Pakalpojuma saturs. 5.1.Pakalpojuma darbības pamatā ir komandas darbs starp sociālo darbinieku (turpmāk – SD) un pusaudžu atbalsta personu (turpmāk – PAP), kuri vienlaicīgi uzsāk sadarbību ar ģimeni, noskaidrojot Klienta sociālo situāciju un nepieciešamo atbalstu. PAP pakalpojuma ietvaros izvērtē: 5.1.1.attiecības ģimenē starp pieaugušajiem un bērnu; 5.1.2.bērna iekļaušanos sabiedrībā, attiecības ar apkārtējiem; 5.1.3.bērna emocionālo un uzvedības attīstību; 5.1.4.pašvērtējumu un patstāvību. 5.2.PAP sadarbības procesā ar Klientu veic pastiprinātu darbu ar bērniem, uz kuriem attiecināms Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pants, piedalās sociālās korekcijas programmas izstrādē, stiprinot bērna individuālo izaugsmi un sociālās prasmes, atbalstot izglītības ieguvi un nodarbinātību. Sociālais darbs ar bērniem balstās uz: 5.2.1.plānotu procesu (bērna mērķauditorija ir apzināta, tiek izvērtētas vajadzības un pielāgotas metodes to sasniegšanai); 5.2.2.brīvprātīgu līdzdalību (ikviens bērns aktivitātēs piedalās brīvprātīgi, ņemot vērā katra bērna motivāciju un spējas); 5.2.3.bērnu līdzdalību (bērnu maksimāla iesaiste aktivitāšu plānošanā un mērķu sasniegšanā); 5.2.4.bez formāla novērtējuma (izvairoties no kritikas); 5.2.5.atgriezenisko saiti (paša bērna spējas izvērtēt savu darbību); 5.2.6.elastīgumu (spēju pielāgoties situācijām, procesam, metodēm un dalībniekiem); 5.2.7.viedokļu, ideju izteikšanu (spēja pieņemt un uzklausīt citu viedokļus, izvairoties no kritikas); 5.2.8.gupu aktivitātēm (attīstīt spējas sadarboties komandā, trenēt lēmumu pieņemšanu grupā, izvairoties no kritikas); 5.2.9.individuālo darbu (individuālā procesa aktivitātēs trenēt bērnu spējas iekļauties grupu aktivitātēs un/vai attīstīt konkrētā bērna izvirzītās vajadzības); 5.2.10.pieredzi (daloties pieredzē, aktualizējot un izrunājot problēmas, mācīties no iepriekšējās pieredzes). 5.3.Process darbā ar Klientu: 5.3.1.pirmā konsultācija: 5.3.1.1.sazināšanās ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem; 5.3.1.2.tikšanās ar Klientu; 5.3.1.3.Klienta iepazīstināšana ar Pakalpojuma darbības principiem, komandu un darba telpām, īstenoto programmu un tās etapiem, pieejamajiem speciālistiem, sadarbības formām, kā arī sākotnējo Pakalpojuma sniedzēja izvērtēšanas procesu; 5.3.1.4. vienošanās noslēgšana par sadarbību starp bērnu, vecākiem un SD. 5.3.2.otrā konsultācija: 5.3.2.1. SD konsultācija ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem; 5.3.2.2. PAP saruna ar bērnu. 5.3.3.trešā konsultācija: 5.3.3.1. SD un PAP dodas vizītē uz Klienta dzīvesvietu, iepriekš saskaņojot ar Klientu tā, lai dzīvesvietā būtu vismaz viens no vecākiem un pats bērns. Konsultācija dzīvesvietā. 5.3.4.ceturtā konsultācija: 5.3.4.1.genogrammas jeb ģimenes koka zīmēšana, iesaistoties SD un PAP, bērnam un viņa likumiskajiem pārstāvjiem (ja iespējams, arī citiem ģimenes locekļiem - brāļiem, māsām), norādot tajā esošo personu vārdus un vecumus, ja tas zināms. Bērnam un vecākiem tiek dota iespēja ģimenes kokā iezīmēt kādu citu sev svarīgu personu, lai vienkopus parādītos ģimenē esošie atbalsta cilvēki. 