Tematiskās struktūras plāns

Tehniskās specifikācijas 2.3.pielikums Metu konkursa ID Nr. LNVM/2017/1 nolikumam

Tematiskās struktūras plāns

Izstādes “Latvijas gadsimts” tematiskās struktūras plāns

Izstādes struktūras raksturojums

Izstādes struktūru veido ievads (1. nodaļa), deviņas hronoloģiski un tematiski dalītas pamatsadaļas (2.-10. nodaļa) un interaktīvs izstādes noslēgums.

Katra izstādes pamatsadaļa sastāv no četrām apakšsadaļām: 1) ievads (politiskais konteksts); 2) laikmeta raksturojums (laikmeta aina); 3) dzīvesstāsti; 4) lietu mantojums. Apakšsadaļu saturs ir mainīgs, taču to izveides principi saglabājas līdzīgi visās izstādes nodaļās.

Būtiski apmeklētājiem saturiski un ar vizuāliem (virsraksta, teksta, krāsas u.c.) elementiem ļaut atpazīt, ka šobrīd tiek aplūkota noteikta izstādes sadaļa, piemēram, izstādes ievads vai dzīvesstāsti, un sasaistīt to ar citām tāda paša veida izstādes apakšsadaļām. Izstādes struktūras līdzība būtiska ne tikai tādēļ, ka tā ietver noteiktus izstādes veidošanas pieejas principus, bet tādēļ, ka apakšsadaļu struktūras atpazīšana būtiski atvieglo satura uztveri un ļauj ieraudzīt kopsakarības apmeklētāju daļai, kura iedziļinās izstādes satura detaļās.

Apakšsadaļa “politiskais konteksts” ir katras nodaļas ievada sadaļa (stends/vitrīna u.c.), kas telpā aizsāk jauno tēmu, raksturojot konkrētajā laikmetā pastāvošos politiskos nosacījumus. Tā iekļauj šādus elementus:

a) sadaļas (zāles) nosaukums;

b) sadaļas (zāles) ievadteksts;

c) politiskā ievada nosaukums – “Daudzveidība kā vērtība”; “Padomju pilsoņa publiskie pienākumi” u.tml.;

d) ievadteksts, kas raksturo politisko kontekstu (apakšsadaļas teksts);

e) posma laika līnija – svarīgāko (līdz 12) notikumu secība (nav ilustrēta ar priekšmetiem vai fotogrāfijām);

f) pēc hronoloģiskas vai tematiskas struktūras veidoti 5-7 vitrīnu elementi ar priekšmetiem, kuriem līdzās ir definēts tēmas nosaukums un 1-2 teikumos noformulēta ideja. Piemēram, 1. pasaules kara atainojumam izvēlēta tematiska pieeja un viena no sadaļām ir “Karš un patriotisms”. To papildina īss paskaidrojums, kas būtisks politiskā konteksta izpratnei;

g) video sižets – vēsturnieka komentārs par sarežģītu laikmeta politisko kontekstu raksturojošu problēmu, kas strukturēta kā atbilde uz vienu jautājumu.

Laikmets (laikmeta aina) ir katras nodaļas centrālā sadaļa, kas ar vienas tēmas izvērsumu (uzvaras aina Neatkarības karā, kolhozs pēckara gados, padomju dzīvoklis, mītiņš u.c.) ataino laikmetu raksturojošu izjūtu. To risinājumam būtu jābūt būtiski atšķirīgam, lai apmeklētājs, kurš neiedziļinās katras vitrīnas saturā, varētu iegūt galveno iespaidu, aplūkojot vien laikmeta ainas sadaļu. Katra laikmeta aina ir papildināta arī ar sīkāku tēmas detalizāciju citos ekspozīcijas elementos (vitrīnas, stendi, interaktivitātes u.c.).

Dzīvesstāsti ir katrā nodaļā iekļauta sadaļa, kurā apmeklētājs iepazīst dažādu šajā laika posmā dzīvojošu personu dzīvesgājumus. Dzīvesstāsti visās nodaļās veidojami pēc līdzīga principa un iekļauj šādus elementus:

a) vārds un uzvārds, personas portrets;

b) hronoloģisks dzīves gājums (gads, notikums) (laika līnija);

c) citāts, video, audio intervija;

d) priekšmeti, kas raksturo personas dzīvesgājumu dažādos laikposmos.

Laikmeta mantojums ir katras nodaļas noslēdzošā sadaļa. To veido priekšmeti, kas radījuši vizuālu u.c. priekšstatu par konkrēto laikmetu nākamajām paaudzēm – piemēram, Latvijas Republikas vēsture saistās ar latiem vai valsts simboliem, kara laika situācija – ar ģimenes slēptiem vai izsūtījumā/emigrācijā līdzpaņemtiem priekšmetiem. Kopā ar stāstiem šīs lietas tiek pārmantotas no viena laikmeta uz nākamo, radot asociatīvu, ģimenes pieredzē sakņotu vēsturisko atmiņu. Šajās sadaļās uzmanība vērsta uz konkrētu priekšmetu, bet iekārtojuma princips var būt atšķirīgs un/vai piesaistīts laikmeta ainai.

Tekstu apjomi un valoda

Izstādes teksti un anotācijas drukātas divās valodās – latviešu (galvenā) un angļu (tulkojums, papildus valoda).

Izstādē iekļauti šādi tekstu veidi:

1) Sadaļas teksts – 140-180 vārdi (līdz 1400 rakstu zīmes) (visas sadaļas/zāles ievadteksts) (ietver galvenās idejas, laikmeta atbildi uz jautājumu “Kas ir Latvija?”).

2) Apakšsadaļas teksts – 100-120 vārdi (līdz 1000 rakstu zīmes) (katras apakšsadaļas – Politiskais ievads, Laikmets, Lietu mantojums – ievadteksts) (paskaidro risināto tēmu, to, kādēļ apmeklētājs redz konkrēto eksponātu kopumu).

3) Paplašināta anotācija – 50 vārdi (līdz 400 rakstu zīmes).

Papildus tam atsevišķās sadaļās iekļauti citāti, papildus komentāri u.c. teksti, kas īpaši norādīti tematiskās struktūras plānā.

1. sadaļa (ievads) “Zeme. Tauta. Nācija”

Sadaļas ievadteksts:

a) valsts, tauta un nācija nav mūžīgi nemainīgais, to veido gan pārmantotība, gan pārmaiņas;

b) kas ir Latvija? Latvijas kā ģeogrāfiskas telpas un kultūras telpas koncepcija veidojusies kopš viduslaikiem. Pirmkārt, uz etniskās robežas pamata. Otrkārt, to veido pirms Latvijas valstiskuma pastāvējušas politiskās pieredzes, kuras vēlāk ietekmē telpas izpratni – Latvijas kontūru nosaka jau Livonijas pastāvēšana un vācbaltiešu uzturētā pārvaldes autonomijas situācija.

c) kas ir latvieši? Līdzās pēctecībai gan valodā, gan tradīcijās pastāv mainīgais: latvieši nav tikai tautumeita Bārtas 19. gs. goda tērpā un arī latviešu valoda ir attīstījusies pakāpeniski;

d) Latvijas politiskā koncepcija, kurā latvieši veido nācijas kodolu, tiek veidota 19. gs. vidū. To veicina jaunlatvieši līdzās citām šajā laikā piedāvātajām politiskajām alternatīvām, kuras pauž vācbaltieši, krievi un mazākā mērā arī poļi Latgalē. Latvija jaunlatviešu ideju ietekmē pārtop no poētiska ideāla par politisku prasību.

Apraksts:

Sadaļa ir izstādes simbolisks ievads, Latvijas valstiskuma priekšvēsture. Ievadu veido trīs sadaļas – zeme un tās politiskā vēsture; tauta un valoda (etniskais kā nacionālās kustības pamats); nācijas tapšana. Simboliski tas ir ilgais ceļš no “vēstures dzīlēm”, tāliem notikumiem, kuros parādās kaut kas atpazīstams (Latvijas teritorijas kontūra, tautastērps, valoda). Savukārt 19. gs. 2. pusē Latvijas ideja jau ir publisks, izgaismots, it kā uz skatuves esošs politiskais pieteikums, kad starp Krievijas impērisko, vācbaltiešu un poļu muižniecības vīzijām par nākotni, latvieši apzinās Latviju kā savu, topošās nācijas teritoriju.

1.1. apakšsadaļa “Zeme”

Apakšsdaļas teksts:

Apakšsadaļas teksts risina šādu jautājumu:

a) kā attīstījies Latvijas kā ģeogrāfiskas telpas koncepts un tā robežas? Kopš Livonijas laika ir samērā stabila teritorijas robeža, kurā mainās politiskās virsvaras, valdnieki, bet paliek līdzīga sociālā, ekonomiskā, arī iekšpolitiskā struktūra, kultūrtelpa (reliģisko konfesiju robežas); politiski dominējošās valodas robežas reģionā (poļu, krievu, vācu). Kopumā maz mainījušās ar latviešu kā pamattautas apdzīvotās etniskās robežas.

b) Latvijas kontūru varam labi saskatīt jau 16. gs. zīmētajās Livonijas kartēs.

Apraksts:

Galvenā ideja – parādīt Latvijas teritorijas ārējo robežu nemainību kopš Livonijas laika un galvenos šo robežu veidojošos aspektus; politisko virsvaru mainību; aptuvenu Latvijas kontūras sakritību arī ar etnisko (etnogrāfisko) robežu.

To ilustrē virtuāla Latvijas teritorijas un apkārtējā reģiona karte (projekcija vai ekrāns). Karti veido vairākas sadaļas (izvēlnes): administratīvās robežas, konfesionālās robežas, pārvaldes valodas robežas, arī etniskās robežas. Projekcija ir vairāki atsevišķi īsi videosižeti (līdz 1 min), kuros hronoloģiski (no 13. līdz 20. gs.) atspoguļojas Latvijas teritorijas vai kādu to raksturojošu faktoru attīstība no viduslaikiem līdz 20. gs. sākumam. Apmeklētājs var izvēlēties sadaļu, kuras hronoloģisko attīstību noskatīties. Izvēlnes iekļauj: a) Latvijas un apkārtējās teritorijas politiskā piederība un administratīvais dalījums; b) latviešu (etniskā) apdzīvotības robeža; c) dominējošā reliģiskā konfesija; d) vietējās pārvaldes un elites valoda. Ja apmeklētājs neizvēlas vienu no kartēm, kartē projicējamie sižeti mainās paši, pēc viena beigšanās sākas nākamais.

Pie sienas līdzās virtuālajai kartei eksponētas 16.-19. gs. kartes, kurās jau nepārprotami redzama Latvijas teritorijas mūsdienās pazīstamā kontūra.

Apmeklētājam vajadzētu vizuāli un saturiski sasaistīt karti ar tās hronoloģiju ar vienā telpā esošajām vitrīnām ar tērpiem un latviešu valodas pieminekļiem. Iespējams, to varētu panākt apmeklētājam ievada zālē ļaut būt centrā un viņam apkārt piedāvāt – vienā pusē karti, otrā pusē – vitrīnas.

1.1.1. elements “Virtuālā karte”

Eksponāti (oriģināli vai labas kvalitātes kopijas) pie sienas:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
1.	Karte	Livonijas karte “Livoniae Nova Descirptio”. X. Xxxxxxxxxx, no A. Ortēliusa atlanta. 16. gs. 2. puse.	LNVM VN 1191	Ierāmēta
2.	Karte	Latvijas un Igaunijas teritorijas karte “Ducatuum Livoniae et Curlandiae cum vicinis Insulis”. Xxxxxx Xxxxxxx Xxxxxx. Nirnberga, 18. gs. sākums.	LNVM VN 9356	Ierāmēta
3.	Karte	Gubernijas pie Austruma jeb Baltās jūras. No “Atlass ar 17 Landkartēm”. 1861. gads.	LNVM VN 1182	Nepieciešams ierāmēt

Virtuālā karte:

1) izvēlne – Latvijas teritorijas politiskās (administratīvās robežas) (Austrumbaltijas karte) (13.-20. gs.)

2) izvēlne – Latvijas sentautu un latviešu apdzīvotās teritorijas (etniskās) robežas (Austrumbaltijas karte) (13.-20. gs.)

3) izvēlne – reliģisko konfesiju robežas Latvijas teritorijā un Austrumbaltijā (13.-20. gs.)

4) izvēlne – pārvaldes un elites valodas Latvijas teritorijā un Austrumbaltijā (13.-20. gs.)

Karte ir hronoloģiski veidots videoklips, pieturas punkti – 13. gs., 16. gs., 17. gs., 18. gs., 19. gs. 2. puse, 20. gs. sākums.

1.2. apakšsadaļa “Tauta”

Apakšsdaļas teksts:

a) Latvieši vai latviešus veidojušo sentautu iedzīvotāji bija Latvijas teritorijas iedzīvotāju vairākums. 19. gadsimtā latviešu etnoss bija arī latviešu nācijas veidošanas pamats.

b) Nacionālās kustības un tās veicinātā tautiskā romantisma izpratnē tauta bija senu, pat mūžīgu vērtību mantojums. Vispārināti tika arī atsevišķi elementi tradicionālajā kultūrā, folklorā u.c., tāpat arī 20. gs. vizuālajā iespaidā “latvieši” nereti asociējas tikai, piemēram, ar Bārtas novada 19. gs. goda tērpu.

c) Taču vēsturiski latviešu tautas tapšana ir gan pārmantotības, gan arī daudzveidīgu pārmaiņu process – ļoti maz līdzību atradīsim materiālajā kultūrā 13., 16. un 19. gs., mainījusies ir arī tradicionālā kultūra, valoda. Tādēļ – latviešu tauta ir Latvijas vēsturiskie pamatiedzīvotāji, taču tas, ko latviešu nācijas veidotāji saprata ar latviešu tautu, kā to redzēja, nav visaptverošs skatījums uz to, kas ir latvieši, tā ir viena versija.

Apraksts:

Apakšsadaļā tiek risināts jautājums par “latviešu tautu” kā pastāvīgu un kā mainīgu jēdzienu. Ideja ir uzdot jautājumu – vai tas, ko asociējam ar latviešiem patiešām ir mūžīgs? Eksponātu ziņā tā ir simbolu-stereotipu (piem., etnogrāfiskais goda apģērbs kā latviskuma simbols) pretstatīšana citām alternatīvām (piem., 17. gs. tērps, kas arī ir “latvieša tērps” lielākoties neasociējas ar “latvieti”).

Izvēlētās priekšmetu grupas, ar kuru palīdzību rādīta pēctecība un mainība, ir apģērbs (13.-16.-19. gs.); valoda (16.-19.-20. gs.). Iekārtojuma ziņā apģērba vitrīnas hronoloģiskā secībā mijas ar vitrīnām, kurās redzami attiecīgā laika rakstu valodas pieminekļi arī hronoloģiskā secībā. Valodas piemērus (fragmentus) var noklausīties.

Apģērbi eksponēti pilnos komplektos (pamatā atdarinājumi) uz manekeniem, kas ievietojami vitrīnās, savukārt grāmatas - vitrīnās. Tās var būt gan visam kopējas, gan katram priekšmetam atsevišķas nelielas iebūvētas vitrīnas. Vitrīnām ar tekstīlijām un rokrakstiem jānodrošina pēc iespējas vienkārša piekļuve rokraksta regulārai pāršķiršanai un tekstīliju pārbaudei, pretkožu repelentu ievietošanai.

1.2.1. elements vitrīna/vitrīnu grupa “Latvieši. Apģērbs un valoda”

Eksponāti (hronoloģiskā secībā)

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
4.	Tekstīlijas, apģērba komplekts	Latgaļu sievietes apģērba komplekts. Pēc Taurenes “Lazdiņu” arheoloģisko izrakumu materiāliem. 11.-12. gs.	LNVM ZAP	Tērpa atdarinājums, nepieciešams manekens
5.	Grāmata	Xxxxxxxxxx Xxxxxxxx “Kosmogrāfija jeb visu zemju apraksts”. 1550. gads. Viens no pirmajiem publicētajiem Tēvreizes tekstiem latviešu valodā un pirmais publicētais Rīgas panorāmas	LNVM VN 11233	Nodrošināt iespēju noklausīties audioieraksta fragmentu;

		attēls.		apm. 35x25 cm
6.	Tekstīlijas, apģērba komplekts	Sievietes apģērba komplekts. Pēc Kastrānes “Skubiņu” izrakumu materiāliem. 17. gs. sākums.	LNVM ZAP	Tērpa atdarinājums, nepieciešams manekens
7.	Grāmata	Xxxxxx Xxxxxxxx. Sprediķu grāmata “Lettisches Postill”. 1675. gads. Pirmā latviešu valodā sastādītā sprediķu grāmata, apjomīgākais iespiestā teksta kopums latviski pirms Bībeles izdevuma.	LNVM VN 12086	Nodrošināt iespēju noklausīties audioieraksta fragmentu; apm. 25x15x10 cm
8.	Xxxxxxxxx	Xxxxxx (Xxxxxxxxx) saiešanas nama hronika (1769.-1825.) uz 27 lapām. Rokraksts, 19. gs. 1. puse. Kopš 18. gs. Vidzemē latviešu kultūras panorāmu būtiski mainīja brāļu draudžu reliģiskās kustība. Zemnieku vidē radās rokrakstā pārrakstītu reliģisko tekstu tradīcija, kas veicināja rakstpratību.	VlNM 0000	00.0x00 cm Nodrošināt iespēju noklausīties audioieraksta fragmentu
9.	Xxxxxxx	Xxxxxxxxx 1791. gadam “Vidzemes Kallendars uz to 1791 Gaddu pēc tā Kunga Kristus Piedzimšanas”. Rīga, 1790. gads. 18. gs. 2. pusē strauji izplatījās dažādas tematikas laicīgā (ar reliģisku saturu nesaistīa) literatūra latviešu valodā – kalendāri, daiļliteratūra, rokasgrāmatas, kas pavēra jaunus latviešu valodas lietojuma apvāršņus.	SM 9599	10.8x8.5 cm Nodrošināt iespēju noklausīties audioieraksta fragmentu
10.	Tekstīlijas, apģērba komplekts	Meitas goda apģērba komplekts. Krustpils. 19. gs. vidus.	LNVM Etnogrā fijas nodaļa	No mugurpuses nav eksponējams, nepieciešams manekens
11.	Grāmata	Ar roku pārrakstīts katoļu lūgšanu grāmatas fragments. 19. gs. beigas. Lūgšanas pārrakstītas latīņu drukas aizlieguma periodā 19. gs. 2. pusē, kad Latgalē bija aizliegts iespiest jaunas grāmatas un tādēļ tās tika pārrakstītas ar roku.	LgKM Plg 6192	16.5x10.8 cm Nodrošināt iespēju noklausīties audioieraksta fragmentu;
12.	Rokraksts un grāmata	Reinis un Xxxxxx Xxxxxxxxx “Mērnieku laiki”. Romāna manuskripts rokrakstā. 19. gs. 70. gadu vidus. Xxxxxxx romāns latviešu literatūrā, kļuvis par latviešu nacionālās kustības agrīnā posma klasiku literatūrā.	RMM 6922	38x24 cm Nodrošināt iespēju noklausīties audioieraksta fragmentu;
13.	Grāmata	Latvijas Pagaidu valdības Likumu un rīkojumu krājums. 1. sējums, 1919.- 1921. gads. Rīga, 1922. gads.	LNVM CVVM 209927:	Nodrošināt iespēju noklausīties

		Pēc Latvijas valsts izveidošanas strauji paplašinājās un attīstījās latviešu valodas lietojuma funckiju daudzveidība, tajā skaitā juridiskos un lietvedības tekstos.	1	audioieraksta fragmentu;
14.	Tekstīlijas, apģērba komplekts	Tautastērpa komplekts Siguldas 1. vidusskolas deju kolektīvam (meitenēm), pēc Bārtas tautastērpa parauga. 20. gs. 70. gadi. Tautastērpa komplekts Siguldas 1. vidusskolas deju kolektīvam (meitenēm), pēc Nīcas tautastērpa parauga. 20. gs. 70. gadi. Nīcas un Bārtas labi atpazīstamie tērpi parāda tautastērpa un latviešu tautas tēla nonivelēšanos kopš “tautiskā apģērba” plašas izplatības 20. gs. 30. gados un jo īpaši padomju laikā, kad latviete – tā bija sieviete Bārtas tērpā ar vainagu.	TMR 25219:1 -3 TMR 25218:1 -2	Tērpa oriģināls, nepieciešams bērna manekens
15.	Grāmata	Xxxxxx Xxxxxxx/Xxxxx Xxxxxxx dzejas krājums. 20. gs. 60.-70. gadi.	RMM	Nodrošināt iespēju noklausīties audioieraksta fragmentu;
16.	Manekens	Mūsdienu interpretācija par tautisko apģērbā (Lielvārdes jostas raksta šalles, modernie kroņi u.c.)	LNVM	Tiks nokomplektēt s

1.3. apakšsadaļa “Nācija – kopības spēks”

Apakšsdaļas teksts:

a) 19. gs. vidū līdzās vācbaltiešu, poļu un krievu elites redzējumam par to, kas ir Latvijas teritorija, tās vēsture, tagadne un nākotne, veidojās jaunlatviešu redzējums par Latviju un latviešiem. Tā pamatā bija latviešu tauta un reizē zemnieki kā sociālā kārta – to kultūra, vēsture, valoda, arī kopējās sociālās problēmas.

b) jaunlatviešu ideāls bija latviešu nācija. Jaunlatviešu ideju ietekmē latvieši turpmākajās desmitgadēs attīsta kopīgus mērķus un politiskās idejas, kuras ir Latvijas Republikas pamatā.

c) sākotnēji jēdziens “Latvija” 19. gs. 2. pusē tiek popularizēts kultūrā un sabiedriskajā dzīvē un drīzāk ir poētisks ideāls, bet ap 1905. gada revolūcijas laiku iegūst arī politisku svaru.

Apraksts:

Galvenā ideja – parādīt četras 19. gs. vidū pastāvošas nākotnes vīzijas par Latvijas teritoriju (vācbaltiešu, krievu, poļu un latviešu), jaunlatviešu rosināto latviešu nācijas tapšanas procesu rādot kā vienu no alternatīvām citu vidū, kura bija ar potenciālu veidot savu, neatkarīgu valstiskumu.

Izstādes sadaļa tiek veidota kā četri atsevišķi stendi – katrs veltīts citam redzējumam par Latviju un šo skatījumu reprezentē viena personība – spilgts konkrētā domāšanas virziena pārstāvis. Viņa redzējumu pauž spilgts, ideju nesošs citāts.

Jaunlatviešiem (Xxxxx Xxxxxxxx) veltīto stendu turpina latviešu nācijas tapšanas tēmas izvērsums. Vitrīnā (vai vairākās iebūvētās vitrīnās) parādīts, pirmkārt, latviešu vārda daudzinājums iespiestajā vārdā (grāmatās, laikrakstos, dziesmās) 19. gs., otrkārt, latviešu kopīgā darbība biedrībās un treškārt, latviešu politisko prasību noformēšanās 1905. gada

revolūcijas laikā. Kā atlases kritērijs izmantoti dokumenti, grāmatas, biedrības u.c., kurus nosaukumos izmantoti vārdi “Latvijas” un “latviešu”, lai parādītu šo jēdzienu izplatības pieaugumu.

Stendi ar iebūvētu ekrānu un vitrīnu “Nākotnes vīzijas 19. gs.”

1.3.1. elements stends ar ekrānu un vitrīnu “Vācu Baltijas provinces”

Apraksts:

Xxxxxxxxx Xxxxx Xxxxxxx “izsaka” savu viedokli par Xxxxxxx video sižetā ekrānā uz viņa attēla vai animācijas fona. To papildina ar viņa darbību saistīti priekšmeti

Eksponāti

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
17.	Video sižets	Profesora Xxxxx Xxxxxxx citāts par vācbaltiešu vēsturisko un nākotnes lomu Baltijā: Šīs provinces no Mēmeles līdz Narvai cauri gandrīz astoņiem gadu simtiem ir veidojusi, izkopusi un vadījusi vācu kultūra un tas allaž prasījis lielus upurus, lai tā paliktu kā reiz tas bijis gan zem vācu impērijas, gan Polijas, gan Zviedrijas un Krievijas varas. (Livlaendische Antwort, 1869, S. 193)		Video sižets/audio- ieraksts
18.	Fotogrāfija, reprodukcija	Xxxxx Xxxxxxx portrets. 19. gs. 60. gadi.	LNVM biblio- tēka	Kopiju
19.	Grāmata	Schirrren, C. Livlaendische Antwort an Herrn Xxxx Xxxxxxx. Leipzig, 1869. Asākais polemiskais darbs, kurā aizstāvēta ideja par Xxxxxxx un Baltiju kā vācu kultūras zemi ar Krievijas caru apstiprinātām politiskām tiesībām.	LNVM jaun- ieguv	22.5x14.5 cm
20.	Grāmata	Schirren, X. Xxxxxx xxx Xxxxxxxxxxx. Frau von Xxxxxxxxx. Riga, 1908.	VRVM bibliotē ka 9(balt)	23x16 cm
21.	Fotogrāfija	Profesora Xxxxx Xxxxxxx darbistaba Ķīlē. 20. gs. sākums.	LNVM VF 779	apm. 25x15 cm
22.	Karte	Baltijas provinču karte 00.xx. (vācu val.)		Kopiju; pēc vajadzības

1.3.2. elements stends ar ekrānu un vitrīnu “Krievijas Piebaltijas novads”

Apraksts:

Xxxxxx Xxxxxxxx “izsaka” savu viedokli par Xxxxxxx video sižetā ekrānā uz viņa attēla vai animācijas fona, to papildina ar viņa darbību saistīti priekšmeti.

Eksponāti

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
23.	video xxxxxx	Xxxxxx publicista Xxxxxx Xxxxxxxx citāts par Latvijas teritorijas vēsturi un nākotni.		Video sižets/audio

		“Krievijai bija lemts Baltijas novadu vest pie laicīgās un garīgās gaismas, bet pēkšņā vācu tirgotāju, sludinātāju un krustnešu ierašanās uz ilgu laiku izjauca dabisko attīstības ceļu. Vācieši atņāma krieviem Baltiju, katolisms atņēma to pareizticībai. (..) Baltijas pievienošana Krievijai nebija nejaušība, veiksmīga kara, viltus vai vardarbības rezultāts, tā bija vēsturiska nepieciešamība, ko veidoja zemes ģeogrāfiskais novietojums un iepriekšējais liktenis. (..) Baltijas piejūre, ko aizņēma Baltijas apgabali, veido Krievijas dabisko robežu, uz kuru tā virzījās kopš Xxxxx Xxxxx laikiem un kura tai bija jāsasniedz. ” X. Xxxxxxxx, “Vēstules no Rīgas”, 1. vēstule, 1848. gads. No: Xxxxxxx Xx. F. Sochinenija, T. 7, 1889. C. 3, 18
24.	Litogrāfija	Xxxxxx Xxxxxxxx portrets. Nezināma autora gravīra. 1882. gads.	LNVM VN 4798	Kopiju
25.	Xxxxxxx	Xxxxxxx X. Окраины России. Русско Балтийское поморье. Berlin, 1869.	LNVM bibliotē ka	24x18 cm
26.	Grāmata	“Xxxxxx Xxxxxxxx Xxxxxx par Xxxxxxx XX”. Petrograda, 1915. gads.	SM 95	20,4 x 14,2 cm
27.	Karte	Pribaltiiskie gubernii 19. gs. beigas (krievu val.)		Kopiju; pēc vajadzības

1.3.3. elements stends ar ekrānu un vitrīnu “Poļu Vidzeme”

Apraksts:

Xxxxxxx Xxxxxxxxxxx “izsaka” savu viedokli par Latgali kā poļu kultūras daļu video sižetā ekrānā uz viņa attēla vai animācijas fona. To var papildināt priekšmeti, kas saistīti ar Manteifeļa darbību, politiskajiem argumentiem par poļu muižniecības vēsturi, tās nozīmi Latgalei.

Eksponāti

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
28.	video sižets	Latgales poļu vēsturnieka Xxxxxxx Xxxxxxxxxx citāts par Latgales vēsturi un nākotni
29.	Fotogrāfija, kopija	Xxxxxxx Xxxxxxxxxx salona portrets.		Kopiju
30.	Grāmata	“Terra Mariana”. Gravīru albums 4 sējumos. 1903. gads. Sastādītājs Xxxxxxx Xxxxxxxxxxx.	LNVM bibl.	Apm. 45x30 cm
31.	Karte	Žečpospoļitas karte, kas pārstrādāta un ievietota 00.xx. beigu-20. gs. sākuma		Kopiju; pēc vajadzības

vēstures grāmatā/enciklopēdijā (vēlams

poļu)

1.3.4. elements stends ar ekrānu un vitrīnu “Latvija”

Apraksts:

Xxxxx Xxxxxxx “izsaka” savu viedokli par latviešu vēsturi un nākotni. To var papildināt priekšmeti, kas saistīti ar Alunāna darbību, politiskajiem argumentiem.

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
32.	Video sižets	Studenta un latviešu sabiedriskā darbinieka Xxxx Xxxxxxx citāts par latviešu un Latvijas vēsturi un nākotni. “Nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. Tad latvietis savu tautas brāli, kas pie gaismas nācis vairs ar greizām acīm neuzlūkos, bet leposties, ka no viņu starpas arī mācīti, slavējami vīri ceļas. Tad mācīti latvieši vairs savus tautas brāļus nesmādēs, bet tos lūkos arī pie gaismas vest. [..] Tad latvieši tiks godāti arī no tiem, kas tagad tos var tik smādēt vien. Tad arī beidzot zudīs tās pasaciņas, ka visiem, kas latvieši ir, arī vajaga būt zemniekiem.” “Latviešu Valoda”, Mājas Viesis, 1858. gads.		Video sižets/ audio
33.	Rokraksts	Jura Alunāna dzejoļu klade. 19. gs. 50. gadi.	RMM 290192	22,5x18,0 cm
34.	Xxxxxxx	Xxxxxxx X. Dziesmiņas Latviešu valodai pārtulkotas. Tērbata, 1856. gads. 1936. gada faksimilizdevums. Polemikā starp latviešu un vācbaltiešu inteliģenci Alunāna tulkoto dzejoļu krājuma sakarā 1856. gadā pirmoreiz tiek lietots apzīmējums “jaunlatvieši”.	RVKM VRVM 119592	17,1 x 11,6 cm
35.	Avīze	“Pēterburgas Avīzes”, Nr. 24, 1862. gads. Xxxxxxxx Xxxxxx, Xxxxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxx Xxxxxxx un citu jaunās paaudzes izglītoto latviešu izdotais laikraksts bija atklātākais latviešu kopējo interešu formulētājs un paudējs 19. gs. vidū.	LNVM VN 7873	20x27 cm
36.	Lietiskais priekšmets	Jura Alunāna studentu korporācijas “Dorpatensis Fraternitas Academica” cepure. 1857.-1861. gads. Saņemta no bibliofila Xxxx Xxxxxx 1938. gadā.	LNVM CVVM 47509	ø – 20,5 cm, augstums – 9 cm
37.	Karte	Latviešu zemju karte – Landkarte tās Latviešu zemes. Tērbata, 1859. gads.	LNVM VN	Kopiju; pēc vajadzības

(latviešu val.) 6670

1.3.5. vitrīnu/izdruku grupa “Latvijas idejas tapšana”

Apraksts:

Viena vitrīna/vitrīnu grupa, kas veltīta latviešu nācijas un Latvijas idejas tapšanai.

Tajā ietilpst trīs apakštēmas:

a) ievads – latviešu un Latvijas vārds rakstos (grāmatas, laikraksti, dziesmas) (19. gs.-

20. gs. sākums)

b) Kopējās latviešu sabiedriskās dzīves veidošanās. Biedrību darbība

c) Latviešu politiskās prasības. 1905. gada revolūcija

Vitrīnu grupa ataino to, kā J. Alunāna un citu jaunlatviešu proponētais ideāls par Latviju 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā pārtop no poētiska ideāla par politisku prasību. Vispirms par latviešiem un Latviju 19. gs. 50.-80. gados tiek runāts laicīgās kultūras un valodas attīstības, vēstures attīstības kontekstā, paralēli tam notiek aktīva biedrību darbība – tās kļūst par latviešu sabiedriskās dzīves centriem, savukārt 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā aizvien noteiktāk latvieši parādās kā politisks spēks ar savām prasībām.

1.3.5.1. vitrīna/iebūvēta vitrīna “Latviešu un Latvijas vārds rakstos”

Apraksts:

Vitrīnā parādīta jēdzienu “latvieši’un “Latvija” izplatība rakstītajā vārdā un kultūras dzīvē. Tas pakāpeniski kļūst par latviešu sabiedrības daļu apvienojošu jēdzienu, kas veido arī piederības izjūtu. Līdz tam latvieši drīzāk ir aprakstīta kā etniska grupa un tādējādi arī pieminēti literatūrā, savukārt Latvijas teritorija jēdzieniski sadalīta atbilstoši administratīvajiem novadiem – Vidzeme, Kurzeme, Latgale.

Vitrīnā parādītajās grāmatās, laikrakstos no 19. gs.-20. gs. sākuma, arvien biežāk lasāms latviešu un Latvijas vārds, kas kļuvis par noteiktas cilvēku grupas piederības jēdzienu. Par dziesmu, kurā visspilgtāk izpaužas Latvijas ideāls kļūst Xxxxxxx Xxxxx komponētā “Dievs, svētī Latviju”.

Priekšmeti kārtoti hronoloģiski, simboliski pie katra priekšmeta var izcelt tā tapšanas gadu, lai parādītu jēdziena “latvieši” un “Latvija” lietojuma attīstības hronoloģiju no zemnieku kārtas un latviešu tautas uzrunas apgaismības laikmetā līdz apjomīga dienas laikraksta “Latvija” nosaukumam sākot ar 1906. gadu.

Eksponāti

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
38.	Laikraksts	Laikraksts “Latviešu Avīzes”. 1831. gada komplekts. 1822 “Latviešu Avīzes” kopš 1822. gada regulāri uzrunāja latviešu sabiedrību kā noteiktu kopumu. Avīze iznāca gandrīz simts gadu – līdz 1915. gadam, kļūstot par visilgāk izdoto latviešu preses izdevumu.	LNVM VN 13713	20x20 cm
39.	Afiša	Latviešu teātra izrādes “Žūpu Xxxxxxxx” afiša. 1868. gada 2. jūnijs. 1868 Latviešu teātra dibināšana – latviešu kopībai ir nozīme arī kultūras dzīves	RMM 11742	Var eksponēt kopiju

		norisēs.
40.	Notis	Xxxxxxx Xxxxxx “Dievs, svētī Latviju” Pirmizdevums krājumā “Austra”. 1874. gads Dziesmas noraksts Raiskuma skolotāja X. Xxxxxx dziesmu kladē. 19. gs. 70. gadi. Xxxxxxx Xxxxx dziesma “Dievs, svētī Latviju” autora rokrakstā. 19. gs. 70. gadi. 1873 Pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku atklāšanā dziedātā Xxxxxxx Xxxxx dziesma “Dievs, svētī Latviju” kļuva par neoficiālu himnu – svinīgu Latvijas vārda daudzinājumu	LNVM VN 7095:1 LNVM VN 9966 VRVM 50326	Eksponēt var kopiju 22x18 cm Eksponēt var kopiju. Iespēja noklausīties “Dievs, svētī Latviju” vēsturiskos ierakstus
41.	Grāmata	“Latvju dainu” pirmizdevums. 1894. gads. 1894 “Latvju dainas” un šajā pašā laikposmā izdotās “Latvju tautas pasakas”, “Latvju tautas mūzikas materiāli” latviešu eposs “Lāčplēsis”, kļuva par izdevumiem, kuriem simboliski bija jāapliecina latviešus kā kultūras nāciju ar bagātu vēsturi.	RMM	Apm. 24x18 cm
42.	Laikraksts	Laikraksts “Latvija”. 1908. gads. 1906 Apjomīgais dienas laikraksts ar nosaukumu “Latvija” apliecina latviešu sabiedrības politisko svaru 20. gs. sākuma Baltijā.	LNVM VN 10659	45x58 cm

1.3.5.2. vitrīna/iebūvēta vitrīna “Biedrības – latviešu sabiedriskās dzīves centri”

Apraksts:

Vitrīna, kuras galvenais uzdevums ir parādīt biedrību dzīvi kā kopīgās latviešu sabiedriskās dzīves telpu un reizē arī šo biedrību veidošanos visā Latvijas teritorijā 19. gs. beigās. Biedrībās spilgti atainojas dalījums pēc nacionālā kritērija, proti, tieši piederība latviešu nacionālajai idejai nosaka piederību latviešu nevis vācu biedrībai Jelgavā vai Rīgā,

t.i. latviešu nacionālās kustības idejas kļūst par konsolidācijas, apvienojošu elementu. Tematiski vitrīnā priekšmeti novietojami trīs grupās: Rīgas Latviešu biedrība; Jelgavas Latviešu biedrība un biedrības provincē.

