšējo slāņu blīvuma tests) vērtība nedrīkst būt 16 mm caurulēm ar nominālo diametru līdz 300 mm (ieskaitot) un 20 mm - caurulēm, kuru nominālais diametrs pārsniedz 300 mm. Hidranti japaredzi pazemes un/vai virszemes, siltināti. Hidrantiem jābūt noturīgiem pret salu un jāatbilst VUGD prasībām. Visas hidranta sastāvdaļu virsmas ir jāaizsargā no korozijas vai nu hidranta daļām izmantojot pret koroziju noturīgus materiālus, vai uzklājot atbilstošu polimēru pretkorozijas pārklājumu. Pie hidranta jāuzstāda hidranta norādījuma zīme, uz tās jānorāda ūdensvada diametrs, ūdensvada veids (cilpveida, strupzaru), virziens un attālums līdz hidrantam, zīmēm jāatbilst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prasībām un LVS 446:2004/A1:2006 vai ekvivalents. Hidrantu izvietojumam jābūt saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN-222-2015 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”. Ap hidrantu un tā drenējošo cauruli jāierīko šķembu slāniszemāka par 25% pēc četru dienu gara ūdenī iegremdēšanas posma.
Appears in 2 contracts
Samples: Technical Specification, Construction Contract
Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls. Kā graudveidīgu pamatnes apakšējās kārtas materiālu jāizmanto dabīgā smilts, grants, akmens šķembas, sadrupināti sārņi, betona šķembas vai kārtīgi sadedzināts, neplastisks slāneklis. Materiāls kārtīgi jāizsijā un tam jābūt atbilstošam “Autoceļu specifikācijas” aktuālajai redakcijai. šādam frakcionējumam sijājuma frakcijās: Ja graudveidīgas pamatnes apakšējās kārtas materiāls plānots izmantot 450 mm no jebkura ceļa virsmas, Inženierim virsmas Inženiera jāiesniedz apliecība, kas apstiprina, ka materiāla pacelšanās nav lielāka par 15 mm un tā ir pārbaudīta saskaņā ar attiecīgajiem LVS EN 1097 1.-10. Daļas vai ekvivalents noteikumiem. Dabīgā smilts un grants ir pieļaujama 2. veida materiālā. Dabīgā smilts līdz 12% no kopējās masas ir pieļaujama 1. veida materiālā. Daļiņu lielums jānosaka ar LVS EN 933 - 1 : 1997 vai ekvivalents skalošanas un sijāšanas metodi. Materiālam, kas iet caur 425 µm EN sietam, pārbaudes saskaņā ar LVS EN 933 – 2 : 1995 vai ekvivalents jābūt neplastiskam, lai to izmantotu 1. veidam, un ar Plastiskuma rādītāju mazāku par 6, lai to izmantotu 2. veidam. Izņemot kārtīgi sadedzinātu neplastisku slānekli, materiāliem jābūt "desmit procenti smalko daļiņu" 50 kN vērtībai vai vairāk, pārbaudot saskaņā ar LVS EN 933 – 10 : 2009 vai ekvivalents.
1. veida materiāls ir jāpiegādā Darbu izpildes vietā ar mitruma sastāvu +1% un -2% no optimālā, kas noteikts saskaņā ar LVS EN 10971.-10. Daļām vai ekvivalents, un jānodrošina , lai to uzturētu šajā amplitūdā līdz materiāla izmantošanai Darbos. Pārstrādātajiem materiāliem jāatbilst visiem attiecīgajiem Standartiem un iepriekšminētajiem apakšpunktiem. Pamatnes apakšējās kārtas materiāls ir jāizklāj vienmērīgās kārtās, kuru sablīvētais biezums nedrīkst pārsniegt 150mm, un jānoblīvē, lai iegūtu labi saistītu virsmas apdari, un jebkuras kustīgās vietas vai atdalījušās daļas ir jāizlabo, pievienojot smalkās daļiņas vai noņemot un nomainot ar svaigiem materiāliem, vadoties pēc Inženiera norādījumiem. Noblīvēšana jāveic ar apstiprinātu iekārtu iedarbojoties uz materiālu līdz tiek iegūts blīvums sausā stāvoklī ne mazāks kā 95% vai 98% no laboratorijā noteiktā maksimālā blīvuma sausā stāvoklī, kas izmērīts izmantojot 4,5 kg blietes metodi. Materiālam visu cauruļuCBR (apakšējo slāņu blīvuma tests) vērtība nedrīkst būt zemāka par 25% pēc četru dienu gara ūdenī iegremdēšanas posma. Rekonstruējamā kanalizācijas sūkņu stacija ir paredzēta jauna, pamatnēm pilnīgi nokomplektēta, rūpnieciski izgatavota sūkņu stacija no viena ražotāja, kas sastāvēs no divām atsevišķām dubūltsienu polietilēna HDPE tvertnēm un apbērumam virszemes koka paviljona. Viena tvertne (K1-2) ir