5.3.4.2. saruna par emocijām, atziņām vai domām zīmējot ģimenes koku. 5.3.5. piektā konsultācija: konsultācijas laikā bērns un ģimene zīmē bērna dzīves līniju. Dzīves līnijas veidu un izskatu nosaka pats bērns, tai ir sākuma punkts (diena, kad bērns dzimis) un punkts, kas simbolizē dienu, kad šis uzdevums tiek veikts. Abos punktos ir jānorāda informācija par sevi – konkrētās dienas datums, laiks, nedēļas diena, jānorāda savs augums un svars. Šādā veidā uzdevums atspoguļo bērna dzīvi un to, kā bērns ir mainījies gadu laikā fiziskajā attīstībā. Pēc tam gan bērnam, gan vecākam nepieciešams atzīmēt uz mazākām lapām (piemēram, līmlapiņām) 10 viņuprāt svarīgākos dzīves notikumus, kas ir saistīti ar bērnu. Atzīmējot katru no notikumiem, bērnam ir jānorāda neliels notikuma apraksts un laiks, kad tas noticis. Tas pats tiek uzdots arī bērna vecākam, bet notikumi var būt arī no laika, kad bērns vēl nav dzimis, proti, kāds notikums, kas ietekmējis Klienta dzīvi pirms bērna dzimšanas. 5.3.6. sestā konsultācija: 5.3.6.1.konsultācijas laikā vēlreiz ar Klientu tiek pārrunāta iegūtā informācija, Klienta un pusaudža aktualitātes, kā arī Pakalpojuma sniedzēja pieejamie resursi. 5.3.6.2.ja Biedrības rīcībā ir informācija, ka Klients ir saistīts ar citām institūcijām (piemērams probācijas dienestu vai Rīgas pašvaldības policiju), tad pirms rehabilitācijas plāna izveides, šīs institūcijas tiek aicinātas uz sarunu par kopīgu sadarbību. 5.3.6.3.ģimene savā starpā, apspriežas un izvirza prioritāri risināmos jautājumus un nosaka atbildīgo par to paveikšanu. Pievienojoties SD un PAP, tiek pārrunāts ģimenes izvirzītais darbības plāns, SD un PAP redzējums un kopā sastādīts un parakstīts Klienta sociālās rehabilitācijas plāns tālākai sadarbībai. 5.3.7. Turpmākās konsultācijas tiek organizētas atbilstoši sociālās rehabilitācijas plānā iekļautajiem uzdevumiem: 5.3.7.1.piesaistīti nepieciešamie speciālisti; 5.3.7.2.organizētas dažādu iesasitīto institūciju starpinstitūciju sēdes; 5.3.7.3.regulāras starpprofesionāļu tikšanās; 5.3.7.4.reizi sešos mēnešos tiek organizēta Biedrības starpprofesionāļu tikšanās, kura tiek fiksēta RDVIS SOPA sadaļā starpinstitucionāla tikšanās, lai veiktu bērna dzīves kvalitātes noteicošo faktoru analīzi, izvērtētu iepriekšējo rehabilitācijas plānu, noteiktu sociālo problēmu un nospraustu jaunu mērķi nākošajam sociālās rehabilitācijas plāna periodam vai sniedz pārskatu par sniegto Pakalpojumu RSD, ja Pakalpojums ģimenei tiek pārtraukts vai ir sasniedzis mērķi; 5.3.7.5.bērna sadarbība ar PAP. Visā pakalpojuma sniegšanas gaitā PAP veic individuālas konsultācijas ar bērniem, piedāvā dažāda veida grupu nodarbības, organizē dažādas neformālās izglītības aktivitātes, nodrošina un organizē saturīga brīvā laika pavadīšanu, piemēram, nometnes pārgājieni, radošās darbnīcas, piedzīvojumu izglītības braucieni, pavadīšana un dalība kopā ar bērniem dažādās sporta aktivitātēs, dažādu svētku svinēšana, individuālu projektu izstrādāšana, lai uzlabotu pusaudža individuālās attīstības vajadzības. 5.3.7.6. vecāku grupas/speciālista konsultācijas, lai veicinātu ģimenes vai likumiskā pārstāvja izpratni par Klienta vajadzībām, sniegtu atbalstu un jaunas prasmes saskarsmes un sadarbības veicināšanai ar Klientu; 5.3.7.7.pēc rehabilitācijas plāna beigām SD kopā ar Klientu, pārrunā sociālās rehabilitācijas plānā iekļauto uzdevumu izpildi, veiksmes, neveiksmes, tālākos sadarbības principus un iespējamos uzdevumus;
Appears in 3 contracts
