Rīgas brīvostas raksturojums piemēru punkti

Rīgas brīvostas raksturojums. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīgas osta kā juridiskā persona tika nodibināta 1992.x. Xxxxx brīvostas juridisko statusu un darbības principus nosaka vairāki normatīvie akti: Likums par ostām (1994.), Rīgas brīvostas likums (2001.) un Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums (2004.). Pašreizējās Rīgas brīvostas teritorijas robežas apstiprinātas ar LR MK Noteikumiem par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu (Nr.690, 22.08.2006.). Rīgas brīvostas pārvalde (RBP) ir iestāde, kuru, pamatojoties uz Likumu par ostām, izveidoja Rīgas Dome un kura darbojas LR Ministru Kabineta pārraudzībā. Ostas augstākā lēmējinstitūcija ir valde, to veido četri Rīgas Domes pārstāvji un četri valsts pārstāvji no Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu un Vides ministrijām, kurus amatā ieceļ un atbrīvo Ministru Kabinets. Valdes lēmumu izpildi nodrošina izpildaparāts - pārvalde, kuru vada pārvaldnieks. RBP funkcijas nosaka Likums par ostām, kura izpratnē RBP ir publisko un privāto tiesību subjekts. Kā publisko tiesību subjekts, RBP veic ostas pārvaldību ostas maksu un tarifu, navigācijas un kuģošanas drošības, apsardzes un vides aizsardzības prasību ievērošanas jomā, kā arī izstrādājot un nosakot iekšējos normatīvos aktus un kontrolējot to izpildi. Kā privāto tiesību subjekts RBP slēdz līgumus ar uzņēmējsabiedrībām par darbību ostas teritorijā, plāno un veic ostas infrastruktūras attīstību. Rīgas pilsēta vēsturiski veidojusies kā ostas pilsēta. Šobrīd tā ir Latvijas centrālais transporta mezgls un ietverta arī starptautiskajos transporta tīklos. Paredzētās darbības īstenošanas nepieciešamība ir tieši atkarīga no Rīgas Brīvostas darbības un attīstības plāniem.. Jau vēsturiski Rīgas osta ir bijusi pilsētas attīstības un tās iedzīvotāju labklājības avots, tādēļ, plānojot pilsētas turpmāko attīstību, īpaša uzmanība jāpievērš Rīgas brīvostas attīstībai, jo tā pilsētai ir nozīmīga kā viens no būtiskākajiem pilsētas ekonomikas balstiem. Šāds redzējums saskan gan ar Rīgas plānošanas reģiona telpisko (teritorijas) plānojumu, gan Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdz 2025.gadam, arī perspektīvā skatot Rīgas pilsētu kā starptautiska līmeņa ostu un infrastruktūras mezglu (papildus vairākām citām ne mazāk būtiskām funkcijām). Rīgas ostas priekšrocība ir daudzprofilu pārvadājumu apkalpošanas iespējas, kas ļauj sekmīgi konkurēt ne tikai ar Latvijas, bet arī ar citu Baltijas jūras austrumu krasta lielākajām ostām. Tā kā Rīga vēlas pastiprināt savu kā „vārtu” pilsētas lomu, īpaša uzmanība jāpievērš transpo...

Related to Rīgas brīvostas raksturojums

  • Līguma grozīšana 10.1. Puses, savstarpēji rakstiski vienojoties, ir tiesīgas izdarīt Līguma grozījumus, ja tie nemaina Līguma vispārējo raksturu (Līguma veidu un Iepirkuma dokumentos noteikto mērķi). Pasūtītājs uzņemas risku par Līgumā sākotnēji neparedzētiem darbiem, par kuriem risks nav jāuzņemas Izpildītājam, un vajadzības gadījumā groza Līgumu, ja to pieļauj Publisko iepirkumu likums un Līguma noteikumi.

  • Līguma izpildes vieta un laiks Līguma izpildes vieta – Xxxx xxxx 00, Xxxxxxxxxx, Xxxxxxx xxxxxxx, Xxxxxxx xxxxxx, XX-2127. Līguma izpildes laiks – Būvdarbu izpildes un nodošanas termiņš: 6 (seši) kalendārie mēneši no līguma noslēgšanas dienas.

  • STRĪDU RISINĀŠANA UN LĪGUMAM PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI 12.1. Strīdus un domstarpības, kas rodas saistībā ar līgumu, PUSES risina savstarpēju pārrunu ceļā. Strīdus un domstarpības, par kurām PUSES nevar vienoties pārrunu ceļā, izskata Latvijas Republikas tiesā. Tiesas vieta – Rīga, Latvija.

  • Līguma grozīšanas kārtība un kārtība, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma 5.1. Pasūtītājam ir tiesības nekavējoties pārtraukt Līgumu:

  • Līguma izbeigšanas kārtība 4.1. Līgumu var izbeigt, Pusēm par to savstarpēji rakstiski vienojoties.

