DABAS LIEGUMA

projekts LIFE04NAT/LV/000196

„Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā”

DABAS LIEGUMA

Stiklu purvi

Ventspils un Talsu rajons Puzes, Valdgales un Usmas pagasts

DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

1.-4. DAĻA

PASŪTĪTĀJS: VAS “Latvijas valsts meži”

IZPILDĪTĀJS: Latvijas Dabas fonds

PLĀNA REDAKTORE: Xxxx Xxxxxx

Rīga

2006

Plāna izstrādē iesaistītie eksperti/speciālisti

/vārds, uzvārds, specializācija/

Xxxx Xxxxxx bioloģe, augi un biotopi

Xxxxxx Xxxxxxx biologs, putni

Xxxxxxxxx Xxxxxxx biologs, bezmugurkaulnieki

Xxxxxx Xxxxxx biologs, zīdītājdzīvnieki

Xxxxxx Xxxxxxx biologs, abinieki, rāpuļi

Xxxxx Xxxxxx biologs, gliemji

Xxxx Xxxxx biologs, ezeru flora un veģetācija

Xxxxxx Xxxxxxxxxx hidrologs, hidroloģija

Xxxxxxxx Xxxxxxx ģeogrāfe, paleoveģetācija

Xxxxx Xxxxxxxxx ģeogrāfe, kartogrāfija

Xxxxxx Xxxxxxx meža ekoloģe, meža biotopi

Plāna izstrādes uzraudzības grupa:

/vārds, uzvārds, amats, organizācija/

1. Xxxxxxx Xxxxxxxx Xxxxx aizsardzības pārvaldes Sugu un biotopu daļas

vadītāja vietniece

2. Xxxxxxxx Xxxxxxxx Usmas pagasta padomes priekšsēdētājs

3. Xxxxx Xxxx Puzes pagasta padomes priekšsēdētājs

4. Xxxxxx Xxxxxxxxx Valdgales pagasta padomes plānotāja

5. Xxxx Xxxxxx a/s „VAS “Latvijas valsts meži”” Ziemeļkurzemes

mežsaimniecības vides speciāliste

6.Xxxxx Xxxxxx a/s „VAS “Latvijas valsts meži”” Ziemeļkurzemes mežsaimniecības Xxxxxxxxx iecirkņa vadītājs

7. Xxxxxxx Xxxxxxxx Valsts vides dienesta Ventspils Reģionālās vides

pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vadītāja

8. Xxxxxx Xxxxxxx Valsts meža dienesta Ventspils virsmežniecības Ugāles

mežniecības xxxxxxx xxxxxxxxx

9. Xxxxxx Xxxxxxxx Valsts meža dienesta Ventspils virsmežniecības Ugāles mežniecības mežzinis

10. Xxxxxxx Xxxxxxx Valsts meža dienesta Talsu virsmežniecības inženieris

vides aizsardzības jautājumos

11. Xxxxxx Xxxxxxx Valsts meža dienesta Talsu virsmežniecības

Valdemārpils mežniecības mežzinis

12. Xxxx Xxxxxxx LIFE projekta „Purvu biotopu aizsardzības plāna

īstenošana Latvijā”vadītāja

13. Xxxxxxx Xxxxxxxxx Latvijas Ornitoloģijas Biedrības pārstāvis

14. Xxxxx Xxxxxxx Puzes pagasta zemes īpašnieku pārstāvis

15. Xxxxx Xxxxxxx Medību kluba „Zvaguļi” priekšsēdētājs

SATURS

IEVADS 5

KOPSAVILKUMS 6

1. TERITORIJAS APRAKSTS 8

1.1. TERITORIJAS JURIDISKĀS SAISTĪBAS 8

1.1.1. Latvijas likumdošana 8

1.1.2. Starptautiskās saistības un Eiropas Savienības noteiktās saistības 12

1.1.3. Īpašuma xxxxxxxx 00

1.2. VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA PAR TERITORIJU 17

1.2.1. Teritorijas atrašanās vieta, ģeogrāfiskās koordinātas. 17

1.2.2. Esošais teritorijas zonējums 17

1.2.3. Teritorijas apsaimniekošanas infrastruktūra 17

1.2.4. Teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas īsa vēsture 19

1.2.5. Teritorijas kultūrvēsturiskais raksturojums. 19

1.2.6. Kartogrāfiskais materiāls 20

1.3. TERITORIJAS FIZISKI ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS 21

1.3.1. Klimats 21

1.3.2. Ģeoloģija un ģeomorfoloģija 21

1.3.3. Augsnes 22

1.3.4. Hidroloģija 22

1.4. TERITORIJAS BIOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS 24

1.4.1. Flora 24

1.4.2. Fauna 30

1.4.2.1. Zīdītājdzīvnieki 30

1.4.2.2. Herpetofauna 33

1.4.2.3. Ornitofauna 33

1.4.2.4. Ihtiofauna 39

1.4.2.5. Bezmugurkaulnieki 40

1.4.3. Biotopi. 47

1.4.3.1. Purvu biotopi 47

1.4.3.2. Mežu biotopi 48

1.4.3.3. Pļavu biotopi 51

1.4.3.4. Saldūdens biotopi 51

1.5. TERITORIJAS SOCIĀLEKONOMISKAIS RAKSTUROJUMS 55

1.5.1. Demogrāfiskā analīze (iedzīvotāji, nodarbinātība) 55

1.5.2. Teritorijas izmantošanas veidi 55

1.5.2.1. Tūrisms un atpūta 55

1.5.2.2. Lauksaimniecība 55

1.5.2.3. Mežsaimniecība 55

1.5.2.4. Zivsaimniecība 56

1.5.2.5. Medības 56

2. TERITORIJAS NOVĒRTĒJUMS 58

2.1. Teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība un to ietekmējošie faktori 58

2.2. Biotopi kā dabas aizsardzības vērtība, to sociālekonomiskā vērtība un to ietekmējošie faktori 58

2.2.1. Purvi 58

2.2.2. Saldūdeņi. 59

2.2.3. Meži 60

2.2.4. Pļavas 61

2.3. Sugas kā dabas aizsardzība svērtība, to sociālekonomiskā vērtība un tās ietekmējošie faktori 61

2.3.1. Augu sugas 61

2.3.2. Zīdītājdzīvnieki 62

2.3.3. Herpetofauna 63

2.3.4. Ornitofauna 63

2.3.5. Ihtiofauna 64

2.3.6. Bezmugurkaulnieki 64

2.4. Teritorijas vērtību apkopojums un pretnostatījums 65

2.5. Pamatojums teritorijas paplašināšanai 66

2.5.1.Pamatojums Sēmes purva aizsardzībai 66

2.5.2.Priekšlikums par Usmas mežniecības teritorijā esošo medņu riestu mikroliegumu iekļaušanu dabas liegumā „Stiklu purvi” 68

3. TERITORIJAS SAGLABĀŠANAS MĒRĶIS 69

3.1. Teritorijas apsaimniekošanas ideālie jeb ilgtermiņa mērķi 69

3.2. Teritorijas apsaimniekošanas īstermiņa mērķi plānā apskatītajam apsaimniekošanas periodam. 69

4. APSAIMNIEKOŠANAS PASĀKUMI 70

4.1. Apsaimniekošanas pasākumu pārskats 70

4.2. Apsaimniekošanas pasākumu apraksts 74

4.3. Dabas lieguma „Stiklu purvi” funkcionālās zonas. 83

5. PLĀNA IEVIEŠANA UN ATJAUNOŠANA 84

5.1. Plāna ieviešanas praktiskie aspekti 84

5.2. Plāna atjaunošana 84

5.3. Nepieciešamie grozījumi teritoriju attīstības plānos 84

5.4. Dabas lieguma ”Stiklu purvi” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts 84

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS 91

PIELIKUMI 94

IEVADS

Dabas liegums „Stiklu purvi” atrodas Ventspils rajona Puzes un Usmas pagastā un Talsu rajona Valdgales pagastā. Teritorija dibināta 1977. gadā kā purvu liegums. Dabas liegums „Stiklu purvi” ir apstiprināts 1999. gadā 6636 ha platībā.

Dabas liegums ir plašākais augsto purvu masīvs Rietumlatvijā. Gan purvi, gan tos ietverošie meži ir piemērota dzīves vide putniem. Stiklu purvi ir iekļauti Starptautiski putniem nozīmīgu vietu sarakstā. Ne mazāk nozīmīgi ir Stiklu ezeraines 8 ezeri, kas atrodas dabas lieguma teritorijā. Te saglabājusies relikta ūdensaugu flora. Teritorijā ir sastopami 8 Eiropas Padomes biotopu direktīvas 1. pielikumā ierakstīti biotopi, tāpēc tā ir iekļauta Natura 2000 ES nozīmes īpaši aizsargājamo vietu sarakstā.

2003. gadā teritorija tika iekļauta Latvijas Dabas fonda iesniegtajā LIFE–Daba projektā „Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā”. Projekts tika uzsākts 2004. gada 1. septembrī. Dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas liegumam „Stiklu purvi” ir viena no šī projekta aktivitātēm. Dabas aizsardzības plāna ietvaros, pamatojoties uz detalizētiem pētījumiem, tiks paredzēta un uzsākta teritorijas apsaimniekošanas pasākumu realizēšana, kas galvenokārt būs saistīti ar purva nosusināšanas degradējošās ietekmes novēršanu. Plāna izstrādi pēc VAS „Latvijas valsts meži” pasūtījuma veic Latvijas Dabas fonds.

Dabas aizsardzības plāna mērķis ir, veicot nepieciešamo teritorijas papildus izpēti, izstrādāt teritorijas zonējumu un ieteicamo aizsardzības režīmu, izstrādāt dabas lieguma apsaimniekošanas pasākumu plānu un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu. Galvenais uzdevums, saskaņojot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un reģiona attīstības intereses, ir nodrošināt teritorijas dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Dabas aizsardzības plāns izstrādāts atbilstoši 2002. gada 4. jūlija VARAM rīkojumam Nr. 120 „Par ieteikumiem dabas aizsardzības plānu izstrādāšanai” un Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta 2004. gada 27. jūlija „Ieteikumiem īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādei”. Darbu uzsākot, 2005. gada 21. februāri notika informatīva sanāksme, uz kuru tika aicināti valsts iestāžu pārstāvji, kuru pārziņā atrodas dabas liegums „Stiklu purvi”, kā arī zemes īpašnieki.

Ar Dabas aizsardzības pārvaldes rīkojumu izveidota dabas aizsardzības plāna uzraudzības grupa, kurā pieaicināti pārstāvji no Puzes, Usmas un Valdgales pagastiem, AS „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecības, Ventspils un Talsu virsmežniecību pārstāvji, privāto zemju īpašnieku pārstāvis u.c.

Dabas aizsardzības plāna izstrāde uzsākta 2005. gada martā. Plāna izstrādē piedalās 12 dažādu nozaru eksperti: Xxxxxx Xxxxxxx (putni), Xxxxxxxxx Xxxxxxx (bezmugurkaulnieki), Xxxxxx Xxxxxx (zīdītāji), Xxxxx Xxxxxx (gliemji), Xxxx Xxxxxx (augi, biotopi), Xxxxxx Xxxxxxx (abinieki, rāpuļi), Xxxxxxxx Xxxxxxx (paleoveģetācija), Xxxxxx Xxxxxxxxxx (hidroloģija), Xxxx Xxxxx (ezeru flora un veģetācija), Xxxxxx Xxxxxxx (mežu ekoloģija), Xxxxx Xxxxxxxxx (kartogrāfija). Plāna izstrādi vada Xxxx Xxxxxx.

KOPSAVILKUMS

Dabas liegums „Stiklu purvi”ir izveidots, lai nodrošinātu Rietumlatvijā lielākā augsto purvu kompleksa un tur esošo sugu aizsardzību. Liegums ir apstiprināts 6636 ha platībā, bet, veicot robežu precizēšanu ar ArcView programmu pēc meža nogabalu un kvartālu slāņa, aprēķināta tā platība - 6598 ha.

Dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas liegumam „Stiklu purvi” uzsākta 2005. gadā. Plāna izstrādē iesaistīti 11 eksperti, kā arī zemes lietotāji un īpašnieki.

Dabas liegumā ir konstatēti 8 Eiropas Savienības nozīmes biotopi un 2 Latvijas nozīmes īpaši aizsargājami biotopi. Aizsargājamo biotopu kopplatība ir 2901, 7 ha jeb 44% no teritorijas. Dabas liegumā ir sastopami 6 dabisko meža biotopu veidi 215,8 ha platībā. Dabas liegumā sastopamas 24 sūnaugu (no tām 3 nav atkārtoti konstatētas), 28 vaskulāro augu (no tām 4 sugas izzudušas), 2 gliemju, 17 kukaiņu, 29 putnu un 8 zīdītājdzīvnieku īpaši aizsargājamās sugas.

Teritoriju visvairāk ir ietekmējusi saimnieciskā darbība lieguma mežos, nosusināšanas pasākumi Vasenieku purvā, kā arī izmaiņas Stiklu ezeraines hidroloģiskajā režīmā, ko ir ietekmējusi bebru darbība.

Dabas lieguma nozīmīgākās vērtības ir samērā neskartais sūnu purvu komplekss ar īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, no kurām dažām ir tikai nedaudzas atradnes Latvijas teritorijā. No tām nozīmīgākā ir Xxxxxxxxx sfagna Sphagnum lindbergii atradne.

Lai saglabātu dabas vērtības un regulētu pieļaujamās darbības lieguma teritorijā, ir izveidotas sekojošas 4 funkcionālās zonas:

• Neitrālā zona 50 ha platībā;

• Dabas parka zona 1245 ha platībā;

• Dabas lieguma zona 4686 ha platībā;

• Regulējamā režīma zona 617 ha platībā.

Lai nodrošinātu sugu un biotopu ilglaicīgu aizsardzību dabas liegumā ir izvirzīti sekojoši

teritorijas apsaimniekošanas ideālie jeb ilgtermiņa mērķi:

• saglabāts vienots mitrāju komlekss ar purvu, ezeru un slapjo mežu biotopiem un šeit tipisko Piejūras zemienes un Ziemeļkurzemes veģetāciju kā dzīvotni zīdītāju, putnu un bezmugurkaulnieku sugām;

• iespēju robežās maksimāli samazināta meliorācijas radītā ietekme Vasenieku purvā;

un sekojoši teritorija sapsaimniekošanas īstermiņa mērķi 12 gadu ilgam apsaimniekošanas periodam:

I. Teritorijas dabas vērtību saglabāšana:

1. Stabilizēts hidroloģiskais režīms Vasenieku purvā;

2. Nodrošināta bioloģiski vērtīgo meža biotopu aizsardzība 389,8 ha platībā;

3. Saglabātas teritorijas ainaviskās vērtības un sugu dzīvotnes;

4. Ppaaugstināta biotopu piemērotība medņu riestiem 52 ha platībā;

5. Samazināts ūdenslīmenis Seklenes un Velnezerā.

II Publiska informācija, tūrisma attīstība

6. Publiski pieejama informācija par dabas liegumu.

7. Ierīkota dabas taka Vasenieku purvā.

III Monitoringa pasākumi

8. Iegūta informācija par biotopu stāvokli apsaimniekošanas pasākumu rezultātā, par reto sugu populāciju stāvokli.

IV Administratīvie pasākumi

9. Sakārtotas tiesiskās saistības ar zemes īpašniekiem.

Atbilstoši izvirzītajiem ilgtermiņa un īstermiņa teritorijas saglabāšanas mērķiem, ir plānoti 33 apsaimniekošanas pasākumi. Galvenie no tiem ir saistīti ar hidroloģiskā režīma stabilizēšanu Vasenieku purvā – purva hidroloģiskā izpēte, aizsprostu būve un to darbības kontrole.

Sugu un biotopu saglabāšanai nozīmīgākie pasākumi ir mežsaimnieciskās darbības ierobežošana, pļavu pļaušana, medņu riestu uzturēšana, bebru medību regulēšana.

Monitoringa pasākumi nodrošinās regulāru informāciju par hidroloģiskā režīma izmaiņām, purva un ezeru biotopu stāvokli, ornitofaunas izmaiņām.

Ar sabiedrības informēšanu un izglītošanu saistītie pasākumi nodrošinās pieeju informatīvajam materiālam par dabas liegumu „Stiklu purvi” un iespēju apskatīt Vasenieku purva dabas taku. Ir paredzēta bukleta izdošana par dabas liegumu „Stiklu purvi”, tiks izdota arī grāmata par LIFE projektā ietvertajās teritorijās (tai skaitā dabas liegumā „Stiklu purvi”) veikto pētījumu un apsaimniekošanas pasākumu pieredzes apkopojumu. Paredzēta informatīvo zīmju un informācijas stendu uzstādīšana, purva laipu trases un skatu torņa būve Vasenieku purvā.

Bez tam ir ierosināta teritorijas paplašināšana, pievienojot teritorijai divus medņu riestus un Sēmes purva dienvidu daļu.

Dabas aizsardzības plāns ir izstrādāts 12 gadiem, tā atjaunošana paredzēta 2018. gadā.

1. TERITORIJAS APRAKSTS

1.1. TERITORIJAS JURIDISKĀS SAISTĪBAS

1.1.1. Latvijas likumdošana

Latvijas dabas aizsardzības politika

Vides politikas plāns Latvijai akceptēts Ministru kabinetā (turpmāk - MK) 25.04.19995.

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma (16.05.2000.) paredz pasākumus ES direktīvu ieviešanai, tai skaitā aizsargājamo teritoriju tīkla pilnveidošanu, aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu aizsardzību purvos.

Likums „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (30.06.2005., grozījumi 20.10.2005) paredz kompensāciju saņemšanas kārtību zemju īpašniekiem aizsargājamās teritorijās. Tā kā likums attiecināms tikai uz tiem zemes īpašniekiem, kuru zemes tiek iekļautas dabas liegumā pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas, tad ne visiem dabas lieguma „Stiklu purvi” īpašniekiem ir šajā likumā noteiktās tiesības uz kompensāciju vai zemes maiņu.

Vides un dabas aizsardzība

Likums “Par vides aizsardzību” (06.08.1991., grozījumi 22.05.1997., 20.12.2001., 24.10.2002., 15.05.2003., 07.04.2004.) nodrošina valsts kontroli vides aizsardzībā un resursu izmantošanā.

Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993., grozījumi 30.10.1997., 12.12.2002., 20.11.2003., 15.09.2005.) nosaka aizsargājamo teritoriju kategorijas, motivē nepieciešamību tām izstrādāt dabas aizsardzības plānus un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Likums regulē zemes īpašumu tiesību jautājumus aizsargājamās teritorijās.

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 30.10.1998., grozījumi 03.05.2001., 19.06.2003, 26.02.2004., 15.09.2005. Likuma mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un juridisko personu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

LR MK noteikumi Nr. 415 (22.07.2003., grozījumi 26.10.2004., 08.11.2005- MK

noteikumi Nr.838.) “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” nosaka vispārējo aizsardzības un izmantošanas režīmu, kas ir saistošs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav noteiktas citas normas. “Noteikumi attiecas uz tām aizsargājamām teritorijām, kurām nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu.” (2. pants).

LR MK noteikumi Nr. 199 (28.05.2002.) „Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) izveidošanas kritērtiji Latvijā” definē kritērijus aizsargājamo dabas teritoriju tīkla izveidei Latvijā. Pamatojoties uz šiem noteikumiem

dabas liegums „Stiklu purvi” ir atzīts par Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju un iekļauts NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju skaitā.

LR MK noteikumi Nr. 212 „Noteikumi par dabas liegumiem”(15.06.1999., grozījumi 26.06.2001., 21.10.2003., 08.04.2004., 10.08.2004.) nosaka dabas liegumu robežas un aizsardzības statusu. Ar šiem noteikumiem reglamentēts arī teritorijas „Stiklu purvi” dabas lieguma statuss .

„Par ieteikumiem dabas aizsardzības plānu izstrādāšanai” VARAM rīkojums Nr. 120 (04.07.2002.). Saskaņā ar šo rīkojumu tiek izstrādāts dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “Stiklu purvi”.

„Ieteikumi īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādei” Vides ministrijas Dabas aizsardzības departaments, (27.07.2004.).

Sugu un biotopu aizsardzības likums (16.03.2000., grozījumi 15.09.2005.) nosaka normas sugu un biotopu aizsardzībai un apsaimniekošanai, regulē īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību. Likums paredz arī nepieciešamību veikt sugu un biotopu monitoringu.

LR MK noteikumi Nr.421 (05.12.2000., grozījumi – MK noteikumi Nr. 61, 25.01.2005.) “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” uzskaita īpaši aizsargājamos biotopus Latvijā. Dabas liegumā “Stiklu purvi” konstatēti 2 šajos noteikumos apstiprinātie biotopi.

LR MK noteikumi Nr.396 (14.11.2000., grozījumi – MK noteikumi Nr. 627, 27.07.2004.) “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” nosaka īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Dabas liegumā “Stiklu purvi” konstatētas

28 vaskulāro augu, 24 sūnaugu, 2 gliemju, 17 kukaiņu, 8 zīdītāju un 30 putnu aizsargājamas sugas.

LR MK noteikumi Nr.153 (12.02.2006.) „Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu” nosaka Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu. Dabas liegumā „Stiklu purvi” ir sastopami 4 prioritārie biotopi – neskarti augstie purvi, boreālie meži, melnalkšņu staignāji un purvaini meži.

LR MK noteikumi Nr.45 (30.01.2001., grozījumi: MK noteikumi Nr. 61, 31.05.2005.) “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” regulē liegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību, kā arī nosaka aizsargājamo dzīvnieku, ziedaugu, paparžaugu, sūnu, ķērpju un sēņu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi (1.pielikums), īpaši aizsargājamās putnu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi un nosaka to platības (2.pielikums) un īpaši aizsargājamās zivju sugas, kuru nārsta vietām izveidojami mikroliegumi (3.pielikums). Saskaņā ar noteikumu Nr.45 6. punktu Zemkopības ministrija ir izdevusi instrukciju Nr.7. “Meža biotopu, kuriem izveidojami mikroliegumi, noteikšanas metodika” (09.11.2001.), kuras realizācija nodrošina aizsardzības statusu dabiskajiem meža biotopiem. Līdz šim dabas lieguma „Stiklu purvi” teritorijā nav izveidots neviens mikroliegums.

LR MK noteikumi Nr.117 (13.03.2001.) “Noteikumi par zaudējumu atlīdzību

par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” nosaka zaudējumu atlīdzības apjomu un atlīdzināšanas kārtību.

VARAM rīkojums Nr. 120 „Par ieteikumiem dabas aizsardzības plānu izstrādāšanai” (04.07.2002.). nosaka dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādāšanas kārtību. Saskaņā ar šo rīkojumu tiek izstrādāts dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “Stiklu purvi”.

Ar mežu apsaimniekošanu un aizsardzību saistītā likumdošana

Meža likums (24.02.2000., grozījumi 13.03.2003., 27.01.2005., 14.04.2005.)

garantē mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Saskaņā ar šo likumu, meža apsaimniekošanas plānā tiek „noteikti konkrētā meža īpašuma vai tiesiskā valdījuma apsaimniekošanas mērķi un paredzētās meža apsaimniekošanas darbības”. Meža apsaimniekošanas plānus aizsargājamās dabas teritorijās apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

LR MK noteikumi Nr.189 (08.05.2001., grozījumi 26.02.2003., 08.02.2005.,

17.05.2005.) „Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” definē īpašus nosacījumus mežu apsaimniekošanā.

Zemkopības ministrijas instrukcija Nr. 7 “Meža biotopu, kuriem izveidojami mikroliegumi, noteikšanas metodika” (09.11.2001.). Instrukcija izstrādāta, pamatojoties uz “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem”. Saskaņā ar šo instrukciju juridisko aizsardzības statusu iegūst dabiskie mežu biotopi jeb tā sauktie

„mežaudžu atslēgas biotopi”.

LR MK noteikumi Nr.152 (09.04.2002.) “Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs” nosaka ciršu veidus, cirsmu izveidošanas kārtību, paredz koku ciršanas kārtību ārkārtas situācijās.

LR MK noteikumi Nr. 217 (29.05.2001., grozījumi 03.07.2001., 21.09.2004.,15.03.2005.) “Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā” nosaka meža aizsardzības pasākumus un rīcības ārkārtas situāciju gadījumos.

LR MK noteikumi Nr.398 (11.09.2001., grozījumi 06.11.2001.) “Meža atjaunošanas noteikumi” nosaka mežaudzes atjaunošanas termiņus un jaunaudzes tālākas uzturēšanas pārbaudi.

LR MK noteikumi Nr.370 (24.10.2000.) “Kārtība, kādā aprēķināmi mežam nodarītie zaudējumi” regulē zaudējumu piedziņu.

LR MK noteikumi Nr.806 (28.09.2004.) “Meža zemes transformācijas noteikumi” nosaka šo procesu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Ar aizsargjoslām un hidroloģiskā režīma regulēšanu saistītā likumdošana Aizsargjoslu likums (05.02.1997., grozījumi 21.02.2002., 19.06.2003.,

22.06.05.) nosaka minimālos aizsargjoslu platumus gar ezeriem un purviem un aprobežojumus ūdenstilpju aizsargjoslā. Likums nosaka vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidus, kuru galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi: 25 – 100 ha lielām ūdenstilpēm – ne mazāk kā 100 m plata josla; purviem – par 100 ha lielākām platībām – 50 m josla meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras

augsnēm un vismaz 100 m josla meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm. Dabas lieguma „Stiklu purvi” purvu platība pārsniedz 100 ha, Stiklu ezeraines ezeru platība nepārsniedz 25ha.

LR MK noteikumi Nr. 284 (04.08.1998.) “Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika” regulē aizsargjoslu noteikšanas kārtību un dabas aizsardzības prasības aizsargjoslās.

Ūdens apsaimniekošanas likums (12.09.2002., grozījumi 12.12.2002.) nosaka virszemes un pazemes ūdeņu apsaimniekošanas kārtību, aizsargājot ar ūdenstilpnēm saistītās sauszemes ekosistēmas.

“Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām” (MK noteikumi Nr. 155., 22.04.1997., grozījumi Nr. 17., 20.01.1998., Nr. 437., 17.11.1998., Nr. 35., 22.01.2002.,

Nr. 119., 12.03.2002.) nosaka kārtību, kādā pieprasāma un izsniedzama ūdens lietošanas atļauja, kā arī ūdens lietotāja un atļaujas izsniedzēja tiesības un pienākumus, apliecina ūdens lietotāja tiesības izmantot ūdeni un nosaka ūdens lietošanas veidu, daudzumu, termiņus un ūdens lietotāja pienākumus ūdeņu aizsardzībā.

LR MK noteikumi Nr. 382 (08.07.2003., grozījumi 25.10.2005.) “Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība” regulē hidrotehnisko būvju būvatļauju saņemšanas kārtību.

LR MK noteikumi Nr. 91 (17.02.2004., grozījumi 17.05.2005., 13.09.2005.)

“Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums” regulē tehnisko noteikumu izdošanu.

Medības un zveju regulējošā likumdošana

Medību likums (08.07.2003.) nosaka medību un medību saimniecības organizēšanu ar mērķi regulēt dzīvnieku skaitu.

LR MK noteikumi Nr. 760 (23.12.2003., grozījumi 23.03.2004.) „Medību noteikumi” paredz medījamo dzīvnieku sortimentu un medību termiņus. “2. Medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka šie noteikumi, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi medības reglamentējošie normatīvie akti.”

Zvejniecības likums (12.04.1995., grozījumi 01.10.1997., 29.10.1998.,

17.02.2000., 18.10.2001., 19.06.2003., 23.03.2004.) nosaka zvejošanas kārtību ezeros.

LR MK noteikumi Nr. 31 (10.01.06.) „Makšķerēšanas noteikumi” regulē amatierzvejas, kā arī vēžu un ūdens bezmugurkaulnieku ieguves kārtību.

Tūrisms

Tūrisma likums (17.09.1998., grozījumi 07.10.1999., 24.01.2002., 27.02.2003.)

nosaka tiesisku pamatu tūrisma attīstībai Latvijā. Tas definē dabas tūrisma mērķus – dabas izzināšanu; iepazīšanos ar dabu, raksturīgām ainavām, biotopiem, sugām; izglītošanos dabas aizsardzības jautājumos.

Likumi par teritorijas plānošanu, īpašumiem, būvniecību

Teritorijas plānošanas likums (22.05.2002., grozījumi 27.12.2002.) regulē teritoriju plānojumu, aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, raksturīgo ainavu un teritorijas bioloģisko daudzveidību.

LR MK noteikumi Nr. 423 (05.12.2000., grozījumi 31.07.2001.) „Noteikumi par teritorijas plānojumiem” reglamentē teritorijas plānojumu izstrādāšanas, saskaņošanas, spēkā stāšanās, apturēšanas, grozīšanas, sabiedriskās apspriešanas un pārraudzības kārtību.

LR MK noteikumi Nr. 883 (19.10.2004.) „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” nosaka teritorijas plānojuma un detālplānojuma sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, likumības, pārraudzības, darbības apturēšanas un grozīšanas kārtību. Dabas lieguma dabas aizsardzības plāns ir saistošs pagastu teritoriju plānojumiem. Dabas lieguma “Stiklu purvi” teritorijā esošajos pagastos teritoriālie plānojumi ir sagatavošanas stadijā.

MK noteikumi Nr. 341., 31.07.2001. “Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi” nosaka vienotu kārtību, kādā veicama lauku apvidu zemes kadastrālā vērtēšana, zemes kadastrālās vērtības samazināšanas kārtību, ņemot vērā apgrūtinājumus, kas ierobežo zemes izmantošanu.

“Būvniecības likums”, 10.08.1995., grozījumi 10.01.1997., 27.02.1997.,

25.08.1997., 07.03.2002., 27.02.2003., 13.03.2003., 31.03.2004., 10.03.2005., nosaka

būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā.

1.1.2. Starptautiskās saistības un Eiropas Savienības noteiktās saistības

Konvencijas

Konvencija “Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” jeb Orhūsas konvencija, Orhūsa, 25.06.1998. (Latvija ratificējusi 2002.g.). Konvencija nosaka sabiedrības un valsts pārvaldes iestāžu attiecības saistībā ar vides jautājumiem, sevišķi pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs.

Konvencija "Par bioloģisko daudzveidību", jeb Riodežaneiro konvencija, Riodežaneiro, 05.06.1992. (Latvija ratificējusi 1995.g.) Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu “Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību” (31.08.1995). Šīs konvencijas uzdevumi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un dzīvās dabas ilgtspējīga izmantošana.

Konvencija "Par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību", Bonnas konvencija, Bonna, 23.06.1979.g. (Latvija ratificējusi 1999.g.). Puses atzīst migrējošo sugu saglabāšanas nozīmīgumu un šim mērķim lietojamo pasākumu saskaņošanu starp areāla valstīm, un, kur tas iespējams un ir mērķtiecīgi, sevišķu uzmanību veltot tām migrējošām sugām, kuru aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs, kā arī veicot pasākumus, kas nepieciešami šādu sugu vai to dzīves vides saglabāšanai.

Konvencija “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” jeb Bernes konvencija (17.12.1996). Šīs Konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, kā arī veicināt šādu sadarbību. Īpašs uzsvars likts uz apdraudētajām un izzūdošajām sugām, tai skaitā apdraudētajām un izzūdošajām migrējošajām sugām. Dabas liegumā “Stiklu purvi” ir vairākas Bernes konvencijas sugas.

Konvencija “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām” jeb Cites (Vašingtonas) 1972. gada Konvencija aizliedz komerciālu starptautisko tirdzniecību ar apdraudētām augu un dzīvnieku sugām, kā arī regulē nekomerciālu tirdzniecību ar sugām, kuras tā var ietekmēt. Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu “Par 1973. gada Vašingtonas Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”(17.12.1996.).

ES direktīvas

Eiropas Padomes Direktīva 79/409/EEC “Par savvaļas putnu aizsardzību” (02.04.1979.). Dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai saglabātu migrējošo sugu populācijas tādā līmenī, kas atbilst īpašajām ekoloģiskajām, zinātniskajām un kultūras prasībām, tai pašā laikā ņemot vērā ekonomiskās un rekreācijas vajadzības, vai regulēt šo sugu populāciju lielumu atbilstībā šim līmenim.

Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC “Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” (21.05.1992). Direktīvas mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, veicot dabisko biotopu, faunas un floras aizsardzību.

Direktīvas paredz, ka katrai dalībvalstij ir jāizveido aizsargājamo dabas teritoriju tīkls (saukts par NATURA 2000), kas nodrošinātu direktīvu pielikumos minēto sugu un biotopu adekvātu aizsardzību. Dabas liegums “Stiklu purvi” saskaņā ar projekta “Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju sistēmas saskaņošana ar EMERALD/NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu” rezultātiem, ir iekļauta potenciālo NATURA 2000 vietu sarakstā. Ar vides ministra 2004. gada 13. aprīļa rīkojumu Nr. 102 teritorija apstiprināta par NATURA 2000 vietu un 27.04.2004. saraksts ar potenciālajām NATURA 2000 teritorijām iesniegts Eiropas Komisijai Briselē. Dabas liegumā “Stiklu purvi” konstatēti 8 šīs direktīvas 1. pielikuma biotopi, kā arī piecas Eiropas Padomes direktīvas V pielikumā iekļautas augu sugas, 3 II pielikumā iekļautas zīdītājdzīvnieku sugas, 3 II pielikumā iekļautas kukaiņu sugas.

1.1.3. Īpašuma tiesības

Dabas lieguma „Stiklu purvi” kopējā platība pēc lieguma apstiprināšanas ir 6636 ha, bet, veicot robežu precizēšanu ar ArcView programmu pēc meža nogabalu un kvartālu slāņa, dabas lieguma platība aprēķināta - 6598,0 ha.

Dabas liegumā ir sekojoši īpašumu veidi:

• VAS „Latvijas Valsts meži” – 5735,6 ha;

• pašvaldību īpašumi – 25,6 ha;

• privātīpašumi – 591,5 ha;

• juridisko personu īpašumi – 241,6 ha;

• ceļi – 3,8 ha.

Teritorijas lielākā daļa atrodas VAS „Latvijas valsts meži” valdījumā (86,9 %). Privātpersonām dabas lieguma teritorijā pieder 49 zemes gabali ar kopplatību 591,5 ha, tie sastāda 9% no teritorijas. Zemes īpašnieki, īpašumu nosaukumi, platības un kadastru numuri apkopoti 1. tabulā, zemes īpašumu formas redzamas kartē 1.pielikumā. Visvairāk privāto zemju ir Puzes pagastā, te ir 32 zemes gabali, kas atrodas 25 privātpersonu īpašumā. 8 zemes gabali 241,4 ha platībā ir Stiklu speciālās internātskolas īpašumā, bet 1- Stiklu bērnu nama īpašumā. Tādējādi juridisku personu īpašumā atrodas 3,7% zemju. Pašvaldību īpašumi sastāda tikai 0,4% no teritorijas. Valdgales pagastam nav zemes īpašumu dabas liegumā, Usmas pagastam pieder tikai 2,3 ha, bet Puzes pagastam – 23,3 ha. Latvijas Valsts ceļu īpašumā ir 3,8ha (nepilni 0,1%).