Samples: Pārvaldes Uzdevuma Deleģēšanas Līgums, Pārvaldes Uzdevuma Deleģēšanas Līgums, Pārvaldes Uzdevuma Deleģēšanas Līgums
Pakalpojuma saturs. 5.1.Pakalpojuma darbības pamatā ir komandas darbs starp sociālo darbinieku (turpmāk – SD) un pusaudžu atbalsta personu (turpmāk – PAP), kuri vienlaicīgi uzsāk sadarbību ar ģimeni, noskaidrojot Klienta sociālo situāciju un nepieciešamo atbalstu. PAP pakalpojuma ietvaros izvērtē: 5.1.1.attiecības ģimenē starp pieaugušajiem un bērnu; 5.1.2.bērna iekļaušanos sabiedrībā, attiecības ar apkārtējiem; 5.1.3.bērna emocionālo un uzvedības attīstību; 5.1.4.pašvērtējumu un patstāvību. 5.2.PAP sadarbības procesā ar Klientu veic pastiprinātu darbu ar bērniem, uz kuriem attiecināms Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pants, piedalās sociālās korekcijas programmas izstrādē, stiprinot bērna individuālo izaugsmi un sociālās prasmes, atbalstot izglītības ieguvi un nodarbinātību. Sociālais darbs ar bērniem balstās uz: 5.2.1.plānotu procesu (bērna mērķauditorija ir apzināta, tiek izvērtētas vajadzības un pielāgotas metodes to sasniegšanai); 5.2.2.brīvprātīgu līdzdalību (ikviens bērns aktivitātēs piedalās brīvprātīgi, ņemot vērā katra bērna motivāciju un spējas); 5.2.3.bērnu līdzdalību (bērnu maksimāla iesaiste aktivitāšu plānošanā un mērķu sasniegšanā); 5.2.4.bez formāla novērtējuma (izvairoties no kritikas); 5.2.5.atgriezenisko saiti (paša bērna spējas izvērtēt savu darbību); 5.2.6.elastīgumu (spēju pielāgoties situācijām, procesam, metodēm un dalībniekiem); 5.2.7.viedokļu, ideju izteikšanu (spēja pieņemt un uzklausīt citu viedokļus, izvairoties no kritikas); 5.2.8.gupu aktivitātēm (attīstīt spējas sadarboties komandā, trenēt lēmumu pieņemšanu grupā, izvairoties no kritikas); 5.2.9.individuālo darbu (individuālā procesa aktivitātēs trenēt bērnu spējas iekļauties grupu aktivitātēs un/vai attīstīt konkrētā bērna izvirzītās vajadzības); 5.2.10.pieredzi (daloties pieredzē, aktualizējot un izrunājot problēmas, mācīties no iepriekšējās pieredzes). 5.3.Process darbā ar Klientu: 5.3.1.pirmā konsultācija: 5.3.1.1.sazināšanās ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem; 5.3.1.2.tikšanās ar Klientu; 5.3.1.3.Klienta iepazīstināšana ar Pakalpojuma darbības principiem, komandu un darba telpām, īstenoto programmu un tās etapiem, pieejamajiem speciālistiem, sadarbības formām, kā arī sākotnējo Pakalpojuma sniedzēja izvērtēšanas procesu; 5.3.1.4. vienošanās noslēgšana par sadarbību starp bērnu, vecākiem un SD. 5.3.2.otrā konsultācija: 5.3.2.1. SD konsultācija ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem; 5.3.2.2. PAP saruna ar bērnu. 5.3.3.trešā konsultācija: 5.3.3.1. SD un PAP dodas vizītē uz Klienta dzīvesvietu, iepriekš saskaņojot ar Klientu tā, lai dzīvesvietā būtu vismaz viens no vecākiem un pats bērns. Konsultācija dzīvesvietā. 5.3.4.ceturtā konsultācija: 5.3.4.1.genogrammas jeb ģimenes koka zīmēšana, iesaistoties SD un PAP, bērnam un viņa likumiskajiem pārstāvjiem (ja iespējams, arī citiem ģimenes locekļiem - brāļiem, māsām), norādot tajā esošo personu vārdus un vecumus, ja tas zināms. Bērnam un vecākiem tiek dota iespēja ģimenes kokā iezīmēt kādu citu sev svarīgu personu, lai vienkopus parādītos ģimenē esošie atbalsta cilvēki. 