Common use of Tehniskās specifikācijas Clause in Contracts

Tehniskās specifikācijas. Tehnisko specifikāciju mērķis ir aprakstīt iepirkuma priekšmetu, lai pasūtītājs saņemtu tā vajadzībām atbilstošus piedāvājumus, kā arī spētu tos objektīvi novērtēt un salīdzināt. Tehniskās specifikācijas sagatavo, ievērojot pasūtītāja objektīvās vajadzības, neiekļaujot norādes, kas rada nepamatotas priekšrocības konkrētiem piegādātājiem un nepamatoti ierobežo ieinteresēto piegādātāju loku. Piegādājamajām precēm tehniskajās specifikācijās ir jānosaka minimālās tehniskās prasības, kādas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu šo preču funkcionalitāti, piemērotību konkrētajiem darba apstākļiem un savietojamību ar pasūtītāja rīcībā esošajām iekārtām un sistēmām. Tādēļ tehniskajās specifikācijas būtu jāparedz tikai preču funkcionalitātei būtiski tehniskie parametri, pēc iespējas paredzot piegādājamo preču parametru amplitūdas. Pasūtītājs nenorāda, piemēram, ka izmantotajiem materiāliem vai piegādātajām precēm jābūt izgatavotām konkrētā valstī vai ka jāizmanto tikai konkrēta zīmola materiāli. Pasūtītājs nedrīkst noteikt, piemēram, precīzus mēbeļu vai iekārtu izmērus cm vai mm, nepieļaujot iespējamās pielaides, ja tādi ir raksturīgi tikai konkrēta ražotāja produkcijai un nav būtiski nepieciešami šo preču uzstādīšanai un lietošanai. Vienīgi tad, ja tas ir izšķiroši līguma priekšmetam un nav iespējams sagatavot specifikācijas, un nepastāv citi veidi, kā aprakstīt pasūtītājam nepieciešamo iepirkuma priekšmetu atbilstoši PIL ietvertajiem nosacījumiem, pasūtītājs ir tiesīgs iekļaut konkrētus ražojumus un piegādātājus raksturojošas norādes. Konkrētas preces, zīmolus, ražotājus drīkst norādīt tikai izņēmuma gadījumā, ja tehniskās specifikācijas nav iespējams sagatavot citā veidā. Šādā gadījumā vienmēr ir jāietver norāde „vai ekvivalents”, kā arī ieteicams norādīt kritērijus, pēc kuriem ekvivalence tiks izvērtēta. Ja piegādātājs piedāvā tehniskajā specifikācijā norādītajām prasībām ekvivalentas preces vai pakalpojumus, tad piegādātājam ir pienākums pievienot savam piedāvājumam pierādījumus par ekvivalenci. Pasūtītājam ir ieteicams prasību par ekvivalences pierādījumu iesniegšanu iekļaut iepirkuma dokumentācijā. Tehniskajās specifikācijās norāda: piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu apjomu (darbu veidi, pozīcijas, mērvienības, daudzums); kas piegādātājam jānodrošina - darbaspēks, iekārtas, transports, telpas, piegāde, uzstādīšana, remonts, rezerves daļu piegāde, uzturēšana; vai jānodrošina savietojamība ar pasūtītāja rīcībā esošām precēm (tādā gadījumā pasūtītāja rīcībā esošās preces norāda iepirkuma dokumentācijā, nepieciešamības gadījumā nodrošina vietas apskati); nepieciešamās garantijas prasības; preces lietošanas un pakalpojumu vai būvdarbu veikšanas apstākļi, līguma izpildes vieta, laiks, termiņi; līguma izpildes metodes, vides aizsardzības noteikumi, drošības noteikumi, darbu nodošanas un pieņemšanas nosacījumi; darbinieku apmācības vajadzības, tehniskās dokumentācijas iesniegšana; citas prasības līguma izpildei. Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no PIL minētajiem veidiem.