1.tabula Zemes īpašumi dabas liegumā „Stiklu purvi”

Īpašuma veids	Apsaimniekotājs	Platība (ha)	Kadastra numurs
Privāts	”Birzlejas”, Valdgales pagasts	17,3	88920070001
Privāts	„Mežmedņi”, Valdgales pagasts	7,0	88920070009
Privāts	„Purvmedņi”, Valdgales pagasts	4,4	88920070012
Privāts	„Purvmedņi”, Valdgales pagasts	2,8	88920070015
Privāts	„Zvaguļi”, Valdgales pagasts	48,1	88920070003
Valsts	VAS, Ūķenes VM, Valdgales pagasts	2036,4	88920070013
Privāts	„Akmeņsili”, Usmas pagasts	49,3	98740010078
Privāts	„Akmeņsili”, Usmas pagasts	8,0	98740010051
Privāts	„Jaunbirznieki”, Usmas pagasts	34,2	98740010003
Privāts	„Vecmuldas”, Usmas pagasts	13,1	98740010034
Privāts	„Tiltkalniņi”, Usmas pagasts	5,6	98740010066
Privāts	„Zīles”, Usmas pagasts	5,6	98740010069
Privāts	„Zīles”, Usmas pagasts	6,4	98740010084
Privāts	„Ūpji”, Usmas pagasts	7,2	98740010114
Privāts	„Ūpji”, Usmas pagasts	9,1	98740010088
Privāts	„Gaiļi”, Usmas pagasts	6,4	98740010087
Privāts	„Aļļas”, Usmas pagasts	2,6	98740010043
Privāts	„Vārpas”, Usmas pagasts	1,8	98740010044
Valsts	VAS „Latvijas valsts meži”	744,1	98740010094
Valsts	VAS „Latvijas valsts meži”	249,5	98740010062
Pašvaldības	Pašvaldības ceļš, Usmas pagasts	2,3	98740010109
Privāts	„Mederkalni”, Puzes pagasts	9,8	98600100035
Privāts	„Brieži”, Puzes pagasts	15,9	98600060019
Privāts	„Brieži”, Puzes pagasts	8,8	98600060020
Privāts	„Būdnieki”, Puzes pagasts	6,1	98600060056
Privāts	„Vecpūces”, Puzes pagasts	21,3	98600060021
Privāts	„Pūņas”, Puzes pagasts	5,5	98600060058
Privāts	„Pūņas”, Puzes pagasts	17,4	98600060059
Privāts	„Kurzemnieki”, Puzes pagasts	13,4	98600060027
Privāts	„Kurzemnieki”, Puzes pagasts	24,3	98600060028
Privāts	„Vaivariņi”, Puzes pagasts	10,9	98600060046
Privāts	„Vītoli”, Puzes pagasts	12,7	98600070011
Privāts	„Vītoli”, Puzes pagasts	87,0	98600070012
Privāts	„Ievkalni”, Puzes pagasts	19,4	98600110006
Privāts	„Ievkalni”, Puzes pagasts	0,1	98600110005
Privāts	„Gambijas”, Puzes pagasts	3,7	98600110003
Privāts	„Gambijas”, Puzes pagasts	8,2	98600110004
Privāts	„Kadiķi”, Puzes pagasts	7,8	98600070077

Privāts	„Saliņas”, Puzes pagasts	4,7	98600070141
Privāts	„Smilškalni” , Puzes pagasts	9,3	98600060039
Privāts	„Zemzari”, Puzes pagasts	36,5	98600070031
Privāts	„Zemzari” , Puzes pagasts	14,3	98600070142
Privāts	„Krasti” , Puzes pagasts	0,3	98600110027
Privāts	„Rozes” , Puzes pagasts	0,2	98600110028
Privāts	„Kaņepes” , Puzes pagasts	0,7	98600110024
Privāts	„Tērces” , Puzes pagasts	1,6	98600110036
Privāts	„Rasas” , Puzes pagasts	0,4	98600110026
Privāts	„Klusumi” , Puzes pagasts	0,1	98600110023
Privāts	„Silavas” , Puzes pagasts	0,4	98600110029
Privāts	„Liepmeži” , Puzes pagasts	0,5	98600110007
Privāts	„Salnāji” , Puzes pagasts	1,3	98600110008
Privāts	„Viļņi” , Puzes pagasts	0,7	98600110033
Pašvaldība	Pašvaldības ceļš	1,0	98600070158
Pašvaldība	Pašvaldības ceļš	1,7	98600070157
Pašvaldība	Pašvaldības ceļš	0,5	98600060076
Juridiska persona	Stiklu speciālā internātskola	97,2	98600110010
Juridiska persona	Stiklu speciālā internātskola	6,6	98600070143
Juridiska persona	Stiklu speciālā internātskola	4,6	98600070144
Juridiska persona	Stiklu speciālā internātskola	2,3	98600110017
Juridiska persona	Stiklu speciālā internātskola	47,0	98600110016
Juridiska persona	Stiklu speciālā internātskola	7,5	98600110019
Juridiska persona	Stiklu speciālā internātskola	64,6	98600110020
Juridiska persona	Stiklu speciālā internātskola	11,6	98600110021
Juridiska persona	Bērnu nams „Stikli”, Puzes pagasts	0,2	98600110030
Pašvaldība	Stiklu kapi, Puzes pagasts	0,3	98600110018
Pašvaldība	„Dižezers” ezers, Puzes pagasts	19,8	98600110013
Valsts	VAS „Latvijas valsts meži”	1269,2	98600110032
Valsts	VAS „Latvijas valsts meži”	553,5	98600070117
Valsts	VAS „Latvijas valsts meži”	680,0	98600100056
Valsts	VAS „Latvijas valsts meži”	40,9	98600060050
Valsts	VAS „Latvijas valsts meži”	61,0	98600070118
Valsts	VAS „Latvijas valsts meži”	4,4	98600070152
Valsts	VAS „Latvijas valsts meži”	85,3	98600110031
Valsts	VAS „Latvijas valsts meži”	5,9	98600070154
Valsts	VAS „Latvijas valsts meži”	4,5	98600170153
Valsts	VAS „Latvijas valsts ceļi” ceļš 1319	2,1	98600170167
Valsts	VAS „Latvijas valsts ceļi” ceļš 1319	1,6	98600110037

1.2. VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA PAR TERITORIJU

1.2.1. Teritorijas atrašanās vieta, ģeogrāfiskās koordinātas

Dabas liegums „Stiklu purvi” atrodas Ventspils rajona Usmas un Puzes un Talsu rajona Valdgales pagastu teritorijā (1. att.). Puzes pagasta teritorijā ir lielākā dabas lieguma daļa – 50,5%, Valdgales pagastā – 32,2%, bet Usmas pagastā – 17,3% no lieguma kopplatības.

Teritorijā ceļu tīkls ir vājš un slikti uzturēts. Nozīmīgākais ir ceļš, kas savieno Dundagas-Blāzmas ceļu ar apdzīvoto vietu Stikli. Ceļš starp Ameli un Usmu nav vienmēr lietošanas kārtībā. Valdgales teritorijā ir zemes ceļš no Lielsalām uz Ūķeni.

Teritorijas robežu apraksts dots 11. pielikumā.

Teritorijas vidējā koordināta Latvijas Koordinātu sistēmā ir: X 395391; Y 6355219.

Teritorijas izvietojums redzams 1. attēlā

1.2.2. Esošais teritorijas zonējums

Dabas liegumam līdz šim nav izstrādāts teritorijas zonējums.

1.2.3. Teritorijas apsaimniekošanas infrastruktūra

Dabas lieguma „Stiklu purvi” pārvaldi realizē Ventspils rajona Usmas un Puzes un Talsu rajona Valdgales pagasta pašvaldības.

Teritorijas pārvaldi koordinē Dabas aizsardzības pārvalde. Lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde.

Lieguma teritorijas lielākā daļa ir nodota a/s VAS „Latvijas valsts meži” pārvaldē. Apsaimniekotājs ir Ziemeļkurzemes mežsaimniecības Raķupes iecirknis Talsu rajonā un Purvienes iecirknis Ventspils rajonā. Uzraudzības funkcijas veic Ventspils virsmežniecības Ugāles mežniecība un Talsu virsmežniecības Talsu mežniecība.

.

1.2.4. Teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas īsa vēsture

Vēsturiski saimnieciskā darbība dabas lieguma „Stiklu purvi” teritorijā ir saistījusies galvenokārt ar stiklu fabrikas darbību laikā no 1897. līdz 1928. gadam un kurināmā ieguvi fabrikas vajadzībām. Intensīvas mežsaimnieciskās darbības dēļ dabas liegumā ir saglabājušās tikai nedaudzas vecas mežaudzes.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados ir veikta purvu nosusināšana, kas atstāja negatīvu iespaidu uz purvu ekosistāmām.

Patreizējā dabas lieguma „Stiklu purvi” teritorijā kopš 1977. gada kā purvu liegumi ir aizsargājami Dižpurvs jeb Stiklu purvs un Vasenieku purvs 1720 hektāru platībā , kā arī dzērvenāju liegums Lielsalas jeb Sēmes purva daļa 120,4 ha platībā, kas patreiz vairs nav iekļauts dabas lieguma „Stiklu purvi” teritorijā (Anonymus, 1987).

Pasaules dabas fonda pētījumā „Dabas aizsardzības plāns Latvijā ” ( Anonymus, 1992) ir iekļauti Vasenieku (platība 503 ha), Vanagu (platība 329 ha), Pumpuru (platība 287 ha), Zvaguļu (platība 281 ha), Sēmes purvs (platība 1938) un Dižpurvs (platība 681 ha).

CORINE biotopu sarakstā dabas liegums „Stiklu purvi” iekļauts ar Nr.

V98420800.

Saskaņā ar 1999. gada 15. jūnija LR MK noteikumiem Nr. 212 ir izveidots dabas liegums „Stiklu purvi” 6636 ha platībā.

Dabas liegums „Stiklu purvi” 6474 ha platībā ir iekļauts starptautiskajā putniem nozīmīgo vietu sarakstā (kods 016).

2002. gadā liegums ir iekļauts Nacionālajā vides monitoringa programmā „Purvu” apakšprogrammā.

2003. gadā dabas liegums „Stiklu purvi”, kā viena no prioritārajām teritorijām dabas aizsardzības plāna izstrādei, ir norādīts „Purva biotopu aizsardzības planā” (Pakalne, Xxxxxxxx, Kalniņa, 2003).

2004. gada martā dabas liegums „Stiklu purvi” ir iekļauts potenciālo Natura 2000

vietu sarakstā, kas iesniegts Eiropas Padomē.

1.2.5. Teritorijas kultūrvēsturiskais raksturojums

Dabas lieguma „Stiklu purvi” teritorija ir samērā nomaļa Kurzemes daļa, kurā nav koncentrētas īpašas kultūrvēsturiskās vērtības (Anonymus, 1977., Anonymus, 2001- 2002). Dabas lieguma teritorijā ir tikai viena apdzīvota vieta – Stikli. No 1897. gada līdz 1928. gadam te darbojusies otrā – Annahites stiklu fabrika ( pirmā fabrika jeb Vecfabriķs ir atradusies ārpus tagadējā dabas lieguma teritorijas – starp Puzi un Virpi). 1926. gadā Stiklu fabrikā izcēlās ugunsgrēks un tā cieta ievērojamus zaudējumus, tāpēc, pēc apdrošināšanas naudas saņemšanas, Sarkandaugavā uzcēla jaunu stiklu fabriku un Stiklos palika tikai zāģētava (Anonymus,1999). Kā vēsturisku vietu Stiklos var minēt fabrikas pārvaldnieka māju jeb Annahites medību pili. Abu stiklu fabriku darbības laikā izcirta apkārtējos mežus, jo fabrikām bija nepieciešams kurināmais.

Stiklu purvu apkārtnē otrā Pasaules kara laikā ir mitinājušies mežabrāļi. Pret vāciešiem te cīnījušies kurelieši leitnanta Xxxxxxx Xxxxxx vadībā (Anonymus,1999).

1.2.6. Kartogrāfiskais materiāls

Informācija par dabas aizsardzības plāna izstrādē izmantoto kartogrāfisko materiālu apkopota 2. tabulā.

2. tabula Izmantotais kartogrāfiskais materiāls

Karšu veids	Mērogs	Gads
LR VZD digitāla kadastra karte (līguma Nr. 7.12/06/2005 )	1:10 000	2004. gada oktobris
LR AS “LVM” digitāls meža kvartālu un nogabalu tīkls par Usmas, Puzes, Ūķenes mežniecību ter.	1:10 000	2004. (nav apstiprināts)
VMD Ventspils VVM Usmas VM mežaudžu plāns	1:15 000
VMD Ventspils VVM Puzes VM mežaudžu plāns	1:15 000
Privāto mežu daļplāni	1:10 000
VZD ortofoto*	1:10 000	1994.
VZD ortofoto*	1:10 000	2004.
Landsat TM satelītaina	ar 30 m telpisko izšķirtspēju	1998. gada jūlijs
PSRS Armijas ģenerālštāba topogrāfiskās kartes**	1:10 000	1985.
Latvijas armijas Galvenā štāba Ģeodēzijas un topogrāfijas daļas topogrāfiskā karte***	1:75 000	1930.
LR VZD Latvijas Republikas Satelītkarte ar numuriem 4141	1:50 000
SIA Envirotech “GIS Latvija 2.0” datubāze		2004.

* Izmantoto ortofoto lapu numuri – 4142_23, 4142_24, 4142_25, 4142_14, 4142_15, 4231_11, 4231_21.

** Izmantoto karšu lapu numuri – c-53-018-4-3-4c, c-53-018-4-4-3c, c-53-018-4-4-4c, c-53-018- 1-2-2c, c-53-018-2-1-1c, c-53-018-2-1-2c, c-53-018-2-2-1c, c-53-018-3-4-2c, c-53-018-3-4-4c, c-53-018-4-

3-1c, c-53-018-3-4-3c, c-53-018-4-3-3c. Karšu lapas pieejamas LR Valsts zemes dienestā, Latvijas Nacionālajā bibliotēka, Latvijas Universitātes bibliotēkā. Karšu lapas elektroniskā veidā pieejamas LR VZD un SIA “ĢIS projekts”.

***Izmantotās karšu lapas numurs – 16 (Ugāle). Karšu lapas pieejamas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Karšu lapas elektroniskā veidā pieejamas SIA “ĢIS projekts”.

Kartogrāfiskie dati apstrādāti izmantojot ģeogrāfiskās informāciju sistēmas (ĢIS) datorprogrammu ‘ESRI ArcGIS 9.0’, piesaistīti Latvijas koordinātu sistēmai (LKS – 92) un sagatavoti ar mēroga 1 : 10 000 precizitāti.

1.3. TERITORIJAS FIZISKI ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS

1.3.1. Klimats

Stiklu purvi atrodas Piejūras klimatiskajā apakšrajonā (Xxxxxxx, 1995). Klimats ir mēreni vēss līdz mēreni silts un vidēji mitrs. Starp Latvijas zemieņu apvidiem Ugāles līdzenums izceļas ar samērā lielu nokrišņu daudzumu – 666 mm. Gada vidējā temperatūra ~ 5,5-5,80C.

Piejūras klimatiskais apakšrajons kopumā raksturojas ar mazām temperatūras svārstībām gada laikā, tā aukstāko mēnešu – janvāra un februāra vidējās temperatūras svārstās no – 4,5 līdz –4,40 C. Pavasaris purvu teritorijā ir relatīvi auksts un ilgstošs – tikai marta beigās temperatūra palielinās virs 00 C. Vasaras ir relatīvi vēsas un mitras. Siltais periods ilgst vidēji 210 dienas, vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir 15,940 C. Rudens ir silts un ilgstošs. Gada vidējais nokrišņu daudzums sasniedz 700 mm, no kura lielākā daļa izkrīt vasaras otrajā pusē un rudens mēnešos.

Noturīga sniega sega parādās decembra vidū, vidēji tā ir 20 cm. Sniegs pēc vidējiem rādītājiem - nokūst marta III dekādē. Grunts vidējais sasaluma dziļums ir 60-80 cm.

Teritorijā pārsvarā dominē DR, D un DA vēji – 38%, kas raksturīgi vasaras mēnešiem (Būvniecības informācija, 2001).

1.3.2. Ģeoloģija un ģeomorfoloģija

Stiklu purvi atrodas Kursas zemienes ziemeļaustrumdaļā, Ugāles līdzenumā. Līdzenums aizņem Ventspils rajona austrumu un ziemeļaustrumu daļu, Talsu rajona rietumu un dienvidrietumu malu un Kuldīgas rajona ziemeļaustrumu stūri.

Stiklu purvu komplekss ietver 5 augstos purvus, kuri ir novietoti tuvu viens otram. Stiklu purvi ir lielākais augsto purvu komplekss Rietumlatvijā un tam ir raksturīgi akači, straumes, pauguri un ieplakas (Kalniņa, Pakalne, 2002).

Stiklu purvi izveidojušies ieplakās, kas radušās lēzeni viļņotā plakanā Ugāles līdzenumā. Līdzenums radies galvenokārt Ventas ledus mēles, Ventas pieledāja sprostezera un Baltijas ledus ezera darbības un hidrogrāfiskā tīkla attīstības rezultātā. Reljefa saposmojums parasti ir 2-10 m. Virsas saposmojumu pārsvarā veido ledāja un tā kušanas ūdeņu baseinu krasta veidojumi, senās deltas, iekšzemes kāpas un lokālie pamatiežu paaugstinājumi, kas, sakarā ar nelielo kvartāra nogulumu segas biezumu, labi atspoguļojas mūsdienu reljefā. Šie paaugstinājumi, kas bija salas Baltijas ledus ezerā un to virsas absolūtais augstums ir 30-40 m vjl., ieskauj pazeminājumus un ieplakas (20-30 m vjl.), kurās ir izveidojušies arī Stiklu purvi (Xxxxx, 1998).

Ugāles līdzenums atrodas vidēji 30-40 m v.j.l. ar lēzeniem pacēlumiem līdz 50-60 m pie Popes, Puzes, Ameles, kas ir bijušās salas Baltijas ledus ezerā. Plašās platībās virs pēdējā apledojuma morēnas ieguļ arī Baltijas ledus ezera smilšainie nogulumi, kā arī glaciolimniskie māli un smalka smilts. Pazeminājumus Baltijas ledusezera seklūdens zonā aizņem purvu masīvi, tai skaitā arī Stiklu purvi. Tie un arī citi purvi Ugāles

līdzenumā izveidojušies Baltijas ledus ezera līča nevienmērīgas akumulācijas līdzenuma ieplakās, kas sākotnēji bijuši kā Baltijas ledus ezera palikšņi. Mūsdienās tie pārsvarā ir augstie purvi. Kūdras uzkrāšanās sākusies jau preboreālajā laikā, galvenokārt pārpurvojoties pārtmitriem virsas pazeminājumiem, bet daži purvi radušies, aizaugot ezeriem (Kalniņa u.c., 2004). Īpaši intensīva augstā tipa kūdras veidošanās un uzkrāšanās vērojama kopš subboreālā laika jeb pēdējos 3500 gados.

Stiklu purvi atrodas Latvijas ziemeļrietumu daļā Ugāles līdzenumā, kur reljefa virsas atzīmes mainās no 33 m līdz 40 m. Purvu veidošanos ir ietekmējis piejūras klimats, kā arī reljefs un mālainie, vāji caurlaidīgie ieži purva ieplaku pamatnē.

Stiklu purvu teritorijas ģeoloģiskā griezuma augšējo daļu veido 10 līdz 30 m bieza kvartāra nogulumu sega, kas pārsedz devona nogulumiežus.

Zemkvartāra virsas reljefs ir relatīvi saposmots un tā virsa parasti atrodas ap 10 - 30 m v.j.l. ar paaugstinājumiem līdz 45-50 m bijušo salu pamatnē, bet pie Puzes un Usmas ezeriem konstatēti līdz 50-70 m dziļi aprakto ieleju fragmenti (Xxxxxxxxx, u.c., 1998). Pirmskvartāra nogulumu virsu apskatāmajā teritorijā galvenokārt veido vidusdevona Arukilas (D2 ar), retāk augšdevona Gaujas (D3 gj) svītu nogulumieži. Arukilas (D2 ar) svītas nogulumiežus pārstāv vāji caurlaidīgi pelēki smilšakmeņi, aleirolīti un māli (Xxxxxxxxx u.c., 1998).

1.3.3. Augsnes

Stiklu purvu teritorijā galvenokārt ir izplatītas augstā tipa kūdras augsnes, kas izveidojušās purva attīstības gaitā. Purvu malās sastopamas pārejas un zemā tipa kūdras augsnes. Augsnes ap purviem galvenokārt ir veidojušās uz mālainiem vai morēnas, bet vietām arī granšainiem cilmiežiem. Augsnes ir salīdzinoši smagas un mitras, sevišķi purvu tuvumā, kas saistīts ar salīdzinoši augsto gruntsūdens līmeni.

1.3.4. Hidroloģija

Purvi

Vasenieku purvs ir klajš sūnu purvs, vietām akačains. Purvs ir ar lāmām, īpaši daudz tās ir purva ziemeļu daļā. Purva pamatā smilts, mālaina smilts un glejs. Purva rietumu un dienvidu pusē atrodas mežs, no citām pusēm piekļaujas daļēji aizaugušas lauksaimniecības zemes. Purvam pēc konfigurācijas ir apaļa forma. Nelielās lāmas izvietojušās rinķveidā ap purva centrālajā daļā esošo kupolu. Purvā ir izteikts veģetācijas zonējums. Purva centrālajā daļā tālu iestiepjas ar viršiem apauguši ciņu grēdu kompleksi. Purva platība ir 497 ha (te un turpmāk purvu platība uzrādīta pēc LPSR Kūdras fonda datiem uz 1980. g. 1. janvāri).

Vasenieku purva nosusināšana veikta 70.-tajos un 80-tajos gados. Purva rietumu daļā ierīkoti pioniergrāvji un novākts apaugums, lai ierīkotu kūdras ieguves laukus. Purva rietumu daļā ir mežaina dabiska strauta ieplaka. Nosusināšanas grāvjos ūdens līmeni paaugstinājuši bebru aizsprosti.

Pumpuru purvs ir ar grāvju tīklu susināts purvs. Raksturīgas lielas augstumu starpības (8 m) – 44 m v.j.l. purva ziemeļrietumu daļā, un 36 m v.j.l. austrumu daļā. Tādējādi nosusināšanas grāvjos ir lieli kritumi, tomēr tie ir aizsērējuši un vāji darbojas. Dabiskā notece ir apvidus reljefa krituma virzienā – uz austrumiem un dienvidaustrumiem. Meliorācijas grāvju sistēma ūdeņus novada ziemeļu virzienā. Purva platība ir 283 ha.

Stiklu Dižpurvs ir sūnu purvs. Lielākoties apaudzis ar priedītēm, ziemeļu daļā klajš. Purvu ietver priežu meži. Purvs nav grāvots. Kritums uz dienvidiem – Stendes upē. Purva platība 724 ha. Purva pamatā smilts.

Vanagu purvs ir samērā klajš un vietām ar priedēm apaudzis sūnu purvs. Visapkārt priežu mežs. Gar malām dažās vietās veci aizauguši grāvji (Nomals, 1937). Kritums uz dienvidiem – Stendes upē. Purva platība 354 ha. Purva pamatā smilts.

Zvaguļu purvs ir ar priedēm apaudzis sūnu purvs, ziemeļu daļā arī klajš. Purva platība 344 ha. Purva pamatā smilts, mālaina smilts un glejs. Reljefa kritums un notece dienvidu un rietumu virzienā.

Ezeri

Stiklu ezeri ir izveidojušies pirms 9000 līdz 1000 gadu senā Baltijas ledus ezera līča malā (Zāns 1936, Brangulis u.c., 1984, Xxxxxxxx, 1998) To ezerdobes izveidojušās galvenokārt kūstošā ledāja ārdošās darbības rezultātā (Xxxxxxxx, 1988). Dabas liegumā sastopami 3 ezeru tipi – semidistrofi, distrofi un diseitrofi ezeri. Ezeru platība svārstās robežās no 1 līdz 20 hektāriem, lielākie no tiem ir Stūriņezers, Seklenes un Dižieres ezers. Ezeru ūdens tilpumi svārstās no 0,012 līdz 0,347 milj. m3 (Xxxxx, 2005).

Ezeriem, kuri atrodas ūdensšķirtnes zonā – Velnezeram, Līdaku ezeram, Zutenei (Ozoliņezers), Seklenei un Dziļenei nosacītā ūdens apmaiņa ir 0,40-0,70 gadi. Caurtekošajai Mazierei (Pirtsezers), Stūriņezeram un Dižierei (Pilsezers) nosacītā ūdens apmaiņa ir 0,016 – 0,17 gadi.

Būtiskas ūdens līmeņa izmaiņas, pēc pieejamām ziņām, skārušas Zuteni, kad laikā starp 1983. un 1987. gadu bebru darbības rezultātā ezerā ievērojami cēlies ūdens līmenis. Ap 2001. gadu tā paša iemesla dēļ ūdens līmenis cēlies arī Velnezerā un Seklenes ezerā.

Upes

Cauri dabas lieguma teritorijai tek Veciere un Sēme, kā arī vairākas mazākas upītes un strauti. Upes un grāvji savieno ezerus.

1.4. TERITORIJAS BIOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS

1.4.1. Flora

Dabas lieguma „Stiklu purvi” flora pētīta vairāku atsevišķu ekspedīciju laikā. Nozīmīgākos vaskulāro augu atradumus ir izdarījuši LU Botānikas katedras pasniedzēji 1983. gada vasarā (Ābele, 1984), pirmoreiz te konstatējot Buksbauma un palu grīsli Carex buxbaumii, X. xxxxxxxxxx, dižo aslapi Cladium mariscus, Baltijas, stāvlapu un plankumaino dzegužpirkstīti Dactylohiza baltica, D. incarnata, D. maculata, purva sūneni Hammarbya paludosa, Dortmaņa lobēliju Xxxxxxx dortmanna, palu staipeknīti Lycopodiella inundata, gada un vālīšu staipekni Lycopodium annotinum, L. clavatum. 1987. gadā Stiklu apkārtnē ir botanizējuši Bioloģijas institūta zinātnieki un X. Xxxxx. Šajā laikā Velnezerā un Seklenes ezerā pirmo reizi tika atrast daudzstublāja pameldrs Eleocharis multicaulis, gludsporu ezerene Isoetes lacustris un vienzieda krastene Litorella uniflora (Xxxxx, 1988). 1991. gadā I. Rēriha Vanagu purvā ir konstatējusi ciņu mazmeldru Trichophorum cespitosum (Rēriha, 2002).

2002. gadā EMERALD projekta ietvaros teritoriju apsekojušas X. Xxxxxxxx un X.

Xxxxxxx, atkārtoti konstatējot palu staipeknīti Lycopodiella inundata, bet secinot, ka retās sugas Seklenes un Velnezerā nav sastopamas.

Patreizējo pētījumu rezultātā dabas lieguma „Stiklu purvi” teritorijā konstatētas 486 vaskulāro augu sugas no 269 ģintīm un 85 dzimtām (12. pielikums). Dabas lieguma flora kopumā raksturo Piejūras zemienes ģeobotāniskā rajona floristiskās īpatnības (Tabaka, 1974). Kā tipiskas šim rajonam un Rietumlatvijai jāmin tādas sugas kā ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum, izlocītā ķērsa Cardamine flexuosa, sīpoliņu un skrajais donis Juncus bulbosus, J. squarrosus, dūkstu vijolīte Viola uliginosa, palu staipeknītis Lycopodiella inundata (attēls 29. pielikumā), sīkais āboliņš Trifolium dubium (Fatare, 1992).

Ziņas par dabas lieguma „Stiklu purvi” sūnaugu floru ir fragmentāras, kaut gan tieši šī augu grupa labi raksturo gan meža biotopus, gan citas ekosistēmas (Xxxxxxx, 1985). 1995. gadā ekspedīcijā šeit bijusi Xxxxx Xxxxx, ievācot vairākas retas sūnu sugas

– purva lāpstīti Scapania paludicola, Lindberga sfagnu Sphagnum lindbergii (attēls 29. pielikumā), kā arī apaļlapu samtīti Bryum cyclophyllum. Pēdējās sugas atradne ir ārpus dabas lieguma teritorijas – Sēmes purvā (Xxxxx, 2002). Dažas ziņas par sūnaugiem ezeros un to krastos ir apkopojis X. Xxxxx 1994. gadā. 2005. gadā ir iegūti jauni, nozīmīgi papildinājumi par retām sūnu sugām lieguma teritorijā. Kopumā dabas lieguma

„Stiklu purvi” teritorijā patreiz konstatētas 148 sūnaugu sugas no 90 ģintīm un 44 dzimtām (13. pielikums), taču ne viss ievāktais materiāls ir noteikts (gan vaskulāro augu, gan sūnaugu vākumi glabājas Slīteres nacionālā parka herbārijā), tāpēc sugu skaits reāli ir lielāks.

Ķērpju flora dabas liegumā „Stiklu purvi” nav pētīta.

Purvu floru pamatā veido augsto purvu augu sugas. Īpaši jāatzīmē Piejūras zemienei raksturīgas sugas - ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum (attēls 29. pielikumā) un skrajais donis Juncus squarrosus. Lindberga sfagnam Sphagnum lindbergii Latvijā konstatētas tikai divas atradnes, tāpēc tā aizsardzībai ir sevišķi būtiska nozīme. Zvaguļu, Vasenieku, Pumpuru un Vanagu purvā konstatēta sfagnu apaļlape

Odontoschisma sphagni (attēls 29. pielikumā). Visas augsto purvu sugas ir jūtīgas pret hidroloģiskā režīma izmaiņām, kā arī pret nomīdīšanu.

Tipiskākās augsto purvu sugas dabas liegumā „Stiklu purvi” ir makstainā spilve Eriophorum vaginatum, purva vaivariņš Ledum palustre, lielā dzērvene Oxycoccus palustris, polijlapu andromeda Andromeda polifolia, lācene Rubus chamaemorus. Sūnu stāvā dominē brūnais, Magelāna, šaurlapu sfagns - Sphagnum fuscum, S. magellanicum,

S. angustifolium.

Pārejas purvos lielo purvu apmalēs un ezeru piekrastes slīkšņās (attēls 29. pielikumā) dominē uzpūstais grīslis Carex rostrata, struplapu sfagns Sphagnum flexuosum. Te sastop vairākas īpaši aizsargājamās augu sugas – purva sūneni Hammarbya paludosa, palu grīsli Carex paupercula u.c.

Zāļu purvi aizņem nelielas platības, pārsvarā veidojot pārejas joslas purvu malās un ezeru krastos. Biežāk sastopamie dominanti te ir augstais un pūkaugļu grīslis Carex elata, C. lasiocarpa. Kā retākā suga jāmin Buksbauma grīslis Carex buxbaumii (attēli 29. pielikumā), kam dabas liegumā ir viena atradne Dižieres krastā.

Detalizēta purvu izpēte un aizsardzība ir saistīta ar Ramsāres konvencijas un konvencijas “Par bioloģisko daudzveidību” principu īstenošanu Latvijā (Pakalne, 1998). Aktuāli ir darba gaitā pārbaudīt reto augu – dižās aslapes Cladium mariscus un dūkstu grīšļa Carex paupercula atradnes pārejas purvos, no kurām atkārtoti izdevās konstatēt dūkstu grīsli Carex paupercula (kā jau agrāk norādītajā apkārtnē, tā arī citās vietās).

Mežu flora līdz šim nav detalizēti pētīta. Valdošās ir purvainiem mežiem raksturīgas augu sugas – purva vaivariņš Ledum palustre, parastā zilene Vaccinium uliginosum, mellene Vaccinium myrtillus, zilganā molīnija Molinia caerulea u.c. Meži ir tikuši intensīvi izmantoti, pārsvarā tie ir samērā jauni un tāpēc tajos ir neliels kritalu daudzums un brioflora pārsvarā ir nabadzīga. 2005. gada vasarā konstatēta ļoti vitāla bālziedu brūnkātes Orobanche pallidiflora (attēls 29. pielikumā) atradne starp Zvaguļu purvu un Stūriņezeru. Nozīmīga ir izlocītās ķērsas Cardamine flexuosa atradne Pumpuru purva rietumu malā.

Starp Stūriņezeru un Zvaguļu purvu 2005. gadā ir konstatēti vairāki pārmitru mežu nogabali (attēls 29. pielikumā) ar īpaši bagātu briofloru. Te nelielā platībā sastopamas 3 sūnu sugas, kurām veidojami mikroliegumi, vairākas retas un aizsargājamas sūnu sugas. Tai skaitā te aug tikai Latvijas rietumdaļā sastopamā retā sūna – viļņainā šķībvācelīte Plagiomnium undulatum (attēls 29. pielikumā). Šī teritorija līdz šim nebija iekļauta dabisko meža biotopu skaitā.

Uz ziemeļiem no Stikliem Vecieres upes krastā ir sastopami veci, jauktu koku mežā augoši, ozoli, uz kuriem 2005. gadā konstatēta īpaši aizsargājama sūnu suga – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula. Šī suga atrasta arī Stūriņezera apkārtnē uz ozolu pamatnēm, diemžēl bebru darbības rezultātā, ceļoties ūdenslīmenim, daži no ozoliem ir atmiruši. Sugas ekoloģiskās prasības ir pastiprināts gaisa mitrums.

Darba gaitā kā dabiskie mežu biotopi, kuros ir sastopamas īpaši aizsargājamas augu sugas, kurām saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 45 ir veidojami mikroliegumi, ir ieteikti 30 mežu nogabali. No tiem kā mežu atslēgas biotopi ir apstiprināti 12 nogabali.

Pļavas dabas lieguma teritorijā aizņem nelielas platības. To flora līdz šim nav aprakstīta. 2001.-2002. gada pļavu inventarizācijas laikā dabas liegumā “Stiklu purvi” nav reģistrētas dabīgās pļavas.