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
43.	Karogs	Rīgas Latviešu biedrības karogs. Biedrībai tās desmit gadu jubilejā dāvinājušas Rīgas	RVKM VRVM	Oriģinālu var eksponēt

		Latviešu labdarības biedrības kundzes. Rīga, 1880. gads.	52035	vertikāli, ja abpusēji ielogo caurspīdīgā materiālā 148 x 190 cm
44.	Dokuments	Rīgas Latviešu biedrības biedru kartes veidlapa. Izdota biedrības 25 gadu jubilejas noformējumā. 1893. gads.	RVKM VRVM 00000	00 x 00,7 cm
45.	Krēsls	Rīgas Latviešu biedrības namā lietots krēsls. Uz atzveltnes reljefi burti “RLB”. Polija, 20. gs. 1. ceturksnis.	RVKM VRVM 181578	94x 43 x 46 cm
46.	Buklets	Galda dziesmas Jelgavas Latviešu biedrības jaunā nama atklāšanas svētkos. 1910. gads.	LNVM VN 6505	21x13 cm
47.	Atklātne	Jaunais Jelgavas Latviešu biedrības nams. 1909.-1910. gads.	LNVM VN 10621:3	Apm. 10x15 cm; var kopiju
48.	Makets	Jelgavas Latviešu biedrības jaunā nama makets. Nams uzcelts 1910. gadā. Maketu sagatavojusi LLU studentu grupa 2000. gadā.	JVVM ĀAMM 702- plgk	Kartons, izmērs 92x42x43; nav piemērots eksponēšanai no visiem skatupunktie m, sānu fasāde nav izstrādāta.
49.	Nozīme	Vecpiebalgas labdarbības biedrības nozīme. 19. gs. 2. puse. Biedrība dibināta 1869. gadā.	MNM 4435a	5x2 cm
50.	Fotogrāfija	Saikavas vīru koris. Ap 1890. gadu.	MNM 3539	Kopiju

Virs/pie vitrīnas pie griestiem projekcija ar latviešu biedrību karogiem:

Apraksts:

Projekcija, kurā pie vienīgā eksponētā oriģinālā karoga – Rīgas Latviešu biedrības karoga, tiek parādīti ģeogrāfiski dažādās vietās novietotu biedrību karogi. Jāņem vērā, ka karogi visbiežāk ir slikti saglabājušies, bieži arī vizuāli nepievilcīgi, tādēļ būtu nepieciešams neuzkrītošs, nedominējošs projicēšanas veids un vieta, kas tikai papildinātu biedrībām veltīto vitrīnu un nebūtu centrālais objekts.

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
51.	Karogs	Ādažu Ugunsdzēsēju biedrības karogs. Biedrība dibināta 1901. gadā	LUM 828:8	Projicē karoga attēlu
52.	Karogs	Jelgavas Latviešu biedrības karogs. Biedrība dibināta 1880. gadā.	JVVM JLB īpašums	Projicē karoga attēlu
53.	Karogs	Saikavas kora karogs. Koris dibināts 1868. gadā.	MNM 5329	Projicē karoga attēlu
54.	Karogs	Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības karogs. Dibināta 1878. gadā.	RMM 315161	Projicē karoga attēlu
55.	Karogs	Jaungulbenes Dziedāšanas biedrības	GVMM	Projicē

		karogs. 1875. gads.	1828	karoga attēlu
56.	Karogs	Trikātas latviešu biedrības karogs. Biedrība dibināta 1869. gadā.	LNVM VL 676	Projicē karoga attēlu
57.	Karogs	Sprēstiņu latviešu palīdzības biedrības karogs. 1888. gads.	LNVM VL 1357	Projicē karoga attēlu

1.3.5.3. elements vitrīna “Latvija kā politiska prasība 20. gs. sākumā”

Apraksts:

Apakšsadaļa ataino 1905. gada revolūcijas laiku kā periodu, kad Latvijas politiskā nākotne kļūst par neapšaubāmu aktualitāti, periodu, kad veidojas autonomijas prasības.

Aizvien plašāk izplatītā latviešu sabiedrības politiskā iesaiste ir svarīgs posms ceļā uz valstiskuma tapšanu – tas norāda uz Latviju ne tikai kā kultūras telpu, poētisku ideālu, bet gan politisku prasību.

Vitrīnā akcentētas nevis 1905. gada revolūcijas norises – cēloņi, dalībnieki, sekas, bet gan pati prasību noformulēšana, saukļi, transparenti, skrejlapas, kas norāda uz jaunu politisko kultūru un arī jaunu topošās Latvijas izpratni un jēdziena nozīmi.

Eksponāti

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
58.	Teksts, citāts	“Mums jāsaka ikvienai Krievijas tautai: nodibini sevī pašcienību, attīsti savu personu, savu būtību, lauzies ārā no Krievijas, stiprini izšķaidošās tendences (..), plašini savu brīvības aploku, centies palikt par sava likteņa nolēmēju, mācies pašorganizāciju, pašpārvaldību, paštiesāšanu, esi pati likumu devēja (..) Patvaldību nost! Krieviju nost!”. Xxxxxxx Xxxxxxx, Latviešu Sociāldemokrātu savienības aktīvists, “Proletārietis”, 1903. g., Nr. 11.
59.	Lozungs	“Nost patvaldību! Lai dzīvo revolūcija!”. 1905. gads.	LKM 1499-II	Audums, 51x147 cm
60.	Lozungs	“Nost baronu teroru!”. 1905.-1906. (?) gads.	RVKM VRVM 25680	Audums, 79x79 cm
61.	Brošūra	Latviešu Sociāldemokrātu savienība. Brīvības dziesmas. Rīga, 1905. gads.	LKM 1- 80271- 655-VII	17,1 x 11,1 cm
62.	Skrejlapa	Pagastu delegātu kongresa galvenā rezolūcija. 1905. gads.	LKM 19230- 19529- VII	Kopiju, Uzsaukumu fragmentus iespējams noklausīties
63.	Skrejlapa	Latviešu sociāldemokrātu savienības uzsaukums “Nost ar Rīgas Latviešu biedrību!”. 1905. gads.	LNVM VN 5989:2	Kopiju, Uzsaukumu fragmentus iespējams noklausīties
64.	Skrejlapa	Karikatūra “Lācīt, laidies dibenā!” par Krievijas valdības situāciju pēc	LKM 20222-	Kopiju

		zaudējuma Krievijas-Japānas karā 1904. gadā. 1905. gads. Citāts: “Krievijas lācis sarijies Poliju, Baltiju, Kaukāzu, Somiju un beidzot aizrijies ar Mandžūriju nav iegaumējis, ka vienīgā izeja uz paša mājām kļuvusi par šauru”.	20292- VII
65.	Fotogrāfija	1905. gada revolūcijas laika fotogrāfijas, ja nepieciešamas vizuālai noformēšanai		Kopijas

2. sadaļa “Ceļš uz Latvijas valsti. 1914–1918”

Sadaļas ievadteksts:

a) Latvijas valsts ideja bija latviešu nācijas veidošanās procesa turpinājums, taču tā īstenošana 1918. gada 18. novembrī nebija ne pašsaprotama, ne vienkārša.

b) Latvijas valsts pasludināšana notika vienā no latviešu tautai visnelabvēlīgākajiem brīžiem 20. gs. vēsturē – laikā, kad Latvijas teritorija atradās okupācijas varā,

1. pasaules kara laikā iznīcinātas saimineciskās dzīves apstākļos un brīdī, kad simtiem tūkstoši latviešu atradās ārpus dzimtenes.

c) Neatkarīga demokrātiska Latvijas Republika bija konkrētu politiķu, sabiedrisko darbinieku ideāls un nebūt ne vienīgā valstiskuma alternatīva šajā laikā; nozīmīgākais alternatīvais piedāvājums bija komunistiska režīma veidošana kopā ar Xxxxxxx Xxxxxxxx.

d) Pilsonisko politiķu un daļas sociāldemokrātu ticība Latvijas Republikas idejai un tās tālākā dzīvotspēja ir apliecinājums viena vēsturiska mirkļa nozīmei un ticībai idejai.

Apraksts:

Sadaļas “Ceļš uz Latvijas valsti” struktūra ir atšķirīga no pārējo izstādes hronoloģisko sadaļu struktūras – tās centrā ir nevis laikmeta aina, bet gan tā veidota kā Latvijas Republikas pasludinātāju dzīvesstāstu kopums un orientēta ap Latvijas pasludināšanu kā vienu izšķiroši svarīgu momentu – tās fotogrāfiju un priekšmetiem, kas par šo notikumu saglabājušies.

Pirms Latvijas pasludināšanas fotogrāfijas un Latvijas Tautas padomes (LTP) locekļu dzīvesstāstiem piedāvāts politiskais ievads un video sižets par Latviju 1917.-1918. gadā, kas paskaidro Latvijas pasludināšanas apstākļus. Tas parāda 1918. gadu kā latviešu tautai neskaidru, nelabvēlīgu laikmetu, kas arī bija 18. novembra notikuma neatņemams konteksts.

Centrālais akcents ir Latvijas pasludināšana – tās cieņpilns “momentuzņēmums”. To veido ar Latvijas pasludināšanu saistītie priekšmeti (vienīgā fotogrāfija, dokumenti, ieejas karte u.c.), kā arī 40 ļoti dažādi LTP locekļu (Latvijas neatkarības pasludinātāju) dzīvesstāsti.

Nelabvēlīgo sociālo, politisko, ekonomisko apstākļu dēļ Tautas padome, kas pasludina Latviju, apvieno ļoti dažādus cilvēkus, ne tikai izcilus politiķus. Taču 1918. gada

18. novembris ir brīdis, kas vieno visus 40 LTP locekļus. Šis dzīvesstāstu kopums ir situācijas momentuzņēmums, kas simobliski apliecina mirkļa nozīmi vēsturē. Tādēļ uzdevums ir parādīt visus LTP locekļus kā vienlīdzīgus, neatkarīgi no viņu iepriekšējiem vai nākamajiem nopelniem, katram veltot vienādu uzmanību, satura un formas apjomu.

2.1. apakšsadaļa politiskais konteksts “Pasaules karš un Latvijas ideja”

Teksts:

a) 1914. gadā sākās Pasaules karš, kas izmanīja pasauli. Tā sākumā nebija pat nojautas par to, ka karam beidzoties pastāvēs neatkarīga demokrātiska Latvijas Republika.

b) Latvijas valsts ideja pakāpeniski attīstījās līdztekus kara gaitai. Bēgļu gaitas un Kurzemes okupācija veicināja latviešu kopības ideju gan bēgļu organizācijās, gan strēlnieku bataljonos. Posts, trūkums un izmisums bruģēja ceļu 1917. gada revolūcijai, kas deva vārda brīvību. 1917. gada brīvības gaisotne nebijušā ātrumā veicināja diskusijas par Latvijas politisko nākotni. Savukārt Vācijas okupācija Latvijā 1918. gadā un Pilsoņu kara šausmas Padomju Krievijā stiprināja domu, ka tikai pašu

latviešu iniciatīva ļaus veidot tādu valstiskumu, kas nodrošinās nācijas politiskos ideālus.

c) Divas galvenās alternatīvas, kuras izvirzījās 1917.-1918. gadā bija kreisā internacionālisma ideja par Latvijas autonomiju revolucionāras Krievijas sastāvā un nacionālā Latvijas neatkarības ideja. Līdz pat 1919. gadam ievērojams bija komunistiskās politiskās alternatīvas iespaids.

Apraksts:

Politiskajā ievadā piedāvāta galveno kara militāro un politisko notikumu hronoloģija laika līnijā.

To papildina tematisks izvērsums par 1. pasaules kara ietekmēm uz Latvijas sabiedrību un idejām par Latvijas politisko nākotni. Uzmanības centrā jāizvirza 1917. gadā radusies politiskā alternatīva starp nacionālu Latvijas valstiskumu un internacionālo revolucionārās Latvijas vīziju, kas piedāvāti kā divi citāti, kas simbolizē attieksmi pret nacionālu Latvijas valsti.

1. pasaules kara notikumi netiek skaidroti detalizēti un hronoloģiski, bet gan tematiski, iezīmējot būtiskākās kara ietekmes – Latvijas okupācija; bēgļi un izkaisītā tauta; latviešu strēlnieki un latviešu patriotisms; 1917. gada revolūcija un politiskās diskusijas; Latvieši Krievijas pilsoņu karā 1918. gadā. Katras tēmas vienu/divas fotogrāfijas papildina nelieli oriģinālie priekšmeti (atklātnes, nozīmes, medaļas, vēstules u.tml.).

Pēc politiskā ievada speciāli scenogrāfiski iekārtotā nodalījumā, kura noformējumam izmantota bēgļu tematika, lai uzsvērtu kara nelabvēlīgās ietekmes, piedāvāts noskatīties ap 7 min. ilgu video sižetu, kas sīkāk paskaidro Latvijas un latviešu situāciju 1918. gadā.

2.1.1. elements stends ar iebūvētām vitrīnām un ekrānu “Pasaules karš un Latvijas ideja”

2.1.1.1. Sadaļas “Ceļā uz Latvijas valsti. 1914–1918” ievadteksts

2.1.1.2. Apakšsadaļas “Pasaules karš un Latvijas ideja” ievadteksts

2.1.1.3. Laika līnija

• 1914. gada 1. augusts – Vācija piesaka Krievijai karu

• 1915. gada maijs – Vācijas armija ieņem Liepāju, pakāpeniski tiek ieņemta visa Kurzeme un Zemgale

• 1915. gada vasara – bēgļi pamet Kurzemi un Zemgali, notiek Latvijas teritorijas uzņēmumu un iestāžu evakuācija uz Krieviju

• 1915. gada 12. augusts – Rīgā sākas brīvprātīgo uzņemšana latviešu strēlnieku bataljonos

• 1916. gada 23.-29. decembris – Ziemassvētku kaujas – viena no asiņainākajām kaujas operācijām Tīreļpurvā pie Rīgas, kurās piedalījās latviešu strēlnieku pulki, zaudējot vairākus tūkstošus ievainoto un kritušo

• 1917. gada 2. marts – xxxx Xxxxxxxx XX atkāpjas no Krievijas troņa. Februāra revolūcija aizsāk vispārēju demokratizācijas gaisotni Krievijā

• 1917. gada marts-maijs – tiek izveidotas Vidzemes, Kurzemes un Latgales pagaidu zemes padomes, kas iestājas par Latvijas apvienošanu un autonomiju Krievijas sastāvā

• 1917. gada 3. septembris – Vācijas armija ieņem Rīgu

• 1917. gada 21.-22. novembris – Valkā notiek Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku padomes sēde, kas pasludina padomju varu Latvijā

• 1917. gada 29. novembris – Valkā izveido Latviešu pagaidu nacionālo padomi – sabiedrisko un politisko organizāciju apvienību, kas iestājas par Latvijas neatkarību

• 1917. gada 6. decembris – 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka daļas ierodas Petrogradā, lai veiktu garnizona dienestu un Ļeņina vadītās Padomju Krievijas valdības apsardzi. Daļa strēlnieku 1917.-1918. gada beigās dezertē vai tiek demobilizēti, lielākā daļa pakāpeniski nonāk Padomju Krievijā

• 1918. gada 22. februāris – Vācijas armija ieņem visu Latvijas teritoriju

• 1918. gada 23. februāris – dibinot Padomju Krievijas Strādnieku-zemnieku sarkano armiju, latviešu strēlnieki kļūst par vienu no pirmajām tās daļām un piedalās Krievijas Pilsoņu karā

• 1918. gada 14. oktobris – Krievijā tiek izveidots 1. atsevišķais Latvijas strēlnieku bataljons, lai Krievijas Pilsoņu karā cīnītos pret padomju varu

• 1918. gada 11. novembris – pēc revolūcijas Vācijā, tiek parakstīts Kompjēnas pamiers, kas izbeidz 1. pasaules karu

• 1918. gada 18. novembris – Latvijas Tautas padome pasludina neatkarīgu Latvijas Republiku

Eksponāti

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
1.		Centrālā grupa: Latvijas nākotnes vīzijas. 1917 Nacionālā alternatīva: “Demokrātiska Latvijas Republika – tā ir mūsu vadošā zvaigzne, kurai mums jāseko, tas ir mūsu zvērests, mūsu ideja, pēc kuras jācenšas, tas ir mūsu maksimums. Mūsu minimums ir – latviešu nedalāmība. Abi šie principi ir skaidri. Jācenšas pēc maksimuma, jādara viss, lai panāktu brīvu Latviju.” Xxxxxxxx Xxxx Xxxxxxxxxx LPNP 2. sesijā 1918. gada 18. janvārī (No: Xxxxxxx Xxxxxx “Latvijas valsts dibināšana”, 284.-318. lpp.) Internacionālā alternatīva: “Mēs, Latvijas sociāldemokrātijas lielinieki (..), mēs neesam nacionālisti, mēs aizstāvam internacionālismu, mēs negribam latvešu nacionālpadomi, mēs gribam tikai Latvijas nacionālpadomi. Nedomājiet, ka mēs aizstāvēsim latviešus, mēs aizstāvēsim tikai savas šķiras intereses, lai te dzīvotu latvieši, krievi, ebreji vai samojedi! Latvijas īpatnības nenoteic vis tas, ka te dzīvo latvieši, viņai būtu savas īpatnības, lai te dzīvotu kādas tautas dzīvodamas.” Xxx Xxxxxxxx Vidzemes Zemes padomes sesijā 1917. gada 9. oktobrī (No: “Līdums”, 11.10.1917., Nr. 234.)		Citātus var izmantot rakstītā (izdrukas) veidā, var arī izveidot video sižetā (ir pieejami citātu autoru portreti), audio fragmentā, atkarībā no māksliniecisk ās ieceres. Tiem jābūt centrālajam politiskajā ievadā.
2.	Zīmējums	Pie nacionālās alternatīvas: Zemnieku savienības karoga mets. X. Xxxxxxxxx, 1917. Papīrs, akvarelis,	LNMM JGM- 942	Kopija

		zīmulis.
3.	Uzsaukums	Pie internacionālās, sociālistiskās alternatīvas: “Biedri strādnieki, kareivji un bezzemnieki!” Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Latvijas Sociāldemokrātijas uzsaukums sakarā ar Vidzemes Zemes padomes vēlēšanām. Rīga, 1917. gada 15. augusts.	VRVM 56629	Kopija
4.		Karš un patriotisms. 1914–1915 Kara sākumā joprojām stipra bija lojalitāte caram un Krievijai. Kad pirmā kara gada pacēlums bija norimis, 1915. gadā tika izveidoti latviešu strēlnieku bataljoni. Tie karam piešķīra arī nacionālas kopības – ciešanu, uzvaras un varonības – jēgu.
5.	Fotogrāfija	Mazsalacas jaunieši pirms došanās latviešu strēlniekos. 1915. gads. Fotogrāfs M. Luste.	VlNM 37272	Kopiju
6.	Atklātne	“Tēvuzemei grūti laiki/ Dēli, dēli, palīgā!” Mākslinieks Xxxxxxx Xxxxxx. Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas izdevums. 1916. gads.	LNVM VN 10359:5	13,8 x 9,3 cm
7.	Atklātne	“Dievs, svētī Latviju!” Mākslinieks Xxxxx Xxxxxxx Xxxxxxxxx. Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas izdevums. 1916. gads.	LNVM VN 15118	14,2 x 8,9 cm
		Ir arī citas atklātnes, ja nepieciešams, var mainīt to skaitu.
8.		Izkliedētā tauta. Bēgļi. 1915–1918 Latvijas teritorija no kara pirmajām dienām atradās piefrontes zonā. Līdz 700 000 iedzīvotāju karadarbības dēļ kopš bija spiesti mainīt savas dzīvesvietas. Lielākā bēgļu kustība sākās 1915. gadā. Krievijā darbojās desmitiem latviešu bēgļu palīdzības nodaļu.
9.	Fotogrāfija	Bēgļu pajūgi Kurzemē. 1915. gads.	TNMM 1492	Kopiju
10.	Fotogrāfija	Dundagas bēgļi Omskā Krievijā. 1916. gads.	KSM 1257/F	Kopiju
11.	Dokuments	Rokraksts „Liepkalnes-Ozolu nodaļa. Bēgļu saraksts”. Kladē 307 ieraksti par Kurzemes bēgļu izmitināšanu Iršu vācu kolonijas un Liepkalnes pagasta mājās. 1915. gads.	AiVM M 35285	21x17,2 cm Bēgļu tēmai veltītos oriģinālos priekšmetus var apvienot vienā/divās vitrīnās.
12.	Grāmata	Адрессная книга беженцев- латышей Latviešu bēgļu adresu grāmata. II, III. Izdevusi Bēgļu apgādes Latviešu Centrālā Komiteja. Petrograda, 1916.	MNM 37451:1 -2	27,8x21,7cm

13.		Posts un trūkums. 1915–1918 Pasaules kara noslēgumā Latvijas teritorija bija pārtikas trūkuma, slimību un nāves novājināta bijusī piefrontes josla.
14.	Fotogrāfija	Kritušie Smārdes purvā. 1916. gads.	AiVM M 3884	Kopiju
15.	Fotogrāfijas	Lodes cauršautas jaunu sieviešu salonfotogrāfijas. Atradušās strēlnieka X. Xxxxxxx mugursomā viņa ievainošanas brīdī 1915.-1917. gadā.	VRVM 104695; 104696	Apm. 13x8 cm
16.	Dokuments	Apgādes kartiņas, lietotas Vācijas okupētajā un arī Krievijas sastāvā esošajā Latvijas daļā. 1915.-1918. gads.	KNM 2800; AiVM M 28052; VRVM 81135; LNVM VN 1991	Maksimālais izmērs 10x15 cm Kopā – līdz 5 dažādām kartiņām. Pēc vajadzības
17.		Revolūcija un brīvības. 1917 Pulcēšanās un vārda brīvības laiks pēc Februāra revolūcijas lika ienākt politikai katra ikdienā un deva iespēju apspriest Latvijas autonomijas ideju, veidoties Latvijas valstiskuma redzējumiem.
18.	Fotogrāfija	Svinīga uzruna Valmierā, Latviešu strēlnieku rezerves pulkam nododot zvērestu Krievijas Pagaidu valdībai. 1917. gada 12. marts.	VlNM 40829/1	Kopiju
19.	Krāsains diapozitīvs	Manteļu mašīnu fabrikas latviešu strādnieki ar sarkanbaltsarkanu karogu pirms demonstrācijas Petrogradā. 1917.gada vasara. Demonstrācijā tika prasīta Latvijas autonomija	LKM 2- 54665/3 958-FN	Kopiju
20.	Fotogrāfija	Krievijas 5. armijas latviešu delegātu sapulces dalībnieki Daugavpilī ar karogu “Dievs, svētī Latviju!”. 1917. gada maijs.	DNMM 5351	Kopiju
21.		Okupācijas vara. 1915–1918 1915. gadā Vācija okupēja Kurzemi, ieviešot policejiski stingru režīmu. 1917.– 1918. gadā vācu armijas varā nonāca visa Latvija, pieliekot punktu brīvai latviešu nacionālajai politiskajai darbībai pārējā Latvijas daļā.
22.	Fotogrāfija	Vācijas ķeizara Xxxxxxxx XX sagaidīšana Rīgā. 1917. gada 7. septembris.	LNVM IN 6758	Kopija
23.	Medaļa	Rīgas ieņemšana 1917. gada 3.septembris, veltīta vācu ģenerālim Xxxxxxx xxx Xxxx (Hutier). Autors Xxxxxx Xxxxxx, gatavota Lauera firmā Nirnbergā.	LNVM CVVM 238780	dm 33,5 mm Sadaļas oriģinālos priekšmetus var apvienot vienā vitrīnā.

24.	Medaļa	Rīgas krišana 1917. gada 3. septembrī. Xxxxxx Xxxxx Xxxxxx	LNVM CVVM 238781	dm 58,0 mm
25.	Medaļa	Veltīta Rīgas ieņemšanai no vācu karaspēka 1917. gada 3. septembrī	LNVM CVVM 122352	dm 45,0 mm
26.	Atklātne	Vācijas armijas karavīrs pie robežstaba ar uzrakstiem “Kurland”, “Livland”, “Estland”. 1917.-1918. gads.	LNVM VN 4372	Apm. 10x15 cm

2.1.2. video (projekcija) “1918. gads Latvijā”

Apraksts:

Sižeta uzdevums ir iezīmēt to nelabvēlīgo situāciju, kāda Latvijas iedzīvotājiem tā bija 1918. gadā, īpaši, ja domājam par nacionālajiem politiskajiem ideāliem, kas 1917. gada nogalē bija formējušies un pārtraukti 1918. gadā līdz ar Krievijas Pilsoņu karu un Vācijas okupāciju Latvijā.

Sižeta demonstrēšanas vietas noformējumam var izmantot bēgļu tematiku, lai arī telpā akcentētu sociālo nedrošību, kāda pastāvēja Latvijas neatkarības pasludināšanas laikā.

Eksponāti

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
27.	Video sižets	Atsevišķā telpas daļā video sižets 5-7 min. “1918. gads Latvijā” – Latvijas situācija 1917. gada beigās un 1918. gadā 1. pasaules kara atstātās ietekmes – Latvijas demogrāfija un latviešu bēgļi Krievijā (skaits, ģeogrāfija, dzīve). Strēlnieku nonākšana Krievijā. Vācijas okupācija Latvijā. 1918. gada februāris. Vācijas politiskie mērķi Pilsoņu karš Krievijā un latvieši abās frontes pusēs Latviešu politiskās darbības iespējas Krievijā, Eiropā un Rīgā Rīga 1918. gada rudenī – sociālie apstākļi, ikdienas dzīve, policejiskā situācija Vācijas revolūcija un iespēja proklamēt Latvijas Republiku. Tautas padome. Sociālā stāvokļa, bēgļu kustības ilustrācijā sižetā var izmantot lielu skaitu J. Xxxxxxxxx skiču (LNMM), kas attēlo bēgļus un kareivjus Pasaules kara laikā. Politisko kontekstu raksturos vēsturiskās fotogrāfijas, dokumenti, priekšmeti, arī vēstuļu u.c. veida rakstīto avotu citāti.
		Sižeta demonstrēšanas vietas noformējumam var izmantot bēgļu tematiku, lai arī telpā akcentētu sociālo nedrošību, kāda pastāvēja Latvijas neatkarības pasludināšanas laikā
28.	Fotogrāfija	Bēgļi pie Līdēres Salnas kroga. 1916. gads. Attēls publicēts Latviešu	MNM 21428	Kopiju

		konversācijas vārdnīcā pie šķirkļa Bēgļi.
29.	Fotogrāfija	Kuldīgas pagasta “Gāliņu” māju saimnieku Ābolu ģimenes locekļi Ribinskā Krievijā 1916. gadā kopā ar Veru ģimeni no Ventspils.	KNM 27976	Kopiju
30.	Fotogrāfija	Bēgļi pamet Rīgu, tuvojoties Vācijas armijai. 1917. gada augusts.	LNVM VF 3524	Kopiju
31.	Fotonegatīvi	Rīgas izlaupīšana pirms Krievijas armijas atkāpšanās 1917. gada 21. augustā (3. septembrī). Fotogrāfs Xxxxx Xxxxxxxxxxx.	MNM 45033:1 -4 uc	Kopiju
32.	Lietiskais priekšmets	Lāde, ar ko smalkgaldnieks Xxxxxxx Xxxxx 1915. gada jūnijā ar ģimeni izceļoja uz Orlas apgabala Brjansku Krievijā, lai strādātu rūpnīcā. Koks, dzelzs	LNVM CVVM 231339	68x43xh 33 cm
33.	Priekšmets	Bēgļu gaitās lietotā pūra lāde.	LKM IZ-I	84 (h) x 135x71cm
		Attēlus un atsevišķus lietiskos priekšmetus var atlastīt papildus pēc nepieciešamības vai arī neizmantot.

2.2. apakšsadaļa dzīvesstāsti: “Latvijas neatkarības pasludināšanas akts un tā dalībnieki 1918. gada 18. novembrī”

Teksts:

a) Latvijas Republikas pasludināšana radikāli izmainīja Latvijas idejas nozīmi, būtību – valstiskums būtiski paplašināja nācijas kopīgo mērķu norformulēšanas un īstenošanas iespējas, tādēļ ne tikai simboliski, bet arī praktiski valsts dibināšana ir būtisks mērķis un pavērsiens nācijas pastāvēšanai.

b) Vienlaikus – Latvijas Republika bija konkrētu personību, domubiedru, idejas piekritēju gribas akts nevis predestinācija. Latvijas Republikas dibinātāji bija Latvijas Tautas padomes locekļi ar ļoti atšķirīgiem dzīvesstāstiem, kurus vienoja viens vēsturisks brīdis 1918. gada 18. novembrī.

c) Latvijas pasludinātāju dzīvesstāsti apliecina laikmeta sarežģītību. Gan klātesošo ļoti atšķirīgā sabiedriskās darbības nopelnu nozīmība, gan arī daudzu ievērojamu Latvijas sabiedrisko darbinieku klāt neesamība parāda neapskaužamo latviešu tautas izkaisītību tai nozīmīgajā mirklī.

Apraksts:

Galvenā laikposmam veltītā sadaļa ir Latvijas Republikas pasludināšanas akta fotogrāfija – oriģināla replika, kura padarīta dinamiska ar digitāliem līdzekļiem.

Pie Latvijas pasludināšanas fotogrāfijas papildus eksponēti arī izcilākie ar Latvijas pasludināšanu saistītie priekšmeti, faktiski – retumi, unikalitātes, kas pirmoreiz būs eksponēti vienkopus.

Latvijas pasludināšanas vienīgo fotogrāfiju papildina 38 Tautas padomes locekļu,

J. Čakstes un Z. A. Xxxxxxxxxx biogrāfijas (īsi dzīvesstāsti ar attēlu, dzīves datiem, citātu un atsevišķiem memoriāliem priekšmetiem). Šajā sadaļā pirmoreiz vienkopus ar muzejiskiem līdzekļiem parādīti visi dažādo politisko spēku pārstāvji Latvijas Tautas padomē, kas pasludināja Latvijas valsti. Ļoti atšķirīgie dzīvesstāsti simboliski apvienojas tikai vienā dzīves punktā – 1918. gada 18. novembrī un reizē parāda katra proklamēšanas akta dalībnieka izvēles vērtību. Tādēļ katram Latvijas pasludinātājam – gan pazīstamam, gan arī nepazīstamam – veltīts vienāds telpas daudzums.

Ņemot vērā 1918. gada 18. novembra nozīmi šīs izstādes kontekstā – faktiski tas ir konstituējošais brīdis, no kura izriet visi pārējie izstādes elementi, – šajā telpas daļā būtu jābūt svinīgai noskaņai, cieņpilnai attieksmei pret katru, kurš piedalījies Latvijas valsts pasludināšanā.

2.2.1. elements digitāls ekrāns un vitrīnas “Latvijas valsts pasludināšana”

Apakšsadaļas teksts:

Vēsturiski-faktoloģisks teksts par Latvijas pasludināšanas norisi (120 vārdi; ap 1000

zīmes).

Apraksts:

Centrālais objekts ir V. Rīdzenieka 1918. gada 18. novembra pasludināšanas akta fotogrāfija (digitālā kopija no RVKM V. Rīdzenieka kolorētās lielformāta pasludināšanas akta fotogrāfijas (119x158 cm)), kura ir interaktivizēta – tajā izgaismojas konkrētu partiju piederīgās grupas, attēls aizpildās pakāpeniski pa partiju grupām, tas saistīts ar atsevišķu proklamētāju portretu galerijā vai tamlīdzīgi.

Pie fotogrāfijas nepieciešamas paredzēt arī vitrīnas atsevišķiem unikāliem priekšmetiem un dokumentiem, kas saistītas ar Latvijas valsts pasludināšanu. Tās grupētas trijās daļās: Latvijas proklamēšanas priekšvakars un Tautas padomes dibināšana -

17. novembris; pasludināšanas svinīgais akts - 18. novembris un Tautas padomes un Pagaidu valdības darbība.

2.2.1.1. vitrīna “Latvijas Tautas padomes izveidošana 1918. gada 17. novembrī”

Apraksts:

Vitrīnā atspoguļota Latvijas Tautas padomes izveidošana 17. novembrī, kas sagatavoja Latvijas valsts pasludināšanu dienu vēlāk. Fotogrāfijās: ēka kur notika

17. novembra sēde un viesnīca, kur bija apmetušies delegāti.

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
34.	Fotogrāfija, kolorēta	Latvijas Republikas pasludināšanas akts. 1918. gada 18. novembris. Fotogrāfs – Xxxxx Xxxxxxxxxx.	VRVM 150091	kopija

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
35.	Fotogrāfija	Latviešu amatnieku krājaizdevu nams Rīgā, Suvorova (tagad X. Xxxxxx) ielā 3, kur 1918. gada 17. novembrī izveidoja Latvijas Tautas padomi.		kopija
36.	Dokuments	Latvijas Tautas padomes 1918. gada 17. novembra sēdes protokols.	LVVA	Kopija, 30x20 cm
37.	Priekšmets	Latvijas Tautas padomes 1918. gada 17. novembra sēdē izmantots zvaniņš. RMM Voldemāra Lāča kolekcijā zvaniņš, ar kuru kā sapulces vadītājs darbojās Xxxxxxx Xxxxxxx 1918. gada 17. novembra vakarā, kad dažādās politiskās	RMM 819262 (5)	Eksponējams vitrīnā

		partijas un politiskie novirzieni vienojās pasludināt neatkarīgu Latvijas valsti.
38.	Priekšmets	Tintnīcas pamatne un tintnīcas pudelīte, kas lietoti Latvijas Tautas padomes 1918. gada 17. novembra sēdē Latviešu amatnieku krājaizdevu namā Rīgā.	RMM 819262 (1,2)	Eksponējams vitrīnā
39.	Fotogrāfija	Latviešu amatnieku krājaizdevu nama Rīgā, Suvorova (tagad X. Xxxxxx) ielā 3. kur 1918. gada 17. novembrī izveidoja Latvijas Tautas padomi, telpas, kur notika sēde, iekšskata mūsdienu fotogrāfija.	pēc vajadzī bas	foto

2.2.1.2. vitrīna “Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada

18. novembrī”

Apraksts

Par Latvijas pasludināšanu saglabājies maz oriģinālu priekšmetu, arī saglabājušies dokumenti un iespieddarbi ir unikalitātes. Kā izņēmums minama Xxxx Xxxxxxxxxx fotogrāfija, kas jaunās valsts pilsoņiem pieejama bija jau nākamājā dienā pēc valsts pasludināšanas. Fotogrāfijas 30x40 cm formātā iedzīvotāji izmantoja skatlogu dekorēšanai. Šī oriģinālfotogrāfija būtu īpaši jāizceļ.

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
40.	Fotogrāfija	Latvijas valsts proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Fotogrāfs X. Xxxxxxxxxx.	LNVM 213629	Eksponējama īpaši izceļot (vitrīnā?) 29,5x39,1 cm
41.	Atklātne	II Rīgas pilsētas (krievu) teātris (1918. g. Latvju operas nams, tagad Nacionālais teātris). 20. gs. 10. gadi.	LNVM	9 x 13,5 cm
42.	Dokuments	Ieejas karte Latvijas Republikas pasludināšanas svinīgajā aktā 1918. gada 18. novembrī.	LNVM CVVM SV 9985	Eksponējams vitrīnā 9 x 11 cm
43.	Dokuments	Uzaicinājums Xxxxxxxxx Baronam ierasties uz Latvijas valsts proklamēšanas pasākumu 1918.gada18. novembrī.	RMM	Eksponējams vitrīnā 20 x 15 cm
44.	Dokuments	1918. gada 18. novembra Tautas Padomes sēdes protokols.	LVVA	Kopija
45.	Iespieddarbs	Laikraksta “Līdums” ekstra telegramma (paziņojums) par Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanu. 1918. gada 19. novembris.	LNVM KD 1062	Apm. 18x15 cm
46.	Brošūra	“Latvijas valsts pasludināšana 18. novembrī 1918. g.”. Rīga, 1918. gads	LNVM CVVM 242664	Eksponējams vitrīnā 20,1 x 13,7 cm

2.2.1.3. stends/vitrīna “Latvijas Tautas padome un K. Ulmaņa Pagaidu valdība”

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
47.	Fotogrāfija	Latvijas Tautas padomes 1. sesijas sēde Rīgā. 1918. gada 2. decembris. Fotogrāfs “Klio”.	LNVM KF 3563	Kopija
48.	Dokuments	Xxxxxxx Xxxxxxxx Tautas padomes locekļa apliecība. 1919. gada 9. augusts.	LNVM KD 1386
49.	Fotogrāfija	Latvijas Republikas Pagaidu valdība. Liepāja, 1919. gada 27. (?) jūnijs. Fotogrāfs Xxxxx Xxxxxx.	LNVM JLKM D 233	Kopija
50.	Dokuments	Latvijas Pagaidu valdības sēdes protokola Nr. 1 melnraksts. 1918. gada 26. novembris.	LVVA	Kopija

Iepriekšējās vitrīnas var tikt apvienotas.

2.2.2. 40 stendi ar iebūvētām vitrīnām “Latvijas valsts pasludinātāji”

Apakšsadaļas teksts:

Vēsturiski-faktoloģisks teksts par Latvijas pasludināšanas norisi (120 vārdi; ap 1000

zīmes).

Apraksts:

Visu Latvijas valsts pasludinātāju – Latvijas Tautas padomes (LTP) locekļu biogrāfijas un fotogrāfijas savietotas nelielās, kompakti izvietotās vertikālās slejās. Tās veido:

a) personas vārds uzvārds,

b) portrets,

c) laika līnija ar svarīgākajiem dzīves gājuma datiem,

d) citāts ar atmiņām vai runu no 1918. gada 18. novembra (ja tādi ir),

e) kā arī integrētās vitrīnās ievietoti personām piederējušo dokumentu vai memoriālo priekšmetu oriģināli (2-4 nelieli priekšmeti – vizītkarte, vēstule, sarakstīta grāmata) vai arī bez portreta eksponētas papildus fotogrāfijas (kopijas).

Visi stendi apjoma ziņā un pēc iekārtojuma principiem ir izgatavojami līdzīgi, tiem ir vienāds izmērs, un tie arī veido telpas vidi, izjūtu, ka uzmanība ir jāpievērš šīm personām – Latvijas valsts pasludinātājiem.

Ir pieejamas visu Latvijas pasludinātāju fotogrāfijas (portreti) pēc iespējas tuvāk vēsturiskā notikuma gaitai. Ir saglabājušās arī pases (ar fotogrāfijām), kurās ir arī personas paraksts. Iespējams, ka veidojot proklamētāju portretu sienu līdz ar fotogrāfijām varētu izmantot arī autogrāfus. Tiem, kuriem nav saglabājušās pases, parakstus varētu atrast uz citiem dokumentiem.

Ierosinājums mākslinieciskajai iecerei: portretu stendus/sienu sasaistīt ar interaktīvo pasludināšanas akta bildi – izvēloties konkrēto personu pie stenda varētu izgaismoties viņa siluets 18. novembra fotogrāfijā, vai arī, izgaismojoties noteiktas partijas pārstāvju grupai fotogrāfijā, izgaismojas arī šo partijas pārstāvju stendi ar dzīvesstāstiem.