5.3.4.2. saruna par emocijām, atziņām vai domām zīmējot ģimenes koku. 5.3.5. piektā konsultācija: konsultācijas laikā bērns un ģimene zīmē bērna dzīves līniju. Dzīves līnijas veidu un izskatu nosaka pats bērns, tai ir sākuma punkts (diena, kad bērns dzimis) un punkts, kas simbolizē dienu, kad šis uzdevums tiek veikts. Abos punktos ir jānorāda informācija par sevi – konkrētās dienas datums, laiks, nedēļas diena, jānorāda savs augums un svars. Šādā veidā uzdevums atspoguļo bērna dzīvi un to, kā bērns ir mainījies gadu laikā fiziskajā attīstībā. Pēc tam gan bērnam, gan vecākam nepieciešams atzīmēt uz mazākām lapām (piemēram, līmlapiņām) 10 viņuprāt svarīgākos dzīves notikumus, kas ir saistīti ar bērnu. Atzīmējot katru no notikumiem, bērnam ir jānorāda neliels notikuma apraksts un laiks, kad tas noticis. Tas pats tiek uzdots arī bērna vecākam, bet notikumi var būt arī no laika, kad bērns vēl nav dzimis, proti, kāds notikums, kas ietekmējis Klienta dzīvi pirms bērna dzimšanas. 5.3.6. sestā konsultācija: 5.3.6.1.konsultācijas laikā vēlreiz ar Klientu tiek pārrunāta iegūtā informācija, Klienta un pusaudža aktualitātes, kā arī Pakalpojuma sniedzēja pieejamie resursi. 5.3.6.2.ja Biedrības rīcībā ir informācija, ka Klients ir saistīts ar citām institūcijām (piemērams probācijas dienestu vai Rīgas pašvaldības policiju), tad pirms rehabilitācijas plāna izveides, šīs institūcijas tiek aicinātas uz sarunu par kopīgu sadarbību. 5.3.6.3.ģimene savā starpā, apspriežas un izvirza prioritāri risināmos jautājumus un nosaka atbildīgo par to paveikšanu. Pievienojoties SD un PAP, tiek pārrunāts ģimenes izvirzītais darbības plāns, SD un PAP redzējums un kopā sastādīts un parakstīts Klienta sociālās rehabilitācijas plāns tālākai sadarbībai. 5.3.7. Turpmākās konsultācijas tiek organizētas atbilstoši sociālās rehabilitācijas plānā iekļautajiem uzdevumiem: 5.3.7.1.piesaistīti nepieciešamie speciālisti; 5.3.7.2.organizētas dažādu iesasitīto institūciju starpinstitūciju sēdes; 5.3.7.3.regulāras starpprofesionāļu tikšanās; 5.3.7.4.reizi sešos mēnešos tiek organizēta Biedrības starpprofesionāļu tikšanās, kura tiek fiksēta RDVIS SOPA sadaļā starpinstitucionāla tikšanās, lai veiktu bērna dzīves kvalitātes noteicošo faktoru analīzi, izvērtētu iepriekšējo rehabilitācijas plānu, noteiktu sociālo problēmu un nospraustu jaunu mērķi nākošajam sociālās rehabilitācijas plāna periodam vai sniedz pārskatu par sniegto Pakalpojumu RSD, ja Pakalpojums ģimenei tiek pārtraukts vai ir sasniedzis mērķi; 5.3.7.5.bērna sadarbība ar PAP. Visā pakalpojuma sniegšanas gaitā PAP veic individuālas konsultācijas ar bērniem, piedāvā dažāda veida grupu nodarbības, organizē dažādas neformālās izglītības aktivitātes, nodrošina un organizē saturīga brīvā laika pavadīšanu, piemēram, nometnes pārgājieni, radošās darbnīcas, piedzīvojumu izglītības braucieni, pavadīšana un dalība kopā ar bērniem dažādās sporta aktivitātēs, dažādu svētku svinēšana, individuālu projektu izstrādāšana, lai uzlabotu pusaudža individuālās attīstības vajadzības. 5.3.7.6. vecāku grupas/speciālista konsultācijas, lai veicinātu ģimenes vai likumiskā pārstāvja izpratni par Klienta vajadzībām, sniegtu atbalstu un jaunas prasmes saskarsmes un sadarbības veicināšanai ar Klientu; 5.3.7.7.pēc rehabilitācijas plāna beigām SD kopā ar Klientu, pārrunā sociālās rehabilitācijas plānā iekļauto uzdevumu izpildi, veiksmes, neveiksmes, tālākos sadarbības principus un iespējamos uzdevumus;
Appears in 1 contract