2005. gada vasarā ir konstatēts dzelzszāles Carex nigra un sāres grīšļa Carex panicea pļavu komplekss Stiklu ciema ziemeļu pierobežā. Pļavas teritorija ir neliela, taču

tās saglabāšanai ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības palielināšanā, jo šeit aug tādas dabas liegumā reti sastopamas sugas kā purvu dzeguzene Epipactis palustris, blusu grīslis Carex pulicaris, purvu attālene Parnassia palustris. Kādreiz artas un sētas pļavas atrodas Ameles-Ugāles ceļa dienvidu malā (Stiklu speciālās internātskolas īpašums). Tā kā te novērojama dabisko pļavu indikatorsugu atgriešanās (bez tam pļavā konstatēta arī Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīta augu suga – sīkais āboliņš Trifolium dubium), būtu vēlams pļavu regulāri pļaut vai ganīt. Pļava 2005. gadā ir iekļauta bioloģiski vērtīgo zālāju skaitā.

Ezeru flora ir nozīmīga ar daudzajām retajām sugām - daudzstublāja pameldru Eleocharis multicaulis – sugai te ir viena no divām atradnēm Latvijā (X. Xxxxxx, 1992; Xxxxxx u.c., 1988), gludsporu ezereni Isoetes lacustris, vienzieda krasteni Litorella uniflora, Dortmaņa lobēliju Lobelia dortmanna. 1994. gada vasarā šīs sugas bija sastopamas Seklenes ezerā un Velnezerā (X. Xxxxx, 2005a,b), bet Xxxxxxxx lobēlijas atradne Xxxxxxx ezerā jau bija aizgājusi bojā. Diemžēl patreiz neviena no minētajām sugām nav saglabājusies, jo tās nepacieš ūdenslīmeņa svārstības bebru darbības rezultātā. Dabas lieguma “Stiklu purvi” 8 ezeru, kuru kopējā ūdensvirsas platība sastāda

68,74 ha, litorālā un nokrastes slīkšņā konstatētas 27 sūnaugu un 70 vaskulāro augu sugas (floras struktūra redzama 14. pielikumā). No tām ezeru litorālā sastopamas kopumā 42, bet nokrastes slīkšņā - 71 sūnaugu un vaskulāro augu suga. Mieturaļģes nav atrastas, acīmredzot humusvielām pārāk bagātās vides dēļ. Ezeros sastopamās īpaši aizsargājamās sugas apkopotas 3. tabulā.

3. tabula

Dabas lieguma “Stiklu purvi” ezeros un to piekrastēs atrastie retie un īpaši

aizsargājamie augi

Zinātniskais nosaukums	Latviskais nosaukums	MK noteikumi nr. 396 (2000. g. 14. nov.)	Latvijas Sarkanā grāmata (2003)	Sūnas (Āboliņa. 1994)	Baltijas reģiona Sarkanā grāmata (1993)	Ezers
SŪNAUGI
Drepanocladus cossonii	Kosona sirpjlape*	-	-	2	-	Stūriņezers
Helodium blandowii	Blandova purvspalve*	-	-	2	-	Stūriņezers
Riccardia chamaedryfolia	Jomainā rikardija*	A	-	1	-	Stūriņezers
Scapania paludicola	purva lāpstīte	A	-	1	-	Stūriņezers
VASKULĀRIE AUGI
Eleocharis multicaulis	daudzstublāju pameldrs*	A	1	-	X	Seklene, Velnezers
Eriophorum gracile	slaidā spilve	-	-	-	X	Dziļene
Isoetes lacustris	gludsporu ezerene*	A	1	-	X	Seklene
Juncus bulbosus	sīpoliņu donis	A	3	-	X	Dižiere, Seklene, Velnezers, Zutene
Littorella uniflora	vienzieda krastene*	A	2	-	X	Seklene
Lobelia dortmanna	Dortmaņa lobēlija*	A	1	-	X	Seklene, Velnezers, (Zutene)
Lycopodiella inundata	Palu staipeknītis	A	2	-	X	Seklene- Velnezers

* - suga nav konstatēta dabas plāna izstrādes laikā

Aizsargājamās augu sugas dabas lieguma teritorijā ir pārstāvētas samērā bagātīgi. Kopumā ir konstatētas 28 īpaši aizsargājamo vaskulāro augu sugas (4.tabula, karte 2. pielikumā), no kurām 4 sugu atradnes patreiz ir izzudušas, bet par 3 sugu ekstitenci ir grūti spriest, jo to agrāk atzīmētās atradnes nav tik precīzi aprakstītas, lai viennozīmīgi spriestu par to izzušanu. Liegumā ir konstatētas 25 aizsargājamas sūnaugu sugas (4.tabula, karte 2. pielikumā), no kurām 3 sugas 2005. gadā nav atrastas. No ES sugu un biotopu direktīvas II un IV pielikumā iekļautajām sugām līdz šim neviena augu suga dabas lieguma teritorijā nav konstatēta. Ir atrastas 5 augu sugas no Eiropas Padomes sugu un biotopu direktīvas V pielikumā iekļautajām sugām.

Dabas lieguma „Stiklu purvi“ ezeros un to nokrastes slīkšņās mūsdienās sastopamas 4 sūnaugu un 4 vaskulāro īpaši aizsargājamo augu sugas. Diemžēl, sakarā ar bebru izraisīto ūdenslīmeņa paaugstināšanos Seklenē un Velnezerā, kas bija bioloģiskās daudzveidības ziņā visievērojamākie lieguma ezeri, 21. gadsimta pirmajos gados liegumā pilnībā izzuduši vairāki reti un ļoti reti īpaši aizsargājamie ūdensaugi no lobēliju-ezereņu

kompleksa un to bagātīgās atradnes- daudzstublāju pameldrs Eleocharis multicaulis, Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna, gludsporu ezerene Isoetes lacustris (var. rectifolia) un vienzieda krastene Littorella uniflora (f. isoetides). Arī aizsargājamais sīpoliņu donis Juncus bulbosus (var. fluitans) ir izzudis ne tikai minētajos ezeros, bet sakarā ar intensīvu peldvietas izmantošanu arī Dižierē. Līdz ar to vienīgais ezers, kurā vēl saglabājusies vismaz viena aizsargājamā ūdensaugu suga no lobēliju-ezereņu kompleksa- sīpoliņu donis Juncus bulbosus var. fluitans, ir Zutene.

4. tabula Aizsargājamās augu sugas dabas liegumā “Stiklu purvi”

N. p.k	Latīniskais nosaukums	Latviskais nosaukums	LSG	ĪAS	MIK	ES	Pirmais informācijas avots, patreizējais stāvoklis
Vaskulārie augi
1.	Botrychium multifidum	Plūksnu ķekarpaparde	2	1	+		Rēriha, 2005
2.	Cardamine flexuosa	Izlocītā ķērsa	2	1	+		Rēriha, 2005
3.	Carex buxbaumii	Buksbauma grīslis	3	1			Ābele, 1983 - Xxxxxx, 2005
4.	Carex paupercula	Palu grīslis	3	1	+		Xxxxx, 1983 - Rēriha, 2005
5.	Carex scandinavica	Skandināvijas grīslis*	2	1	+		Eglīte, 1987- 2005.g. nav konstatēts
6.	Cladium mariscus	Dižā aslape*	3	1			Ābele, Vimba, 1983 - 2005.g. nav konstatēts
7.	Xxxxxxxxxxxx xxxxxxx	Baltijas dzegužpirkstīte	4	1			Ābele, 1983 - Rēriha, 2005
8.	Dactylorhiza fuchsii	Fuksa dzegužpirkstīte	4	1			Rēriha, 2005
9.	Dactylorhiza incarnata	Stāvlapu dzegužpirkstīte*	4	1			Ābele, 1983 - -2005.g. nav konstatēta
10.	Dactylorhiza maculata	Plankumainā dzegužpirkstīte	4	1			Ābele, 1983 - Rēriha, 2005
11.	Eleocharis multicaulis	Daudzstublāju pameldrs*	1	1	+		Xxxxx, 1987 – Xxxxx, 1994 - 2005.g. atradne izzudusi
12.	Gymnadenia conopsea	Odu gimnadēnija	4	1			Xxxxxxx, 2005
13.	Hammarbya paludosa	Purva sūnene	3	1			Ābele, Svars, 1983 – Xxxxx, Rēriha, 2005
14.	Huperzia selago	Apdzira	4	2		V	Rēriha, 2005
15.	Isoetes lacustris	Gludsporu ezerene*	1	1			Xxxxx, 1987 – Xxxxx, 1994- 2005.g.atradne izzudusi
16.	Juncus bulbosus	Sīpoliņu donis	3	1			Zariņa, 1987- Xxxxx, 1994- Xxxxx, Rēriha,2005
17.	Juncus squarrosus	Skrajais donis	3	1			Xxxxx, 1987-Rēriha, 2005
18.	Listera	Sirdsveida divlape	3	1			Rēriha, 2005

	cordata
19.	Littorella uniflora	Vienzieda krastene *	2	1			Xxxxx, 1987 – Xxxxx, 1994- 2005.g.atradne izzudusi
20.	Xxxxxxx xxxxxxxxx	Xxxxxxxx lobēlija*	1	1			Ābele, 1983 – Xxxxx, 1994- 2005.g.atradne izzudusi
21.	Lycopodiella inundata	Palu staipeknītis	2	1	+	V	Ābele, 1983- Xxxxx, 1994- Xxxxx, Rēriha, 2005
22.	Lycopodium annotinum	Gada staipeknis	4	2		V	Ābele, 1983- Xxxxxxxx,2002- Rēriha, 2005
23.	Lycopodium clavatum	Vālīšu staipeknis	4	2		V	Ābele, 1983 – Rēriha, 2005
24.	Orobanche pallidiflora	Bālziedu brūnkāte	2	1	+		Rēriha, 2005
25.	Platanthera bifolia	Smaržīgā naktsvijole	4	1			Rēriha, 2005
26.	Trichophorum cespitosum	Ciņu mazmeldrs	3	1			Rēriha, 1991 – Rēriha, 2005
27.	Trifolium dubium	Sīkais āboliņš	3				Rēriha, 2005
28.	Viola uliginosa	Dūkstu vijolīte	3				Rēriha, 2005
Sūnaugi
1.	Antitrichia curtipendula	Nokarenā stardzīslene	2	+	+		Xxxxxx, 2005
2.	Barbilophozia attenuata	Sašaurinātā bārdlape	0	+			Rēriha, 2005
3.	Bazzania trilobata	Trejdaivu bacānija	2	+	+		Rēriha, 2005
4.	Calypogeia sphagnicola	Sfagnu somenīte*	4	+			Xxxxx, 1995 – 2005.g. nav atrasta
5.	Ephemerum serratum	Zobainā īslaicīte	3	+			Xxxxxx, 2005
6.	Frullania tamarisci	Tamariska frulānija	1	+	+		Rēriha, 2005
7.	Geocalyx graveolens	Smaržīgā zemessomenīte		+	+		Rēriha, 2005
8.	Helodium blandowii	Xxxxxxxx purvspalve*	2				Xxxxx, 1994 -2005.g. nav atrasta
9.	Hypnum pratense	Pļavas hipns	3				Xxxxxx, 2005
10.	Jamesoniella autumnalis	Rudens džeimsonīte	3				Rēriha, 2005
11.	Jungermannia leiantha	Gludkausiņa jungermannija		+	+		Rēriha, 2005
12.	Leucobryum glaucum	Zilganā baltsamtīte				V	Rēriha, 2005
13.	Metzgeria furcata	Dakšveida mecgērija	2				Rēriha, 2005
14.	Neckera complanata	Gludā nekera	2	+			Rēriha, 2005
15.	Neckera	Īssetas nekera	2				Rēriha, 2005

	pennata
16.	Odontoschism a denudatum	Kailā apaļlape		+	+		Rēriha, 2005
17.	Odontoschism a sphagni	Sfagnu apaļlape		+			Rēriha, 2005
18.	Plagiothecium undulatum	Viļņainā šķībvācelīte		+			Rēriha, 2005
19.	Pogonatum dentatum	Zobainā bārdaine	1				Rēriha, 2005
20.	Riccardia chamaedryfoli a	Xxxxxxx xxxxxxxxx*	1	+			Xxxxx, 1994 -2005.g. nav atrasta
21.	Riccardia palmata	Pirkstainā rikardija	3	+			Xxxxxx, 2005
22.	Scapania irrigua	Palienes lāpstīte	1				Rēriha, 2004
23.	Scapania paludicola	Purva lāpstīte	1	+			Xxxxx, 1995 – Rēriha 2005
24.	Sphagnum compactum	Blīvais sfagns	4				Rēriha, 2005
25.	Sphagnum lindbergii	Lindberga sfagns	1	+			Xxxxx, 1995 – Rēriha, 2005

Apzīmējumi:

LSG – aizsardzības kategorija Latvijas Sarkanajā grāmatā (Xxxxxxxxxxx, 2003)

ĪAS – īpaši aizsargājama suga (MK noteikumi Nr. 396., 14.11.2000., grozījumi 27.07.2004. Cipari 1 un 2 apzīmē 1. un 2. pielikums)

MIK – sugas aizsardzības nodrošināšanai var dibināt mikroliegumus (MK noteikumi Nr. 45., 30.01.2001., tiek gatavoti grozījumi)

ES – Eiropas Padomes direktīva 92/43/EEC (21.05.1992), V – šīs direktīvas pielikums

* - suga nav konstatēta dabas plāna izstrādes laikā

Tabulu sastādot, izmantoti LU Bioloģijas institūta un Slīteres nacionāla parka herbāriju dati un literatūras avoti (Ābele, 1984., Xxxxx, 2002., Xxxxxx, 2002., Xxxxx, 1988.), uzrādot augu sugas konstatācijas gadu un personu, kas to ir izdarījusi.

1.4.2.1. Zīdītājdzīvnieki

1.4.2. Fauna

Līdz šim vienīgā informācija par zīdītājdzīvnieku faunu atrodama EMERALD projekta NATURA 2000 datu formā (NATURA 2000 Data Form, apsekotājs X. Xxxxxxxxx u.c.). Dabas aizsardzības plāna ietvaros zīdītājdzīvnieku faunas izpēti veica X. Xxxxxx. Kopējais zīdītājdzīvnieku faunas uzskaitījums dots 15. pielikumā.

Mežiem raksturīgās zīdītājdzīvnieku sugas

Liegumā konstatēta Latvijas mežiem visraksturīgākā sīko zīdītāju suga - meža strupaste. Konstatētas visas četras pārnadžu sugas un sastopams baltais zaķis. No mazajiem un vidēji lielajiem plēsējiem sastopamas vai varbūtēji sastopamas 7 sugas:

zebiekste, sermulis, sesks, meža cauna, lapsa, jenotsuns un āpsis. Precīzas ziņas par lūšu un vilku izplatību dabas liegumā 2005. gada vasarā nav iegūtas. Pēc kādas Stiklu ciemata iedzīvotājas teiktā liegumā novērots lūsis. Daudzviet atrasti vilku ekskrementi.

Zālājiem raksturīgās zīdītājdzīvnieku sugas

Tā kā nesen lieguma teritorijā daļa zemes izmantota lauksaimniecības vajadzībām, samērā lielas platības aizņem kultivētie zālāji un atmatas dažādās aizaugšanas stadijās. Tur konstatēti kurmis un lauku strupaste, sastopams arī pelēkais zaķis. Kā varbūtēji sastopama sīko zīdītāju suga minama svītrainā klaidoņpele.

Šajos atklātajos biotopos barības meklējumos ierodas vairums to zīdītājdzīvnieku sugu, kuras midzeņus un slēptuves pamatā ierīko mežā: gan pārnadži, gan mazie un vidēji lielie plēsēji. Ūdenstilpju tuvumā laukstaugu sugām bagāti zālāji vasarā ir galvenais barošanās biotops arī bebriem.

Amfibiontie zīdītāji

Liegumā konstatētas trīs amfibiontie zīdītāju sugas: ūdenscirslis Neomys fodiens, ūdensžurka un bebrs Castor fiber. Bebri samērā lielā skaitā sastopami gandrīz visos lielākajos meliorācijas grāvjos un strautos. Spriežot pēc medību dzīvnieku uzskaišu datiem, liegumā acīmredzot sastopamas arī ondatras, ūdri Lutra lutra un Amerikas ūdeles Mustela vison. Pēdējā no minētajām sugām ir introducēta Latvijas teritorijā un uzskatāma par nevēlamu faunas elementu. Tās ieviešanās Latvijas dabā bijis viens no iemesliem Eiropas ūdeles izzušanai.

Bebrs

Tā ir viena no zīdītāju sugām, kas lieguma teritorijā būtiski ietekmē gan veģetāciju, gan atsevišķas augu un dzīvnieku sugas. Vistiešākā ietekme novērojama meliorētajās teritorijās. Nograužot krūmus un kokus, bebri aizkavē zālāju apmežošanos. Savukārt būvējot dambjus uz meliorācijas grāvjiem, tiek atjaunots kādreizējais hidroloģiskais režīms. Tā kā meliorācijas grāvju vietumis liegumā ir samērā daudz, bebri ir ieviesušies biotopos, kuros to klātbūtne nav raksturīga: purvos un purvainajos mežos. Visumā dambji ir nelieli un to appludinātās platības ir nelielas. Meliorācijas grāvju un strautu krastos bebri vai nu rok alas, vai zemākās vietās būvē „mājas”. Atsevišķās vietās bebru darbības rezultātā bija izveidojušies nokaltušas koksnes sakopojumi gan stāvošu sausokņu, gan kritalu veidā, kuri visumā atbilda meža atslēgas biotopa – bebraine statusam. Tādejādi bebru darbība radījusi jaunu dzīves telpu koksnē dzīvojošajām, tai skaitā retajām, bezmugurkaulnieku sugām. Tai pat laikā lieguma teritorijā bebru darbībai nav būtiskas ietekmes uz mežu kā resursu. Kā bebru darbības negatīvais aspekts minama ūdens līmeņa paaugstināšana Seklenes un Velnezeros, kā rezultātā izzudušas vairākas augu sugas.

Latvijā veiktie vilku ekoloģijas pētījumi (Xxxxxxxxx, 2002) liecina, ka bebrs ir

nozīmīgs vilku barības resurss.

Tā kā bebru darbība no dabas aizsardzības viedokļa lieguma teritorijā lielākoties uzskatāma par pozitīvu, bebru medības un to darbības ierobežošana pieļaujama tikai Zutenes, Seklenes un Velnezeru apkaimē.

Dažādos biotopos dzīvojošās zīdītājdzīvnieku sugas

Liegumā konstatēta viena no Latvijā visbiežāk sastopamajām sīko zīdītāju sugām

- meža cirslis un noteikti sastopama arī otra - mazais cirslis. Tās praktiski vienlīdz bieži satopamas kā mežainos, tā atklātos un kā sausos, tā mitros sauszemes biotopos.

Liegumā konstatētas divas sikspārņu sugas: ziemeļu sikspārnis un Natūza sikspārnis, bet kā varbūtējas minamas vēl četras sugas. Dienas slēptuves sikspārņiem parasti ir ēkās un koku dobumos, bet barojas tie dažādos biotopos.

Augstāk jau norādīts uz vēl citām sugām, kas pārmaiņus izmanto dažādus biotopus.

5.tabula. Tipiskās zīdītājdzīvnieku sugas dabas liegumā “Stiklu purvi”

Latīniskais nosaukums	Latviskais nosaukums
Sorex araneus	Meža cirslis
Sorex minutus	Mazais cirslis
Eptesicus nilssoni	Ziemeļu sikspārnis
Lepus europaeus	Pelēkais zaķis
Lepus timidus	Baltais zaķis
Clethrionomys glareolus	Meža strupaste
Microtus arvalis	Lauku strupaste
Castor fiber	Eirāzijas bebrs
Sus scrofa	Meža cūka
Cervus elaphus	Staltbriedis
Alces alces	Alnis
Capreola capreolus	Stirna

Aizsargājamās zīdītājdzīvnieku sugas

6. tabulā apkopoti dati par īpaši aizsargājamo sugu sastopamību Stiklu dabas liegumā. 16. pielikumā dota informācija par aizsargājamo zīdītājdzīvnieku populāciju stāvokli dabas liegumā.

6. tabula. Aizsargājamās zīdītājdzīvnieku sugas dabas liegumā “Stiklu purvi”

Suga	LSG	ES	ĪAS	MIK
Neomys fodiens – ūdenscirslis	4
Eptesicus nilssonii - ziemeļu sikspārnis			X
Pipistrellus nathusii - Natūza sikspārnis			X
Lepus timidus - baltais zaķis			X
Canis lupus – vilks		II; IV; V	X
Lutra lutra – ūdrs	4	II; IV	X
Martes martes – meža cauna		V	X
Lynx lynx – lūsis		II; IV	X

Apzīmējumi.

LSG – aizsardzības kategorija Latvijas Sarkanajā grāmatā (1998. gada izdevums) (0-4 – kategorijas atbilstoši IUCN kategorijām); ES – ES Sugu un biotopu direktīvas un Putnu direktīvas sugas,

II,IV,V – šīs direktīvas pielikumi; ĪAS– MK noteikumu Nr. 396 (2000.14.11) “Īpaši aizsargājamo sugu saraksts” sugas, 1.pielikums „Īpaši aizsargājamo sugu saraksts”; MIK - MK noteikumu Nr. 45 (2001.30.01) “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” sugas.

1.4.2.2. Herpetofauna

Līdz šim herpetofaunas pētījumi dotajā teritorijā nebija veikti.

2005. gada pētījumos konstatētas 8 sugas, kuru uzskaitījums un izplatības raksturojums dots 17. pielikumā. Nacionālajā līmenī aizsargājamās sugas nav konstatētas. No ES Sugu un biotopu direktīvas IV pielikumā minētajām sugām sastopama purva varde Rana arvalis un dīķa varde Rana lessonae.

Nepieciešamie papildus pētījumi

Tritonu sugas netika konstatētas, lai gan ir iespējamas (lielais tritons, Triturus cristatus) vai gandrīz noteikti sastopamas (mazais tritons, Triturus vulgaris) dotajā teritorijā. Šo sugu izplatības un biotopu noskaidrošanai nepieciešams īpašs pētījums potenciālajās nārsta ūdenstilpēs pavasarī (maijs-jūnijs) pieaugušo īpatņu nārsta laikā, vai vasaras 2. pusē (augustā), meklējot tritonu kāpurus. Šajā sakarā perspektīvākā ir grāvju sistēma klajumā uz ZR no Stikliem, karjers un grāvji uz DA no Stikliem.

1.4.2.3. Ornitofauna

Ornitoloģioskās izpētes līmenis teritorijā, vēsturiskie pētījumi

Iepriekšējā laika periodā – mūsu gadsimta sākumā, kā arī iepriekšējā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados Stiklu dabas liegums un tā apkārtējās teritorijas ornitoloģiskās izpētes nolūkos apmeklēta salīdzinoši regulāri. Par teritorijas ornitofaunas izpētes sākuma laiku jāuzskata pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākums, kad uzsākts darbs pie Latvijas ligzdojošo putnu atlanta (1980-1984). Tad tam sekojošais Eiropas ligzdojošo putnu atlants (1985-1989).

Latvijas purvu izpētes projekta (rietumdaļa) ietvaros no 06.līdz 10.07.1995. purvu apkārtni apmeklējis X.Xxxxxxx, dabas liegumā un tā robežu tuvumā, kontrolējot melno stārķu ligzdu mikroliegumus un vairākās vietās veicot arī 1,5-2 stundu ilgus dienas plēsīgo putnu novērojumus no augstām vietām .

EMERALD projektā ornitofaunu Stiklu purvu kompleksā – purvos, ezeros un to apkārtnē, kā arī mežā 2001.gada aprīlī un maijā inventarizējis V. Liepa. Kopumā 2001.g.aprīlī un maijā viņš teritoriju apmeklējis 7 reizes, katru dienu veicot vienu vai vairākus maršrutus, gan purvu, gan mežu daļā.

No 2003.gada uzsākta Purvu manitoringa programma, kurā reģistrēts arī putnu uzskaites maršruts Vasenieku purvā. Tādējādi ir trīs gadu ilgs putnu uzskaišu materiāls no šī purva.

2005.g. aprīlī, maijā un jūlijā veikti vairāki maršruti, kas pēc iespējas pilnīgāk aptver dabas lieguma teritoriju. Aprīlī veiktie maršruti bija orientēti uz agri ligzdojošo īpaši aizsargājamo pūču sugu, dzeņu sugu, kā arī citu aizsargājamo putnu sugu

meklēšanu. Maijā izieti vairāki purvu maršruti, bet jūlijā skatīti medņu riesti, meklēti vēlu ligzdojošie dienas plēsīgie putni un melnie stārķi.

Teritorijā tipiskākās un izplatītākās sugas

Tā kā dabas lieguma „Stiklu purvi” īpatnība ir diezgan vienmērīgā meža un purva kā biotopu pārstāvniecība, tad tas atspoguļojas arī putnu sugu sastāvā.

Visos augstajos purvos un to pārejas purvu fragmentos bieži novērojamas sugas ir lauku cīrulis Alauda arvensis un pļavu čipste Anthus pratensis, mazāk lukstu čakstīte Saxicola rubetra, lielāka apaugumu vietās dzeguze Cuculus canorus, koku čipste Anthus trivialis, purvu malu zonās mērkaziņa Gallinago gallinago, vietās ar lapkokiem vītītis Phylloscopus trochylus.

Purvus ietverošo vecāko mežaudžu robežzonās putnu sugu skaits ir visai liels. Parastākās ir žubīte Fringilla coelebs, melngalvas ķauķis Xxxxxx xxxxxxxxxxx, čunčuņš Phylloscopus collybita, vītītis Phylloscopus trochylus, svirlītis Phylloscopus sibilatrix, sarkanrīklīte Erithacus rubecula, melnais meža strazds Turdus merula, paceplītis Troglodytes troglodytes, melnais mušķērājs Muscicapa hypoleuca, dziedātājstrazds Turdus phylomelos, lauku balodis Columba palumbus, meža tilbīte Tringa ochropus, sloka Scolopax rusticola un daudzas citas.

Tā kā purvus aptverošie meži aug pārsvarā uz oligotrofām augsnēm, tad gandrīz visur dominējošā koku suga ir priede. Skuju koku, it sevišķi priežu mežos putnu gan sugu skaita, gan blīvuma ziņā ir krietni mazāk. Te raksturīgi ir žubīte Fringilla coelebs, koku čipste Anthus trivialis, mizložņa Certhia familiaris, peļkājīte Prunella modularis, dižraibais dzenis Dendrocopos major, zeltgalvītis Regulus regulus, sīlis Garrulus glandarius, cekulzīlīte Parus cristatus, pelēkais mušķērājs Muscicapa striata un citas.

Dabas liegumā konstatēto putnu uzskaitījums dots 18. pielikumā.

Teritorijā konstatētās īpaši aizsargājamās putnu sugas

Īpaši aizsargājamo sugu uzskaitījums dots 7. tabulā. To raksturojums un atradņu uzskaitījums dabas liegumā “Stiklu purvi” dots 19.pielikumā. Medņu riestu un aizsargājamo sugu izplatības karte redzama 3. pielikumā.

7.tabula Dabas liegumā “Stiklu purvi”un tā tiešā apkārtnē konstatētās Latvijas un Eiropas īpaši aizsargājamās putnu sugas un to sastopamības biežums

2005. ligzdošanas sezonā

Sugas nosaukums	LV	PDI	MIK	Biotops	Sastopamība dabas liegumā**
Lielais dumpis Botaurus stellararis	+	+	+	Ezeri, dīķi, pludinājumi	Ligzdo Struņķu dīķos pie teritorijas dienvidaustrumu robežas.
Melnais stārķis Ciconia nigra	+	+	+	Meži	Novēro epizodiski, ligzdo 2-4 pāri

Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus	+	+	+	Ezeri, purvi, dīķi, pludinājumi	Caurceļošanas laikā. Varētu ligzdot 1-2 pāri
Zivju ērglis Pandion haliaeetus	+	+	+	Meži, pludinājumi, purvi	Novērots regulāri. Ligzdo 2-3 pāri
Ķīķis Pernis apivorus	+	+	-	Meži	Ligzdo vismaz 10 pāri
Jūras ērglis Haliaeetus albicilla	+	-	+	Xxxxx, meži	2005.g. atrasta ligzda.
Čūskērglis Circaetus gallicus	+	+	+	Purvu-mežu robeža	Novērots vienu reizi medījam.
Niedru lija Circus aeruginosus	+	+	-	Dažādi niedrāji	Novērota vienu reizi.
Mazais ērglis Aquila pomarina	+	+	+	Lapkoku un jaukti meži lauku masīvu tuvumā	Novērots vairākas reizes, iespējams ligzdo 1-2 pāri teritorijā vai blakus tai.
Xxxxxxx Xxxxxx tetrix	++	+	-	Augstie purvi, retaines, izcirtumi, mež malas	Riesto visos purvos, kopskaitā vismaz 28-30 rubeņu gaiļi.
Mednis Tetrao urogallus	++	+	+	Priežu meži	5 riesti teritorijā, vēl 3 tuvu tās robežām
Mežirbe Bonasa bonasia	++	+	-	Mežs	Piemērotās vietās bieža
Dzērve Grus grus	+	+	-	Niedrāji, slapji meža iecirkņi, izcirtumi, purvi	Regulāri ligzdo vismaz 15 pāri, neligzdojošās vismaz 20
Grieze Crex crex	+	+	-	Lauki, pļavas	Ligzdo vismaz 5 pāri
Dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria	+	+	-	Augstie purvi	Ligzdo visos purvos kopskaitā vismaz 15 pāru
Kuitala Numenius arquta	+	-	-	Augstie purvi	Novērota vienu reizi 2003.g.
Purva tilbīte Tringa glareola	+	+	-	Augstie purvi	Ligzdo 4 purvos no 6, kopskaitā vismaz 14 pāru
Upes zīriņš Sterna hirundo	+	+	-	Xxxxx, dīķi	2005.g.viens pāris Stūriņezerā
Meža balodis Columba oenas	+	-	+	Mežs	Konstatēts 2 vietās.
Apodziņš Glauccidium passerinum	+	+	+	Mežs	Ligzdo vismaz 8-10 pāri
Bikšainais apogs Aegolius funereus	+	+	+	Priežu un jaukti skujkoku meži	Ligzdo vismaz 10 pāri
Vakarlēpis Caprimulgus europaeus	+	+	-	Mežs	Biežs
Trīspirkstu dzenis Picoides trydactylus	+	+	+	Mežs	Ligzdo 3-6 pāri
Xxxx xxxxxxx Lulilla arborea	+	+	-	Meža malas	Atsevišķās vietās ligzdo
Melnā dzilna Dryocopus martius	+	+	-	Mežs	Varētu ligzdot vismaz 15 pāri

Pelēkā dzilna Picus canus	+	+	-	Mežs	Varētu ligzdot vismaz 8-10 pāri
Xxxxx xxxxxx Xxxxxx collurio	+	+	-	krūmāji	Piemērotās vietās ligzdo
Xxxxx xxxxxx Xxxxxx exubitor	+	-	-	Augstais purvs	Kopā visos purvos ligzdo 3-4 pāri
Mazais mušķērājs Ficedula parva	+	+	-	Mitri veci meži	Ligzdo 20-30 pāri

Apzīmējumi:

LV – Latvijā īpaši aizsargājama suga

PDI – Putnu direktīvas I pielikuma putnu suga MIK – veidojams mikroliegums

**- skaita vērtējumā ietilpst arī tie pāri/īpatņi, kas DL ielido baroties, bet ligzdo netālu ārpusē

apmēram – 0,5-1 km robežās.

++ - ierobežoti izmantojama īpaši aizsargājama putnu suga

Ornitofaunas daudzveidības novērtējums

Dabas lieguma mežos, kas apņem visus 5 teritorijas augstos purvus, līdz šim datētas

16 īpaši aizsargājamu putnu sugas, no kurām 15 sugas minētas Putnu direktīvas I pielikumā. Tā ir lielākā daļa no visām teritorijā konstatētajām sugām.

Salīdzinoši tik lielam īpaši aizsargājamu putnu sugu skaitam par iemeslu ir dabas lieguma mežu visai lielā dažādība. Bez priežu tīraudžu un jauktu skujkoku nogabaliem, kas ir lielā pārsvarā, pārstāvēti arī lapu koku meži.

Mežaudzes ir hidroloģiski daudzveidīgas. Sastopami dažādi mežaudžu augšanas apstākļu tipi - no dumbrāja līdz vērim un no purvāja līdz lānam, silam un grīnim.

Dominē mitrie un slapjie meža augšanas apstākļu tipi. Liela nozīme ir mežaudžu izteikti mozaīkveidīgajam izvietojumam, kad mijas nogabali ar dažādiem mitruma režīmiem. Svarīgi, ka dabas liegumā daudzus kilometrus aizņem purvu – mežu robežjoslas, to konfigurāciju nosaka purvu līči un pussalas. Šāda veida robežjoslām – starp diviem dažādiem biotopiem, raksturīgs paaugstināts sugu skaits un blīvums.

Atsevišķos dabas lieguma sektoros sastopami vidēja vecuma un veci ozoli, kas dažviet nogabalos veido visai būtisku sastāvdaļu un no bioloģiskā viedokļa dažādo vidi.

Tālāk nosauktas teritorijas meža daļā konstatētās Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamu putnu sugas (Putnu direktīvas I pielikums – 7. tabula).

No īpaši aizsargājamiem dienas plēsīgajiem putniem – piekūnveidīgajiem (Falconiformes) novērotas 5 sugas– zivju ērglis (2-3 pāri), ķīķis (ap 10 pāru), jūras ērglis (1 pāris), čūskērglis (novērots), mazais ērglis (ap1-2 pāru).

Vistveidīgie (Galliformes) putni pārstāvēti ar 2 Eiropas nozīmes sugām, kas Latvijā ir daļēji izmantojamo sugu sarakstā – mežirbi (sastopama bieži) un medni, kuram meža un purvu robežjoslā vai to tuvumā zināmi 5 riesti kā mikroliegumi, bet dabas lieguma tiešā tuvumā izvietojas vēl 3 medņu riesti.

Šeit labi pārstāvēti īpaši aizsargājamie dzilnveidīgie (Piciformes) putni – trīspirkstu dzenis (3-5 pāri), pelēkā dzilna (8-10 pāri) un melnā dzilna (ap 15 pāru), no kuriem pēdējās divas sugas vērtējamas kā daudzskaitlīgas.

Arī tādu pūčveidīgo (Strigiformes) īpaši aizsargājamu putnu sugu, kā bikšainais apogs (ap 10 pāru) un apodziņš (ap 8-10 pāru) teritoriālo pāru skaits vērtējams kā salīdzinoši liels.

Bez iepriekš jau nosauktajām Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamām putnu sugām, meža daļā vēl sastpams melnais stārķis (2-4 pāri), meža balodis (konstatēts 2 vietās, tikai Latvijas īpaši aizsargājama putnu suga), vakarlēpis (biežs), mazais mušķērājs (ap 20-30 pāru).

