Klimatiskie apstākļi piemēru punkti

Klimatiskie apstākļi. Latvijas klimatu kopumā nosaka tās ģeogrāfiskais stāvoklis Baltijas jūras tuvumā, rajonā, kur valdošās ir gaisa masas no Atlantijas okeāna. Klimats raksturojams kā pārejas posms no jūras uz kontinentālo. Janvāra gaisa temperatūra no +8°C līdz -20°C, jūlijā robežās no +16°C līdz +30°C grādiem. Nokrišņi 600-800 mm gadā (~70% vasarā). Valdošie ir rietumu vēji. Pastāvīga sniega sega parasti izveidojas decembra otrajā dekādē. Vidējais sniega segas biezums ziemā ir 8-10 cm, brīžiem sasniedzot 64 cm. Sniega sega parasti izzūd marta pēdējā dekādē.
Klimatiskie apstākļi. Ozolnieku novadā ir mēreni silts un mitrs klimats, ko nosaka ģeogrāfiskais stāvoklis Baltijas jūras ietekmē. Novads ietilpst mērenās joslas mežu zonas jaukto mežu apakšzonā. Klimata veidošanā svarīga nozīme ir mērenā platuma gaisa masām no Atlantijas okeāna, kuras saistās ar aktīvu ciklonu darbību. No mitrajiem Rietumu – dienvidrietumu vējiem to lielā mērā aizsargā Kurzemes un Žemaitijas (Lietuva) augstienes. Tā kā Ozolnieku novadam tuvākā vieta Latvijā, kurai noteikti klimatoloģiskie rādītāji ir Dobele, atbilstoši MK 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.338 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"”, gaisa vidējā temperatūra Ozolnieku novadā janvārī ir – 5,00 C0 , bet jūlijā +16,5 C0, vidējā gadā +5,9 C0. Apkures perioda vidējais ilgums 204 dienas. Diennakts vidējais relatīvais mitrums vidēji gadā ir 81%. Vidējais nokrišņu daudzums gadā sastāda 574 mm. Bezsala periods ilgst 177 dienas. Dominē DR, DA un D vēji (53% gadījumu). Pavasarī un vasaras sākumā palielinās ziemeļu vēju atkārtojamība: maijā 23%, jūnijā un jūlijā - 16% (ziemas mēnešos tikai 4-7%). Gada vidējais vēja ātrums 3,6 m/s. Noturīga sniega sega parasti izveidojas decembra trešajā dekādē un pastāv vidēji 83 - 85 dienas, līdz marta otrās dekādes vidum. Grunts sasalšanas vidējais dziļums 24 cm; maksimālais 88 cm. Vasaras siltas, raksturīgas biežas miglas, ziemas vēsas, ar biežiem atkušņiem. Sniega sega plāna, nepastāvīga, veidojas decembra vidū, saglabājas līdz marta sākumam. Pēdējās pavasara salnas - maija vidū.
Klimatiskie apstākļi. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Tā rezultātā Latvijā valda maigs un mitrs klimats un vērojama izteikta četru gadalaiku maiņa. Debesis bieži ir apmākušās, vidēji 160-180 dienas gadā. Vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 574 līdz 691 mm gadā. Visai valsts teritorijai kopīgās klimata iezīmes nosaka galvenie klimata veidotāji faktori: saules starojums jeb radiācija un atmosfēras cirkulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Latvijas klimatu ietekmē tās ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas samērā līdzenais reljefs, kas ļauj ieplūst dažādu virzienu atšķirīgām gaisa masām. Latvijā valdošie ir rietumu virzienu vēji. Gaisa masu kustība nosaka atmosfēras cirkulāciju virs Latvijas teritorijas un laika apstākļu atšķirības gada laikā. Valdošās ir mēreno platuma gaisa masas (pārsvarā – jūras, retāk – kontinentālās). Bieži vien laika apstākļus ietekmē arī arktiskās gaisa masas. Latvijai, tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, raksturīga bieža gaisa masu maiņa. Atmosfēras frontes bieži pavada stipri vēji, tāpēc rudenī vērojams vētru maksimums, februārī – puteņu maksimums, bet jūlijā – vislielākais nokrišņu daudzums un visvairāk dienu ar pērkona negaisu. Ģeogrāfiskais platums ir galvenais klimatu veidojošais faktors – no tā atkarīgs saules radiācijas daudzums, ko saņem Zemes virsa. Arī dienas garums dažādos gadalaikos atkarīgs no vietas ģeogrāfiskā platuma. Ziemā saule paceļas 9-10 virs horizonta un dienas garums ir 6-7 stundas. Vasarā Saule paceļas līdz 55-57° virs horizonta, bet dienas garums ir 17-18 stundas. Šāda atšķirība saules augstumā virs horizonta un dienas garums ir cēlonis saules radiācijas pieplūduma nevienmērīgam sadalījumam pa gadalaikiem. Zemes virsu sasniedz ne tikai tiešie saules stari – tiešā radiācija, bet arī daļa atmosfērā izkliedētās radiācijas, jo Latvijā bieži vien ir apmācies laiks. Tādējādi katrs Latvijas valsts virsas kvadrātcentimetrs saņem tikai apmēram 80 kcal gadā – trešo daļu no Saules radiācijas pieplūduma. Tikai 20 % no šī siltuma tiek patērēti gaisa sasildīšanai, 80 % – nokrišņu iztvaicēšanai, kas pietiek, lai iztvaikotu tikai 50 % nokrišņu. Tāpēc Latvijā ir pārlieku mitrs un notiek teritorijas pārpurvošanās process. Ķekavas novadā klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 ...