[1] Šo tehnisko specifikāciju veidu izmanto, ja pasūtītājs zina, ko vēlas saņemt rezultātā, bet īsti nezina, ko piedāvā tirgus, un uzticas tirgus dalībniekiem, ka tie piedāvās efektīvus un inovatīvus risinājumus, piemēram, informācijas sistēmu izstrādes, būvprojektēšanas, sabiedrisko attiecību jomā. Šāda pieeja ļauj rast visefektīvāko risinājumu gadījumos, ja pasūtītājs par primārām uzskata funkcionālās vai darbības īpašības. Pasūtītājam rūpīgi jāizvērtē, vai pieprasītā funkcionalitāte nodrošinās iepirkuma mērķa sasniegšanai izdevīgākā piedāvājuma saņemšanu. Iespējamie trūkumi Iespējamās priekšrocības Iespējamās priekšrocības Iespējamie trūkumi piegādātajiem liela brīvība inovatīvu risinājumu piedāvāšanā; nepieciešams sarežģītāks vērtēšanas kritēriju kopums; vieglāk sagatavot tehniskās specifikācijas; atbildība par mērķa sasniegšanu pāriet pie piegādātāja. darbietilpīgs vērtēšanas process, augstas prasības iepirkuma komisijas kompetencei; iespējams plašs piedāvāto cenu diapazons; pasūtītāju var neapmierināt atsevišķi procesi, metodes, ar kurām tiek piedāvāts sasniegt izvirzīto mērķi (minēto var novērst, nosakot specifikācijās kā obligātus svarīgākos procesus un metodes vai nosakot aizliegumu piemērot konkrētas metodes). lielāka konkurence. Tehniskās specifikācijas kā precīzu tehnisku aprakstu sagatavo, ja pasūtītājam ir precīzi zināmas tā prasības, piemēram, vienkāršu standarta preču specifikācijas, precīzi būvdarbu apjomu saraksti ar izmantojamo materiālu aprakstiem, dažādu iekārtu apkopes un uzturēšanas pakalpojumi. Iespējamie trūkumi Iespējamās priekšrocības Iespējamās priekšrocības Iespējamie trūkumi vieglāk izvērtējama tehniskā piedāvājuma atbilstība; sarežģītāka specifikāciju sagatavošana, nepieciešamas labas zināšanas par iepirkuma priekšmetu; ierobežotas piegādātāju iespējas piedāvāt atšķirīgus inovatīvus risinājumus; atbildība par mērķa sasniegšanu ir pasūtītājam (pats atbildīgs par kļūdām specifikācijā); mazāk iespējamo strīdu par vērtēšanas objektivitāti. risks, ka, sagatavojot pārāk detalizētas specifikācijas, atbilstošus piedāvājumus varēs iesniegt tikai ierobežots skaits pretendentu, kaut arī faktiski pasūtītāja objektīvām vajadzībām varētu atbilst arī citu piegādātāju tirgū piedāvātā atšķirīgā produkcija vai pakalpojumi, var saņemt pārāk dārgus piedāvājumus. Atsaucoties uz standartiem vai tehniskās atsauces sistēmām, pasūtītājam jābūt pārliecinātam par to piemērojamību konkrētajā jomā, to aktualitāti. Jāizvērtē, vai ir objektīvi nepieciešams ievērot standartu pilnībā. Jāņem vērā, ka standarti parasti jāiegādājas par maksu, tādējādi to izmantošana var būt saistīta ar papildu izdevumiem piegādātājiem. Gadījumā, ja pasūtītājs atsaucas uz konkrētiem standartiem, ir obligāti jāparedz iespēja, ka pretendents var piedāvāt materiālus, kas atbilst ekvivalentam standartam, tādēļ katrā atsaucē jāiekļauj vārdi „vai ekvivalents”. Jāņem vērā, ka, veicot piedāvājumu izvērtēšanu, pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina tehniskajā specifikācijā norādītās pasūtītāja prasības. Iepirkuma dokumentācijā nedrīkst uzstādīt prasību, lai izmantojamie materiāli un iekārtas būtu sertificēti, reģistrēti vai ražoti konkrētā valstī, jo tas nepamatoti ierobežo piegādātāju tiesības izvēlēties sev izdevīgākās iekārtas un materiālus un to iegādes vietas. Pasūtītājs var tehniskās specifikācijas sagatavot, kombinējot specifikāciju veidus, daļēji nosakot konkrētus tehniskos parametrus un atsaucoties uz standartiem, kā arī ietverot funkcionālās vai darbības prasības. Pasūtītājam, gatavojot tehniskās specifikācijas noteiktām preču un pakalpojumu grupām, ir pienākums ievērot zaļā publiskā iepirkuma[2] prasības, kā arī prasības, kas noteiktas autotransportam[3] un noteiktu preču energoefektivitātei[4].