Dabas lieguma ievērojamu daļu aizņem augstie purvi. Vasenieku, Pumpuru, Dižpurva, Vanagu, Medņu un Zvaguļu purvu kopējā platība ir 2257 ha jeb 34% no dabas lieguma teritorijas. Šī purvu kompleksa platība kopā ar Sēmes purva dienvidu līci – Trīšautpurvu/Semspurvu- ir ap 2607 ha.

Katrs no minētajiem purviem ir savdabīgs un atšķirīgs. Galvenie faktori, kas nosaka putnu faunas bagātību konkrētā purvā ir tā lielums (jo lielāks, jo bagātāka), dabiskums jeb tā mitruma pakāpe (jo mitrāks, jo bagātāka), apauguma pakāpe jeb pārskatāmība (jo klajāks, jo bagātāka), ezeriņu-lāmu daudzums (jo vairāk ezeriņu, jo bagātāka).

Kā redzams 8. tabulā, visbagātākais purvs tipisko īpaši aizsargājamo Eiropas nozīmes putnu sugu ziņā gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ir Zvaguļu purvs. Te konstatēti 6 dzelteno tārtiņu un 5-8 purva tilbīšu pāri.

Arī blakus esošais, klajais Pumpuru purvs bagāts ar dzeltenajiem tārtiņiem – 5 pāri, viens purva tilbītes pāris. Dižpurvā, nelielo klajo zonu dēļ un sakarā ar nelielo purva ezeriņu skaitu, šīs sugas pārstāvētas vājāk - attiecīgi 1 un 3 pāri.Jāatzīmē, ka visos šā dabas lieguma purvos, izņemot Medņu purvu, konstatēti riestojam rubeņi. Pēc aptuvena vērtējuma vislielākie rubeņu riesti atrodas Zvaguļu (ap 8 gaiļem) un Vasenieku purvos (ap 7gaiļiem), mazākā skaitā Dižpurvā (izklaidus) un Pumpuru purvā (ap 3-5 gaiļiem).

Visos minētajos purvos, izņemot Medņu un Vanagu purvus, kaut reizi, konstatēta tikai purviem raksturīga putnu suga - xxxxx xxxxxx (Latvijā īpaši aizsargājama suga), kā arī dzērve, kas ligzdo arī citos teritorijas biotopos, piemēram, slapjos meža nogabalos, upīšu palieņu zonās un līdzīgās vietās.

Kopumā dabas lieguma purvi ir vērtējami kā maz ietekmēti. Pavisam purvos kopā novērotas 7 īpaši aizsargājamās putnu sugas.

No purviem tipiskajām īpaši aizsargājamajām Eiropas nozīmes putnu sugām vislielākais skaits ir dzeltenajam tārtiņam –14 pāru, purva tilbītei –ap 10 pāru. Riestojošo rubeņu kopējais skaits - ap 25.

Atsevišķos gadījumos purvos konstatētas tādas Eiropas nozīmes putnu sugas, kā ziemeļu gulbis, kuitala, niedru lija (Vasenieku purvā), zivju ērglis (ligzda Medņu purvā), čūsku ērglis (Vanagu purvā).

Kā sugu daudzveidību ierobežojošs faktors jāuzskata tas, ka katrs no purviem atsevišķi nav pārāk liels, un, ka visos no tiem nav lāmas un ezeriņi. Arī pārlieku blīvs priedes aizaugums atsevišķās purvu vietās un melioratīvā ietekme sašaurina sugu spektru un pāru skaitu. Tomēr, teritoriāli nelielie, bet netālu viens no otra esošie dabas lieguma purvi kopā veido mozaīkveida mitraini, kurā dzīvojošās putnu sugas nelielo attālumu dēļ ir savstarpējā kontaktā. Tādēļ dabas lieguma purvi vērtējami kā vienots komplekss un tajos dzīvojošās sugas ir viena no šī teritorijas vērtībām.

Pļavas un lauki dabas liegumā pārstāvēti daudz mazākā platībā kā citi biotopi. Tās izvietotas teritorijas vidus un rietumu daļās joslās starp purviem. Līdz ar to, te atrastas

tikai 3 īpaši aizsargājamās Eiropas nozīmes putnu sugas – grieze, xxxxx xxxxxx un xxxx xxxxxxx (pļavas- meža robežjoslā).

Dabas lieguma ezeri ir visai nelieli, oligotrofi, ar mazattīstītu ūdensaugu veģetāciju, tādēļ putnu sugām, sevišķi ūdensputniem nav īpaši nozīmīgi, jo barošanās apstākļi tajos ir visi vāji. Tomēr bieži sastopamās ūdensputnu sugas tajos ir sastopamas. Konstatēta 1 īpaši aizsargājamā Eiropas nozīmes putnu suga - upes zīriņš Stūriņezerā.

8.tabula

Latvijas un Eiropas īpaši aizsargājamo purviem raksturīgo putnu sugu

sastopamība dabas liegumā “Stiklu purvi”.

Purvs	Platī ba*	Rubenis (riests)	Dzērve	Dzelte nais tārtiņš	Purva tilbīte	Xxxxx xxxxxx	Kuitala	Ziemeļu gulbis
Vasenieku	497	7 (8)	1-2 n	6	5-8	1p 1983	1	1
Pumpuru (Gansilu)	283	2-3 (5)	1-2	5	1	1	-	-
Dižpurvs	724	3 (6+5+8)	3 un neligzdo jošās	1	3	1	-	-
Semspurvs un Trīšaut purvs**	ap 350	2-3 (8)	2	1	2	1	-	-
Vanagu	354	4 (-)	2	1	-	-	-	-
Medņu	55
Zvaguļu	344	8 (10)	1-2	1	-	1	-	-
Kopā	2431	4-28 (50)		15		3-5

* pēc LPSR Kūdras fonda datiem uz 1980.g.1.janvāri

** ārpus lieguma teritorijas - Lielsalas purva dienvidrietumu līcis. Papildus informācija :

Lielsalas purvs –2019ha, izdalīts izstrādei 1659ha,1340ha frēzkūdras iztrāde, dzērveņu liegums (bijušais) 120ha (Priedaines mežniecības bij. 459-461,477,478 kv. x.xx. Stūriņu ez.)

(iekavās)- Valsts meža dienesta uzskaites dati (pēcV.Liepa)

Sugas, kurām nepieciešami papildus pētījumi

Nepieciešams precizēt sekojošas ziņas:

1) nepieciešams noskaidrot vai dabas liegumā pastāv vēl kāds medņu riests, par kura esamību netieši liecina 2005.g. sezonā pamanītās pazīmes;

2) nepieciešams precizēt griežu teritoriju izvietojumu;

3) mežos ligzdojošajām lielo ligzdu apdzīvotājām sugām svarīga ir ligzdošanas vietu noskaidrošana, kas dabas lieguma teritoriju izmanto kā barošanās vietu, bet, iespējams ligzdo ārpus tās, tiešā tuvumā (melnais stārķis, mazais ērglis, u.c.).

1.4.2.4. Ihtiofauna

Saskaņā ar EMERALD projekta datiem dabas liegumā atzīmēta viena suga Vecierē – platgalve Cottus gobio (apsekojis X. Xxxxxxx, X. Xxxxxxx, 2001), ezeros nav

konstatētas aizsargājamas zivju sugas (apsekojis X. Xxxxxxxxxx u.c., 2002). Latvijas ezeru datu bāzē – XXX.xxxxx.xx atrodama informācija par dažu sugu izplatību dabas lieguma teritorijā. Seklenes un Stūriņezerā atzīmēta līdaka, rauda asaris, bet Dižierē, bez augstāk minētajām sugām, ir konstatēts arī plaudis.

1.4.2.5. Bezmugurkaulnieki

Gliemju fauna

Tuvākās teritorijas, kurās veikta gliemju faunas izpēte ir Slīteres NP, Moricsala un Talsu mežniecība. Stiklos pētījumi līdz šim nav veikti.

Kopumā teritorijā konstatētas 23 sauszemes gliemežu sugas, kas ir 27 % no Latvijā zināmo sauszemes gliemežu sugu skaita, kā arī viena saldūdens gliemežu suga. Lielākā daļa ir tipiskas un parastas sugas. No tām aizsargājamas ir divas sugas – margainais vārpstiņgliemezis Clausilia dubia un asribu vārpstiņgliemezis Clausilia cruciata, kuram izveidojams mikroliegums. Abas sugas ir ierakstītas LSG. Tās ir arī dabisko mežu biotopu indikatorsugas.

Margainais vārpstiņgliemezis Clausilia dubia

Stiklos no apsekotajiem nogabaliem suga konstatēta 162.kv./18.nog. egļu mežā uz apses stumbriem (stumbra diametrs >40 cm). Tās sastopamību Xxxxxxx var raksturot kā retu. Latvijā suga izplatīta visā teritorijā, taču sastopama reti. Margainais vārpstiņgliemezis ir raksturīgāks lapu koku mežiem. Nav konstatēts priežu meža biotopos. Tā ir recedenta, retāk subrecedenta suga ar 1. sastopamības klasi. Mežos, kuros suga konstatēta, ir veiktas izlases cirtes (izcirstas egles), vienreizējas un vairākas kailcirtes pēdējo simts gadu laikā. Sugas īpatņu skaits ir daudz mazāks mežos, kuri atjaunojušies pēc vairākkārtējām kailcirtēm, nekā mežos, kuros veiktas izlases cirtes. Nav konstatēta egļu kultūrās. Uzturas zemsegā, zem trūdošu koku un celmu mizas, zem kritalām un akmeņiem. Mitrā laikā uzturas uz lapu koku stumbriem. Kalcifila suga.

DA plānā sugai biotopos speciāli apsaimniekošanas pasākumi nav vajadzīgi. Sugu apdraud kailcirtes, tāpēc pirms plāno kailcirtes mežos (izņemot priežu mežus) jāveic sugu inventarizācija.

Asribu vārpstiņgliemezis Clausilia cruciata

Stiklos no apsekotajiem nogabaliem suga konstatēta 162.kv./18.nog. egļu mežā uz apses stumbriem (stumbra diametrs >40 cm). Tās sastopamību Xxxxxxx var raksturot kā retu. Latvijā suga izplatīta visā teritorijā, taču sastopama reti. Asribu vārpstiņgliemezis biežāk un lielākā skaitā konstatēts Ziemeļvidzemē. Nav konstatēts priežu meža biotopos. Recedenta, retāk subrecedenta suga ar 1. sastopamības klasi. Mežos, kuros suga konstatēta, ir veiktas izlases cirtes (izcirstas egles) un vienreizējas kailcirtes pēdējo simts gadu laikā. Nav konstatēta egļu kultūrās. Uzturas zemsegā, zem trūdošu koku un celmu mizas, zem kritalām un akmeņiem. Mitrā laikā uzturas uz lapu koku stumbriem.

DA plānā sugai biotopos speciāli apsaimniekošanas pasākumi nav vajadzīgi. Sugu apdraud kailcirtes, tāpēc pirms plāno kailcirtes mežos (izņemot priežu mežus) jāveic sugu inventarizācija.

Kopumā gliemežu sugu daudzveidība Stiklos raksturojama kā mēreni bagāta, kam par iemeslu ir meža biotopu vienveidība – pārsvarā priežu meži un egļu meži, kuri mežsaimnieciski ir ietekmēti.

Stiklos ir reģistrēta jauna atradne mitrāju pumpurgliemezim Vertigo lilljeborgi. Līdz šim sugai bija zināmas trīs atradnes Latvijā, no kurām ziņas par vienu ir vairāk nekā 50 gadus vecas. Suga konstatēta melnalkšņu mežā (privātā teritorijā netālu no tilta un ceļa uz mājām Saliņas). Ziņu par šo sugu ir pārāk maz, lai varētu objektīvi spriest par tās jūtīgumu un tipiskumu konkrētajā vietā, ietekmējošiem faktoriem un teritorijas apsaimniekošanas pasākumiem. Suga ir izteikti stenotopiska, kurai nepieciešamas ļoti slēgtas asociācijas atklātos piejūras mitrājos un zemajos purvos. Mitrāju pumpurgliemezis ir ziemeļeiropas suga. Areāls ietver Skandināvijas valstis (izņemot galējos ziemeļu apgabalus), Anglijas un Īrijas ziemeļdaļu. Izolēti areāli Vācijas dienviddaļā un Pirenejos, atsevišķās vietās Lietuvā.

Kukaiņi

Publicētu datu par bezmugurkaulnieku sugām dabas liegumā „Stiklu purvi” nav. Atsevišķi dati atrodami publikācijās, piemēram, X. Xxxxxxxxxx darbos par zirnekļiem. Viņa vadībā 1980-os gados Stiklos notika LU Bioloģijas fakultātes studentu prakses, kuru laikā tika ievāktas dažādas sugas. Iespējams, ka tika atrastas arī retas sugas, taču ne kolekcijas, ne prakses atskaites nav saglabājušās.

Arī Latvijas Sarkanajā grāmatā (Spuris 1998) nav tieši norādīts, ka dati iegūti DL Stiklu purvi, bet kartē ir atzīmēts. Acīmredzot sen konstatētais lielais dižkoksngrauzis Ergates xxxxx tika atrasts studentu prakses laikā vai arī mutiska informācija iekļauta LSG. Stiklu purvi tika apsekoti Emerald projekta laikā (2001.-2003.). No aizsargājamām un retām sugām tika konstatēti: vītolu slaidkoksngrauzis Necydalis major, zaļais vītolgrauzis Aromia moschata, apšu raibenis Limenitis populi, gāršas samtenis

Lopinga achine, krastu medniekzirneklis Dolomedes plantarius.

DL teritorija ir liela un ietver visai atšķirīgus biotopus. Kopumā teritorijas lielākajā daļā ir Latvijai tipiska šo biotopu fauna. Atsevišķās vietās sugu daudzveidība ir augstāka. Bezmugurkaulnieku sugām nozīmīgās teritorijas ir redzamas kartē 4. pielikumā.

DL apsekošanas laikā ievākti biotopu bioloģiskās vērtības indikatori (9. tabula), analizēta augstā lakstaugu-krūmu stāva (20. pielikums) un virsaugsnes (21. pielikums) fauna. Bezmugurkaulnieku pētījumi notika samērā īsā laika periodā, tāpēc šī ekspertīze parāda tikai daļu no iespējamās sugu daudzveidības.

Tauriņi pārlido un sugas, ar vairākiem izņēmumiem, ne vienmēr var tieši piesaistīt konkrētam biotopam. Tie raksturo visu teritoriju kopumā. Tauriņu sugu daudzveidība DL ir samērā augsta (37 sugas), jo konstatēta apmēram trešdaļa no Latvijā zināmajām sugām (9. tabula). Dominē sugas, kas ir ekoloģiski plastiskas, bieži sastopamas Latvijā. Tomēr konstatētas divas Eiropā aizsargājamas sugas gāršas samtenis Lopinga achine un meža sīksamtenis Coenonympha hero (10. tabula). Gāršas samtenis apdzīvo lapkoku mežus vai skujkoku mežu malas ar lapu kokiem. Meža sīksamtenis apdzīvo slapjas pļavas, bieži vien uz kūdrainas augsnes. Tātad abām šīm sugām ir piemēroti biotopi.

Stiklu purvos un to apkārtnē samērā lielā skaitā konstatēts purva dzeltenis Colias palaeno, kas ir purva glaciālrelikts. Barojas ar Vaccinium ģints sīkkrūmiem – brūklenēm, zilenēm, mellenēm. Uzskatāms par purva biotopu speciālistu. Citu purva speciālisti

netika konstatēti. Purvos ir liels skaits arī divu zilenīšu sugu – Plebeius idas un P. agrus, kas ir raksturīgi tieši purviem, bet tie nav speciālisti. Kāpuri galvenokārt barojas ar viršiem. Purvam raksturīgas sugas ir atrodamas arī tālu aiz purva robežām.

Tauriņu izvietojums teritorijā ir nevienmērīgs. Tie lielākā skaitā sastopami vietās, kur meži mijas ar klajumiem, gar meža un purva malām. Meža masīvu un purvu vidienē tauriņu ir maz.

Sugām bagātākās vietas ir DL galējās rietumu daļas meži, meža stiga no Stikliem līdz Velnezeram un Seklenei, kā arī gar Zvaguļpurva ziemeļrietumu malu. Šeit lielā skaitā ir sastopamas abas Eiropā aizsargājamās sugas – meža sīksamtenis Coenonympha hero un gāršas samtenis Lopinga achine. Pēdējās divas atradnes apdraud aizaugšana: meža stiga - ar lapkokiem, platības pie Zvaguļpurva ar krūmiem un kokiem, pļavas tiek tikai daļēji pļautas. Jāpiezīmē, ka visas trīs tauriņu atradnes ir izolētas savā starpā un no citām tauriņu populācijām.

9. tabula Dabas lieguma “Stiklu purvi” konstatētās biotopu indikatorsugas

Tauriņi	Spāres	Saproksilofāgi
Aglais urticae	Aeshna cyanea	Acanthoderes clavipes
Agrodiaetus Xxxxxx	Xxxxx grandis	Adelocera fasciata
Apatura ilia	Calopteryx splendens	Laphria gibbosa
Aphantopus hyperantus	Calopteryx virgo	Laphria flava
Aporia crataegi	Coenagrion hastulatum	Lasius fuliginosus
Araschnia levana	Coenagrion lunulatum	Leptura pubescens
Argynnis adippe	Coenagrion puella	Melanotus erythropus
Argynnis aglaja	Cordulegaster boltoni	Monochamus sutor
Argynnis laodice	Gomphus vulgatissimus	Necydalis major
Argynnis paphia	Ischnura elegans	Oberea aculata
Brenthis ino	Lestes sponsa	Osmoderma eremita *
Carterocephalus palaemon	Leucorhinia rubicunda	Peltis grossa
Clossiana selene	Libellula depressa	Platycerus caraboides
Coenonympha arcania	Libellula fulva	Platyrrhinus resinosus
Coenonympha glycerion	Libellula quadrimaculata	Poecilonota variolosa
Coenonympha hero *	Pyrrhosoma nymphula	Scolytes ratzenburgi
Coenonympha tullia	Somatochlora metallica
Colias palaeno	Sympetrum flaveolum
Gonopteryx rhamni
Lasiommata maera
Leptidea sinapis
Limenitis populi
Lopinga achine *
Lycaena virgaureae
Maniola jurtina
Melicta athalia
Melicta dione
Mellicta Aurelia
Ochlodes venatus
Pararge aegeria
Pieris brassicae
Plebeius argus
Plebeius idas

Thymelicus lineola

Thymelicus sylvestris

Vacciniina optilete

Vanessa Atlanta

Apzīmējums: * - ES aizsargājama suga.

Augstā purva lakstaugu-sīkrūmu stāva bezmugurkaulnieku fauna

Tipiskā augstajā Vasenieku purvā lakstaugu-sīkkrūmu bezmugurkaulnieku fauna ir nabadzīga (20. pielikums). Atšķirībā no citiem Latvijas purviem, dominē dejotājmušas Empididae, kuru imago un kāpuri ir plēsīgi. Tāpat samērā lielā skaitā konstatēti trauslkājodi Limoniidae. Citu divspārņu dzimtu populācijas blīvums ir zems. Purviem raksturīgo trīsuļodu Chironomidae blīvums ir ļoti zems, bet miģeles Ceratopogonidae vispār netika konstatētas. Samērā daudz cikāžu Cicadodea. Zirnekļu blīvums ir atbilstošs purviem.

Lakstaugu-sīkkrūmu bezmugurkaulnieku faunas īpatnību, iespējams, nosaka tas, ka paraugu ievākšanas vieta izvēlēta purva daļā, ko skārusi meliorācijas ietekme. Parauglaukumā ir maz sfagnu, virši ir zemi, vietām ir atklātas kūdras laukumiņi. Vietas izvēle ir izdarīta apzināti, lai nākotnē varētu novērtēt agrākā hidroloģiskā režīma atjaunošanas ietekmi. Šādos apstākļos bezmugurkaulnieku fauna ievērojami atšķiras no neskarta augstā purva faunas.

No naktstauriņiem purvos konstatēta liels raksturīgo sprīžmešu īpatņu skaits. Sugas nav noteiktas. To izlidošanas laiks ir vēlāks kā Viduslatvijas purvos, iespējams, tas saistīts ar Stiklu purvu atrašanos vairāk uz ziemeļiem.

Īpatnēja fauna ir izveidojusies Stiklu dižpurvā, kur ir pārejas purvu fragmenti. Šeit konstatētas slapjajām pļavām raksturīgas indikatorsugas, piemēram, purvāju sisenis Mecostethus grossus. Tas liek secināt, ka šādas ieplakas ar pārejas (zemā) purva fragmentiem paaugstina purva kopējo sugu daudzveidību.

Purva sugas nav apdraudētas.

Augstā purva virsaugsnes bezmugurkaulnieku fauna

Parauglaukums izvēlēts meliorācijas ietekmētā purva daļā. Tādējādi tika aprakstīta ietekmēta purva fauna. Konstatēts, ka virsaugsnes fauna ir daudzveidīgāka, kā tipiskā augstajā purvā (21. pielikums). Lai gan parauglaukums ir meliorācijas ietekmēts, tomēr ir saglabājušās purvam raksturīgās sugas. Purva speciālista skrejvaboles Agonum ericeti blīvums ir samazināts, citas skrejvaboles Pterostichus rhaeticus – ļoti zems. Konstatēts arī purva speciālists skrejvabole Carabus nitens. Purvam raksturīgo īsspārņu Staphylinidae un sprakšķu Elateridae populācijas ir vājas. Toties parādās skrejvaboles, kuru blīvums neskartos purvos ir zems, piemēram, pēc izmēra lielā skrejvabole Carabus arvensis, kā arī Pterostichus diligens. Konstatētas vaboļu sugas, kas apdzīvo ūdenstilpju krastus un purvā nav sastopamas, piemēram, Dischirius globosus un Elaphrus sp. To varētu izskaidrot ne tikai ar meliorācijas ietekmi, bet arī ar purva lāmu klātbūtni. Lāmām, atšķirībā no tipiskām purva lāmām, krasti nav apauguši ar sfagniem un ir piemēroti sugām, kurām nepieciešama atsegta augsne. Šis biotops nodrošina arī dažu ar ūdeņu

krastmalām saistītu blakšu Hebrus ruficeps, Saldula spp., Hydrometra gracililenta un citu pastāvēšanu.

Parauglaukumā ir arī purvam raksturīgie fitofāgi: lapgrauzis Lochmaea caprea un cikāde Ulopa reticulata.

Skudru sugu daudzveidība un populācijas blīvums ir nedaudz zemāks, kā tipiskā augstajā purvā. Ir paaugstināts māņzirnekļu populācijas blīvums, tie purvos sastopami reti. Zirnekļu blīvums ir atbilstošs augstajam purvam. Sugas nav noteiktas, iespējams, sugu sastāvs atspoguļo meliorācijas ietekmi.

Novērots, ka purvos ir īpaši daudz lielas piltuves veidojošo zirnekļu Agelena labirynthica. Sugai nepieciešama zema veģetācija. Iespējams, ka šis zirneklis šogad visā Latvijā ir lielākā skaitā, arī Stiklu purvos.

Purva sugas nav apdraudētas.

Ezeru un upju bezmugurkaulnieku fauna

Spāru sugu skaits ir vidējs – 18 sugas (9. tabula). Spāru sugu sastāvs ir tipisks purva ezeriem un ir līdzīgs visos DL ezeros, jo tie arī tipoloģiski ir līdzīgi. Lielāka spāru daudzveidība konstatēta pie strauta, kas iztek no Vasenieku purva. Tur parādās upēm raksturīgas sugas. Īpaši jāatzīmē retās spāres Cordulegaster boltoni atradums. Protams, spāres dažkārt aizlido tālu no ūdenstilpes vai ūdensteces, kurā ir dzīvojuši to kāpuri, tā, ka ne vienmēr precīzi var pateikt to vairošanās vietu.

Vasenieku purva lāmas ir sugām nabadzīgas. Dominē bieži sastopamā spāre Libellula quadrimaculata. Savukārt no purva iztekošajā upītē daudzveidība ir ievērojami lielāka.

DL teritorijas ūdenstilpēs un ūdenstecēs tika meklētas arī retas un aizsargājamas ūdensvaboles, taču netika konstatētas. Parasto ūdensvaboļu daudzveidība ir augsta. Ir tikai nelieli piemēroti mikrobiotopi priekš divjoslu airvaboles Graphoderus bilinetus. Sugas atrašana ir iespējama eitrofās ūdenstecēs. Platajai airvabolei Dytiscus latissimus nav piemērotu biotopu. Suga nav raksturīga purva ezeriem. Kāpuri barojas ar makstenēm, kuru DL ūdeņos ir maz.

Velnezers un Seklene ir raksturīgi ar īpašu augstu trīsuļodu Chironomidae skaitu, kas netika novērots citos DL ezeros.

Vēl viena DL ezeru īpatnība - Dziļenes ezerā konstatēts sūklis Spongilla lacustris. Tas ir zināmā mērā paradoksāli, ka purva ezerā ar humusvielām bagātu, iespējams skābu ūdeni, ir atrodami sūkļi. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka ziemeļu krasts ir no minerālaugsnes. Citos ezeros sūkļu nav, lai gan arī tiem kāds no krastiem ir ar minerālaugsni.

DL ūdeņu sugas nav apdraudētas. Rekreācija ezeru krastos būtiski neietekmē ezeru sugas.

Mežu bezmugurkaulnieku fauna

Analizējot saproksilofāgu sugu sastāvu (9. tabula), var konstatēt, ka tas ir samērā nabadzīgs, neskatoties uz to, ka dabas liegumā ir liels mežu īpatsvars. Lielas skujkoku audžu platības un relatīvi jauni meži pašlaik ir samērā nepiemēroti reto sugu

pastāvēšanai. Vecu lapkoku īpatsvars ir neliels. Tomēr jāatzīmē, ka DL ir stabila lielā asmaļa Peltis grossa populācija. Labas populācijas ir galvenokārt gar mazajām upītēm, kur lielāks lapkoku īpatsvars. Konstatēts ļoti retais sprakšķis Adelocera fasciata, kā arī citi dabisko mežu indikatori. Lielāka saproksilofāgu daudzveidība konstatēta mežos, kas atrodas gar ūdenstecēm. Īpaši augsta tā ir ap bebrainēm pie strauta, kas iztek no Vasenieku purva. Tur atrastas vairākas dabisko mežu indikatorsugas. Bebrainēs ir koki dažādās sadalīšanās pakāpēs un nodrošina ilgstošu saproksilofāgu pastāvēšanu. Mežos gar upītēm ir piemēroti mikrobiotopi bērzu briežvabolei Ceruchus chrysomelinus, bet īpatņi netika konstatēti. Arī gar ezeriem ir labvēlīgāki apstākļi saproksilofāgiem, jo ir lielāks bērzu un melnalkšņu īpatsvars. Tomēr visas konstatētās populācijas ir pie ezeriem vājas, jo piemērotu biotopu platības ir ierobežotas. Labākā vieta ir gar Zutenes ezera rietumu krastu, kur ir vecas priedes, egles, daudz kritalu, arī daži resni kadiķi. Te is stabila lielā asmaļa populācija.

Savdabīgi koku sugām bagāti meži ir DL austrumu daļā pie Zvaguļu mājām. Tur ir tādi atmiruši koki kā pīlādži, lazdas, oši un kārkli. Tur ir liela saproksilofāgu daudzveidība.

Konstatēts viens ozols ar lapkoku praulgrauzi Osmoderma eremita (koordinātes: x 0387530, y 6357020). Populācija ir vāja, tomēr sugai ir perspektīvi nelieli biotopi DL rietumu daļā (183., 199. kvartāli). Koks ar praulgrauzi atrodas ārpus DL robežas tuvumā, tāpēc aizsardzības pasākumam rekomendējošs raksturs. Praulgrauzim piemēroti biotopi ir tie, kur agrāk, iespējams, bijusi parkveida ainava ar klajuma ozoliem. Tā kā Latvijā daudz citās vietās ir īpatņiem bagātas praulgrauža atradnes, tad esošā atradne nevar būtiski palielināt sugas aizsardzības statusu. Šeit pat konstatēts retais divzobu vārpstiņgliemezis Clausilia bidentata un plaši izplatītais gludais vārpstiņgliemezis Cochlodina laminata. Pašlaik šī teritorija stipri aizaug, kā arī vietām ir iestādītas egles un priedes. Tur var selektīvi cirst egles un atjaunot parkveida ainavu ar atsevišķiem ozoliem.

Priežu mežos gar Zvaguļpurva dienvidaustrumu malu konstatēta vāja skudru lauvas Myrmeleon formicarius populācija. Tas, protams, ir pārsteidzošs fakts, ka mitrāju kompleksā ir sausummīlošas sugas. Populācija, iespējams, ir izolēta.

DL mežos dispersi pie ezeriem, gar upītēm ir sastopama spožā skudra Lasius fuliginosus.

2005. gada janvāra vējgāzes bojātie koki nākotnē nodrošinās labvēlīgus apstākļus saproksilofāgu attīstībai.

Kopumā DL ir maz vietu ar saproksilofāgiem piemērotiem biotopiem, jo visā teritorijā ir bijusi un vietām turpinās saimnieciskā darbība. Dominējošie priežu meži ir maz piemēroti īpaši aizsargājamām sugām. Meža apsaimniekošana sugas ietekmē lielākoties negatīvi – zūd sugu biotopi (veci koki), bet dažas sugas var gūt labumu – parādās saules apspīdēti koki izcirtumu malās un izcirtumi ar ziedaugiem, kur papildus baroties.

Pļavu biotopu bezmugurkaulnieku fauna

Dabas liegumā pļavas lielākās platībās ir atrodamas tikai Stiklu ciema apkārtnē, kur tās tiek apsaimniekotas, citur tās ir nelielas. Nav konstatētas pļavas, kuras būtu piemērotas retu un aizsargājamu bezmugurkaulnieku sugu pastāvēšanai. Pļavās konstatētas tikai parastas tauriņu sugas.

10. tabula Dabas liegumā “Stiklu purvi” konstatētās retās un aizsargājamās kukaiņu

sugas.

Latviskais un latīniskais nosaukums	LSG	Berne	ES	MK 2000	MK 2001	MAB	Biotops	Sastopamība dabas liegumā
Divzobu vārpstiņgliemezis Clausilia bidentata	3			+		IS	Lapkoku meži	Reti
Strautuspāre Cordulegaster boltoni	2			+	+		Upes	Reti
Mainīgā spāre Libellula fulva	1			+			Ezeri	Reti
Ugunsspāre Pyrrhosoma nymphula	4						Ezeri, upes	Reti
Krastu medniekzirneklis Dolomedes plantarius *	3						Ūdeņu karstmalas	?
Zaļais vītolgrauzis Aromia moschata *	4						Veci vītoli	Reti
Lielais dižkoksngrauzis Ergates faber *	1			+	+	BSS	Vecas priedes	Reti
Vītolu slaidkoksngrauzis Necydalis major	2			+		IS	Atmiruši lapkoki	Reti
Lapkoku praulgrauzis Osmoderma eremita	1	II	II, IV	+	+	BSS	Atmiruši ozoli	Reti
Lielais asmalis Peltis grossa						IS	Atmirušas egles, bērzi	Pareti
Zilā briežvabole Platycerus caraboides						IS	Atmiruši lapkoki	Reti
Sveķu platsmeceris Platyrrhinus resinosus						BSS	Trūdoša koksne	Reti
Apšu krāšņvabole Poecilonota variolosa						BSS	Saules apspīdētas dzīvas apses	Reti
Apšu zaigraibenis Apatura ilia	2						Apšu meži	Reti
Meža sīksamtenis Coenonympha hero		XX	XX	+			Mitras pļavas	Vietām bieži
Apšu raibenis Limenitis populi	4						Apšu meži	Reti
Gāršas samtenis Lopinga achine		II	IV	+			Lapkoku, jaukti meži	Vietām bieži

Dzeltenā laupītājmuša Laphria flava	4						Atmiruši koki ar konsgraužiem	Reti
Kuprainā celmmuša Laphria gibbosa	1			+			Atmiruši koki ar konsgraužiem	Reti
Spožā skrejvabole Carabus nitens	2			+			Augstie purvi	Reti
Spožā skudra Lasius fuliginosus				+			Koki ar bojātu serdes daļu, dobumu	Pareti

Apzīmējumi:

LSG – Latvijas Sarkanā grāmatas (Spuris 1998) kategorija; Berne - Bernes konvencijas pielikumi; ES – ES Padomes direktīvas pielikumi; MK – LR Ministru kabineta noteikumi; MAB – dabiskie meža biotopi (Xxxxxxxx u.c. 2000): IS – indikatorsuga, BSS – biotopu speciālistu suga; * - suga nav konstatēta inventarizācijas laikā.

1.4.3.1. Purvu biotopi

1.4.3. Biotopi

Dabas liegumā „Stiklu purvi” ir ietverti 6 augstie purvi – Vasnieku, Pumpuru, Stiklu Dižpurvs, Vanagpurvs, Bērzpurvs un Zvaguļpurvs. „Stiklu purvi” ir lielākais sūnu purvu komplekss Latvijas rietumdaļā. Purvu kopplatība ir 1873,6 ha (~28% no lieguma platības), tajā skaitā sūnu purvi – 1777,2 ha, zāļu purvi – 59,2 ha un pārejas purvi – 37,2 ha.

Pumpuru purvs ir meliorēts, taču grāvji ir nelieli un to efektivitāte zema, meliorācija uzsākta arī Vasnieku purvā.

Stiklu Dižpurvs ir vairāk pētītā teritorija. Purva lielāko daļu veido neskarts augstā sūnu purva biotopu komplekss. Stiklu purvā sastopamas Sphagnetum magellanici, Empetro nigri-Sphagnetum fusci, Sphagnetum cuspidati un Vaccinio uliginosi-Pinetum sylvesti augu sabiedrības (Pakalne, Salmiņa, Xxxxxxx, 2004). Raksturīgs ciņu-lāmu komplekss. Lāmām raksturīgās sugas ir parastais baltmeldrs Rhynchospora alba un dūkstu grīslis Carex limosa. Purva apmalēs ir zāļu un pārejas purvu biotopi. Biežāk ir sastopama pārejas purva veģetācija ar Caricetum rostratae augu sabiedrību. Nelielas teritorijas aizņem arī pūkaugļu grīšļa Carex lasiocarpa audzes (Pakalne, Salmiņa, Xxxxxxx, 2004). Dižpurva ziemeļaustrumu daļā lāmu apmalēs ir Lindberga sfagna Sphagnum lindbergii atradnes.

