XXXX piemēru punkti

XXXX. Šis dokuments ir parakstīts ar drošiem elektroniskajiem parakstiem un satur laika zīmogus

XXXX. Xxxxx plūsmas inhalējamās narkozes aparāts un papildaprīkojums

XXXX. Mūsu asinis šī zeme, Mūsu valsts un brīvā slava. Tādu cilvēku, kā mums ir, Tādu pasaulē vairs nava. ***************************** es nāku no mazas tautas bet neesmu nedz nabags nedz pliks no tautas aiz kuras tukšums uz zemes vairs nepaliks ___________________________________________________________________________ Mana dzimtene maza kā kniepadata Bet tas ir sākums kurā es atgriezties varu Pārvērties vējā Pa garu Vakara saules staru Xxxx Xxxxxx Paldies jums, kuri svītrojāt no pantiem šo vārdu – Latvija, no dziesmām ārā rāvāt. Aiz bailēm viens, aiz paklausības cits. Paldies, ka slēpāt viņu citu vārdu burzmā, ka slēdzāt aizdomās, ka dzināt pusčukstā, ka sējāt virsū zāli. Paldies. Nu, vārds, tu jaunavīgs un neskarts. Nu deri zvērestam. (..) *************************************** Xxxx Xxxxxx es par pilsoni, pasaule, nederu, kaut man kabatā pases un kartes, jo es zinu, ka jābūt man Latvijā augustā, decembrī, martā. Jo bez manis tur lazdas neziedēs, jo bez manis tur neizdīgs bekas, jo bez manis rakstītās kamanās Ziemsvētki neatbrauks – pasaulīt, tādas būs sekas. ****************************************** Xxxx Xxxxxx Ja es reiz tālu Pasaulē iešu, Tēva mājas un saulrietā kviešus, Xxxxxx, ieliectos dziļi skapītī, Ieraksti, atmiņa, savā blociņā, Iezīmē, atmiņa, savā mapītē, Xxxxxx, xxxxxx, savā mūrītī, Sažņaudz, xxxxxx, savā dūrītē. Xxxxxxxx, iezīmē, iemūrē cieši: Tēva mājas un saulrietā kvieši… Xxxxxxx Xxxxxxx Ai, Latvija, man tavi lauki šķita šauri. Nu atkal redzu tevi rīta svaigumā: stāv bērzu birzis, lietu izmazgātas cauri, un ābeles stāv grūtā maigumā. Te viss tik pazīstams – ne man te ceļu prasīt. No pavardiem kāpj smarža tvanīga. Guļ zemē āboli – tik daudz, ka nesalasīt. Un tēvu valoda – bez tulkiem skanīga. Pieliec delnu pie acīm un skaties: līdz pat pēdējam olim viss tavs. Neatdod, dzirdi, neatdod mazo Latviju – lielākas nav. X.Xxxxxxxx ar veco gadsimtu lepošos aizvien – tad mana Latvija lepni un brīvi sākās! Dievs, dod tai turpināties, turpināties vien! ar veco gadsimtu lepošos aizvien pat stundās tajās, kad cerības garām skrien un nav nevienas uguns gaišākās bākās, ar veco gadsimtu lepošos aizvien – tad mana Latvija lepni un brīvi sākās! Xxxxxxx Xxxxxxxxxxx *** "Tauta, tauta, gaišā latvju tauta, Xxxxxx xxxxxxx vaiņagota tu! Brīvība no augšienes tev ļauta, Centies izlietot šo brīvību!"

XXXX