  • Līguma grozīšana un strīdu izskatīšanas kārtība 6.1. Līgumā neregulētajām tiesiskajām attiecībām piemērojami spēkā esošie tiesību akti.

  • Iepirkuma līguma izpildes vieta Iepirkuma līguma izpildes vieta ir Ventspils pilsēta, Latvijas Republika.

  • STRĪDU IZSKATĪŠANA UN LĪGUMA IZBEIGŠANA Strīdus un nesaskaņas, kas var rasties Līguma izpildes rezultātā vai sakarā ar Līgumu, Puses atrisina savstarpēju pārrunu ceļā. Ja Puses nevar panākt vienošanos, tad domstarpības risināmas Latvijas Republikas tiesā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Jautājumos, kas Līgumā netiek noregulēti, Puses vadās pēc Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Puses var izbeigt Līgumu pirms Līguma termiņa beigām, Pusēm rakstveidā savstarpēji vienojoties. PASŪTĪTĀJAM ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma bez PIEGĀDĀTĀJA piekrišanas, ja: PIEGĀDĀTĀJS kavē Līguma 2.3.punktā noteikto termiņu par 20 (divdesmit) vai vairāk kalendāra dienām. PIEGĀDĀTĀJS atkārtoti kavē Līguma 7.3.punktā noteiktos termiņus vai vispār nepilda garantijas saistības. PIEGĀDĀTĀJAM piemērotā līgumsoda apmērs sasniedzis 10% (desmit procentus) no Līguma kopējās summas. PIEGĀDĀTĀJS pārkāpj Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus, kas attiecas uz Līguma izpildes kārtību un kvalitāti. PIEGĀDĀTĀJS pārtrauc savu darbību kā juridiska persona un tam nav tiesību un saistību pārņēmēja vai pret PIEGĀDĀTĀJU tiek ierosināta lieta par tā maksātnespējas atzīšanu. Līguma 10.4.punktā noteiktajos gadījumos Līgums uzskatāms par izbeigtu septītajā dienā pēc PASŪTĪTĀJA paziņojuma par atkāpšanos (ierakstīts sūtījums) izsūtīšanas dienas. Izbeidzot Līgumu 10.4.punktā noteiktajos gadījumos, PIEGĀDĀTĀJS maksā Līgumā noteikto līgumsodu un atlīdzina visus radušos zaudējumus. PIEGĀDĀTĀJAM ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma bez PASŪTĪTĀJA piekrišanas šādos gadījumos: Ja PASŪTĪTĀJS neveic samaksu par sniegto Pakalpojumu ilgāk kā 20 (divdesmit) darba dienas pēc Līgumā noteiktā samaksas termiņa. Ja PASŪTĪTĀJAM piemērotā Līgumsoda apmērs ir sasniedzis 10% (desmit procenti) no termiņā nenomaksātās summas. Līguma 10.7.punktā noteiktajos gadījumos Līgums uzskatāms par izbeigtu septītajā dienā pēc PIEGĀDĀTĀJA paziņojuma par atkāpšanos (ierakstīta vēstule) izsūtīšanas dienas.

  • IEPIRKUMA UZVARĒTĀJA NOTEIKŠANA UN IEPIRKUMA LĪGUMA SLĒGŠANA 5.1. Lēmuma, ar kuru tiek noteikts uzvarētājs Iepirkumā, pieņemšana un paziņošana

  • Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments Atbilstoši PIL 49.panta noteikumiem Pasūtītājs pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu kā sākotnējo pierādījumu atbilstībai paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Ja piegādātājs izvēlējies iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, lai apliecinātu, ka tas atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu atlases prasībām, tas iesniedz šo dokumentu arī par katru personu, uz kuras iespējām pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, un par tā norādīto apakšuzņēmēju, kura sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no iepirkuma līguma vērtības. Piegādātāju apvienība iesniedz atsevišķu Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu par katru tās dalībnieku. Piegādātājs var Pasūtītājam iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, kas ir bijis iesniegts citā iepirkuma procedūrā, ja apliecina, ka tajā iekļautā informācija ir pareiza Iepirkumu komisijai jebkurā konkursa stadijā ir tiesības prasīt, lai pretendents iesniedz visus vai daļu no dokumentiem, kas apliecina atbilstību paziņojumā par līgumu vai konkursa dokumentos noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Pasūtītājs nepieprasa tādus dokumentus un informāciju, kas ir tā rīcībā vai ir pieejama publiskās datubāzēs Ja pretendents izvēlējies iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, lai apliecinātu, kas tas atbilst konkursa nolikumā izvirzītajām pretendentu atlases prasībām, tas iesniedz šo dokumentu, kas ir pieejams aizpildīšanai Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļa vietnē xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxx/000