Izņēmumi Apdrošināšanas sabiedrībai nav pienākuma atlīdzināt zaudējumus vai bojāju- mus šādos gadījumos:
16.1. Ja zaudējumi apdrošinātajam objektam nav radušies apdrošināšanas gadījuma rezultātā.
16.2. Apdrošinātāja atbildība kompensēt zaudējumus neiestājas tajā gadīju- mā, ja zaudējumi radušies izņēmumu rezultātā, kas paredzēti Latvijas Repub- likas normatīvajos aktos vai apdrošināšanas līgumā.
16.3. Vispārējie izņēmumi ir:
16.3.1. terorisms – terora akti vai to rezultāts, neatkarīgi no jebkādiem citiem cēloņiem, kas sagadīšanās dēļ vai kā citādi ir veicinājuši zaudējumus, bojāju- mus vai izdevumu rašanos; šā nosacījuma kontekstā ar terorismu saprotama vardarbība vai bīstama darbība, kas apdraud cilvēka dzīvību, materiālu vai nemateriālu īpašumu vai infrastruktūru, ar nolūku ietekmēt jebkuru valdību vai turēt sabiedrību vai kādu tās daļu baiļu varā;
16.3.2. karš, militārs iebrukums, pilsoņu karš, sacelšanās, revolūcija un dum- pis; militāras vai citādas varas uzurpācijas gadījumā.
16.4. Speciālie izņēmumi ir šādi:
16.4.1. Krimināla rakstura darbība, noteikta Krimināllikumā, kurā iesaistīts transportlīdzeklis, tam atrodoties pie apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā vai tiesīgā lietotāja.
16.4.2. Transportlīdzekļa vadītājam, pēc ceļu satiksmes negadījuma, veicot alkohola vai citu apreibinošo vielu (x.xx. medikamentu, kuru lietošanas re- komendācijas noradīts, ka tie samazina reakcijas ātrumu un uzmanību) ie- darbības pārbaudi, konstatēts, ka neatļauto vielu koncentrācija asinīs vai tai atbilstoša koncentrācija citā bioloģiskā vidē pārsniedz attiecīgajā valstī ar ceļu satiksmi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, noteikto koncentrācijas lī- meni. Tas attiecināms arī uz gadījumiem, kad transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs izvairījies vai atteicies no alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, vai šīs vielas lietojis pēc satiksmes negadījuma līdz šādas pārbaudes veikšanai. Šī punkta izpratnē par transportlīdzekļa vadītāju tiek uzskatīts arī instruktors vai tam pielīdzinā- ma persona mācību braukšanas laikā. 16.4.3.Transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs ir atstājis (ar transpor- ta līdzekli vai bez tā) negadījuma vietu, pārkāpjot spēkā esošajos normatīva- jos aktos noteikto kartību;
STRĪDU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA UN CITI NOSACĪJUMI Līguma izpildes laikā radušos strīdus Puses risina vienojoties vai, ja vienošanās nav iespējama, strīdu izskata tiesā Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.
Iesniegto piedāvājumu atsaukšanas vai grozīšanas kārtība 4.5.1. Piedāvājumu var grozīt vai atsaukt, paziņojot par to rakstiski pirms Nolikumā noteiktā piedāvājumu iesniegšanas beigu termiņa. Atsaukums izslēdz tālāku piedalīšanos Konkursā.
4.5.2. Piedāvājumus nedrīkst grozīt pēc to iesniegšanas termiņa beigām. Iesniegto piedāvājumu cenu izmaiņas Pretendentiem pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām netiks atļautas.
