Ietekmējošie faktori. Nopietnākie ietekmējošie faktori ir meliorācijas radītā ietekme Vasenieku purvā, kā arī Pumpuru purvā. Vasenieku purva meliorētajā daļā ir vērojama dabisko fitocenožu degradācija un adventīvas un ekspansīvas sūnu sugas Campylopus introflexus ieviešanās. Rekreatīvās slodzes augstajos purvos nav pārmērīgi lielas, tās galvenokārt izpaužas dzērveņošanas laikā. To radītās sekas ir iemītas taciņas un sadzīves atkritumu izmētāšana. Jūtīgākie biotopi ir pārejas purvi un slīkšņas ezera krastos, bet pagaidām nav novērota intensīva makšķerēšana. Sausuma periodos apmeklētāji var izraisīt ugunsgrēkus. Kā dabiskie ietekmējošie faktori jāmin augu sabiedrību dabiskā attīstība un globālas klimata izmaiņas.
Ietekmējošie faktori. Būtiskākie negatīvie ietekmējošie faktori ir hidroloģiskā režīma izmaiņas bebru darbības rezultātā (Zutenes, Seklenes un Velnezerā) un ezeru eitrofikācija. Šo procesu rezultātā Zutenes, Seklenes un Velnezerā ir izzudušas īpaši aizsargājamas augu sabiedrības - mīkstūdens ezeri ar ezereņu Isoetes un/vai lobēliju Lobelia un krasteņu Littorella audzēm (4.2.) un piejūras ezeri un to piekrastes ar daudzstublāju pameldra Eleocharis multicaulis, brūnganā baltmeldra Rhynchospora fusca un parastās purvmirtes Myrica gale augu sabiedrībām (4.14.).
Ietekmējošie faktori. Ilgstošā laika periodā dabas lieguma mežus ir ietekmējusi mežsaimnieciskā darbība. Otrs būtisks faktors ir ceļu izveide un meliorācija, kas parasti notiek kompleksi. Šī darbība, gan, pamatā skar teritorijas pierobežu. Ne visos gadījumos saimnieciska ceļu izmantošana nodara ļaunumu videi. Daļa sugu, kurām ir pazemināta konkurences spēja, ceļa dangas un citas traucētas teritorijas izmantokā kā dzīves vidi. Dabas parka teritorijā ir vairākas retas un īpaši aizsargājamas sugas, kas aug tikai un vienīgi šādā traucētā vidē – zarainā ķekarpaparde Botrychium multifidum, zobainā īslaicīte Ephemerum serratum, zobainā bārdaine Pogonatum dentatum, fosombronija Fossombronia sp., ričija Riccia sp. Ceļu rekonstrukcija būtu vēlama ceļam, kas savieno Ameles-Stiklu ceļu ar Usmu. Citur būtu pieļaujama ceļu renovācija, neveidojot gar tiem dziļus grāvjus, kas varētu ietekmēt apkārtnes hidroloģisko režīmu.
Ietekmējošie faktori. Pļavu biotopus apdraud ekstensīvas apsaimniekošanas pārtraukšana, kas izsauc pļavu aizaugšanu, kā arī pļavu ielabošana, aparšana vai zemes transformācija, kas pilnībā iznīcina dabisko sugu sastāvu. Ūķenes mežniecības 365. kvartāla 17. nogabalā Eiropas un Latvijas nozīmes īpaši aizsargājams biotops – zilganās molīnijas Molinia caerulea pļavas kaļķainās, kūdrainās vai mālainās augsnēs (3.23., kods 6410) - ir degradēts pļavas apmežošanas rezultātā (attēls 29. pielikumā). Iznīcinot kokaudzi un atsākot pļavu pļaut, būtu iespējams biotopu atgriezt iepriekšējā stāvoklī.
Ietekmējošie faktori. Augu sugas galvenokārt ietekmē dabiskās sukcesijas, kā arī klimata izmaiņas. Negatīvu ietekmi uz īpaši aizsargājamām augu sugām var radīt mežsaimnieciskā darbība un pļavu aizaugšana. Patreiz apdraudēta ir odu gimnadēnijas Gymnadenia conopsea atradne nesen apmežotā pļavā pie vecas mājvietas (Ūķene, 365.kv. 17. nogabals). Zutenes, Seklenes un Velnezerā ūdens līmeņa celšanās (to izsauc bebru darbība) un eitrofikācijas rezultātā ir izzudušas 4 īpaši aizsargājamas augu sugas - daudzstublāju pameldrs Eleocharis multicaulis, gludsporu ezerene Isoetes lacustris, vienzieda krastene Littorella uniflora, Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna. Iespējams, arī Skandināvijas grīslis Carex scandinavica ir izzudis. Atsevišķas retās augu sugām ar zemu konkurences spēju ir pielāgojušās augšanai cilvēku darbības ietekmētās teritorijās, kuru aizaugšana noved pie reto sugu iznīkšanas. Dabas liegumā tādas sugas ir palu staipeknītis Lycopodiella inundata (suga konstatēta 2 vietās uz meža ceļiem Velnezera apkārtnē un izraktā smilts ieguves vietā Stūriņezera krastā – attēls 29. pielikumā), plūksnu ķekarpaparde Botrychium multifidum (izbraukātā laucē ceļmalā - attēls 29. pielikumā), zobainā bārdaine Pogonatum dentatum un zobainā īslaicīte Ephemerum serratum (abas sugas uz atklātas mālainas augsnes meža tehnikas izveidotā grambā uz stigas).
Ietekmējošie faktori. Negatīva ietekme uz aizsargājamām zīdītājdzīvnieku sugām liegumā nav novērojama. 15. pielikumā ir raksturots aizsargājamo dzīvnieku populāciju stāvoklis liegumā.
Ietekmējošie faktori. Nav konstatēti būtiski ietekmējošie faktori. Mikroliegumu izveide un īpaši menedžmenta pasākumi nav nepieciešami.
Ietekmējošie faktori. Viena no sugām, kas pašlaik teritorijā ir konstatēta un kurai būtu nepieciešama apsaimniekošana, ir mednis. No pieciem medņu riestiem, kas atrodas dabas liegumā, lai novērtētu to pašreizējo piemērotību riestošanai - aizauguma pakāpi, 2005. gadā ir apsekoti četri. Rezultātā ir iegūts priekšstats arī par katra riesta iespējamo lielumu, veidu, meža nogabaliem tajā, veiktajiem melioratīvajiem pasākumiem, līdzšinējo saimniecisko darbību. 2005.g.sezonā tika apsekoti medņu riesti, kas atrodas:
Ietekmējošie faktori. Zivju daudzumu var ietekmēt nekontrolēta makšķerēšana.
Ietekmējošie faktori. Konstatēto biežāk sastopamo sugu aizsardzības statuss un populācijas stāvoklis vērtējams kā vidēji labvēlīgs, retajām sugām piemērotu biotopu un mikrobiotopu ir maz. Tomēr nākotnē iespējama šī statusa kļūšana nelabvēlīgam, ja turpināsies pašreizējā DL apsaimniekošana sugām daudzveidīgās DL daļās.