Common use of Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls Clause in Contracts

Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls. Kā graudveidīgu pamatnes apakšējās kārtas materiālu jāizmanto dabīgā smilts, grants, akmens šķembas, sadrupināti sārņi, betona šķembas vai kārtīgi sadedzināts, neplastisks slāneklis. Materiāls kārtīgi jāizsijā un tam jābūt atbilstošam “Autoceļu specifikācijas” aktuālajai redakcijai. Ja graudveidīgas pamatnes apakšējās kārtas materiāls plānots izmantot 450 mm no jebkura ceļa virsmas, Inženierim jāiesniedz apliecība, kas apstiprina, ka materiāla pacelšanās nav lielāka par 15 un tā ir pārbaudīta saskaņā ar attiecīgajiem LVS EN 1097 vai ekvivalents noteikumiem. Daļiņu lielums jānosaka ar LVS EN 933 vai ekvivalents skalošanas un sijāšanas metodi. Izņemot kārtīgi sadedzinātu neplastisku slānekli, materiāliem jābūt "desmit procenti smalko daļiņu" 50 kN vērtībai vai vairāk, pārbaudot saskaņā ar LVS EN 933 vai ekvivalents. Pamatnes apakšējās kārtas materiāls ir jāizklāj vienmērīgās kārtās, kuru sablīvētais biezums nedrīkst pārsniegt 150mm. Noblīvēšana jāveic ar apstiprinātu iekārtu iedarbojoties uz materiālu līdz tiek iegūts blīvums sausā stāvoklī ne mazāks kā 95% vai 98% no laboratorijā noteiktā maksimālā blīvuma sausā stāvoklī, kas izmērīts izmantojot 4,5 kg blietes metodi. Materiālam visu cauruļu, pamatnēm un apbērumam jāatbilst punkta "Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls" veidam, ar izņēmumu, ka maksimālais daļiņu lielums var būt 16 mm caurulēm ar nominālo diametru līdz 300 mm (ieskaitot) un 20 mm - caurulēm, kuru nominālais diametrs pārsniedz 300 mm. Hidranti japaredzi pazemes un/vai virszemes, siltināti. Hidrantiem jābūt noturīgiem pret salu un jāatbilst VUGD prasībām. Visas hidranta sastāvdaļu virsmas ir jāaizsargā no korozijas vai nu hidranta daļām izmantojot pret koroziju noturīgus materiālus, vai uzklājot atbilstošu polimēru pretkorozijas pārklājumu. Pie hidranta jāuzstāda hidranta norādījuma zīme, uz tās jānorāda ūdensvada diametrs, ūdensvada veids (cilpveida, strupzaru), virziens un attālums līdz hidrantam, zīmēm jāatbilst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prasībām un LVS 446:2004/A1:2006 vai ekvivalents. Hidrantu izvietojumam jābūt saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN-222-2015 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”. Ap hidrantu un tā drenējošo cauruli jāierīko šķembu slānis. Kanalizācijas sūkņu stacijām (KSS) jāatbilst LVS EN 12050 -1 vai ekvivalents. Sūkņu stacijas pamatnes un enkurošanas betona gredzena izbūvei izmantojams betons, kas atbilst nepieciešamajai betona kategorijai un specifikācijā minētajām prasībām. Sūkņu stacijas korpusam un aprīkojumam ir jābūt piegādātam no Latvijā sertificēta ražotāja. Kanalizācijas sūkņu stacijas ir jāparedz jaunas, pilnīgi nokomplektētas, rūpnieciski izgatavotas no polimērmateriāla GRP vai PEHD tvertnēm. Notekūdeņu krājrezervuāram uz ienākošā pašteces kolektora jāuzstāda aizbīdnis un nerūsējošā tērauda AISI 316 reste-grozs uz vadulām ar pacelšanas ķēdi. Tvertnes dibenam jābūt konusveida. Iekāpšanai rezervuārā paredzēt nerūsējošā tērauda vai kompozītmateriāla trepes. Iekāpšanas kāpnes paredzēt uzreiz no atveramās lūkas. Tvertņu konstruktīvie parametri – stiprība, armējums, sieniņu un dibena biezumi, apkalpes platformu stiprība, tvertņu noturību pret grunts slodzēm, sūkņu stiprināšana tvertnes pamatnē, restes vaduļu stiprinājums un balsts, aizbīdņa balsts, stiprinājuma konstrukcija pie dzelzsbetona plātnes, u.c. konstrukcija ir Uzņēmēja atbildība. Tvertni stiprināt pie monolītas dzelzsbetona pamatplātnes. Stiprinājumam paredzēt nerūsējošā tērauda bultskrūves. Pamata plātnē, betonējot, starp armatūras sietiem vienlaicīgi jāiestrādā rāmis ar stiprinājuma skrūvēm atbilstoši tvertnes piegādātāja instrukcijām.