Common use of Virszemes ūdens kvalitāte un piesārņojuma radītā slodze Clause in Contracts

Virszemes ūdens kvalitāte un piesārņojuma radītā slodze. NAP2020 nav izvirzīti tieši mērķi un uzdevumi, tomēr viens no mērķiem saistībā ar tautsaimniecības izaugsmi ir vidē nonākošā piesārņojuma apjoma samazināšana. Upju baseinu apgabalu ūdens kvalitāti nebija iespējams salīdzināt Plānošanas dokumenta īstenošanas laikā, jo nav vienotas monitoringa sistēmas (katru gadu netika apsekoti vieni un tie paši ūdensobjekti, bet katru gadu tika apsekots noteikts skaits no kopējo ūdens objektu daudzuma, tad dati ir praktiski nesalīdzināmi un nav iespējams veikt iegūto datu savstarpēju analīzi). Baltijas jūras ūdens kvalitāte NAP2020 atsevišķi neizceļ Baltijas jūras resursu un jūras telpas izmantošanas mērķus un uzdevumus, it īpaši ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu jūrā. Vieni no svarīgākajiem Baltijas jūras ekosistēmas ietekmējošiem faktoriem ir eitrofikācijas radītā ietekme un piesārņojums ar smagajiem metāliem. Plānošanas dokumenta īstenošanas laikā, saskaņā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta veikto monitoringu novērtējot vides stāvokli 2012.- 2015.gadu periodam, var konstatēt, ka visos gadījumos robežvērtības ir pārsniegtas un ūdeņu vides stāvoklis ir klasificējams kā slikts. Liela daļa kaitīgo ķīmisko savienojumu jūrā nokļūst no lauksaimniecībā izmantotā mēslojuma. NAP2020 īstenošanas laikā kopējais ķimikāliju izmantošanas daudzums lauksaimniecībā ir pieaudzis un ir tendence turpināt pieaugt. Plānošanas dokumenta īstenošanas laikā ķimikāliju izmantošana lauksaimniecībā ir radījusi nelabvēlīgu ietekmi uz Baltijas jūras ekosistēmu. Novadīto notekūdeņu apjoms Kopš 2010. gada kopējais novadīto notekūdeņu apjoms ir samazinājies neliels novadīto notekūdeņu apjoma pieaugums ir atkal vērojams no 2015. gada, salīdzinot to ar 2014. gada datiem. Biogēnais piesārņojums Ar notekūdeņiem novadītais biogēnu paliekošais piesārņojums NAP2020 ieviešanas laikā (2014. – 2016. gads) tikpat kā nav mainījies.