Tematiskās struktūras plānā piedāvāti trīs dzīvesstāstu paraugi, pēc kuriem plānojami arī pārējo Latvijas valsts pasludināšanas dalībnieku stendi/vitrīnas. Tie atšķiras pēc apjoma no minimāla priekšmetu un ziņu daudzuma (Xxxxxxxx Xxxxxx) līdz maksimālam ziņu un eksponātu daudzumam (Xxxxxxx Xxxxxxx).

2.2.2.1. stends/vitrīna “Xxxxxxx Xxxxxx (1882-1926)”

a) Portrets un vārds, uzvārds

b) Laika līnija ar dzīves svarīgākajiem notikumiem

Xxxxx, uzvārds	Xxxxxxx Xxxxxx, agronoms, žurnālists, politiķis
Dzimšanas laiks un vieta	1882. gada 21. jūlijs Rankas pagasta „Pakalniešos”
Svarīgākie dzīves notikumi:
Līdz 1905.g.	Mācījies Rankas Elizabetes skolā un Cēsu apriņķa skolā. Bijis tautskolotājs Palsmanē
1905.-1910.	Mācījies un absolvējis Halles lauksaimniecības institūtu Vācijā
1911.-1913.	Atgriezies Latvijā. Latvijas lauksaimnieku centrālbiedrības ceļojošo kursu lektors, žurnālu „Latvijas Lauksaimnieks’ un „Mazsaimnieks” redaktors. Laikraksta „Līdums” līdzdibinātājs
1913.	Apceļojis Dāniju un Zviedriju
1914.-1916. (1. pasaules kara laikā)	Vadījis lauksaimniecības skolu Priekuļos
1918. gada 18. novembris	Piedalījies Latvijas valsts pasludināšanas aktā kā Latviešu zemnieku savienības pārstāvis. Agrārlietu departamenta vadītājs Pagaidu valdībā.
1920.	Ievēlēts Satversmes sapulcē mazsaimnieku grupas saraksta	no	Bezpartejisko	bezzemnieku	un
1922.	Ievēlēts 1. Saeimā
1923. janvāris 1924. decembris	g. – g.	Latvijas zemkopības ministrs Xxxx Xxxxxxx, Xxxxxxxx Xxxxx Xxxxxxxxxx un Xxxxxxxxx Xxxxxxx vadītajās valdībās. Piedalījies agrārreformas likuma izstrādāšanā
1925.	Ievēlēts 2. Saeimā
1926. gada 14. maijs	Miris ar sirdstrieku savā dzīvoklī Rīgā, Xxxxxx xxxx 00. Apbedīts Jaunpiebalgas kapos

c) Citāts – nav pieejams

d) Priekšmeti

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
51.	Fotogrāfija	Xxxxxxx Xxxxxx portrets.	Gulbenes bibliotēka	Kopiju
52.	Fotogrāfija	Grupas fotogrāfija pie Priekuļu lauksaimniecības skolas (?). Pirmajā rindā 9. no kreisās – Xxxxxxx Xxxxxx, pirmais Priekuļu lauksaimniecības skolas vadītājs. Ap 20. gs. 10. gadu sākumu.	GVMM 13548/3	Foto – 22,5x29 cm, kartons 35x50 cm
53.	Grāmata	X. Xxxxxx “Mākslīgie mēsli”. Rīga, 1923. gads.	MNM 40564	Apm. 22x15 cm
54.	Fotogrāfija	X. Xxxxxx ar valsts amatpersonām un Saeimas deputātiem piedalās medībās ziemā. Fotogrāfs X. Xxxxxxxxxx. Ap 1924. gadu.	GVMM 13548/1- 11	10 vizuāli kvalitatīvu fotogrāfiju sērija; var eksponēt pēc izvēles

2.2.2.2. stends/vitrīna “Xxxxxxxx Xxxxxx (1889-1944)”

a) Portrets un vārds uzvārds

b) Laika līnija ar dzīves svarīgākajiem notikumiem

Xxxxx, uzvārds	Xxxxxxxx Xxxxxx, latviešu zemnieks un sabiedrisks darbinieks.
Dzimšanas laiks un vieta	1889. gada 19. jūlijā Beļavas pagasta „Vecbaranos”. Gleznotāja Xxx Xxxxxx vecākais brālis
Svarīgākie dzīves notikumi:
	Mācījies Beļavas pagastskolā, lauksaimnieks, saimniekojis tēva mājās Beļavā
1917. g. 12. maijs	Piedalījies Latviešu zemnieku savienības dibināšanā Valkā
1918. g. 18. novembris	Piedalījies Latvijas valsts pasludināšanas aktā kā Latviešu zemnieku savienības pārstāvis
1929.	Nopērk Vārgaļu dzirnavas Stāmerienas pagastā, lauksaimnieks
1941.-1944.	Vācijas okupācijas laikā 2. pasaules kara gados atbalstījis padomju pretošanās kustību
1944.	Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada septembrī Svempu apcietina vācu slepenpolicija Gestapo, iet bojā ieslodzījumā

c) Citāts – nav pieejams

d) Priekšmeti

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
55.	Fotogrāfija	Xxxxxxxx Xxxxxx salona portrets.
56.	Fotogrāfija	Xxxxxxxx Xxxxxx fotogrāfijas no ģimenes albumiem	GVMM	2-3 vienības; kopijas

2.2.2.3. stends/vitrīna “Xxxxxxx Xxxxxxx (1871-1939)”

a) Portrets un vārds uzvārds

b) Laika līnija ar dzīves svarīgākajiem notikumiem

Vārds, uzvārds	Xxxxxxx Xxxxxxx
Dzimšanas laiks un vieta	1871. gada 12. augusts Džūkstes pagasta Odiņu mājās
Svarīgākie dzīves notikumi:
1877- 1889	Ar ģimeni pārceļas uz dzīvi Upesmuižas pagastā pie Pāvilostas. Tēvs strādā kā muižas amatnieks - ratnieks, galdnieks un namnieks
1889	Pārceļas uz dzīvi pie vecākā brāļa uz Rīgu un turpina mācības Nikolaja ģimnāzijā
1899	Beidza Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti. Rīgā uzsāka darbu kā zvērināta advokāta palīgs
1904	Sākoties Krievijas-Japānas karam, G. Zemgalu 1904. gadā mobilizēja un kā rezerves leitnantu nosūtīja uz fronti Tālajos Austrumos
1905	Pēc demobilizācijas X. Xxxxxxx piedalījās laikraksta "Jaunā Dienas Lapa" izveidē
1905	Kopā ar Arvedu demokrātisko partiju	Bergu,	Xxxxxxx	Xxxxxxx	nodibināja	Latviešu
1907	1907. gada 31. jūlijā Rīgas apgabaltiesa G. Zemgalu notiesā par darbību laikrakstā "Mūsu Laiki"

1914	Sākoties 1. pasaules karam, X. Xxxxxxx tika mobilizēts
1917	Pēc Februāra revolūcijas pamet dienestu un atgriežas Rīgā, kur tiek ievēlēts par Rīgas pilsētas galvu
1918	X. Xxxxxxx iesaistījās Latviešu Pagaidu nacionālās padomes darbībā
1918	Radikāldemokrātu partija G. Zemgalu deleģēja Tautas padomē, kur viņš tika ievēlēts par Tautas padomes priekšsēdētāja otro biedru
1918	18. novembrī Rīgas II teātrī (Latvju operas namā) vadīja Latvijas Republikas pasludināšanas sēdi
1918	3. decembrī G. Zemgalu ievēlēja par Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāju
1918	Tuvojoties lieliniekiem, Tautas padome savu priekšsēdētāju Xxxx Xxxxxx kopā ar viņa biedru X. Zemgalu deleģēja uz ārzemēm Latvijas interešu aizstāvēšanai
1919	Pēc atgriešanās Rīgā G. Zemgalu 4. jūlijā atkal ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu un Latvijas Tautas padomes viceprezidentu
1921-1923	X. Xxxxxxx bija apsardzības ministrs Xxxxxxxx Xxxxx Xxxxxxxxxx kabinetā
1927	1927. gada 8. aprīlī, Saeima ar 73 balsīm, 23 deputātiem balsojot pret un vienam atturoties, G. Xxxxxxx ievēlēja par Latvijas Valsts prezidentu
1930	G. Zemgala prezidenta pilnvaras beidzās 1930. gada 9. aprīlī, bet kandidēt uz otru pilnvaru termiņu viņš kategoriski atteicās
1931	Kā Demokrātiskā centra un bezpartejisko sabiedrisko darbinieku bloka kandidāts tika ievēlēts 4. Saeimā (1931–1934)
1931-1932	X. Xxxxxxx bija finanšu ministrs
1933	G. Zemgalu ievēlēja par Baltijas ūnijas prezidentu
1939	X. Xxxxxxx mira 1939. gada 6. janvārī un tika apbedīts Rīgas Meža kapos

c) Citāts

Valsts prezidenta Xxxxxxx Xxxxxxx runa svinīgajā aktā Nacionālajā teātrī 1928. gada

18. novembri.

Pasaules kara iznākumi pašķīra gaišu ceļu taisnības uzvarai un mūsu brīvībai. [..] Tad visi, kas saprata laikmeta svaru un nozīmi, sadevās rokām un tā, Latviešu Pagaidu nacionālai padomei un Rīgas Demokrātiskam blokam apvienojoties, radās Tautas padome un viņas ieceltā Pagaidu valdība. [..] 1918. gada 18. novembrī svinīgā kārtā šais pašās telpās pasludināja Latviju par brīvu un neatkarīgu valsti. Šis lielais notikums ievadīja jaunu laikmetu Latvijas tautas vēsturē. [..] Valsts izsludināšana radīja uzdevumus, kas pacēlās pāri visiem citiem uzdevumiem.

(Latvis, Nr. 2129., 20.11.1928.)

d) Priekšmeti

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
57.	Fotogrāfija	Xxxxxxx Xxxxxxx pases foto	LVVA	kopija
58.	Xxxxxxxx	Xxxxx, Latvijas Republikas 10 gadu jubilejas suvenīrs ar Valsts prezidenta Xxxxxxx Xxxxxxx (1927-1930) portretu. 1928. gads. Alumīnijs	LNVM VL 5092	d- 10,2 cm, h – 10,2 cm
59.	Fotogrāfija	Valsts prezidents Xxxxxxx Xxxxxxx Pāvilostā.1929. gads. Gājiens uz Tirgus laukumu pa Brīvības ielu. Gājiena priekšgalā Latvijas Valsts prezidents Xxxxxxx Xxxxxxx. 1929. gads	PMF 5029 PMF 5044	Kopiju Ir papildus fotogrāfijas no muzeja krājuma; var paredzēt ekrānu digitālai

				informācijai, kur parādīt citus eksponātus
60.	Fotogrāfija	Xxxxxxx Xxxxxxx ar radiniekiem. 20. gs. 10. gadi.	LNVM KF 2415:1	Kopiju
61.	Fotogrāfija	Xxxxxxx Xxxxxxx pastaigā Esplanādē Rīgā. 20. gs. 30. gadu beigas.	LNVM 2416:2	Kopiju

2.2.2.4. stends/xxxxxxx Xxxxxx Xxxxxxx (1877–1942)

2.2.2.5. stends/xxxxxxx Xxxxxxx Xxxxxxx (1874–1968)

2.2.2.6. stends/xxxxxxx Xxxxx Xxxxxxxxxx (1889–1942)

2.2.2.7. stends/xxxxxxx Xxxxx Xxxxxxxxx (1879–1961)

2.2.2.8. stends/xxxxxxx Xxxxx Xxxxxx (1890–1942)

2.2.2.9. stends/xxxxxxx Xxxxxx Xxxx (1885–1942)

2.2.2.10. stends/xxxxxxx Xxxxxx Xxxxxx (1883–1942)

2.2.2.11. stends/xxxxxxx Xxxxx Xxxxxxx (1894–pēc 1960)

2.2.2.12. stends/xxxxxxx Xxx Xxxxxx (1880–1942)

2.2.2.13. stends/xxxxxxx Xxxxxxx Xxxxxxxxx (1891–1922)

2.2.2.14. stends/xxxxxxx Xxxxxxx Xxxxxxx (1891–1924)

2.2.2.15. stends/xxxxxxx Xxxxxx Xxxxxxx (1885–1971)

2.2.2.16. stends/xxxxxxx Xxxxxx Xxxxx (1879–1935)

2.2.2.17. stends/xxxxxxx Xxxxx Xxxxxxx (1872–1945)

2.2.2.18. stends/xxxxxxx Xxxxxxx Xxxxxxxxx (1883–1939)

2.2.2.19. stends/xxxxxxx Xxxxxxx Xxxxxxxxxx (1886–1941)

2.2.2.20. stends/xxxxxxx Xxxxxx Xxxxxxxxx (1874–1938)

2.2.2.21. stends/xxxxxxx Xxxxx Xxxxxxx (1874–1964)

2.2.2.22. stends/xxxxxxx Xxxxx Xxxxxxx (1899–1990)

2.2.2.23. stends/xxxxxxx Xxxxx Xxxxxxxx (1881–1965)

2.2.2.24. stends/vitrīna Xxxxxx Xxxx (1880–1942)

2.2.2.25. stends/xxxxxxx Xxxxxx Xxxxx (Xxxxxxx) (1867–1943)

2.2.2.26. stends/xxxxxxx Xxxxxxx Xxxxxx (1868–1941)

2.2.2.27. stends/xxxxxxx Xxxxxxx Xxxxxx (1875–1937)

2.2.2.28. stends/xxxxxxx Xxxxx Xxxxxxx (1874–1919)

2.2.2.29. stends/xxxxxxx Xxxxxx Xxxxxxxxxx (1865–1962)

2.2.2.30. stends/xxxxxxx Xxxxxxx Xxxxxx (1881–1940)

2.2.2.31. stends/xxxxxxx Xxxxxxx Xxxxxxxxx (1883–1967)

2.2.2.32. stends/xxxxxxx Xxxxx Xxxxxxxx (1875–1943)

2.2.2.33. stends/xxxxxxx Xxxxxx Xxxxxxxxx (1889–1925)

2.2.2.34. stends/xxxxxxx Xxxxx Xxxxxxxxx (1876–1937)

2.2.2.35. stends/xxxxxxx Xxxx Xxxxxx (1874–1961)

2.2.2.36. stends/xxxxxxx Xxxxxxx Xxxxxxxxxxx (1886–1946)

2.2.2.37. stends/vitrīna Xxxxxxx Xxxxxx (1876–1962)

2.2.2.38. stends/xxxxxxx Xxxxxxxxxx Xxxxxxx (1893–1941)

2.2.2.39. stends/xxxxxxx Xxxxx Xxxxxx (1859–1927)

2.2.2.40. stends/vitrīna Xxxxxxxx Xxxx Xxxxxxxxxx (1887–1925)

3. sadaļa “Latvijas idejas aizstāvēšana. Neatkarības karš 1918–1920”

Sadaļas ievadteksts:

a) Latvijas Neatkarības kara laikā Latvijas valstiskuma ideja tika aizstāvēta militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem. Latvijas vārds kļuva par vienojošo elementu un ideālu

– Latvijas valsts bija Latvijas sabiedrības pieņemts mērķis, kuru aizstāvēt.

b) Īsā laikā 1919. gadā Latvijas sabiedrības vairākums zaudēja uzticību citām piedāvātajām valstiskuma alternatīvām, kuru politiskā pievilcība zuda neveiksmīgas politikas, terora vai negatīvas vēsturiskās pieredzes dēļ.

c) Neatkarības kara uzvaras bija gan vēsturiski izšķirošas, gan arī simboliskas, ar nozīmi turpmākajā sabiedrības dzīvē. Neatkarības karš kļuva par vienojošo notikumu atmiņās par Latvijas tapšanu, tā atcere iekļāva varonības un vienotības ideālu.

d) Arī turpmākajā Latvijas vēsturē Neatkarības kara piemiņai bija būtiska nozīme – tā piemiņa tika uzturēta trimdā pēc 2. pasaules kara. Tā bija nozīmīga sastāvdaļa vēsturiskās atmiņas atjaunošanā 20. gs. 80. gadu beigās. Arī šodien 1919. gada

11. novembris, izšķirošā uzvara Latvijas Neatkarības karā, ir svarīgākais ar militārajiem notikumiem saistītais atceres datums Latvijas svētku un atceres dienu kalendārā, simbolizējot cīņu un upurus par Latviju.

Apraksts:

Sadaļas uzmanības centrā ir laikmeta aina ar Latvijas armijas uzvaru Daugavmalā Rīgā, kas veido kara un uzvaras atmosfēru. Neatkarības kara laika vēstures pamatfakti risināti politiskajā ievadā, kam papildus piedāvāti arī digitāli elementi – Neatkarības kara dinamiskā karte un attēlu projekcija.

Laikmeta aina – uzvara Daugavmalā papildināta ar vitrīnām/izdukām/projekcijām, kas attēlo kara piemiņu un varoņu atceri cauri laikiem – no Raiņa “Daugavas” iestudējuma vēl Neatkarības kara laikā 1919. gadā līdz mūsdienām. Sadaļas kopējā noskaņa – varonības un Latvijas idejas uzvaras izjūta.

3.1. apakšsadaļa politiskie konteksti “Četras varas alternatīvas Neatkarības kara laikā”

Teksts:

Apakšsadaļas ievadteksts raksturo Neatkarības kara politiski-militāro sarežģītību un

iekļauj šādas tēzes:

a) K. Xxxxxx vadītā Latvijas Republikas Pagaidu valdība bija tikai viena no piedāvātajām politiskajām alternatīvām Neatkarības kara laikā. Sākotnēji ar lielām cerībām tika sagaidīta Padomju Latvijas atjaunošana 1919. gada sākumā. Tomēr īsā laikā Xxxxxx valdība ieguva tautas vairākuma simpātijas.

b) Izšķirošais Neatkarības kara gads bija 1919., kad Latvijas Pagaidu valdība faktiski atradās kara stāvoklī ar trijām valdībām. Galvenais konsolidējošais ideāls bija pārējo politisko režīmu radikalitāte, Latvijas vēsturiskā pieredze, kas prasīja varu “tautai” vai “latviešiem”, Xxxxxx valdības konkrētie agrārās politikas piedāvājumi, spēja iegūt starptautisku atbalstu un pirmās militārās veiksmes, demokrātijas un daudzveidības principu ievērošana.

c) Sociālā ziņā karš paildzināja 1. pasaules kara postu, taču reizē tieši kara militārās uzvaras kļuva par patriotisma avotu, sabiedrības apvienošanās un konsolidācijas pamatu, radīja ticību demokrātiskai un neatkarīgai Latvijai.

Apraksts:

Politiskais ievads veidots kā atsevišķs, brīvi stāvošs stends ar iebūvētām vitrīnām un tehnoloģijām. Tas ietver – sadaļas ievadtekstu, apakšsadaļas ievadtekstu, laika līniju un tematiski izvērstu laikmeta politiskā konteksta raksturojumu.

Politiskā ievada laika līnijā piedāvāta izvērsta varu maiņas hronoloģija. Centrā atrodas tematisks politiskās situācijas raksturojums, izceļot katra režīma (K. Xxxxxx, X. Stučkas, X. Niedras, P. Bermonta) politikas virzienus. Arī eksponāti attiecīgi tiek grupēti pa politiskajiem režīmiem. Katru režīmu raksturo – fotogrāfija ar masu pasākumu (parādi, svētku dekorācijām), uzsaukums (iespieddarbs), kurā skaidroti galvenie politiskā režīma politiskie postulāti, kā arī tā izdotā nauda.

Līdzās stendam to vizuāli papildina projekcija ar Neatkarības kara laika fotogrāfijām, kuras vizuāli iespaidīgi raksturo kara ikdienu. Pie politiskā ievada izvietota arī virtuāla dinamiska Latvijas un reģiona karte, kurā parādīta Neatkarības kara hronoloģija 1-2 minūtes ilgā sižetā.

3.1.1. stends ar iebūvētām vitrīnām un ekrānu “Neatkarības karš: četras varas alternatīvas”

Apraksts:

Ideja ir parādīt, kādi politikas aspekti rosināja negatīvāko/pozitīvāko attieksmi pret konkrēto karojošo pusi Neatkarības kara laikā. Kopumā šai sadaļai būtu jāatstāj neskaidrības iespaids, dinamikas iespaids, – gada laikā Latvijas teritorijas dažādos novados četrreiz bija mainījušās politiskās varas, katra vara nāca ar savu skatījumu, mērķiem un praktisko darbību, arī uzsaukumiem, aģitāciju.

3.1.1.1. Sadaļas “Latvijas idejas aizstāvēšana. Neatkarības karš 1918–1920” ievadteksts

3.1.1.2. Apakšsadaļas “Neatkarības karš: četras varas alternatīvas” ievadteksts

3.1.1.3. Laika līnija

• 18.11.1918. Rīgā tiek pasludināta Latvijas Republika

• 17.12.1918. Maskavā tiek pasludināta Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

• 03.01.1919. Sarkanā armija ienāk Rīgā, nodibina padomju varu. Latvijas Pagaidu valdība atkāpjas

• 07.01.1919. Latvijas Pagaidu valdības pirmā sēde Liepājā

• 03.03.1919. Vācu vienību un Latvijas pagaidu valdības bruņoto spēku pretuzbrukuma sākums pie Ventas Kurzemē

• 16.04.1919. Liepājā notiek vācu militāro aprindu organizēts apvērsums pret Ulmaņa valdību. Tiek izveidota jauna vācu militāristiem lojāla Pagaidu valdība A. Xxxxxxx vadībā, savukārt Latvijas Republikas Pagaidu valdība Xxxxxx vadībā patveras uz kuģa “Saratov”

• 22.05.1919. Vācu militārās vienības sadarībā ar Latvijas pagaidu valdības bruņotajiem spēkiem ieņem Rīgu;

• 22.06.1919. Pēc atklāta militāra konflikta izcelšanās, kaujās pie Cēsīm Latvijas pagaidu valdības bruņotie spēki uzvar vācu vienības

• 08.10.1919. P. Bermonta Rietumu brīvprātīgo armijas, x.xx. bijušo vācu vienību uzbrukums Rīgai

• 11.11.1919. Latvijas armijas uzvara Rīgā kaujās ar Bermonta karaspēku

• 01.1920. Latgales atbrīvošana

• 01.05.1920. Sāk darbu jaunievēlētā Latvijas Republikas Satversmes sapulce

• 11.08.1920. Noslēgts miera līgums ar Padomju Krieviju

Eksponāti

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
		Xxxxx Xxxxxx Latvijas Republikas Pagaidu valdība 1918. gada 18. novembrī tika pasludināta Latvijas Republika un tuvāko nedēļu laikā izveidota Pagaidu valdība. 1919. gada gaitā tika stiprināts tās militārais spēks, iegūta starptautiskā uzticēšanās. Latvijas pagaidu valdība kļuva par Latviju apvienojošo spēku, spējot pierādīt, ka tās izvirzītie neatkarības un demokrātijas ideāli attiecas uz visu kārtu, šķiru un tautību iedzīvotājiem. Kritušo skaits Latvijas armijas sastāvā:
		“Latvijas Tauta! Apzinies, ka Tu neesi piedēklis ne pie Krievijas, ne pie Vācijas. Latvija ir noteikta teritorija, Latvijas tauta uz šīs teritorijas ir vienīgā suverēnās varas nesēja. Apzinādamās šo, esi gatava to apliecināt parastā dienišķā darbā un uz kaujas lauka katrā brīdī un katros apstākļos”. Latvijas Tautas padomes uzsaukums. Rīga, 1919. gada 2. septembris. “Ikvienam zemes rūķim jāmet pie zemes bažas, it kā viņš varētu palikt bez zemes arī brīvā Latvijā. (..) Tie, kas bezzemniekos kaisa neuzticības sēklu pret Tautas Padomi un Pagaidu Valdību ir brīvās, neatkarīgās Latvijas pretinieki. Demokrātiskās valsts iekārtas un pilsoņu labklājības nodrošināšana, ko grib panākt Valdība, ir pretīga kā brīvības apspiedējiem – komunistiem, tā arī citiem Latvijas Valsts ienaidniekiem!” Latvijas Pagaidu valdības uzsaukums “Savs kaktiņš, savs zemes stūrītis”, 1919. gada 2. puse.		Citātus, režīma saukļus var “slēpt” politiskā ievada stendā, piemēram, vienu no režīma uzsaukumu kopijām veidojot kā rotējošu vairāku šķautņu elementu, kur uz katras šķautnes lasāms kāds no citātiem, ja tas apmeklētāju interesē u.tml.
1.	Dokuments	Latvijas Pagaidu valdības rīkojums par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi, izdots Liepājā 1919. gada 27. februārī.	KNM 31597	Kopiju; kopā ar citātiem (skat. augstāk)
2.	Video sižets	Latvijas armijas pirmā parāde Esplanādē Rīgā 1919. gada 12. septembrī.	LVKFF DA	Video sižetu var integrēt stendā

				nelielā izmērā, līdzīgu kā fotogrāfijas pie citiem režīmiem
3.	Atklātne	Xxxx Xxxxxx zīmēto un Xxxx Xxxxxxx izdoto atklātņu sērija ar Latvijas valsts simboliem, Latvijas karti, galvaspilsētas Rīgas panorāmu. 1919. gads.	LNVM CVVM 226941 CVVM 226946 u.c.	2-3 atklātnes; skaitu var vaiēt pēc vajadzības; apm. 10x15 cm katra atklātne
4.	Naudas zīme	Kases zīme, Latvijas Republikas, 5 rubļi. 1919. gads.	LNVM CVVM 193379	119.0 X 75.0 mm
		Pētera Stučkas Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdība 1918. gada 17. decembrī Padomju Krievijā tika pasludināta padomju varas atjaunošana Latvijā. No 1919. gada februāra līdz maijam lielākā daļa Latvijas teritorijas atradās Sarkanās armijas kontrolē. Iedzīvotāju uzticēšanos tā strauji zaudēja jau 1919. gadā patvaļas, terora un radikālas ekonomiskās politikas dēļ. Sarkanās armijas sastāvā par Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku kritušo skaits:
		“Visu zemju proletāriešu apvienotājas un atsvabinātājas, pasaules revolūcijas vārdā, mēs apakšā parakstījušies pasludinām, ka no šīs dienas valsts vara Latvijā ir no jauna padomju valdības rokās. (..) Aiz mums stāv, pirmā kārtā, Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika, ar kuru mēs joprojām būsim uz ciešāko saistīti ne vien ārējām saitēm. Un aiz mums stāv Komunistiskā revolūcija, kas ne vien Vācijā, bet arī pārējā Eiropā jo drīzi novedīs pie Vispārējo sociālistisko padomju republiku apvienības, kuras sastāvdaļa būsim arī mēs.” Latvijas strādnieki, bezzemnieku un strēlnieku padomju valdības manifests, 1918. gada 17. decembris “Visa Latvijas zeme tiek nacionalizēta, t.i. pāriet Latvijas darba tautas īpašumā un viņas Sociālistisko Padomju Republikas rīcībā bez jebkādas atmaksas līdzšinējiem zemes īpašniekiem. (..) Nacionalizētie īpašumi pēc viņu lietošanas veidiem un pārvaldes tiek sadalīti divās kategorijās:		Citātus, režīma saukļus var “slēpt” politiskā ievada stendā, piemēram, vienu no režīma uzsaukumu kopijām veidojot kā rotējošu vairāku šķautņu elementu, kur uz katras šķautnes lasāms kāds no citātiem, ja tas apmeklētāju interesē u.tml.

		padomju saimniecības un rentes saimniecības.” Dekrēts par zemes nacionalizēšanu, lietošanu un pārvaldīšanu, 1919. gada 1. marts
5.	Dokuments	Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju valdības manifests 1918. gada 17. decembrī. 1919. gads.	LNVM IN 1889:19 9	Kopiju; kopā ar citātiem (skat. augstāk)
6.	Fotogrāfija	Kuģis ar uzrakstu “Nāve kapitālismam” Daugavā pie Rīgas, noformēts par godu 1. maija svētkiem. 1919. gada 1. maijs.	SB D 1164	Kopiju
7.	Grāmata	Sarkanais kalendārs 1919. gadam. LKP Jelgavas organizācijas komitejas izdevums (1919).	JVMM 10991	21.6x16.1 cm Kopā ar atklātni, arī attiecas uz Jelgavu
8.	Fotoatklātne	Lielinieku varas laikā noslepkavoto līķi Jelgavas cietuma pagalmā. 1919. gada marts. Fotogrāfs nezināms.	LNVM KF 2434	Apm. 10x15 cm Kopā ar kalendāru, arī attiecas uz Jelgavu
9.	Naudas zīme	Rīgas Strādnieku deputātu padomes maiņas zīme, 1 rublis. Rīga. 1919. gads.	LNVM CVVM 200869	53,0 x 94,0 mm
10.	Naudas zīme	Rīgas Strādnieku deputātu padomes maiņas zīme, 5 rubļi. Rīga. 1919. gads. Papīrs	LNVM CVVM 200871	70,0 x 115,0 mm
		Xxxxxxxx Xxxxxxx Latvijas Pagaidu valdība 1919. gada pirmajos mēnešos galvenais militārais spēks Sarkanās armijas atturēšanai bija vāciešu veidotās vienības. Nespējot samierināties ar Latvijas Republikas idejas politiskās ietekmes pieaugumu, 1919. gada aprīlī pret K. Xxxxxx valdību tika vērsts valsts apvērsums. Taču šī politiskā alternatīva nevarēja iesakņoties, jo latviešu vēsturiskās pieredzes dēļ politiskā sadarbība ar vāciešiem tika vērtēta kā nodevība. Par A. Niedras Latvijas Pagaidu valdību 1919. gada vasarā krita...
		“Nav tiesa, ka Niedra mūs pārdevis vāciešiem. Viņš taisni otrādi, mācējis noslēgt ar vāciešiem līgumu, pēc kura latvieši neaprobežoti valda paši savā zemē. Jo viņš grib, ko mēs visi gribam, lai Latvija būtu priekš latviešiem.” Uzsaukums “Ko Niedra grib?”. 1919. gada maijs-jūnijs. “Kas pie Xxxxxx nevarēja notikt		Xxxxxxx, režīma saukļus var “slēpt” politiskā ievada stendā, piemēram, vienu no režīma uzsaukumu kopijām veidojot kā rotējošu vairāku šķautņu

		mēnešos, tas pie Niedras notika divās nedēļās: Rīgu atsvabināja, Vidzemi iztīrīja. Xxxxx Xxxxxxx domas un darbi ziedoti neatkarīgas un brīvas Latvijas uzcelšanai. Tādēļ viņš negrib, ka igauņi ieņem Latvijas zemi un laupa Latvijas bagātību. Nedz lieliniekus, nedz igauņus!” Uzsaukums “Ko Niedra grib?”. 1919. gada maijs-jūnijs.		elementu, kur uz katras šķautnes lasāms kāds no citātiem, ja tas apmeklētāju interesē u.tml.
11.	Lapa	A. Niedras valdības uzsaukums “Ko Niedra grib?”. 1919. gada maijs-jūnijs.	LNVM KD 1425	Kopiju; kopā ar citātiem (skat. augstāk)
12.	Dokuments	Apcietinājuma vietās Rīgā esošo ieslodzīto personu saraksts, uzskaitīti vācu karaspēka vienību apcietinātie pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā. 1919. gada jūnijs. Noraksts.	LNVM IN 7033	30x22 cm (atvērums 60x22) Abus dokumentus vienā vitrīnā
13.	Dokuments	Paziņojums par Xxxx Xxxxxxxxxx atbrīvošanu no vācu apcietinājuma Rīgas Centrālcietumā. 1919. gada 31. maijs.	LNVM KD 1364	ap 10x15 cm Abus dokumentus vienā vitrīnā
14.	Fotogrāfija	Landesvēra/Dzelzsdivīzijas karavīru grupa. 1919. gada pavasaris.	LKM	Kopiju
15.	Naudas zīme	Latvijas valsts kases zīme, 1 rublis, apgrozībā no 1919. gada 3. jūnija. Izlaidusi Andrieva Niedras vadītā valdība Liepājā.	LNVM CVVM 209081
		Xxxxxx Xxxxxxxx-Xxxxxxx Rietumu brīvprātīgo armija 1919. gada vasarā Igaunijas un Latvijas nacionālo valdību karaspēki uzvarēja tiem naidīgās vācu vienības. Taču Vācijas armijas bijušie karavīri Latvijas teritoriju neatstāja. Jelgavā tika izveidota t.s. Rietumu brīvprātīgo armija Xxxxxx Xxxxxxxx-Xxxxxxx vadībā ar mērķi cīnīties par “vecās Krievijas” atjaunošanu. Šai iniciatīvai nebija politiska atbalsta Latvijā, taču bija ievērojams militārais spēks. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija izcīnīja izšķirošo uzvaru pār Bermontu. Bermonta armijas sastāvā Latvijā krita ....
	Citāti	“Latvju tauta! Tavā zemē es esmu sapulcinājis vareno Rietuma armiju, kuras uzdevums ir būt piepalīdzīgai pie lieliniecisma galīgas iznīcināšanas un lielās Krievijas atjaunošanas.” X. Xxxxxxxx-Avalovs, Uzsaukums Latvju tautai 1919. gada oktobris. “Latvija! Piecu gadu karš ir Tavu ceļu nobirdinājis asarām un asins lāsēm. Vai		Citātus, režīma saukļus var “slēpt” politiskā ievada stendā, piemēram, vienu no režīma uzsaukumu kopijām veidojot kā rotējošu vairāku šķautņu

		šis ceļš lai būtu bez gala? Vai Tu lai būtu nosodīta rakt pate sev kapu?! Krievijas Tu uzvarēt nevari. Svešu tautu asins algādzis Tu ar negribi būt. Tad izlīgsim ar tiem, kuri mums vajadzīgi un kuriem mēs vajadzīgi. Atgriezīsimies pie sava darba, savā tīrumā, kas taisās ar mežu aizaugt!” X. Xxxxxxxx-Avalovs, uzsaukums “Latvju Tautai!”, Jelgava, 1919. gada oktobris		elementu, kur uz katras šķautnes lasāms kāds no citātiem, ja tas apmeklētāju interesē u.tml.
16.	Lapa	P. Bermonta-Avalova uzsaukums “Latvju tautai!”. 1919. gada oktobris.	LNVM IN 7208	Kopiju; kopā ar citātiem (skat. augstāk)
17.	Naudas zīme	Rietumu brīvprātīgās armijas pagaidu maiņas zīme, 5 markas. Jelgava. 1919. gads.	LNVM CVVM 200867	87,0 x 121,0 mm
18.	Naudas zīme	Rietumu brīvprātīgās armijas pagaidu maiņas zīme, 10 markas. Jelgava. 1919. gads.	LNVM CVVM 200868	95,0 x 134,0 mm
19.	Fotogrāfija	P. Bermonta komandētās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas parāde Jelgavā. 1919. gada 1. septembris.	LNVM VF 268	Kopiju
20.	Video sižets	Video sižets (5-7 min.): vēsturnieka skaidrojums, kādēļ Neatkarības kara laikā politiski un militāri uzvarēja Latvijas Republikas Pagaidu valdības politiskais piedāvājums – demokrātiskas neatkarīgas Latvijas Republikas ideja.

3.1.2. digitāla dinamiska karte-animācija “Varu maiņa Latvijā 1918.– 1920.” un projekcija ar Latvijas Neatkarības kara laika fotogrāfijām

Apraksts:

Politiskā ievada vizuālo fonu un reizē arī saturisku papildinājumu veido projekcija, kurā iespējams skatīties Latvijas Neatkarības kara laika fotogrāfijas (kopā līdz 200 vien.).

Var piedāvāt iespēju apmeklētājam izvēlēties tematisku kritēriju, pēc kura fotogrāfijas atlasa un projicē (Latvijas armija/citas armijas Neatkarības karā; vīrieši/sievietes karā; sadzīve/karadarbība; dzīvesvietas un ģimene; atpūta un izklaide u.t.t.), kas projekciju arī padara interaktīvu. Par Neatkarības karu ir maz lietisko priekšmetu, taču ir saglabājušās daudzas izcilas kara situāciju dokumentējošas fotogrāfijas.

Fotogrāfiju projekcija arī veido laikmeta noskaņu telpas daļā, kurā atrodas Neatkarības kara sadaļas politiskais ievads, rāda kara situāciju un ikdienu. Tajā pašā laikā iespēja apmeklētājam atlasīt, kādas fotogrāfijas skatīties ļauj arī padziļināt zināšanas/iespaidus.

Pie politiskā ievada stenda vai fotogrāfiju projekcijas izvietojams arī horizontāls ekrāns vai cita tehnoloģija, kurā pieejama dinamiska Neatkarības kara kartoshēma (1-2 min. sižets), kas ataino varu maiņas Neatkarības kara laikā un tādēļ ir tieši saistīta ar sadaļas politiskajā ievadā pieteikto dažādo režīmu varas tēmu. Kartoshēmu var veidot animētu/shematisku, tās uzdevums nav attēlot visas frontes situācijas detaļas, bet gan varas maiņu hronoloģiju kopumā.

3.2. apakšsadaļa laikmets “Daugavmala. Latvijas armijas uzvara”

Apakšsadaļas teksts:

a) Latvijas valsts izcīnītāja bija armija, kas no nelielas 200 cilvēku lielas vienības 1919. gada sākumā izauga līdz 75 000 vīru karaspēkam 1920. gada vasarā.

b) Latvijas valsts starptautiskā atzīšana bija iespējama tikai pateicoties tās karavīru uzvarām Neatkarības kara laikā.

c) Daugavmala Rīgā kļuva par simbolisku vietu – tajā notika gan Pagaidu valdības atgriešanās no Liepājas 1919. gada jūlijā, gan arī izšķiroši militāri notikumi 1919. gada oktobrī-novembrī.

Apraksts:

Daugavmala Rīgā pēc uzvaras 1919. gada 11. novembrī – scenogrāfiski izveidota aina, x.xx. kombinējot oriģinālos priekšmetus, mulāžas, digitālus vizuālos risinājumus.