notekūdeņu krājrezervuārs, kurā uz ienākošā pašteces kolektora uzstādīts aizbīdnis un nerūsējošā tērauda reste-grozs uz vadulēm ar pacelšanas ķēdi. Krājtvertnes diametrs – d=2300mm, bet tās dibena d=1250mm, h=8000mm. Tvertnes dibenam jābūt konusveida. Atverams vāks d1700mm, iekāpšanai rezervuārā paredzētas montētas nerūsējošā tērauda trepes līdz apkalpes platformai, tālāk iekāpšanai līdz tvertnes dibenam – pārvietojamas, teleskopiskas trepes (h=4.0m). Otra tvertne ir sūkņu telpa. Tvertnes d=3000mm, h=7805mm ar divām apkalpes platformām, dubulto dibenu un drenāžas bedri. Katrā apkalpes platformā ir divas lūkas – viena iekāpšanai, otra sūkņu un armatūras izcelšanai, un iecelšanai. Tvertnes izgatavotas no dubultsienu polietilēna (HDPE) caurules kuru sienas biezums ar gredzenstingrību ne mazāk, kā SN8. Gredzenstingrību jāapliecina ar ražotāja izsniegtu sertifikātu atbilstoši (EN 10204). Krājrezervuāra tvertnes apakšējā daļa ir konusveida. Krājrezervuāra tvertnes sienas biezums vismaz 0,12mm. Tvertņu apakšējās grīdas daļa tiek izstrādāta atbilstoši inženiera veiktiem aprēķiniem pret deformācijām un kūkumošanos. Sūkņu tvertnē sūkņu pēdas tiek stiprinātas pie betona pamatnes ar enkurskrūvēm. Tvertņu montāža pie pamata plāksnes ar enkurskrūvēm (nerūsējošais tērauds A2). Sūkņu stacijas cauruļvadiem jābūt no nerūsējošā tērauda, AISI 304 klases- samontētiem ar atlokiem. Sūknētavas vākam jābūt slēdzamam. Visām piekļūšanas un apkalpes kāpnēm un margām ir jābūt izgatavotām no nerūsējoša tērauda AISI 304. Apkalpes platformas izgatavotas no neslīdoša kompozīta materiāla (restes veida ); to nestspēju apliecina ražotāja izsniegta dokumentācija. Izkliedētā slodze < 350 kg uz 1 laiduma metru. Koncentrēta slodze < 200 kg uz laiduma metru. Jaunbūvējamās sūkņu stacijas ekspluatācijai ir jāatbilst punkta "Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls" veidamvisiem darba drošības prasībām par cilvēku darbu tajās. Aizbīdnis Dn400 uz ienākošās caurules izgatavots no koroziju izturīgiem materiāliem (HDPE un AISI 304). Tvertnes savienojošās caurules ir no HDPE. Tās ir hermētiski iemetinātas tvertņu korpusos. Tvertņu konstruktīvie parametri – stiprība, armējums, sieniņu un dibena biezumi, apkalpes platformu stiprība, tvertņu noturību pret grunts slodzēm, sūkņu stiprināšana tvertnes pamatnē, restes vaduļu stiprinājums un balsts, aizbīdņa balsts, paviljona montāža un stiprinājuma konstrukcija pie dzelzsbetona plātnes, telfersijas konstrukcija ir ražotāja atbildība. Abas tvertnes stiprinās pie vienas monolītas dzelzsbetona pamatplātnes. Stiprinājumam paredzēt nerūsējošā tērauda bultskrūves. Pamata plātnē, betonējot, starp armatūras sietiem vienlaicīgi jāiestrādā rāmis ar stiprinājuma skrūvēm atbilstoši tvertnes piegādātāja instrukcijām. Pie āra fasādes aprīkots ar āra apgaismes lampu. Sūkņi Sūkņu stacijas sausajā tvertnē paredzēts uzstādīt divus iegremdējamos notekūdeņu sūkņus Wilo FA 10.94E (vai analogu) sausas akas instalācijā, vertikālā izpildījumā, montējot uz balstiem sausajā tvertnē. Sūknis paredzēts ar vienkanāla darba ratu, aizsardzības pakāpe IP68, motoram paredzētā frekvence - 50Hz, patērētā jauda pie nominālās jaudas 14,6kW. Sūkņa montāžas elementiem sūkņu stacijā jānodrošina droša sūkņu uzstādīšana, ekspluatācija un nepieciešamības gadījumā izcelšana. Sūkņu palaišana ar „ soft start” palīdzību. Sūkņa balsts pēc ražotāja norādījumiem. Sūkņu darbība ir pilnībā automatizēta un katrs sūknis nodrošina 100% sūkņu stacijas ražību. Darba režīmā sūkņi strādā pamīšus. Notekūdeņiem sasniedzot avārijas līmeni, otrs sūknis ieslēdzas automātiski. Elektrības pārtraukuma gadījumā jāpieslēdz pārvietojams ģenerators. Kopumā jāpiegādā divi sūkņi, kuri uzstādīti sūkņu stacijā. Tvertnes grīdā ir drenāžas bedre ar iegremdējamo drenāžas sūkni Wilo TMV 32/8 Twister h=6.0m, Q=0.8(l/s).
