Tehnisko piedāvājumu vērtēšana Iepirkumu komisija veiks Tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaudi, kuras laikā komisija izvērtēs Tehnisko piedāvājumu atbilstību Tehniskai specifikācijai. Ja tiks konstatēts, ka pretendenta Tehniskais piedāvājums neatbilst Tehniskās specifikācijas prasībām, iepirkumu komisija tālāk šo piedāvājumu neizskatīs.
Piedāvājuma sagatavošana 3.1. Pretendentam rūpīgi jāiepazīstas ar iepirkuma nolikumu, un tas ir pilnīgi atbildīgs par iesniegtā piedāvājuma atbilstību pasūtītāja izvirzītajām prasībām. Iesniedzot piedāvājumu, pretendents pilnībā akceptē visus nolikuma noteikumus un prasības.
PAKALPOJUMA nodošanas - pieņemšanas kārtība 6.1. Pakalpojums (Pasūtījums) uzskatāms par pabeigtu un nodotu PASŪTĪTĀJAM, ja ir iesniegts rēķins par sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar šī līguma 5.4.5.punktu un Pasūtītājs ir akceptējis sniegtos Pakalpojumus..
PIEDĀVĀJUMU VĒRTĒŠANA UN PIEDĀVĀJUMA IZVĒLES KRITĒRIJI 7.1. Piedāvājumu noformējuma un iesniedzamo pretendentu atlases dokumentu atbilstības pārbaudi, tehniskā un finanšu piedāvājuma vērtēšanu Iepirkuma komisija veic slēgtā sēdē.
STRĪDU RISINĀŠANA UN LĪGUMAM PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI 12.1. Strīdus un domstarpības, kas rodas saistībā ar līgumu, PUSES risina savstarpēju pārrunu ceļā. Strīdus un domstarpības, par kurām PUSES nevar vienoties pārrunu ceļā, izskata Latvijas Republikas tiesā. Tiesas vieta – Rīga, Latvija.
Piedāvājumu izvērtēšana 12.1. Pēc piedāvājumu atvēršanas iepirkuma komisija slēgtās sēdēs veic piedāvājumu izvērtēšanu.
Piedāvājumu noformējuma pārbaude 4.3.1. Iepirkuma komisija novērtē katra piedāvājuma atbilstību Xxxxxxxxx noteikumu 1.6. punktā noteiktajām prasībām un to vai iesniegti Xxxxxxxxx noteikumu 3. nodaļā noteiktie dokumenti.
PAKALPOJUMA KVALITĀTE Pakalpojuma kvalitātei jāatbilst Iepirkuma nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām, Iepirkumā iesniegtajam Uzņēmēja piedāvājumam un Latvijas Republikā noteiktajiem normatīvajiem aktiem. Ja Pasūtītājs nav pieņēmis Pakalpojumu Vienošanās 5.4.1. apakšpunktā noteiktajos gadījumos, par Pakalpojuma neatbilstību Vienošanās noteikumiem Pasūtītājs paziņo Uzņēmējam rakstiski 14 (četrpadsmit) dienu laikā no Pakalpojuma plānotās saņemšanas dienas, nosūtot paziņojumu uz Vienošanās 3.2. punktā norādīto e-pasta adresi. Uzņēmējam ir pienākums turpmāk novērst Pasūtītāja konstatēto Pakalpojuma neatbilstību.
PIEDĀVĀJUMA IZVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJS 4.1. Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 51.pantu, Komisija piešķir līguma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru nosaka, ņemot vērā tikai piedāvāto kopējo cenu.
Paskaidrojums Hartas 51. panta 1 mērķis ir noteikt Hartas piemērošanas jomu. Tajā ir skaidri noteikts, ka Harta attiecas galvenokārt uz Savienības iestādēm un struktūrām saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis noteikums ir izstrādāts saskaņā ar 6. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, kurā noteikts Savienības pienākums ievērot pamattiesības, kā arī saskaņā ar Ķelnes Eiropadomes izdotām pilnvarām. Termins "iestādes" ir noteikts Konstitūcijas I daļā. Vārdu "struktūras" Konstitūcijā parasti lieto attiecībā uz visām citām iestādēm un organizācijām, kas izveidotas ar Konstitūciju vai sekundārajiem tiesību aktiem (sk., piem., Konstitūcijas I–50. vai I–51. pantu). Attiecībā uz dalībvalstīm no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka prasība ievērot Savienības noteiktās pamattiesības ir saistoša dalībvalstīm tikai tad, ja tās darbojas Savienības tiesību aktu jomā (1989. gada 13. jūlija spriedums Lietā 5/88 Wachauf [1989] ECR 2609; 1991. gada 18. jūnija spriedums Lietā ERT [1991] ECR I–2925); 1997. gada 18. decembra spriedums (Lietā C–309/96 Annibaldi [1997] ECR I–7493). Tiesa to formulēja šādi: "Turklāt jāatceras, ka prasības, kas izriet no Kopienas tiesību sistēmā paredzētās pamattiesību aizsardzības, ir saistošas arī dalībvalstīm tad, ja tās īsteno Savienības noteikumus…" (2000. gada 13. aprīļa spriedums Lietā C–292/97, [2000] ECR 2737, pamatojuma 37. punkts). Protams, šis Hartā paredzētais noteikums attiecas uz valsts iestādēm, kā arī reģionālām vai vietējām struktūrām, un uz sabiedriskām organizācijām tad, ja tās īsteno Kopienas tiesību aktus. Panta 2. punkts kopā ar 1. punkta otro teikumu apstiprina to, ka Harta nevar paplašināt Savienības kompetences un uzdevumus, kas tai attiecīgi piešķirti Konstitūcijas pārējās daļās. Te skaidri norādītas konsekvences, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās pilnvaras, kas tai piešķirtas. Savienības garantētās pamattiesības stājas spēkā tikai saskaņā ar Konstitūcijas I un III daļā noteiktajām pilnvarām. Tātad saskaņā ar 1. punkta otro teikumu Savienības iestāžu pienākums veicināt Hartā noteiktos principus var rasties tikai šo pašu pilnvaru robežās. Panta 2. punkts arī apstiprina to, ka, pamatojoties uz Hartu, Savienības tiesību aktu piemērošanu nevar attiecināt uz jomām, kurās Savienībai nav pilnvaru, kas noteiktas Konstitūcijas pārejās daļās. Tiesa jau ir apstiprinājusi šo noteikumu attiecībā uz pamattiesībām, kas atzītas par daļu no Savienības tiesībām (1998. gada 17. februāra spriedums Lietā C–249/96 Grant, 1998 ECR I–621, pamatojuma 45. punkts). Saskaņā ar šo noteikumu ir pilnīgi skaidrs, ka Hartas iekļaušana Konstitūcijā nenozīmē, ka tiek paplašinātas tās dalībvalstu funkcijas, ko var uzskatīt par "Savienības tiesību aktu īstenošanu" (1. punkta un iepriekšminētās judikatūras nozīmē).