Vasenieku purva meliorētajā daļā ir pazemināts ūdenslīmenis, tāpēc te lielāka loma augu segā ir xxxx xxxxxx Calluna vulgaris, bet lāmas ir izžuvušas – tas ir degradēts augstā purva biotops. Te ir traucēta sfagnu sūnu attīstība un novērojama koku apauguma veidošanās. Līdz ar to mazinās bioloģiskā daudzveidība. Atsegtā kūdra grāvju malās un sausajās lāmās rada labvēlīgus apstākļus adventīvas un ekspansīvas sūnu sugas – parastās līklapes Campylopus introflexus – attīstībai, jo kūdra ir tik sausa, ka te nespēj augt citas augu sugas. Parastā līklape Vasnieku purvā konstatēta 2005. gada pavasarī. Parastā līklape Eiropā ir kļuvusi par nelabvēlīgu sugu, kura kāpu zonā izspiež dabīgo floru. Pārējo Vasenieka purva daļu veido neskarts augstā sūnu purva biotopu komplekss. Vasenieku purva centrālajā daļā saglabājies ciņu-lāmu komplekss (attēls 29. pielikumā),

kas ir sevišķi nozīmīgs faktors putnu sugu eksistencei. Lāmas ir gan īslaicīgi izžūstošas, gan ar pastāvīgu ūdens līmeni. Lāmās sastopamas tādas biotopam raksturīgas aknu sūnas kā zvīņlapu kurcija Kurzia pauciflora un peldošā zemzarīte Cladopodiella fluitans. Vasenieku purva rietumu malā veidojas strauts, kas ievērojami palielina teritorijas bioloģisko daudzveidību, radot kontaktjoslas un specifiskus ekoloģiskos apstākļus. Purva dienvidu daļā sastopama Eriophoro – Trichophoretum cespitosi augu sabiedrība.

Vanagpurvā un Zvaguļu purvā ir neskarts augstā sūnu purva biotopu komplekss. Te ir bagātākās, rietumlatvijai raksturīgās sugas – ciņu mazmeldra Trichophorum cespitosum atradnes liegumā. Suga šeit veido Eriophoro – Trichophoretum cespitosi augu sabiedrību. Šajos purvos nav lāmas ar noturīgu ūdenslīmeni. Ieplakās ir parastā baltmeldra Rhynchospora alba audzes. Te sastop arī reto un īpaši aizsargājamo sūnu sugu

– sfagnu apaļlapi Odontoschisma sphagnii, kura sastopama tikai nedaudzos Latvijas rietumdaļas purvos (Tīrspurvs, Nidas purvs, Klāņu purvs, Zemgaļu purvs, Lielais Ķemeru tīrelis, kā vienīgais izņēmums Latvijas austrumdaļā, bet arī Piejūras zemienē, jāmin Laugas purvs Limbažu rajonā).

Lai gan Pumpuru purvs ir meliorēts, grāvji šeit ir sekli, aizaugoši un vāji funkcionējoši (attēls 29. pielikumā), tāpēc šeit iespējama pakāpeniska dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanās. Purvā ir arī dažas lāmas ar noturīgu ūdenslīmeni (attēls

29. pielikumā). Purvs ir samērā klajš. Minēto apstākļu dēļ, var uzskatīt, ka te ir neskarts augstā sūnu purva biotopu komplekss. Pumpuru purva lāmu apmalēs raksturīgas sevišķi bagātas garlapu raseņu Drosera anglica audzes. Te sastop arī hibrīdsugu Drosera x obovata. Dažās vietās ir konstatēta sfagnu apaļlape Odontoschisma sphagnii.

Bērzpurvs ir mazākais no Stiklu purviem. Tas ir samērā sauss un aizaudzis ar parasto niedri Phragmites australis. Spriežot pēc koku straujā gadskārtējā pieauguma, mitruma apstākļi pasliktinājušies pēdējo gadu laikā. Nav sastopamas aizsargājamas sugas.

Aizsargājami purvu biotopi (karte 5. pielikumā, biotopu platības 12. tabulā) saskaņā ar Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvu “Par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku aizsardzību” ir: neskarti augstie purvi (7110*); degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120); pārejas purvi un slīkšņas (7140).

1.4.3.2. Mežu biotopi

Meži aizņem 68 % no teritorijas, 749 ha mežu ir privātīpašumā (2. att.).

Dabas lieguma „Stiklu purvu” teritorijā ir konstatēti 19 meža augšanas apstākļu tipi (3.attēls). Biežāk izplatītie ir slapjaiņi – tie kopumā sastāda 34% no visiem mežiem. Šajā grupā dominē slapjais mētrājs un slapjais damaksnis. Ievērojami mazāk ir pārstāvēts grīnis un slapjais vēris. 33% no teritorijas mežiem veido sausieņu meži – pārsvarā damaksnis un lāns, mazākas teritorijas aizņem mētrāji, bet nelielās platībās sastopams vēris un sils. Purvaiņi sastāda 29% no teritorijas. Starp tiem visvairāk ir sastopams niedrāja un purvāja meža augšanas apstākļu tips, nelielās platībās sastopami dumbrāji. Susinātie mežu tipi – āreņi (3%) un kūdreņi (1%) aizņem nenozīmīgas teritorijas.

Valsts un pārējie meži Stiklu dabas liegumā, ha un %

; Pārējie mež 9%; 558,7

; Valsts meži 91%; 5686,4

481,5

745,5

704,7

626

502,9

539

2.attēls. Valsts un pārējie meži dabas liegumā „Stiklu purvi”.

Meža augšanas apstākļu tipu sadalījums Stiklu dabas liegumā

800

700

600

500

400

300

200

100

0

Hektāri

Sils

35,9

Mētrājs

251,2

Lāns

Damaksnis

Vēris

Grīnis

56,6

56,5

Slapjais mētrājs

Slapjais damaksnis

Slapjais vēris

Purvājs

17

Niedrājs

Dumbrājs

56

32

86,7

3,1

3,9

5,4

32,6

Mētru ārenis

Šaurlapu ārenis

Platlapju ārenis

Viršu kūdrenis

Mētru kūdrenis

Šaurlapu kūdrenis

3. attēls. Meža augšanas tipu sadalījums dabas liegumā „Stiklu purvi”.

Biežāk sastopamā koku suga ir priede - tā dominē 80% no kopējās meža zemju platības. Bērzs dominē 10% no teritorijas, egle – 9%, bet melnalksnis un apse – 1% no mežu kopplatības.

Vecumu grupas Stiklu dabas liegumā

1800

1600

1400

1200

1000

800

600

400

200

0

1742,1

43% no mežu kopplatības sastāda meži, kuru vecums ir no 51 līdz 100 gadiem, 33% mežaudžu vecums nepārsniedz 50 gadus, 22% mežaudžu vecums ir no 101 līdz 150 gadiem un tikai 2% mežaudzēs koku vecums pārsniedz 151 gadu vecumu (saskaņā ar taksāciju, maksimālais uzrādītais vecums ir 183 gadi; 4. attēls).

Hektāri

Jaunaudzes

881

Vidēja vecuma audzes

Briestaudzes

620,8

Pieaugušas audzes

795,3

Xxxxxxxxxx audzes

183

4. attēls. Vecuma grupas dabas liegumā „Stiklu purvi”.

Dabiskie meža biotopi

Dabisko mežu biotopu (jeb mežaudžu atslēgas biotopu) uzskaitē dabas lieguma

„Stiklu purvi” teritorijā uz 2003. gadu fiksēti 43 dabisko meža biotopu nogabali vai to daļas 56,3 ha platībā, bet, veicot papildus pētījumus, uz 2005. gada septembri ir izdalīti

65 dabisko meža biotopu nogabali 90,4 ha platībā un 67 potenciālie dabisko meža biotopu nogabali 125,4 ha platībā (karte 6. pielikumā). Dominē skuju koku meža dabiskie biotopi, kas aizņem 45,9 ha (potenciālie - 86,8 ha). Otrajā vietā ir slapjie priežu un bērzu meži 12,1 ha platībā (potenciālie - 23,3 ha). Pārējo dabisko meža biotopu platība ir niecīgāka (11. tabula).

11. tabula Dabiskie meža biotopi dabas liegumā „Stiklu purvi” (stāvoklis uz 2005.g.septembri)

Mežaudžu atslēgas biotopu veidi	Platība (ha)
Skuju koku mežs	45,9
Slapjš priežu un bērzu mežs	12,1
Mistrots skuju – lapu koku mežs	19,7
Slapjš melnalkšņu mežs	9,7
Cits lapu koku mežs	2,9
Biokoks	0,1
Kopā	90,4
Potenciālo mežaudžu atslēgas biotopu veidi	Platība (ha)
Skuju koku mežs	86,8
Slapjš priežu un bērzu mežs	23,3
Mistrots skuju – lapu koku mežs	9,5
Slapjš melnalkšņu mežs	3,5
Cits lapu koku mežs	2,3
Kopā	125,4

Aizsargājamie meža biotopi saskaņā ar Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvu “Par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku aizsardzību” ir (karte 5. pielikumā, biotopu platības 12. tabulā): boreālie meži (9010*); purvaini meži (91D0*); melnalkšņu staignāji (9080*). Visi minētie biotopi ir Eiropas nozīmes prioritārie biotopi.

1.4.3.3. Pļavu biotopi

Dabas liegumā “Stiklu purvi” pļavas un lauksaimniecības zemes aizņem aptuveni 3% no teritorijas. Lieguma teritorijā nav konstatētas nozīmīgas dabiskās pļavas. Gandrīz visas pļavas ir bijušas kultivētas. Līdz šim nav konstatēti aizsargājami pļavu biotopi.

Dabas plāna izstrādes ietvaros ir veikta nelielo pļavu inventarizācija. Diemžēl to lielāka daļa ir aizaugošas pļavas, kuru sugu sastāvs stipri degradēts, tāpēc to aizsardzībai nav prioritāras nozīmes. Aizsargājams biotops – zilganās molīnijas pļavas un īpaši aizsargājamas sugas ir saglabājušās Ūķenes mežniecības 365. kvartāla 17. nogabalā, kas patreiz ir apmežota. Ja teritoriju atbrīvotu no apauguma un regulāri pļautu, varētu saglabāt gan biotopu, gan sugas. Pļavu biotopi, kas ir nozīmīgi kukaiņu sugām un kuros ir paredzama dabiskās veģetācijas atjaunošanās ir arī pie “Zvaguļu” mājām un Stiklu internātskolai piederošajā zemes gabalā.

1.4.3.4. Saldūdens biotopi

Dabas liegumā “Stiklu purvi” ir 8 ezeri. Pēc X. Xxxxx nepublicētiem datiem visu ezeru krastos garākās vai īsākās joslās sastopamas slīkšņas. Augu sabiedrības slīkšņās biežāk veido pūkaugļu grīslis Carex lasiocarpa, parastā niedre Phragmites australis, divputekšņlapu un augstais grīslis Carex diandra, C. elata, parastā purvpaparde Thelypteris palustris, purva cūkausis Calla palustris. No sūnaugiem visbiežāk dominē parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata.

Biežāk sastopamās peldaugu sugas ezeros ir peldošā glīvene Potamogeton natans, dzeltenā lēpe Nuphar lutea, sniegbaltā ūdensroze Nymphaea candida, abinieku sūrene

Polygonum amphibium. No sūnaugiem visbiežāk ezeros sastop parasto avotsūnu

Fontinalis antipyretica.

Virsūdens augāja sabiedrības veido parastā niedre Phragmites australis, upes kosa Equisetum fluviatile, uzpūstais grīslis Carex rostrata, smaržīgā kalme Acorus calamus u.c.

Aizsargājamo biotopu uzskaitījums un to sastopamība ezeros pēc X. Xxxxx 1994. gadā un 2005. gadā iegūtiem, bet patreiz vēl nepublicētiem datiem, ir sniegts 12. tabulā.

12.tabula Dabas lieguma “Stiklu purvi” ezeru raksturojums un tur sastopamie biotopi pēc

1994. un 2005. gada datiem

Ezera nosaukums	Ezera tips	Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi*	Latvijas nozīmes aizsargājami biotopi*
Stūriņezers	Distrofs	Distrofi ezeri; pārejas purvi un slīkšņas	Distrofi ezeri
Maziere (Pirtsezers)	Eitrofs	Pārejas purvi un slīkšņas	-
Dižiere (Pilsezers)	Diseitrofs	Oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrības minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpnēs un to krastmalās; pārejas purvi un slīkšņas	-
Dziļene (Mežezers)	Diseitrofs	Pārejas purvi un slīkšņas	-
Zutene (Ozoliņezers)	Semidistrofs	Oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrības minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpnēs un to krastmalās; pārejas purvi un slīkšņas	Semidistrofi (oligodistrofi) ezeri
Seklene	Semidistrofs	Oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrības minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpnēs un to krastmalās; pārejas purvi un slīkšņas	Mīkstūdens ezeri ar ezereņu Isoetes un/vai lobēliju Lobelia un krasteņu Littorella audzēm; piejūras ezeri un to piekrastes ar daudzstublāju pameldra Eleocharis multicaulis, … audzēm; semidistrofi (oligodistrofi) ezeri
Velnezers	Semidistrofs	Oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrības minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpnēs un to krastmalās; pārejas purvi un slīkšņas	Mīkstūdens ezeri ar ezereņu Isoetes un/vai lobēliju Lobelia un krasteņu Littorella audzēm; piejūras ezeri un to piekrastes ar daudzstublāju pameldra Eleocharis multicaulis, audzēm; semidistrofi (oligodistrofi) ezeri
Līdaku ezers	Distrofs	Distrofi ezeri; pārejas purvi un slīkšņas	Semidistrofi (oligodistrofi) ezeri

*- slīpinātā rakstā atzīmēti izzudušie biotopi, izcelti – 2005. gadā konstatētie biotopi.

Pēc 2005. gada datiem dabas lieguma “Stiklu purvi” ezeros sastopami trīs Eiropas Savienībā aizsargājami biotopu veidi (13. tabula) - “Oligotrofu līdz mezotrofu augu

sabiedrības minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpēs un to krastmalās (nr. 3130)”, “Distrofi ezeri (nr. 3160)” un “Pārejas purvi un slīkšņas (nr. 7140)” (Biotopu rokasgrāmata, 2004). Latvijas Republikā īpaši aizsargājamos biotopus lieguma ezeros pārstāv 2 no tiem - “Semidistrofi ezeri” un “Distrofi ezeri”. Sīkāks ezeru raksturojums pēc 2005. gada datiem ir dots 22. pielikumā un X. Xxxxx atskaitē (X. Xxxxx, 2005b).

Visu aizsargājamo biotopu uzskaitījums dabas liegumā „Stiklu purvi”dots 12.tabulā, bet to atrašanās vietas ir redzamas kartē 5. pielikumā. Kopumā aizsargājamie biotopi sastāda 44% no dabas lieguma teritorijas.

13. tabula.

Īpaši aizsargājami biotopi dabas liegumā “Stiklu purvi”

Nosaukums	ES nozīmes biotopu klasifikatora kods	Īpaši aizsargājamā biotopa veids (MK noteikumi Nr.421)	Platība (ha)	% no teritorijas
Neskarti augstie purvi	7110		1712,4	26.0
Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās	7120		106,1	1,6
Pārejas purvi un slīkšņas	7140		27,2	0,4
Boreālie meži	9010		72,4	1,1
Purvaini meži	91D0		938,8	14,2
Melnalkšņu staignāji	9080		4,0	0,1
Distrofi ezeri	3160	4.3.	32,5	0,5
Oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrības minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpnēs un to krastmalās; semidistrofi ezeri	3130	4.15	8,3	0,1

1.5. TERITORIJAS SOCIĀLEKONOMISKAIS RAKSTUROJUMS

1.5.1. Demogrāfiskā analīze (iedzīvotāji, nodarbinātība)

Stiklu dabas liegums atrodas Ventspils un Talsu rajonos un triju pašvaldību – Puzes, Usmas un Valdgales – teritorijā.

Puzes pagasta teritorija ir 207 km2, pagastā dzīvo 1258 cilvēki. Lielākajā apdzīvotajā vietā lieguma teritorijā – Stiklos - dzīvo 250 iedzīvotāju. Šeit atrodas Stiklu speciālā internātskola un Stiklu bērnu nams. Dabas lieguma „Stiklu purvi” teritorijā ir 3334 ha Puzes pagasta zemes.

Usmas pagasts aiņem 219,5 km2, un tajā ir 636 iedzīvotāji un dabas liegumā atrodas 1145 ha pagasta zemes.

Valdgales pagasta platība ir 20525,5 ha un iedzīvotāju skaits ir 1540 un dabas liegums ietver 2125 ha no pagasta zemes.

Iedzīvotāju blīvums pagastu teritorijās ir zems – 3 cilvēki uz km2. Stiklu purvu apkārtnē tas ir vēl zemāks.

Lielākās ar mežu klātās platības ir Puzes (62,5% no kopējās teritorijas) un Usmas pagastos (57,4%), Valdgales pagastā salīdzinoši vairāk ir lauksaimniecības zemju. Atbilstoši šai situācijai galvenie iedzīvotāju nodarbošanās veidi ir mežsaimniecība un lauksaimniecība.

1.5.2. Teritorijas izmantošanas veidi

1.5.2.1. Tūrisms un atpūta

Teritorijā nav organizētu tūrisma maršrutu. Purvus Stiklu apkārtnē apmeklē galvenokārt ogotāji. Vislabākās dzērveņu vietas ir Stiklu Dižpurvā. Te arī ir vislielākais ogotāju pieplūdums un vislielākā ietekme uz purvu veģetāciju. Makšķernieki apmeklē ezerus Stiklu apkārtnē. Ezeru krastos ir ugunskuru vietas, dažreiz atrodami arī izmētāti sadzīves atkritumi. Ceļu tīkls ir vājš, izņemot ceļu uz Stikliem, pārējie ceļi ir vietējas nozīmes un sliktā stāvoklī.

1.5.2.2. Lauksaimniecība

Lauksaimniecībā izmantojamo zemju apjoms Stiklu dabas liegumā ir niecīgs. Pārsvarā tās ir piemājas zemes Stiklos un viensētās. Vecas, sen kultivētas un tagad vairs neizmantotas pļavas atrodas gar Usmas-Stiklu ceļu. Bioloģiski vērtīgas pļavas līdz šim nav reģistrētas.

1.5.2.3. Mežsaimniecība

84 % no mežu kopplatības dabas liegumā ir valsts mežs. To apsaimnieko Valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”, bet 16% no mežu kopplatības pieder privātīpašniekiem. Kontroli un uzraudzību par likumdošanā noteikto prasību ievērošanu

veic Valsts meža dienesta Ventspils un Talsu virsmežniecība un Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde.

Saimnieciskā darbība pēdējo gadu laikā dabas lieguma teritorijā ir minimāla. Tiek veiktas jaunaudžu un krājas kopšanas cirtes, kā arī vienlaidus cirtes, attīrot stigas un ceļus (14. tabula).

14.tabula Ciršanas apjomi valsts mežos dabas liegumā “Stiklu purvi”

Gads	Krājas kopšanas cirte (ha)	Jaunaudžu kopšanas cirte (ha)	Vienlaidus cirte (ha)	Kopā (ha)
2002.	11,6	11,5	-	23.1
2003.	72	34.8	-	106,8
2004.	7,7	25,7	7,5	40,9

Lieguma teritorijā ir aizliegta galvenā cirte un rekonstruktīvā cirte. Kopšanas cirtēm ir vecuma ierobežojumi. Tas rada īpašniekiem ekonomiskus zaudējumus.

Teritorija atsevišķās vietās diezgan ievērojami cietusi no vējgāzes 2005. gada ziemā. Tā kā tiek izvākti izgāztie koki (galvenokārt egļu audzēs), ciršanas apjomi 2005. ir paredzami lielāki.

1.5.2.4. Zivsaimniecība

Zvejas tiesības Stiklu apkārtnes ezeros pieder valstij. Saskaņā ar Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Ventspils kontroles sektora informāciju, Stiklu apkārtnes ezeros netiek veikta rūpnieciskā zveja un licenzēta makšķerēšana. Ezeriem nav noteikts rūpnieciskās zvejas limits, tāpēc saskaņā ar likumu šeit būtu pieļaujama zveja ar vienu 75 m platu tīklu vai trīs zivju murdiem katrā ezerā. Netiek veikta nomakšķerēto lomu uzskaite.

1.5.2.5. Medības

Medības liegumā Ventspils rajona daļā organizē VAS „Latvijas valsts meži”struktūrā esošais „Rekreācija un medības” Rietumu iecirknis, bet Talsu rajona daļā

– medību klubs „Zvaguļi”. Medības notiek atbilstoši medību likumā paredzētajai kārtībai. Tiek izsniegtas licenzes aļņu, staltbriežu, stirnu, meža cūku un bebru medībām. Reizēm tiek medīti arī limitētie plēsīgie dzīvnieki – vilki un lūši. Medņi un rubeņi netiek medīti. Pēc medību kolektīvu sniegtās informācijas, purva teritorijas netiek apmedītas, medības notiek tikai purvu pierobežā.

Nomedīto dzīvnieku skaitu tieši lieguma teritorijā kopumā nav iespējams precīzi noteikt. Ilustrācijai 15. tabulā sniegti dati par medījamo un nomedīto dzīvnieku skaitu Stiklu medību iecirknī pēc medību kolektīva datiem (kopējā platība – 1201ha, no tiem meži -740ha).

15.tabula Ar licenzēm medījamo dzīvnieku skaits Stiklu medību iecirknī 2005./2006.

gada sezonā.

Suga	Uzskaitīto dzīvnieku skaits	Nomedīto dzīvnieku skaits 2005. gada sezonā
Aļņi	-	-
Staltbrieži	10	-
Stirnas	25	6
Meža cūkas	6	-
Bebri	50	11

Teriotorijā konstatēti arī citi medījamie dzīvnieki (lapsas, jenotsuņi, caunas, vāveres, zaķi u.c.).

2. TERITORIJAS NOVĒRTĒJUMS

2.1. Teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība un to ietekmējošie faktori

Dabas liegumam „Stiklu purvi” ir īpaša nozīme kā lielākajam dabisku un samērā mazskartu purvu un ezeru kompleksam Rietumlatvijā. Lai gan lieguma teritorijas meži ir ilglaicīgi saimnieciski izmantoti, te joprojām saglabājušies atsevišķi sugām bagāti mežu dabiskie biotopi un to sakopojumi ar retām un aizsargājamām augu sugām. Biotopu daudzveidība tomēr nav pārāk liela, tāpēc arī augu sugu skaits ir relatīvi neliels. Teritorija ir nozīmīga no ornitoloģiskā viedokļa.

Agrākās saimnieciskās darbības sekas skar, galvenokārt, lieguma mežus. Tā kā tie ir ilglaicīgi un intensīvi apsaimniekoti, saglabājušās samērā maz vecas mežaudzes. Tas, protams, ietekmē arī reto sugu izplatību. Tā kā mitruma apstākļi lielo purvu apkārtnē ir labvēlīgi sūnaugu attīstībai, liegumā tomēr ir saglabājusies diezgan bagāta brioflora.

Saimnieciskā darbība ir skārusi arī dabas lieguma ezerus, sevišķi Stiklu apkārtnē, kur vērojama to eitrofikācija. Ezeru stāvokli negatīvi ietekmē arī bebru darbība. Makšķerēšana Stiklu ezeraines ezeros notiek reti un tai nav būtiska ietekme uz ezeru biotopiem.

Purvu ekosistēmas Vasenieku un Pumpuru purvā ir ietekmējusi meliorācija. Pumpuru purvā tā ir bijusi samērā minimāla, tāpēc te novērojama dabiska iepriekšējās situācijas atjaunošanās, bet Vasenieku purvā nepieciešama cilvēku iejaukšanās, lai daļēji atjaunotu iepriekšējo hidroloģisko režīmu. Zināmu negatīvu iespaidu uz purvu biotopiem atstāj arī samērā intensīvā ogošana.

2.2. Biotopi kā dabas aizsardzības vērtība, to sociālekonomiskā vērtība un to ietekmējošie faktori

2.2.1. Purvi

Dabas aizsardzības vērtība

Dabas lieguma „Stiklu purvi” purviem ir īpaša nozīme kā starptautiski nozīmīgam lielākajam augsto purvu masīvam Rietumlatvijā. Te dominē sūnu purvi, taču nelielas platības lielo purvu apmalēs aizņem arī zāļu un pārejas purvi. Tipiskākie pārejas purvi atrodas ezeru krastos. Kā īpaši, bioloģisko daudzveidību palielinoši, objekti augstajos purvos jāmin ieplakas un lāmas ar pastāvīgu ūdeni tajās. Sevišķi bagāts ar lāmām ir Vasenieku purvs. Kā Piejūras zemienei tipiskas, jāmin augu sabiedrības ar aizsargājamo sugu – ciņu mazmeldru Trichophorum cespitosum. Te aug arī vairākas citas aizsargājamas augu sugas, ligzdo, riesto un purvus par barības bāzi izmanto dzīvnieku sugas. Dabas lieguma purvu biotopi atbilst sekojošiem Eiropas nozīmes aizsargājamajiem biotopiem:

• neskarti augstie purvi (kods 7110*) – prioritārs biotops;

• degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (kods 7120);

• Pārejas purvi un slīkšņas (kods 7140).

Sociālekonomiskā vērtība

Purvos ir lielas kūdras iegulas, kuras, saskaņā ar aizsardzības statusu, nav izmantojamas. Tāpēc dabas lieguma „Stiklu purvi” galvenā vērtība ir to izmantošana rekreācijai un ogu ieguvei. Purvu kompleksam ir arī liela zinātniskā nozīme kā purva biotopu etalonteritorijai.

Ietekmējošie faktori

Nopietnākie ietekmējošie faktori ir meliorācijas radītā ietekme Vasenieku purvā, kā arī Pumpuru purvā. Vasenieku purva meliorētajā daļā ir vērojama dabisko fitocenožu degradācija un adventīvas un ekspansīvas sūnu sugas Campylopus introflexus ieviešanās. Rekreatīvās slodzes augstajos purvos nav pārmērīgi lielas, tās galvenokārt izpaužas dzērveņošanas laikā. To radītās sekas ir iemītas taciņas un sadzīves atkritumu izmētāšana. Jūtīgākie biotopi ir pārejas purvi un slīkšņas ezera krastos, bet pagaidām nav novērota intensīva makšķerēšana. Sausuma periodos apmeklētāji var izraisīt ugunsgrēkus.

Kā dabiskie ietekmējošie faktori jāmin augu sabiedrību dabiskā attīstība un globālas klimata izmaiņas.

2.2.2. Saldūdeņi

Dabas aizsardzības vērtība

Dabas liegumā “Stiklu purvi” iekļauta daļa no izteiksmīgās Stiklu ezeraines, proti

- 8 ezeri. Tie veido vienotu kompleksu ar tiem pieguļošajiem purvu un mežu biotopiem un ir nozīmīga dzīvotne daudzām augu un dzīvnieku sugām. Te sastopami sekojoši Eiropas un Latvijas nozīmes aizsargājami biotopi:

• oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrības minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpēs un to krastmalās (kods 3130), kas konkrētajā gadījumā daļēji atbilst Latvijas nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam - semidistrofi ezeri (4.15);

• distrofi ezeri (kods 3160, 4.3) .

Bez tam ezeru krastos ir sastopams jau iepriekš minētais aizsargājamais biotops – pārejas purvi un slīkšņas. Hidroloģiskajai situācijai uzlabojoties, nav izslēgta vēl citu Latvijas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamu biotopu atjaunošanās.

Sociālekonomiskā vērtība

Rekreācijai visbiežāk izmanto ezerus Stiklu tuvākajā apkārtnē – Dziļeni, Mazieri un Dižieri. Dižierē ir iekārtota peldvieta un tā ir visnoslogotākā teritorija ezeru krastos. Makšķerēšanas intensitāte ezeros nav augsta. Ezeros ir uzkrājies sapropelis. Tā ieguve būtu pieļaujama un pat ieteicama Mazierē.

Ietekmējošie faktori

Būtiskākie negatīvie ietekmējošie faktori ir hidroloģiskā režīma izmaiņas bebru darbības rezultātā (Zutenes, Seklenes un Velnezerā) un ezeru eitrofikācija. Šo procesu rezultātā Zutenes, Seklenes un Velnezerā ir izzudušas īpaši aizsargājamas augu sabiedrības - mīkstūdens ezeri ar ezereņu Isoetes un/vai lobēliju Lobelia un krasteņu Littorella audzēm (4.2.) un piejūras ezeri un to piekrastes ar daudzstublāju pameldra Eleocharis multicaulis, brūnganā baltmeldra Rhynchospora fusca un parastās purvmirtes Myrica gale augu sabiedrībām (4.14.).

2.2.3. Meži

Dabas aizsardzības vērtība

Lai gan teritorija kopumā ir intensīvi izmantota, dabas liegumā ir saglabājušies arī mazskarti un bioloģiski daudzveidīgi mežu biotopi. Lielākoties, sugām bagātākie meži ir Talsu rajona daļā. Neskatoties uz to, ka vietām mežaudze nav tik veca un kritalu izmēri nav lieli, optimālie mitruma apstākļi te nodrošina retu sugu izplatību. Dabas lieguma mežu biotopi atbilst sekojošiem Eiropas nozīmes aizsargājamajiem biotopiem:

• purvaini meži (91D0*)- prioritārs biotops;

• boreāli meži (9010*)- prioritārs biotops;

• melnalkšņu staignāji (9080*)- prioritārs biotops.

Lielāko daļu sastāda purvainie meži (938,8 ha). Tā ir nozīmīga dzīvotne putnu un kukaiņu sugām. Boreālie meži aizņem 72,4 ha. Melnalkšņu staignāji ir maz izplatīti lieguma teritorijā – 4 ha. Nozīmīgs faktors bioloģiskās daudzveidības palielināšanā ir apjomīgās kontaktjoslas starp purviem un mežiem. Sevišķi izteikta purva un meža mozaīka ir Stiklu Dižpurva apkārtnē.

Vērtīgākie bioloģiskās daudzveidības ziņā ir mežu nogabali, kas atbilst dabiskajiem meža biotopiem, kuriem saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” 6. punktu izdala mikroliegumus. Ir izdalīti 215 ha dabisko un potenciālo dabisko meža biotopu (11.tabula, karte 6. pielikumā).

Sociālekonomiskā vērtība

Mežu lielākā vērtība ir koksnes ieguve. Saskaņā ar dabas lieguma statusu un individuālajiem apsaimniekošanas noteikumiem, mežsaimnieciskā darbība te ir ierobežota.

Stiklu apkārtnes meži kalpo arī rekreācijai, medībām un ogu ieguvei.

Ietekmējošie faktori

Ilgstošā laika periodā dabas lieguma mežus ir ietekmējusi mežsaimnieciskā darbība. Otrs būtisks faktors ir ceļu izveide un meliorācija, kas parasti notiek kompleksi. Šī darbība, gan, pamatā skar teritorijas pierobežu. Ne visos gadījumos saimnieciska ceļu izmantošana nodara ļaunumu videi. Daļa sugu, kurām ir pazemināta konkurences spēja, ceļa dangas un citas traucētas teritorijas izmantokā kā dzīves vidi. Dabas parka teritorijā ir vairākas retas un īpaši aizsargājamas sugas, kas aug tikai un vienīgi šādā traucētā vidē

– zarainā ķekarpaparde Botrychium multifidum, zobainā īslaicīte Ephemerum serratum, zobainā bārdaine Pogonatum dentatum, fosombronija Fossombronia sp., ričija Riccia sp.

Ceļu rekonstrukcija būtu vēlama ceļam, kas savieno Ameles-Stiklu ceļu ar Usmu. Citur būtu pieļaujama ceļu renovācija, neveidojot gar tiem dziļus grāvjus, kas varētu ietekmēt apkārtnes hidroloģisko režīmu.

2.2.4. Pļavas

Dabas aizsardzības vērtība

Dabas liegumā ir saglabājušās ļoti maz dabisko pļavu. Dažas no pļavām ir sen kultivētas un tajās atgriežas dabisko pļavu indikatorsugas, tāpēc ir būtiski tās pareizi apsaimniekot, radot iespēju atgriezties dabisko pļavu veģetācijai. Pļavu galvenā bioloģiskā nozīme patreiz ir kontaktjoslu efekts un barošanās vieta dzīvnieku un kukaiņu sugām.

Sociālekonomiskā vērtība

Pļavas ir neatņemama ainavas sastāvdaļa. Pļavas var izmantot ganīšanai un siena iegūšanai. Diemžēl patreiz šiem mērķiem neviena pļava dabas liegumā netiek izmantota.

Ietekmējošie faktori

Pļavu biotopus apdraud ekstensīvas apsaimniekošanas pārtraukšana, kas izsauc pļavu aizaugšanu, kā arī pļavu ielabošana, aparšana vai zemes transformācija, kas pilnībā iznīcina dabisko sugu sastāvu. Ūķenes mežniecības 365. kvartāla 17. nogabalā Eiropas un Latvijas nozīmes īpaši aizsargājams biotops – zilganās molīnijas Molinia caerulea pļavas kaļķainās, kūdrainās vai mālainās augsnēs (3.23., kods 6410) - ir degradēts pļavas apmežošanas rezultātā (attēls 29. pielikumā). Iznīcinot kokaudzi un atsākot pļavu pļaut, būtu iespējams biotopu atgriezt iepriekšējā stāvoklī.

2.3. Sugas kā dabas aizsardzība svērtība, to sociālekonomiskā vērtība un tās ietekmējošie faktori

2.3.1. Augu sugas

Dabas aizsardzības vērtība

Liegumā konstatētas 28 īpaši aizsargājamo vaskulāro augu un 24 sūnaugu sugas (4.tabula). Kā vērtīgākās jāmin jauna izlocītās ķērsas Cardamine flexuosa atradne, kura sastopama tikai Latvijas rietumdaļā un sugas atradņu skaits nedaudz pārsniedz 10. Līdz šim dabas parkā nebija konstatēta arī bālziedu brūnkāte Orobanche pallidiflora, kurai Latvijā reģistrētas aptuveni 20 atradnes. Rietumnieciska izplatība ir arī palu staipeknītim Lycopodiella inundata (atradņu skaits nepārsniedz 30). Suga dabas liegumā konstatēta 3 vietās, kas visas ir vairāk vai mazāk cilvēku darbības radītas. No sūnaugiem kā retākās sugas jāmin zobainā bārdaine Pogonatum dentatum (2 atradnes Latvijā), Lindberga sfagns Spagnum lindbergii (3 atradnes Latvijā), zobainā īslaicīte Ephemerum serratum (3 atradnes Latvijā), Rietumlatvijai raksturīgas sugas – sašaurinātā bārdlape Barbilophozia attenuata, tamariska frulānija Frullania tamarisci, sfagnu apaļlape Odontoschisma sphagni, viļņainā šķībvācelīte Plagiothecium undullatum. Lielākā daļa no vērtīgāko īpaši aizsargājamo augu atradnēm ir iekļautas dabisko meža biotopu teritorijā vai tur ir plānota regulējamā režīma zona.

Sociālekonomiskā vērtība

Galvenā saimnieciskā vērtība ir ogu resursiem – dzērvenēm, brūklenēm, mellenēm. Retajām un īpaši aizsargājamām sugām nav nosakāma ekonomiskā vērtība.

