Izsoles norise un izsoles komisija piemēru punkti

Izsoles norise un izsoles komisija. 8.1.Izsoles rīkotājs (turpmāk tekstā – komisija) izsoles sākumā reģistrē izsoles dalībniekus. 8.2.Izsole tiek atklāta 2014. gada 21. augustā plkst. 10:00 Jelgavā, Sudrabu Xxxxx xxxx 00, 000. Kabinetā (zālē) un tajā ir tiesīgi piedalīties izsoles dalībnieki vai to pilnvaroti pārstāvji.

Related to Izsoles norise un izsoles komisija

  • Izsoles dalībnieki 2.1. Par izsoles dalībnieku var kļūt juridiska persona, personālsabiedrība, komersants (individuālais komersants vai komercsabiedrība), turpmāk kopā saukti – komersants, vai fiziska persona, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem var iegūt izsolāmo mantu.

  • Izsoles norise Pie ieejas izsoles norises vietas telpā, izsoles dalībnieks uzrāda Izsoles komisijas sekretāram izsoles dalībnieka reģistrācijas apliecību, pamatojoties uz ko ieraksta izsoles dalībnieku sarakstā (izsoles protokola 1.pielikums), un viņam izsniedz izsoles dalībnieka solīšanas kartīti, kuras numurs atbilst reģistrācijas apliecībā ierakstītajam kārtas numuram. Ja izsoles dalībnieks vai tā pilnvarotā persona izsoles telpā nevar uzrādīt pasi vai personas apliecību (elektroniskā identifikācijas karti), uzskatāms, ka izsoles dalībnieks uz izsoli nav ieradies, viņš zaudē tiesības piedalīties izsolē, un iemaksāto nodrošinājumu viņam neatmaksā. Izsolei pilnvaroto pārstāvju darbības izsolē ir saistošas tās dalībniekiem. Izsoles pilnvaroto pārstāvju atsaukšana vai aizstāšana ar citu izsoles pilnvaroto pārstāvi stājas spēkā ar brīdi, kad tiek iesniegts attiecīgs pārstāvja atsaukšanas vai aizstāšanas dokuments, bet ne vēlāk, kā līdz Noteikumu 4.2.punktā norādītā termiņa beigām. Pirms izsoles sākšanās izsoles dalībnieki paraksta izsoles protokolu, apliecinot, ka ir iepazinušies ar Noteikumiem un to nosacījumi viņiem ir saprotami. Izsoles vadītājs, atklājot izsoli, pārliecinās par dalībnieku ierašanos pēc iepriekš sastādītā saraksta un informē izsoles dalībniekus par Izsoles komisijas sastāvu, raksturo izsolāmo Īpašumu, kā arī paziņo tā nosacīto sākumcenu un augšupejošo soli. Pēc izsoles vadītāja ziņojuma sākas solīšanas process. Solīšana notiek tikai pa vienam izsoles solim. Izsoles dalībnieku solījumi ierakstāmi izsoles protokolā (2.pielikums). Izsoles dalībnieki solīšanas procesā paceļ savu reģistrācijas kartīti ar numuru. Katrs šāds solījums ir dalībnieka apliecinājums, ka viņš palielina izsolāmā Īpašuma maksu par vienu izsoles soli. Izsoles vadītājs paziņo solītāja solīšanas kartes numuru un piedāvāto cenu, jautājot vai solītā maksa tiks pārsolīta. Ja neviens no izsoles dalībniekiem vairs augstāku cenu nepiedāvā, izsoles vadītājs trīs reizes atkārto pēdējo nosolīto augstāko maksu un to fiksē ar āmura piesitienu, kas aizstāj izsolītāja paziņojumu par to, ka viņš ir pieņēmis vairāksolījumu, un šis piesitiens noslēdz pārdošanu. Pēc āmura piesitiena izsolītais Īpašums ir pārdots personai, kas solījusi pēdējo augstāko cenu. Dalībnieka kārtas numurs un nosolītā cena tiek ierakstīti protokolā. Neatstājot izsoles telpu, izsoles dalībnieks, kurš piedāvājis visaugstāko cenu, ar savu parakstu protokolā apliecina savu gribu pirkt Īpašumu par nosolīto cenu. Ja vairāki izsoles dalībnieki reizē sola vienādu visaugstāko cenu, izsoles vadītājs kā solījumu pieņem tikai pirmo cenas pieteikumu, bet gadījumā, ja to nevar noteikt, tad par nosolītāju uzskatāms izsoles dalībnieks, kurš izsolei reģistrējies ar mazāku kārtas numuru. Dalībnieks, kurš nosolījis izsolāmo Īpašumu, pēc izsoles protokola parakstīšanas saņem izziņu par izsolē iegūto Īpašumu. Izziņā norādīta nosolītā Īpašuma cena un tās samaksas kārtība. Izsoles dalībnieka rīcība, kurš Īpašumu nosolījis, bet neparakstās izsoles protokolā, uzskatāma par viņa atteikšanos no nosolītā Īpašuma pirkuma tiesībām, un viņam netiek atmaksāts nodrošinājums. Šādā gadījumā pēdējam pārsolītajam Īpašuma izsoles dalībniekam Izsoles komisija piedāvā izsolītā Īpašuma pirkumu par viņa paša nosolīto augstāko maksu. Izsoles dalībniekiem, kuri pārtraukuši solīšanu izsoles gaitā un nav nosolījuši augstāko cenu par izsolāmo Īpašumu, vai nepārsola izsoles sākotnējo cenu, vai arī visiem izsoles dalībniekiem, ja izsole tiek atzīta par nenotikušu, 7 (septiņu) darba dienu laikā pēc izsoles dienas atmaksā nodrošinājumu, izņemot Noteikumos paredzētajos gadījumos, pārskaitot iemaksāto nodrošinājuma izsoles dalībnieka norādītajā kontā, vai, ja tāds norādījums nav bijis, norēķinu kontā, no kuras veikts šīs summas pārskaitījums. Ja neviens no izsoles dalībniekiem neuzsāk solīšanu un nepārsola Īpašuma nosacīto sākumcenu, izsole uzskatāma par nenotikušu, un nevienam no attiecīgajiem izsoles dalībniekiem neatmaksā nodrošinājumu. Izsole var notikt, ja uz izsoli ieradies un tajā piedalās vismaz viens izsoles dalībnieks, kurš reģistrēts atbilstoši Noteikumiem. Šādā gadījumā izsolāmo Īpašumu piedāvā pirkt vienīgajam izsoles dalībniekam par pirkuma cenu, kuru veido izsolāmā Īpašuma nosacītā sākumcena, kas paaugstināta vismaz par vienu izsoles soli. Ja izsoles dalībnieks nosola izsolāmo Īpašumu par šajā punktā norādīto pirkuma cenu, šis izsoles dalībnieks tiek uzskatīts par izsolītā Īpašuma nosolītāju. Izsoles gaita tiek protokolēta. Protokolē izsoles sekretārs. Izsoles protokolā, kuru paraksta Izsoles komisijas locekļi, norāda: izsoles vietu un laiku; Izsoles komisijas sastāvu; izsolāmo nekustāmo mantu; piedāvāto augstāko cenu un izsoles dalībnieku, kurš par izsoles priekšmetu to nosolījis; izsoles dalībnieku, kuru pārsolījis augstākās cenas nosolītājs. Dalībnieks, kuru pārsolījis augstākās cenas nosolītājs, ar parakstu izsoles protokolā apstiprina savu pēdējo solīto maksu. Ja šajā Noteikumu punktā minētais izsoles dalībnieks atsakās parakstīt izsoles protokolu, to norāda protokolā, un attiecīgajam izsoles dalībniekam neatmaksā nodrošinājumu. Izsoles dalībniekam par Noteikumos noteiktās izsoles norises kārtības neievērošanu vai traucēšanu izsoles vadītājs var izteikt brīdinājumu. Atkārtota šāda pārkāpuma gadījumā izsoles vadītājam ir tiesības izraidīt pārkāpumu izdarījušo izsoles dalībnieku no telpas, kurā notiek izsole, un viņam nav tiesību turpināt piedalīties izsolē, kā arī neatmaksā nodrošinājumu.

