Robežzīmju ierīkošana piemēru punkti

Robežzīmju ierīkošana. 2.6.1.Ja robežu posmu, robežzīmju un robežas identifikācijas stāvokļa novērtēšanas laikā Uzņēmējs secina, ka ir iznīcināta robežzīme, tad sertificēts speciālists zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai atjauno robežzīmes, atbilstoši robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentiem un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, ko pieprasa un saņem no LVM un Valsts zemes dienesta. 2.6.2.Par robežzīmes nostiprinājumu izmantojams: 2.6.2.1. Vietās bez cietā seguma: 2.6.2.1.1. krustakmens - vismaz 60 kg smags laukakmens ar 6 cm garu un 0,5 cm dziļu krustveida iekalumu robežzīmes centrā; 2.6.2.1.2. betona stabs – 130 cm garš stabs ar minimālo šķērsgriezumu 10 x 10 cm un staba apakšā cilpā ievietotu šķērsi; 2.6.2.1.3. koka stabs – 130 cm garš stabs ar diametru 15–20 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi; 2.6.2.1.4. metāla caurule vai stienis – 80 cm gara caurule vai stienis ar diametru 2 līdz 6 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi; 2.6.2.1.5. plastmasas caurule-130 cm gara caurule ar diametru no 3cm līdz 6cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi. 2.6.2.2. Cietajā segumā (piemēram, flīzēta virsma, asfaltbetons, cementbetons) – metāla stienis vai tapa, kuras garums ir ir 8–50 cm; 2.6.2.3. Gruntī – metāla caurule, stienis vai tapa, kuras garums ir 50-80 cm. 2.6.3.Ierīkojot robežzīmes, ap krustakmeņiem, betona stabiem, mūra un koka stabiem, metāla, plastmasas caurulēm un stieņiem rok riņķveida grāvīti, kura iekšmala atrodas 110 cm attālumā no robežzīmes centra. Grāvīša dziļums – 30 cm, platums zemes virsmas līmenī – 50 cm, grāvīša dibena platums – 20 cm. Ap robežzīmi veido 30 cm augstu grunts uzbērumu. Pilsētu, ciemu, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijā robežzīmi var nostiprināt ar kupicu, kuras diametrs ir 1 m. Uzbēruma malas nostiprina ar velēnas kārtu.

Robežzīmju ierīkošana. 2.10.1. Robežzīmju vietas iezīmē un robežu vizūras apvidū nosprauž mērniecības darbu izpildītājs - mērnieks. Robežzīmju ierīkošanas laiks tiek noteikts robežu noteikšanas aktā. Robežu ierīkošanas darbi (robežzīmes, robežstigas, robežas marķējums, identifikācijas plākšņu izvietošana) ir jāveic 3 (trīs) mēnešu laikā no robežu noteikšanas akta parakstīšanas dienas, taču to ierīkošanas laiks nedrīkst būt ilgāks par zemes robežu plāna projekta iesniegšanas dienu. Termiņā netiek ieskaitīts laika periods, kad robežzīmju ierīkošana, robežu marķēšana un identifikācijas plākšņu izvietošana nav iespējama nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ. 2.10.2. Caurules vai stieņus ierok 0,5 m dziļumā, atstājot 0,3 m caurules (stieņa) virs zemes kupicas izveidošanai, bet vietās, kur apdraudēta to saglabāšanās – cauruli (stieni) ierok 0,3 m zem zemes virsmas, neparedzot kupicas izveidošanu. 2.10.3. Ierīkojot robežzīmes vai atjaunojot aprakumu, ap krustakmeņiem, dzelzsbetona stabiem, mūra un koka stabiem, metāla caurulēm un stieņiem rok riņķveida grāvīti, kura iekšmala atrodas 110 cm attālumā no robežzīmes centra. Grāvīša dziļums – 30 cm, platums zemes virsmas līmenī – 50 cm, grāvīša dibena platums – 20 cm. Ap robežzīmi veido 30 cm augstu grunts uzbērumu. Pilsētu, ciemu, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijā robežzīmi var nostiprināt ar kupicu, kuras diametrs ir 1 m. Uzbēruma malas nostiprina ar velēnas kārtu. 2.10.4. Zemes vienības robežas nostiprina apvidū ar pastāvīgām robežzīmēm, kuras ierīko: 2.10.4.1. robežu pagriezienu punktos; 2.10.4.2. vietās, kur robežas pievienojas vai atzarojas no ūdenstecēm, grāvjiem un (vai) ūdenstilpēm; 2.10.4.3. valsts autoceļu un pagastu ceļu nodalījuma joslas pagriezienu punktos ceļa posmos caur ciemu, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijām un vietās, kur autoceļa nodalījuma joslai ir paplatinājumi vai sašaurinājumi; 2.10.4.4. dzelzceļa nodalījuma joslas pagriezienu punktos. 2.10.5. Ja robežzīmes ierīkošanas vietā ierīkota valsts ģeodēziskā zīme, par robežzīmi apvidū nosaka valsts ģeodēzisko zīmi. 2.10.6. Ja īpašuma robeža iet pa kvartālstigu, tad uz kvartālstigas tiek ierīkotas slēptās robežzīmes un papildus kvartālstigas malā tiek ierīkots nostiprināts robežpunkts vietās, kur atiet pierobežnieka īpašums. 2.10.7. Robežzīmes neierīko un nenostiprina robežu pagriezienu punktos: 2.10.7.1. gar ūdensteču un (vai) ūdenstilpju krastiem; 2.10.7.2. ūdenstecēs un (vai) ūdenstilpēs; 2.10.7.3. zem būvēm, būvju stūros, purvos un citās nepieejamās vietā...