Ietekmējošie faktori

Augu sugas galvenokārt ietekmē dabiskās sukcesijas, kā arī klimata izmaiņas. Negatīvu ietekmi uz īpaši aizsargājamām augu sugām var radīt mežsaimnieciskā darbība un pļavu aizaugšana. Patreiz apdraudēta ir odu gimnadēnijas Gymnadenia conopsea atradne nesen apmežotā pļavā pie vecas mājvietas (Ūķene, 365.kv. 17. nogabals). Zutenes, Seklenes un Velnezerā ūdens līmeņa celšanās (to izsauc bebru darbība) un eitrofikācijas rezultātā ir izzudušas 4 īpaši aizsargājamas augu sugas - daudzstublāju pameldrs Eleocharis multicaulis, gludsporu ezerene Isoetes lacustris, vienzieda krastene Littorella uniflora, Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna. Iespējams, arī Skandināvijas grīslis Carex scandinavica ir izzudis.

Atsevišķas retās augu sugām ar zemu konkurences spēju ir pielāgojušās augšanai cilvēku darbības ietekmētās teritorijās, kuru aizaugšana noved pie reto sugu iznīkšanas. Dabas liegumā tādas sugas ir palu staipeknītis Lycopodiella inundata (suga konstatēta 2 vietās uz meža ceļiem Velnezera apkārtnē un izraktā smilts ieguves vietā Stūriņezera krastā – attēls 29. pielikumā), plūksnu ķekarpaparde Botrychium multifidum (izbraukātā laucē ceļmalā - attēls 29. pielikumā), zobainā bārdaine Pogonatum dentatum un zobainā īslaicīte Ephemerum serratum (abas sugas uz atklātas mālainas augsnes meža tehnikas izveidotā grambā uz stigas).

2.3.2. Zīdītājdzīvnieki

Dabas aizsardzības vērtība

Dabas lieguma teritorijā salīdzinoši liela ir zīdītājdzīvnieku sugu daudzveidība: konstatētas 16 sugas, 12 sugas atbilstoši medību dzīvnieku uzskaites datiem uzskatāmas kā sastopamas teritorijā un vēl 13 sugas ir varbūtēji sastopamas (kopā 41 no 60* Latvijā sastopamajām sauszemes zīdītājdzīvnieku sugām). Liegumā dzīvo vai regulāri ieklīst gan mežiem, gan atklātiem, zāļainiem biotopiem raksturīgas sugas, kā arī amfibiontās sugas un sugas, kas apdzīvo dažādus biotopus.

Sociālekonomiskā vērtība

Ekonomiskā vērtība ir medījamajiem dzīvniekiem – aļņiem, stirnām, briežiem, meža cūkām. Kā medību trofejām ir vērtība arī vilkiem un lūšiem.

Ietekmējošie faktori

Negatīva ietekme uz aizsargājamām zīdītājdzīvnieku sugām liegumā nav novērojama. 15. pielikumā ir raksturots aizsargājamo dzīvnieku populāciju stāvoklis liegumā.

2.3.3. Herpetofauna

Dabas aizsardzības vērtība

Teritorijā konstatēts Latvija tipisks herpetofaunas komplekts, kas ir samērā daudzveidīgs, taču bez retām sugām.

Nacionālajā līmenī aizsargājamās sugas nav konstatētas. No ES Sugu un biotopu direktīvas IV pielikumā minētajām sastopamas purva varde Rana arvalis un dīķa varde Rana lessonae.

locekļi.

Sociālekonomiskā vērtība

Abiniekiem un rāpuļiem nav ekonomiskās vērtības. Tie ir nozīmīgi barības ķēdes

Ietekmējošie faktori

Nav konstatēti būtiski ietekmējošie faktori. Mikroliegumu izveide un īpaši

menedžmenta pasākumi nav nepieciešami.

Dabas aizsardzības vērtība

2.3.4. Ornitofauna

Līdz šim dabas liegumā un tā tuvākajā, robežojošajā zonā, konstatētas 28 Latvijas un Eiropas īpaši aizsargājamās putnu sugas no kurām 25 minētas Putnu direktīvas I pielikumā (7. tabula). Iespējamas vēl vismaz 3-4 sugas, kuras, lai arī biotopi ir tām piemēroti, līdz šim nav izdevies atrast.

Mežos konstatētas 16 īpaši aizsargājamu putnu sugas, no kurām 15 sugas minētas Putnu direktīvas I pielikumā, bet purvos 7 īpaši aizsargājamu putnu sugas, no kurām 5 sugas minētas Putnu direktīvas I pielikumā. Kā bagātākās populācijas jāmin dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria (14 pāru) un purva tilbīte Tringa glareola (ap 10 pāru). Stiklu purvu komplekss ir sestajā vietā Latvijā ornitofaunas bagātības ziņā. Pļavu-lauku un ezeru ornitofauna ir nabadzīgāka. Te konstatētas attiecīgi 3 un 1 Eiropas nozīmes aizsargājamas sugas.

Sociālekonomiskā vērtība

Ekonomiskā vērtība ir medījamiem putniem. Visiem putniem ir pieaugoša sociālekonomiska vērtība – tie ir putnu vērošanas objekti. Tā kā retajām sugām ir augsta dabas aizsardzības vērtība, šo putnu populācijas augstu vērtējamas no zinātniskā viedokļa.

Ietekmējošie faktori

Viena no sugām, kas pašlaik teritorijā ir konstatēta un kurai būtu nepieciešama apsaimniekošana, ir mednis. No pieciem medņu riestiem, kas atrodas dabas liegumā, lai novērtētu to pašreizējo piemērotību riestošanai - aizauguma pakāpi, 2005. gadā ir apsekoti četri. Rezultātā ir iegūts priekšstats arī par katra riesta iespējamo lielumu, veidu, meža nogabaliem tajā, veiktajiem melioratīvajiem pasākumiem, līdzšinējo saimniecisko darbību.

2005.g.sezonā tika apsekoti medņu riesti, kas atrodas:

1. Ugāles (Puzes) mežniecības 187. kvartālā un Ugāles (Usmas) mežniecības 261., 262.kvartālos;

2. Ugāles (Puzes) mežniecības 112.,113. kvartālos;

3. Talsu (Ūķenes) mežniecības 336.,337. kvartālos;

4. Talsu (Ūķenes) mežniecības 384.,385. kvartālos.

Konstatēts, ka visos minētajos riestos vērojama pārlieka aizaugšana ar egli, kas riestus jau tuvākajā laikā (desmitgadēs) var pilnībā degradēt un padarīt medņiem nepiemērotus. Viskritiskākajā stāvoklī ir riests pie Zvaguļu purva – Talsu (Ūķenes) mežniecības 384., 385. un apkārtējo kvartālu nogabali, kur aizaugums noris sevišķi spēcīgi. Mazāk tas redzams pārējās trīs vietās, tomēr arī šeit tas ir pārāk liels un sāk apdraudēt riestu pastāvēšanu. Līdz ar to visās četrās vietās jāplāno meža kopšanas darbi, kuru gaitā nedrīkst atstāt egles, izņemot vietas, kur egles ir valdaudzē. Šis nosacījums attiecas uz visām eglēm – arī otrā stāva, pameža un paaugas eglītēm. Rezultātā nepieciešams skrajš, labi pārskatāms priežu mežs ar nogabala vecumam atbilstošu koku biezību.

Otra suga, kurai nepieciešami kopšanas pasākumi, ir grieze. Šai sugai vēlamie biotopa kopšanas darbi ir standartizēti un visai labi aprakstīti (Keišs 2005).

Dabas aizsardzības vērtība

2.3.5. Ihtiofauna

Ihtiofauna plāna izstrādes ietvaros nav pētīta. Līdz šim nav konstatētas aizsargājamas zivju sugas.

Sociālekonomiskā vērtība

Zivis tiek izmantotas pārtikā. Tās ir nozīmīgi barības ķēdes locekļi.

Ietekmējošie faktori

Zivju daudzumu var ietekmēt nekontrolēta makšķerēšana.

2.3.6. Bezmugurkaulnieki

Dabas aizsardzības vērtība

No gliemju sugām ir konstatētas 2 īpaši aizsargājamās sugas.

Dabas liegumā konstatēts samērā maz īpaši aizsargājamo un reto kukaiņu sugu (10. tabula), ņemot vērā DL platību. Tas izskaidrojams ar samērā viendabīgajiem biotopiem un iepriekšējo mežu apsaimniekošanu.

Sociālekonomiskā vērtība

Konstatētajām sugām ir zema sociālekonomiskā vērtība un to aizsardzības pasākumi tikai nebūtiski var ietekmēt apkārtnes saimniecisko darbību.

Ietekmējošie faktori

Konstatēto biežāk sastopamo sugu aizsardzības statuss un populācijas stāvoklis vērtējams kā vidēji labvēlīgs, retajām sugām piemērotu biotopu un mikrobiotopu ir maz. Tomēr nākotnē iespējama šī statusa kļūšana nelabvēlīgam, ja turpināsies pašreizējā DL apsaimniekošana sugām daudzveidīgās DL daļās.

2.4. Teritorijas vērtību apkopojums un pretnostatījums

Dabas lieguma nozīmīgākās vērtības ir purvu, ezeru un slapjo mežu biotopu kopums ar tajā sastopamajām retajām un īpaši aizsargājamajām augu un dzīvnieku sugām.

Prioritātes:

• saglabāt purvu un ezeru biotopus ar šeit mītošajām augu un dzīvnieku sugām;

• stabilizēt hidroloģisko režīmu Xxxxxxxxx xxxxx.

Dabas un sociālekonomisko vērtību un to ietekmējošo faktoru apkopojums dots

16. tabulā.

16. tabula Dabas lieguma „Stiklu purvi”dabas un sociālekonomiskās vērtības, to

ietekmējošie faktori

Biotopu grupa	Dabas vērtība	Sociālekonomiskā vērtība	Problēmas	Risinājumi
Purvi	Neskarti augstie purvi, pārejas purvi un slīkšņas. Aizsargājamie augi.	Ogu ieguve. Purvu monitorings kā zinātniska vērtība. Potenciāli – ekskursijas dabas takā.	Hidroloģiskā režīma stabilizēšana Vasenieku purvā. Izbradāšana.	Dambju izbūve. Dabas takas un skatu torņa ierīkošana.
Meži	Slapjo mežu un sausieņu mežu dabiskie biotopi kā putnu un bezmugurkaulni eku dzīvotne.	Koksne. Medības. Tūrisms.	Ekonomisko interešu ierobežošana	Mežsaimnieciskās darbības ierobežošana, dabisko meža biotope izveide.
Pļavas	Dabisku vai daļēji dabiski pļavu biotopi. Bezmugurkauln ieku dzīvotne. Putnu un zvēru barošanās vieta.	Lopbarības ieguve. Ainaviskā vērtība. Medījamo dzīvnieku barošanās vieta.	Pļavu aizaugšana.	Pļaušana. Krūmu daļēja izciršana.
Ezeri	Aizsargājami biotopi un sugas.	Zivis. Rekreācija.	Eitrofikācija. Hidroloģiskā režīma izmaiņas.	Bebru darbības ierobežošana. Hidroloģiskā režīma monitorings.

2.5. Pamatojums teritorijas paplašināšanai

Jau izstrādājot EMERALD projektu, ir konstatētas nozīmīgas dabas aizsardzības vērtības dabas lieguma „Stiklu purvi”pierobežā. It sevišķi tas ir attiecināms uz Sēmes purva neapsaimniekoto daļu.

2.5.1.Pamatojums Sēmes purva aizsardzībai

ĪADT “Stiklu purvi” mitrzemju kompleksu veido seši dažāda lieluma purvi, kas atrodas netālu viens no otra.

Ziemeļos dabas lieguma teritorija robežojas ar Talsu rajona lielāko purvu – Sēmes purvu.

Sēmes purvam, kura 4/5 no platības pašlaik notiek kūdras ieguve, dienvidrietumu daļā ir rūpnieciski neskarts atzars. Atzars ir izvirzīts uz dienvidiem purva līča veidā un aizņem ap 1/5 daļu no kopējās Sēmes purva platības. Purva līcis ķīļveidīgi no ziemeļiem iestiepjas dabas lieguma “Stiklu purvi” vidusdaļā. Sēmes purva dienvidu atzars nav viendabīgs, bet tajā var izdalīt 3 zonas:

a)ziemeļu daļa jeb Semspurvs ir klajš;

b)vidusdaļa ir ar minerālzemes salām (vecs mežs) un priežu apaugumu; c)dienvidu daļa jeb Trīšautpurs ir klaja, priežu apaugums neliels.

Apsekojot šo Sēmes purva atzaru, konstatēts, ka minētais purva sektors, izņemot dažas zonas, atrodas dabiskā stāvoklī un un nav meliorācijas ietekmē degradējies.

Novērojumi liecina, ka rūpnieciski neskartā Sēmes purva daļa ir svarīga dabas lieguma “Stiklu purvi” sastāvdaļa, šī mitrzemju kompleksa “ ķēdes posms”, kas iestiepjas tālu teritorijas vidus daļā, lai arī administratīvi tajā neietilpst.

2005.g. un agrāk tajā novērotas vairākas īpaši aizsargājamās Latvijas un Eiropas nozīmes putnu sugas.

17. tabula Ar dabas liegumu “Stiklu purvi” robežojošā Sēmes purva daļā konstatētās Latvijas un Eiropas īpaši aizsargājamās putnu sugas laika posmā no 1995.-2005. g.

Sugas nosaukums	LV	PDI	MIK	Biotops	Sastopamība
Rubenis (Tetrao tetrix)	++	+	-	Augstie purvi, retaines, izcirtumi, mež malas	Sēmspurvā (klajajā daļā) 20.04. 2005 dzirdēti riestojam vairāki putni (novērošanas punkts x0396550; y6356408), uz ziemeļaustrumiem apm. 1 km)
Mednis (Tetrao urogallus)	++	+	+	Priežu meži	Katrā purva līča malā atrodas pa vienam medņu riestam – rietumos Puzes mežniecības 112./113. kvartālā stigas rajonā un austrumos Uķenes mežniecības 346. kvartālā.
Dzērve (Grus grus)	+	+	-	Niedrāji, slapji meža iecirkņi,	Trīšautpurva un Sēmspurva maršrutā 28.05.2001 viens putns iztraucēts mitrajā Trīšautpurva daļā, kā arī viens 149. kvartāla

				izcirtumi, purvi	pļavās (V.Liepas dati). 03.06.2005 dzērvju pāris ar diviem mazuļiem konstatēts Trīšautpurva dienvidu galā Puzes mežniecības 149. kvartālā (x0397246;y 6354240), kas ir tai pašā vietā, kur 2001.g.
Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria)	+	+	-	Augstie purvi	Trīšautpurva un Sēmspurva maršrutā 28.05.2001 viens šīs sugas putns intensīvi uztraucās Sēmspurva daļā, kas liecināja par mazuļu iespējamību (V.Liepas dati). 09.07.1995 šeit sastapti jau lidojoši dzeltenā tārtiņa mazuļi kopā ar vēl teritoriāliem vecajiem putniem (X.Xxxxxxx xxxx).
Purva tilbīte (Tringa glareola)				Augstie purvi	26.04.2001 X.Xxxxx novērojis, ka purva tilbīte vairākas reizes pārlido meža joslu starp Dižpurvu un Trīšautpurvu. Trīšautpurva un Sēmspurva maršrutā 28.05.2001. Sēmspurva daļā novērots viens šīs sugas putns, kas intensīvi uztraucās. Cits putns ar riesta dziesmu dzirdēts citā šā purva daļā (V.Liepas dati).
Bikšainais apogs (Aegolius funereus)	+	+	+	Priežu un jaukti skujkoku meži	Sēmspurva rietumu malā 19.04.2005 dzirdēts dziedošs bikšainais apogs, kas atradās uz kādas no Sēmspurva minerālzemes salām 360. vai 346. kvartālos.
Melnā dzilna (Dryocopus martius)	+	+	-	Mežs	Ligzdo minerālzemes salu kokos.
Xxxxx xxxxxx (Lanius exubitor)	+	-	-	Augstais purvs	Trīšautpurva un Sēmspurva maršrutā 28.05.2001 dzirdēta šīs sugas balss Sēmspurva aizaugušajā daļā (V.Liepas dati). Te jāatceras, ka arī 09.07.1995 klajajā daļā novērota viena xxxxx xxxxxx, iespējams jaunais putns (X.Xxxxxxx dati)

Apzīmējumi:

LV – Latvijā īpaši aizsargājama suga

PDI – Putnu direktīvas I pielikuma putnu suga MIK – veidojams mikroliegums

++ - ierobežoti izmantojama īpaši aizsargājama putnu suga

Pavisam šai vietā novērotas vismaz astoņas Latvijas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās putnu sugas.

Nākotnē pakļaujot šo vietu – Sēmes purva līci kūdras ieguvei, reizē arī meliorācijai un cita veida traucējumiem, neizbēgami tiks iznīcinātas ne tikai pašreiz tur ligzdojošo putnu dzīvesvietas, bet ietekmētas arī robežojošās ĪADT “Stiklu purvi” daļas, to hidroloģiskais režīms, tur mītošās sugas un aizsargātais purvu komplekss tiks daļēji iešķelts.

Sēmes purva teritorijā, kur paredzēta kūdras ieguve, nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un izstrādāt nosacījumus saimnieciskās darbības ietekmes samazināšanai – noteikt mikroliegumus putnu ligzdošanas vietās, aizsargzonas ap saliņām, nerakt lieguma robežu tuvumā lielos novadus, u.c.

2.5.2.Priekšlikums par Usmas mežniecības teritorijā esošo medņu riestu mikroliegumu iekļaušanu dabas liegumā „Stiklu purvi”

Usmas mežniecības teritorijā atrodas divi medņu riesti, kas izvietojušies ļoti tuvu dabas lieguma „ Stiklu purvi” robežām tā dienvidrietumu malā (karte 8. pielikumā). Lai realizētu labāku šo medņu riestu aizsardzību un apsaimniekošanu, ierosinām abus riestus, kas pašlaik ir mikroliegumi, teritoriāli iekļaut dabas liegumā. Tas radīs labākus nosacījumus arī Stiklu apkārtnes medņu populācijas saglabāšanai kopumā nekā tad, ja abi riesti paliks saimniecisko mežu daļā.

1. Riests, kas atrodas Ugāles (Usmas) mežniecības 349.,350.,357.,358. kvartālos būtu pievienojams dabas liegumam pie 351. kvartāla, jo pašlaik riestam kā mikroliegumam (ar buferzonu) ar dabas liegumu jau ir kopēja robeža.

2. Riests, kas atrodas Ugāles (Usmas) mežniecības 399.,400.,401.,418.,419.,420. kvartālos vai to daļās, būtu pievienojams dabas liegumam pie 353. kvartāla ar 361. kvartāla palīdzību.

3. TERITORIJAS SAGLABĀŠANAS MĒRĶIS

3.1. Teritorijas apsaimniekošanas ideālie jeb ilgtermiņa mērķi

• Saglabāts vienots mitrāju komleksu ar purvu, ezeru un slapjo mežu biotopiem un šeit tipisko Piejūras zemienes un Ziemeļkurzemes veģetāciju kā dzīvotni zīdītāju, putnu un bezmugurkaulnieku sugām.

• Iespēju robežās maksimāli samazināta meliorācijas radītā ietekme Vasenieku purvā.

3.2. Teritorijas apsaimniekošanas īstermiņa mērķi plānā apskatītajam apsaimniekošanas periodam

I Teritorijas dabas vērtību saglabāšana

1. Stabilizēts hidroloģiskais režīms Vasenieku purvā

2. Nodrošināta bioloģiski vērtīgo meža biotopu aizsardzība 389,8 ha platībā

3. Saglabātas teritorijas ainaviskās vērtības un sugu dzīvotnes

4. Paaugstināta biotopu piemērotība medņu riestiem 52 ha platībā

5. Izstrādāti priekšlikumi ūdenslīmeņa pazemināšanai Seklenes un Velnezerā.

II Publiska informācija, tūrisma attīstība

6. Publiski pieejama informācija par dabas liegumu.

7. Ierīkota dabas taka Vasenieku purvā.

III Monitoringa pasākumi

8. Iegūta informācija par biotopu stāvokli apsaimniekošanas pasākumu rezultātā, par reto sugu populāciju stāvokli.

IV Administratīvie pasākumi

9. Sakārtotas tiesiskās saistības ar zemes īpašniekiem.

4. APSAIMNIEKOŠANAS PASĀKUMI

4.1. Apsaimniekošanas pasākumu pārskats

Apsaimniekošanas pasākumi paredzēti atbilstoši izvirzītajiem ilgtermiņa un īstermiņa mērķiem. Kopumā teritorijas apsaimniekošanai izvirzīti 10 mērķi un to realizēšanai plānoti 35 pasākumi, kuru sīkāki apraksti ir nodaļā 4.2. 17. tabulā pasākumi sagrupēti atbilstoši plāna 3.2. nodaļā izvirzītajiem teritorijas saglabāšanas īstermiņa mērķiem. Iespēju robežās tabulā norādīta pasākumu izpildes prioritāte (I – prioritāri, II – būtiski, III - vēlami) izpildes laiks, plānotās izmaksas, iespējamie izpildītāji un finansētāji, sagaidāmie izpildes efektivitātes rādītāji.

Apsaimniekošanas pasākumu vietas ir atzīmētas kartē 7. pielikumā.

17. tabula Apsaimniekošanas pasākumi

Nr.	Pasākums	Prioritāte, izpildes termiņš	Iespējamās izmaksas Ls	Potenc. izpildītājs, finansētājs finansu avots	Izpildes rādītāji
I. Mērķis 1. Stabilizēts hidroloģiskais režīms Vasenieku purvā
1.1	Kompleksa purva hidroģeoloģiskā izpēte	I. 2005., 2006.	Saskaņā ar cenu aptauju	LIFE projekts	Veikta purva hidroģeoloģiskā izpēte, izvēlētas ūdens līmeņa regulēšanas vietas
1.2.	Grāvju sistēmu izmeklēšana un hidroloģiskā režīma stabilizēšanas tehniskā projekta sastādīšana	I. 2005., 2006.	-	Valsts SIA „Meliorprojekts”	Izstrādāts būvprojekts, noteikti hidrotehnisko būvju veidi
1.3	Ar hidroloģiskā režīma stabilizēšanu saistītie būvniecības darbi (aizsprostu būve)	I. 2006.- 2007.	Saskaņā ar cenu aptauju, līdz 20000 Ls	Saskaņā ar cenu aptauju	Uzcelti aizsprosti (to skaits saskaņā ar projektu)
1.4.	Atsevišķu koku un krūmu novākšana aizsprostu, laipu trašu un torņa būves vietās	I. 2006., 2007.	-	Attiecīgo darba veidu būvuzņēmēji	No kokiem attīrīta teritorija aizsprostu, laipu trašu un torņu būves vietās
1.5.	Aizsprostu funkcionēšanas regulāra kontrole	I. Visu hidroloģiskā režīma stabilizācijas laiku	-	LIFE proj.izstrādāšanas laikā - būvorganizācijas, pēc tam - VAS LVM	Ūdenslīmenis grāvjos tiek kontrolēts un regulēts pēc vajadzības
I. Mērķis 2. Nodrošināta bioloģiski vērtīgo meža biotopu aizsardzība 389,8 ha platībā
2.1.	Mežsaimnieciskās darbības	I.	-	VAS LVM	Noteikta regulējamā režīma zona 174 ha platībā;

	ierobežošana regulējamā režīma zonā; DMB un potenciālo DMB izveidošana	Visu laiku			izveidoti DMB 90,4 ha platībā un potenciālie DMB 125,4 ha platībā, saglabātas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.
I. Mērķis 3. Saglabātas teritorijas ainaviskās vērtības un sugu dzīvotnes
3.1.	Neiejaukšanās neskarto augsto purvu dabiskās attīstības gaitā	I. Visu laiku	-	VAS LVM	Uzturēti neskarti augstie purvi 1712,4 ha platībā, saglabāta dzīves vide purvu sugām
3.2.	Pļavu pļaušana un krūmu izciršana pļavās	II. 2006. un turpmāk visu laiku	Kompensācijas par BVZ uzturēšanu	Īpašnieki	Uzturētas neaizaugušas pļavas 44 ha platībā
3.3.	Taksācijas maiņa un pļavas atjaunošana Talsu (Ūķenes) mežniecības 365.kv.17.nog., pļavas pļaušana	II. 2006.g. un turpmāk visu laiku	30Ls gadā	VAS LVM	Uzturēta neaizaugusi pļava, saglabātas reto sugu dzīvotnes 0,4 ha platībā
3.4.	Stigu atjaunošana un uzturēšana	II. 2006. un turpmāk	-	VAS LVM, privātīpašnieki	Dabā redzamas kvartālstigas visā dabas lieguma teritorijā, saglabāta piemērota dzīves vide retajām kukaiņu sugām
3.5.	Ozolu atbrīvošana no apauguma 199., 183., 211. kvartālos	III. 2008.	-	VAS LVM	Saglabātas dzīvotnes saproksilofāgiem
3.6.	Bebru medību regulēšana	III. 2006. un turpmāk	-	VAS LVM, mežniecības	Saglabāta bebru populācija un arī to darbības apdraudētie biotopi un sugas
I. Mērķis 4. Paaugstināta biotopu piemērotība medņu riestiem 52 ha platībā
4.1.	Medņu riestu robežu optimizācija, aizauguma noteikšana un priekšlikumi cirtes veidam un apjomam	II		LDF	Iegūta informācija par nepieciešamajiem pasākumiem medņu riestu apsaimniekošanai
4.2.	Medņu riestu uzturēšana, veicot meža kopšanu, citu ciršu ietvaros	II	-	VAS LVM	Saglabāti un uzturēti optimālā stāvoklī 4 medņu riesti
I. Mērķis 5. Izstrādāti priekšlikumi ūdenslīmeņa pazemināšanai Seklenes un Velnezerā
5.1.	Veikt pētījumus un izstrādāt priekšlikumus ūdenslīmeņa pazemināšanai Seklenes un Velnezerā	III			Izstrādāti priekšlikumi ūdenslīmeņa pazemināšanai Seklenes un Velnezerā
II. Mērķis 6. Publiski pieejama informācija par dabas liegumu

6.1.	Informatīvo zīmju izvietošana	I 2006.	20 - 30Ls viena zīme (22 – 100 gab.)	Pašvaldības, DAP	Dabas lieguma robežas iezīmētas dabā ar vismaz 22 informatīvajām zīmēm
6.2.	Informācijas stendu sagatavošana un uzstādīšana 10 vietās	II 2006.-2008.	1 stends-300 Ls, 5 stendi-200Ls gabalā, 4 stendi - 100Ls gabalā	LIFE proj.	Sagatavoti un uzstādīti 10 informācijas stendi
6.3.	Bukleta sagatavošana un izdošana par dabas liegumu	I 2007.	800 Ls	LIFE proj.	Izdots buklets ar informāciju par dabas liegumu
6.4.	Pieejas nodrošināšana informatīvajam materiālam	II 2006. un turpmāk	-	Pagastu pašvaldības, RVP	Pašvaldībās, mežniecībās, virsmežniecībā, VAS LVM, RVP pieejams informatīvais materiāls par dabas liegumu
6.5.	Visās LIFE projektā ietvertajās teritorijās (tai skaitā dabas liegumā „Stiklu purvi”) veikto pētījumu un apsaimniekošanas pasākumu pieredzes apkopojums grāmatā	III 2008.	Kopējā summa visām LIFE projekta vietām - 21000 Ls	LIFE proj.	Projekta noslēgumā izdota grāmata par bioloģisko pētījumu rezultātiem un pieredzes apkopojumu par apsaimniekošanas pasākumu realizāciju
6.6.	Aizsprostu tehnisko projektu uzglabāšana saskaņā ar būvnoteikumiem, kopiju nodošana mežniecību pārziņā.	III 2008.	-	LIFE proj.	Projekta noslēgumā aizsprostu būves tehniskie projekti tiek uzglabāti saskaņā ar būvnoteikumiem (LDF, būvvaldē, būvorganizācijā, pie projekta izstrādātāja ) un arī nodoti Talsu un Ugāles mežniecībās, A/S LVM
II. Mērķis 7. Ierīkota dabas taka Vasenieku purvā
7.1.	Teritorijas izpēte, vietas izvēle	I 2005., 2006.	-	LIFE proj.	Izvēlēta optimālā dabas takas vieta
7.2.	Tehniskā projekta sagatavošana	I 2005., 2006.	Saskaņā ar cenu aptauju , līdz 4700 Ls	Sertificēta fiziskā persona un SIA „Agroprojekts”	Sagatavots tehniskais projekts
7.3.	Purva laipu trases un skatu torņa būve	I 2006.,2007.	Saskaņā ar cenu aptauju, 5000-7000 Ls	Attiecīgo darba veidu būvuzņēmēji	Ierīkota dabas taka un uzcelts skatu tornis
7.4.	Dabas takas popularizēšana tūrisma ceļvežos un citos preses izdevumos	I 2006. g. un turpmāk visu laiku	-	LIFE projekts, pašvaldības	Pieejama informācija par dabas taku
7.5.	Vieglo automašīnu stāvvietas izveidošana	III 2008.		Puzes pašvaldība	Izveidota labiekārtota vieglo automašīnu stāvvieta
III. Mērķis 8. Iegūta informācija par biotopu stāvokli apsaimniekošanas pasākumu rezultātā, par reto sugu populāciju stāvokli
8.1.	Hidroloģiskā režīma monitorings ietekmētajā Vasenieku purva daļā	I 2005.- 2008. g. katru	2800-3000 Ls	Līdz 2008. g. LIFE proj., pēc tam LVĢMA	Hidroloģiskā režīma regulēšanas pasākumu novērtējums

		gadu, turpmāk periodiski		monit. progr.
8.2.	Hidroloģiskā režīma monitorings Vasenieku purvā un tā apkārtnē	I Līdz 2008. g. katru gadu, turpmāk periodiski		Līdz 2008. g. LIFE proj., pēc tam LVĢMA monit. progr.	Salīdzinošs materiāls par hidroloģiskā stāvokļa dabiskām izmaiņām
8.3.	Ornitofaunas monitorings	I 2006.-2008. g.		LIFE proj., sadarbībā ar LOB LVĢMA monit. progr.	Ornitofaunas uzskaites dati, pieejama informācija par purva putniem
8.4.	Purva biotopu monitorings purva apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes novērtēšanai	I 2005. g.- 2008.g.	1000 Ls gadā	LVĢMA monit. progr.	Pieejama informācija par purvu biotopu stāvokli, atbilstoši rezultātiem sagatavoti priekšlikumi apsaimniekošanas pasākumu korekcijai
8.5.	Ezeru ūdens kvalitātes monitorings	III Sākot ar 2006. g. un turpmāk ik gadus		LVĢMA monit. progr.	Dati par ūdens līmeni un eitrofikācijas stāvokli ezeros
IV. Mērķis 9. Sakārtotas tiesiskās saistības ar zemes īpašniekiem
9.1.	Dabas lieguma apgrūtinājumu ierakstīšana zemesgrāmatā	II	-	VZD, pašvaldības	Zemesgrāmatās iestrādātā informācija atbilst MK noteikumiem
9.2.	Dabas liegumu funkcionālā zonējuma un apsaimniekošanas pasākumu iestrāde pagastu teritoriālajos plānojumos	II 2006. un turpmāk	-	Pašvaldības	Pagastu teritoriālajos plānos iestrādāti dabas aizsardzības plānā paredzētie pasākumi un funkcionālais zonējums

4.2. Apsaimniekošanas pasākumu apraksts

I Teritorijas dabas vērtību saglabāšana

Mērķis 1. Stabilizēts hidroloģiskais režīms Vasenieku purvā

Pasākums 1.1. Kompleksa purva hidroģeoloģiskā izpēte

Pasākumi, kādi tiks veikti purvā, uzlabojot hidroloģisko režīmu, detāli aprakstīti tehniskajā projektā, pēc kura realizācijas – novērsīs grāvju nosusināšanas ietekmi. Galvenie darbības virzieni ir:

• dabiskās un pārveidotās purva daļas ūdens plūsmu virzienu noteikšana, izmantojot topogrāfiskās un nosusināšanas tīkla kartes;

• purva virsmas līmetņošana, izmantojot nivelieri un GIS aparatūru;

• grāvju krituma līmetņošana un garenprofilu sastādīšana

• aizsprostu izvietojuma biežuma uz grāvjiem plānošana.

Ņemot vērā, ka purva virsa nav līdzena, bet sfēriska, kā arī to, ka notikusi purva virsas sēšanās, iepriekšējā stāvokļa atjaunošana nav iespējama pat teorētiski. Atjaunošanas efekts atkarīgs no purva virsas krituma un aizsprostu (dambīšu) biežuma – maza krituma apstākļos efekts ir lielāks un dambīšu skaits nepieciešams mazāks. Aizsprostu skaitu noteiks arī atvēlētie finašu līdzekļi.

Lai noskaidrotu hidroģeoloģiskos apstākļus, jāveic nivelēšanas darbi grāvju trasēs. Analizējot un salīdzinot purva virsas atzīmes patreiz un līdz būvniecībai, var secināt, ka nosusināšanas ietekme bijusi visā platībā, kur rakti xxxxx xxxxxxx un ap 20 m uz katru pusi no lielajiem grāvjiem, bet tālāk augstuma atzīmes palikušas iepriekšējās, kas ir apstiprinājums projektēšanas normām, kas nosaka, ka augstā tipa purvu nosusināšanai nepieciešams attālums starp grāvjiem ir 20 m.

Pasākums 1.2. Grāvju sistēmu izmeklēšana un hidroloģiskā režīma stabilizēšanas tehniskā projekta sastādīšana

Aizsprostu (dambīšu) būvniecību veiks saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem, kuros noteikti nepieciešamie saskaņojami un kas ir pamats tehnisko projektu izstrādei un akceptēšanai. Saskaņošanas darbus projektēšanai sagatavo LIFE projekta darbinieki. Izmeklēšanas darbus un projektēšanu veic „Meliorprojekts”. Uz lielajiem grāvjiem projektētie aizsprosti numurēti un dotas to virsas atzīmes, kas plānotas tā, lai aizsprosta virsa paceltos virs purva virsas. Vietās, kur ūdens kustība gaidāma pāri aizsprostam, ierīkos pārteces caurules (apsaimniekošanas pasākumu vietas ir apkopotas 7. pielikumā).