Tehniskās specifikācijas. Tehnisko specifikāciju mērķis Tehniskās specifikācijas sastāv no būvdarbu apjomiem (nolikuma atsevišķs pielikums Excel formātā) un būvprojekta (nolikuma atsevišķs pielikums PDF formātā), turpmāk – Projekts, kas ir aprakstīt iepirkuma priekšmetunolikuma neatņemamas sastāvdaļas. Pretendentam būvdarbi jāizpilda ar saviem materiāliem, lai pasūtītājs saņemtu tā vajadzībām atbilstošus piedāvājumusnepieciešamās kvalifikācijas darbaspēku un tehniskajiem līdzekļiem (ierīcēm, iekārtām, mehānismiem, instrumentiem u.tml.), nepieciešamības gadījumā piesaistot apakšuzņēmējus. Visām tehniskajās specifikācijās norādītajām vienībām definētās prasības ir minimālās prasības. Ja tehniskajā specifikācijā kāda preču tehniskā prasība nav noteikta, tai ir jāatbilst minimālajām vispārpieņemtajām prasībām vai standartiem. Ja preces ar specificēto funkcionālo līmeni vairs nav pārdošanā, jāpiedāvā augstāka funkcionālā līmeņa preces. Darbu un materiālu apjomi jāskata saistībā ar Projektu. Pretendents ir atbildīgs par kļūdām piedāvājumā, kas radušās, nepareizi saprotot vai interpretējot Projektā esošo informāciju. Visi apjomi, kuri doti Projektā un būvdarbu apjomos, pretendentam ir jāpārbauda, un pēc piedāvājuma iesniegšanas pretendents nevar atsaukties uz nepilnīgu Projektu. Pretendentam jāizvērtē, vai tehniskajās specifikācijās norādīto darbu izpilde, izstrādājumu uzstādīšana un iekārtu montāža ietver pilnu darba ciklu līdz attiecīgās detaļas, mezgla, izstrādājuma vai iekārtas gatavībai pilnīgai ekspluatācijai, ietverot visus materiālus un izstrādājumus, kas tehnoloģiski nepieciešami attiecīgā objekta elementa vai iekārtas drošai ekspluatācijai atbilstoši būvnormatīvu un ekspluatācijas noteikumu prasībām un ietverot visus nepieciešamos būvdarbus konkrētā darba izpildei, kā arī spētu tos objektīvi novērtēt un salīdzināt. Tehniskās specifikācijas sagatavo, ievērojot pasūtītāja objektīvās vajadzības, neiekļaujot norādes, kas rada nepamatotas priekšrocības konkrētiem piegādātājiem un nepamatoti ierobežo ieinteresēto piegādātāju loku. Piegādājamajām precēm tehniskajās specifikācijās ir jānosaka minimālās tehniskās prasības, kādas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu šo preču funkcionalitāti, piemērotību konkrētajiem darba apstākļiem un savietojamību ar pasūtītāja rīcībā esošajām iekārtām un sistēmām. Tādēļ tehniskajās specifikācijas būtu jāparedz tikai preču funkcionalitātei būtiski tehniskie parametri, pēc iespējas paredzot piegādājamo preču parametru amplitūdas. Pasūtītājs nenorāda, piemēram, ka izmantotajiem materiāliem vai piegādātajām precēm jābūt izgatavotām konkrētā valstī vai ka jāizmanto tikai konkrēta zīmola materiāli. Pasūtītājs nedrīkst noteikt, piemēram, precīzus mēbeļu vai iekārtu izmērus cm vai mm, nepieļaujot iespējamās pielaides, ja tādi ir raksturīgi tikai konkrēta ražotāja produkcijai un nav būtiski nepieciešami šo preču uzstādīšanai un lietošanai. Vienīgi tad, ja tas ir izšķiroši līguma priekšmetam un nav iespējams sagatavot specifikācijas, un nepastāv citi veidi, kā aprakstīt pasūtītājam nepieciešamo iepirkuma priekšmetu atbilstoši PIL ietvertajiem nosacījumiem, pasūtītājs ir tiesīgs iekļaut konkrētus ražojumus