Ietekmējošie faktori. Veģetācijas attīstība liegumā pašlaik norit putnu aizsardzības interesēm atbilstoši. Pagaidām neveidojas lieli vienlaidus niedrāju masīvi, kas ir izteikta aizaugošu ūdeņu veģetācijas sukcesijas stadija. Lielos vienlaidus niedrāju masīvos sastopama daudz mazāka sugu, tai skaitā putnu sugu daudzveidība, salīdzinot ar veģetāciju, kas šobrīd sastopama liegumā. Esošā veģetācija nodrošina augstu putnu sugu daudzveidību liegumā, un domājams, ka laika gaitā, veģetācijas tālākas attīstības un aizsardzības pasākumu rezultātā, putnu daudzveidība teritorijā vēl ievērojami palielināsies. Aizaugušais līcis pie Dauguļiem lielā virsūdens aizauguma un sekluma dēļ no ledus mēdz atbrīvoties ātrāk kā pārējā Daugavas akvatorija, kas vērtējams pozitīvi, jo piesaista migrējošos putnus laikā, kad citas piemērotas vietas vēl klātas ar ledu. Tas daļēji varētu būt skaidrojams arī ar Ķeguma HES kontrolētām ūdenslīmeņa svārstībām, kas veicina ledus salūšanu un izkušanu. Kā svarīgākais pozitīvais migrējošo putnu sugu ietekmējošais faktors minams lieguma teritorijas vērtīgākās daļas – aizaugušā līča pie Dauguļiem – nepieejamība. Šis līcis ir grūti piekļūstams gan no krasta, gan ūdens – pa līci pat ar airu laivu pabraukt ir samērā sarežģīti. Sala, kas rietumos norobežo līci no galvenās Daugavas straumes, aizsargā līci arī no traucējuma no Daugavas puses. Vienīgais ceļš, kas beidzas Daugavas krastā iepretī Stropēniem, un pieved līcim līdz ūdensmalai, zināms pārsvarā vietējiem, un no malas skatoties, nešķiet, ka ceļš aizved līdz līcim. Caurceļojošo, šeit atpūsties paliekošo, un arī ligzdojošo putnu aizsardzībai tas ir ļoti pozitīvs aspekts. Pozitīvi vērtējams arī vietējo zivju aizsardzības entuziastu darbs, kontrolējot situāciju Ķeguma HES ūdenskrātuvē, tai skaitā lieguma teritorijā. Domājams, šo entuziastu darbības rezultātā vietējiem iedzīvotājiem ir radusies zināma izpratne par dabas aizsardzību un tās nepieciešamību, un būs vieglāk ieviest šeit ieteiktos ierobežojumus. Kā negatīvākais faktors neapšaubāmi jāatzīmē ūdenslīmeņa svārstības. Visizteiktāk putnus tās ietekmē aizaugušajā līcī pie Dauguļiem, citur svārstību ietekme nav tik nozīmīga. Pavasara migrāciju laikā pēkšņas un lielu amplitūdu ūdenslīmeņa svārstības traucē putnu barošanos un atpūtu. Kritiskas ir ūdenslīmeņa svārstības putnu ligzdošanas periodā. Virkne no liegumā sastaptajām sugam – gulbji, dūkuri, arī ormanītis un Seivi ķauķis – ligzdas būvē ļoti zemu virs ūdenslīmeņa. Šogad liegumā neatrastais melnais zīriņš ligzdu būvē...
Ietekmējošie faktori. Būtiskākais Durbes ezera stāvokli un ezeru biotopus ietekmējošais faktors ir lielā biogēnu noslodze, ko pamatā rada vēsturiski novadītie un aktuālie notekūdeņu apjomi, kā arī difūzais piesārņojums no lauksaimniecības teritorijām. Nenozīmīgu slodzi rada ezera izmantošana rekreācijai - makšķerēšana, rūpnieciskā zveja un atpūtas braucieni ar laivu. Potenciālu slodzi ezera ekosistēmai var radīt peldvietu ierīkošana bez atbilstošas infrastruktūras. Atbilstoši Durbes novada pašvaldības DA plāna izstrādes laikā sniegtajai informācijai, jaunu piestātņu izveide Durbes ezerā DL teritorijā nav plānota. Attiecīgi nav paredzama antropogēnās slodzes palielināšanās – krasta pārveidojumi un niedrāja fragmentācija, kas saistīta ar laivu piestātņu izveides darbiem. Tāpat nav pieļaujama ezera ūdens līmeņa nepārdomāta paaugstināšana, jo paaugstināts ūdenslīmenis var negatīvi ietekmēt makrofītu augšanas apstākļus peldlapu ūdensaugu (nimfeīdu) zonā, kā rezultātā ezers var zaudēt atlikušos dzidrūdens apgabalus, kā arī var palielināties barības vielu ieneses risks no piekrastes teritorijām. Zālāju biotopi aizņem 254,12 ha jeb 42,6 % no DL platības un ir viena no nozīmīgākajām DL vērtībām. Kopējā zālāju biotopu platība teritorijā veido 2,11 % no zālāju biotopu platības Latvijā, kas ir ļoti augsts