Related to Klimatiskie apstākļi

  • STRĪDU RISINĀŠANA UN LĪGUMAM PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI 12.1. Strīdus un domstarpības, kas rodas saistībā ar līgumu, PUSES risina savstarpēju pārrunu ceļā. Strīdus un domstarpības, par kurām PUSES nevar vienoties pārrunu ceļā, izskata Latvijas Republikas tiesā. Tiesas vieta – Rīga, Latvija. 12.2. Līgums uzrakstīts un izpildāms saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

  • Līguma grozījumi 13.1. Līdzēji, savstarpēji vienojoties, ir tiesīgi izdarīt izmaiņas Līgumā. 13.2. Par izmaiņām Līgumā tiek uzskatīta(s): 13.2.1. Izmaiņas Darbu apjomos; 13.2.2. izmaiņas Līguma termiņos. 13.3. Ja Darbu veikšanas laikā tiek konstatētas neatbilstības starp Darba uzdevumā norādītajiem risinājumiem un faktisko situāciju, Uzņēmējs sastāda aktu par fakta konstatāciju. Aktu par fakta konstatāciju paraksta Uzņēmēja pārstāvis un Pasūtītāja pārstāvis. Aktā par fakta konstatāciju jābūt norādītam: konstatētā neatbilstība līdz tādai detalizācijas pakāpei, lai to varētu identificēt Līguma tāmēs, priekšlikumi neatbilstību novēršanai, ietekme uz Darbu veikšanas termiņu (dienās) un Līguma cenu (ir vai nav). 13.4. Par katru Aktā par fakta konstatāciju norādītajiem papilddarbiem, kā arī gadījumā, ja faktiski uzmērītie Darbu apjomi ir palielinājušies, Uzņēmējs sagatavo un iesniedz papilddarbu tāmes. 13.5. Ja sakarā ar Aktā par fakta konstatāciju norādītajām neatbilstībām Līgumā paredzētie Darbi tiek aizstāti ar citiem Darbiem, kopā ar papilddarbu tāmi Uzņēmējam ir jāsagatavo un jāiesniedz Pasūtītājam arī izslēdzamo Darbu tāme. 13.6. Papilddarbu novērtēšanai ņem vērā Līgumā norādītos vienību izcenojumus, bet ja tādi tur nebūs noteikti, tad ņem vērā pamatotas Darbu izpildes izmaksas vai tirgus cenas. 13.7. Uzņēmējam ir pienākums īstenot Pasūtītāja pieprasītās Darbu izmaiņas. 13.8. Pasūtītājs, ierosinot papilddarbus, nosūta Uzņēmējam vēstuli ar lūgumu iesniegt pieprasīto papilddarbu tāmes. Uzņēmējam ir pienākums sniegt atbildi uz Pasūtītāja vēstuli ne vēlāk kā 5 (piecu) darba dienu laikā, atbildes vēstulei pievienojot šo papilddarbu tāmi. 13.9. Uzņēmējs uzsāk Pasūtītāja pieprasīto papilddarbu izpildi pēc vienošanās noslēgšanas par papilddarbu izpildi un grozījumiem darbu apjomos. 13.10. Pasūtītājs ar vēstuli informē Uzņēmēju par Xxxxxxx, kurus Līguma ietvaros nav jāveic. Par šādiem Darbiem Uzņēmējam jāsagatavo un jāiesniedz Pasūtītājam izslēdzamo darbu tāme. 13.11. Gadījumā, ja faktiski uzmērītie Darbu apjomi ir samazinājušies, Uzņēmējs sagatavo un iesniedz pasūtītājam izslēdzamo darbu tāmes. 13.12. Uzņēmējs saņem samaksu par izpildītajiem papilddarbiem tikai pēc vienošanās noslēgšanas par grozījumiem darbu apjomos. 13.13. Līgumsods par Līgumā noteikto termiņu kavējumu netiek piemērots, ja Uzņēmējs iepriekš Pasūtītāju ir rakstveidā informējis par Līguma izpildes termiņa kavējuma iemeslu, darījis visu iespējamo, lai kavējums būtu pēc iespējas īsāks un kavējuma iemesls ir: 13.13.1. papilddarbi; 13.13.2. objektīvi, no Līdzēju rīcības neatkarīgi apstākļi, kurus Uzņēmējs kā pieredzējis būvdarbu veicējs iepriekš nevarēja paredzēt. 13.14. Palielināts Xxxxx xxxxxx, kas radies Uzņēmējam izmainot Darbu veikšanas metodi (tehnoloģisko paņēmienu), nav uzskatāms par Līguma izmaiņām.