un piegādātājus raksturojošas norādes. Konkrētas preces, zīmolus, ražotājus drīkst norādīt tikai izņēmuma gadījumā, ja tehniskās specifikācijas nav iespējams sagatavot citā veidā. Šādā gadījumā vienmēr ir jāietver norāde „vai ekvivalents”, kā arī ieteicams norādīt kritērijus, pēc kuriem ekvivalence tiks izvērtēta. Ja piegādātājs piedāvā tehniskajā specifikācijā norādītajām prasībām ekvivalentas preces vai pakalpojumus, tad piegādātājam ir pienākums pievienot savam piedāvājumam pierādījumus par ekvivalenci. Pasūtītājam ir ieteicams prasību par ekvivalences pierādījumu iesniegšanu iekļaut iepirkuma dokumentācijā. Tehniskajās specifikācijās norāda: piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu apjomu (darbu veidi, pozīcijas, mērvienības, daudzums); kas piegādātājam jānodrošina - darbaspēks, iekārtas, transports, telpas, piegāde, uzstādīšana, remonts, rezerves daļu piegāde, uzturēšana; vai jānodrošina savietojamība ar pasūtītāja rīcībā esošām precēm (tādā gadījumā pasūtītāja rīcībā esošās preces norāda iepirkuma dokumentācijā, nepieciešamības gadījumā nodrošina vietas apskati); nepieciešamās garantijas prasības; preces lietošanas un pakalpojumu vai būvdarbu veikšanas apstākļi, līguma izpildes vieta, laiks, termiņi; līguma izpildes metodes, vides aizsardzības noteikumi, drošības noteikumi, darbu nodošanas un pieņemšanas nosacījumi; darbinieku apmācības vajadzības, tehniskās dokumentācijas iesniegšana; citas prasības līguma izpildei. Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no PIL minētajiem veidiem.[1] Šo tehnisko specifikāciju veidu izmanto, ja pasūtītājs zina, ko vēlas saņemt rezultātā, bet īsti nezina, ko piedāvā tirgus, un uzticas tirgus dalībniekiem, ka tie piedāvās efektīvus un inovatīvus risinājumus, piemēram, informācijas sistēmu izstrādes, būvprojektēšanas, sabiedrisko attiecību jomā. Šāda pieeja ļauj rast visefektīvāko risinājumu gadījumos, ja pasūtītājs par primārām uzskata funkcionālās vai darbības īpašības. Pasūtītājam rūpīgi jāizvērtē, vai pieprasītā funkcionalitāte nodrošinās iepirkuma mērķa sasniegšanai izdevīgākā piedāvājuma saņemšanu. Iespējamie trūkumi Iespējamās priekšrocības Iespējamās priekšrocības Iespējamie trūkumi piegādātajiem liela brīvība inovatīvu risinājumu piedāvāšanā; nepieciešams sarežģītāks vērtēšanas kritēriju kopums; vieglāk sagatavot tehniskās specifikācijas; atbildība par mērķa sasniegšanu pāriet pie piegādātāja. darbietilpīgs vērtēšanas process, augstas prasības iepirkuma komisijas kompetencei; iespējams plašs piedāvāto cenu diapazons; pasūtītāju var neapmierināt atsevišķi procesi, metodes, ar kurām tiek piedāvāts sasniegt izvirzīto mērķi (minēto var novērst, nosakot specifikācijās kā obligātus svarīgākos procesus un metodes vai nosakot aizliegumu piemērot konkrētas metodes). lielāka konkurence. Tehniskās specifikācijas kā precīzu tehnisku aprakstu sagatavo, ja pasūtītājam ir precīzi zināmas tā prasības, piemēram, vienkāršu standarta preču specifikācijas, precīzi būvdarbu apjomu saraksti ar izmantojamo materiālu aprakstiem, dažādu iekārtu apkopes un uzturēšanas pakalpojumi. Iespējamie trūkumi Iespējamās priekšrocības Iespējamās priekšrocības Iespējamie trūkumi vieglāk izvērtējama tehniskā