Pasākums 1.3. Ar hidroloģiskā režīma stabilizēšanu saistītie būvniecības darbi

(aizsprostu būve)

Hidroloģiskā režīma stabilizēšanas būvdarbus saskaņā ar būvatļauju veiks licencēta būvorganizācija, kuru kontrolēs sertificēts būvuzraugs. Būvniecības darbus – aizsprostu būvi no kūdras un minerālgrunts - plānots veikt pēc iespējas sausa laika apstākļos ar ekskavatoru, iepriekš sagatavojot tam pārvietošanās maršrutu – nolīdzinot atbērtnes, novācot apaugumu, ieliekot pagaidu caurtekas. Nelielos apjomos pielietos arī roku darbu vietās, kur ekskavatoru pārvietot nav rentabli vai kur ir slikti hidroģeoloģiskie apstākļi. Darbus plānots sākt no augšgala. Aizsprostu konstrukcijas ir divu tipu, to ierīkošanas secība, darbu apjomi doti projekta dokumentācijā. Lai izbūvētie dambīši darbotos, paredzēts to galīgo pieņemšanu veikt pēc gada ekspluatācijas, it īpaši, lai pārliecinātos par to darbību pēc pavasara un vasaras plūdu periodiem.

Lai izvairītos no mežaudžu kalšanas (izņemot mežaudzes purvā, kas izveidojušās grāvju ierīkošanas rezultātā), aizsprosti veidojami vietās, kur to darbības rezultātā tiks stabilizēta tikai purva ekosistēma, bet netiks ietekmētas mežaudzes.

Pasākums 1.4. Atsevišķu koku un krūmu novākšana aizsprostu, laipu trašu un torņa būves vietās

Atsevišķu koku un krūmu novākšana paredzēta izlases veidā abūves vietās, novadgrāvju atbērtņu izlīdzināšanas vietās, ekskavatora pārvietošanās maršrutos, kā arī degradētajos purva nogabalos būvju tuvumā. Lai ekskavators varētu piebraukt būvvietām, nepieciešama tā pārvietošanās ceļa sagatavošana, nepieciešamības gadījumā attīrot no mežaudzēm; pamatā ekskavators pārvietosies pa grāvja atbērtni.

Pasākums 1.5. Aizsprostu funkcionēšanas regulāra kontrole

LIFE projekta izstrādāšanas laikā kontroli veiks būvorganizācijas. Pēc būvju nodošanas zemes īpašniekam – to darbības kontrole un ekspluatācija būs A/S “Latvijas valsts meži” pārziņā. Lielāka uzmanība aizsprostiem būs nepieciešama līdz laikam, kad dambis apaugs un to neapdraudēs izskalojumi; jārēķinās arī ar sevišķi lieliem plūdiem ilgākā laika posmā, kas var radīt bojājumus. Ņemot vērā, ka līmeņu starpības pirms un aiz dambja ir ne vairāk par 0,5m, tad arī šajos gadījumos npietni bojājumi nav prognozējami, izņemot pirmos grāvja lejtecē esošos aizsprostus, kur līmeņu starpība būs lielāka.

Mērķis 2. Nodrošināta bioloģiski vērtīgo meža biotopu aizsardzība 389,8 ha platībā

Pasākums 2.1. Mežsaimnieciskās darbības ierobežošana regulējamā režīma zonā; DMB un potenciālo DMB izveidošana

Regulējamā režīma zonā (174 ha platībā), visos dabiskajos meža biotopos (90,4 ha platībā) un potenciālajos dabiskajos meža biotopos (125,4 ha platībā) nav jāveic nekāda mežsaimnieciskā darbība. Tai skaitā nav pieļaujama kritalu, stumbeņu un stāvošu nokaltušu koku izvākšana, jo tie ir piemērota dzīvotne retām sūnu, ķērpju, sēņu un kukaiņu sugām. Kukaiņi, savukārt, nodrošina barības bāzi putnu sugām (galvenokārt, dzeņveidīgajiem putniem). Pasākums nav ierobežots laikā.

Mērķis.3. Saglabātas teritorijas ainaviskās vērtības un sugu dzīvotnes

Pasākums 3.1. Neiejaukšanās neskarto augsto purvu dabiskās attīstības gaitā

Lai nodrošinātu piemērotu dzīves vidi gan retajām, gan tipiskajām augsto purvu floras un faunas sugām, jānodrošina neiejaukšanās neskarto augsto purvu dabiskās attīstības gaitā, izslēdzot saimniecisko darbību dabas lieguma purvu kompleksa neskartajā un mazskartajā daļā – 1712,4 ha platībā. Visu purvu teritorijas ir iekļautas dabas lieguma zonā.

Pasākums 3.2. Pļavu pļaušana un krūmu izciršana pļavās

Šī pasākuma mērķis ir palielināt teritorijas bioloģisko daudzveidību, saglabājot pļavas neaizaugušā stāvoklī, kā arī saglabāt teritorijas ainaviskās vērtības. Pļavās jāveic regulāra zāles pļaušana saskaņā ar bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanas noteikumiem (to var aizstāt vai papildināt arī ar lopu ganīšanu), atsevišķās vietās „Zvaguļu” saimniecībā jāizcērt arī krūmi. Paredzēta pļavu apsaimniekošana 44 ha platībā. Pasākums nav ierobežots laikā.

Pasākums 3.3. Taksācijas maiņa un pļavas atjaunošana Talsu (Ūķenes) mežniecības

365. kv. 17.nog., pļavas pļaušana

Ūķenes mežniecības 365. kvartāla 17. nogabalā ir īpaši aizsargājams biotops un sugas, kas atrodas uz iznīkšanas robežas, jo kā biotopam, tā sugām piemērotā vide ir degradēta pļavas apmežošanas rezultātā. Tomēr, izcērtot mežaudzi un atsākot pļavas regulāru pļaušanu, ir iespējama situācijas uzlabošana un aizsargājamo objektu saglabāšana. Tāpēc dotajā teritorijā ir jāveic taksācijas maiņa, nogabalu iekļaujot kvartālā kā lauci, jālikvidē priežu stādījums un jāuzsāk pļavas regulāra pļaušana reizi sezonā, ieteicams jūlija beigās vai augustā, zāli sasmalcinot vai aizvācot. Pļaušana nav ierobežota laikā.

Pasākums 3.4. Stigu atjaunošana un uzturēšana

Dabā labi redzamas stigas palīdz orientēties teritorijā. Stigas rada atšķirīgu biotopu kontakjoslu efektu, kas, savukārt, palielina bioloģisko daudzveidību. Stigas kalpo arī kā sugu izplatīšanās koridori. Minētie aspekti īpaši nozīmīgi ir kukaiņu sugām. Stigu kopšana jāveic laikā no 1.novembra līdz 1. martam. Prioritāri stigu kopšana jāveic Puzes mežniecības 165., 190., 191. kvartālos.

Pasākums 3.5. Ozolu atbrīvošana no apauguma 199., 183., 211. kvartālos

Minētajos kvartālos ir dzīvotnes trupošā koksnē dzīvojošām kukaiņu sugām – saproksilofāgiem. Ozolu atbrīvošana paredzēta Ugāles mežniecības 199. kvartāla 10. un 13. nogabalos, 183. kvartāla 1. un 12. nogabalos, 211. kvartāla 2. un 4. nogabalos. Lai nodrošinātu to ilglaicīgu eksistenci, jāatbrīvo no apauguma ozolu stumbri, izcērtot kokus tā, lai ozolu stumbri būtu atklāti tiešajam saules apgaismojumam. Ieteicams atbrīvot teritoriju ap ozoliem divkārša vainaga rādiusa garumā. Minētais pasākums varētu veicināt arī retu ķērpju sugu attīstību uz ozolu stumbriem.

Pasākums 3.6. Bebru medību regulēšana

Lielākajā dabas lieguma daļā bebru darbība nenodara ļaunumu videi. Taču atsevišķos gadījumos bebru dambju radītā ūdens līmeņa paaugstināšanās var radīt īpaši aizsargājamu sugu un biotopu izzušanu. Sevišķi negatīva ietekme ir ūdens līmeņa celšanai Seklenes un Velnezerā. Tāpēc, noliedzot bebru medības dabas liegumā, ir izdalāmi sekojoši gadījumi, kad bebru dambju nojaukšana, caurteku ierīkošana tajos vai medības ir pieļaujamas:

• bebru darbība apdraud īpaši aizsargājamo biotopu vai sugu saglabāšanu;

• bebru aizsprosti paaugstina gruntsūdens līmeni dabas liegumam pieguļošajās teritorijās;

• bebru darbības rezultātā tiek appludināti ceļi;

• bebru darbības rezultātā tiek appludinātas agrāk bebru neskartas sausieņu mežaudzes dabas lieguma teritorijā.

Bebru darbības kontoli jānodrošina Valsts meža dienestam sadarbībā ar Reģionālo vides pārvaldi.

Mērķis 4. Paaugstināta biotopu piemērotība medņu riestiem 52 ha platībā

Pasākums 4.1. Medņu riestu robežu optimizācija, aizauguma noteikšana un priekšlikumi cirtes veidam un apjomam

LIFE projekta “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” ietvaros 2005.g. notika dabas lieguma “Stiklu purvi” dabas vērtību inventarizācija un iepriekšējā laikā veikto novērojumu apkopošana. Līdz šim konstatēts, ka dabas lieguma teritorijā vai cieši pie tā robežām atrodas septiņi medņu riesti.

Medņu riestiem Latvijā, atkarībā no mitruma režīma izmaiņām (meliorācijas), mežsaimnieciskās darbības, audžu attīstības gaitas un citiem faktoriem, ir raksturīga aizaugšana ar pamežu un paaugas kokiem, no kuriem visnevēlamākā ir egle. Blīvi izveidojies egļu aizaugums traucē riesta norisi, tādēļ gadu gaitā riestojošie putni mēdz pārvietoties uz piemērotākām blakuszonām, bet ja tādu nav, riestojošo medņu gaiļu skaits pakāpeniski samazinās. Lai tas nenotiktu, medņu riestos nepieciešamības gadījumos jāveic biotehniskie pasākumi.

2005.g. sezonā tika apskatīti tie medņu riesti, kas pilnībā ietilpst Stiklu DL teritorijā. Apskates nolūks bija novērtēt riestu aizauguma pakāpi ar pamežu un paaugas kokiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu plānot biotehniskos jeb riestu kopšanas pasākumus. Aizauguma novērtējums dots tabulā (23. pielikums).

Pirms riestu kopšanas uzsākšanas, kopā ar ekspertu nepieciešams vēlreiz precizēt izzāģējamās vietas, apjomus un paņēmienus.

Pasākums 4.2. Medņu riestu uzturēšana, veicot meža kopšanu, citu ciršu ietvaros

Medņu riestu uzturēšana notiek saskaņā ar mežsaimnieciskajiem noteikumiem un eksperta – ornitologa ieteikumiem citu ciršu ietvaros.

Mērķis 5. Izstrādāti priekšlikumi ūdenslīmeņa pazemināšanai

Pasākums 5.1. Veikt pētījumus un izstrādāt priekšlikumus ūdenslīmeņa pazemināšanai

Seklenes un Velnezerā

Paaugstinoties ūdens līmenim Seklenes un Velnezerā, ir iznīkušas īpaši aizsargājamas sugas un biotopi. Ūdens līmenim normalizējoties, ir iespējama aizsargājamo objektu atjaunošanās ezeros. Iedarbīgs veids kā regulēt ūdens līmeni, tai pat laikā saglabājot bebru populāciju, ir ierīkot caurtekas bebru aizsprostos. Patreiz trūkst informācijas par reālajām iespējām un veidu kā to veikt, kā arī par labvēlīgāko ūdenslīmeni, eventuālai sugu atjaunošanai. Pirms konkrēto darbu uzsākšanas jāveic pētījumi un jāizstrādā priekšlikumi šo pasākumu veikšanai.

II Publiska informācija, tūrisma attīstība

Mērķis 6. Publiski pieejama informācija par dabas liegumu

Pasākums 6.1. Informatīvo zīmju izvietošana

Plānots uzstādīt vismaz 22 informatīvās zīmes lieguma iezīmēšanai dabā – uz teritorijas robežas, vietās, kur to šķērso lielāki vai mazāki ceļi (vietas atzīmētas kartē, 7. pielikumā). Lai iezīmētu dabā visus dabas lieguma robežas lauzumpunktus, būtu nepieciešamas vēl apmēram 50 zīmes, bet, iezīmējot stigu galus uz robežām, - vēl 30 zīmes. Tātad maksimālais zīmju skaits būta 100 informatīvās zīmes. Tā kā cilvēki ļoti reti šķērso lieguma robežu vietās, kur nav ceļu, par prioritārām jāatzīst tikai 22 informatīvās zīmes. Zīmju izmēri doti MK noteikumos Nr. 415. Reizi gadā vēlams pārbaudīt informācijas zīmju stāvokli, nepieciešamības gadījumā veicot bojāto zīmju nomaiņu.

Pasākums 6.2. Informācijas stendu sagatavošana un uzstādīšana 10 vietās

LIFE projekta “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” ietvaros dabas lieguma teritorijā paredzēts uzstādīt 10 informācijas stendus. Lielo informācijas stendu (2m x 1,5m) paredzēts uzstādīt Stiklu ciemā. Stendā izvietojama dabas lieguma shēma, informācija par teritorijas dabas vērtībām, atļautās un aizliegtās darbības dabas liegumā, te sastopamo augu un dzīvnieku attēli, shēmā norādīta dabas takas atrašanās vieta.

Dabas takā paredzēts uzstādīt 5 (1m x 1m) un 4 (0,5m x 0,5 m) mazos stendus ar konkrētu informāciju par dabas takā redzamajie dabas objektiem.

Pasākums 6.3. Bukleta sagatavošana un izdošana par dabas liegumu

Plānots par LIFE projekta “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” līdzekļiem izdot bukletu latviešu un angļu valodā par dabas liegumu “Stiklu purvi”. Bukletā paredzēta informācija par teritorijas dabas vērtībām, par purva biotopu atjaunošanas pasākumiem un ilustratīvais materiāls par augiem, dzīvniekiem un biotopiem liegumā.

Pasākums 6.4. Pieejas nodrošināšana informatīvajam materiālam

Nodrošināt sekojošu informāciju par LIFE projektu un konkrēti par dabas liegumu “Stiklu

purvi”:

• dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “Stiklu purvi”;

• bukleti par LIFE “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” projektu (latviešu un angļu valodā);

• bukleti par dabas liegumu “ Stiklu purvi ” (latviešu un angļu valodā);

• plakāts par purviem, kā arī par floru un faunu purvos.

Dabas aizsardzības plānam jābūt pieejamam Valdgales, Puzes un Usmas pagastu pašvaldībās, Talsu un Ugāles mežniecībās, VAS LVM Ziemeļkurzemes mežsaimniecībā, Ventspils un Talsu rajonu virsmežniecībās un Ventspils Reģionālajā vides pārvaldē. Pārējiem materiāliem jābūt pieejamiem jau minētajās iestādēs, kā arī pagastu un rajona bibliotēkās un skolās.

Pasākums 6.5. Visās LIFE projektā ietvertajās teritorijās (tai skaitā dabas liegumā

„Stiklu purvi”) veikto pētījumu un apsaimniekošanas pasākumu pieredzes apkopojums grāmatā

LIFE projekta “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” noslēgumā 2008. gadā paredzēts izdot grāmatu, kurā apkopoti materiāli par visām 4 projekta vietām, tai skaitā par dabas liegumu “Stiklu purvi” – gan par dabas vērtībām, gan par apsaimniekošanas pasākumiem, to realizāciju, rezultātiem, secinājumiem, ieteikumiem, gan pirmie monitoringa dati u.c. Tas dos iespēju līdzīgiem projektiem iegūt informāciju no realizētā projekta pieredzes.

Pasākums 6.6. Aizsprostu tehnisko projektu uzglabāšana saskaņā ar būvnoteikumiem, kopiju nodošana mežniecību pārziņā

Saskaņā ar būvnoteikumiem, aizsprostu tehniskie projekti tiek nodoti uzglabāšanā LDF, būvvaldē, būvorganizācijai, projekta izstrādātājam, kā arī Talsu un Ugāles mežniecībām, VAS LVM Ziemeļkurzemes mežniecībai.

Mērķis 7. Ierīkota dabas taka Vasenieku purvā

Pasākums 7.1. Teritorijas izpēte, vietas izvēle

Izvēloties vietu, tika ņemti vērā sekojoši apstākļi:

• vietas estētiskā un populārzinātniskā vērtība;

• teritorijas piejamība gan no Puzes, gan Usmas pagastu teritorijas;

• ekonomiskie apsvērumi.

Rezultātā par labāko risinājumu tika izvēlēta takas vieta Vasenieku purvā (7. pielikums).

Pasākums 7.2. Tehniskā projekta sagatavošana

Lai būtu garantija ieguldītajiem līdzekļiem, būvniecības darbi tiks veikti saskaņā ar Latvijas būvnoteikumiem un pēc dabas takas (purva laipu) un novērošanas torņa tehniskajiem projektiem. Projektēšanas uzdevuma sagatavošanai LIFE projekta darbinieki veica Latvijā un citās valstīs izbūvēto laipu un torņu apsekošanu. Takas maršruts tika izvēlēts, piedaloties pagastu pārstāvjiem, zemes īpašniekiem un ekspertiem; tas plānots tā, lai maksimāli izmantotu esošās būves – ceļus, grāvju atbērtnes, tādējādi samazinot būvniecības izmaksas. Takas kopgarums ir ap 2,7 km; sākumā ap 1 km garumā tā iet pa grāvja atbērtni, kur laipas veidos atvieglotas konstrukcijas, tad pa purva nenosusināto daļu apmēram 1 km (laipu platums 60 cm), līdz Xxxxx xxxxx sākumam. Šajā vietā pie takas ir plānots novērošanas tornītis. Tālāk taka plānota gar strautu ap 0,7 km garumā (7. pielikums). Izmantojot grāvja atbērtni, būs iespējama arī riņķveida kustība takas vidusposmā.

Torņa grīdas augstums plānots apmēram 6 metri, kas nodrošinās redzamību, vienlaikus tornī varēs atrasties 15 cilvēki Tā kā kūdras dziļums būves vietā ap 3 m, torni balstīs uz koka konstrukcijas pamata, vadoties pēc Igaunijas pieredzes.

Pasākums 7.3. Purva laipu trases un skatu torņa būve

Būvniecības darbus veiks licencētas būvorganizācijas saskaņā ar tehniskajiem projektiem. Laipu un torņa būvmateriālu pievešanu veiks pēc hidrotehnisko būvdarbu pabeigšanas laipu būves rajonā – grāvja atbērtnes nolīdzināšanas, krūmu un sīkmeža novākšanas no trasēm, dambīšu un caurteku izbūves.

Lai saudzētu purva virskārtu, plānots materiālus pievest sasaluma apstākļos. Krūmu un atsevišķu koku novākšanas darbi tiks saskaņoti ar VAS „Latvijas valsts meži”.

Pasākums 7.4. Dabas takas popularizēšana tūrisma ceļvežos un citos preses izdevumos

Lai piesaistītu tūristu plūsmu Vasenieku dabas takai, nepieciešams sniegt regulāru informāciju gan vietējos preses izdevumos, gan tūrisma ceļvežos. Tūrisma attīstība reģionā uzlabos ekonomisko situāciju un veicinās sabiedrības informētību par dabas vērtībām un to saglabāšanu.

Pasākums 7.5. Vieglo automašīnu stāvvietas izveidošana

Pievedceļš Vasenieku dabas takai ir lietojams tikai vieglajām automašīnām. Autobusi tiks atstāti uz Blāzmas-Dundagas ceļa. Pievedceļa galā pie purva (karte 7. pielikumā) ieteicams izbūvēt nelielu autostāvvietu vieglajām automašīnām. Autostāvvietā jāuzbūvē arī tualete un jāizvieto atkritumu urnas. Pasākums jāveic Puzes pašvaldībai.

III Monitoringa pasākumi

Mērķis 8. Iegūta informācija par biotopu stāvokli apsaimniekošanas pasākumu rezultātā, par reto sugu populāciju stāvokli

Pasākums 8.1. Hidroloģiskā režīma monitorings ietekmētajā Vasenieku purva daļā

Gruntsūdens līmeņa paaugstināšanas mērķis ir atjaunot sfagnu augšanai nepieciešamos apstākļus. Monitoringa ietvaros veiktas sekojošas darbības:

• ierīkotas gruntsūdens novērošanas akas starp nosusināšanas grāvjiem gruntsūdens līmeņa un tā svārstību režīma noteikšanai pirms un pēc dambju būves;

• gruntsūdens līmenis mērīts reizi nedēļā, lai pēc iespējas pilnīgāk raksturotu ūdens līmeņa svārstību gada gaitu.

Pasākums 8.2. Hidroloģiskā režīma monitorings Vasenieku purvā un tā apkārtnē

Monitoringa ietvaros veiktas sekojošas darbības:

• ierīkotas gruntsūdens novērošanas akas purva neskartajā daļā – dažādos veģetācijas tipos, lai salīdzinātu gruntsūdens līmeni starp neskarto un pārveidoto (regulēto) purva daļu un konstatētu konkrētā purva apstākļiem optimālo gruntsūdens līmeni sfagnu augšanai;

• analizēta purvam pieguļošo teritoriju topogrāfija un hidrogrāfiskais tīkls, lai prognozētu gruntsūdens līmeņa paaugstināšanas ietekmi uz apkārtējām mežsaimniecības un lauksaimniecības teritorijām.

Pasākums 8.3. Ornitofaunas monitorings

Latvijā purva putnu monitorings valsts līmenī tiek veikts no 2003. gada četrās vietās - Vasenieku, Ķemeru, Kodu-Kapzemes un Oļļas purvos. Putni tiek uzskaitīti to ligzdošanas laikā maršrutos divas reizes sezonā. Aprēķinos tiek izmantoti uzskaišu dati par reģistrētajām putnu sugām 50m joslā abpus maršrutam un ārpus 50m joslas.

Prioritārās monitoringa sugas ir tās Eiropas Padomes Putnu direktīvas I pielikuma sugas un Latvijā īpaši aizsargājamās sugas, kas ligzdo galvenokārt purvos. Tās ir dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria, purva tilbīte Tringa glareola, kuitala Numenius arquata un lietuvainis N. phaeopus. Reizē ar šīm sugām tiek fiksēti dati arī par visām pārējām purva maršrutos sastaptajām putnu sugām.

No iegūtajiem datiem tiek aprēķināta putnu sugu daudzveidība katrā objektā jeb purvā, prioritāro monitoringa sugu pāru skaits objektos, prioritāro sugu blīvums un vidējais sugu skaits vienā maršruta posmā .

Tādejādi Vasenieku purvs, kas ietilpst dabas liegumā “Stiklu purvi”, ir viena no četrām vietām Latvijā, kur valsts līmenī tiek iegūti dati par purva putnu sastopamību.

Pasākums 8.4. Purva biotopu monitorings purva apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes novērtēšanai

Prognozējams, ka purva hidroloģiskā stāvokļa uzlabošanās vislabāk atspoguļosies purvu augu sugu sastāvā, tāpēc purva apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitoringa pamatā ir ikgadēja veģetācijas uzskaite pastāvīgos parauglaukumos un parauglaukumu fotografēšana. 2005. gadā, pirms apsaimniekošanas pasākumu uzsākšanas, ierīkoti sekojoši parauglaukumi:

1) 6 parauglaukumi uz grāvjiem vietās, kur plānota aizsprostu veidošana;

2) 4 parauglaukumi susināšanas ietekmētajā daļā blakus plānotajiem aizsprostiem;

3) 2 parauglaukumi neskartajā purva daļā.

Parauglaukumu izmēri ir 10x10 m. Parauglaukumos tiek uzskaitītas visas augu sugas un tām novērtēts projektīvais segums, atzīmēts koku skaits, ciņu un ieplaku sastopamība parauglaukumā. Parauglaukumu atrašanās vietas ir fiksēta ar GPS uztvērēju.

Susināšanas ietekmi vislabāk raksturo sfagnu un viršu projektīvais segums parauglaukumā. Pirms apsaimniekošanas pasākumu uzsākšanas sfagnu vidējais projektīvais segums Vasenieku purva neskartajā un ietekmētajā daļā ir attiecīgi 69% un 3,5 %, bet viršu vidējais projektīvais segums ir attiecīgi 35% un 17%. Monitoringa mērķis ir noteikt, vai veiktie pasākumi sekmē susināšanas ietekmētā purva stāvokļa uzlabošanos. Prognozējams, ka purva apsaimniekošanas pasākumu rezultātā sfagnu segums palielināsies, bet viršu - samazināsies un apmēram 10 gadu laikā meliorācijas grāvji būs aizauguši (galvenokārt ar sfagniem un spilvēm).

Līdz LIFE “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” projekta beigām monitoringu veic projekta eksperts (X. Xxxxxxx, materiāli un atskaites glabājas LDF), pēc tam šis monitorings jāiekļauj Nacionālajā monitoringa programmā Purvu apakšprogrammā, lai pētījumus varētu turpināt.

Pasākums 8.5. Ezeru ūdens kvalitātes monitorings

Lai kontrolētu situāciju Zutenes, Seklenes un Velnezerā un novērtētu ūdens līmeņa izmaiņu ietekmi uz ezeru ūdens kvalitāti, būtu vēlams veikt ūdens kvalitātes monitoringu. Ūdens paraugu ievākšanas optimālais laiks ir jūlijā vai augustā. Turpmāk paraugus vēlams ievākt apmēram vienā un tajā pašā vietā ezerā ik gadus. Galvenie nepieciešamie mērījumi, lai noteiktu ezera ūdens kvalitāti ir:

1) ūdens caurredzamība;

2) ūdens t / izšķīdušā skābekļa vertikālais sadalījums;

3) ūdens elektrovadītspēja;

4) pH;

5) ūdens krāsainība;

6) hlorofils-a;

7) kopējais fosfors;

8) fitoplanktons.

Ūdens paraugus vēlams ievākt virs dziļākās vietas.

Stiklu ezeru ūdens kvalitātes monitorings ir jāiekļauj LVĢMA monitoringa programmā un turpmāk monitorējams saskaņā ar šo programmu.

IV Administratīvie pasākumi

Mērķis 9. Sakārtotas tiesiskās saistības ar zemes īpašniekiem

Pasākums 9.1. Dabas lieguma apgrūtinājumu ierakstīšana zemesgrāmatā

Ierakstīt zemesgrāmatās ar dabas lieguma apsaimniekošanu saistītos ierobežojumus.

Pasākums 9.2. Dabas liegumu funkcionālā zonējuma un apsaimniekošanas pasākumu iestrāde pagastu teritoriālajos plānojumos

Pagastu teritoriālajos plānojumos jāiekļauj lieguma funkcionālā zonējuma robežas un ar lieguma apsaimniekošanu saistītie pasākumi.

4.3. Dabas lieguma „Stiklu purvi” funkcionālās zonas

Lai saglabātu vienotu purvu, ezeru un mežu dabas kompleksu, saglabātu un nākotnē paaugstinātu dabas lieguma bioloģisko daudzveidību, izveidojamas sekojošas funkcionālās zonas (funkcionālo zonu karte 9. pielikumā, zonās iekļauto teritoriju uzskaitījums 24. pielikumā):

• Neitrālā zona 50 ha platībā (0,8% no kopējās lieguma teritorijas);

• Dabas parka zona 1245 ha platībā (18,8%);

• Dabas lieguma zona 4686 ha platībā (71,0%);

• Regulējamā režīma zona 617 ha platībā (9,4%).

5. PLĀNA IEVIEŠANA UN ATJAUNOŠANA

5.1. Plāna ieviešanas praktiskie aspekti

Plāna ieviešanu paredzēts uzsākt uzreiz pēc tā apstiprināšanas, kā arī īstenojot LIFE projektu “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā”.

Dabas aizsardzības plāns ir saistošs dokuments pašvaldībām, teritorijas īpašniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajām ar īpaši aizsargājamo teritoriju kontroli un mežsaimniecisko darbību kontrolējošām institūcijām.

Plānā paredzētos pasākumus veic plānā norādītās atbildīgās institūcijas (VAS „Latvijas valsts meži”, LVĢMA monitoringu programma) un zemju īpašnieki un lietotāji, nepieciešamības gadījumā piesaistot attiecīgās specialitātes ekspertus.

5.2. Plāna atjaunošana

Dabas plāns izstrādāts 12 gadu ilgam laika periodam. Plāns jāatjauno 2018. gadā.

Plāna realizācijas laikā tiks novērtēta plāna ietvaros veikto pasākumu efektivitāte. Tiks pārskatīti arī apsaimniekošanas pasākumi, kuros nepieciešamības gadījumā ieviesīs labojumus vai papildinājumus. Ja monitoringa rezultāti liecina, ka plānā paredzētie apsaimniekošanas pasākumi ir neefektīvi, vai tie ir pretrunā ar lieguma izveidošanas mērķiem, plāns jāatjauno un jāpārskata ātrāk.

5.3. Nepieciešamie grozījumi teritoriju attīstības plānos

Talsu rajona Valdgales pagastā patreiz tiek izstrādāts teritorijas attīstības plāns. Usmas un Puzes pašvaldībām plāni vēl nav izstrādāti. Pagastu teritoriju attīstības plānos jāiekļauj ar dabas aizsardzību saistītie aspekti dabas lieguma „Stiklu purvi” teritorijā - noteiktais zonējums, pieļaujamās un aizliegtās darbības.

5.4. Dabas lieguma ”Stiklu purvi” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts

Izstrādājot konkrētos individuālos noteikumus dabas liegumam „Stiklu purvi”, izmaiņas vispārīgajos noteikumos iezīmētas, izsvītrojot neatbilstošos punktus vai to daļas un iekrāsojot papildinājumus.

1. Noteikumi nosaka dabas lieguma “Stiklu purvi” (turpmāk - dabas liegums) zonējumu, individuālo aizsardzību un izmantošanu.

2. Dabas lieguma platība ir 6636 (6598) ha, tā funkcionālās zonas un to robežas noteiktas šo noteikumu 9. un 11. pielikumā .

3. Lai nodrošinātu optimālu biotopu un sugu aizsardzību, atbilstoši to izvietojumam teritorijā dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

3.1. regulējamā režīma zona;

3.2. dabas lieguma zona;

3.3. dabas parka zona;

3.4. neitrālā zona.

4. Aizsargājamās teritorijās Visā dabas liegumā aizliegts:

4.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus un izgāztuves;

4.2. (svītrots ar MK 26.10.2004. noteikumiem nr.898);

4.3. bojāt bebru dambjus un to mītnes, izņemot šādus gadījumus, pēc iepriekšējas rakstiskas saskaņošanas ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un saskaņā ar attiecīgas nozares eksperta atzinumu:

4.3.1. bebru aizsprosti ietekmē gruntsūdens līmeni dabas liegumam pieguļošajās teritorijās;

4.3.2. bebru darbība apdraud īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu saglabāšanu;

4.3.3. bebru darbības rezultātā tiek bojāti vai appludināti ceļi;

4.3.4. bebru darbības rezultātā tiek appludinātas agrāk bebru neskartas teritorijas;

4.4. medīt vilkus un lūšus, izņemot gadījumus, ja vienā un tajā pašā platībā biežāk kā reizi nedēļā tiek nodarīts kaitējums mājdzīvniekiem un citi šāda kaitējuma novēršanas pasākumi ir neefektīvi, kā arī, lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos;

Saskaņā ar sekojošu pamatojumu, kāpēc papildus ierobežojumi vilku un lūšu medībām nav nepieciešami, punkts tiek izsvītrots:

• lieguma teritorija ir pārāk maza – vilki no tās iziet pat 30-50 km attālumā un nodara postījumus ārpus dabas lieguma;

• lūši ietekmē medņu riestus, lūši un vilki medī stirnas u. c. meža zvērus;

• pastāvošā likumdošana jau aizsargā šīs sugas, nosakot nomedījamo dzīvnieku limitu un ierobežojot medību laiku;

• lūšu un vilku medības reti ir veiksmīgas, tāpēc nedraud šo sugu indivīdu skaita reāla samazināšana.

4.5. ierīkot iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;

4.6. plūkt, izrakt un ievākt retos un īpaši aizsargājamos augus vai to daļas jebkurā attīstības stadijā;

4.7. introducēt Latvijas florai un faunai nepiederošas augu un dzīvnieku sugas;

4.8. 4.3. bez attiecīgas atļaujas vai iepriekšējas rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:

4.8.1. 4.3.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot jaunu aizsprostu un citu ūdens regulēšanas ietaišu celšanu un ierīkošanu, kas nepieciešamas dabas aizsardzības plānā paredzēto biotopu aizsardzības pasākumu veikšanai Vasenieku purvā un ezeros.

4.8.2. 4.3.2. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

4.8.3. 4.3.3. izsniegt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci).

5. Ja par vides aizsardzību atbildīgā valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši tās kompetencei pieņem pārvaldes lēmumu, ka kādai darbībai ir vai var būt būtiska negatīva

ietekme uz aizsargājamo teritoriju, tās ekosistēmām vai dabas procesiem tajā, vai darbība ir pretrunā ar aizsargājamās teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem, šo darbību veikt aizliegts.

6. Zemes īpašniekiem (lietotājiem) aizliegts savā īpašumā (lietojumā) ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, takām, ūdenstecēm un ūdenstilpēm, kas norādīti attiecīgās aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānā (turpmāk – dabas aizsardzības plāns) un paredzēti aizsargājamās teritorijas apskatei.

7. Jebkāda veida reklāma liegumā dabas rezervātos, dabas liegumos, dabas parkos, kā arī nacionālo parku un biosfēras rezervātu dabas lieguma zonās dabā izvietojama pēc saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.10.2004. noteikumiem nr.898)

8. Informāciju par aizsargājamās teritorijas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar attiecīgās aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

9. Dabas lieguma regulējamā režīma zona ir noteikta meža kompleksos ar augstu bioloģisko vērtību, kur bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nepieciešams novērst mežsaimnieciskās darbības ietekmi.