  • IZPILDĪTĀJA APLIECINĀJUMI 4.1. Parakstot Līgumu Izpildītājs apliecina, ka: 4.1.1. Līguma summa ir pilnīgi pietiekama, lai izpildītu Pasūtītāja prasības un lai izpildītu Darbu un nodotu Būvi Pasūtītājam saskaņā ar šo Līgumu; 4.1.2. ir apmeklējis būvobjektu, iepazinies ar visiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt Līguma summu un Darba izpildes termiņu, tai skaitā iepazinies ar darba organizēšanas iespējām; 4.1.3. tam ir nepieciešamās speciālās atļaujas un sertifikāti Līgumā noteiktā Darba veikšanai; 4.1.4. Darbu nodos tikai tādiem Apakšuzņēmējiem, kuri ir saņēmuši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas un sertifikātus uzticētās Darba daļas veikšanai.

  • Pakalpojuma sniegšanas kārtība 2.1. Izpildītājs apņemas sniegt semināra organizēšanas pakalpojumus pienācīgā kvalitātē saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, Līguma nosacījumiem un Pasūtītāja precizējošām norādēm. 2.2. Pasūtītājs var grozīt semināra norises darba kārtību un datumus, iepriekš saskaņojot ar Izpildītāja pārstāvi grozījumu iespējamību, ņemot vērā Pasūtītāja vajadzības un Izpildītāja iespējas. Izpildītājs un Pasūtītājs saskaņo precīzu dalībnieku skaitu seminārā un ēdienkarti ne vēlāk kā iepriekšējā dienā. 2.3. Pēc pakalpojuma izpildes Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam semināru organizēšanas pakalpojumu pieņemšanas nodošanas aktu 2 eksemplāros. 2.4. Pasūtītāja kontaktpersona pārbauda pieņemšanas nodošanas aktā norādītās informācijas atbilstību faktiski sniegtajam pakalpojumam, ēdienkartei un Līguma nosacījumiem un paraksta to, vai sniedz Izpildītājam argumentētus iebildumus. 2.5. Ja Pasūtītājs ir sniedzis iebildumus pret Izpildītāja pieņemšanas - nodošanas aktā norādīto informāciju, Izpildītājs, pēc trūkumu novēršanas, to iesniedz atkārtoti. 2.6. Pēc pakalpojumu pieņemšanas nodošanas akta parakstīšanas viens akta eksemplārs paliek pie Izpildītāja, bet viens – Pasūtītājam.