4.5.3. Konkursā iesniegtie piedāvājumi ir Pasūtītāja īpašums un Pretendentiem atgriezti netiek.
IEPIRKUMU KOMISIJAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMI Iepirkumu komisijas darbu organizē un vada Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs. Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs nosaka Iepirkumu komisijas sēdes vietu, laiku un kārtību, kā arī sasauc un vada Iepirkumu komisijas sēdes. Iepirkumu komisijas savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, kā arī veic citas darbības saskaņā ar Iepirkuma Nolikumu un PIL. Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nevar atturēties no lēmuma pieņemšanas. Iepirkumu komisijai, piedāvājumu izvērtēšanā un pildot savus pienākumus, ir tiesības pieaicināt ekspertus. Ja Iepirkumu komisijai konstatē, ka piedāvājumā ietvertā vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Termiņu nepieciešamās informācijas vai dokumenta iesniegšanai pasūtītājs nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas vai dokumenta sagatavošanai un iesniegšanai. Ja Iepirkumu komisija ir pieprasījusi izskaidrot vai papildināt piedāvājumā ietverto vai pretendenta iesniegto informāciju, bet pretendents to nav izdarījis atbilstoši pasūtītāja noteiktajām prasībām, pasūtītājs piedāvājumu vērtē pēc tā rīcībā esošās informācijas. Piedāvājumu vērtēšanas gaitā Iepirkuma komisija ir tiesīga pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija, kā arī iesniegti piedāvāto preču paraugi, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar pasūtītājam pierādīt preču atbilstību. Iepirkuma komisija nepieprasa iesniegt tādu preču paraugus, kuras pielāgojamas vai izgatavojamas iepirkuma līguma izpildes laikā atbilstoši tā prasībām, ja šādi paraugi pretendentam nav pieejami pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, kā arī preču paraugus, kuru iesniegšana pretendentam rada nesamērīgus izdevumus. Iepirkumu komisija ir tiesīga pārbaudīt un / vai iegūt nepieciešamo informāciju kompetentā institūcijā, datubāzēs vai no citiem avotiem. Gadījumos, ja iepirkumu komisija ir ieguvusi informāciju šādā veidā, attiecīgais pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu, ja pasūtītāja iegūtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai. Iepirkumu komisija ir tiesīga piedāvājumu vērtēšanas gaitā pieprasīt, lai pretendents iesniedz apliecinājumu tam, ka piedāvājumu izstrādājis neatkarīgi. Iepirkumu komisijai ir tiesības izdarīt grozījumus konkursa nolikumā pēc paziņojuma ievietošanas internetā un publicēšanas, par to nosūtot attiecīgu paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam, kas tiek ievietots internetā un publicēts Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Iepirkumu komisijai ir tiesības normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos izbeigt vai pārtraukt iepirkuma procedūru bez līguma noslēgšanas. Iepirkuma komisijai ir tiesības lemt par atklāta konkursa termiņa pagarinājumu, par to Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā publicējot informāciju. Iepirkumu komisijas pienākums ir piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, sniegt informāciju, ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildus informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām. Šajā gadījumā pasūtītājs nosūta papildus informāciju piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju savā mājas lapā internetā, kurā ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu. Iepirkumu komisijas pienākums ir izskatīt pretendentu piedāvājumus, novērtēt to atbilstību nolikuma prasībām. Iepirkumu komisijas pienākums ir rakstiski informēt visus Pretendentus par konkursa rezultātiem pēc lēmuma pieņemšanas Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji. Visas pārējās iepirkuma komisijas tiesības un pienākumus, kas nav atrunāti Nolikumā, regulē Publisko iepirkumu likums un citi spēkā esošie normatīvie akti.
Iepirkumu komisijas tiesības 10.1.1. Ja Pretendents iesniedzis dokumentu atvasinājumus, tad šaubu gadījumā par iesniegtā dokumenta atvasinājuma autentiskumu iepirkuma komisija var pieprasīt Pretendentam uzrādīt iesniegto dokumentu atvasinājumu oriģinālus vai apliecinātas dokumentu kopijas.
10.1.2. Iepirkumu komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertu ar padomdevēja tiesībām.
10.1.3. Piedāvājumu vērtēšanas gaitā iepirkuma komisijai ir tiesības pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija.
10.1.4. Iepirkuma komisija labo aritmētiskās kļūdas finanšu piedāvājumos.
Strīdu izšķiršanas kārtība 7.1. Strīdus un domstarpības, kas Pusēm var rasties par līgumu un tā izpildi līguma darbības laikā, Puses risina pārrunu ceļā.
7.2. Ja strīdus un domstarpības nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā, tad tie izšķirami tiesā, Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pakalpojuma sniegšanas kārtība 2.1. Izpildītājs apņemas sniegt semināra organizēšanas pakalpojumus pienācīgā kvalitātē saskaņā ar Tehnisko specifikāciju, Līguma nosacījumiem un Pasūtītāja precizējošām norādēm.
2.2. Pasūtītājs var grozīt semināra norises darba kārtību un datumus, iepriekš saskaņojot ar Izpildītāja pārstāvi grozījumu iespējamību, ņemot vērā Pasūtītāja vajadzības un Izpildītāja iespējas. Izpildītājs un Pasūtītājs saskaņo precīzu dalībnieku skaitu seminārā un ēdienkarti ne vēlāk kā iepriekšējā dienā.
2.3. Pēc pakalpojuma izpildes Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam semināru organizēšanas pakalpojumu pieņemšanas nodošanas aktu 2 eksemplāros.