  • Iepirkuma komisijas pienākumi un tiesības Nodrošināt pretendentu brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem. Pieaicināt atzinumu sniegšanai neatkarīgus ekspertus ar padomdevēja tiesībām. Iepirkuma komisijas tiesības saskaņā ar PIL, Nolikumu un Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. (pieejams Pasūtītāja mājas lapā xxxx://xxx.xxxxxxxx.xx/xxxx/0000 pie iepirkuma (pieejams Pasūtītāja mājas lapā xxxx://xxx.xxxxxxxx.xx/xxxx/0000 pie iepirkuma Pieteikums dalībai iepirkumā (veidne) nosaukums: __________________________________________ reģ. Nr. __________________________________________ juridiskā adrese: __________________________________________ pasta adrese (ja atšķiras): __________________________________________ telefona/faksa numurs: e-pasts: __________________________________________ __________________________________________ nosaukums: __________________________________________ kods: __________________________________________ konts: __________________________________________ persona, kura tiesīga pārstāvēt pretendentu jeb pilnvarotās personas/amats/vārds/ uzvārds __________________________________________ ar šī pieteikuma iesniegšanu pretendents: piesakās piedalīties iepirkumā „Vadības un automatizācijas sistēmas apkope un remonts” ,ID Nr. PSKUS 2017/31 (turpmāk – Iepirkums); apņemas sniegt pakalpojumu atbilstoši Iepirkumā iesniegtajam tehniskajam un finanšu piedāvājumam, piekrīt Iepirkuma nolikumā izvirzītajām prasībām un garantē Iepirkuma nolikuma izpildi, apliecinot, ka Iepirkuma nolikuma noteikumi ir skaidri un saprotami; apņemas slēgt Iepirkuma līgumu saskaņā ar pievienoto Iepirkuma līguma projektu (Iepirkuma nolikuma 6.pielikums); garantē, ka visa piedāvājumā sniegtā informācija un ziņas ir patiesas; apliecina, ka piedāvājumā ietvertās dokumentu kopijas atbilst to oriģināliem1[1]; apliecina, ka piedāvājumā ietvertie dokumentu tulkojumi atbilst to oriģināliem2[2];