Laikmeta ainas pamatu var veidot lielāko zāles daļu aptverošs stends, kura fona pamatā ir divas fotogrāfijas no Daugavmalas Rīgā: Pagaidu valdības sagaidīšana Rīgā 1919. gada 8. jūlijā un Rīgas Daugavmala 1919. gada oktobrī – novembrī Bermontiādes laikā. Šis divas fotogrāfijas jeb to lielizmēra kopijas kalpo kā fons pārējiem priekšpusē izvietotajiem materiāliem.

Izdruku/projekciju papildina atsevišķi oriģinālie priekšmeti: formas tērpu manekeni – Latvijas armijas karavīri Neatkarības laika formas tērpos; raksturīgākie Neatkarības kara laika Latvijas armijas šaujamieroči. Izdruku var papildināt divi interaktīvi fotogrāfijas projicējoši datu nesēji (horizontāli interaktīvie ekrāni), kuros mainās fotogrāfijas par dažādiem Neatkarības kara notikumiem: vienā ekrānā redzamas fotogrāfijas par laiku līdz 1919. gada jūnija Cēsu kaujām (apmēram 50 foto) un otrā ekrānā fotogrāfijas par Bermontiādes notikumiem (apmēram 50 foto).

Centrālajai ainai seko vitrīnas, kurās atspoguļota 1919. gada uzvaras piemiņa – kultūrā, pieminekļos, Lāčplēša Kara ordeņa izveidē. Pirmā tēma – Raiņa “Daugava” ir tieši saistīta ar Daugavmalas kā cīņas vietas ideju.

3.2.1. elements lielformāta izdruka/projekcija “Daugavmala. Latvijas armijas uzvara”

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
21.		Izdrukai/projekcijai – Daugavmala 1919. gada jūlijs		Var izmantot lielformāta izdrukā, projekcijā
22.			LKM	Atlasīt pēc
			ng.nr.4	vizuāliem
			306,	kritērijem
	Fotogrāfijas	K. Ulmaņa Pagaidu valdības sagaidīšana Daugavmalā. Rīga, 1919. gada 8. jūlijs	4305, 4274
			(204),
			409,
			4802
23.		Ekrāns		Ekrāns (ne
		Fotogrāfijas par Latvijas Pagaidu		interaktīvs)
		valdības bruņoto spēku veidošanos,		pie
		Ziemeļlatvijas brigādi, sadarbību ar		projekcijas/lie
		Igaunijas armiju un uzvaru Cēsu kaujās.		lformāta
				izdrukas, kurā
				piedāvāta
				uzvaras

				hronoloģija fotogrāfijās
24.	Zīmējums	Pulkvedis Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxxxxxxx Latviešu bataljona komandieris	LKM Ng.367 30	Kopijas ekrānam
25.	Fotogrāfija	Atsevišķā Latviešu bataljona karavīri pie Rudbāržu muižas.1919.gada janvāris	LKM ng.nr.4 764	Kopijas ekrānam
26.	Fotogrāfija	Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Xxxxxx Xxxxxxxx	LKM nr.nr.26 5	Kopijas ekrānam
27.	Fotogrāfijas	Igaunijas armijas karavīri. Ziemeļlatvija, 1919. gada sākums	LKM nr.nr.12 3, 4770, 4776(1) , 4772, 4777, 127.	Kopijas ekrānam
28.	Fotogrāfijas	Ziemeļlatvijas   brigādes   karavīru ienākšana Rīgā.	LKM	Kopijas ekrānam
29.	Fotogrāfijas	X.Xxxxxx Pagaidu valdības sagaidīšana Daugavmalā. Rīga, 1919. gada 8. jūlijs	LKM ng.nr.4 306, 4305, 4274 (204), 409, 4802	Kopijas ekrānam
		Citāti no laikabiedru atmiņām par valdības sagaidīšanu (X. Xxxxxxxx, X. Ķīselis u.c.)
30.		Izdrukai/projekcijai – Daugavmala 1919. gada novembris		Var izmantot lielformāta izdrukā, projekcijā
31.	Fotogrāfijas	Latvijas armijas karavīri ierakumos Daugavmalā Bermontiādes laikā. Rīga, 1919.gada oktobris-novembris	LKM ng.nr.4 844, 404,482 0, 483, 4838, 4841, 396, 420, 4853, 4852	Atlasīt pēc vizuāliem kritērijem
32.		Ekrāns Fotogrāfijas par Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta armiju, postījumiem pēc Bermontiādes Citāti – teksti no atmiņām, karavīru vēstulēm un dienasgrāmatām par Bermontiādes laiku (var būt nevis lasāmi, bet, piemēram, lokāla skaņa)		Ekrāns (ne interaktīvs) pie projekcijas/lie lformāta izdrukas, kurā piedāvāta uzvaras

		“Viņi ir visa latvju tauta. No tautas krūtīm dun dziesmas, kas viņus nes pa Rīgas ielām turp, kur klaudzina lielgabali un parkšķina ložmetēji. Kaujas naktīs pēc visniknākajām cīņām un pārbaudījumiem viņu dziesmas tālu atbalsojas mēnesnīcas tīrajās debesīs, vienmēr vienādi mierīgās. [...] Drosme un spēks atskan Daugavas sargu dziesmā, kad sestajā kauju dienā viņu durkļu straume aizskan pa galvaspilsētas ielās. Viņi ir visa tauta. Visas latviešu sirdis tagad staro pret Daugavu: mums pazust vai celties.[...]”. (Xxxxxx Xxxx)		hronoloģija fotogrāfijās
33.	Fotogrāfijas	Latvijas armijas karavīri ierakumos Daugavmalā Bermontiādes laikā. Rīga, 1919. gada oktobris- novembris	LKM ng.nr.4 844, 404,482 0, 483, 4838, 4841, 396, 420, 4853, 4852	Kopijas ekrānam
34.	Fotogrāfijas	Bermontiādes laikā izpostītie Vecrīgas nami, Sv.Gara tornis, utt. 1919. gada oktobris- novembris.	LKM ng.nr.3 97, 179, 4839, 4839, 4838, 4834	Kopijas ekrānam
35.	Fotogrāfija	Britu kara jūrnieki uz britu kara kuģa Daugavas grīvā. Rīga, 1919. gada oktobris- novembris	LKM nr.nr.43 08	Kopijas ekrānam
36.	Fotogrāfija	Polijas karavīri pie atjaunotā tilta pār Daugavu. Daugavpils, 1920. gada pavasaris	LKM ng.nr.4 883	Kopijas ekrānam
37.	Fotogrāfija	Nodedzinātā Reālģimnāzija Bermontiādes laikā (15.12.1919.) Nodedzinātās Jelgavas kazarmas Skats uz Jelgavas pils Centrālo korpusu Skats Jelgavas pils pagalmā Skats uz nopostīto Jelgavas vīriešu ģimnāziju (Academia Petrina)	JVVM 30955/3 72 30955/3 69 30955/3 60 30955/3 62 30955/3 71	Kopijas ekrānam
38.	Fotogrāfija	Bermonta uzbrukuma laikā sapostītā Latvijas Pagaidu valdības( no 1922. gada Latvijas Banka) ēka. 1919. gada	LNVM IN 6971	Kopijas ekrānam

		novembris
39.	Fotogrāfija	Bermonta uzbrukuma laikā sapostītie nami Daugavmalā. 1919. gada novembris.	LNVM VF 3568	Kopijas ekrānam
40.	Fotogrāfija	Bermonta uzbrukuma laikā nopostītie nami Vecrīgā. 1919. gada novembris. Fotogrāfs Xxxxx Xxxxxxx	LNVM VF 4067:10	Kopijas ekrānam
41.	Fotogrāfija	Bermonta uzbrukuma laikā sašautā Rīgas pils. 1919. gada novembris.	LNVM IN 1710	Kopijas ekrānam
42.	Fotogrāfija	Sapostītā ēka Kārļa (tagad 13. janvāra) un Kungu ielas stūrī. 1919. gada 11. novembris. Fotogrāfs Xxxxxx Xxxxxxxx	LNVM IN 7003:14 0	Kopijas ekrānam
43.	Fotogrāfija	Bermonta uzbrukuma laikā sapostītie nami Kārļa (xxxxx 00. janvāra) ielā. 1919. gada novembris. Fotogrāfs Xxxxx Xxxxxxx	LNVM IN 6243	Kopijas ekrānam
44.	Fotogrāfija	Granātu postījumi ēkā Lielās Ķēniņu un Vēveru ielas (tag. X. Xxxxxx ielas un Aspazijas bulvāra) stūrī. 1919. gada 29. oktobris. Fotogrāfs Xxxxxx Xxxxxxxx	LNVM IN 7003:68	Kopijas ekrānam
45.	Fotogrāfija	Bermonta karspēka atkāpšanās laikā sapostītā Jelgavas pils. 1919. gada novembris.	LNVM VF 4067:12	Kopijas ekrānam
46.	Fotogrāfija	Sapostītā Jelgavas pils. 1919. gada 15. decembris. Fotogrāfs Xxxxxx Xxxxxxxx	LNVM IN 7003:27 4	Kopijas ekrānam
47.	Fotogrāfija	Nodegušās mājas Jelgavā, Svētes ielā. 1919. gada 15. decembris. Fotogrāfs Xxxxxx Xxxxxxxx	LNVM IN 7003:25 6	Kopijas ekrānam
48.	Fotogrāfija	Nodedzinātas kazarmas Jelgavā. 1919. gada 15. decembris. Fotogrāfs Xxxxxx Xxxxxxxx	LNVM IN 7004:26 1	Kopijas ekrānam
49.	Fotogrāfija	Bermonta karspēka atkāpšanās laikā sapostītā Jelgavas reālskolas ēka. 1919. gada 15. decembris. Fotogrāfs Xxxxxx Xxxxxxxx	LNVM IN 7003:25 0	Kopijas ekrānam
50.	Fotogrāfija	Latvijas armijas 6. Rīgas kājnieku pulka 3. bataljona karavīri ierakumos Rīgas apkaimē, Titurgas ezera rajonā Bermonta uzbrukuma laikā. 1919. gada oktobra 1. puse. Fotogrāfs Xxxxxxx Xxxxxxx.	LNVM VP 6103	Kopijas ekrānam
51.	Fotogrāfija	Latvijas armijas 6. Rīgas kājnieku pulka 3. bataljona karavīri ar ieročiem Rīgas apkaimē, Titurgas ezera rajonā Bermonta uzbrukuma laikā. 1919. gada oktobra 1. puse. Fotogrāfs Xxxxxxx Xxxxxxx.	LNVM VP 6129	Kopijas ekrānam
52.	Fotogrāfija	Postījumi Daugavmalā Rīgā pēc Bermonta uzbrukuma. 1919. gada novembris. Fotogrāfs Xxxxxxx Xxxxxxx.	LNVM VP 6104	Kopijas ekrānam
53.	Fotogrāfijas	Fotogrāfa Xxxx Xxxxxxxxxx veidots albums ar izpostītās Rīgas un Latvijas skatiem.	VRVM 91375/1	Kopijas ekrānam

1919.–1920. gads. Izdotas arī albumā “Izpostītā Latvija” Viļa Olava fonda izdevniecībā, 1920. gads. 7, 29, 40, 49, 59, 93, 101, 149

3.2.2. elements vitrīnas – Latvijas armijas karavīru formas tērpi

Apraksts:

Vitrīna pie centrālās laikmeta ainas, scenogrāfiskā noformējuma, kas to papildina ar karu saistītajiem lietiskajiem priekšmetiem, drīzāk to ilustrējot, nekā veidojot atsevišķu stāstu.

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
54.	Formas tērps	Manekens – Latvijas armijas karavīra formas tērps Neatkarības kara laikā: svārki, bikses, karavīra mētelis, formas cepure, zābaki Vācijas armijas parauga šinelis ar Latvijas armijas zīmotnēm. 1919.-1920. gads. (pie manekena) Latvijas armijas formas cepure ar “latviešu kokardi”. 1919. gads. (pie manekena)	LNVM VL 22 LNVM VL 524	Pilnā augumā gar. – 120 cm , plat – 64 cm
55.	Lietiskais priekšmets	Pagaidu valdības bruņoto spēku Ziemeļlatvijas brigādes formas cepuru kokardes. 1919. gads. Metāls, emalja (pie manekena)	LNVM CVVMj aunieg	4 x 3 cm
56.	Lietiskais priekšmets	Pagaidu valdības bruņoto spēku Xxxxxxxxxx latviešu brigādes un Latvijas armijas formas cepuru kokardes. 1919. gads. Metāls, emalja (pie manekena)	LNVM CVVMj	2=6 x 3,5; 3,5 x 3, 2; 3,3 x 3,3
57.	Formas tērps	Manekens – Latvijas armijas karavīra formas tērps Neatkarības kara laikā: svārki, bikses, formas cepure, zābaki. Krievijas armijas parauga šinelis ar Latvijas armijas zīmotnēm. 1919.- 1920. gads (pie manekena)	LNVM VL 21	Pilna auguma gar.- 124 cm, plat. – 70 cm
58.	Fotogrāfija	Latvijas armijas kareivis formas tērpā ar Krievijas armijas brīvprātīgā uzplečiem pozē studijā pie celma. 1919. gads. Fotogrāfs – Xxxxxxxxx xxx Xxxxxxxxxxxx.	VRVM 188083	13,7 x 8,6 cm Pie manekena; ilustrē formas tērpu
59.	Fotogrāfija	Latvijas armijas kareivji formas tērpos. Pie cepurēm – kokarde saulīte. No labās – Xxxxxx Xxxxxxxxx. (Xxxxxx Xxxxxxxxx (1897-1924), Cēsu tirgotāja Rumpīša veikala darbinieks, 1. pasaules kara un Neatkarības kara dalībnieks, traģiski gāja	VRVM 188084	13,7 x 8,6 cm Pie manekena; ilustrē formas tērpu

		bojā 1924. gada 27. jūlijā autokatastrofā pie Zolitūdes, apglabāts Meža kapos.) 1919. gads. Fotogrāfs – Xxxxxxxxx xxx Xxxxxxxxxxxx.
60.	Fotogrāfija	Latgales armijas karavīri Latgales frontē (?). 3. rindā 4. no labās Xxxxxx Xxxxxxxxx (?). 1919. gada beigas – 1920. gada sākums.	VRVM 188086	9 x 13,8 cm Pie manekena; ilustrē formas tērpu

3.2.3. elements - vitrīna Latvijas armijas ieroči

Apraksts:

Vitrīna pie centrālās laikmeta ainas, scenogrāfiskā noformējuma, kas to papildina ar karu saistītajiem lietiskajiem priekšmetiem, drīzāk to ilustrējot, nekā veidojot atsevišķu stāstu.

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
61.	Ieroči	1. pasaules kara laika ieroči, kas Latvijas armijā lietoti Neatkarības kara laikā.	LNVM LKM	5 vienības; pie projekcijas/iz drukas

3.2.4. elements – vitrīna “Rainis. Daugava. 1919. gads”

Apraksts:

Vitrīna, kas veltīta Neatkarības kara atcerei un varoņu piemiņas sākumam – Raiņa poēmai “Daugava”, pirmoreiz uzvesta uz Nacionālā teātra skatuves 1919. gadā un pēc 80 gadiem bija viens no svarīgiem Trešās Atmodas notikumiem 20. gs. 80. gadu nogalē. Vitrīna tieši saistīta ar laikmeta ainas scenogrāfisko vidi un tādējādi sasaista Neatkarības laika notikumiem (Latvijas armijas uzvarai) veltīto sadaļu ar tālākajām vitrīnām, kas veltītas Neatkarības kara piemiņai – kultūrā, pasākumos, organizācijās u.t.t.

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
62.	Rokraksts	Raiņa poēma “Daugava”. Manuskripts. 1916. – 1919.gads. “Daugava” uzrakstīta trimdā laika posmā no 1916. gada, pirmoreiz publicēta 1919. gada septembrī, visi eksemplāri īsā laikā izpirkti un kļuvuši par daudzu Latvijas armijas karavīru lasāmvielu un iedvesmotāju.	RMM 22943 (38)	16.7x10,6
63.	Iespieddarbs	Rainis “Daugava”. Pirmuzveduma programma. Pirmizrāde 1919. gada 18. novembrī.	RMM 202691 Nac. T. I1/1	23,2x15,6
64.	Fotogrāfija	Skats no Raiņa “Daugava” pirmuzveduma Nacionālajā teātrī. Režisore Xxxxxx Xxxxxxxxxx. Scenogrāfs Xxxxxxxxx Xxxx.	RMM 2450 Rai	17,4x23,5 Kopiju

		1919. gads. Fotogrāfs Xxxxxx Xxxxx.	F19/21 7
65.	Plakāts	Plakāts Raiņa “Daugavas” iestudējumam Valmieras teātrī. Režisors Xxxxxxxxx Xxxxxxxxxx. 1988. gads.	RMM 435543 Rai I25/237	62,0x89,4; Var aizvietot ar citu, mazāka izmēra priekšmetu, piem., fotogrāfiju
66.	Audioieraks ts	Xxxxxxx Xxxxxx komponētā mūzika Raiņa “Daugavas” 1988. gada iestudējumam Valmieras teātrī – dziesma “Saule, Pērkons, Daugava”.		Iespēja noklausīties
	Citāti	Citāti no Raiņa “Daugavas”, var tikt projicēti uz sienas vai ierunāti audio formātā: “Ko jūs guļat, ko jūs guļat? Nākat sargāt latvju zemi: Sveši nāca zemi ņemt, - Latvju zeme – mūsu zeme!” “Ņemat ieročus, Kurš spēj paņemt! Ceļaties kājās Tēvuzemi sargāt! Kurš nenes ieročus, Dod roku darbu, Dod savu mantu, Dod savu prātu!” “Zilzibeņu pērkons sper, Velniem ņēma atslēdziņu: Nāvi, dzīvi Latve slēgs, Baltu jūru zaļu zemi” “Daugav abas malas Mūžam nesadalās: I Kurzeme, I Vidzeme, I Latgale mūsu. Laime par mums lemi; Dod mums mūsu zemi: Viena mēle, viena dvēsle, Viena zeme mūsu.”

3.2.5. elements - vitrīna “Neatkarības kara piemiņa”

Teksts:

a) Neatkarības kara piemiņa kultūrā, ārtelpā (pieminekļi), pasākumos bija viens no būtiskākajiem Latvijas patriotisma veidošanas elementiem – ar valsts vēsturi saistīto atceres un piemiņas dienu kalendārs Latvijā pirms 2. pasaules kara bija galvenokārt saistīts ar Neatkarības kara laika notikumiem.

b) Neatkarības kara varoņi un uzvara karā arī mūsdienās ir viens no Latvijas valsts vēstures stūrakmeņiem. Lielāko sabiedrības atsaucību mūsdienās guvusi kopš 20. gs.

80. gadu beigām izplatītā piemiņas svecīšu dedzināšanas tradīcija 11. novembrī, pieminot par Latviju kritušos karavīrus.

Apraksts:

Vitrīna veltīta Neatkarības kara piemiņai dažādos laika periodos, var tikt veidota dažādās konfigurācijās, atkarībā no mākslinieciskās ieceres, saglabājot trīsdimensiju priekšmetu ievietošanu vitrīnās, kā arī priekšmetu grupēšanu trijās galvenajās grupās – (1) Neatkarības karš kino un populārajā kultūrā; (2) piemiņas pasākumi un piemiņas lietas; (3) pieminekļi un piemiņas vietas (x.xx. stāsts par tēlnieku Jansonu dzimtu ar tēlnieka darba instrumentiem).

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
		Kino un populārā kultūra
67.	Plakāts	Filmas “Es karā aiziedams” plakāts. 1920. gads. Pirmā Latvijā starpkaru periodā uzņemtā spēlfilma, režisors Xxxxx Xxxxxxx. Filma veltīta kara postam, uzvarai un jauncelsmei – ģimenes melodrāma uz vēsturisko notikumu fona.	RKM 00000	00 x 00 cm Kopiju
68.	Video	X. Xxxxxxxxx “Lāčplēsis”, filmas fragments. 1930. gads.	LVKFF DA	Nodrošināt iespēju rādīt filmas fragmentu
69.	Plakāts	Filmas “Rīgas sargi” plakāts. 2007. gads.	LKM?	Plakāts/DVD disks
70.	Grāmata	Dziesmu grāmata. 20. gs. 20. gadu izdevums – ar karavīru dziesmām.	LKM LNVM	Eksponēt grāmatu ar karavīru dziesmām un dziesmas atskaņot (vēsturiskos ierakstus no LNB krājuma), radot skaņas efektu telpā
		Piemiņas lietas un pasākumi
71.	Lietiskais priekšmets	Salvetes ar Latvijas Republikas ģerboni un uzrakstu: JUBILEJAS DIENĀ/ 1918- 1928/ LAI DZĪVO LATVIJA. 1938. g. Kokvilna	LNVM CVVM 257208: 1-4	51 x 48 cm
72.	Lietiskais priekšmets	Dekoratīvs šķīvis, tā malās Latvijas politiķu profili, centrā uzraksts: “PEEMIŅA LATVIJAS VALSTS DIBINĀŠANAI 18.XI.1918.” un pirmais valsts ģerbonis. Čuguna lējums. Rīga, X. Xxxxxxx darbnīca, 20. gs. s.	VRVM 158352	dm-22,9 cm
73.	Atklātne	Atklātne “Lai dzīvo brīvā Latvija!”. 1920.-1921. gads.	LNVM CVVM	Apm. 10x15 cm

			205093
74.	Atklātne	“Sveiciens kritušajiem”. A. Straumītes izdevums. 20. gs. 20. gadi.	LNVM CVVM 208890	Apm. cm		10x15
75.	Iespieddarbs	Žurnāls “Atpūta”, 1938. gada 4. marts, Nr. 696, ar ģenerāļa Xxxx Xxxxxx portretu formas tērpā uz vāka.	LNVM jaunieg uv-9	Apm. cm		30x20
Medaļas un žetonus, arī atklātnes iespējams likt atvilktnē vai tml.
76.	Nozīme	Annas pagasta kritušo karavīru piemiņai, 20. gs. 30. gadi	LNVM CVVM 204856	17,0 mm	x	28,0
77.	Piemiņas medaļa	“Tēvu zemes mīlestību, mēs ar darbiem rādīsim”. Piederējusi Xxxxxxx Xxxxxx, Neatkarības kar dalībniekam, vēlāk saimniekam Viļānos	LNVM CVVM 224399	dm 82,0 mm
78.	Piemiņas žetons	Veltīts Brīvības cīņu 10 gadu jubilejai. 1929. g.	LNVM CVVM 222659	32,0 mm	x	20,0
79.	Piemiņas žetons	Lāčplēša svētku 5 gadu jubileja. 1920.– 1925.	LNVM CVVM 204864	34,5 mm	x	27,0
80.	Piemiņas žetons	Lāčplēša svētku 10 gadu jubileja. 1919.- 1929.	LNVM CVVM 245514	31,0x mm		22,5
81.	Žetons	“Par nopelniem Brīvības celtniecībā”. 1932. g.	pieminekļa	LNVM CVVM 212830	40,0 x 26
82.	Medaļa	Veltīta Lāčplēša dienai. 1989. g. Autors Xxxxx Xxxxxxxxx	LNVM CVVM 220184	dm 75
83.	Medaļa	Cikls “Atmodas laiks”, Lāčplēsis. 1989. g. Autors Xxxxx Xxxxxxxxx, gatavota Inčukalna keramikas cehā.	LNVM CVVM 258923	dm 91,0 mm
84.	Fotogrāfija	Svecīšu nolikšana pie Rīgas pils mūra 11. novembrī mūsdienās	LNVM	Kopiju
85.	Fotogrāfija	Lāčplēša dienas atceres brīdis Rīgas Brāļu kapos. Skats no augšējās terases uz apbedījumu laukumu un pieminekli fonā. Rīgā, 1990. gada 11. novembrī. Fotogrāfs Xxxxxx Xxxxxxxxxxx.	LNVM PF 1940	16 x 23 cm
		Pieminekļi, piemiņas vietas
86.	Interaktīvais kiosks/horiz ontāls ekrāns	Neatkarības karam veltītās piemiņas vietas Latvijā mūsdienās (interaktīvā karte: aplūkojama xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxxxxxxxxxx/) un Neatkarības kara piemiņas vietas Latvijā 20. gs. 20.-30. gadu vēsturiskajās fotogrāfijās	LKM, dažādi muzeji
87.	Viesu grāmata	Xxxxxx Xxxxxxx piemiņas muzeja “Airītes” viesu grāmata – ieraksti veikti no 1936. g. 6. septembra līdz 1944. g. 25. jūlijam un no 1990. g. 11. septembra līdz 1994. g. 30. oktobrim.	SVM 6975	28,5x22 cm
88.	Atklātne	Kara muzejs Rīgā. 20. gs. 20.-30. gadi.	LKM

89.	Atklātņu komplekts	Atklātņu komplekts par Brāļu kapiem Rīgā un citām kritušo piemiņas vietām. Brāļu kapu komitejas izdevums. 20. gs. 20. gadi.			LNVM CVVM 208774
90.	Fotogrāfija	Tēlnieks Xxxxxx Xxxxxxx pie Dobeles atbrīvošanas pieminekļa modeļa mālā. 00.xx. 00.xxxx.			DNM 10404	8.5x13.4 cm
91.	Fotogrāfija	Dobeles ģimnāzijas audzēkņi pie pieminekļa Dobeles atbrīvošanai. 1944. gads. 1940. gada 9. jūnijā iesvētītais piemineklis bija pēdējā Neatkarības karam izveidotā piemiņas vieta Latvijā.			DNMp k 5873-1	8.6x13.6 cm
92.	Priekšmets	Xxxxx Xxxxxxxx Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa fragments no Somijas granīta: karavīra tēla galva; Padomju okupācijas laikā piemineklis saglabāts kā dekorācija Sarkanās armijas karavīru kapiem līdz 1950. gadā tika saspridzināts. Dobelnieks, vēlākais ārsts Xxxxx Xxxxxxx (?) galvu no saspridzinātā pieminekļa atlūzām slepeni paņēmis un saglabājis.			DNM 10406- 1	Vizuāli iespaidīgākais objekts, simbolizē Neatkarības kara piemiņas aizliegumu padomju periodā
93.	Fotogrāfija	Atjaunotā Xxxxx Xxxxxxxx Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa novietošana uz pamatakmens, 1996. gada 13. augusts			DNMp k 5891- 4	10.1x15.1 cm
		Neatkarības kara pieminekļi un tēlnieku Jansonu dzimta
94.	Priekšmets	Soļu skaitītājs. Apaļš, ar stikla vāciņu, metāla ietvarā ar metāla cilpiņu. Lietojis tēlnieks Xxxxxx Xxxxxxx. 20. gs. 1. puse			CM 93452	Diametrā cm	4,5
95.	Priekšmets	Kompass. Lietojis Jansons. 20. gs. 1. puse	tēlnieks	Xxxxxx	CM 93453	Diametrā cm	4
96.	Priekšmets	Svērtenis. Konusveidīgs, bronzas, lina diegā. Lietojis tēlnieks Xxxxxx Xxxxxxx. 20. gs. 1. puse			CM 93454	6x2 cm
97.	Priekšmets	Skrāpis. Darinājis tēlnieks Xxxxxx Xxxxxxx, lietojis ģipša figūru veidošanai. Gatavots ap 1917. gadu, lietots visu mūžu.			CM 93458	24,5x8,8 cm
98.	Priekšmets	Skrāpis. Darinājis tēlnieks Xxxxxx Xxxxxxx ap 1950. gadu. Lietojis ģipša figūru veidošanai.			CM 93460	26,5x3,5 cm
99.	Fotoatklātne	Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”, atklāts 1932. gada 22. jūnijā. Tēlnieks Xxxxxx Xxxxxxx. 2. pasaules kara laikā bruņinieka tēls tiek nokalts. 1950. gadā piemineklis demontēts. 1992. gada 18. novembrī atklāj tēlnieka Xxxxxxx Xxxxxxx veidoto atjaunoto pieminekli.			LNVM KF 2890	13,8 x 9,2 cm
100.	Fotogrāfija	X. Xxxxxxx un X. Xxxxxxxxx pie Jelgavas atbrīvošanas pieminekļa ģipsī “Lāčplēsis			CM 93685	23,8x18,2 cm

		un Melnais Bruņinieks” skulpturālās daļas fragmenta. 1992. gads.
101.	Fotogrāfija	Atjaunotais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis”. Atklāšanas svinības Stacijas laukumā 1992. gada 21. novembrī. Fotogrāfs X. Xxxxx, Jelgava.	JVVM 27129
102.	Fotogrāfija	Pieminekļa atklāšana Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem Balvos 1938. gada 14. augustā. Bijušo Latgales partizānu pulka karavīru parāde pie pieminekļa. Pieminekļa autors tēlnieks Xxxxxx Xxxxxxx. t.s. Balvu Xxxxxxxxxx. Padomju okupācijas laikā divreiz iznīcināto skulptūru 20. gs. 90. gadu sākumā atjaunoja tēlnieka dēls Xxxxxxx Xxxxxxx.	BLNM- 5914	13,5 x 8,5 cm
103.	Fotogrāfija	Atjaunotā pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem uzstādīšana Balvos 1993. gada novembrī.	BLNM- 5794(4)	9,5x14,5 cm
104.	Fotogrāfija	Latgales Māras atklāšana – pieminekļa atklāšanā runā armijas komandieris ģenerālis Xxxxxxxxx Xxxxxx. 1939. gads. Piemineklis iznīcināts padomju okupācijas laikā 1940. g. 6. novembrī; atjaunots 1943. gadā un vēlreiz iznīcināts 1950. gadā. Atjaunots 1992. gadā (tēln. X. Xxxxxxx un X. Xxxxxxxxx).	LgKM Plg 1412	12,4x7,2 cm
105.	Fotonegatīvs	Rēzekne. Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Latgales Māra” atkalatjaunošanas svinīgais pasākums. Priekšplānā pieminekļa atjaunotās versijas autors – tēlnieks Xxxxxxx Xxxxxxx un “Latgales Māras” tēla prototips – Xxxxxx Xxxxxx. 1992. gada 13. augusts. Fotogrāfs Xxxxx Xxxxxxx.	LNVM Neg. P 5169.3	19,8x14,7 cm
106.	Fotogrāfija	Tēlnieks Xxxxxxx Xxxxxxx “Latgales Māras” atjaunošanas laikā. 1991.– 1992.gads.	CM 93681	18,2x12 cm

3.2.6. elements - vitrīna “Kara varoņi”

Apraksts:

Vitrīna veltīta Lāčplēša Kara ordenim un ordeņa kavalieru biedrībai – tā apvienoja Neatkarības kara varoņus. Lāčplēša Kara ordenis bija augstākais Latvijas militārais apbalvojums Neatkarības kara dalībniekiem un to piešķīra par konkrētiem kaujas nopelniem.

Vitrīna ir tematiski saistīta ar nākamo sadaļu – Lāčplēša Kara ordeņu kavalieru dzīvesstāstiem.

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
	Ekrāns attēlu	(zemāk uzskaitītās skices ekrānā)		Ievietotas Latvijas

	demonstrēša nai			militārā ordeņa skices
107.	Akvarelis	Skice Lāčplēša Kara ordenim. Mākslinieks Xxxxx Xxxxxxxxxx Xxxxxxx. 1919. gads	LNVM IN 824_1	12,8 x 6,6 cm
108.	Akvarelis	Skice Lāčplēša Kara ordenim. Mākslinieks Xxxxx Xxxxxxxxxx Xxxxxxx. 1919. gads	LNVM IN 824_2	12,8 x 6,5 cm
109.	Akvarelis	Skice Lāčplēša Kara ordenim. Mākslinieks Xxxxx Xxxxxxxxxx Xxxxxxx. 1919. gads	LNVM IN 824_3	18,5 x 27 cm
110.	Kolorēts zīmējums	Skice Lāčplēša Kara ordenim. Mākslinieks Xxxxx Xxxxxxxxxx Xxxxxxx. 1919. gads	LNVM IN 824_4	13,9 x 7,2 cm
111.	Akvarelis	Skice Lāčplēša Kara ordenim. Mākslinieks Xxxxx Xxxxxxxxxx Xxxxxxx. 1919. gads	LNVM IN 824_5	13,5 x 6,6 cm
112.	Ordenis	Lāčplēša Kara ordenis		Kuru ordeni konkrēti – tas vēl ir apspriežams jautājums, iespējams vairāki
113.	Dokuments	Lāčplēša Kara ordeņa diploms, piešķirts pulkvedim leitnantam Xxxxx Xxxxxxxx. 1921. gads.	LNVM CVVM	71x52 cm, ierāmēts. Kuru ordeni konkrēti – tas vēl ir apspriežams jautājums, iespējams vairāki
114.	Dokuments	Lāčplēša Kara ordeņa apliecība, izsniegta 9. Rēzeknes kājnieku pulka leitnantam Xxxxxxxx Xxxxxxxxx. 1925. gads.	LgKM 25192	8,9x13 cm
115.	Video sižets	Pirmo Lāčplēša Kara ordeņu pasniegšana Rīgā, Esplanādē “Lāčplēša ordeņa svētkos”. 1920. gada 11. novembris.	LVKFF DA	Xxxxxxx noskatīties kinohroniku ar pirmo Lāčplēša Kara ordeņu pasniegšanu
116.	Iespieddarbs	Žurnāls “Lāčplēsis”. 1933. gada 11. novembris, Nr. 1	LNVM jaunieg uv-11
117.	Fotogrāfija	Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru ģimeņu tuvināšanās vakars. Rīga, 1938. gads. Fotogrāfs X. Xxxxxx	LNVM KF 2549	11,6 x 17,5 cm
118.	Trauku komplekts	Dāvanu trauki ar Lāčplēša Kara ordeņa simboliku – kafijas kanna, cukurtrauks, tase ar apakštasi, brokastu šķīvis, šķīvis.	LNVM CVVM 257163 VL 5581,	6 priekšmeti

			VL 5582, VL 8110:1- 2;:4
119.	Fotogrāfijas, dokumenti	Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrība trimdā

3.3. apakšsadaļa dzīvesstāsti: Xxxxxxxx Kara ordeņa kavalieru dzīvesstāsti

Apraksts:

Strukturēts kā dzīvesstāsti pārējās izstādes sadaļās – stends/izdruka, ko papildina atsevišķi vitrīnās ievietoti priekšmeti. Galvenie elementi: personas portrets, vārds un uzvārds, dzīves gājuma laika līnija, citāts (ja ir) un priekšmeti.

3.3.1. elements dzīvesstāsts “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Xxxxxxxx Xxxxxxxxxx Xxxxxx”

Apraksts:

Xxxxxxxx Xxxxxx – viens no daudzajiem vācbaltiešiem, kas izcīnīja Latvijas brīvību.

Piedalījies kaujās pret bermontiešiem.

3.3.1.1. Laika līnija (personas dzīves gājums)

Vārds, uzvārds	Xxxxxxxx Xxxxxxxxxx Xxxxxx
Dzimšanas laiks un vieta	1898. gada 4. aprīlī Bauskā
Svarīgākie dzīves notikumi:
1917. gada augusts	Mobilizēts, dienējis Krievijas armijas 125. rezerves pulkā Jamburgā.
1919. gada sākumā	Mobilizēts Rīgas Jūrmalas padomju rotā
1919.gada martā	Xxxxxx pieteikties Latvijas armijā, aizturēts Dundagā un ieskaitīts Baltijas Landesvērā
1919. gada maijā	Piedalījies Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem
1919. gada 1. augustā	Pārgājis uz Slokas brīvprātīgo rotu, ar kuru kopā vēlāk iedalīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā
1919. gada 3. novembrī	Piedalījies kaujās pret bermontiešiem Bolderājas rajonā pie Lielāsmuižas un ievainots
1920. gada februārī	Atgriezies ierindā un piedalījies Latgales atbrīvošanā
1921	Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru - par to, ka 1919. gada 3. novembrī Bolderājas rajonā pie Lielāsmuižas (Esena muižas) viņš brīvprātīgi devies ugunī pēc pamesta vācu ložmetēja; smagi ievainots, bet ložmetēju paslēpis un vēlāk nodevis saviem biedriem.
1922. gadā 20. martā	Atvaļināts seržanta pakāpē
1927	Piešķirta jaunsaimniecība “Lāčplēši” Irlavas pagasta Snapju muižā.

1932-1940	Strādājis par ierēdni Tukuma slimokases kancelejā
1944.	Apbedīts Irlavas pagasta Tiļļu kapos.

3.3.1.2. Citāts

“Mūsu vārds Xxxxxxx, mīļais papu, stāv 8. pulka kara vēsturē ar zelta burtiem ierakstīts par manu uzupurēšanos visās kaujās” (no vēstules 1920. gada 11. augustā)

3.3.1.3. Priekšmeti un fotogrāfijas stendam/vitrīnai

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
120.	Fotogrāfija	Xxxxxxxx Xxxxxx salona portrets.	LKM
121.	Vēstule	Xxxxxxxx Xxxxxxxxxx Xxxxxx vēstule tēvam 1920. gada 11. augustā - dienā, kad Rīgā tika noslēgts miera līgums starp Latviju un Krieviju. Uz vēstules 8. Daugavpils kājnieku pulka 9. rotas zīmogs.	TMNM 00000	00 x 00
		Vēstules teksts: “Blinnītcā ( šodienas nosaukums Bliņica- Viļakas novada Vecumu pagastā) 11.8.20 g. Sveiks Papu! Mazu sveicienu iz Latgales. Paziņoju Tev ka dzīvoju vēl pa vecam. Pašlaik saņēmam telefonogrammu ka Rīgā šodien miers noslēgts starp Krieviju un Latviju. Mums dots rīkojums plkst 12 nakti uz 12. Aug. pārtraukt jebkādu kara darbību. Tatad tas no cilvēkiem sagaidītais akts ir parakstīts un mums nav briv sākot no rītdien karot. Cik savadi man tas liekas, es loti grib zinat kas tāļak būs. Priekš manim tas ziņojums ir vienalga un es viņu saņēmu ar tādu vienaldzību ka ne daš labs, pat paliek drūmīgi ap dūšu ka nu nevares vairs dzīvot ka kara laika. Man būtu vēl daudz kas jaraksta, jo mūsu vārds Xxxxxxx, miļais papu, stāv 8 pulka kara vēsturē ar zeltam burtiem ierakstīts vis par manu uzupurēšanos visas kaujas. To visu es dabūju beidzano laika zināt. F.Z.”
122.	Dokuments	Zemesgrāmatu akts Xxxxxxxxx Xxxxxxxxxxx Xxxxxxxx par Irlavas pagasta „Lāčplēšu” izpirkšanu. 1927. gada 9. septembris.	TMNM 28084	35,5x22,5
123.	Dokuments	Ventspils strādnieku arodbiedrības biedra karte, izsniegta 1935.gada 10.decembrī	TMNM 40668	13,3 x 9

		Tukuma slimo kases kancelejas ierēdnim Xxxxxxxxx Xxxxxxxxxxx Xxxxxxx.
124.	Dokuments	Apgādes grāmatiņa 1941. gada 13. oktobrī apgādes grāmatiņu saņēmis Xxxxxxxx Xxxxxx Irlavas pagasta „Lāčplēšos”.	TMNM 00000	00 x 00,2

3.3.2. elements dzīvesstāsts “Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere Xxxxxx Xxxxxxxx-Jansone”

Apraksts:

Strukturēts kā dzīvesstāsti pārējās izstādes sadaļās – stends/izdruka, ko papildina atsevišķi vitrīnās ievietoti priekšmeti. Galvenie elementi: personas portrets, vārds un uzvārds, dzīves gājuma laika līnija, citāts (ja ir) un priekšmeti.