2.4. Pasūtītāja kontaktpersona pārbauda pieņemšanas nodošanas aktā norādītās informācijas atbilstību faktiski sniegtajam pakalpojumam, ēdienkartei un Līguma nosacījumiem un paraksta to, vai sniedz Izpildītājam argumentētus iebildumus.
2.5. Ja Pasūtītājs ir sniedzis iebildumus pret Izpildītāja pieņemšanas - nodošanas aktā norādīto informāciju, Izpildītājs, pēc trūkumu novēršanas, to iesniedz atkārtoti.
2.6. Pēc pakalpojumu pieņemšanas nodošanas akta parakstīšanas viens akta eksemplārs paliek pie Izpildītāja, bet viens – Pasūtītājam.
Strīdu izskatīšanas kārtība Strīdus, kas rodas Līguma izpildes gaitā vai sakarā ar Līgumu, Puses risina savstarpēju pārrunu ceļā. Vienošanās par strīda atrisināšanu noformējama rakstveidā un Puses to abpusēji paraksta. Minētā vienošanās pievienojama pie Līguma. Ja vienošanās netiek panākta, tad strīdus risina tiesā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jautājumos, kas nav tiešā veidā paredzēti Līgumā, Puses risina saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaude Komisija veic Tehnisko piedāvājumu pārbaudi slēgtā sēdē, kuras laikā komisija pārbauda katra atlasi izturējušā Pretendenta Tehniskā piedāvājuma atbilstību Tehniskajām specifikācijām. Piedāvājumu vērtēšanas gaitā Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota Tehniskajā piedāvājumā iekļautā informācija. Pretendenta Tehniskais piedāvājums tiks noraidīts un netiks tālāk izvērtēts, ja komisija konstatē, ka nav iesniegti Tehniskā piedāvājuma dokumenti, vai tie un to saturs neļauj objektīvi noteikt piedāvājuma atbilstību Nolikuma un Tehniskās specifikācijas prasībām.
Iepirkuma komisijas tiesības un pienākumi Piedāvājumu izvērtēšanu veic iepirkuma komisija. Iepirkuma komisija ir tiesīga pieaicināt ekspertu. Piedāvājumu atvēršanu un izvērtēšanu iepirkuma komisija veic slēgtās sēdēs bez pretendentu klātbūtnes. Iepirkuma komisija ir tiesīga labot aritmētiskās kļūdas pretendentu finanšu piedāvājumā. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu iepirkuma komisija paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Aritmētiskās kļūdas piedāvājumos tiek labotas šādi: ja atšķiras skaitļi vārdos no skaitļiem ciparos, vērā tiks ņemti skaitļi vārdos; ja piedāvājumā konstatēta aritmētiska kļūda nodokļu aprēķināšanā, iepirkuma komisija to labo atbilstoši nodokļu likumos noteiktajai nodokļu aprēķināšanas kārtībai. Piedāvājumu izvērtēšanā iepirkuma komisija pārbauda piedāvājumu atbilstību Iepirkuma nolikumā paredzētajiem noteikumiem, prasībām un Iepirkuma Tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām. Iepirkuma komisija atsakās no tālākas piedāvājuma izvērtēšanas gadījumā, ja tiek konstatēts, ka piedāvājums neatbilst kādai no Iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas iepirkuma komisija pieņem kādu no šādiem lēmumiem: par kāda no pretendentiem atzīšanu par Xxxxxxxxx uzvarētāju; par Xxxxxxxxx izbeigšanu, neizvēloties nevienu no pretendentiem, ja Xxxxxxxxxx nav iesniegti piedāvājumi, vai arī iesniegtie piedāvājumi neatbilst Iepirkumā noteiktajām prasībām. Pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt Iepirkumu, ja tam ir objektīvs pamatojums. Ja iepirkuma komisija konstatē, ka konkrētais piedāvājums varētu būt nepamatoti lēts, Iepirkuma komisija pirms šī piedāvājuma noraidīšanas rakstveidā pieprasa pretendentam detalizētu paskaidrojumu par būtiskajiem piedāvājuma nosacījumiem. Ja, izvērtējot pretendenta sniegto paskaidrojumu, iepirkuma komisija konstatē, ka pretendents nav pierādījis, ka tam ir pieejami tādi piedāvājuma nosacījumi, kas ļauj noteikt tik zemu cenu, iepirkuma komisija atzīst piedāvājumu par nepamatoti lētu un tālāk to neizskata. Visas pārējās iepirkuma komisijas tiesības un pienākumus, kas nav atrunāti Iepirkuma nolikumā, regulē PIL un citi spēkā esošie normatīvie akti. Pēc nepieciešamības iepirkuma komisija var papildus pieprasīt no pretendenta papildus informāciju.