rādītājs. Teritorijā konstatēti 4 ES nozīmes zālāju biotopu veidi – 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs, 6450 Palieņu zālāji, 6510 Mēreni mitras pļavas –, kā arī viens parkveida biotops – 6530* Parkveida pļavas un ganības (daļēji pārklājas ar biotopiem 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs un 6510 Mēreni mitras pļavas). Raksturīgi lielajām palienēm, teritorijā ir biotopu mozaīka, ko veido mikroreljefa pacēlumi un pazeminājumi, tai skaitā palieņu zālāju platībās mijas vairāki šī biotopa varianti, no pastāvīgi slapjām augsto grīšļu audzēm līdz mēreni mitrām skareņu – lapsastes audzēm. Lielākās vienlaidus zālāju biotopu platības, lielākoties biotops 6450 Palieņu zālāji, ir teritorijas austrumu daļā gar Lāņupi un tās pietekām (skat. 2.1. attēlu). Teritorijas ziemeļos uz senlejas krasta nogāzēm konstatēts biotops 6510 Mēreni mitras pļavas, savukārt, dienvidrietumu daļā starp “Virsaišu” mājām un ezeru ir vairāku biotopu mozaīka, kas veidojusies ap nelielu reljefa paaugstinājumu ezera krastā. Kā rāda vēsturiskais karšu materiāls (skat. 1.6. attēlu), 20. gs. pirmajā pusē gandrīz visu DL sauszemes platību aizņēmušas dabiskās pļav...
Ietekmējošie faktori. Būtiskākie negatīvie ietekmējošie faktori ir hidroloģiskā režīma izmaiņas bebru darbības rezultātā (Zutenes, Seklenes un Velnezerā) un ezeru eitrofikācija. Šo procesu rezultātā Zutenes, Seklenes un Velnezerā ir izzudušas īpaši aizsargājamas augu sabiedrības - mīkstūdens ezeri ar ezereņu Isoetes un/vai lobēliju Lobelia un krasteņu Littorella audzēm (4.2.) un piejūras ezeri un to piekrastes ar daudzstublāju pameldra Eleocharis multicaulis, brūnganā baltmeldra Rhynchospora fusca un parastās purvmirtes Myrica gale augu sabiedrībām (4.14.). Lai gan teritorija kopumā ir intensīvi izmantota, dabas liegumā ir saglabājušies arī mazskarti un bioloģiski daudzveidīgi mežu biotopi. Lielākoties, sugām bagātākie meži ir Talsu rajona daļā. Neskatoties uz to, ka vietām mežaudze nav tik veca un kritalu izmēri nav lieli, optimālie mitruma apstākļi te nodrošina retu sugu izplatību. Dabas lieguma mežu biotopi atbilst sekojošiem Eiropas nozīmes aizsargājamajiem biotopiem: • purvaini meži (91D0*)- prioritārs biotops; • boreāli meži (9010*)- prioritārs biotops; • melnalkšņu staignāji (9080*)- prioritārs biotops. Lielāko daļu sastāda purvainie meži (938,8 ha). Tā ir nozīmīga dzīvotne putnu un kukaiņu sugām. Boreālie meži aizņem 72,4 ha. Melnalkšņu staignāji ir maz izplatīti lieguma teritorijā – 4 ha. Nozīmīgs faktors bioloģiskās daudzveidības palielināšanā ir apjomīgās kontaktjoslas starp purviem un mežiem. Sevišķi izteikta purva un meža mozaīka ir Stiklu Dižpurva apkārtnē. Vērtīgākie bioloģiskās daudzveidības ziņā ir mežu nogabali, kas atbilst dabiskajiem meža biotopiem, kuriem saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” 6. punktu izdala mikroliegumus. Ir izdalīti 215 ha dabisko un potenciālo dabisko meža biotopu (11.tabula, karte 6. pielikumā).
Ietekmējošie faktori. Pļavu vērtību ietekmē vairāki faktori: • pļavas netiek apsaimniekotas un notiek pļavu dabiskā aizaugšana; • mežacūku rakumos ieviešas ruderālās sugas; • invazīvā suga - zilā lupīna ātri izplatās un nomāc savvaļas augus.
Ietekmējošie faktori. Meži zaudē savu bioloģisko vērtību galvenokārt rekreācijas ietekmē. Tiek nomīdīta zemsedze, izveidotas ugunskuru vietas, novācot ogas ar palīgierīcēm, bojāti sīkkrūmi. Meži pielūžņoti ar atpūtnieku atstātajiem sadzīves atkritumiem un nelegāli izveidotajām atpūtas vietām. Sakarā ar to, ka mežizstrāde galvenokārt notiek ziemas periodā, tad netiek traucētas retās putnu sugas un zemsedzes bojājumi ir minimāli, kopšanas cirtes rezultātā no meža tiek izvākti sausie koki un kritalas. Invazīvā suga – pīlādžlapu sorbārija izplatās sausajos priežu mežu biotopos, patreiz tas novērojams saimniecības “Bukkārkli” teritorijā.