Xxxxxx Xxxxxxxx-Jansone – viena no trim sievietēm, kas apbalvota ar Lāčplēša Kara

ordeni.

3.3.2.1. Laika līnija (personas dzīves gājums)

Vārds, xxxxxxx		Xxxxxxxx Xxxxxx Xxxxxxxx-Jansone
Dzimšanas laiks un vieta		1902. gada 3. oktobrī Rīgā
Svarīgākie dzīves notikumi:
1919. oktobrī	gada	Brīvprātīgi iestājusies bermontiešiem	Latvijas	armijā,	piedalījusies	kaujās	pret
1919. gada 19. novembrī		7. Siguldas kājnieku pulka rindās piedalās kaujā ar Bermonta karaspēku pie Plāņu mājām
1919. gada 25. decembrī		Atvaļināta pēc Bermonta sakāves
1922. gadā		Apbalvota ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni par izrādīto drosmi un pašaizliedzību cīņās pie Plāņu mājām Bermontiādes laikā
1924. gadā		Absolvējusi Rīgas pilsētas 3. ģimnāziju
1928. gadā		Uzsākusi studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, Tieslietu studiju programmā. Studijas pabeigusi 1934. gadā.
1934. gadā		Uzsākusi darba gaitas Rīgas pilsētas Bāriņtiesā
1936. gadā		Laulības ar inženieri Xxxxxxxx Xxxxxxx
1938. gadā		Piedzimst meita Xxxxx
1939. gadā		Uzsākusi darba gaitas Rīgas pilsētas Īres valdē
1940. gadā		Pēc PSRS veiktās okupācijas zaudē darbu Rīgas pilsētas Īres valdē, jo to slēdz
1942. gadā		Xxxxxxxxx dēls Xxxxxxx
1945.(?). gads		Kopā ar vīru un bērniem devās uz Ventspili, lai izceļotu uz Zviedriju pie radiem, tomēr Padomju flotes kara kuģi viņus pārtvēra un pavadīja līdz Klaipēdai,
1990. 10. jūnijā	gada	Xxxxxx, apbedīta Lielupes kapos Rīgas Jūrmalā

3.3.2.2. Citāts

“Savā dzimumdienā, 3. oktobrī, agri no rīta pirms skolā iešanas izgāju no sava mitekļa, lai iegādātos "kartiņu maizi". Pēc maizes ejot, uznāca savāda vēlēšanās ieiet iekšpilsētā, kura bija pārpildīta ar kareivjiem. Daugavmalā bija priekšējās pozīcijas. [..] Lodes svilpodamas atsitās namu sienās. [..] Kāds virsnieks, kā vēlāk noskaidrojās, virsleitnants

Xxxxxxxxx, ieraudzījis manu nelūgto ierašanos, uzsauca: "Skuķi, vācies prom, citādi tu dzīva no šejienes neaiziesi, kritīsi lodēm par upuri!" Man nebija ne mazākās sajēgas, kas ir nāve, bet to drīz sapratu. [..] No savas puses mēģināju kareivjiem palīdzēt, ar ko vien varēju. Sāku ar papirosu pienešanu, tad ar patronu piegādāšanu. Šajā laikā sadraudzējos ar kādu karavīru grupu. Tie sāka rādīt, kā apieties ar šauteni. Šī māksla man iepatikās. Tā kā biju nonākusi spaidīgos apstākļos, tad nolēmu palikt pie kareivjiem."

3.3.2.3. Priekšmeti

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
125.	Priekšmets	X. Xxxxxxxx-Jansones rokassomiņa, tumši zilas krāsas, trapecveida.	LNVM VL 5948	15,5x23 cm
126.	Dokuments	Biļete braukšanai par pazeminātu maksu Rīgas ielu dzelz. 1923./24. m.g. Izdota III Rīgas vidusskolas skolniecei X. Xxxxxxxx. (ir foto)	LNVM KD 712	7,3x7,8
127.	Fotogrāfija	X.x.x.x. X. Xxxxxxxx-Xxxxxxxx portrets pilnā augumā. Pie krūtīm piesprausts ordenis. 20. gs. 20. gadi	LNVM KF 1348	13,5x8,5 cm
128.	Dokuments	Latvijas Republikas pilsoņa pase. Izdota X. Xxxxxxxx-Jansonei 1936. gadā	LNVM KD 711	13,9x9,2 cm
129.	Fotogrāfija	L.k.o.k grupas foto Rīgā, Virsnieku klubā. 2.rindā vidū – X. Xxxxxxxx-Jansone	LNVM KF 2223
130.	Fotogrāfija	Rīgas pilsētas bāriņtiesas darbinieku grupas foto. No kr. p. 1.r. 2. X. Xxxxxxxx- Jansone. 00.xx. 30. gadu vidus. 2.r. 1. – G. Xxxxxxx xxxxxx Xxxxx xxxx, jurists Xxxxxxxxxx Xxxxx. Foto: M. Tomaļūns	LNVM KF 2426: 1-2	13,6x8,6cm
131.	Fotogrāfija	X. Xxxxxxxx-Xxxxxxxx portrets, sēž pie galda ar brūnas krāsas adītu lakatu, 1989. gads	LNVM VP 6801	10,2x4,8 cm
132.	Fotogrāfija	X. Xxxxxxxx-Jansone savā dzīvoklī Rīgā, 20. gs. 30. gadi	LNVM KF 1351	8x11cm
133.	Fotogrāfija	X. Xxxxxxxx-Jansone tiek vesta automašīnā pie Brīvības pieminekļa Lāčplēša dienā. 1989. gada 11. novembris.	LNVM jaunieg uv

Fotogrāfijas var eksponēt kā kopijas, x.xx. izdrukā, to skaitu var mainīt.

3.3.3. elements dzīvesstāsts “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Xxx Xxxxxxxx”

Apraksts:

Strukturēts kā dzīvesstāsti pārējās izstādes sadaļās – stends/izdruka, ko papildina atsevišķi vitrīnās ievietoti priekšmeti. Galvenie elementi: personas portrets, vārds un uzvārds, dzīves gājuma laika līnija, citāts (ja ir) un priekšmeti.

Xxx Xxxxxxxx – augsts Latvijas armijas virsnieks, kurš pēc padomju okupācijas turpinājis militāro karjeru un mūžu nodzīvojis Latvijā.

3.3.3.1. Laika līnija (personas dzīves gājums)

Vārds, uzvārds	Xxx Xxxxxxxx
Dzimšanas laiks un vieta	19.12.1892. Liezeres pagastā, vecākais dēls muižas kalpa ģimenē
Svarīgākie dzīves notikumi:
1907.	Beidz Liezeres luterāņu draudzes skolu (iepriekš Liezeres pagasta skolu)
1908.-1913.	Mācās Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā
1913.-1914.	Skolotājs (otrais) Liezeres draudzes skolā, pēc 1. pasaules kara sākšanās iesaukts karadienestā
1915.	Beidz Kijevas karaskolas kursu. Pēc paša lūguma rudenī pārcelts uz jaunformējamiem latviešu strēlnieku bataljoniem.
1916.	Dien 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā
1917.	12.-17. maijā kā 6. pulka virsnieku delegāts piedalās Latviešu strēlnieku kongresā.
1918.	Gada sākumā Liezeres skolā	demobilizējas kā	bijušais	skolotājs,	atgriežas	darbā
1919.	Martā, lai izvairītos no iesaukšanas sarkanarmijā, slēpjas mežā, saistīts ar X.Xxxxxxxxxx zaļajiem partizāniem. Xxxxxx Xxxxxx (1897-1942) arī partizānos, par to cīņām apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Vasarā iestājas Latvijas armijā, komandēts uz Liepāju, instruktors Kara skolā, oktobrī nosūtīts uz Rīgu
1920.	Pēc Neatkarības kara paliek karadienestā, instruktoru bataljona kapteinis
1928.	Beidz Kara akadēmiskos kursus
1935.	Kā Armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks komandējumos Austrijā, Vācijā, Zviedrijā, Somijā – bruņojuma iepirkšanā
1938.	Apgūst pulka komandēšanas pieredzi 6. Rīgas kājnieku pulkā
1940.	No janvāra Armijas štāba priekšnieka vietnieks. 16.jūnijā O. Ūdentiņam uzdots sagaidīt Latvijā ienākošās Sarkanās armijas papilddaļas. Dodas automašīnā uz Krievijas pierobežu, pēc tam no Jēkabpils uz Lietuvu. Paliek dienēt kā Latvijas Tautas armijas štāba priekšnieka Xxxxxxx Xxxxxx vietnieks, paaugstināts par ģenerāli. Pēc Latvijas armijas iekļaušanas Sarkanajā armijā – 24. teritoriālā korpusa štāba priekšnieks, ģenerālmajors.
1941.	14. jūnijā izbrauc uz Maskavu, uz kursiem Vorošilova Kara akadēmijā. Pieredz Xxxxxxx Xxxxxxx un citu virsnieku arestu. Pēc pusgada beidz kursus, paturēts tai pašā akadēmijā kā augstāko vienību taktikas pasniedzējs visu kara laiku. Xxxxxx Xxxxx Xxxxxxxx (1899-1988), kas arī bija Latvijas armijas virsnieks, kapteinis, dienēja latviešu leģionā Vācijas armijas sastāvā
1946.	Martā iecelts par Latvijas Valsts universitātes kara katedras priekšnieku, šai amatā līdz 1956. g., tad pensionārs. No universitātes rektora X. Xxxxxxx un partijas sekretāra X. Xxxx 1949. g. parakstīta raksturojuma“... O. Ūdentiņš kā militārs speciālists ir teorētiski sagatavots. (..) Kopš 1948./49. mācību gada sākuma O. Ūdentiņš mācās Marksisma-ļeņinisma vakara universitātē, nodarbības apmeklē kārtīgi. Latvijas valsts universitātes sabiedriski politiskajā dzīvē iesaistās tikai pēc pamudinājuma. Attiecībā pret partijas politiku indiferents. Par politikas aktuālajiem jautājumiem savus uzskatus neizsaka.”
1973-1978	Raksta pēc Madonas muzeja lūguma atmiņas, kas muzejā nonāk pēc viņa

	nāves 1988. gada 22. janvārī
1988. gada 22. janvāris	Miris Rīgā.

3.3.3.2. Citāts

Citāts no O. Ūdentiņa atmiņām

3.3.3.3. Priekšmeti

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
134.	Fotogrāfija	O. Ūdentiņš ar līgavu Xxxxxx Xxxxxxxxxx–Ūdentiņu (1890-1945) ap 1915.-16. g. Tērbatā (Tartu) (salaulājās 27.2.1920)	MNM2 3156:4	6,5x10,4cm
135.	Fotogrāfija	O. Ūdentiņš, Latvijas armijas štāba pulkvedis leitnants, 20. gs. 30. gadu pirmā puse	MNM2 3156:1	13,7x88cm
136.	Vizītkarte	Pulkvedis Xxxx Xxxxxxxx. 20. gs. 30. gadu otra puse	MNM2 3156:7	5,5x9cm
137.	Fotogrāfija	O. Ūdentiņš, Latvijas Tautas armijas štāba ģenerālis. 1940. gada vasara	MNM2 3156:2	13,48,4cm
138.	Fotogrāfija	Sarkanarmijas ģenerālmajors O. Ūdentiņš un lietuvieši - ģenerālleitnants Xxxxxx Xxxxxxxxxx (1890-1965) un ģenerālmajors Xxxxxxx Xxxxx-Xxxxxxxxx (1898-1963) Vorošilova Kara akadēmijas pasniedzēji ap 1942. gadu	MNM1 0233	10,2x13,1cm
139.	Fotogrāfija	Ģenerālmajors X. Ūdentiņš – Latvijas Valsts universitātes Kara katedras vadītājs. 1940. gadu 2. puse – 20. gs. 50. gadi	MNM1 0232:2	13,7x8,5cm
140.	Fotogrāfija	O. Ūdentiņš laivā Liezeres ezerā. 20. gs. 60. gadi	MNM2 3156:5	8,3x14,3cm
141.	Xxxxxx	Xxxxxxxxxx Augstākās kara akadēmijas absolventa žetons.	MNM2 3156-9a	4,7x2,12cm
142.	Tintnīca	Dāvināta Rīgas 6. kājnieku pulka komandierim O. Ūdentiņam 20. gs. 30. gadu 2. pusē.	MNM2 3156:8	12,6x27,1cm

Fotogrāfijas var eksponēt kā kopijas, x.xx. izdrukā. Fotogrāfijas var atlasīt pēc vajadzības.

3.3.4. elements dzīvesstāsts “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Xxxxxx Xxxxxx”

Apraksts:

Strukturēts kā dzīvesstāsti pārējās izstādes sadaļās – stends/izdruka, ko papildina atsevišķi vitrīnās ievietoti priekšmeti. Galvenie elementi: personas portrets, vārds un uzvārds, dzīves gājuma laika līnija, citāts (ja ir) un priekšmeti.

Xxxxxx Xxxxxx – Xxxxxxxx Barona mazdēls, Latvijas armijas brīvprātīgais, kritis Latvijas Neatkarības kara laikā, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots pēc nāves.

3.3.4.1. Laika līnija (personas dzīves gājums)

Vārds, uzvārds	Xxxxxx Xxxxxx
Dzimšanas laiks un vieta	1900. gada 8. marts, zobārsta Xxxxx Xxxxxx ģimenē Rīgā; folklorista Krišjāņa Barona mazdēls
Svarīgākie dzīves notikumi:
	Beidzis Rīgas reālskolu
1915.	1. pasaules kara laikā ar ģimeni dodas bēgļu gaitās uz Krieviju
1919. gada 2. janvāris	Brīvprātīgi iestājas Latvijas Atsevišķajā studentu rotā	Pagaidu	valdības	bruņotajos	spēkos,
1919. gada 22. marts	1. latviešu atsevišķā bataljona sastāvā krīt kaujā pret Sarkano armiju pie Bataru mājām Dobeles apriņķa Jaunbērzes pagastā
1920. gada 11. janvārī	Pārapbedīts Brāļu kapos Rīgā
1921. gads	Piešķirta Lāčplēša Kara ordeņa III šķira par to, ka “Pie Bataru mājām uz Kalnciema lielceļa, kad ienaidnieks apgāja mūsu kolonnu un atklāja ložmetēju uguni, Barons xxxxxx xxxxxxxx metās durkļu cīņā, cīnījās priekšējās rindās un krita varoņa nāvē.”

3.3.4.2. Citāts

3.3.4.3. Priekšmeti

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
143.	Fotogrāfija	Xxxxxx Xxxxxx – salona portrets, kas bijis Xxxxxxxx Xxxxxx istabā pie sienas	KBM- 3_RTM M_366 161	Galvenais portrets
144.	Fotogrāfija	Xxxxxxxxx un Xxxxx Xxxxxx dēla Xxxxx Xxxxxx ģimenes vidū. Xxxxxx Xxxxxx ar sievu Līnu un bērniem Xxxxxx, Xxxxxx, Kārli un Xxxxx. 1909.gads. Fotogrāfs Xxxxx Xxxxxxx.	MVM 44837 Ff 5654	10,5x16,1 cm
145.	Fotogrāfija	Dr. Xxxxx Xxxxxx bērni – Xxxxxx ar lelli rokās un Xxxxxx Xxxxxx bērnu krekliņā. Rīgā, 1901. gads. Fotogrāfs Xxxxxxxxx xxxXxxxxxxxxxxx.	MVMp 25708 Ffp 5950	15,2x10,2 cm
146.	Atklātņu albums	Dr. med. Xxxxx Xxxxxx (1865-1944) ģimenes pastkaršu albums. Pastkartes no Nr.63 līdz Nr.79 ar Sevastopoles, Alupkas, Jaltas un citiem Krimas skatiem, adresētas Dr. Xxxxx Xxxxxx ģimenes locekļiem Latvijā, izsūtītas no 1910. gada 8. aprīļa līdz 19.maijam, kad Dr. Xxxxxx Xxxxxx ar sievu Līnu un bērniem Birutu un Kārli atpūtās Krimā. Albumā 24 lapas ar 84 pastkartēm. Pastkarte Nr.62 – apsveikums Kārļa	MVM 58042 Tdaž 1359	27,0x19,5 cm h-2,5 cm pastkaršu izmērs: 9,0x13,8 cm 8,7x13,7 cm

		Barona 10. dzimšanas dienā. Pastkartes otrajā pusē teksts: Daudz laimes jaunajam Kārļam dzimumdienā vēlē X.Xxxxxxx dzimta. Adresēts: Суворовская 25, г-ну Xxxxx Xxxxxxxxx Xxxxxx Xxxxxxxx 23.02.1910. Rīgā Dr. Xxxxxxxx bērnu pludmale Jaltā. Krāsains iespieddarbs, izdevis: akciju sab. Xxxxxxxxxx, Stokholmā, nr. 113. Pastkarte Nr.65 – Pastkartes otrajā pusē teksts: Mūsu mīļie! Sūtam Jums visiem sirsnīgus sveicienus uz Lieldienām no jaukās Krimas. Vēlam visu labu un par visām lietām labu veselību Jums abiem mīļiem vecīšiem un mazajiem. Dzīvojam te labi; bērni ar Papulīti daudz staigā, krāj gliemežus, akmeņus, dažādus zarus un visādas retas mantas, ko pārvest mājās. (..). Palieciet sirsnīgi sveicināti, mīļie, labie, no /paraksti/ Mammas, Birutas, Papus, Xxxxxx Adresēts: Въ Лифлянд. губ. гор. Ригу въ Старо-Мюльграбень, Burtnieku mājā, Godātam Kr.Barona kgam, nodot Xxxxxx. Izsūtīta 14.04.1910. no Alupkas. Krima. Bangas Alupkā pie Aivazovska klints. Melnbalts iespieddarbs, izdevis: Xxxxx&Xxxxxxx, nr.1036.
147.	Fotogrāfija	Brāļi Xxxxxx un Xxxxxx Xxxxxx - reālskolas audzēkņi. Ap 1915.g.	KBM-1

Fotogrāfijas var eksponēt kā kopijas, x.xx. izdrukā.

3.3.5. elements dzīvesstāsts “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Xxxxxxx Xxxxxxx”

Apraksts:

Strukturēts kā dzīvesstāsti pārējās izstādes sadaļās – stends/izdruka, ko papildina atsevišķi vitrīnās ievietoti priekšmeti. Galvenie elementi: personas portrets, vārds un uzvārds, dzīves gājuma laika līnija, citāts (ja ir) un priekšmeti.

Xxxxxxx Xxxxxxx – karojis 1. un 2. pasaules karā, izsūtīts uz padomju labošanas darbu nometnēm, miris Latvijā.

3.3.5.1. Laika līnija (personas dzīves gājums)

Vārds, uzvārds	Xxxxxxx Xxxxxxx
Dzimšanas laiks un vieta	1895. gada 9. janvārī, Rīgā
Svarīgākie dzīves notikumi:
1915.-1917.	Dienējis Krievijas apvērsuma	armijā,	no	kuras	demobilizējies	pēc	lielinieku

1919. gada janvāris	Atgriezies Rīgā
1919. gada 9. oktobris	Brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā Bermontiādes laikā
1920. gads	Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par to, ka “1919. gada 4. novembra naktī Rīgā kā izlūku nodaļas vadītājs xxxxxxxx Xxxxxxx, piepešā uzbrukumā ienaidniekam vairākus no tiem nodūra un atņēma ložmetēju. 10. novembra naktī ar savu trieciengrupu durkļu cīņā ieņēma Lucavsalu, pēc tam Bišumuižu”.
1920. g. 31. dec.	Atvaļināts no dienesta Latvijas armijā
20. gs. 20. gados	Studējis Latvijas Universitātē, strādājis par skolotāju Zasulauka pamatskolā, vēlāk darbojies kuģniecībā ar motorburinieku “Xxxxxxxx”
1943.-1945.	Dienējis Latviešu leģionā Vācijas armijas sastāvā
1945.	Kara beigās nokļuvis Zviedrijā, atradies internēto nometnē
1946. g. 25. janv.	Izdots PSRS
1947. g. 14. apr.	Apcietināts, tiesāts par bēgšanu uz Zviedriju, notiesāts uz 25 gadiem ieslodzījumā un 5 gadiem nometinājumā
Līdz 20. gs. 50.gadu beigām	Xxxxxxxxxxxx dažādās labošanas darbu nometnēs PSRS, 1961. gadā vēl ir Taišetas nometnē Irkustkas apgabalā. Ģimene atradās Anglijā.
1962. g. 5. okt.	Miris Rīgā

3.3.5.2. Citāts

3.3.5.3. Priekšmeti

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
148.	Fotogrāfija	Xxxxxxx Xxxxxxx ar sievu un meitu Xxxxxx Xxxxxxx. Latvija, 20. gs. 30. gadi.	OMF 15078	13,9 x 8,9 cm
149.	Priekšmets	Xxxxxxx Xxxxxx Latvijas armijas karavīra formas cepures kokarde	OMF 15076	4,6 x 5 cm
150.	Fotogrāfija	1. rindā 3. un 4. no kreisās - 5. Rīgas aizsargu pulka rotas komandieris Xxxxxxx Xxxxxxx ar sievu. 20. gs. 30. gadi.	OMF 15079	8,7 x 13,6 cm
151.	Fotogrāfija	2. no kreisās - Latviešu leģiona kapteinis Xxxxxxx Xxxxxxx dienesta laikā Latviešu leģionā. 1943.-1945. g.	OMF 15082	6,4 x 9,5 cm
152.	Fotogrāfija	No kreisās - Xxxxxxx Xxxxxxx un Xxxxxx Xxxxxx internēto nometnē Zviedrijā.	OMF 15083	6,6 x 9,6 cm
153.	Vēstule	Erneta Ķeseļa 1946. gada 8. janvāra vēstule no slimnīcas (kurā atrodas sakarā ar piedalīšanos protesta akcijā – bada streikā) Zviedrijā mācītājam Xxxxxxxxx ar lūgumu sniegt ziņas, kas saistītas ar iespējamo internēto leģionāru izdošanu PSRS.	OMF 1757/26	26,4 x 17,4 cm
154.	Fotogrāfija	Xxxxxxx Xxxxxxx ieslodzījumā labošanas darbu nometnē 1958. gadā.	OMF 15087	9 x 5,8 cm
155.	Fotogrāfija	1. no kreisās - Xxxxxxx Xxxxxxx mežistrādes darbos ieslodzījuma laikā 1958. gadā.	OMF 15088	5,8 x 9,1 cm

Fotogrāfijas var eksponēt kā kopijas, x.xx. izdrukā. Fotogrāfijas var atlasīt pēc vajadzības.

3.4. apakšsadaļa lietu mantojums “Piemiņa no Neatkarības kara Latvijas ģimenēs”

Teksts:

a) Saistība ar Latvijas Neatkarības kara laiku ģimenēs visbiežāk saglabājusies caur apbalvojumiem vai dokumentiem par karadienestu, kā arī fotogrāfijām, no kurām liela daļa nereti ir anonīmas, apliecinot šī vēstures posma klātbūtni daudzu Latvijas dzimtu vēsturē, kaut arī zināšanas par to gadu gaitā, īpaši padomju okupācijas laikā, ir mazinājušās.

b) Kādreiz saņemti un glabāti kā lepnums, padomju okupācijas laikā ar Neatkarības karu saistītās liecības nebija vēlamas un nereti tika slēptas, baidoties tām ierādīt atklātu vai pārāk cienīgu vietu.

Apraksts:

Apakšsadaļa veidota kā Neatkarības kara tēmas noslēgums, pāreja uz nākamo laika posmu. Tajā rādīti priekšmeti, kas par šo periodu visbiežāk saglabājās ģimenēs no tēviem un vectēviem un kļuva par personisku saikni ar Latviju Neatkarības kara laikā, pārmantotību starp šo un nākamajiem laikmetiem.

Sadaļā būtiski paredzēt iespēju stāstīt stāstu par priekšmetu vai priekšmetu veidu; tā ir vērsta ne tik daudz uz priekšmetu kopumu, bet katru atsevišķo priekšmetu/priekšmetu veidu.

Ierosinājums – daļu priekšmetu ievietot pūra lādē, nodrošinot tajā priekšmetu drošību, daļu priekšmetu var eksponēt arī vitrīnās, atkarībā no mākslinieciskās ieceres.

3.4.1. elements vitrīna/lādes atdarinājums “Piemiņa no Neatkarības kara Latvijas ģimenēs”

Eksponāti

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
156.	Dokuments	Apliecība par piedalīšanos Latvijas atbrīvošanas karā, izsniegta Armijas Saimniecības pārvaldes darbvedim Xxxxx Xxxxxxxx. 1923. gada 5. novembris.	LNVM VN 15004	22,3 x 18,2 cm
157.	Dokuments	Apliecība par apbalvošanu ar Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļu, izsniegta virsleitnantam Xxxxxx Xxxxxxx. 1928. gads.	LNVM KD 1140	22,5 x 18 cm
158.	Medaļas	Latvijas Neatkarības karam veltītās medaļas “Par Tēvzemi” un “Latvijas atbrīvošanas kara 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa”.
159.	Fotoalbums	Fotoalbumu skolotājam Xxxxxx Xxxxxxx par piemiņu dāvinājušas Meirānu pagasta Rupsalas skolas audzēknes 1919. gadā. Vēlāk skolotājs albumu papildinājis ar atklātnēm un pastkartēm par 1.pasaules kara gaitu un kara tēmu. Albumā izvietotas 63 mākslas un fotopastkartes: kara un cīņu sižeti (11), dažādu autoru gleznu reprodukcijas, ilustrētas latviešu tautas dziesmas (7), 1.pasaules kara cīņu, ierakumu un kritušo karavīru apbedījuma vietas (21), O.Kalpaka pēcnāves maska (1), pulkv. O.Kalpaka piemiņas vietas (4), Rīgas Brāļu kapu ansamblis (3), Latvijas	MVM 54106 Falb 169	36,5x21,0 cm

		Brīvības piemineklis (4), Latvijas Neatkarības kara piemiņas vietas (7): Rauna, Cēsis, Limbaži, Liepāja; Latvijas armijas kareivji, zīmējis X.Xxxxxxx (2).
160.	Priekšmets	Albums ādas vākos. Kapteiņa Xxxx Xxxxxxx veidots albums „Cīņā pret lieliniekiem 1919.–1920.” (rokraksts, shēmas) 1944. gadā Xxxxx Xxxxxxxx to paņēma līdzi, dodoties bēgļu gaitās uz Vāciju.	OMF 1643	35,8 x 28 x 2 cm
161.	Fotogrāfijas	Salonfotogrāfijas ar Latvijas armijas karavīriem. 1919.-1921. gads.	LNVM	Oriģināli, 3-4 gab., vēlams anonīmas, ar neatpazītiem karavīriem
162.	Dokuments	Diploms par Lāčplēša Kara ordeņa piešķiršanu Feofanam Radionovam (1896-1972) par kaujām pie Jaunjelgavas 1919. gadā. Diploms sabojāts 1941. gadā jūnijā, kratīšanas laikā Mežāres „Jaunzundānos”. F. Radionovam izdevās izvairīties no deportācijas.	AiVM M 224449/ 1	54x38,5 Dipoma gabali uzlīmēti uz vaskadrānas, teksts bojāts
163.	Priekšmets	Lāčplēša Kara ordenis, piešķirts Feofanam Radionovam (1896-1972) par kaujām pie Jaunjelgavas 1919. gadā.	AiVM M 22449/2	3,5x3,5 cm Sabojāta ordeņa emalja
164.	Fotogrāfija	Xxxxxxx Xxxxxxxxx (1896-1972) Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. 20. gs. 20. gadi. Fotogrāfs nezināms.	AiVM M 22584	13x9 cm
165.	Fotogrāfija	Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, kaprālis Xxxxxxx Xxxxxxx- Xxxxxxxxx, LKOK nr.3/709, vēlāk 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis. 1919. gads.	ANM- 14242/2 3	13,5x8,7 cm
166.	Pastkarte	Stilizēts Latvijas Republikas ģerboņa variants ar uzlecošu sauli un trim vārpām centrā. X.Xxxxxx zīmējums. Izdevis X.Xxxxxxx Rīgā. Adresēta X.Xxxxxxx aktīvajā armijā, sūtīta ar vēstuli.1920. g.	GVMM 19505	14x8,8 cm
167.	Pastkarte	Zīmēts Latvijas Republikas karogs spilgti sarkanā krāsā. Adresēts E. Leimaņa kungam Rankā, ar vēstuli. 1918. g.	GVMM 19506	8,7x13,8 cm
		Daļa priekšmetu var tikt ievietoti lielā pūra lādē, kāda varētu atrasties lauku dzīvojamās mājas bēniņos. Svarīgi uzsvērt, ka padomju laikā ar Neatkarības karu saistīti priekšmeti tika slēpti.		Pēc nepiecieša- mības tiks atlasīta no muzeju krājumiem

3.5. apakšsadaļa – interaktivitāte

Ierosinājums: spēle – ordeņa “izveidošana”, kombinējot elementus un krāsas.

4. sadaļa Latvijas jauncelsmes ideāli. Demokrātiskā republika 1920.– 1934.

Sadaļas ievadteksts:

Xxxxxxxxx Latvijas Republika raksturoja Latvijas pārtapšanu no ideāla un politisku mērķa par starptautiski atzītu suverēnu valsti kā dzīves ietvaru. Latvija kļuva par starptautisko attiecību subjektu, tika izveidota jaunās valsts politiskā un tiesību sistēma, atjaunota karā izpostītā saimniecība, veiktas nozīmīgas saimineciskās reformas. Latvija – tā ir demokrātiska valsts ar jaunām iespējām un pienākumiem tās sabiedrībai.

a) Latvijas Republikas pastāvēšanas pamatā bija demokrātiska pārvaldes sistēma, kas īsā laikā tika izveidota. Parlamentārās demokrātijas posmā līdz 1934. gada K. Xxxxxx valsts apvērsumam, Latvijas politiskās un sabiedriskās dzīves pamatā bija daudzveidība. Daudzveidība, dažādu uzskatu un izpausmju līdzāspastāvēšana veicināja pašiniciatīvas iespējas gan politikā un saimniecībā, gan kultūrā un sabiedriskajā dzīvē. Vienlaikus, kļūstot redzamiem jaunās demokrātijas trūkumiem un riskiem, radās šaubas par daudzpartiju sistēmas efektivitāti politikā.

b) Latvijas saimniecību raksturoja relatīvi strauja tās atjaunošanās. Tika izveidota stabila nacionālā valūta, pakāpeniski atrasti arī eksporta tirgi. Lauku attīstībā sākotnējo impulsu deva jaunsaimniecību veidošana pēc agrārās reformas. Par galveno izaicinājumu kļuva saimniecības efektivitātes un starptautiskas konkurētspējas veicināšana.

c) Latvijas kultūras dzīvē tika izmantotas brīvās izpausmes iespējas, attīstīta nacionālā kultūra. Vienlaikus Latvija iekļāvās arī Eiropas kultūras, politiskās un ekonomiskās dzīves norisēs, tā bija pilnvērtīga kontinenta daļa, tajā skaitā pārņemot jaunās kultūras un dzīvesveida iezīmes, kas raksturoja pēckara Eiropu ar tajā uzplaukstošo modernismu visās mākslu jomās.

Apraksts:

Sadaļā galvenais akcents ir dinamiskā jauncelsmes un daudzveidības tēma, rādot Latviju kā Eiropas kultūras, politikas un saimniecības pilnvērtīgu daļu.

Galvenais akcents likts uz kultūras dzīvi, akcentējot Latvijas kultūras iekļaušanos Eiropas kultūras tendencēs, spēju radīt izcilības. Tādēļ laikmeta aina veltīta modernistu izstādes nosacītai rekonstrukcijai un tēmām, kas saistītas ar Latvijas reprezentāciju pasaulē un

20. gs. 20.-30. gadu dzīvesveida laikmetīgajām iezīmēm.

Dzīvesstātsti un politiskais ievads veltīti daudzveidības tēmai un jauncelsmei – politikā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

4.1. apakšsadaļa politiskais konteksts “Politiskā daudzveidība un parlamentārisms”

Teksts:

• Orientējošs pārskats par būtiskākajiem politiskajiem procesiem un, kuri no 1920.- 1934. gadam ietekmēja jaundibinātās Latvijas valsts un sabiedrības attīstību;

• Akcentēt Latvijas Republikas valsts pamatstruktūru izveides procesu, kurš bija balstīts uz parlamentāras demokrātijas principiem;

• Uzsvērt, ka Latvijas jauncelsmē aktīvi līdzdarbojās indivīdi un sabiedrības grupas ar dažādu etnisko, sociālo izcelsmi un atšķirīgiem politiskajiem uzskatiem.

Apraksts:

Apakšsadaļa veidota kā brīvstāvošs stends ar ievadtekstu, hronoloģisku laika līniju, 4 iebūvētām vitrīnām un 1 iebūvētu digitālo ekrānu. Vitrīnās izvietotie eksponāti ataino: valsts pamatstruktūru izveidi, agrāro reformu un rūpniecības atjaunošanu, sabiedrības etnisko un kulturālo daudzveidību, kā arī Latvijas iesaisti Eiropas politiskajā arēnā.

Digitālajā ekrānā iekļauti 1.-4. Saeimas priekšvēlēšanu plakāti, kas atspoguļo politiskā spektra daudzveidību un sadrumstalotību.

Ievadstendu tematiski papildina telpas vizuālajā noformējumā izmantotie 20. gs. 20.-

30. gadu kultūras pasākumu plakāti (kopijas).

4.1.1. Sadaļas “Latvijas jauncelsmes ideāli. Demokrātiskā republika. 1920-1934” ievadteksts

4.1.2. Apakšsadaļas “Politiskā daudzveidība un parlamentārisms” ievadteksts

4.1.3. Laika līnija

• 1920. gada 1. maijs - Sanāk Satversmes sapulce - pirmais vēlētais Latvijas parlaments. Tā uzdevums ir izstrādāt jaunās valsts konstitūciju - Satversmi.

• 1920. gada 16. septembris - Stājas spēkā Likums par agrāro reformu. Valsts atsavina lauku lielsaimniecības, galvenokārt muižu īpašumus. Zemi sadala bezzemniekiem.

• 1921. gada 26. janvāris - Latviju atzīst de iure. Rietumeiropas lielvalstis atzīst Latvijas Republiku par pilntiesīgu starptautisko tiesību objektu.

• 1921. gada 22. septembris - Latviju uzņem Tautu savienībā - starpkaru perioda lielākajā pasaules valstu sadarbības un kolektīvās drošības organizācijā.

• 1922. gada novembris - Ievieš Latvijas nacionālo valūtu - latus un santīmus. Lats aizstāj pagaidu valūtu - Latvijas rubli.

• 1922. gada 7. novembris - Sanāk 1. Saeima. Nostiprinās parlamentārā demokrātija. Līdz 1934. gada valsts apvērsumam tiek ievēlēti četri Saeimas sasaukumi.

• [1924. gads - Latvijas sportisti pirmoreiz zem sarkanbaltsarkanā karoga pārstāv valsti I Ziemas Olimpiskajās spēlēs Šamonī un VIII Vasaras Olimpiskajās spēlēs Parīzē.]

• [1929. gada maijs-jūnijs - Latvijas valsts prezidents Xxxxxxx Xxxxxxx valsts vizītē apmeklē Zviedriju, atbildes vizītē Latvijā ierodas Zviedrijas xxxxxxx Xxxxxxx X.]

• 1929-1933 - Latviju skar pasaules ekonomiskā krīze. Samazinās ražošanas un tirdzniecības apjomi, pieaug bezdarbs.

• [1932. gada maijs - Apmeklētāju apskatei atklāj jaunizveidoto Etnogrāfisko brīvdabas muzeju Rīgā, pie Juglas ezera.]