  • Izpildītāja pienākumi 5.1. Izpildītājam jāveic autoruzraudzība Būvobjektā atbilstoši Līguma noteikumiem, nodrošinot būvprojekta autentisku realizāciju dabā. 5.2. Veicot autoruzraudzību, Izpildītājam jāievēro Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti un Pasūtītāja norādījumi. 5.3. Izpildītājam ir pienākums apmeklēt darba vadības vai pēc Pasūtītāja lūguma arī citas ar būvprojekta realizāciju saistītas sanāksmes (tikšanās), kā arī nodrošināt regulāru autoruzraudzības veikšanu Būvobjektā un regulāru apsekojuma rezultātu ierakstīšanu autoruzraudzības žurnālā visā būvdarbu veikšanas laikā. 5.4. Pēc Pasūtītāja pieprasījuma Izpildītājam sadarbības ietvaros jānodrošina nepieciešamo labojumu veikšanu būvprojektā. Izpildītājam ir pienākums nekavējoties informēt Pasūtītāju par nepieciešamību veikt labojumus būvprojektā, neatkarīgi no tā, vai šāda nepieciešamība radusies Izpildītāja kļūdas vai citu iemeslu dēļ. 5.5. Kļūdas būvprojektā Izpildītājam jālabo uz sava rēķina. 5.6. Izpildītājam uz Līguma noslēgšanas dienu ir jābūt noslēgtam apdrošināšanas līgumam atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.502 „Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” nosacījumiem un pēc Pasūtītāja pieprasījuma 1 (vienas) darba dienas laikā minētais apdrošināšanas līgums jāiesniedz Pasūtītājam. 5.7. Līguma parakstīšanas dienā Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam autoruzraudzības pakalpojuma sniegšanā iesaistīto apakšuzņēmēju (ja tādus plānots iesaistīt) sarakstu, kurā norāda apakšuzņēmēja nosaukumu, kontaktinformāciju un to pārstāvēttiesīgo personu. Sarakstā norāda arī apakšuzņēmēju apakšuzņēmējus. Līguma izpildes laikā Izpildītājs paziņo Pasūtītājam par jebkurām izmaiņām apakšuzņēmēju sarakstā, kā arī papildina sarakstu ar informāciju par apakšuzņēmēju, kas tiek vēlāk iesaistīts autoruzraudzības pakalpojumu sniegšanā. Informāciju par izmaiņām apakšuzņēmēju sarakstā vai par jauna apakšuzņēmēja piesaistīšanu Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam rakstveidā, nosūtot to uz Pasūtītāja juridisko adresi 2 (divu) darba dienu laikā no attiecīgo izmaiņu iestāšanās dienas.

  • Tehniskais piedāvājums Tehniskais piedāvājums Pretendentam jāsagatavo saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, ievērojot Tehniskā piedāvājuma sagatavošanas vadlīnijas (D9 pielikums).

  • Prasības attiecībā uz Pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli 4.2.1. pretendents iepriekšējo piecu gadu laikā ir veicis vismaz vienu dzelzceļa infrastruktūras būvniecības objekta uzraudzību/būvuzraudzību par objekta kopējo summu vismaz 12 000 000.00 EUR (divpadsmit miljoni euro) vērtībā, kurš nodots ekspluatācijā; 1.8.16. Apliecinājums par pretendenta pieredzi, ko iesniedz atbilstoši konkursa nolikumā norādītajai formai (konkursa nolikuma 2.pielikuma 6.veidlapa). Par objektu, ar ko pretendents apliecina pieredzi konkursa nolikuma 4.2.1.punktā izvirzītajām prasībām, iesniedz pasūtītāja atsauksmi par pretendenta pieredzi norādītajā objektā un konkrētu pakalpojuma izpildi apliecinošu dokumentāciju. 4.2.2. pretendentam jābūt stabiliem finanšu un saimnieciskās darbības rādītājiem: 1) pretendenta vidējais gada finanšu apgrozījums (neto apgrozījums) pēdējos 3 (trīs) (2014., 2015. un 2016.) finanšu gados (vai atbilstoši saimnieciskās darbības periodam, ja kandidāts/pretendents darbojas īsāku laika periodu nekā 3 (trīs) gadi) ir vismaz 500 000.00 EUR (pieci simti tūkstoši euro) par katru gadu; 2) Pretendentam jābūt stabiliem finanšu un saimnieciskās darbības rādītājiem, kurus, piemērojot vispārpieņemtos finanšu analīzes paņēmienus, kā arī pamatojoties uz pēdējo trīs gadu (par 2014., 2015. un 2016.) pārskata rezultātiem, raksturo: pretendenta pašu kapitāls pozitīvs; likviditātes koeficients: apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa saistības lielākas vai vienādas ar 1. 1.8.17. Dokuments, sagatavots atbilstoši konkursa nolikuma 2.pielikuma 9.veidlapai. Ārvalstu pretendentiem, lai apliecinātu atbilstību nolikuma 1.pielikuma 4.2.2.punkta prasībām iesniedzami savas mītnes zemes likumdošanā noteiktie dokumenti, kas apliecina saimniecisko un finansiālo stāvokli. 4.2.3. pretendents var atsaukties uz pretendenta norādītās personas iespējām (izņemot 4.2.1.punktā noteiktās prasības izpildei), ja tas nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā pretendents, kas piedalās konkursā, pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot attiecīgo piegādātāju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei. 1.8.18. pretendents var apliecināt 4.2.1. 4.2.2.punktā minēto prasību pats vai arī kopā ar citu tirgus dalībnieku, tādā gadījumā, apvienojoties personu apvienībā, kura kopumā atbild par līguma izpildi vai iesniedzot līdzvērtīgu pierādījumus (apņemšanos uz līguma izpildes brīdi izveidot apvienību, kas solidāri atbild par līguma izpildi un finansiālajām saistībām)