Ietekmējošie faktori. Būtiskākais faktors, kurš apdraud sugu eksistenci, ir pieaugošā rekreācija. Reto putnu sugu ligzdošanu būtiski traucē troksnis un cilvēka klātbūtnes faktors vairošanās un mazuļu izvešanas periodā. Savukārt retās augu sugas apdraud nobradāšana ogu lasīšanas periodā. Ligzdojošos putnus un īpaši aizsargājamās augu sugas būtiski var ietekmēt arī ugunsgrēki un hidroloģiskā režīma maiņa, ko var izraisīt cilvēku saimnieciskā darbība.
Ietekmējošie faktori. Teritorijas saldūdens biotopus būtiski ietekmē ūdens līmeņa svārstības, ko nosaka Ķeguma un Pļaviņu HES darbība. No vienas puses regulāra ūdens apmaiņa samazina eitrofikāciju, bet no otras - veicina vienveidīgu, pret ūdens līmeņa svārstībām izturīgu, ekstremāliem apstākļiem piemērotu augu un dzīvnieku sabiedrību veidošanos, kas izskaidro lielo sugām nabadzīgu ūdensaugu biotopu sastopamību. Upju piekrastes virsūdens augu josla – smaržīgo kalmju audze Dūņaini akmeņains Daugavas krasts bez veģetācijas
Ietekmējošie faktori. Pateicoties to atrašanās vietai un piederībai – vērtīgākie lieguma meži atrodas uz salām un pieder valstij publisko ūdeņu statusā, lieguma mežos praktiski nav veikta nekāda saimnieciskā darbība. Kaut Daugavas ieleja ar savu unikālo un savdabīgo floru un faunu jau sen saistījusi zinātnieku uzmanību, dati par lieguma teritorijā sastopamajām sugām pirms plāna izstrādes uzsākšanas nebija pieejami. Plāna izstrādes laikā augu inventarizācija veikta pļavu, mežu un saldūdens biotopu inventarizācijas ietvaros jūnija, augusta un septembra mēnešos. Lieguma teritorijai ir raksturīga tipiska lēni tekošu upju un ar tām saistītu biotopu – palieņu pļavu un krastmalu mežu flora. Raksturīgas augu sugas liegumā ir dzeltenā lēpe, skaujošā glīvene, bultene, vienkāršā ežgalvīte, dižā ūdenszāle, kalme, slaidais grīslis, krastmalu krustaine, vītolu vējmietiņš, baltalksnis, ieva, xxxxxxxxx xxxxxx, meža sprigane u.c. Liegumā dabiskos biotopos konstatētas arī citzemju sugas: puķu sprigane Impatiens glandulifera, sīkziedu sprigane Impatiens parviflora, hibrīdā tūsklape Petasites hybridus, blīvā skābene Rumex confertus, vītolu miķelīte Aster salignus, pīlādžlapu spireja Sorbaria sorbifolia, sarkanais plūškoks Sambucus racemosa, melnais plūškoks Sambucus nigra, ošlapu kļava Acer negundo, baltais grimonis Swida alba. Lielākās audzes veido pīlādžlapu spireja, kas izplatījusies un dominē pamežā divās salās lieguma ziemeļaustrumu daļā, kā arī Kaibals salā pie bijušās mājvietas. Pie „Daugaviešiem” ceļa malā un aizaugošā pļaviņā audzes veido hibrīdā tūsklape. Puķu spriganes audze konstatēta Kaibalas salā, blīvā skābene – galvenokārt atmatu pļavā pie „Daugaviešiem”. Pašlaik citzemju sugas neapdraud aizsargājamo sugu atradnes un aizsargājamos biotopus un nav nepieciešami speciāli pasākumi šo sugu ierobežošanai. Hibrīdās tūsklapes un blīvās skābenes audzes samazinās pļavu pļaušana.
Ietekmējošie faktori. Pateicoties ilgstoši saimnieciski neskartu mežu klātbūtnei, liegumā ir spējušas izveidoties vitālas lielās raganzālītes audzes. Arī turpmāk šīs sugas saglabāšanai mežos uz lieguma salām nepieciešams nodrošināt neiejaukšanās režīmu.
Ietekmējošie faktori. Kā potenciāls, sauszemes bezmugurkaulniekus negatīvi ietekmējošs faktors varētu būt atmirušās koksnes savākšana (makšķernieku ugunskuriem) uz salām. Kā negatīvs faktors pļavu bezmugurkaulniekiem minama pļavu aizaugšana.