4.1.4. Elements – iebūvētas vitrīnas un digitāls ekrāns “Politiskā daudzveidība un parlamentārisms”

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
1.Iebūvētā vitrīna: Nācijas pamati
1.	Plakāts	Plakāts ar Latvijas Republikas Satversmes tekstu un Valsts lielo ģerboni. 20. gs. 20. gadi. Paplašinātā anotācija (max. 50 vārdi) par Latvijas Republikas valstisko pamatstruktūru radīšanu 20. gs. 20. gados (Satversme, Saeima, prezidents, valsts institūcijas).	LNVM KD 63	69,8 x 51,1 cm Var eksponēt samazinātu kopiju, bet jābūt salasāmam Satversmes tekstam.
2.	Fotogrāfijas	Valsts prezidenti.
2. Iebūvētā vitrīna: Jauncelsme

3.	Priekšmets	Ēvele. Piederējusi LKO kavalierim Pēterim Ūbergam (1898-1975), izmantota būvējot ēkas Bebru pagasta „Pumpuros”; pēc 1955. gada lietota arī kolhoza darbos.	AiVM M 00000	00 x 0,7 x 7,5 cm
4.	Fotogrāfija	Spāru svētki LKO kavaliera J. Lavenieka jaunsaimniecībā, Aizkraukles pagasta „Karikstēs”. 20. gs. 20. gadi.	AiVM M 23499/1	9 x 14 cm
5.	Fotogrāfija	Zemes mērīšana Liepājas – Glūdas dzelzceļa plānošanas darbu laikā. 1925. gads. Paplašinātā anotācija (max. 50 vārdi) par 1. pasaules karā izpostītās zemes un rūpniecības atjaunošanu, Agrāro reformu laukos.	LDzM 3176- 075	11,5 x 8,3 cm
3. Iebūvēts digitālais ekrāns: Demokrātija
6.	Attēls vai priekšmets	Attēls vai priekšmets, kas attēlo vēlēšanu sistēmu
7.	Digitāls ekrāns	Digitāls ekrāns, kurā ik pēc 10 sekundēm nomainās attēli – kopā 25-30 digitalizēti politisko partiju plakāti un afišas, kas attēlo politisko procesu daudzveidību un 1.-4. Saeimas priekšvēlēšanu cīņas. Paplašinātā anotācija (max. 50 vārdi) par parlamentārās demokrātijas izveidi Latvijā 20. gs. 20. gados, daudzpartiju sistēmas raksturīgākajām tendencēm un problēmām.	plakāti no LNVM, RVKM u.c.	Tehnoloģiski risinājumi ekrāna darbībai
4. Iebūvētā vitrīna: Valsts struktūras
8.	Attēli un priekšmeti	Attēli un priekšmeti, kas ataino jaunās valsts struktūru un institūciju (Ministru kabinets, ministrijas, Latvijas Banka, Latvijas pasts, Latvijas Dzelzceļš, Valsts mākslas muzejs u.c.) dibināšanu. Paplašinātā anotācija (max. 50 vārdi)	LNVM
5. Iebūvētā vitrīna: Latvija Eiropā
9.	Dokuments	Konvencija starp Latviju un Lietuvu par valsts pārdalīto zemes vienību korroborāciju un likvidāciju. Apstiprināts ar Latvijas Republikas Valsts prezidenta Xxxxxxx Xxxxxx (1881-1944) un ārlietu ministra Xxxxx Xxxxxx parakstiem un Latvijas Republikas zīmogu. Latvijas alternāta oriģināls. Rīga, 1931. gada 22. aprīlis.	LNVM KD 1197	33 x 25 cm Iesējums ādas vākos
10.	Fotogrāfija	Zviedrijas xxxxxxx Xxxxxxx X un Latvijas Valsts prezidents Xxxxxxx Xxxxxxx pieņem Latvijas armijas parādi par godu Zviedrijas karaļa vizītei Latvijā. Fotogrāfs X. Xxxxxx. 1929. gada 30. jūnijs.	LNVM KF 3679	28,8 x 38,6 cm Eksponēt samazinātu kopiju
11.	Iespieddarbs	Valsts prezidenta Xxxx Xxxxxxx ielūgums	LNVM	[14 x 8 cm]

uz suareju Rīgas pilī par godu Igaunijas Valsts vecākā Jiri Jāksona vizītei un programma J. Čakstes pieņemšanai. 1925. gads.
Paplašinātā anotācija (max. 50 vārdi) par Latvijas Republikas iesaisti Eiropas un pasaules politiskajos procesos (starpvalstu sadarbība dažādās jomās, diplomātiskā darbība). VN 14572

Politiskā ievada stenda telpas daļas vizuālajam noformējumam var izmantot 20. gs. 20.-

30. gadu kultūras pasākumu plakātus (izdrukas oriģinālā izmērā):

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
		Telpas vizuālajam noformējumam – 20. gs. 20.-30. gadu afišas un plakāti:		skaits var variēt
12.	Afiša	Kuldīgas vācu vecāku savienības muzikāli- dramatiskam vakaram ar baleta priekšnesumiem Šillera zālē, Kuldīgā 1921. gada 3. decembrī.	KNM 33948	55 x 36 cm
13.	Afiša	Tautas lekcija ar gaismas bildēm Kuldīgā Kalna ielā 7, lektors K. Lauva ar gaismas bilžu kolekciju “Senie latvieši” un sena latviešu kultūra”. 20. gs. 20. gadu sākums.	KNM 29769	49 x 33,8 cm
14.	Afiša	Gulbenes novada IV Dziesmu svētki 1931. g. 14. jūnijā.	GVMM 2118	50x70 cm
15.	Plakāts	Tukuma pilsētas skaistajā parkā/ Latvijas Kara Invalīdu Palīdzības biedrība sarīko/ Grandiozu/ Sporta un cirka izrādi. 1925. gads.	LNVM PPL 14	50 x 32 cm
16.	Plakāts	Viktorijas dārzā Latvijas profesioneli cīkstoņi - atleti. 1926. gads.	LNVM PPL 451	63,8 x 49,8 cm
17.	Plakāts	Visiem jāredz! Tukuma skaistajā parkā kino-balli ar divertismentu. 1928. gads.	LNVM PPL 453	55,8 x 35,8 cm
18.	Plakāts	Futbola sacīkste starp 1. Jelgavas Sporta Biedr. - Jelgavas Futbola kluba. 1928. gads.	LNVM PPL 457	50 x 35 cm
19.	Plakāts	Veclaicenes igauņu tautības pamatskolu padome sarīko koncertu - teātri. 20. gs. 20.-30. gadi.	LNVM PPL 460	48,5 x 34,5 cm
20.	Plakāts	Majoru Jūras paviljons/ Vasaras karalienes vēlēšanas. 1928. gads.	LNVM PPL 463	24,5 x 17,5 cm
21.	Plakāts	Skultes Labdarības biedrība sarīko zaļuma svētkus. 20. gs. 20.-30. gadi.	LNVM PPL 466	49,5 x 32 cm
22.	Plakāts	Gaismas - teātris „Stars”/ Liela grandioza dubultprograma 2 serijas vienā vakarā. [1927. gads.]	LNVM PPL 471	46,7 x 28,7 cm
23.	Plakāts	Jaunlatgales apriņķa II Robežapsardzības	LNVM	55 x 25,5 cm

		rajons sarīko Radavas muižā Tautas svētkus. 1927. gads.	PPL 478
24.	Plakāts	Svētes Sadraudzīgā biedrība sarīko Jāņu dienā 24. jūnijā 1928. g. Svētes pils skaistajā parkā Zaļumu svētkus.	LNVM PPL 492	50 x 32 cm
25.	Plakāts	Daugavpils Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība sarīko 2 dejas vakarus. 20. gs. 20.-30. gadi.	LNVM PPL 514	64,3 x 49,7 cm
26.	Plakāts	Bulduru Brīvprāt. Ugunsdzēs. Biedr. sarīko 24. jūnijā 1926. g./ Tradicionelu Jāņu balli.	LNVM PPL 518	68 x 50 cm
27.	Plakāts	Krievu Kultūras Izglītības Sekcija pie RABCB svētdien, 22. maijā 1927. g. „Belorusskaja chata” telpās/ Referat/ „Zocialisms un strādnieku šķira”/ Drampulciņš izpildīs: „Šarade Nr. 7.”	LNVM PPL 520	70 x 50,2 cm
28.	Plakāts	Sporta b-ba „Makkabi” Šosejas ielā Nr. 7., svētdien, 15. maijā, notiks sabiedriska tiesa par pēdējiem notikumiem „Makkabi” b-bā. 20. gs. 20.-30. gadi.	LNVM PPL 523	49,6 x 82 cm
29.	Plakāts	1927. g. 15. maijā, Krāslavas latviešu kluba telpās/ Valsts Daugavpils baltkrievu vidusskola sarīko grandiozu izrādi- koncertu.	LNVM PPL 526	64 x 50 cm
30.	Plakāts	Vācu komēdija/ Vācu operetes telpās. 20. gs. 20.-30. gadi.	LNVM PPL 533	45,2 x 32,8 cm

4.2. apakšsadaļa laikmeta aina “Jaunā Latvija kā Eiropas daļa. Mākslas izstādes rekonstrukcija”

Teksts:

Latvijā mākslas un kultūras dzīve 20. gs. 20.-30. gados pilnasinīgi izmantoja jaunās brīvības sniegtās iespējas, tiecās nodrošināt arī valsts atbalstu tai un pierādīt, ka tā ir priekšzīmīgs veids starptautiskajai reprezentācijai.

Kara konflikta rezultātā dzimusī jaunā Latvijas valsts sevi pieteica ne tikai kā politisku spēku, bet arī mainīja izpratni par vērtībām. Mākslā sevi pieteica jauna paaudze, kurai aktuālā bija Eiropas modernisma apguve, jaunu vērtību sistēmas radīšana. Tiekšanās apliecināt Latviju kā Eiropas daļu veicināja intensīvu kultūras impulsu – tiešu un netiešu – apmaiņu.

Laika gaitā 20. gs. 20.-30. gados arī ārzemēs Latvijas māksla guva jaunas – starptautiski atzītas kvalitātes. Augstais mākslinieciskais sniegums kļuva par valsts ārpolitikas un kultūras kopīgu panākumu Lai gan izstāžu veiksmes laiks sakrita ar vēlākajiem, autoritārisma gadiem, tomēr panākumus guva pati latviešu māksla, skates parādīja, ka kultūra un māksla var stāvēt pāri politikai.

Apraksts:

Laikmeta raksturojumā kā centrālā tēma izvēlēta kultūras dzīves orientēšanās uz moderno Rietumu kultūras vidē, kas ļauj vilkt paralēles arī ar arī politisko, saimniecisko sadarbības virzienu meklēšanu šajā virzienā. Kultūras kontaktu vēsturikso nozīmi rāda atsevišķi eksponēts retrospektīvs skats uz Latvijas kultūras dzīves orientēšanos uz demokrātisko Rietumu pasauli (gan vēsturiskā ziņā kā, piemēram, latviešu intelektuālie žurnāli 20. gs. sākumā; gan arī turpmākajās desmitgadēs – ārzemju literatūras tulkojumi kā alternatīva pasaule padomju periodā).

Laikmeta ainas centrā ir Latvijas modernistu (Ekspresionistu (Rīgas) grupas) agrīnas

20. gs. 20. gadu izstādes rekonstrukcija. To papildina atsevišķi sadaļā risinātas tēmas par Latvijas kultūras starptautiskajiem kontaktiem, to veidošanu kultūras jomā un laikmetīgo tendenču izpausmēm sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Pēctecības jeb hronoloģisku caurviju tēmu sadaļā veido ieskats latviešu valodā tulkotajā daiļliteratūrā, kas parāda vēsturiskos kontaktus ar Skandināvijas, vācu zemju, Rietumeiropas literatūru.

Kopumā šīm tēmām jārada priekšstats par dinamiskas, modernas, uz jauno orientētas Latvijas veidošanu un arī vizuāli/emocionāli dominējošajam jābūt nevis lokālajam un latviskajam bet starptautiskajam, vispārējam, kas pārinterpretēts un attīstīts Latvijā.

4.2.1. elements – brīvstāvošu priekšmetu grupa/rekonstrukcija “Mākslas izstādes rekonstrukcija”

Teksts:

Pēc 1. pasaules kara mākslinieki no Krievijas pamazām atgriezās dzimtenē un 1919. gada vasarā nodibināja mākslinieku apvienību ar suģestējošu nosaukumu – Ekspresionisti (1919) – tajā apvienojās Ģederts Eliass, Jēkabs Kazāks, Oto Skulme, Romans Suta, Niklāvs Strunke, Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns un no tālienes – parīzietis Jāzeps Grosvalds.

Pēc kopīgām izstādēm Pēterburgā un Maskavā, būtiska bija Ekspresionistu grupas dalība Retrospektīvajā izstādē Rīgas pilsētas muzejā, savukārt, Jēkaba kazarmas Rīgas centrā pie jaundibinātā Latvijas Kara muzeja, kļuva par vienādi domājošo nosacītu mākslinieku koloniju. Ekspresionistu grupa 1920. gadā tika pārdēvēta par Rīgas mākslinieku grupu.

1920. gadā Rīgas mākslinieku grupas izstāde Rīgas pilsētas mākslas muzejā – bija nozīmīgs fakts un mākslas dzīvē un grupas sasniegums, jo arī vietējā publika un inteliģence pakāpeniski spēja saprast un pieņemt šo jauno mākslu. Arī vēlāk Rīgas mākslinieku grupa izstādes rīkoja katru gadu (līdz pat 1940. gadam) un ar laiku no vietēja mēroga avangarda grupas tā aizvien vairāk atspoguļoja 20.-30. gadu mākslas dzīves tendences kopumā – atgriešanos pie reālisma un mērenākus uzskatus.

Taču tieši modernisma ienākšana veicināja to, ka Latvija un latviskais kultūrā pārkāpa nacionālās robežas, ierastos priekšstatus par “latvisko”. Tā bija būtiska lappuse nacionālās kultūras izaugsmē, jo nācija nevarēja būt sakņota tikai šaurā (etniskā) kopībā un tās vēsturiskajā pieredzē.

Apraksts:

Izstādes inscenējums ir konceptuāls akcents, kurā vēstures stāsts iegūst vizuālu vēstījumu. Mākslinieki šajā laikā izteica emocionālās noskaņas, meklē jaunas izteiksmes formas, kā arī tieši un netieši iesaistās arī valsts veidošanas procesos, apliecina jauno valsti kā Eiropas kultūras procesu sastāvdaļu. Izstāde un modernistu darbi tajā pastarpināti apliecina Latvijas ambīcijas, dinamismu, vēlmi ne tikai svinēt nacionālās uzvaras, bet kļūt par Eiropas un pasaules pilnvērtīgu daļu.

Gleznas, grafikas, fotogrāfijas rada noslēgtas izstāžu zāles iespaidu, atdalītu no citām sadaļām un tēmām un tajā darbi izlikti pēc 20. gs. 20. gadu mākslas ekspozīcijai atbilstošiem principiem. Tiek radīts nosacīts izstādes dizains un muzejiska vide – scenogrāfisks inscenējums. Skatītājs kļūst par izstādes apmeklētāju.

Sadaļu papildina izstāžu fotogrāfijas un Rīgas mākslas grupas fotoportreti, kas izmantojamas kā izstādes papildinājums, paskaidrojums.

Oriģinālajām gleznām, iekārtojot retrospektīvo izstādi, jābūt uzstādītai signalizācijai.

Eksponāti

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
31.	Glezna	Jēkabs Kazaks. Peldētājas (Panno Nr. 1). 1917. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM	73,5 x 70 cm. Jāuzstāda

			GL-467	signalizācija .
32.	Glezna	Jēkabs Kazaks. Bēgļi (Panno Nr. 2). 1917. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-5710	73,5 x 71,5 cm. Jāuzstāda signalizācija .
33.	Glezna	Jāzeps Grosvalds. Mirstošais kareivis. 1917. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-2742	129,5 x 88 cm. Jāuzstāda signalizācija .
34.	Glezna	Jāzeps Grosvalds. Strēlnieki blindāžā. 1917. Audekls, tempera.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-2860	53 x 57 cm. Jāuzstāda signalizācija .
35.	Glezna	Valdemārs Tone. Sieviete ar balodi. 1919. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-768	81 x 66 cm. Jāuzstāda signalizācija .
36.	Glezna	Valdemārs Tone. Peldētāja (Pliknis). 1920. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-4391	90 x 55 cm. Jāuzstāda signalizācija .
37.	Glezna	Romans Suta. Klusā daba ar zāģi. 1922. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-5586	98,5 x 68,5 cm. Jāuzstāda signalizācija .
38.	Glezna	Romans Suta. Jūrmala. 1922. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-5410	49 x 63 cm. Jāuzstāda signalizācija .
39.	Glezna	Aleksandra Beļcova. Sieviete ar plīvuru. 1920. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-3407	89,5 x 81 cm. Jāuzstāda signalizācija .
40.	Glezna	Ģederts Eliass. Sēdoša sieviete. 1923. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-919	95 x 66 cm. Jāuzstāda signalizācija .
41.	Glezna	Ģederts Eliass. Ceriņi zied. Ap 1918– 1919. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM- 4732	67 x 86 cm. Jāuzstāda signalizācija .
42.	Glezna	Ludolfs Liberts. Lauku sievas. 1923. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-5564	101 x 69 cm. Jāuzstāda signalizācija .
43.	Glezna	Ludolfs Liberts. Iela. 1921. Audekls, eļļa..	LNMM, kol. Nr.	102 x 65,5 cm.

			VMM GL-5529	Jāuzstāda signalizācija .
44.	Glezna	Jānis Liepiņš. Logs. 1928. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-4936	100 x 60 cm. Jāuzstāda signalizācija .
45.	Glezna	Jānis Liepiņš. Cīkstoņi. 1928. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-3856	91 x 71 cm. Jāuzstāda signalizācija .
46.	Glezna	Niklāvs Strunke. Operas laukums Rīgā. 1930. Audekls, eļļa..	LNMM, kol. Nr. VMM GL-253	25,5 x 22 cm Jāuzstāda signalizācija .
47.	Glezna	Oto Skulme. Parīzē. 1922. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-5273	102 x 90 cm. Jāuzstāda signalizācija .
48.	Glezna	Leo Svemps. Klusā daba ar siļķi. 1922. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-4175	42 x 55 cm. Jāuzstāda signalizācija .
49.	Glezna	Konrāds Ubāns. Bēgļi. 1917. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-4796	97 x 76 cm. Jāuzstāda signalizācija .
50.	Glezna	Konrāds Ubāns. Sievietes zem kokiem. 1920–1923. Audekls, eļļa.	LNMM, kol. Nr. VMM GL-5379	71 x 92 cm. Jāuzstāda signalizācija .
51.	Grafika	Jēkabs Kazaks. Ievainotā pārsiešana. No albuma “Ekspresionisti” 1919. Papīrs, linogiezums.	LNMM, VMM GR-749	21,8x17,2 xx.Xx albuma. Augstas kvalitātes kopija; Norādītie izmēri, atbilst oriģinālajam darbam.
52.	Grafika	Jēkabs Kazaks. Sieviete ar ievainoto plecos. No albuma “Ekspresionisti” 1919. Papīrs, linogiezums.	LNMM, VMM GR-762	19x18 cm. Norādītie izmēri, atbilst oriģinālajam darbam.

53.	Grafika	Otto Skulme. Pilsēta. No albuma “Ekspresionisti” 1919. Papīrs, linogiezums.	LNMM, VMM GR-755	25,9x32 cm. Norādītie izmēri, atbilst oriģinālajam darbam.
54.	Grafika	Otto Skulme. Kompozīcija. No albuma “Ekspresionisti” 1919. Papīrs, linogiezums.	LNMM, VMM GR-756	25,9x32 cm. Norādītie izmēri, atbilst oriģinālajam darbam.
55.	Grafika	Niklāvs Strunke. Lapa no “Ekspresionistu mapes”. 1919. Papīrs, linogriezums.	LNMM, VMM GR-751	33x41,5 cm. Norādītie izmēri, atbilst oriģinālajam darbam.
56.	Grafika	Niklāvs Strunke. Kafija. No albuma “Ekspresionisti” 1919. Papīrs, linogiezums.	LNMM, VMM GR-757	25,9x32 cm. Norādītie izmēri, atbilst oriģinālajam darbam.
57.	Grafika	Romāns Suta. Mītiņš. No albuma “Ekspresionisti” 1919. Papīrs, linogiezums.	LNMM, VMM GR-759	31,8x25,8 cm. Norādītie izmēri, atbilst oriģinālajam darbam.
58.	Grafika	Romāns Suta. Bēres. No albuma “Ekspresionisti” 1919. Papīrs, linogiezums.	LNMM, VMM GR-760	25,9x32 cm. Norādītie izmēri, atbilst oriģinālajam darbam.
59.	Grafika	Voldemārs Tone. Sieviete. No albuma “Ekspresionisti” 1919. Papīrs, linogiezums.	LNMM, VMM GR-763	32x25,9 cm. Norādītie izmēri, atbilst oriģinālajam darbam.
60.	Grafika	Voldemārs Tone. Divas sievietes. No albuma “Ekspresionisti” 1919. Papīrs, linogiezums.	LNMM, VMM GR-761	32x5,9 cm. Norādītie izmēri, atbilst

				oriģinālajam darbam.
61.	Grafika	Konrāds Ubāns. Sieviete. No albuma “Ekspresionisti” 1919. Papīrs, linogiezums.	LNMM, VMM GR-766	32x25,9 cm. Norādītie izmēri, atbilst oriģinālajam darbam.
62.	Grafika	Konrāds Ubāns. Bēgļi. No albuma “Ekspresionisti” 1919. Papīrs, linogiezums.	LNMM, VMM GR-750	41,5x33 cm. Norādītie izmēri, atbilst oriģinālajam darbam.
63.	Fotogrāfija	Skati no Rīgas mākslinieku grupas pirmās izstādes Rīgas pilsētas mākslas muzejā. 1920. 2. fotogrāfijā no kreisās: Oto Skulme, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone, Eduards Lindbergs, stāv: Romans Suta.	LNMM, JGM (Jāzepa Grosvald a memoriāl ā kolekcija )	1-5 fotogrāfijas. Piedāvāto fotogrāfiju palielinātas izdrukas, var izmantot pie apakšsadaļas ievadteksta
64.	Fotogrāfija	Valdemārs Tone Jēkaba kazarmās. 1917.	LNMM fotoarhīv s Oriģināls LVA (F769_A 1_L216_ P25033)	Var eksponēt kopijas
65.	Fotogrāfija	Rīgas grupas mākslinieki kafejnīcā “Sukubs” . 1920. No kreisās: Valdemārs Tone, Niklāvs Strunke, Oto Skulme, Romans Suta	LNMM, SBM	Var eksponēt kopijas
66.	Fotogrāfija	Rīgas grupas mākslinieki “Sukubā”. 1919. No kreisās: Romans Suta, Niklāvs Strunke, Valdemārs Tone, Jēkabs Kazaks, Konrāds Ubāns, Oto Skulme.	LNMM fotoarhīv s	Var eksponēt kopijas
67.	Fotogrāfija	Skati no Rīgas mākslinieku grupas pirmās izstādes Latvijas Valsts mākslas muzejā. 1923.	LNMM fotoarhīv s	Var eksponēt kopijas
68.	Fotogrāfija	Rīgas grupas 10 gadu jubilejas izstādi iekārtojot. 1930.	LNMM fotoarhīv s	Var eksponēt kopijas
69.	Plakāts	Rīgas grupas pirmās izstādes plakāts. 1920.	LNB	Var eksponēt kopijas
70.	Ielūgums	Ielūgums Kārlim Dēķenam uz Rīgas mākslinieku ekspresionistu izstādes	LNVM VN	Var eksponēt

atklāšanu. 1920. gads. 14363 kopijas

4.2.2. elementu grupa ekrāns/stends/vitrīna “Latvijas māksla un kultūra pasaulē”

Teksts:

20. gs. 20.-30. gados Latvijas popularizēšanā ārzemēs iesaistījās sabiedriskie darbinieki, literāti, zinātnieki, mākslinieki, politiķi, tautsaimnieki, žurnālisti un diplomāti.

Pēc 1. pasaules kara beigām mākslai un diplomātijai atkal bija uzdevums raisīt starpvalstu sarunas un apliecināt nacionālo identitāti starptautiskajā telpā. Arī Latvijas māksliniekiem radās iespēja ceļot, apmeklēt nozīmīgus mākslas centrus un reizē – pārstāvēt savu jauno valsti. Par to liecina, piemēram, 1925. gada Starptautiskās dekoratīvās un industriālās mākslas izstādes (Exposition Internationale des Arts décoratifs et industriels) sarīkošana. Francijas valdība uzaicināja izstādē piedalīties arī Latviju un tā kļuva par pirmo plašo starptautisko izstādi, kurā laurus plūca Latvijas mākslinieki.

Latvijas pirmā valsts reprezentācija – kopīgā mākslas izstāde – notika 1927. gadā Stokholmā, Zviedru mākslinieku namā. Tajā pašā 1927. gadā Rīgas pilsētas mākslas muzejā notika zviedru mākslas izstāde. Zīmīgi, ka mākslas reprezentācija ievadīja turpmāko Zviedrijas un Latvijas sadarbību, kas vainagojās ar abu valstu apmaiņas vizītēm augstākajā līmenī. Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals viesojās Zviedrijā 1929. gada maijā savukārt Zviedrijas karalis Gustavs V ieradās atbildes vizītē Latvijā 1929. gada jūnijā.

20. gs. 30. gados Rīgas pilsētas mākslas muzejā atvēra Polijas, Norvēģijas (abas 1934), Somijas (1935) un Dānijas (1936) mākslas ekspozīcijas, 1939. gadā bija skatāma Francijas modernās mākslas izstāde. Latvija, Lietuva un Igaunija savu mākslu un tradicionālo kultūru rādīja Parīzes izstādē Trokadero pilī Parīzē 1935. gadā. Parīzē un Londonā 20. gs.

30. gadu otrajā pusē notika vēl vairākas izstādes.

Bez vizuālās un lietišķās mākslas Latvijas vārdu pasaulē popularizēja arī mūziķi, sportisti, tika izdoti literatūras tulkojumi, arī veicināts tūrisms un Latvijai veltītu izdevumu iznākšana svešvalodās.

Apraksts:

Stendam/izdrukai/vitrīnai ir jārada iespaids par Latvijas starptautiskās reprezentācijas un tās panākumu daudzveidību un nozīmi. Kopējā izstādes struktūrā šī stāsta epizode rāda Latviju kā Eiropas daļu – faktu, kas ir īpaši nozīmīgs kontrastā ar Latviju kā aizliegto, okupēto valsti pēc 2. pasaules kara.

Stendu/vitrīnu veido: interaktīvs skārienjutīgs ekrāns, kurā pieejama informācija par Latvijas reprezentācijas pasākumiem ārzemēs un svarīgākajām ārvalstu reprezentācijas norisēm Latvijā 20. gs. 20.-30. gados; kā arī izdruka/vitrīna, kurā eksponētas fotogrāfijas, plakāti, dokumenti un lietiskie priekšmeti.

4.2.2.1. elements – interaktīvs skārienjutīgs ekrāns “Latvijas reprezentācija ārvalstīs”

Apraksts:

Skārienjutīgs ekrāns (horizontāls vai vertikāls), kurā pieejamas divas izvēles funkcijas – Eiropas karte un laika līnija. Izvēloties valsti vai norises laiku, apmeklētājs var ar tekstuālas un vizuālas informācijas palīdzību iepazīt Latvijas reprezentācijas pasākumus ārzemēs – izstādes, koncertus, citus pasākumus, x.xx. aplūkojot fotogrāfijas un citus muzeju krājuma priekšmetus.

Ekrāna galvenā ideja – parādīt Latvijas mākslas un kultūras saikni ar Eiropas centriem un tās daudzveidību.

4.2.2.2. elements – stends/vitrīna “Latvijas reprezentācijas pasākumi ārvalstīs”

Apraksts:

Vitrīnai jārada kopiespaids par Latvijas starptautiskajiem panākumiem kultūrā, tās reprezentācijas centieniem.

Priekšmeti grupēti tematiski, izceļot (1) Latvijas mākslas un kultūras piedalīšanos starptautiskos pasākumos un (2) Latvijas valsts popularizēšanas pasākumus tūrisma un informācijas jomā.

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
		Latvijas māksla un kultūra pasaulē
71.	Dokuments	Vispasaules saimniecības sasniegumu izstādes diploms, pasniegts arhitektam, māksliniekam Sergejam Antonovam par "Grand Prix" balvas iegūšanu XIX grupā 107. klasē. Beļģija, 1935. gads.	VRVM 90919/2	49,8 cm	x	65,2
72.	Dokuments	Francijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Parīzes Starptautiskās mākslas un tehnikas izstādes 15. bis klases “Radio satiksme. Radiofoni. Televīzija” sadarbības partneru kategorijas zelta medaļas diploms, pasniegts Irbītis kungam, Valsts Elektrotehniskās rūpnīcas Rīgā, darbiniekam. Parīze, 1937. gads.	VRVM 134976	41,5 cm	x	61,4
73.	Fotogrāfija	Latvijas paviljons Briselē EXPO 1935. gadā. Arhitekts Sergejs Antonovs.	ArM A1-34	9.0x12.0 1 ārskatu un 2 iekšskatus
74.	Fotogrāfija	Baltijas valstu tautas mākslas izstāde Parīzē Trokadēro muzejā (The Musée d'Ethnographie du Trocadéro). 1935. gads.	LNVM jaunieg uv- Trokad ero- 1935	9x13 cm Kopā 19 foto Atlasīt pēc vajadzības
75.	Stikla vāze	Romana Sutas mets. Iļģuciema stikla fabrika, ap 1937. gadu Eksponēta 1937. gada Pasaules Dekoratīvās mākslas un moderno tehnoloģiju izstādē Parīzē Latvijas ekspozīcijā kopējā Baltijas valstu paviljonā (atklāts 1937. gada 17. jūnijā); piešķirta augstākā godalga Grand Prix. Stikls	LNVM CVVM 24775 VL 3565	d- 16,5 cm h – 38 cm Vitrīnā
76.	Porcelāna vāze	Romana Sutas mets. Akciju sabiedrība “M. S. Kuzņecovs”; ap 1937. gadu Godalgota 1937. gada Pasaules Dekoratīvās mākslas un moderno tehnoloģiju izstādē Parīzē Porcelāns	LNVM CVVM 24776 VL 3566	d- 27,5 cm h – 40,5 cm Vitrīnā
77.	Ordenis	Francijas Akadēmiskā Palmas zara ordenis Ernestam Feldmanim par franču	Teātra M	3.5x 3.0 Vitrīna

		komēdiju iestudējumiem latviešu teātrī. 1930. gads.	RTMM 161438
78.	Diploms	Goda diploms „Dailes teātrim” par dalību Starptautiskajā dekoratīvo mākslu un moderno industriju izstādē Parīzē 1925. gadā, kurā tika izstādīti 20 Dailes teātra Eduarda Smiļģa inscenējumā tapuši scenogrāfa Jāņa Munča maketi.	Teātra M RTMM 283639/ 2	50.3x63.7 Ierāmēts, iestiklots
79.	Fotonegatīvs	Skats no R.Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” Dailes teātrī. Režisors E. Smiļģis, scenogrāfs J. Muncis. 1923. gads.	RMM 203294\ 2	Kopiju
80.	Fotonegatīvs	T. Reitera koris ceļā no Varšavas. 1927. gads.	RMM N 32853	Kopiju
		Latvijas tēls un informācija par Latviju
81.	Plakāts	“Aplankykite puikia kaimynu šali Latvija!” Mākslinieks Alfrēds Švedrēvics. 1935. g. Iekšlietu ministrijas Tūrisma biroja izdevums. Iespiests: A/S “Ernst Plates”.	VRVM 149497	100,5 x 66 cm
82.	Brošūra	“Latvia”. Rīga, 20. gs. 30. gadu 2. puse.	LNVM CVVM 208896	20 x 25,5 cm
83.	Buklets	“Latvia/ Lettland.” 20. gs. 20. gadi.	LNVM CVVM 204433	23,1 x 10,9 cm Ir pieejami arī citi bukleti un brošūras pēc vajadzības.
84.	Grāmata	“La Lettonie pittoresque et sa vie actuelle” – Gleznainā Latvija, franču val. 1927. gads.	LNVM CVVM 221313	Apm. 20x30 cm
85.	Grāmata	“Ilustrierter Fuhrer durch Lettland” – Ilustrēts ceļvedis pa Latviju. 1925. gads.	LNVM CVVM 240978	Apm. 20x30 cm

4.2.3. elements – stends/vitrīna “Latvija un Rietumi – intelektuālās saiknes”

Teksts:

Baltijas vēsturiskās saiknes ar Centrālo un Rietumeiropu veidojušās vācbaltiešu

kultūras kontaktu iespaidā. Pirmie latviešu laicīgās literatūras tulkojumi un lokalizējumi nāca no vācu oriģināltekstiem, arī izglītība un intelektuālā vide Baltiju cieši saistīja ar Eiropas norisēm.

Neskatoties uz to, ka gandrīz divus gadsimtus Latvijas teritorijas lielākā daļa atradās Krievijas impērijas sastāvā, tikai 19. gs. izskaņā veidojās intensīvāki kultūras kontakti ar Krieviju, palielinājās krievu literatūras tulkojumu apjoms latviešu valodā. Arī 20. gs. sākumā pirmie latviešu intelektuālie žurnāli – “Stari”, “Domas”, “Zalktis” un citi latviešu lasītāju ieveda Rietumeiropas aktualitāšu pasaulē.

Likumsakarīgi, ka arī topot Latvijas valstij pārvaldes, likumdošanas, kultūras un izglītības organizēšanas paraugi tika meklēti Centrālajā un Rietumeiropā. Turpinājās vai tika veidoti kontakti ar Eiropas intelektuālajiem centriem, ko stiprināja Latvijas Kultūras fonda finansēto radošo komandējumu iespējas. Kā 20. gs. 20.-30. gadu Latvijā, tā, paradoksālā kārtā

arī padomju Latvijā, liels iespaids bija Rietumu literatūras tulkojumiem un to atkārtotiem izdevumiem.

Apraksts:

Vitrīna iecerēta kā grāmatplaukts, kurā parādīti tulkotās Eiropas literatūras apjoms latviešu valodā no 19. gs. beigām līdz mūsdienām, lai hronoloģiskā griezumā cauri laikiem parādītu Latvijas sabiedrības intelektuālos kontaktus, to ģeogrāfiju, kas tieši vai netieši likumsakarīgu un loģisku padara Latvijas mērķi atgriezties Centrālās un Rietumeiropas politiskajā un kultūras apritē 20. gs. 90. gados.

Grāmatu atlasi (apjomu) un šī plaukta iekārtošanu var variēt atbilstoši mākslinieciskajai iecerei, papildinot to arī ar citiem eksponātiem.

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
86.	Grāmatu sērija	“Universālā bibliotēka” A.Gulbja apgādībā Pēterburgā 1911.-1913. gads. Vāki pēc J. Madernieka zīmējuma. Visa sērija, 74 kabatas formāta izdevumi.	GVMM 12768:1 -74	14,5x9,5 cm
87.	Iespieddarbs	Izdevniecības “Grāmatu draugs” lēto romānu sēriju pasūtījuma pastkarte. Rīga, 20. gs. 30. gadi.	VRVM 98229	9,3 x 13,9 cm
88.	Manuskripti	Skandināvu literatūras tulkojumu manuskripti latviešu valodā.	RMM	1-2 vienības
89.	Grāmatu sērija	“Grāmatu draugs”, “Universālās bibliotēkas” vai citu sēriju daiļliteratūras izdevumi latviešu valodā. 20. gs. 20.- 30. gadi.	RMM	Pēc vajadzības
90.	Žurnāli	“Domas”, “Zalktis”, “Izglītība”, “Austrums”. 19. gs. beigas-20. gs. sākums.	LNVM	Pēc vajadzības
91.	Grāmatas	Tulkotā literatūra latviešu valodā padomju periodā.	RMM	Pēc vajadzības

Grāmatplaukta vitrīnu var papildināt iekārtošanas laikā pēc nepieciešamības, x.xx. ar fotogrāfijām, žurnāliem u.c. pēc vajadzības un atkarībā no telpas iespējām.

4.2.4. elements – stends/vitrīna “Modernie divdesmitie – Latvija un Eiropas dzīvesstils”

Teksts:

20. gs. 20. gadu otrajā pusē Latvijā bija iestājies nosacīts stabilizācijas posms. Sekmīgi darbojās valsts veidošanas laikā dibinātās kultūras un izglītības iestādes – Latvijas Konservatorija, Latvijas Mākslas akadēmija, Kultūras fonds, Valsts mākslas muzejs, Valsts Vēsturiskais muzejs.

Pēc Neatkarības kara beigām un pirmo reformu ieviešanas Latvijas sabiedrība pirmoreiz Latvijas pastāvēšanas vēsturē varēja pievērsties normālai ikdienas dzīvei, sabiedrisko un kultūras norišu attīstīšanai. Latviju – gan Rīgu, gan citas pilsētas un laukus raksturoja daudzveidīgs kultūras piedāvājums un organizācijas (biedrības, klubi).

20. gs. 20. gados Rīga un Latvija veidojās par daudzveidīgu kultūras kontaktu centru arī dažādo etnisko minoritāšu, politisko pārliecību un intelektuālo interešu ziņā. Latvijā dzīvoja vēsturiskās minoritātes – vācieši, krievi, ebreji, poļi, lietuvieši, baltkrievi – kas veidoja savas nacionālās organizācijas, skolas. Rīga pēc padomju režīma nostiprināšanās Krievijā kļuva arī par nozīmīgu krievu emigrācijas centru.

Latvijā 20. gs. 20.-30. gados ienāca karnevālu un džeza mode, auga kino nozīme kultūrā, nemainīgi aktuālas bija balles, teātra spēlēšana, auga sporta pasākumu popularitāte.

Apraksts:

Vitrīnai/vitrīnu grupai un/vai izdrukām ir sadzīves un kultūras norišu līmenī jāturpina

20. gs. 20.-30. gadu kultūras kontaktu tēma – kino, mūzikā, arī arhitektūrā, dzīvesstilā – liela nozīme bija Rietumeiropas paraugiem un interesēm.

Vitrīnā priekšmeti grupējami tematiski, tos var papildināt izdrukas, skaņu efekti u.c.