  • Iepirkuma komisijas tiesības un pienākumi 7.1. Piedāvājumu izvērtēšanā iepirkuma komisijai ir tiesības pieaicināt ekspertus.

  • Papildus informācijas pieprasīšana un sniegšana Ja Piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, Pasūtītājs to sniedz triju darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Papildu informāciju Pasūtītājs nosūta Piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju vietā, kur ir pieejams iepirkuma nolikums, norādot arī uzdoto jautājumu. Ieinteresētie piegādātāji pieprasījumus par paskaidrojumiem iesniedz rakstiskā veidā pa e-pastu (xxxx.xxxxxxxxx@xxx.xx) vai pa faksu (67089710), vienlaikus dokumenta oriģinālu nosūtot pa pastu uz adresi Xxxxx xxxx 0 – 000, Xxxx, XX-1658, izņemot, ja informācijas pieprasījums nosūtīts elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma dokumentiem Pasūtītāja tīmekļvietnē: xxx.xxx.xx sadaļā „Publiskie iepirkumi”. Pasūtītājs, papildus informāciju, kā arī citu informāciju, kas ir saistīta ar šo iepirkumu, publicē Rīgas Tehniskās universitātes tīmekļvietnē: xxx.xxx.xx sadaļā „Publiskie iepirkumi”. Piegādātājam ir pienākums sekot informācijai, kas tiks publicēta Pasūtītāja tīmekļvietnē (xxx.xxx.xx) saistībā ar Iepirkumu. Iespējamā inflācija, tirgus apstākļu maiņa vai jebkuri citi apstākļi nevar būt par pamatu cenas paaugstināšanai, pretendentam ir jāprognozē tirgus situācija sagatavojot finanšu piedāvājumu.

  • Iepirkuma komisijas pienākumi 7.2.1. Nodrošināt iepirkuma norisi un dokumentēšanu.

  • Iepirkuma komisijas tiesības pieprasīt, lai pretendents precizē informāciju par savu piedāvājumu, ja tas nepieciešams piedāvājuma noformējuma pārbaudei, pretendenta kvalifikācijas pārbaudei, kā arī piedāvājuma vērtēšanai; pieaicināt ekspertu piedāvājumu noformējuma pārbaudes, pretendentu kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudes, kā arī piedāvājumu vērtēšanas procesā; gadījumā, ja pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar Pasūtītāju, Iepirkuma komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vai pārtraukt iepirkumu, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Ja pieņemts lēmums Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet tas atsakās slēgt iepirkuma līgumu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu; jebkurā brīdī pārtraukt Iepirkumu, ja tam ir objektīvs pamatojums; izslēgt pretendentu no dalības Iepirkumā, ja attiecīgais pretendents noteiktajā termiņā neiesniedz PIL 9.panta desmitās daļas 2.punktā noteikto apliecinājumu; pieņemt lēmumu izbeigt Iepirkumu bez rezultāta, ja iesniegti Nolikumā noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai vispār nav iesniegti piedāvājumi.