a) Cauruļvadi un armatūra Visiem materiāliem sūkņu stacijā, kas kontaktējas ar notekūdeņiem jāatbilst EN 10217- 7:2005prasībām. Visai armatūrai sūkņu stacijā jāatbilst spiediena klasei PN10. Vienvirziena vārstiem un aizbīdņiem jābūt ar augstu korozijas izturību. Korpusam jābūt no čuguna, pārklātam ar epoksīdu pulvera krāsu vai līdzīgi saskaņā GGG-40 DIN1693. Pārklājumam jābūt uzklātam uz tīras un ar smilšu strūklu apstrādātas virsmas. Aizbīdņi aprīkoti ar rokratu. Visi veidgabali un savienojošās detaļas paredzētas no kaļamā ķeta, kas atbilst LVS EN 545:2011 prasībām. Sūkņu stacijā spiedvadi un sūcvadi, paredzēti nerūsējošā tērauda AISI 304, PN 10 caurulēm, kas atbilst EN 1.4301. Sūcvadu galos krājrezervuārā paredzētas nerūsējošā tērauda pārejas. Sausajā tvertnē katrs sūcvads aprīkots ar kaļamā ķeta atloku aizbīdni, nerūsējošā tērauda ekscentrisku pāreju un sabīdāmo veidgabalu armatūras ērtai montāžai. Sūcvadu savienošanai starp tvertnēm uzstādāmas enkurojošas uzmavas. Spiedvadi aprīkoti ar kaļamā ķeta vienvirziena lodveida vārstiem, aizbīdņiem un sabīdāmiem veidgabaliem armatūras ērtai montāžai. Augstākajā punktā uz katra no spiedvadiem sūkņu stacijā paredzēti DN25mm ventīļi atgaisošanai un manometru pievienošanai.
b) Sensori Sūkņu darbības regulēšanai krājrezervuārā paredzēts hidrostatiskā spiediena sensors un papildus kontrolei divi pludiņu sensori. Viens uzstādīts uz minimālā jeb STAR līmeņa, otrs uz avārijas līmeņa, t.i., 20cm virs SPOT līmeņa. ‘
c) Ieplūde Sūkņu stacijas noslēgšanai avārijas vai remonta gadījumā uz ieplūdes pašteces kolektora krājtvertnē uzstādīts nažveida DN400mm aizbīdnis ar kāta pagarinātāju, lai to varētu darbināt no zemes līmeņa. Nažveida aizbīdņa materiāls - skrūvjstienis, skrūves un uzgriežni no nerūsējošā tērauda EN 1.4301 (AISI304). Aprīkots ar teleskopiski regulējamu vārpstu no nerūsējošā tērauda. Tūlīt aiz aizbīdņa, uz ienākošā kolektora, uzstādīta nerūsējošā tērauda reste-grozs uz vadulēm un pacelšanas ķēdēm. Aizbīdņa un groza balsta stiprinājums jāveido atbilstoši sūkņu stacijas ražotāja aprēķiniem.
d) Kāpnes Sūkņu stacijas abas tvertnes aprīkotas ar iemontētām nerūsējošā tērauda kāpnēm. Iekļūšanai krājrezervuāra apakšā piegādājamas pārvietojamas, teleskopiskas trepes h=4m.