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
		Modernais kultūrā, ikdienā (kino, mūzika, arhitektūra)
		[MŪZIKA]
92.	Priekšmets	Radio uztvērējs. 20. gs. 20.-30. gadi.	LNVM	Atskaņot laikmetam raksturīgus skaņdarbus (LNB ieraksti)
93.	Katalogs	“Mūzika pēc patikas Bellacord-Electro platēs.”. 20. gs. 20.-30. gadi.	LNVM KD 82
94.	Mūzikas instruments	Alta saksafons. V.KOHLERTS SÖHE/ GRASLITZ. 20.gs.s.	VRVM 128652	g-64,2 cm
95.	Fotogrāfija	Kuldīgas pilsētas pūtēju orķestris uz Šmēdiņa gatavotā velosipēda. 1925.- 1926. gads.	KNM 14216	11,1 x 17 cm
96.	Fotopastkart e	Gulbenes amatnieku biedrības deju orķestris „Melodija”, vadītājs Arnolds Limmans. 1930. g. Foto R. Cielava Gulbenē	GVMM 3825, 3826	13,5x8,5 cm
97.	Fotogrāfija	Ansamblis “The Savoy Band” Latviešu biedrības namā Krāslavā, Rīgas ielā. No kreisās: 4. -Bronislavs Vorslovs (ar bandžo; 2. pasaules kara nogalē meža brāļu vienības komandieris Kaplavas pagastā); 5. - Konstantīns Girdo (stāv ar vijoli); 6. - Solomeja Vorslova (pie klavierēm); 7. - Boļeslavs Murāns (stāv ar vijoli). 23.04.1934., Gasseļa foto ateljē, Krāslava	KVMM 13374	13,7 x 8,7 cm
98.	Iespieddarbi	Žurnāli “Laiks”, “Atpūta”, “Kino”,	LNVM jaunieg uv-15, 16, 18, 22
		[KINO]
99.	Fotoatklātne	Pastkarte. Operdziedātājs “Mariss Vētra filmā “Pavasara pasaka”. 00.xx. 30. gadi. Fotogrāfs nezināms	LFM 4165/10 3	8,4x13,4
100.	Fotoatklātne	Pastkarte “Luise Rainer – Paul Muni filmā “Laba zeme””, sūtīta kā vārda dienas apsveikums A. Zariņa kundzei. 1939. g. Izd. Em. Benjamiņa.	LFM 12743	8,7x13,5
101.	Afiša	Filmas “Vilkiem mests laupījums” afiša.	RMM	62,5x49,2

		1929. gads.	220278
		Pasākumi, svētki
102.	Fotogrāfija	Kafejnīca “Mascotte” Jūrmalā, Majoros. 1931.gads. Arhitekti Alfrēds Karrs un Kurts Betge.	ArM K34-2- 2	11.0x18.5 Atlasīt fotogrāfijas pēc vajadzības; kopijas
103.	Dokuments	Ielūgums uz gadskārtējiem Latvju preses svētkiem. Rīga, 1923. gada 25. februāris.	VRVM 105444	18,1 x 12,8 cm
104.	Plakāts	Mākslas nama vakars. Kostīmballe. Armijas virsnieku klubā Ernst. Plates tipogrāfija, 1924.9.02.	MVM 51824 Tpl 311	85,0x59,0 cm
105.	Ielūgums	Ielūgums Kārlim Dēķenam uz Latvijas Mākslas akadēmijas karnevālu “Sumpurņu pilī”. 1929. gads.	LNVM VN 14647
106.	Fotogrāfija	Gatavošanās masku ballei Aizkrauklē 1930. gada 26. janvāris. Fotogrāfs nezināms	AiVM M 16663	9x12 cm
107.	Fotogrāfija	Cilvēku grupa studentu korporācijas “Selonija” kostīmu ballē. 1925.- 1926. gads. Fotogrāfs K. Bauls	LFM 5399	8,3x13,5
108.	Fotogrāfija	Ķemeru Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedri un pūtēju orķestra muzikanti pie ugunsdzēsēju depo. 20. gs. 30. gadi.	LUM (UTF) 4911	14 x 9 cm
109.	Fotogrāfija	Melnbalta. Siguldas teātra aktieri pēc Ertneres vadībā iestudētas lugas "Mazā kafejnīca" uzveduma 1926. gadā. Fotogrāfs O. Lesiņš.	SM 4580	15,6 x 9,7 cm
110.	“Čarlstona” kleita	Zīda pana balles kleita sārtos toņos. Piederējusi Latvijas operas teātra solistei Mildai Brehmanei Štengelei, 1926. gads. Šūta Rīgā.	VRVM 132046	Plecu pl -39 cm, g- 110 cm Izstādīt ne ilgāk kā 6 mēnešus, jāmaina. Izstādīt ne ilgāk kā 6 mēnešus, jāmaina. Vitrīnā.
111.	Kleita	Balta, ažūra kokvilnas trikotāžas auduma, Rīga, 1935. gads. Kleita piederējusi ģenerāla J. Baloža kundzei Elvīrai Balodis.	VRVM 84.003	Plecu pl-40 cm,g- 132 cm
112.	Kleita	Zīda triko auduma, melns ar pelēku, atvesta no Parīzes 1923. gadā.	VRVM 122184	Plecu pl-38 g- 122 cm Izstādīt ne ilgāk kā 6 mēnešus, jāmaina. Vitrīnā.

4.3. apakšsadaļa dzīvesstāsti “Jauncelsmes un sabiedrības daudzveidības stāsti”

4.3.1. elements dzīvesstāsts “Dzelzceļa inženieris Jānis Leimanis”

Apraksts:

J. Leimaņa dzīvesstāsts saturiski raksturo Latvijas Republikas saimnieciskās dzīves rosību un jauncelsmi tiešā vārda nozīmē. Vadot jaunu dzelzceļa līniju būvniecību, J. Leimanis apliecina valsts varējumu ne tikai atjaunot karā izpostīto, bet arī radīt un celt. J. Leimaņa liktenis ir spilgta liecība arī spējai iekļauties mītnes zemes dzīvē un latviešu sabiedriskajā darbībā pēc 2. pasaules kara.

4.3.1.1. Dzīves gājums

Vārds, uzvārds	Jānis Leimanis
Dzimšanas laiks un vieta	1881. gads, Valmieras apriņķa Tūjas pagasta Kurpniekos
1901.	Beidzis Rīgas Nikolaja ģimnāziju ar zelta medaļu
1901.-1907.	Studējis Pēterburgas Aleksandra I Satiksmes ceļu institūtā
1908. – 1912.	Strādājis Rjazaņas-Uraļskas dzelzceļa ceļu dienestā
1912.-1920.	Strādāja Belorečenskaja-Tihoreckaja dzelzceļa līnijas būvniecībā
1921.	Vadīja Latvijas valsts dzelzceļu Tehniskās direkcijas staciju un virsbūves daļu
No 1923.	Lasīja dzelzceļu kursu Rīgas valsts tehnikumā
1925. -1936.	Latvijas valsts dzelzceļu Tehniskā direktora palīgs jaunbūvējamo līniju lietās. Glūdas-Liepājas līnijas un 1929. gadā arī Rīgas-Rūjienas un Liepājas-Alsungas dzelzceļa līniju būves vadītājs.
1925. – 1944.	Docents Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātes Ceļu katedrā
1944.	Ar ģimeni dodas bēgļu gaitās uz Rietumiem
Pēc 1945.	Strādā Cementa un betona institūtā pie Karaliskās tehniskās augstskolas Stokholmā; darbojas organizācijā “Latvijas dzelzceļnieku centrs”
13.12. 1967.	Miris Stokholmā Zviedrijā

4.3.1.2. Citāts

4.3.1.3. Fotogrāfijas un priekšmeti stendam/vitrīnai

Eksponāti

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
113.	Fotogrāfija	Jānis Leimanis	LDzM	Portrets, kopija, vāja izšķirtspēja
114.	Fotogrāfija	Zemes darbi ar zemes rokamo mašīnu Ruston līnijas Liepāja – Glūda būvniecības laikā. 00.xx. 20.tie gadi	LDzM 3954
115.	Fotogrāfija	Liepājas – Glūdas dzelzceļa plānošanas darbā. 1925.gads.	LDzM 3176- 075
116.	Fotogrāfija	Zemes darbi pie Saldus Liepājas – Glūdas dzelzceļa būvniecības laikā. Ap 1925.gadu	LdzM 3949

117.	Fotogrāfija	Liepājas – Glūdas dzelzceļa posmā Sieksāte – Rudbārži. 1927.gads	LDzM 1622
118.	Dokuments	Ielūgums uz līnijas Liepāja – Glūda iecirkņa Glūda – Dobele- Saldus atklāšanu 1927.gada 27.augustā	LDzM6 7
119.	Priekšmets	Gulšņu nagla no 1938.gada. Izmatotas būvējot dzelzceļu, lai marķētu gulšņu ielikšanas gadu.	LDzM	Pēc nepieciešamīb as

Fotogrāfijas var atlasīt pēc vajadzības, fonā izdrukā var eksponēt Latvijas Republikas dzelzceļa līniju karti.

4.3.2. elements dzīvesstāsts pavāre un kafejnīcu īpašniece Natālija Suta (1870-1955)

4.3.2.1. Dzīves gājums

Vārds, uzvārds	Natālija Amālija Suta, dzim. Apsīte
Dzimšanas laiks un vieta	1870. g. Lodes “Lejasstagaru” mājās zemnieku ģimenē
Svarīgākie dzīves notikumi:
1893.	Apprecējās ar Jēkabu Suttu. Dzīvo Valkā.
1894-1895.	Piedzimst dēls Reinholds Suta.
1896.	Piedzimst dēls Romans Suta.
20. gs. sākums	No Valkas pārceļas uz Rīgu. Atver pirmo “ēdienu veikalu” Maskavas forštatē
1915.	Bēgļu gaitās dzīvo Pēterburgā, uztur viesnīcu un ēdnīcu latviešu bēgļiem
1919.	Rīgā atver veģetāro kafejnīcu “Sukubs”, reģistrē Izglītības Ministrijā “N.Suttas I Veģetaro ēdienu pagatavošanas kursus”
1930.	Izdod savu recepšu grāmatu - Pavāru grāmata: Praktiskā virtuve. - 1930., Rīga
1930.	Vada krodziņu jaunuzceltajā Poligrāfistu arodbiedrības namā
00.xx. 30. gadu sākums	Atver kafejnīcu “Centra virtuve” (Brīvības iela 2, Rīga)
1935.	Nopērk dzīvokli Elizabetes ielā 57a (tagad - R.Sutas un A.Beļcovas muzejs)
20. gs. 30. gadu beigas	Vada kafejnīcu “Kongress” (Dzirnavu un Brīvības ielu stūrī, Rīga)
1940.-1955.	Pensionāre
1955.	Mirusi Rīgā

4.3.2.2. Citāts

4.3.2.3. Fotogrāfijas un priekšmeti

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija un stāsts	Šifrs	Piezīmes
120.	Fotogrāfija	Natālijas Sutas portrets. 20. gs. 20.gadi.	SBmuz SB/D- 317	23,1 x 17,1cm
121.	Fotogrāfija	Apsīšu ģimene. 1. rindā no kreisās: Jānis Apsītis, Marija Apsīte, Jēkabs Suta, Natālija Suta, 2. rindā no kreisās: Breikša kungs, Breikša kundze, Natālijas Sutas	SBmuz SB/D- 107	9,7 x 13,1cm Kopiju

		māsa. 19. gs. 90.gadi.
122.	Klade	Natālijas Sutas pierakstu klade ar receptēm. 00.xx. 20.-30.gadi.	SBmuz SB/G- 1592	20,8 x 16,9 82 lappuses
123.	Grāmata	Natālija Suta. Pavāru grāmata: Praktiskā virtuve. Rīga, 1930. gads.	SBmuz SB/G – 153	19,5 x 14 x 1,7 cm cietos vākos, 227 lpp.
124.	Fotogrāfija	Natālija Suta ar mazmeitu Tatjanu Sutu. 00.xx. 30.gadu sākums. L.Kreicbergas fotosalons.	SBmuz SB/D- 63	13,6 x 8,7cm
125.	Fotogrāfija	Rīgas grupas mākslinieki kafejnīcā „SUKUBS”. 1920. gads. No kreisās: Valdemārs Tone, Niklāvs Strunke, Oto Skulme, Romans Suta.	SBmuz SB/D- 169	9,9 x16,8 cm
126.	Plakāts	Romans Suta (?). „Sukuba” plakāts. 1919.-20. gadi. Papīrs, druka. Natālija Sutai piederošās kafejnīcas „Sukubs” reklāmas plakāts.	SBmuz SB/D- 198	33,7 x 62 Oriģināls ir sliktā stāvoklī. Ir digitāls attēls.
127.	Fotogrāfija	Natālija Suta ar savu mājturības kursu kursantēm kafejnīcā „Sukubs”. Ap 1925. gadu. Fotogrāfe L.Kreicberga.	SBmuz SB/D- 581	11,2 x 17 cm Ir arī citas fotogrāfijas
128.	Fotogrāfija	Natālijas Sutas ēdienu veikala „Cafe Kongress” interjers. 20. gs. 30. gadi. Fotogrāfs Jānis Lerhs.	SBmuz SB/D- 614	12,7 x 17,5 cm

4.3.3. elements dzīvesstāsts – diplomāts Pēteris Sēja (1880-1940)

4.3.3.1. Dzīves gājums

Vārds, uzvārds	Pēteris Sēja
Dzimšanas laiks un vieta	Dzimis 1880. g. Doles (Ķekavas) pagasta „Kārklos” lauksaimnieku Jaņa un Grietas Sēju ģimenē
1893-1900	Mācās Doles draudzes skolā Ķekavā, pabeidz Katrīnas II pilsētas skolu Rīgā
1900 (?)	Pašmācības ceļā nokārto tautskolotāja apgabala eksaminācijas komisijas	eksāmenu	pie	Rīgas	mācību
1900-1905	Strādā par palīgskolotāju Doles draudzes skolā Ķekavā; Darbojas kā Pulkarnes Labdarības biedrības lietvedis, aktīvi veidojot šīs biedrības kultūrizglītības darbu
1905	Vada vietējo sociāldemokrātu pulciņu; revolūcijas laikā kļūst par Doles pagasta rīcības komitejas priekšsēdētāju
1906	Tuvojoties soda ekspedīcijai, dodas trimdā uz Šveici
1906-1909	Studē vēsturi un tautsaimniecību Cīrihes Universitātē
1909-1917	Strādā par skolotāju Cīrihes institūtā „Concordia” un par pasniedzēju Cīrihes Tirdzniecības akadēmijā
1916-1917	Darbojas Latviešu nacionālajā pašnoteikšanās principu izstrādē	komitejā	Šveicē,	piedalās	Latvijas
1920	Atgriežas Latvijā, uzsāk darbu Ārlietu ministrijas diplomātiskajā dienestā
1921	Piedalās delegācijā, kas veda sarunas par Latvijas uzņemšanu Tautu savienībā
1921-1925	Padomnieks un pilnvarotais lietvedis Latvijas sūtniecībā Parīzē

1925-1927	Ārlietu ministrijas Rietumu nodaļas vadītājs
1927-1933	Latvijas sūtnis Itālijā
1928-1933	Latvijas sūtnis Albānijā, Bulgārijā un Grieķijā
1933-1937	Latvijas sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā
1920.-1930. gadi	Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķ., Grieķijas Fēniksa ordeņa I šķ., Itālijas Kroņa ordeņa I. šķ., Norvēģijas Sv. Olafa ordeņa I. šķ., Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa I šķ., Luksemburgas Ozola Vainaga ordeņa II šķ., Beļģijas Kroņa ordeņa III šķ., Francijas Goda leģiona ordeņa V šķ.
1937-1940	Ieskaitīts Ārlietu ministrijas rīcībā, izpildot atsevišķus diplomātiskus uzdevumus
1940. gada 25. aprīlis	Komandēts uz Stokholmu diplomātiskā pasta nogādāšanai. Pēc padomju okupācijas atsakās atgriezties Latvijā
1940. gada 9. jūnijs	Miris Stokholmā, apbedīts Ķekavā Doles draudzes kapsētā

4.3.3.2. Citāts

Citāts (max. 150 vārdi) no Pētera Sējas publikācijas vai citāts par Pēteri Sēju.

4.3.3.3. Priekšmeti un fotogrāfijas stendam/vitrīnai

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
129.	Lapa	Pētera Sējas tēzes un pedagoģiskas atziņas, pierakstītas kādā sanāksmē, iespējams, tautskolotāju kongresā 1905. gada 10.-15. novembrī.	Ķm 133	18 x 11 cm
130.	Fotogrāfija	Latvijas sūtniecības Parīzē padomnieks un pilnvarotais lietvedis Pēteris Sēja. 20. gs. 20. gadu vidus.	Ķm 121	22 x 15 cm
131.	Fotogrāfija	Latvijas Republikas Ārlietu dienesta darbinieks Pēteris Sēja (vidū), domājams, pēc akreditēšanās ceremonijas pie Itālijas karaļa, uzsākot pildīt sūtņa pienākumus; 1. no labās, iespējams, LR ārlietu dienesta darbinieks Kārlis Berends, tolaik II šķ. sekretārs sūtniecībā Romā. 1927. gads	Ķm 120	17 x 23 cm
132.	Atklātne	K. Hūna gleznas "Zaļumnieki" reprodukcija. Otrā pusē Ugas Skulmes vēstule P. Sējam Romā. 1931. gada 2. aprīlis.	Ķm 175	9 x 14 cm
133.	Atklātne	Capri - Catedrale. Otrā pusē vēstulīte, kuru Pēterim Sējam Romā no Kapri sūtījis Videvuds S (Vidbergs?). 1931. gada 13. jūnijs.	Ķm 176	9 x 13,5 cm Atklātnes pēc izvēles
134.	Atklātne	BLED - Jugoslavija. Otrā pusē Edgara Krieviņa vēstule Pēterim Sējam Romā. 1931. gada 29. jūnijs.	Ķm 191	9 x 14 cm
135.	Fotogrāfija	Venēcijas Sv. Marka katedrāle un Campanile tornis. Fotogrāfiju uzņēmis Latvijas Republikas Ārlietu dienesta darbinieks Pēteris Sēja atvaļinājuma laikā. 1930. gadu sākums.	Ķm 916	11 x 6,3 cm
136.	Grāmata	Dante. La Divina Comedia. 1. vāka iekšpusē ielīmēts Pētera Sējas ex libris,	Ķm 189	11,5 x 7,8 cm

		kuru zīmējis Sigismunds Vidbergs. 1920.- 30. gadi.
137.	Fotogrāfija	Latvijas sūtnis Itālijā Pēteris Sēja. Roma, 1930. gadi.	Ķm 914	16,7 x 11,7 cm

4.3.4. elements: Stends ar iebūvētām vitrīnām – Lucians Gžibovskis (1891-1971)

4.3.4.1. Laika līnija (personas dzīves gājums)

Vārds, uzvārds	Lucians Gžibovskis
Dzimšanas laiks un vieta	Dzimis 1891. gada 3. janvārī Krāslavā, Romualda un Felicijas (dz. Trojanovskas) Gžibovsku ģimenē
190x-1909	Mācās Krāslavas Romas katoļu baznīcas sākumskolā, pēc tam Pēterburgas Sv. Katrīnas ģimnāzijā
1909	Uzsāk studijas Pēterburgas Kadetu korpusa akadēmijas inženiertehniskajā (celtniecības) nodaļā
1912. gada oktobris	Studiju 4. kursa laikā iesaukts Krievijas armijas aktīvajā karadienestā
1914-1918	1. pasaules karā piedalās karadarbībā Austrumprūsijā un Ukrainas teritorijā; Poļu Leģiona un Polijas Korpusa sastāvā cīnās par Polijas neatkarību
1919. gada sākums	No Ukrainas dodas uz Murmansku, lai piebiedrotos Antantes spēkiem cīņai par Polijas valsti; pa ceļam Krāslavā Gžibovski arestē lielinieki un nosūta uz karagūstekņu nometni Valmierā
1920	Atgriežas Krāslavā no karagūstekņu nometnes
1922	Ievēlēts par Krāslavas miesta (kopš 1923. g. - pilsētas) vecāko
1922-1927	Būdams pilsētas vecākā amatā, projektē un vada labiekārtošanas darbus - Rīgas ielas remontu un daudzu ielu bruģēšanu, Jāņupītes tilta būvi, Plāteru pils pārbūvi par Krāslavas latviešu ģimnāziju, elektrostacijas atjaunošanu
1927-194x	Strādā par būvinženieri Krāslavā
1941-1944	Kopā ar ģimeni sniedz finansiālu palīdzību Krāslavas ebrejiem - Barkānu ģimenei, kura slēpās Braslavas rajona Šemeļkos
1945-1950. gadu beigas	Strādā Krāslavas pilsētas izpildkomitejā par būvdarbu vadītāju un zemes komisijas priekšsēdētāju
1951-1971	Krāslavas Romas katoļu baznīcas draudzes priekšsēdētājs
1971	Miris Krāslavā 1971. gada 2. janvārī, apbedīts Krāslavas katoļu kapos

4.3.4.2. Citāti par Lucianu Gžibovski

4.3.4.3. Priekšmeti un fotogrāfijas

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
138.	Fotogrāfija	Lucians Gžibovskis. 1916. gads.	KVMM 5729	Kopija, 10,7 x 6,9 cm
139.	Fotogrāfija	Svinīgs pasākums Krāslavas Latviešu kultūras biedrības namā. 2. no kreisās būvinženieris Luciāns Gžibovskis. 1934. gads. Fotogrāfs Boriss Tarleckis. 1989. gada fotokopija.	KVMM 3592	Kopija, 29,6 x 20, 6 cm
140.	Fotogrāfija	Lucians Gžibovskis. Fotogrāfs	KVMM	Kopija, 13,9 x

		M. Rogaļskis Krāslavā. 20. gs. 20. gadi.	5717	8,7 cm
141.	Zīmējums	Krāslavas ev. luteriskās baznīcas sola rasējums. Autors Lucians Gžibovskis. 1937. gads.	KVMM 12537	Kopija, 29 x 18,7 cm
142.	Fotogrāfija	Krāslavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības locekļi. 3. rindā 2. no kreisās Luciāns Gžibovskis. Krāslava, 20. gs. 30. gadi.	KVMM 10184	Kopija, 11,2 x 8,2 cm
143.	Rokraksts	Krāslavas ebreju - Barkānu ģimenes pateicības vēstule Gžibovsku ģimenei. Teksts rokrakstā ar zīmuli krievu valodā, bez datuma. Ap 1944. gadu. No 1941. g. 20. oktobra līdz 1944. gada 28. jūlijam Krāslavas ebreju Barkānu ģimene slēpās pie Mihaila un Leontīnas Kižlo Baltkrievijā, Braslavas rajona Pļusu ciema Šemeļku sādžā. Šo slēptuvi viņiem sarunāja Krāslavas prāvests Pēteris Rudzītis. Izglābties palīdzēja arī krāslavieši, tuvi Barkānu ģimenes draugi: Grundāns, Spiridovski, Gžibovski, Kozlovski.	KVMM 12467	Kopija, 21 x 14,6 cm
144.	Fotogrāfija	Lucians Gžibovskis (1891-1971) ar dzīvesbiedri pie mājas Krāslavā (?).20. gs. 50.-60. gadi.	KVMM 4973	Kopija

4.4. apakšsadaļa lietu mantojums “Piemiņa no demokrātiskās Latvijas”

4.4.1. elements stends/vitrīnas “Piemiņa no demokrātiskās Latvijas”

Apraksts:

Ģimenes relikvijas, kas liecina par statusu sabiedrībā starpkaru perioda Latvijā – slēpti (vai iznīcināti padomju laikā) atgādināja par “brīvo Latvju”. No sentimenta līdz liecībai par augsto dzīves līmeni un sasniegumiem - tie ir priekšmeti, par kuriem apzināti “lika aizmirst” un kuri, kaut nelieli vai necili, 20. gs. 80.-90. gados bija unikālas liecības, kas atklāja Latvijas Republikas periodu no jauna ļoti personīgi katrā ģimenē.

20. gs. 20. gadiem veltītajā sadaļā vairāk akcentēti sadzīves priekšmeti, kas tika pārmantoti, savukārt, Ulmaņa autoritārā režīma posmam veltītajā mantojumā uzmanības centrā ir priekšmeti, kas saistās ar Latvijas valstiskumu, simboliem.

Priekšmeti eksponējami pēc iespējas uzsverot katra individualitāti un stāstu, ja tāds saglabājies, nevis priekšmetu kopumu.

Eksponāti:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija, stāsts	Šifrs	Piezīmes
145.	Bufete	Zemāk esošos priekšmetus iespējams eksponēt bufetē	LNVM
146.	Konfekšu kārba	Šokolādes un konfekšu fabrikas A/S “Laima” konfekšu kārba, Rīga, 20. gs. 20. gadi. Metāla skārds, ar krāsu litogrāfiju.	VRVM 150112	H -11,6 cm, Dm – 11,2 cm
147.	Konfekšu kārba	Konfekšu fabrikas “V.Ķuze” Rīgā konfekšu izlases “Papardes zieds” kārba, 1920./30. gadi. Kartons, diegu pušķis.	VRVM 104193	H – 6 cm 19,2 x 21,2

148.	Fotogrāfija	Veltas Zobiņas pirmsskolas vecuma salonfotogrāfija ar draudzeni. 20. gs. 20. gadi. Fotogrāfs Fricis Cielava.	LNVM KF 2617:6
149.	Fotogrāfija	Vīriešu salona dubultportrets ar velosipēdiem. 20. gs. 20.-30. gadi. Fotogrāfs Jūlijs Dickals Cesvainē.	LNVM KF 2716
150.	Rokassoma	Rokassomiņa ar zelta monogrammu AS un gravējumu: 19 / 31 XII / 30. Bauskas iedzīvotāja, dzelzceļnieka un brīvajā laikā orķestra mūziķa, Voldemāra Spāriņa dāvana sievai Annai Spāriņai kāzu dienā. 1930. gada 30. decembrī. Rīgas sudrabkalis Roberts Heinrihs Pone, 1930. gads Sudrabs, zelts	LNVM VDzp
151.	Tasīte ar apakštasīti	Dāvana Ievai Šnorei (dzimusi 1930. gada 26. decembrī Rīgā) kristībās no mammas Elvīras Šnores. Ar gravētu : IS centrā un uzrakstu: 26.XII. ES. Sudrabkaļu darbnīca “Rutkowsky & Meier” Rīgā. 1930. gads I. Šnore (precējusies Cimermane) – 1966. -1985. g. Latvijas PSR Vēstures muzeja zinātniskā līdzstrādniece un galvenā fondu glabātāja. Sudrabs	LNVM CVVM 234225: 1-2	apakštas. d- 11 cm, tasītes h- 11 cm
152.	Stikla saldumu trauks	Saldumu trauks.Iļģuciema stikla fabrika. 20. gs. 30. gadi lietots Latvijas bankas Cēsu nodaļas pilnvarotā Antona Kuplis un skolotājas Annas Kuplis ģimenē Cēsīs. Stikls	LNVM CVVM 234226	d- 14,8 cm, h- 11 cm
153.	Vāzīte	J. C. Jessena porcelāna fabrika, 1933.- 1935. gads Lietota Bieriņu pagasta iedzīvotāju jūrnieka Jāņa Grīnberga un LU grāmatvedes Augustes Grīnbergas ģimenē. Porcelāns	LNVM CVVM 247631	h – 9,2 cm
154.	Glāzes	Liķiera glāzes. 20. gs. 30. gadi Lietota Bieriņu pagasta iedzīvotāju jūrnieka Jāņa Grīnberga un LU grāmatvedes Augustes Grīnbergas ģimenē. Stikls	LNVM CVVM 247640: 1-3	h- 9.5 cm
155.	Glāzes	Vīna – degvīna glāzes. 20. gs. 30. gadi Lietota Bieriņu pagasta iedzīvotāju jūrnieka Jāņa Grīnberga un LU grāmatvedes Augustes Grīnbergas ģimenē. Stikls	LNVM CVVM 247641: 1-4	h- 13,5 cm
156.	Karote	Servēšanas karote ar gravētu monogrammu: LPV . 1937. gad. . Dāvana Luīzai un Pēterim Vaivadiem kāzu zelta gadadienā1937. gada 24. oktobrī .	LNVM CVVM 247654	gar. – 21.2 cm

		P. Vaivads ormanis, Luīza - mājsaimniece. Ģimene dzīvoja Bieriņos ( tagad Mārupe), Kabiles ielā 10 Sudrabs
157.	Karotes	Tējkarotes ar gravētu monogramma: G. Sudrabkalis H. V. Glazenaps. Liepāja, 20. gs. 30. gadi Lietotas Bieriņu pagasta iedzīvotāju jūrnieka Jāņa Grīnberga un LU grāmatvedes Augustes Grīnbergas ģimenē. Sudrabs	LNVM CVVM 247659: 1-12	gar. -14.4
158.	Pulkstenis	Sienas pulkstenis. Tirdzniecības firma R. Valdmans Rīgā. 20. gs. 20. gadi Lietots galdnieka Jēkaba Zobiņa un bērnu apģērbu šuvējas Annas Zobiņas ģimenē Rīgā, Pārdaugavā. Koks, stikls, metāls	LNVM CVVM 229988	57,5 x 27,5 x 14 cm
159.	Grāmata	Minjona, “Pavāru māksla”, 1927. gada izdevums.	LNVM CVVM 235449

4.5. apakšsadaļa – interaktivitāte mākslas izstādes daļā

Apraksts:

Ierosinājums: veidot interaktivitāti mākslas izstādes rekonstrucijas sadaļā

5. sadaļa “Latviskā Latvija. K. Ulmaņa autoritārais režīms 1934.–1940.”

Sadaļas ievadteksts:

Sadaļas tēma ir K. Ulmaņa autoritārā režīma politikas izpausmju un seku

pretrunīgums:

• Autoritārā režīma laikā sabiedrībā dziļi iesakņojās apziņa par Latviju kā suverēnu un nacionālu valsti. Šī valstiskās patstāvības apziņa bija radusies jau demokrātiskajā periodā (1920-1934), taču “Ulmaņlaiku” publiskajā vidē kultivētais Latvijas tēls vēl spēcīgāk veicināja patriotismu un ticību savas valsts spēkam. Centrāls aspekts autoritārā režīma retorikā bija arī latviešu kā pamattautas glorificēšana un romantizēta etniskā paštēla izkopšana, kas veicināja nacionālās pašapziņas pieaugumu. Neatkarīgas, latviskas Latvijas ideāls kļuva par noturīgu vērtību, kura kā būtiska latviešu identitātes sastāvdaļa saglabājās arī turpmāk.

• Sabiedrības saliedēšana zem patriotisma un latviskuma lozungiem notika uz citu vērtību ierobežošanas rēķina. Tika likvidētas vai reducētas gandrīz visas līdz 1934. gadam pastāvējušās demokrātijas izpausmes. Ja parlamentārisma periodā galvenais virzītājspēks bija pašiniciatīva, tad pēc 1934. gada daudz lielāku lomu spēlēja valsts varas īstenotā centralizācija. Indivīda loma tika pakārtota „tautas interesēm”. Valsts vara veicināja sabiedrības unificēšanu, iesaistot iedzīvotājus valsts kontrolētās struktūrās. Daudz spēcīgāk bija izjūtama valsts reglamentējošā un restriktīvā klātbūtne.

• Autoritāro režīmu spilgti raksturo tā inscenētie publiskie rituāli un retorika. Par normu kļuva Kārļa Ulmaņa personas slavināšana jeb „Vadoņa” kults, kā arī „tautas vienotības” inscenējumi ar masu sarīkojumu un lieluzvedumu palīdzību. Režīms centās radīt ilūziju par saliedētu, „vienotu tautu”, kura ir pārvarējusi parlamentārisma laika ķildas un domstarpības, lai „Vadoņa” vadībā vienprātīgi strādātu kopīga mērķa sasniegšanai. Šīs tendences publiskajā telpā veicināja pārspīlētu pompu un plakātismu.

Apraksts:

Kontrastējot ar iepriekšējā (4.) sadaļā uzsvērto sabiedrības daudzveidību, šai izstādes sadaļai jārada unificējošas ideoloģijas klātbūtnes atmosfēra. Šī atmosfēra gan nedrīkst atstāt nospiedošu, represīvu iespaidu; tā drīzāk ir kā pavadošs fona elements.

Sadaļai jārada iespaids par cilvēku pulcēšanu, organizētu virzību, masveida sarīkojumu, kurā indivīds kļūst par masas sastāvdaļu. Visspilgtāk šis motīvs izpaužas apakšsadaļā par “Vadoņa” kulta izpausmēm (5.1.2.), kā arī laikmeta ainā – skatā no 1938. gada Dziesmu svētkiem (5.2.3.), kur ar telpiskā plānojuma un audiovizuālo līdzekļu palīdzību jārada iespaids par atrašanos masu sarīkojumā.

Apmeklētāja virzībai pa visām sadaļas telpām būtu jānotiek pa taisnām, skaidri pārredzamām trajektorijām, kas simbolizē sabiedrības unificēšanu un ‘virzīšanu’ atbilstoši autoritārā režīma pārvaldes praksei un ideoloģijai.

Ierosinājums: visas sadaļas telpiskajā izkārtojumā būtiskākais princips varētu būt apakšsadaļu grupēšana ap iedomāto viduspunktu. Sadaļas centrālajā telpā uz paaugstinājuma atrodas „Vadoņa” goda krēsls (5.1.2.) un citi atribūti, kas simboliski atspoguļo režīma publiskā tēla radīšanu. Goda krēslu var redzēt no gandrīz visām šīs sadaļas telpām. Jau ienākot sadaļā un iepazīstoties ar politiskā ievada stendu (5.1.1.), tālumā jābūt redzamam goda krēslam. Lai nonāktu nākamajā apakšsadaļā (5.2., Dziesmu svētki / tautiskums), kas izvietota divās mazākās telpas pa kreisi no goda krēsla, apmeklētājam jāiet garām goda krēslam. Pēc tam, virzoties uz nākamo, 5.3. apakšsadaļu (dzīvesstāsti), apmeklētājam kārtējo reizi jāiet garām goda krēslam.

5.1. apakšsadaļa politiskais konteksts “Autoritārā režīma publiskās izpausmes”

Teksts:

• Ieskicēt K. Ulmaņa autoritārā režīma politikas pamatprincipus, svarīgākos pārmaiņu virzienus valsts un sabiedriskajā dzīvē pēc 1934. gada, kā arī redzamākās publiskās izpausmes, kuras veidoja režīma “fasādi”:

• Valsts iekārtas maiņa – autoritārā modeļa ieviešana valsts pārvaldē un demokrātijas sašaurināšana pēc 1934. gada 15. maija;

• Centralizācijas politika un dažādu dzīves jomu valstiskošana (uzņēmumu nacionalizēšana, pastiprināta biedrību un nevalstisko organizāciju kontrole, kameru sistēmas ieviešana);

• Režīma publiskā tēla radīšana un oficiālā ideoloģija (“latviskās Latvijas” retorika;

K. Ulmaņa kā „tautas Vadoņa” kults; režīma rīkotie masu sarīkojumi, kuros tika inscenēta “tautas vienība”).

Apraksts:

Apakšsadaļa sastāv no divām daļām – ievadstenda un telpas noformējuma-tematiskā izvērsuma.

Ievadstends (5.1.1.) veidots kā brīvi stāvošs stends ar ievadtekstu, hronoloģisku laika līniju un 5 iebūvētām vitrīnām. Ievadstends sniedz orientējošu pārskatu par K. Ulmaņa autoritārā režīma nostiprināšanos Latvijā 1934.-1940. gadā un svarīgākajiem režīmu raksturojošiem elementiem - autoritāro pārvaldes modeli, varas centralizāciju, ideoloģiskajām pamatnostādnēm un režīma publiskajām izpausmēm.

Telpas noformējumu veido politiskā režīma spilgtākās izpausmes publiskajā telpā – “Vadoņa kults un vienotā tauta” (5.1.2.), kas daļēji nodalīts no ievadstenda. Tā var tikt veidota, piemēram, kā vairāku telpā brīvi stāvošu elementu grupa, kuru papildina videoprojekcijas uz sienas.

5.1.1. Elements: stends ar iebūvētām vitrīnām “Autoritārisma seja”

5.1.1.1. Sadaļas “Latviskā Latvija. K. Ulmaņa autoritārais režīms 1934-1940” ievadteksts [max. 150-180 vārdi]

5.1.1.2. Apakšsadaļas “Autoritārisma seja” ievadteksts

5.1.1.3. Laika līnija

• 1934. gada 15. maijs – Valsts apvērsums. Ministru prezidents Kārlis Ulmanis atlaiž Saeimu un aptur politisko partiju darbību. Izveido autoritatīvu valdību.

• 1934. gads – Likvidē vēlētās pašvaldības. Turpmāk augstākos ierēdņus ieceļ Iekšlietu ministrs vai Ministru kabinets.

• 1935. gads – Saimniecisko, sabiedrisko un kulturālo darbību pakļauj valdības kontrolei. Likvidē vai apvieno daudzas biedrības un neatkarīgas organizācijas. Sāk veidot Kameru sistēmu.

• 1936. gada 11. aprīlis – Ministru prezidents Kārlis Ulmanis sāk pildīt arī Valsts prezidenta pilnvaras.

• 1936.-1938. gads – Valsts pārpērk un nacionalizē lielākos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumus. Dibina lielas valsts akciju sabiedrības.

• [laika līnijas punkts par nozīmīgu kultūras vai sabiedriskās dzīves notikumu]

• 1939. gada 5. oktobris – Ulmaņa valdība paraksta PSRS uzspiesto Savstarpējās palīdzības paktu. Atļauj Latvijā ierīkot Padomju militārās bāzes.