  • IEPIRKUMU KOMISIJAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMI Iepirkumu komisijas darbu organizē un vada Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs. Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs nosaka Iepirkumu komisijas sēdes vietu, laiku un kārtību, kā arī sasauc un vada Iepirkumu komisijas sēdes. Iepirkumu komisijas savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, kā arī veic citas darbības saskaņā ar Iepirkuma Nolikumu un PIL. Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nevar atturēties no lēmuma pieņemšanas. Iepirkumu komisijai, piedāvājumu izvērtēšanā un pildot savus pienākumus, ir tiesības pieaicināt ekspertus. Ja Iepirkumu komisijai konstatē, ka piedāvājumā ietvertā vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Termiņu nepieciešamās informācijas vai dokumenta iesniegšanai pasūtītājs nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas vai dokumenta sagatavošanai un iesniegšanai. Ja Iepirkumu komisija ir pieprasījusi izskaidrot vai papildināt piedāvājumā ietverto vai pretendenta iesniegto informāciju, bet pretendents to nav izdarījis atbilstoši pasūtītāja noteiktajām prasībām, pasūtītājs piedāvājumu vērtē pēc tā rīcībā esošās informācijas. Piedāvājumu vērtēšanas gaitā Iepirkuma komisija ir tiesīga pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija, kā arī iesniegti piedāvāto preču paraugi, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar pasūtītājam pierādīt preču atbilstību. Iepirkuma komisija nepieprasa iesniegt tādu preču paraugus, kuras pielāgojamas vai izgatavojamas iepirkuma līguma izpildes laikā atbilstoši tā prasībām, ja šādi paraugi pretendentam nav pieejami pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, kā arī preču paraugus, kuru iesniegšana pretendentam rada nesamērīgus izdevumus. Iepirkumu komisija ir tiesīga pārbaudīt un / vai iegūt nepieciešamo informāciju kompetentā institūcijā, datubāzēs vai no citiem avotiem. Gadījumos, ja iepirkumu komisija ir ieguvusi informāciju šādā veidā, attiecīgais pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu, ja pasūtītāja iegūtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai. Iepirkumu komisija ir tiesīga piedāvājumu vērtēšanas gaitā pieprasīt, lai pretendents iesniedz apliecinājumu tam, ka piedāvājumu izstrādājis neatkarīgi. Iepirkumu komisijai ir tiesības izdarīt grozījumus konkursa nolikumā pēc paziņojuma ievietošanas internetā un publicēšanas, par to nosūtot attiecīgu paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam, kas tiek ievietots internetā un publicēts Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Iepirkumu komisijai ir tiesības normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos izbeigt vai pārtraukt iepirkuma procedūru bez līguma noslēgšanas. Iepirkuma komisijai ir tiesības lemt par atklāta konkursa termiņa pagarinājumu, par to Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā publicējot informāciju. Iepirkumu komisijas pienākums ir piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, sniegt informāciju, ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildus informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām. Šajā gadījumā pasūtītājs nosūta papildus informāciju piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju savā mājas lapā internetā, kurā ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu. Iepirkumu komisijas pienākums ir izskatīt pretendentu piedāvājumus, novērtēt to atbilstību nolikuma prasībām. Iepirkumu komisijas pienākums ir rakstiski informēt visus Pretendentus par konkursa rezultātiem pēc lēmuma pieņemšanas Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji. Visas pārējās iepirkuma komisijas tiesības un pienākumus, kas nav atrunāti Nolikumā, regulē Publisko iepirkumu likums un citi spēkā esošie normatīvie akti.

  • PIEDĀVĀJUMU VĒRTĒŠANA UN IZVĒLES KRITĒRIJI 16. Iepirkuma komisija piedāvājumu vērtēšanu veiks šādos etapos:

  • Maksājumi un norēķinu kārtība Nomas maksa par Nomas objektu mēnesī ir ______ EUR (četri eiro, __ centi), neskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN). Papildus nomas maksai Nomnieks maksā PVN atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajam apmēram. Nomas objekta izmantošanas un pārvaldīšanas izdevumi ir iekļauti nomas maksā. Nomas maksu Nomnieks maksā Iznomātājam līdz nākamā mēneša 10. (desmitajam) datumam, pamatojoties uz Iznomātāja rēķinu, ko Iznomātājs izraksta līdz katra mēneša 20. (divdesmitajam) datumam, ar pārskaitījumu uz Iznomātāja norādīto bankas kontu. Ja rēķina apmaksas datums iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, rēķina apmaksas termiņš ir nākošā darba diena. Par rēķina apmaksas dienu uzskatāma diena, kurā maksājums saņemts Iznomātāja bankas kontā. Puses vienojas, ka Iznomātājs 3.3. apakšpunktā minēto rēķinu un aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu sagatavo elektroniskā formā, un tie būs derīgi bez paraksta un zīmoga. Rēķini un akti par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu tiek nosūtīti elektroniski uz Nomnieka elektronisko pasta adresi: ______________. Gadījumā, ja jebkādu iemeslu dēļ Iznomātājam nav iespējams nogādāt rēķinus vai aktus Nomniekam iepriekš norādītājā veidā, Iznomātājs ir tiesīgs nosūtīt rēķinu vai aktu Nomniekam, izdrukātā veidā pasta sūtījumā uz Nomnieka juridisko adresi. Nomas maksa un citi no Līguma izrietošie maksājumi maksājami no dienas, kad Nomniekam ir nodots Nomas objekts. Izbeidzoties Līguma termiņam vai Iznomātājam izbeidzot Līgumu pirms termiņa, Nomnieks maksā Nomas maksu līdz brīdim, kad Nomnieks ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod Nomas objektu Iznomātājam; Nomniekam izbeidzot Līgumu pirms termiņa, Nomnieks veic maksājumus saskaņā ar Līguma 2.5. apakšpunktu.