e) Notekūdeņu uzskaite Notekūdeņu uzskaitei paredzēts plūsmas mērītāja mezgls ārpus sūkņu stacijas, uz katra spiedvada d=2000mm dzelzsbetona grodu akās. Skat. punktu 8.2.3 un rasējumu ŪKT-9. Sūkņu stacija aprīkojama ar izlietni un jaucējkrānu, siltā ūdens padevei elektrisko ūdens sildītāju. Ūdensvadam atzars ar ventili lokanās šļūtenes pievienošanai tehniskajām vajadzībām. Visai ūdensvada armatūrai jāatbilst spiediena klasei PN10. Pretkorozijas aizsardzībai pārklājums no iekšpuses un ārpuses ar epoksīda klājumu saskaņā ar – DIN30677. Lodveida krāni aprīkoti ar SECUO-STOP atslēgām. Visām detaļām -vārstiem, veidgabaliem un savienojumiem, kuras tiek izmantotas iekšējā aprīkojumā, ir jābūt izgatavotām no misiņa saskaņā ar EN 12164/ EN 12168/ EN 1982. Kanalizācijas izvads no mazgājamā galda izvadīts sūkņu stacijas krājrezervuārā. Paredzēti PVC cauruļvadi un veidgabali. Skatīt rasējumu ŪKT-5. Sūkņu stacijas abās pazemes tvertnēs un apkalpes paviljonā paredzēta ventilācija. Krājrezervuāram un sūkņu tvertnei projektēta atsevišķi mehāniskās ierosmes pieplūde un dabīgā izplūde - ventilācijas caurules izvads ar deflektoru cauruļvada galā virs paviljona. Paviljonam paredzēta dabīgā pieplūde – reste ārsienā, un mehāniskā nosūce ar ventilatoru pie sienas, zem grieztiem. Ventilācijas iekārtas izvietotas pie grieztiem. UZMANĪBU!!! Pirms apskates vai remontu veikšanas darbiem telpu ventilēt vismaz 10min. Ar elektrisko radiatoru paviljonā paredzēts nodrošināt iekšējo gaisa temperatūru ne zemāku par +5⁰ C. AVK sadaļu skatīt 2.3 sadaļā Kanalizācijas sūkņu stacijas elektroapgāde projektēta atbilstoši: AS „Sadales tīkls” izsniegtiem Elektroietaišu ierīkošanas Tehniskajiem noteikumiem Nr.112070148 un Tehniskajiem noteikumiem Nr.30R3E J1/14-4. Sūkņu staciju ārējās elektroapgādes tehnisko projektu izstrādā SIA „Project plus”, to skatīt 2.sējumā. Elektroietaišu būvniecības darbi veicami atbilstoši AS “Sadales tīkls” noteiktajai kārtībai par elektroietaišu pārvietošanu un jaudas palielināšanu. Visas darbības, kas saistītas ar AS “Sadales tīkls”, veicamas ciešā sadarbībā ar Pasūtītāju. Sūkņu stacijā uzstādītās elektroierīces un to jaudas ir: • divi kanalizācijas notekūdeņu sūkņi, (viena sūkņa jauda ir 14,6kW), • drenāžas sūknis (0,37kW), • divi elektromagnētiskie plūsmas mērītāji (viena mērītāja jauda 0,01kW), • ventilācijas sistēmu ierīču kopējā jauda 9,08kW, • elektriskais radiators (0,7kW), • caurplūdes ūdens sildītājs (3,5kW), • paviljons un pazemes telpas – sūkņu tvertnes katrā apkalpes platformas atdalošajā zonā un krājrezervuāra tvertnes sausajā daļā paredzēta pa apgaismes lampas. Sūkņu stacijas teritorijas apgaismošanai paredzēta lampa paviljona ārpusē. (Apgaismojuma kopējā jauda 0,5kW), • elektrības pārtrūkuma gadījumā sūkņus iespējams darbināt ar pārvietojamu ģeneratoru. Ģeneratora pieslēguma vieta – kontaktdakša paviljona ārpusē. Elektrības tīklu shēmu skatīt rasējumā EL-4, kā arī ārējos elektroapgādes iekšējo un ārējo (lietotāja) tīklu rasējumus skatīt 2.4 EL un ELT sadaļā. Sūkņu stacijai iespējams pieslēgt SIA ”Jelgavas ūdens” rīcībā esošu dīzeļģeneratoru. Platones ielas sūkņu stacijas darbība paredzēta pilnīgi automātiskā darba režīmā. Datu pārraide nodrošināma GSM frekvencē, to nosūtīšanai uz NAI operatoru telpu nodrošinot ar GPRS datu pārraides iekārtu. Sūkņu stacijas automātikas darbībai jābūt pilnīgi integrētai esošā NAI centrālā SCADA sistēmā un datu attēlošana jānodrošina gan sūkņu stacijā, gan