Common use of Pazemes ūdens kvalitāte/kvantitāte Clause in Contracts

Pazemes ūdens kvalitāte/kvantitāte. Pazemes ūdeņu līmeņu izmaiņas periodā no 2012. - 2015.gadam novērtētas „Lielās Rīgas” teritorijas galvenajam ekspluatējamam ūdens horizontam – vidusdevona Gaujas ūdens horizontam (D3gj). Četru gadu novērojumu periodā gada vidējie līmeņi mainās no ±0.1 līdz 0.8 m, kas pārsniedz gada līmeņu dabīgās izmaiņas (Pārskats par virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli 2015. gadā). Kopumā četru gadu periodā pazemes ūdens līmenis Gaujas ūdens horizontā ir krities, bet salīdzinoši ar 2004. gada izvērtējumu (VĢF Inv. Nr. 1562911), Rīgas depresijas piltuvē situācija kopumā ir uzlabojusies un pazemes ūdens līmeņi atjaunojas. Tā kā bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās platības ir palielinājušās (attēls Nr.5.9.1.), tas rada arī labvēlīgu ietekmi uz pazemes ūdens kvalitāti. Bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas paņēmieni balstās uz ilgtspējīgas ekosistēmas uzturēšanu, veidojot maksimāli noslēgtu ražošanas ciklu, pilnībā izslēdzot sintētiski ražotu minerālmēslu un pesticīdu izmantošanu, līdz minimumam samazinot vides piesārņošanas iespējas. Bioloģiskās lauksaimniecības rezultāts ir ne tikai veselīga pārtika, bet arī ilgtspējīga dabiska vide, kas nodrošina augstu dzīves kvalitāti ne tikai cilvēkiem, bet arī augiem un dzīvniekiem. NAP2020 īstenošanas laikā (2014. – 2016. gadam) apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars nav būtiski mainījies. Līdz ar to pazemes ūdens piesārņojuma līmenis nav būtiski palielinājies. Jūras ūdeņu intrūzija ir viens no dzeramā ūdens horizontu piesārņošanas veidiem, kam ir raksturīgas anomāli augstas hlorīdu, nātrija un kāliju koncentrācijas. Šādas jūras ūdeņu intrūzijas ietekme ir novērojama Rīgas depresijas piltuves vairākās teritorijās, kā arī Liepājā Mūru – Ketleru ūdens horizontā. Aktuālākie pētījumi, kas veikti Liepājas sālsūdens intrūzijas teritorijā norāda uz hlorīdjonu intrūzijas apmēru samazināšanos (samazinās hlorīdjonu saturs Liepājas apkārtnē, bet nemainīgs tas paliek intrūzijas centrālajā daļā). Ņemot vērā nepietiekamo datu apjomu un datu punktu nevienmērīgo izkliedi, 2001. un 2010.-2015. gada hlorīdjonu izohronu (ar vērtību >250 mg/l) telpiskais novietojums ir vāji pamatots. Ņemot vērā to, ka Mūru–Žagares ūdens horizontā pazemes ūdeņu monitorings tika uzsākts 1962.gadā, kad Liepājas teritorijā norisinājās intensīva ūdens ieguve, nav iespējams novērtēt ūdens līmeni pie kura varētu uzskatīt, ka Liepājas depresijas piltuvē ūdens līmeņi ir atjaunojušies. 2017. gadā tiek īstenots pētnieciskais pazemes ūdeņu monitorings Liepājas jūras ūdens intrūzijas attīstības izpētei saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvas prasībām. Pētnieciskā pazemes ūdeņu monitoringa analīzes rezultāti tiks iekļauti 2017.gada pazemes ūdeņu kvantitātes un kvalitātes pārskatā. 2016. gadā novērotie gruntsūdeņu līmeņi attiecībā pret 2015. gada līmeņiem ir augstāki. Izvērtējot 2016. gadā novērotos gruntsūdens līmeņus attiecībā pret vidējo daudzgadīgo līmeni, atsevišķās stacijās novērojama gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās. Tas skaidrojams ar nelielo nokrišņu daudzumu pēdējos gados (2014. un 2015. gads) un attiecīgi gruntsūdens krājumu samazināšanos, kas ir dabīgas daudzgadīgās svārstības un neliecina par krājumu samazināšanos antropogēno faktoru ietekmē. Saskaņā ar LVĢMC pārskatiem par virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli, var secināt, ka pazemes ūdens resursu samazināšanās tendence netiek novērota. 113536,5 120023,1 83493 80629,8 2010 2013 2014 Gads 2015 2016 tūkst.m3 Kā var redzēt attēlā Nr.5.4., ūdens ņemšana no pazemes ūdens ieguves vietām ir samazinājusies salīdzinot ar 2010. gadu, bet pēdējos gados ūdens ņemšanas apjoms pakāpeniski pieaug. Attēls Nr.5.4. Pazemes ūdens ņemšana (Avots: LVĢMC) Apstiprināto un akceptēto pazemes ūdens krājumu apjoms 2015. gadā salīdzinoši ar 2014. gada krājumiem ir samazinājies par 18,1 milj.m3 (skatīt tabulu Nr.5.4.), tas galvenokārt skaidrojams ar veikto atradņu pasu aktualizāciju atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumu Nr. 696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība” 60. punkta prasībām, savukārt, atradņu skaits pieaudzis par 28 atradnēm. Vislielākā pazemes ūdens krājumu apjoma samazināšanās novērojama Daugavas baseinā, tāpat lielākais atradņu skaita pieaugums ir Daugavas baseinā. Lielākais apstiprināto un akceptēto pazemes ūdeņu krājumu apjoma pieaugums novērots Ventas baseinā, kur atradņu skaits palielinājies par 5 atradnēm 2015. gadā. [Nacionālais ziņojums par vides stāvokli 2012. – 2015.] Aprēķinātie un akceptēties pazemes ūdens krājumi atradnēs (milj.m3). Atradņu skaits 102 43 37 35 217 2014 Krājumi (milj.m3) 204.6 46.2 35.4 59.7 346 Atradņu skaits 103 47 42 36 228 2015 Krājumi (milj.m3) 182.6 44.9 36.4 64.0 327.9* Atradņu skaits 119 51 45 41 256 *Krājumu apjoms samazinājies, veicot atradņu pasu aktualizāciju, atbilstoši MK noteikumu Nr.696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība” 60. punkta prasībām. (Avots: LVĢMC). Šādas izmaiņas neliecina par ūdens resursu samazināšanos, bet gan par to, ka ūdens izmantotāji precīzāk apzin savas vajadzības un krājumus akceptē tādā apjomā, kāds nepieciešams darbībai, nevis visu pieejamo apjomu konkrētajā atradnē. Kopumā plānošanas dokumenta īstenošana atstāj neitrālu ietekmi uz pazemes ūdens resursiem.