  • Pakalpojuma kvalitāte Apkopju un Remontdarbu kvalitātei ir jāatbilst ražotāja noteiktajam ierīču apkopes reglamentam un periodiskumam vai speciāli izstrādātām metodikām. Par Apkopju kvalitātes atbilstību ražotāja noteiktajam ierīču apkopes reglamentam un periodiskumam atbild Izpildītājs. Ja darba gaitā atklājas, ka darbu izpilde nav iespējama noteiktajā termiņā, Izpildītājs par to nekavējoties ziņo Pasūtītājam. Pēc tam abas Puses vienojas par tālāko darbu veikšanas kārtību un termiņu.

  • Nepārvarama vara un ārkārtas apstākļi 8.1. PUSES nav atbildīgas par savu saistību neizpildi, ja tā radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu ietekmes rezultātā, kurus attiecīgā PUSE nevarēja ne paredzēt, ne novērst, ne ietekmēt, un par kuru rašanos tā nenes atbildību, tai skaitā, stihiskas nelaimes, zemestrīces, plūdi, ugunsgrēki, kara darbība, blokāde, civiliedzīvotāju nemieri, streiki, no abām PUSĒM neatkarīgu iemeslu dēļ radušies robežu strīdi, kā arī PUSĒM saistoši normatīvie akti, tai skaitā, Darbu ierobežojumi/aizliegumi dabas aizsardzības nolūkos, saskaņā ar kuriem PUSĒM nav iespējas izpildīt Līgumā noteiktās saistības. Par šādu apstākļu iestāšanos PUSEI ir nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 (piecu) darba dienu laikā, rakstiski jāpaziņo otrai PUSEI, pretējā gadījumā atsaukšanās uz nepārvaramu varu ir uzskatāma par nepamatotu. Pie nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļiem nav pieskaitāmi Latvijas valsts teritorijā pastāvošie laika apstākļi, to sezonalitāte un tām raksturīgie nokrišņu veidi un apmērs, kā arī ģeogrāfiskajam novietojumam raksturīgais reljefs. 8.2. Ja iestājas nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi, Līguma saistības, tai skaitā, Darbu izpildes termiņš, tiek pagarināts par laika periodu, no nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanās, līdz to seku novēršanas brīdim. 8.3. Ja nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi un to sekas turpina darboties ilgāk par 3 (trīs) kalendāra mēnešiem, PUSES iespējami drīz sāk sarunas par Līguma izpildes alternatīviem variantiem vai arī izbeidz Līgumu. Izbeidzot Līgumu atbilstoši šajā punktā noteiktajam, netiek piemēroti Līguma 6.2. apakšpunkta noteikumi.

  • Pieteikumu iesniegšana izsolei Pieteikumi dalībai izsolē slēgtā aploksnē jāiesniedz Departamenta darbiniekam Klientu apkalpošanas centrā, Xxxx, Xxxxxxxx Xxxxxxxxx xxxx 0, 0. stāvā (darba dienās no plkst. 09:00 līdz plkst. 17:00) līdz 2016.gada 13.septembrim, plkst. 16:30. Visi pēc nolikuma 6.1.apakšpunktā minētā termiņa saņemtie pieteikumi, kā arī pieteikumi, kas saņemti atvērtā vai bojātā veidā, netiks pieņemti un tiks nodoti atpakaļ iesniedzējam. Saņemot pieteikumus, Departamenta darbinieks tos reģistrē izsoles pieteikumu iesniegšanas reģistrācijas lapā iesniegšanas secībā, uz aploksnes norādot tā reģistrācijas numuru, saņemšanas datumu un laiku, apliecinot ar parakstu. Informācija par reģistrētiem pretendentiem un to skaitu netiek izpausta līdz pieteikumu atvēršanas sanāksmei. Rakstiska izsole (pieteikumu atvēršanas sanāksme) notiks 2016.gada 14.septembrī, plkst. 9:30, Xxxx, Xxxxxxxx Xxxxxxxxx xxxx 5, 378. telpā. Pieteikumu atvēršanas sanāksme ir atklāta.