piedāvājuma atbilstība; sarežģītāka specifikāciju sagatavošana, nepieciešamas labas zināšanas par iepirkuma priekšmetu; ierobežotas piegādātāju iespējas piedāvāt atšķirīgus inovatīvus risinājumus; atbildība par mērķa sasniegšanu ir pasūtītājam (pats atbildīgs par kļūdām specifikācijā); mazāk iespējamo strīdu par vērtēšanas objektivitāti. risks, ka, sagatavojot pārāk detalizētas specifikācijas, atbilstošus piedāvājumus varēs iesniegt tikai ierobežots skaits pretendentu, kaut arī faktiski pasūtītāja objektīvām vajadzībām varētu atbilst arī citu piegādātāju tirgū piedāvātā atšķirīgā produkcija vai pakalpojumi, var saņemt pārāk dārgus piedāvājumus. Atsaucoties uz standartiem vai tehniskās atsauces sistēmām, pasūtītājam jābūt pārliecinātam par to piemērojamību konkrētajā jomā, to aktualitāti. Jāizvērtē, vai ir objektīvi nepieciešams ievērot standartu pilnībā. Jāņem vērā, ka standarti parasti jāiegādājas par maksu, tādējādi to izmantošana var būt saistīta ar papildu izdevumiem piegādātājiem. Gadījumā, ja pasūtītājs atsaucas uz konkrētiem standartiem, ir obligāti jāparedz iespēja, ka pretendents var piedāvāt materiālus, kas atbilst ekvivalentam standartam, tādēļ katrā atsaucē jāiekļauj vārdi „vai ekvivalents”. Jāņem jāņem vērā, ka: izdevumi par izpilddokumentācijas sagatavošanu, veicot piedāvājumu izvērtēšanutai skaitā, pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt piedāvājumu tāpēcaktuālu kadastrālās uzmērīšanas lietu (ja būvobjekts atbilstoši normatīvajiem aktiem kadastrāli jāuzmēra) un faktisko uzmērījumu veikšanu jāiekļauj piedāvātajā līgumcenā; pretendentam ir pienākums par saviem līdzekļiem apdrošināt visus iespējamos riskus, ka piedāvātā prece tai skaitā pret trešajām personām, kas var būt saistīti ar būvdarbu izpildi un kvalitāti. Pretendentam ir tiesības iekļaut piedāvājumā tehniskajā dokumentācijā norādītos vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijāmekvivalentus materiālus, ja pretendents var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina tehniskajā specifikācijā norādītās pasūtītāja prasības. Iepirkuma dokumentācijā nedrīkst uzstādīt prasību, lai izmantojamie materiāli un iekārtas būtu sertificēti, reģistrēti vai ražoti konkrētā valstī, jo tas nepamatoti ierobežo piegādātāju tiesības izvēlēties sev izdevīgākās iekārtas un materiālus izstrādājumus, attiecīgajā izvērstās tāmes pozīcijā norādot to nosaukumu un to iegādes vietasapzīmējumu „Ekvivalents”. Pasūtītājs var Ekvivalentu atbilstību tehniskās specifikācijas sagatavotdokumentācijas prasībām jāpierāda ar materiālu, kombinējot specifikāciju veidusiekārtu un konstrukciju ražotāju dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem, daļēji nosakot konkrētus tehniskos parametrus un atsaucoties uz standartiem, kā arī ietverot funkcionālās vai darbības prasībasšie dokumenti jāiekļauj tehniskajā piedāvājumā. Pasūtītājam, gatavojot tehniskās specifikācijas noteiktām preču un pakalpojumu grupām, ir pienākums ievērot zaļā publiskā iepirkuma[2] prasības, kā arī prasības, kas noteiktas autotransportam[3] un noteiktu preču energoefektivitātei[4]Garantija izpildītajiem būvdarbiem 60 (sešdesmit) mēneši no darbu nodošanas – pieņemšanas akta parakstīšanas dienas.