10. Dabas lieguma regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības, kas veicamas dabas rezervāta administrācijas noteiktajā

kārtībā un saskaņā ar dabas aizsardzības plānu (ja tāds ir apstiprināts):

10.1. teritorijas apmeklēšana, lai to apsargātu un kontrolētu aizsardzības režīma

ievērošanu;

10.2. zinātnisko pētījumu veikšana;

10.3. vides monitorings;

10.4. meža ugunsdrošības pasākumu īstenošana, cilvēku glābšana un meklēšana;

10.5. dabas aizsardzības plānā paredzēto pasākumu īstenošana, kas nepieciešami ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu

aizsardzībai un saglabāšanai, tai skaitā meža kopšana saskaņā ar eksperta ieteikumiem par cirtes veidu un apjomu ar mērķi uzturēt medņu riestus un kvartālstigu uzturēšana;

10.6. pārvietošanās pa dabas aizsardzības plānā noteiktiem un dabā īpaši norādītiem maršrutiem;

10.7. dabas tūrisms un izziņas infrastruktūras ierīkošana

(iepriekšējie punkti svītroti, jo, saskaņā ar dabas aizsardzības plānu, dabas lieguma regulejamā režīma zonā nav paredzētas šādas darbības);

10.8. pārvietošanās pa vispārējās lietošanas ceļiem (izņemot regulējamā režīma zonas iedzīvotājus, kuriem atļauts izmantot visus ceļus);

10.7. 10.9. esošo ceļu (arī sliežu ceļu) uzturēšana un rekonstrukcija renovācija, izņemot darbus, kas saistīti ar zemes transformāciju;

10.8. 10.10. medības, saskaņā ar medību regulējošiem normatīvajiem aktiem ,ja medījamo dzīvnieku populāciju blīvums rezervāta teritorijā pārsniedz ekosistēmu dabisko ietilpību, izraisot dabisko biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu degradāciju vai mainot dabisko procesu norisi, kā arī lai nepieļautu epidēmiju vai epizootiju izplatīšanos ;

10.9. 10.11. dabas lieguma regulējamā režīma zonas iedzīvotājiem – makšķerēšana saskaņā ar regulējošiem normatīviem aktiem, savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana un iegūšana

personiskām vajadzībām, neizmantojot speciālas vākšanas palīgierīces kā arī lauksaimnieciska darbība lauksaimniecības zemēs.

11. Dabas lieguma regulējamā režīma zonā aizliegts:

11.1. ierīkot nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus;

11.2. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības.

12. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu Ziemeļkurzemei raksturīgo purvu un ezeru kompleksu un tur esošās retās un īpaši aizsargājamās sugas.

13. 16. Dabas lieguma “Stiklu purvi” dabas lieguma zonā aizliegts:

13.1. 16.1. veikt jebkādas darbības, par kurām par vides aizsardzību atbildīgā valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši tās kompetencei pieņēmusi lēmumu, ka tām ir vai var būt:

13.1.1. 16.1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā;

13.1.2. 16.1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm;

13.2. 16.2. pārvietoties ar ūdens motocikliem un motorjahtām motorizētiem kuģošanas līdzekļiem, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;

13.3. 16.3. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

13.4. 16.4. pļaut virzienā no lauka malām uz centru;

13.5. 16.5. veikt zemes transformāciju, izņemot zemes transformāciju (pēc rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju) nacionālo parku dabas lieguma zonās un zemes transformāciju (pēc saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi) šo noteikumu 16.28.2. apakšpunktā minēto darbību veikšanai

13.6. 16.6. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

13.7. 16.7. nosusināt purvus un citus slapjos biotopus;

13.8. 16.8. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi;

13.9. 16.9. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

13.10. 16.10. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus saskaņā ar šo noteikumu 16.29. 13.31. apakšpunktu un citiem normatīvajiem aktiem), ja valdaudzes vecums pārsniedz:

13.10.1. 16.10.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;

13.10.2. 16.10.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus, izņemot II stāva egļu izzāģēšanu medņu riestos pēc eksperta ieteikuma un dabas plānā paredzēto ozolu atbrīvošanu no apauguma, neatkarīgi no valdaudzes vecuma;

13.10.3.16.10.3. apšu audzēm - 30 gadus;

13.11. 16.11. no 15.aprīļa 1. aprīļa līdz 31.jūlijam 1. oktobrim veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus)

ciršanu un novākšanu;

13.12. 16.12. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz vispārējās lietošanas ceļiem;

13.13. 16.13. cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu; mežaudzēs uz slapjām minerālaugsnēm un mežaudzēs uz slapjām kūdras augsnēm aizliegta jebkāda nokaltušo un kritušo koku izvākšana, neatkarīgi no to diametra, izņemot bīstamo koku novākšanu;

13.14. 16.14. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

13.15. 16.15. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;

13.16. 16.16. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

13.17. 16.17. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

13.18. 16.18. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus;

13.19. 16.19. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;

13.20. 16.20. uzstādīt vēja ģeneratorus;

13.21. 16.21. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības un valsts robežas apsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;

13.22. 16.22. iegūt derīgos izrakteņus;

13.23. 16.23. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

13.24. 16.24. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem;

13.25. 16.25. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

16.26. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;

13.26. 16.27. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi; saskaņā ar dabas lieguma dabas aizsardzības plānu, atļauta aizsprostu būve Vasenieku purvā ar mērķi stabilizēt hidroloģisko režīmu purvā un caurteku ierīkošana bebru aizsprostos, lai normalizētu ūdens līmeni ezeros;

13.27. veikt jaunu ceļu būvi;

13.28. veikt ceļu restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju Puzes mežniecības 146., 147.,148.,149.,164.,165.,186.,187.,190., 191.,192. kvartālos, Usmas mežniecības 295.,353., 354. kvartālos un Ūķenes mežniecības 361.,367.,368.,374.,375.,376.,393 (izņemot ceļa restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju gar 393. kvartāla ziemeļu robežstigu) kvartālos;

13.29. medīt putnus Vasenieku purvā;

13.30. 16.28. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:

13. 30.1. 16.28.1. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

13. 30.2. 16.28.2. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, izņemot ceļa renovāciju un autostāvvietas izveidi pie Vasenieku purva dabas takas ( 7. pielikums);

13. 30.3. 16.28.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus, izņemot tos, kas paredzēti dabas lieguma “Stiklu purvi” dabas aizsardzības plānā (7.pielikums).

13. 30.4. 16.28.4. mākslīgi atjaunot un ieaudzēt mežu;

13. 30.5. 16.28.5. mainīt zemes lietošanas mērķi, izņemot Ūķenes mežniecības 365. kvartāla 17. nogabalā saskaņā ar dabas aizsardzības plānu ir veicama taksācijas maiņa un pļavas atjaunošana;

13. 30.6. 16.28.6. vākt dabas materiālus kolekcijām;

13. 30.7. 16.28.7. veikt zinātniskos pētījumus, izņemot plānā paredzētos monitoringa novērojumus;

13. 30.8. 16.28.8. ierīkot jaunas un paplašināt esošās ūdenstransporta līdzekļu bāzes;

13.31. 16.29. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu aizsargājamās teritorijās, kurām ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus. , bez saskaņošanas ar ekspertu par cirtes veidu un apjomu, veikt meža kopšanu ar mērķi uzturēt medņu riestus;

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.10.2004. noteikumiem nr.898)

17. Būvniecība dabas liegumā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir) noteikto kārtību un ierobežojumus.

(MK 26.10.2004. noteikumu nr.898 redakcijā)

14. Dabas parka zona ir izveidota, lai nodrošinātu mežu ilgtspējīgu attīstību.

15. 18. Dabas lieguma dabas parka zonā aizliegts:

15.1. 18.1. veikt jebkādas darbības, ja par vides aizsardzību atbildīgā valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši tās kompetencei pieņem pārvaldes lēmumu , ka tām ir vai var būt:

15.1.1. 18.1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā;

15.1.2. 18.1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm;

15.2. 18.2. pļaut virzienā no lauka malām uz centru;

15.3. 18.3. nosusināt purvus un citus slapjos biotopus;

15.4. 18.4. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi;

15.5. 18.5. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

15.6. 18.6. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

15.7.18.7. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

15.8. 18.8. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;

15.9. 18.9. uzstādīt vēja ģeneratorus;

15.10. 18.10. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības un valsts robežas apsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;

15.11. 18.11. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem;

15.12. 18.12. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumu

veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi;

15.13. 18.13. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:

15.13.1. 18.13.1. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

15.13.2. 18.13.2. veikt zemes transformāciju un mainīt zemes lietošanas mērķi, izņemot gadījumus, ja mežu zemes tiek transformētas par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un turpmāk tiek lietotas kā pļavas vai ganības;

15.13.3. 18.13.3. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;

15.13.4. 18.13.4. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus, izņemot dabas taku un torni Vasenieku purvā un saimniecības “Zvaguļi” teritorijā paredzētos objektus (10. pielikums);

18.13.5. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas; 15.13.4.18.13.6. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un

ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

15.14. 18.14. cirst kokus sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu aizsargājamās teritorijās, kurām ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus, , izņemot medņu riestu kopšanu ar mērķi uzturēt medņu riestus, šai dadījumā saskaņojot ar ekspertu cirtes veidu un apjomu;

15.15. 18.15. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

15.15.1. 18.15.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;

15.15.2. 18.15.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;

15.15.3. 18.15.3. apšu audzēm – 30 gadus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.10.2004. noteikumiem nr.898)

16. 19. Būvniecība dabas parkā parka zonā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir) noteikto kārtību un ierobežojumus.

(MK 26.10.2004. noteikumu nr.898 redakcijā)

17. Dabas lieguma neitrālā zona ir izveidota, lai nodrošinātu teritorijas attīstību.

18. Dabas lieguma neitrālajā zonā nav spēkā vispārīgo noteikumu prasības (punkti 4.-8.), kas attiecas uz dabas liegumiem.

19. Būvniecība neitrālajā zonā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS

Xxxxxxx X., 1985. Metodiska ievirze aizsargājamo teritoriju sūnu pētīšanā. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība. Nr.1. 27.-32. lpp.

Ābele G., 1984. Jaunas aizsargājamo augu atradnes Ventspils rajona Stiklu apkārtnē. Retie augi.

Rīga, 26.-28. lpp.

Xxxxxxxxx, X. 2002. Vilks (Canis lupus L., 1758) Latvijā: populācijas stāvoklis, demogrāfija, morfometrija atrofiskā ekoloģija un ģenētiskā saistība ar pašreizējo apsaimniekošanas praksi. Kopsavilkums promocijas darbam. Rīga: 2002. 29 lpp.

Anonymus, 1992. WWF projekts 4568: Dabas aizsardzības plāns Latvijai. Rīga. LU EC „Vide“ 161 lpp.

Anonymus, 1977. Valsts aizsargājamie dabas objekti Latvijas PSR teritorijā. Rīga, „Zinātne”, 133 lpp.

Anonymus, 1999. Kā nosārtusi dzērveņoga starp zaļajiem mežiem – Puze. Puzes pagasta vēsture.

Talsi, 220 lpp.

Anonymus, 2001-2002. Latvijas pagasti. Enciklopēdija: Latvijas pagasti, novadi, pilsētu un lauku teritorijas. 2. sēj. Rīga, 266 lpp.

Askew R.R., 1988. The dragonflies of Europe. Colchester, Harley Books, 291 p.

Bernes konvencija 1979. Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, Berne, 1979. gada 16. septembris.

Xxxxxxx X., 1999. Pūču uzskaites. Rīga. 24 lpp

Xxxxx X., 2002. Jaunu un retu briofītu sugu atradnes Latvijā. Retie augi. Rīga, 113.-124. lpp.

Bird Life International, 2004. Birds in Europe:population estimates, trends and conservation status.Cambridge,UK: Bird Life International. (Bird Life Conservation Series No.12).

Brangulis X., Straume J. u.c., 1984. Latvijas PSR ģeoloģija.Ģeoloģiskās kartes (mērogs 1:500000) un to paskaidrojumi. Rīga, “Zinātne”, 216 lpp.

Būvniecības informācija, 2001. Latvijas būvnormatīvs LNB 003-01 “Būvklimatoloģija” Būvniecības informācija, A/S Celtinfo.

Xx T., Xxxxx X., Xxxxxx X., 2002. Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācija. Metodika. Rīga, 76 lpp.

Xxxxxx X., 1992. Latvijas floras komponentu izplatības analīze un tās nozīme augu sugu aizsardzības koncepcijas izstrādāšanā. Vides aizsardzība Latvijā, 3. 259 lpp.

Xxxxxxxxx Ģ., Šulcs V., 1999. Latvijas vaskulāro augu flora. Taksonu saraksts. Rīga. 135 lpp.

Xxxxxxxxx X., Xxxxxxxxxxx X., Mūrnieks X., Xxxxxxxx X., 1998. Latvijas ģeoloģiskā karte, Mērogs 1:200 000, 41. lapa – Ventspils. Paskaidrojuma teksts un kartes.Valsts ģeoloģijas dienests. 48 lpp.

Xxxxxxx X. (red.), 2001. Latvijas biotopi. Klasifikators. Rīga, “Preses nams”,96 lpp.

Xxxxxxx X. (red.), 2004. Biotopu rokasgrāmata. Latvijas dabas fonds. Rīga, “Preses nams”, 160 lpp.

Xxxxxxx X., 1995. Klimatiskā rajonēšana. Enciklopēdija “Latvijas daba”, 2. sējums. “Latvijas enciklopēdija”, Rīga. 245 lpp.

Xxxxxxx, X., Pakalne, M., 2002. Purvu veidošanās iezīmes Kurzemes piekrastē. LU 60. zinātniskā konference. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēzes.

Xxxxxxx, X., Pakalne, M., Xxxxxxx, A., 2004. Piejūras purvu attīstības dinamika. Ģeogrāfija.

Ģeoloģija. Vides zinātne: Referātu tēzes. Rīga: Latvijas Universitāte. 65-68 lpp.

Xxxxx X., 2005. Putni palieņu pļavās. LIFE-Daba projekts “Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības sugām un biotopiem”Nr.:LIFE04NAT/LV/000198.

Latvijas Sarkanā grāmata. , 2000. Xxxxxxxxxxx X. (red.). Retās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas. 6. sēj. Putni un zīdītāji. Rīga, LU Bioloģijas institūts, 274 lpp.

Latvijas Sarkanā grāmata , 2003. Retās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas. 3. sēj.

Vaskulārie augi. Rīga, LU Bioloģijas institūts, 691 lpp.

Xxxxxxxx X., Xxxxxxxxx X., Xxxxxxx M., 2000. Mežaudžu atslēgas biotopu rokasgrāmata. Rīga, Valsts meža dienests, 127 lpp.

Xxxxxxxx X., 1988. Ezeri deg. Rīga, „Zinātne”. 496 lpp.

Liepa V. 2002. Lielo gājputnu un zemnieku ražas konflikts: problēmas un iespējamie risinājumi. Grām.: Aktuāli savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas piemēri Latvijā. Rīga, 17.lpp.

Nomals P., 1937. Kurzemes puvu apskats. Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu Komitejas rakstu krājums. N. 22. B. Dabas Zinātņu raksti. Red. X.Xxxxx.- Rīga.- 162 lpp.

Xxxxxxxxx X., 1998. Latvijas mitrāji un Ramsāres konvencija. Rīga, 32 lpp.

Xxxxxxx X., 2000. Ūdra (Lutra lutra) saglabāšanas plāns Latvijā. Salaspils.

Pakalne M., 1998. Latvijas purvu veģetācijas raksturojums. Latvijas purvu veģetācijas klasifikācija un dinamika. LU Zinātniskie Raksti. 613. 23.-38. lpp.

Pakalne M., Xxxxxxxx X., Xxxxxxx X., 2003. Purva biotopu aizsardzības plāns. 75 lpp.

Pakalne M., Xxxxxxx X., Xxxxxxx X., 2004. Vegetation diversity of valuable peatlands in Latvia:

International Peat Journal. Nr. 12, 99-112.

Xxxxxxx X., 1987. Dienas plēsīgo putnu Falconiformes un melnā stārķa Ciconia nigra konstatēšana no augstas novērošanas vietas. Putni dabā 1, Rīga. 78-83 lpp.

Xxxxxx, V., 1996. A short discription of the Latvian mammal fauna. Hystrix, (n.s.) 8 (1-2): 61-66.

Xxxxxxxxx X., 2004. Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga. LOB

Rēriha I., 2002. Reto un aizsargājamo augu atradņu inventarizācijas rezultāti Ventspils un Talsu rajonā. Retie augi. Rīga, 10.-49. lpp.

Xxxxx X., 1988. 1985.-1987. gada floristisko pētījumu rezultāti Latvijas ezeros. Retie augi. Rīga, 18.-27. lpp.

Xxxxx X. , 2005a. Dabas lieguma “Stiklu purvi” ezeri, to flora un veģetācija. Stāvoklis 1994. gadā.

Atskaite (7 tab., 40 att.), Rīga, 74. lpp.

Xxxxx X., 2005b. Dabas lieguma “Stiklu purvi” ezeri, to flora un veģetācija. Izmaiņas 11 gadu laikā (1994.-2005.) un stāvoklis mūsdienās. Atskaite (1 tab., 20 att.). Rīga, 21 lpp.

Xxxxxxxx X., 1998. Stiklu ezeri. Latvijas dabas enciklopēdija. Rīga, 5. sēj. 157.- 158. lpp.

Timm, U., Xxxxxx, V., Xxxxxxxxxxx, L., 1998. Mammals of the East Baltic. Proc. Latvian Acad. Sci., Section B, Vol.52 (1998), No. 1/2: 1-9.

Zāns V., 1936. Leduslaikmets un pēcleduslaikmets. Latvijas zeme, daba, tauta. Rīga. 1. sēj.

499.127. lpp.

Xxxxx X., 1998. Ugāles līdzenums. Enciklopēdija “Latvijas daba”, 5. sējums. Preses Nams. Rīga.

Xxxxxx Л. (ред.) 1974. Флора и растительность Латвийской ССР. Рига. 140 стр.

Xxxxxx, X., Xxxxxxxxx, Г., Xxxxxx, X., 1988. Флора сосудистых растенийЛатвийской ССР.195.

Citi informācijas avoti un interneta adreses

LPSR Kūdras fonds uz 1980. g. 1. janvāri

Latvijas ezeru datu bāze – xxx.xxxxx.xx

AS “Latvijas valsts meži” mājas lapa – xxx.xxx.xxx.xx Vides ministrijas mājas lapa – xxx.xxxx.xxx.xx

Projekta “Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju sistēmas saskaņošana ar EMERALD/NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu” lauka darba anketas. Projekta norises laiks 2001-2004. gads, izpildītājs Latvijas Dabas fonds, finansētājs DANCEE.

Projekta CORINE Biotopes Latvijā materiāli. Projekta norises laiks 1994.-1997. gads, koordinēja Latvijas Republikas Vides un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības nodaļas speciālisti, projektu vadīja Latvijas Dabas fonds. No 1994. līdz 1996. gada martam projektu finansēja Ziemeļvalstu Ministru padome. Projekta noslēguma fāzi līdz 1997. gada septembrim finansēja ES PHARE.

Dabisko meža biotopu inventarizācija Latvijas valsts mežos. Noslēguma pārskats. 1997.- 2002. g.

PIELIKUMI

I KARTES

1.pielikums. Zemes īpašumu formas dabas liegumā „Stiklu purvi” 2.pielikums. Retās un aizsargājamās augu sugas dabas liegumā „Stiklu purvi”

3.pielikums. Medņu riesti un īpaši aizsargājamo putnu sugu atradnes dabas liegumā „Stiklu purvi”

4. pielikums. Bezmugurkaulnieku sugām nozīmīgas teritorijas dabas liegumā „Stiklu purvi”

5. pielikums. Aizsargājamie biotopi dabas liegumā „Stiklu purvi”

6. pielikums. Dabiskie meža biotopi un potenciālie dabiskie meža biotopi dabas liegumā „Stiklu purvi”

7. pielikums. Apsaimniekošanas pasākumu vietas dabas liegumā „Stiklu purvi” 8.pielikums. Medņu riestu vietas dabas lieguma „Stiklu purvi” pierobežā

9. pielikums. Dabas lieguma „Stiklu purvi” funkcionālais zonējums

10.pielikums. Plānotais atpūtas un tūrisma infrastruktūru izvietojums saimniecības „Zvaguļi” teritorijā

II TABULAS UN DATI

11. pielikums. Dabas lieguma “Stiklu purvi” robežu apraksts

12. pielikums. Dabas lieguma „Stiklu purvi” vaskulāro augu flora

13. pielikums. Dabas lieguma „Stiklu purvi” sūnaugu flora

14. pielikums. Dabas lieguma „Stiklu purvi” ezeru nokrastes slīkšņu sūnaugu un vaskulāro augu floras struktūra

15. pielikums. Dabas lieguma „Stiklu purvi” zīdītājdzīvnieku fauna

16. pielikums. Aizsargājamo zīdītājdzīvnieku populāciju stāvoklis dabas liegumā “Stiklu purvi”

17. pielikums. Dabas liegumā “Stiklu purvi” konstatētās herpetofaunas sugas un to raksturojums

18. pielikums. Dabas liegumā “Stiklu purvi ” konstatētās putnu sugas (izņemot aizsargājamās sugas)

19. pielikums. Dabas liegumā “Stiklu purvi” konstatētās īpaši aizsargājamās putnu sugas un to raksturojums

20. pielikums. Vasenieku purva lakstaugu-krūmu stāva bezmugurkaulnieku fauna

21. pielikums. Vasenieku purva virsaugsnes bezmugurkaulnieku fauna Bārbera lamatu ekspozīcijas periods 21.05.-18.06.2005.

22. pielikums. Dabas lieguma „Stiklu purvi” ezeru un to bioloģiskās daudzveidības raksturojums 1994. un 2005. gadā

23. pielikums. Dabas lieguma „Stiklu purvi” medņu Tetrao urogallus riestu mikroliegumu aizauguma novērtējums pēc to apskates 2005.g. vasarā

24. pielikums. Dabas lieguma “Stiklu purvi” funkcionālajās zonās iekļauto teritoriju uzskaitījums

III PROTOKOLI, IESNIEGUMI

25. pielikums. Informatīvā sanāksme par LIFE -Daba projektu „Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” un par dabas liegumu „Klāņu purvs” un „Stiklu purvi” dabas aizsardzības plānu izstrādes uzsākšanu 2005. gada 21. februārī Ventspilī

26. pielikums. Dabas lieguma „Stiklu purvi” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas

1. sanāksme

27. pielikums. Dabas lieguma „Stiklu purvi” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas

2. sanāksme

28. pielikums. Dabas lieguma „Stiklu purvi” dabas aizsardzības plāna izstrādes publiskā apspriešana

29. pielikums. Ierosinājumi un iebildumi dabas lieguma „Stiklu purvi” dabas aizsardzības plāna publiskās apspriešanas laikā, pamatojumi, komentāri

30. pielikums. Dabas lieguma „Stiklu purvi” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas

3. sanāksme

31. pielikums. SIA ”PINDSTRUP LATVIA” iesniegums par dabas lieguma “Stiklu purvi” izmaiņām.

32. pielikums. Talsu rajona padomes iesniegums par Sēmes purva statusu.

33. pielikums. VAS“Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecības iesniegums par dabas liegums “Stiklu purvi” robežu izmaiņām.

34. pielikums. VAS “Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecības iesniegums par medņu aizsardzību.

35. pielikums. Valgales pagasta padomes iesniegums par dabas lieguma “Stiklu purvi” izmaiņām.

36. pielikums.VAS “Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecības ieteikumi dabas lieguma “Stiklu purvi” individuālo noteikumu projektam.

37. pielikums. Usmas pagasta padomes sēdes protokola izraksts

38. pielikums. Valdgales pagasta padomes ārkārtas sēdes protokola izraksts 39.pielikums. Puzes pagasta padomes ārkārtas sēdes protokola izraksts

IV ATTĒLI

40. pielikums.

II TABULAS UN DATI

11. pielikums

Dabas lieguma “Stiklu purvi” robežu apraksts

==========================================================================

=

Nr. Robežposmu Nr. Pa kādiem plāna situācijas elementiem robeža noteikta

p.k. pēc plāna

-

1 2 3

==========================================================================

=

1. Ventspils rajons. Ugāles virsmežniecība

1.1. Usmas pagasts. Ugāles mežniecība

1.1.1. 1-2 No pagastu robežas un kvartālstigas 131/143 krustojuma uz

rietumiem pa kvartālstigu 128-131/139-143 līdz 127., 128.,138. un 139.kvartāla robežu krustpunktam

1.1.2. 2-3 Uz ziemeļiem pa kvartālstigu 127/128, 111/112 un 89/90 līdz 82., 83., 89. un 90.kvartāla

robežu krustpunktam

1.1.3. 3-4 Uz rietumiem pa kvartālstigu 82/89 līdz 81., 82., 88. un 89.kvartāla robežu krustpunktam

1.1.4. 4-5 Uz ziemeļiem pa kvartālstigu 81/82 līdz 65., 51., 81. un 82.kvartāla robežu krustpunktam

1.1.5. 5-6 Uz rietumiem pa kvartālstigu 64/80 un 65/81 līdz 63., 64., 79. un 80.kvartāla robežu krustpunktam

1.1.6. 6-7 Uz ziemeļiem pa kvartālstigu 63/64, 49/50 un 41/42 līdz 32., 33., 41. un 42.kvartāla robežu krustpunktam

1.1.7. 7-8 Uz rietumiem pa kvartālstigu 32/41 un 31/40 līdz 39., 31. un 40.kvartāla robežu krustpunktam

1.1.8. 8-9 Uz ziemeļiem pa kvartālstigu 39/31 līdz 30.,

31. un 39.kvartāla robežu krustpunktam

1.1.9. 9-10 Uz rietumiem pa kvartālstigu 30/39 līdz 29.,

30. un 39.kvartāla robežu krustpunktam

1.1.10. 10-11 Uz dienvidiem pa kvartālstigu 29/39 līdz 29.,

39. un 38.kvartāla robežu krustpunktam

1.1.11. 11-12 Uz rietumiem pa kvartālstigu 29/38 līdz 28., 29., 37. un 38.kvartāla robežu krustpunktam

1.1.12. 12-13 Uz ziemeļiem pa kvartālstigu 28/29 līdz Usmas un Puzes pagasta robežai

1.2. Puzes pagasts. Puzes mežniecība

1.2.1. 13-14 Uz ziemeļrietumiem (apliecot 218. un 217.kvartālu) līdz kvartālstigai 217/224

1.2.2. 14-15 Uz dienvidrietumiem pa kvartālstigu 217/224 līdz 216., 217., 223. un 224.kvartāla robežu krustpunktam

1.2.3. 15-16 Uz ziemeļaustrumiem pa kvartālstigu 216/217 un 212/217 līdz 205., 191., 212. un 217. kvartāla

robežu krustpunktam

11.pielikuma turpinājums

1.2.4. 16-17 Uz rietumiem pa kvartālstigu 212/205 līdz 203., 205., 211. un 212.kvartāla robežu krustpunktam

1.2.5. 17-18 Uz ziemeļaustrumiem pa kvartālstigu 203/205 un tās turpinājumu līdz grāvim

1.2.6. 18-19 Uz dienvidaustrumiem pa grāvi līdz zemnieku saimniecības "Brieži" ziemeļrietumu stūrim

1.2.7. 19-20 Uz dienvidaustrumiem un ziemeļaustrumiem (apliecot zemnieku saimniecību "Brieži") līdz grāvim

1.2.8. 20-21 Uz austrumiem un ziemeļrietumiem (šķērsojot zemnieku saimniecību "Brieži" pa grāvi) līdz

ceļam Valdemārpils-Pope

1.2.9. 21-22 Uz dienvidaustrumiem un austrumiem, šķērsojot zemnieku saimniecību "Brieži" pa 1. un

2.kvartāla stigu līdz zemnieku saimniecības "Taigas" dienvidu robežai, tālāk pa to līdz zemnieku saimniecības "Vecpūces" un 176.kvartāla robežpunktam

1.2.10. 22-23 Uz ziemeļaustrumiem, ziemeļrietumiem, ziemeļiem un dienvidaustrumiem (apliecot valsts meža

176.kvartālu) līdz zemnieku saimniecības "Kurzemnieki" rietumu robežai

1.2.11. 23-24 Uz rietumiem pa zemnieku saimniecības "Kurzemnieki" un zemnieku saimniecības "Jaunpūces" ziemeļu robežu līdz 262.kvartāla dienvidrietumu stūrim

1.2.12. 24-25 Uz ziemeļaustrumiem pa 262.kvartāla ārējo robežu līdz 258.kvartāla robežai

1.2.13. 25-26 Uz dienvidaustrumiem pa kvartālstigu 258-261/262-265 līdz 261., 266. un 265.kvartāla robežu krustpunktam

1.2.14. 26-27 Uz dienvidaustrumiem pa 266.kvartāla ziemeļaustrumu robežu līdz ceļam Amele-Stikli

1.2.15. 27-28 Uz ziemeļiem pa zemnieku saimniecības "Gambijas" ziemeļrietumu robežu līdz 255.kvartāla ziemeļrietumu stūrim

1.2.16. 28-29 Uz dienvidaustrumiem pa 255.kvartāla ziemeļu robežu līdz kvartālstigai 243/255

1.2.17. 29-30 Uz dienvidaustrumiem pa kvartālstigu 243/255 un 244/256 līdz 257.kvartāla robežai

1.2.18. 30-31 Uz ziemeļaustrumiem pa kvartālstigu 244/257 līdz Ventspils un Talsu rajona robežai

1.2.19. 31-32 Uz dienvidaustrumiem pa Ventspils un Talsu rajona robežu līdz 315.kvartāla ziemeļrietumu stūrim

2. Talsu rajons. Dundagas virsmežniecība

2.1. Valdgales pagasts. Ūķenes mežniecība

2.1.1. 32-33 Uz austrumiem, ziemeļiem un ziemeļaustrumiem pa kūdras ieguves nomas platības dienvidu un

austrumu robežu līdz 274., 263. un 275.kvartāla robežu krustpunktam

2.1.2. 33-34 Uz austrumiem pa kvartālstigu 263/275 līdz 263., 264., 275. un 276.kvartāla robežu krustpunktam

2.1.3. 34-35 Uz dienvidiem pa kvartālstigu 275/276 līdz 275., 276., 292. un 293.kvartāla robežu krustpunktam

2.1.4. 35-36 Uz austrumiem pa kvartālstigu 276/293, 277/294, 178/295, 279/295 un 280/296 līdz zemnieku

saimniecības "Zvaguļi" robežai

11.pielikuma turpinājums

2.1.5. 36-37 Uz ziemeļiem un dienvidiem (ietverot zemnieku saimniecību "Zvaguļi") līdz šīs zemnieku

saimniecības 312.kvartāla robežai

2.1.6. 37-38 Uz austrumiem pa kvartālstigu 297/312 līdz 297.,

312. un 313.kvartāla robežu krustpunktam

2.1.7. 38-39 Uz dienvidiem pa kvartālstigu 313/312 līdz 312., 313., 328. un 329.kvartāla robežu krustpunktam

2.1.8. 39-40 Uz rietumiem pa kvartālstigu 312/328 līdz 312.,

327. un 328.kvartāla robežu krustpunktam

2.1.9. 40-41 Uz dienvidiem pa kvartālstigu 327/328 līdz 327., 328., 342. un 343.kvartāla robežu krustpunktam

2.1.10. 41-42 Uz rietumiem pa kvartālstigu 327/342, 326/341, 325/340 un 324/339 līdz 323., 324., 338. un

339.kvartāla robežu krustpunktam

2.1.11. 42-43 Uz ziemeļiem pa kvartālstigu 323/324 līdz 308., 309., 323. un 324.kvartāla robežu krustpunktam

2.1.12. 43-44 Uz rietumiem pa kvartālstigu 308/323, 307/322, 306/321, 305/320 un 304/319 līdz 303., 304., 318.

un 319.kvartāla robežu krustpunktam

2.1.13. 44-45 Uz dienvidiem pa kvartālstigu 318/319 līdz 318., 319., 333. un 334.kvartāla robežu krustpunktam

2.1.14. 45-46 Uz austrumiem pa kvartālstigu 319/334, 320/335 un 321/336 līdz 321., 322., 336. un 337.kvartāla

robežu krustpunktam

2.1.15. 46-47 Uz dienvidiem pa kvartālstigu 336/337 līdz 336., 337., 348. un 349.kvartāla robežu krustpunktam

2.1.16. 47-48 Uz austrumiem pa kvartālstigu 337/349 līdz 337., 338., 349. un 350.kvartāla robežu krustpunktam

2.1.17. 48-49 Uz dienvidiem pa kvartālstigu 349/350 līdz Valdgales un Ģibuļu pagasta robežai

2.1.18. 49-50 Uz dienvidrietumiem pa Valdgales un Ģibuļu pagasta robežu, pa zemnieku saimniecību "Brūklenāji", zemnieku saimniecību "Ošbirzes" un zemnieku saimniecību "Trušanti" robežu līdz Ventspils un Talsu rajona robežai

2.1.19. 50-1 No Ventspils un Talsu rajona robežas līdz sākumpunktam

Piezīme. Kvartālu un nogabalu numuri pēc 1996.gada mežu ierīcības datiem.

12. pielikums

Dabas lieguma „Stiklu purvi” vaskulāro augu flora

Nr	Latīniskais nosaukums	Latviskais nosaukums
1	Acer platanoides L.	Parastā kļava
2	Achillea millefolium L.	Parastais pelašķis
3	Acinos arvensis (Lam.) Dandy	Mārsilu kalnmētra
4	Acorus calamus L.	Smaržīgā kalme
5	Aegopodium podagraria L.	Podagras gārsa
6	Agrimonia eupatoria L.	Parastais ancītis
7	Agrostis canina L.	Suņu smilga
8	Agrostis gigantea Roth	Baltā smilga
9	Agrostis stolonifera L.	Ložņu smilga
10	Agrostis tenuis Sibth.	Parastā smilga
11	Alchemilla glaucescens Wallr.	Zilganais rasaskrēsliņš
12	Alisma plantago-aquatica L.	Parastā cirvene
13	Alnus glutinosa (L.) Gaertn.	Melnalksnis
14	Alnus incana (L.) Moench	Baltalksnis
15	Alopecurus geniculatus L.	Liektā lapsaste
16	Alopecurus pratensis L.	Pļavas lapsasate
17	Amelanchier spicata (Lam.) X. Xxxx	Vārpainā korinte
18	Andromeda polifolia L.	Polijlapu andromeda
19	Anemone nemorosa X.	Xxxxxxx xxxxxxxx
20	Angelica sylvestris L.	Meža zirdzene
21	Antennaria dioica (L.) Gaertn.	Divmāju kaķpēdiņa
22	Anthemis tinctoria L.	Dzeltenā ilzīte
23	Anthoxanthum odoratum L.	Parastā smaržzālīte
24	Anthriscus sylvestris (L.) Hoffm.	Meža suņburkšķis
25	Anthyllis vulneraria L.	Brūču pērkonamoliņš
26	Anthyllis x baltica Juz. ex Kloczkova	Baltijas pērkonamoliņš
27	Arabidopsis thaliana (L.) Heynh.	Tāla sīkplikstiņš
28	Arctium tomentosum Mill.	Pūkainais diždadzis
29	Arrhenatherum elatius (L.) J. Et C. Presl	Augstā dižauza
30	Artemisia campestris L.	Lauka vībotne
31	Artemisia absinthium L.	Vērmele
32	Arthemisia vulgaris L.	Parastā vībotne
33	Astragalus glycyphyllos L.	Saldlapu tragantzirnis
34	Athyrium filix-femina (L.) Roth	Parastā sievpaparde
35	Atriplex patula L.	Plašā balodene
36	Barbarea vulgaris R. Br.	Parastā zvērene