esošajā NAI SCADA sistēmā. Sūkņu stacijas PLK (programmējamiem loģiskiem kontrolieriem) jāatbilst starptautiskā standarta IEC 61131 prasībām, jābūt rūpnieciski ražotiem, ar izņēmumumodulāro arhitektūru, ka maksimālais daļiņu lielums var būt 16 mm caurulēm ieeju/izeju paplašināšanas iespējām un iebūvēto Ethernet vai PROFIBUS-DP komunikāciju. Sūkņu palaišanai un darbības regulēšanai paredzēti frekvenču pārveidotāji – katram sūknim savs, kas pievienots konkrētā sūkņa jaudai un strāvai. Tiem jābūt aprīkotiem ar nominālo diametru līdz 300 mm PD (ieskaitotproporcionāli diferenciālo) regulatoru. Sūkņu stacijas komplektācijā paredzēts automātikas skapis ar sekojošām funkcijām un 20 mm aprīkojumu:
1) savienojumiem un drošinātājiem,
2) frekvenču pārveidotāja vadību,
3) sūkņu pārslēgšanu manuāli,
4) PLK (programmējamie loģiskie kontrolieri) ar vadības pulti,
5) ieslēgšanās - caurulēmizslēgšanās saskaņā ar kontrolieru signāliem,
6) strāvas pārslodzes aizsardzība abiem sūkņu elektromotoriem,
7) termiskās pārslodzes aizsardzība abiem sūkņu elektromotoriem,
8) ampērmetri esošās darbības vizuālai uzraudzībai,
9) trīs pozīciju slēdži (izslēgšanās – ieslēgšanās) rokas vai automātiskā režīmā abiem sūkņiem,
10) aizsardzības iekārtas sūkņu tukšgaitai un blīvslēgu ūdensnecaurlaidības uzraudzībai,
11) sūkņu darbības algoritma nodrošināšana (ieslēgšanās pie attiecīgā sūkņa “START” līmeņa un izslēgšanās pie “STOP” līmeņa (skat. rasējumus TN-1 un TN-2),
12) termiskās pārslodzes “RESET” (sākotnējā stāvokļa atjaunošana) slēdzis,
13) sūkņu pamīšus ieslēgšanās uz katru sūknēšanas ciklu,
14) līmeņa kontrole ar līmeņa devējiem,
15) plūsmas mērītājs ar HART datu kopni, saitei ar SCADA sistēmu,
16) nodrošina mijiedrabību ar kontrolieri, izmantojot vadības tastatūru,
17) nodrošina uzdoto sūkņu darba algoritmu, kuru nominālais diametrs pārsniedz 300 mm. Hidranti japaredzi pazemes un/vai virszemesnosaka kontrollerī uzglabājamie darba līmeņu un konfigurācijas parametri,
18) izslēdz vienlaicīgu sūkņu ieslēgšanu un izslēgšanu (ieejas barošanas ķēžu aizsardzībai no elektropārslodzes),
19) nodrošina katra sūkņa darba laika uzskaiti,
20) nodrošina katra sūkņa palaišanas reižu uzskaitu,
21) nodrošina brīdinošo paziņojumu formēšanu atbilstoši uzdotajiem noteikumiem,
22) pārsūknētā notekūdeņu daudzuma arhīva formēšana (pēdējās diennakts laikā),
23) brīdinoša paziņojuma formēšana, siltināti. Hidrantiem jābūt noturīgiem pret salu un jāatbilst VUGD prasībām. Visas hidranta sastāvdaļu virsmas ir jāaizsargā no korozijas vai nu hidranta daļām izmantojot pret koroziju noturīgus materiālussamazinoties sūkņa ražīgumam,
24) noplūdes cauruļvada attīrīšana (speciāla procedūra, vai uzklājot atbilstošu polimēru pretkorozijas pārklājumu. Pie hidranta jāuzstāda hidranta norādījuma zīme, uz tās jānorāda ūdensvada diametrs, ūdensvada veids (cilpveida, strupzarukuras laikā divi sūkņi periodiski nodrošina cauruļvada skalošanu), virziens 25) rezervuāra sastāvēšanās procesa samazināšana un attālums līdz hidrantamnogulšņu novēršana ieplūdes rezervuārā (speciāla procedūra, zīmēm jāatbilst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prasībām un LVS 446:2004/A1:2006 vai ekvivalents. Hidrantu izvietojumam jābūt saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN-222-2015 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”. Ap hidrantu un tā drenējošo cauruli jāierīko šķembu slānis.kura reglamentē minimālo dīkstāves laiku),
Appears in 1 contract