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
1.iebūvētā vitrīna: Autoritārisms
1.	Priekšmets	Lejasciema pilsētas galvas amata ķēde ar pilsētas ģerboņa vairogu. 1938.-1939. gads (?). Sudrabs, emalja. [Nozīme 101x115 mm; ķēdes garums 440 mm, platums 37 mm; samta pamatne un kaste 63x39 cm]	LNVM CVVM 93552	Nozīme un ķēde – apm. 30x20 cm; var eksponēt ar pārlocītu ķēdi. Papildu drošība!
2.	Iespieddarbs	Laikraksta fragments. Raksts „Iecelti jauni pilsētu galvas”. – raksts par Iekšlietu ministra ieceltajiem un pārceltajiem pilsētu galvām, piem. x-x, Paplašinātā anotācija (max. 50 vārdi) par autoritārā režīma valsts pārvaldes modeli – vēlēto pašvaldību likvidēšanu, darbinieku iecelšanu no ministriju puses u.tml.	LNVM / LNB	Kopija, apm. 20x15 cm
2. iebūvētā vitrīna: Valstiskošana
3.	Iespieddarbi , priekšmeti	Iespieddarbi (plakāti/reklāmas materiāli), kuri raksturo saimniecības valstiskošanu (uzņēmumu nacionalizēšana, pārdēvēšana, apvienošana). Paplašinātā anotācija (max. 50 vārdi) par centralizācijas politiku un dažādu dzīves jomu valstiskošanu (kameru dibināšanu,	LNVM RVKM

		uzņēmumu nacionalizēšanu).
3. iebūvētā vitrīna: Vadoņa kults un “vienotā tauta”
4.	Priekšmets	Dekoratīvs šķīvis ar Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa portretu. Latvija, Rīga, J. K. Jesena porcelāna fabrika. Ap 1935. g. (Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, ornamentāla zeltījuma josla).	VRVM 166139	Virsas d.- 34,5 cm
5.	Iespieddarbs	Raimonda Bebra dzejolis “Slava Vadonim”. Fragments no žurnāla “Sējējs” Nr. 11 (1938), 1124. lpp.	LNVM VN 12632:2	Kopija, apm. 20x15 cm (izmērs var variēt)
6.	Fotogrāfija	Valdības un armijas vadības pārstāvji ierodas Pļaujas svētkos Koknesē. Centrā Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un Valsts prezidents Alberts Kviesis. 1935. gada 13. oktobris. Paplašinātā anotācija (max. 50 vārdi) par K. Ulmaņa kā „tautas Vadoņa” kultu un masu sarīkojumiem (Pļaujas svētki, Atdzimšanas dziesma u.c.), kuros tika inscenēta “tautas vienība”.	LNVM KF 1633	8,5 x 13,5 cm (var kopēt un palielināt)
4. iebūvētā vitrīna: Jaunā Latvijas seja
7.	Fotogrāfija	Rātslaukuma apkārtnes pārbūves vizualizācija – jaunbūvējamais Rīgas pilsētas biroja nams, kura torņa augstumam bija jāpārsniedz “veco” baznīcas torņu augstumu. Arhitekti Nikolajs Voits un Sergejs Antonovs. 1939. gads.	ArM V25-1- 3-11(6)	Kopija
8.	Fotogrāfijas	1) 15. maija laukuma (tag. Doma laukuma) senākās apbūves nojaukšana. 2) Pabeigtais 15. maija laukums pēc pārbūves. 1935.-1937. gads. Paplašinātā anotācija (max. 50 vārdi) par sabiedrisko ēku celtniecību Ulmaņa režīma laikā, iesākto Vecrīgas pārbūvi u.tml.	VRVM 45921:2 , 45921:4	Fotokopijas, apm. 8x14 cm (oriģināli ielīmēti albumā)
5. iebūvētā vitrīna: Latviskums
9.	Plakāts	Plakāts “Atjaunotā Latvijā uzgavilēs latviskais. Kārlis Ulmanis.” 20. gs. 30. gadi.	LNVM PPL 1032	23,6 x 37,3 cm
10.		Priekšmets vai fotogrāfija. Paplašinātā anotācija (max. 50 vārdi) par latviskuma popularizēšanu un nacionālās pašapziņas pieaugumu K. Ulmaņa režīma laikā.

5.1.2. politiskā konteksta telpas noformējums/tematisks izvērsums

„Vadoņa kults un vienotā tauta”

Ideja:

• Politiskā ievadstenda apkārtējās telpas noformējumā parādīt K. Ulmaņa kā „tautas Vadoņa” kulta spilgtākās izpausmes publiskajā vidē. Propagandas radītais patriarhālais „Vadoņa” tēls un ritualizētie Ulmaņa slavinājumi simboliski atspoguļoja autoritārā režīma izpratni par ideālo valsts un sabiedrības modeli.

• Uzsvērt, ka personas kults tika mērķtiecīgi inscenēts, ‘režisēts’ ar grandiozu masu sarīkojumu un moderno mediju palīdzību. „Vadoņa” tēla kultivēšanā sistemātiski tika iesaistīti valsts kontrolētie plašsaziņas līdzekļi un kinematogrāfija.

Apraksts:

Laikmeta aina, atšķirībā no citiem izstādē atainotajiem laika posmiem, ir izvietota atsevišķā telpā, kura nav redzama uzreiz ienākot izstādei veltītajā sadaļā, tādēļ būtiski radīt laikmetam raksturīgu atmosfēru jau aplūkojot politisko ievadu.

Telpā eksponēti dominē daži lielizmēra brīvstāvoši priekšmeti, kas simbolizē autoritārā režīma publiskās izpausmes (goda krēsls, goda vārti; kinokamera). Priekšmetus papildina kinohroniku projekcijas.

Apakšsadaļai jārada telpiskas klātbūtnes, organizētas līdzdalības, masu sarīkojuma inscenējuma efekts:

• Ierosinājums sadaļā veidot brīvstāvošus goda vārtus, kuri ir redzami jau no sadaļas ievadstenda;

• Telpas centrā uz paaugstinājuma atrodas „Vadoņa krēsls”, kurš simboliski ir arī visas

5. sadaļas viduspunkts. Lai nonāktu nākamajā apakšsadaļā (5.2.), kas izvietota divās mazākās telpas pa kreisi no goda krēsla, apmeklētājam jāiet garām goda krēslam. Pēc tam, virzoties uz nākamo, 5.3. apakšsadaļu, apmeklētājam kārtējo reizi jāiet garām goda krēslam.

Ieteicams izvairīties no citu vizuālu elementu iekļaušanas, kas varētu novērst uzmanību no centrālajiem eksponātiem un videoprojekcijas.

5.1.2.1. Elementi – brīvstāvoši eksponāti, telpiskas konstrukcijas, video projekcija:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
11.	Priekšmets	Goda vārti. Telpā brīvi stāvoša, fiksēta, caurstaigājama konstrukcija. Koks, metāls, zaru vītnes; sarkanbaltsarkani karodziņi. Augšpusē uzraksts: “Mēs suminām Tevi, Tautas vienotāj, Mūsu rokas un sirdis Tev pretim māj!”; otrā pusē: “Pār Latviju gaiša saule mirdz, Un latvju krūtīs pukst jauna sirds.” Par paraugu goda vārtu rekonstrukcijai izmantojamas vēsturiskās fotogrāfijas, piemēram: Goda vārti uz Bauskas šosejas pie Doles Tautas nama, Ķekavā, ministru prezidenta K. Ulmaņa sagaidīšanai 1934. gada 1. jūlijā (fotogrāfijas, Ķpm 1131-1134); Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Tukuma apriņķa Irlavā ar sagaidītājiem un pavadoņiem pie goda vārtiem. 1934.		Jaunbūvēja- ma konstrukcija. Izmērus, ideju var variēt, atkarībā no mākslinieku redzējuma un telpas iekārtojuma

		gada 23. jūnijs. (fotogrāfija, LNVM KF 2048)
12.	Priekšmets	Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa goda krēsls Rīgas Latviešu biedrībā. 1938. gads. Eižena Laubes (1880-1967) projekts. Krēsls izstādīts kā brīvi stāvošs eksponāts uz paaugstinājuma; norobežots no apmeklētāju zonas. Paplašinātā anotācija (max. 50 vārdi) par K. Ulmaņa kā „tautas Vadoņa” kulta publiskajām izpausmēm.	LNVM CVVM 47250	h - 97,5 cm, sēdeklis 60x80 cm. Drošības tehnika. Apstrāde ar pretkožu līdzekli.
13.	Kinotehnika	Filmu uzņemšanas kamera “Le Parvo”. Piederējusi Eduardam Kraucam (1898- 1977). 20. gs. 30. gadi, Francija. Ar šo kameru uzfilmēts vairums Latvijas skaņu hroniku. Kinokamera eksponēta nelielā slēgtā vitrīnā (?) uz paaugstinājuma. Paplašinātā anotācija (max. 50 vārdi) par režīma publiskā tēla radīšanu ar moderno mediju palīdzību.	RKM 1594/ 16-T	20 x 21 x 30 cm
14.	Video projekcija	Iepretim kinokamerai, uz sienas vai citas vertikālas virsmas tiek projicēti fragmenti no 1934.-1940. gada kinohronikām. Kopējais ilgums – apm. 15 minūtes. Pie projekcijas sienas vai citā vietā lokāli dzirdami oriģinālie kinohroniku audioieraksti. Divas galvenās tēmas: „Vadoņa” (publiskie slavinājumi, lauku un pilsētu apmeklējumi) un masu sarīkojumi, kur tika inscenēta „tautas vienība”). Fragmenti no: Dokumentālā filma „Vadonis un tauta” (režisors Eduards Kraucs, 1934); Dokumentālā filma „Mūsu lielā tautas vadoņa triumfa brauciens pa Vidzemi” (režisors Eduards Kraucs, 1934); Dokumentālā filma „Vadoņa apskates brauciens Latgalē” (režisors Eduards Kraucs, 1934); Latvijas skaņu hronika nr. 370 (Ulmaņa ierašanās Pļaujas svētkos Rēzeknē; aizsargu un mazpulku parāde, 1936) Latvijas skaņu hronika nr. 372 (Pļaujas svētkos aizsargi dāvina Ulmanim krēslu; mazpulki, 1936); Latvijas skaņu hronika nr. 414 (Darba svētki Juglas krastā, 1937); Latvijas skaņu hronika nr. 455 (Pļaujas	LNA Kino- foto- fono- doku- mentu arhīvs	Tehnika video projicēšanai un audioierakstu atskaņošanai. Video kopējais ilgums 15 min. Jāmontē izvēlētie fragmenti. Fragmenti, kuriem nav skaņas, jākombinē ar oriģināliem audioierakstie m no citām hronikām.

svētki, 1938).

Sienu noformējumam pie ievadstenda var izmantot lielformāta izdrukas ar fotogrāfijām un K. Ulmaņa citātiem, kas tematiski papildina apakšsadaļas stendu:

		Fotogrāfijas lielformāta izdrukai sienu noformējumam:		pēc vajadzības
15.	Fotogrāfija	Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, zemkopības ministrs Jānis Birznieks (1895-1955) (3. no labās) un apbalvotie lauksaimnieki un laukstrādnieki Pļaujas svētkos Jelgavā. 1937. gada 5. septembris.	LNVM IN 976	10 x 25 cm
16.	Fotogrāfija.	Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un zemkopības ministrs Jānis Birznieks ar sagaidītājiem Pļaujas svētkos Jelgavā. 1937. gada 5. septembris.	LNVM KF 2242	12 x 18 cm
17.	Fotogrāfija	Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Preses pils atklāšanā Siguldā, sasveicinoties ar bērniem. 1937. gada 8. maijs.	LNVM VF 1902:19 /3	8,7 x 13 cm.
18.	Fotogrāfija	Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Tukuma apriņķa Irlavā ar sagaidītājiem un pavadoņiem pie goda vārtiem. 1934. gada 23. jūnijs.	LNVM KF 2048	8,4 x 13,2 cm
19.	Fotoatklātne s	Latvijas Valsts prezidenta K. Ulmaņa vizīte Gulbenē 1938. gadā. Foto R. Cielava Gulbenē.	GVMM 21856:2 , :3, :7, :9	8,6x13,5 cm
20.	Fotogrāfija	Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un valdības locekļu vizīte rūpnīcā "Rīgas Audums". 1935. gada 25. jūlijs.	LNVM KF 2569
21.	Fotogrāfijas	Latvijas Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Svētciema pagasta "Sprundās" ar saimniekiem Kārli un Zelmu Šterniem; pie azaida galda; šķūnī pie pilniem maisiem. 1938. gada septembris.	SM F- 485; 3335; 3336; 3338	8,2 x 13,5 cm
		Citāti lielformāta izdrukai sienu noformējumam:
22.	Citāts	„Cilvēki vārdu Vadonis saprot tā, ka Vadonis uzklausa visu to, ko viņam teic viņa padomdevēji, un, kad viņš visu to uzklausījis, tad viņš izlemj. Un visi lēmumi saistoši tad visiem, arī tiem, kuŗi domā, ka viņu padoms nav ievērots. [...] Ja nu reiz lēmums taisīts, tad jāizbeidzas pretim runāšanai un pretim darīšanai.” (K. Ulmanis par vadonības principu; datums)		Izdruka/pro- jekcija uz sienas
23.	Citāts	„Saimniecība izpilda to, ko polītika prasa un liek, un izpilda uz labāko. Ko, kā un kas ražos, to nosaka polītika, jo viņa ir iekaŗojusi savu rīcības brīvību. Tiem ļaudīm, kam pieder polītikas vadība vienā valstī, lai neviens neiedrošinas pa kājām		Izdruka/pro- jekcija uz sienas

		pīties, kad viņi taisa saimniecisku polītiku un diktē saimniecībai to, kas tai jādara.” (K. Ulmaņa runa par valsts akciju sabiedrībām, 1937. gada 4. februārī Lauksaimniecības kamerā)
24.	Citāts	“Ja mēs gribam, lai visos darbos panākumi būtu ne tikai šim brīdim, bet arī nākotnei, tad mums ir darba un centienu pamatā jāliek arvien un visos gadijumos doma par Latviju, doma par mūsu Latviju. Mums jāliek darba un centienu pamatos pati ideja par mūsu patstāvību un valsti, ideja par atjaunoto, vienoto Latviju, doma un ideja, ka Latvijai būs pastāvēt, un ka Latvija pastāvēs.” (K. Ulmaņa runa Baltijas Lauksaimnieku biedrībā Valmierā, 1938. gada 1. decembrī )		Izdruka/pro- jekcija uz sienas

5.2. sadaļa Laikmeta aina: “Patriotisma audzināšana. Dziesmu svētki Valsts prezidenta K. Ulmaņa protektorātā”

Teksts:

No 1934. līdz 1940. gadam valsts aktīvi iesaistījās kultūras dzīves veidošanā. Tika

radītas gan pavisam jaunas, tikai autoritārajam režīmam raksturīgas publisko un kultūras pasākumu tradīcijas un rituāli, gan arī pārņemtas un izkoptas jau senāk pastāvējušas tradīcijas. IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kuri notika 1938. gadā Rīgā “Valsts prezidenta

Dr. Kārļa Ulmaņa protektorātā”, bija visspilgtākais piemērs centralizētās valsts varas centieniem reglamentēt, “nacionalizēt”, pārņemt savā kontrolē jau pastāvošas kultūras tradīcijas. Tā kā Dziesmu svētku ideja (tautas kopība, latviskums) precīzi atbilda arī režīma ideoloģijai, valsts ieguldīja ievērojamus organizatoriskus un finansiālus resursus, lai 1938. gada Dziesmu svētkus inscenētu par iespaidīgu tautiskuma parādi, bet vienlaikus – arī par “valdības sarīkojumu” (V. Bērzkalns), pastāvošā režīma “fasādi”.

Ulmaņa režīma gadi bija uzplaukuma laiks gan Dziesmu svētku un kordziedāšanas tradīcijas, gan tautiskā stila – vizuālo tēlu, simbolu, tautastērpa, “latvisko” krāsu, ornamentu – attīstībā. Nacionālpatriotiskā retorika, tautisko simbolu un rituālu popularitātes pieaugums atstāja ilgstošu nospiedumu sabiedrības vērtību sistēmā. Gan Dziesmu svētki, gan tautiskais stils saglabājās kā labi atpazīstams un vienojošs latviešu identitātes elements Padomju Latvijā un trimdā, kā arī pēc valsts neatkarības atgūšanas 1990. gadā.

Apraksts:

Apakšsadaļa sastāv no 3 daļām:

• 5.2.1. Laikmeta aina – telpisks 1938. gada 9. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncerta atainojums (brīvstāvoši manekeni, izdrukas, vitrīna, skārienjutīgs ekrāns u.c.).

• Tematiskais izvērsums “Latviešu Dziesmu svētki cauri laikiem” (stends ar iebūvētām vitrīnām), kurā Dziesmu svētku tradīcija apskatīta kā latviskās identitātes uzturētāja 19.-21. gadsimta mainīgajos politiskos apstākļos;

• 5.2.2. Tematiskais izvērsums „Tautiskais stils cauri laikiem” (stends ar iebūvētām vitrīnām), kurā apskatīta “tautisko” simbolu, vizuālo tēlu evolūcija no 1930. gadiem līdz mūsdienām;

Apakšsadaļa izvietota divās izstādes telpās. Pirmajā telpā atrodas abi tematiskie izvērsumi (5.2.1. un 5.2.2.), bet nākamajā (apaļā telpa) – laikmeta aina (5.2.3.). Abas telpa veido vienu tematisko kopumu.

5.2.1. Laikmeta aina: “9. Vispārējie latviešu Dziesmu svētki 1938. gadā Rīgā, Uzvaras laukumā”

Apraksts:

Laikmeta aina veidota kā simboliska rekonstrukcija 1938. gada Dziesmu svētku noslēguma koncertam, kurš notika speciāli šim nolūkam izbūvētā skatuvē Rīgā, Uzvaras laukumā. Laikmeta aina iekārtota atsevišķā, apaļā telpā, kuru ar pārējo izstādi savieno tikai vienas durvis. Plānojot elementu izvietojumu, vēlams optimāli izmantot telpas formu, lai radītu Dziesmu svētku koncerta atmosfēru un masu sarīkojuma klātbūtnes iespaidu.

Laikmeta ainā (5.2.3.1.) iekļautie elementi veido vienotu ansambli. Mākslinieciskās ieceres izstrādes gaitā jāņem vērā šādus apsvērumus:

• Apaļajā telpā (t.i. pusaplī vai ielokā pie sienas) eksponējami 7-9 brīvstāvoši manekeni ar autentiskiem 1930. gadu tautiskajiem tērpiem no dažādiem Latvijas novadiem. Manekeni simboliski ataino dziedātāju rindu Dziesmu svētku estrādē. Manekeni ir telpiski nodalīti no apmeklētāju zonas ar norobežojošiem elementiem.

• Vizuālajam noformējumam (fonā aiz manekeniem) var izmantot krāsainas vai melnbaltas lielformāta izdrukas, kurās attēlota 1938. gada Dziesmu svētku skatuve ar vairākām aizmugurējām dziedātāju rindām.

• Ja telpas konfigurācija ļauj, apmeklētājiem pieejamajā zonā var būt izvietots Dziesmu svētku skatītāju sēdvietu sols un sektora norāžu stabs (atkarībā no mākslinieciskās ieceres).

• Šajā pašā telpā, ne tik centrālā vietā, izvietota arī vitrīna un interaktīvs skārienjutīgais ekrāns, kas ataino 1938. gada Dziesmu svētku organizēšanu un koru līdzdalību.

5.2.1.1. Elementu grupa – Brīvstāvoši manekeni, izdrukas, telpas noformējums

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
		Pusaplī vai ielokā pie sienas brīvstāvoši manekeni:
25.	Tautiskais tērps	Krustpils novada sievietes tautiskais tērps – krekls, villaine, brunči, josta, aube – darinājusi Marta Goliase 8. Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 1933. gadā; tērps apbalvots ar Uzslavas rakstu.	MNM 13622: 1-5	Uz manekena
26.	Tautiskais tērps	Zemgales novada sievietes tautiskais tērps. Brunči, blūze, veste, josta, priekšauts. Darināts 20. gs. 30. gados Sēlpilī kora vajadzībām.	AiVM M 1970	Uz manekena
27.	Tautiskais tērps	Lielvārdes novada sievietes tautiskais tērps (brunči ar ņieburveida augšdaļu, krekls, cepure, 3 saktas, josta). Tekstīlijas darinātas Jēkabpilī, rotas – J. Bētiņš Rīgā. 1935.-1938. gads.	LNVM CVVM 160873 - 160877	Uz manekena
28.	Tautiskais tērps	Krotes novada sievietes tautiskais tērps (brunči, ņieburs, krekls, sakta). Darinājusi Marģieta Radomišķe Bunkas pagastā. 1930. gads.	LNVM CVVM 191226: 1-3, :5	Uz manekena
29.	Tautiskais tērps	Rucavas 19. gs. sievietes tautastērpa atdarinājums. Darinājusi Alma Pārurga (1916-2009), diplomdarbs absolvējot	LNVM CVVM 257760:	Uz manekena

		Kaucmindes mājturības skolu 1935. gadā.	1-3
30.	Tautiskais tērps	Pērkones novada sievietes tautiskais tērps (brunči, ņieburs, krekls, 2 villaines, kniepķens). Tērps piederējis Pērkones pag. skolotājai Martai Strautiņai, Pērkones Kultūras veicināšanas biedrības “Blāzma” kora dalībniecei. Darināts pirms 1928. gada. Trūkstošās daļas (2 saktas un lakats) no LNMV krājuma. 1933. gadā Marta Strautiņa par tautisko tērpu saņēmusi godalgu “Izcili”. Lietots 1933. un 1938. gada Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. Tērps redzams 1938. gadā izdotajā krāsainajā atklātnē ar Rucavas kora dalībniecēm (GVMM 11845:3)	LNVM CVVM 183580: 1-6	Uz manekena
31.	Tautiskais tērps	Dienvidkurzemes vīrieša tautiskais tērps (Dienvidkurzemes svārki un bikses, Kuldīgas novada krekls un zeķes). Darinājusi Amilda Druviņa Virbu pagastā. 1937. gads.	LNVM CVVM 170805 - 170808	Uz manekena
32.	Tautiskais tērps	Sievietes tautiskais tērps, kombinēts no dažādu Latvijas novadu tautisko tērpu elementiem (Zemgales brunči, Rucavas ņieburs un krekls, dzintara krelles, saktiņa u.c.) Darinājusi L. Āboliņa. Latvija, 20. gs. 30. gadi.	LNVM CVVM 248850	Uz manekena
33.	Formastērps	Aizsardžu (Aizsargu organizācijas sieviešu nodaļas) formastērps-kleita. Latvija, 20. gs. 20.-30. gadi.	ZeKr- 00152	Uz manekena

Sienu vizuālajam noformējumam (fonā aiz manekeniem) izmantojamas krāsainas vai melnbaltas lielformāta izdrukas ar autentiskām 1938. gada Dziesmu svētku skatuves fotogrāfijām:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
		Materiāli sienu vizuālajam noformējumam - izdrukai fonā aiz manekeniem. Dziedātāju attēli:		pēc vajadzības
34.	Atklātnes	Dziedātāji Latvijas novadu tautiskajos tērpos. Krāsainu atklātņu sērija par godu 9. Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. 1938. gads. :2 - Nīca, :3 - Pērkone, :4 - Kurzeme, :5 - Krustpils, :6 - Talsi	GVMM 11845: 2-6	9x14 cm; palielināt
35.	Atklātne	Dziedātājas Rucavas tautiskajos tērpos. Krāsaina atklātne par godu 9. Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. 1938. gads.	LNVM IN 9935	9x14 cm; palielināt
36.	Atklātne	Dziedātājas Latgales tautiskajos tērpos.	LNVM	9x14 cm;

		Krāsaina atklātne par godu 9. Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. 1938. gads.	IN 2045	palielināt
		Materiāli sienu vizuālajam noformējumam - izdrukai fonā aiz manekeniem. Skatuves attēli:		pēc vajadzības
37.	Atklātne	9. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku kopskats Uzvaras laukumā. Melnbalta fotogrāfija. Izdevējs Em. Benjamiņa. 1938. gads.	AiVM M 25442:2	8,7x13,7 cm; palielināt
38.	Fotogrāfijas	Skatuves kopskata fotogrāfijas (melnbaltas) no izdevumiem: Valentīns Bērzkalns: Latviešu Dziesmu svētku vēsture. 1864-1940. Grāmatu draugs, 1965. 484. lpp.; Atpūta, Nr. 712 (24.06.1938), 17. lpp.; Atpūta, Nr. 711 (17.06.1938), 17. lpp.; Atpūta, Nr. 713 (01.07.1938), 16.-17. lpp.	LNB	palielināt

Sienu vizuālajam noformējumam izmantojamas arī krāsainas kopijas vai izdrukas ar 1938. gada Dziesmu svētku plakātiem oriģinālā izmērā. Plakāti ataino gatavošanos Dziesmu svētkiem, tādēļ tie jāizvieto nevis kopā ar pašu laikmeta ainu, bet pirms vai pie ieejas

„Dziesmu svētku” telpā:

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
39.	Plakāts	IX latviešu dziesmu svētki. Valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa protektorātā. Rīgā, Uzvaras laukumā 18.-19. jūnijā 1938. Mākslinieks Raimunds Šiško. Rīga, 1938.g. Iespiests: Lit. A. Šnakenburg A/S.	LNVM PPL 1515	Kopija, 101 x 71,7 cm
40.	Plakāts	IX latviešu dziesmu svētki. Valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa protektorātā. Rīgā, Uzvaras laukumā 18.-19. jūnijā 1938. Mākslinieks Vera Krēgere. Rīga, 1938. g. Iespiests: P. Mantnieka Kartogrāfijas institūts.	LNVM PPL 1038	Kopija, 104,5 x 75,5 cm

5.2.1.2. Elements – Vitrīna: “1938. gada Dziesmu svētku organizēšana”

Teksts:

Ievadteksts par valsts lomu 1938. gada Dziesmu svētku organizēšanā.

Apraksts:

Laikmeta ainas telpā, vitrīnā eksponētas autentiskas liecības par 9. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizēšanu..

Vitrīna sadalīta segmentos: 1) organizācijas darbs pirms Dziesmu svētkiem, 2) koru līdzdalība Dziesmu svētkos, 3) suvenīri kā 9. Dziesmu svētku materiālais mantojums.

5.2.1.3. Elements – Vitrīna un skārienjutīgais ekrāns: “9. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku kori”

Teksts:

Ievadteksts par 1938. gada Dziesmu svētku dalībniekiem – koru un dziedātāju skaitu,

koru ģeogrāfiju, uzvarētājiem galvenajās nominācijās.

Apraksts:

Laikmeta ainas telpā, vitrīnā eksponētas liecības par dažādu Latvijas koru dalību

9. Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. Fotogrāfijās redzami lauku un mazpilsētu kori Dziesmu svētku gājienā. Vitrīnas centrā eksponējams dekoratīvs šķīvis – balva 1. vietas ieguvējam nominācijā “Labākais lauku koris” kopā ar uzvarētāja kora fotogrāfiju.

Vitrīnu papildina brīvstāvošs (vai vitrīnā integrēts) skārienjutīgs ekrāns - interaktivitāte, kurā var iepazīties ar 1938. gada Dziesmu svētku koriem (interaktīva Latvijas karte ar informāciju par koriem un to dalībniekiem).

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
		Vitrīnas centrā: Dziesmu svētku apbalvojums un uzvarējušā kora fotogrāfija:
41.	Priekšmets	Šķīvis. „Tautas vadoņa” balva IX Dziesmu svētku dziesmu kara 1. vietas ieguvējam kā labākajam lauku korim. Piešķirta Lazdonas draudzes korim. Rīgā, 1938. gadā.	RMM 616292\ 2	diam. 35,5 cm
42.	Fotogrāfija	Lazdonas draudzes koris ar iegūto balvu IX Dziesmu svētku nominācijā „Labākais lauku koris”. Diriģents Haralds Mednis. 1938. gads.	MNM
		Fotogrāfijas (piemēram, aplī ap šķīvi): lauku un mazpilsētu kori 9. Dziesmu svētku gājienā:
43.	Fotogrāfija	Dundagas sadraudzīgās biedrības “Vārpa” koris 9. Dziesmu svētku gājienā Rīgā. Pirmais no kreisās – diriģents Jānis Šultners. Fotogrāfs V. Šulcs. 1938. g.	KSM 1162/F	8,6x13,5cm
44.	Fotogrāfija	Kokneses kultūras biedrības koris (diriģents Kārlis Liepiņš) Dziesmu svētku gājienā 1938. gada 18.jūnijs.Fotogrāfs nezināms	AiVM M 14439	13,3x8,4 cm
45.	Fotogrāfija	Vietalvas labdarības biedrības koris Dziesmu svētku gājienā Rīgā. 1938. gads.	AiVM M 22326	8,8x13,7 cm
46.	Fotogrāfija	“Rīga. Pēdējo Dziesmu svētku gājiens”. 1938. gada 19. jūnijs Fotogrāfs A. Saule	LFM13 89	8,3x13,3 cm
47.	Fotogrāfija	Dziedātāji no Limbažiem un Cēsīm Vienības laukumā, pulcējoties IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājienam. 1938. gada 18. jūnijs. Fotogrāfs nezināms.	LNVM KF 1886	8,7 x 13,8 cm
48.	Fotogrāfija	Lejasciema kora dziedātāji IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājienā. 1938. gada 18. jūnijs. Fotogrāfs A. Ozoliņš.	LNVM KF 3206	8,3 x 13,3 cm
49.	Fotogrāfija	Rūjienas (?) kora dziedātājas IX Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā 1938. gadā, priekšplānā sievietes tautas tērpos.	SM 8682	13,6 x 8,6 cm
50.	Fotogrāfija	Rēzeknes kora dziedātājas IX Vispārējo	LgKM7	13,6 x 8,6 cm

		latviešu Dziesmu svētku gājienā. 1938. gads.	505
		Vitrīnas segments - liecības par 9. Dziesmu svētku organizēšanu:
51.	Citāts	“Dziesmusvētku tīri mākslinieciskai nozīmei blakus jāliek arī sabiedriskais un nacionāli idejiskais saturs. Šajā ziņā IX latviešu Dziesmusvētki iegūs sevišķi izcilu vietu, jo sabiedriskā ziņā tie paudīs patriotisma un varonības cildenumu, kas noveda mūs līdz 1918. gada 18. novembrim. Tie paudīs vienprātības un darba cildenumu, kas noveda mūs līdz 1934. gada 15. maijam, bet pāri visam šie svētki būs skaists, vienots tautas sajūsmas apliecinājums savam Vadonim.” (Sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš. - IX Latviešu Dziesmu svētki. Programma. Rīga, 1938. gads)		Izdruka
52.	Fotogrāfija	9. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejas prezidijs. Vidū prezidija priekšsēdētājs J. Vītols, virsdiriģents T. Reiters un administratori. Fonā K. Ulmaņa portrets un Brīvības pieminekļa modelis. 1938. gads. Publicēts žurnālā „Atpūta”, Nr. 711 (17.06.1938), 21. lpp.	LNB	Kopija; apm. 16x20 cm
53.	Fotogrāfija	9. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku laukuma kopskata skice. Arhitekta A. Birznieka skice. Publicēta žurnālā “Latvijas architektūra” Nr. 1/1938, 15. lpp.		Kopija; 8,5x13 cm, palielināt
54.		Vitrīnas segments (piem., atvilktnē) - Suvenīri:
55.	Nozīme	IX Dziesmu svētku dalībnieka nozīme. Rīga, 1938. g.	VRVM 74260	37,5x25 mm, rozete 63 mm
56.	Nozīme	IX Dziesmu svētku suvenīru nozīme. Rīga, 1938. g.	VRVM 74319	30 x 28 mm
57.	Lakatiņš	Suvenīrlakatiņš par godu 9. Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. Gar malu attēloti Latvijas pilsētu ģerboņi. 1938. gads.	GVMM 11105	30x31 cm; eksponēt salocītā veidā
58.	Priekšmets	Dekoratīvs šķīvītis “Dziesmu svētki 1938”. A/s “M. S. Kuzņecovs”. 1938. g.	VRVM 70149	Virsas d.- 11,4 cm, h- 2,4 cm
59.	Iespieddarbs	9. Latviešu Dziesmu svētku “Dziesmu kara” ieejas biļete. Rīga, 1938. gada 16. jūnijs.	VRVM 144039/ 3	6,3 x 12,8 cm
		Brīvstāvošs (vai vitrīnā integrēts) skārienjutīgs ekrāns - interaktivitāte:
60.	Skārienjutīg s ekrāns	Skārienjutīgs ekrāns ar interaktīvu iespēju iepazīties ar visiem 1938. gada Dziesmu svētku koriem, to dalībnieku un vadītāju		Tehnoloģiski risinājumi ekrāna

		vārdiem. Pieejami 3 interaktīvās izvēlnes līmeņi: 1) Latvijas pārkstata karte ar apriņķiem; 2) izvēloties apriņķi, atveras saraksts ar visiem šī apriņķa koriem; 3) izvēloties kori, atveras informācijas logs ar kora nosaukumu, dibināšanas gadu, kora vadītāja un visu dziedātāju vārdiem 1938. gadā.		darbībai
		Audio ieraksts
61.		Laikmeta ainas telpā dzirdami Dziesmu svētku audio ieraksti.		Audio tehnika

5.2.2. elements – stends ar iebūvētām vitrīnām: “Latviešu Dziesmu svētki cauri laikiem”

Teksts:

Ievadteksts (izdruka uz stenda) veltīts abiem centrālajiem latviešu Dziesmu svētku

tradīcijas raksturlielumiem - pēctecībai un pārmaiņām. No vienas puses, Dziesmu svētku tradīciju raksturo pēctecība, pārmantotība, „nemainīgie” elementi. Dziesmu svētki ir kordziedāšanas augstākais sniegums un stabils latviskās identitātes balsts. No otras puses, Dziesmu svētkus no 1864. līdz 2018. gadam raksturo arī „mainīgie” elementi, kas bieži izpaudušies kā - lielākoties tikai ārēja - pielāgošanās politisko ideoloģiju noteiktajām normām.

Apraksts:

Stends veidots kā Dziesmu svētku tradīcijas „nemainīgo” un „mainīgo” elementu sastatījums, kurš piesaistīts hronoloģiskai laika līnijai.

Stenda vidusdaļā iezīmēta nepārtraukta laika līnija no pirmajiem latviešu rīkotajiem dziesmu svētkiem Dikļos 1864. gadā līdz 2018. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem. Uz laika līnijas atzīmēti 8-10 svarīgākie gadi Latvijas politiskajā vēsturē.

Viena papildus līnija (piem., virs laika līnijas) hronoloģiski secīgi eksponē fotogrāfijas par Dziesmu svētku „nemainīgajiem” elementiem - latviskās identitātes izpausmēm un kordziedāšanas tradīcijas pēctecību. - Šīs fotogrāfijas papildina citāti (izdrukas uz stenda virsmas) par Dziesmu svētku lomu latviskās identitātes saglabāšanā.

Otra papildus līnija (piem., zem laika līnijas ) hronoloģiski secīgi, viena otrai blakus eksponē liecības par Dziesmu svētku „mainīgajiem” elementiem, glvk. par Dziesmu svētku ārējo pielāgošanos valdošajai iekārtai un tās simboliem; uzkatāmi parādītas politiski ideoloģiskā „ietērpa” pārmaiņas.

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
		„Nemainīgais”: Dziesmu svētki kā latviskā identitāte:
62.	Fotogrāfija	Dziedātājas no Rucavas 5. Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. Rīga, 1910. gada 19.–21. jūnijs. Fotogrāfs Jānis Rieksts.	LNVM VF 2422	16,6 x 22,8 cm
63.	Fotogrāfija	Dziesmu diena Gaujienā. Prof. Jāzeps Vītols diriģē kopkori uz Gaujienas ģimnāzijas ieejas kāpnēm. 1933. gada 26. jūlijs.	VMMA 664	izmērs
64.	Fotogrāfija	Apvienotie kori dzied Dziesmu svētkos	DoM	9x14 cm

		Staburagā, diriģents T. Reiters, Daugavas novada 9. Dziesmu svētki Staburagā. 24. jūn. 1936. g.	2548
65.	Fotoatklātne	IX Latvju vispārējo Dziesmu svētki, diriģē Teodors Reiters. Izdevējs Em. Benjamiņa. 1938. gads.	AiVM M 25442/1 -2	8,7x13,7
66.	Fotogrāfija	Siguldas kora dziedātāji Rīgā Dziesmu svētkos 1948. gada 19. jūlijā.	TMR 26543	12 x 9 cm
67.	Fotogrāfija	Soldatkas vidusskolas mūzikas skolotāja Jēkaba Induļa vadītie Dziesmu svētki nometinājuma vietā Omskas apgabala Soldatkā 1954. gadā (Edmunda Tardenaka mape).	OMF Dziesm usvetki Tomska s apg.	5,5 x 8,5 cm
68.	Fotogrāfija	Latviešu Dziesmu svētki Ņujorkā, 1958. gadā. Fotogrāfs B. Rozītis	LFM 1304/4	17,3x12,3
69.	Fotogrāfija	Gulbenes rajona Dziesmu svētki 1956. gadā.	GVMM 8221	12,5x8,5 cm
70.	Fotogrāfija	Gulbenes rajona kolhoza „Savienība” koris. 1960. gads.	GVMM plg.178 6	17,5x11,2 cm
71.	Fotogrāfija	Kopkora koncerts Austrālijas latviešu kultūras dienu laikā Melburnā. 1983. gada 30. decembris.	LNVM IP 4285	izmērs
72.	Fotogrāfija	XIX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku kopkoris Rīgā, Mežaparka estrādē koncerta laikā. 1985. gads.	LNVM IP 5071	17.2 x 24.7 cm
73.	Fotogrāfija	Dziesmu svētku fotogrāfija pēc 1990. gada
		„Mainīgais”: Dziesmu svētku ideoloģiskais ietērps:
74.	Nozīme	IV Vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku nozīme ar rozetes lenti Krievijas karoga krāsās. Rīga, 1895. gads. Svētki bija oficiāli veltīti 100 gadu jubilejai kopš Kurzemes pievienošanas Krievijai.	VRVM 74262	31x27 mm, rozetes d. - 50 mm
75.	Brošūra	Teksta grāmatiņa V Latviešu vispārējo dziesmu svētku koncertiem. Rīga, 1910. gads. Eksponēta 14. lapaspuse ar Krievijas Valsts himnas tekstu krievu valodā.	LNVM VN 7113	17,7x11 cm
76.	Nozīme	VII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejas sekretāra Nikolaja Dakera nozīme. Rīga,1931. gads Rozetes lente sarkanbaltsarkanā krāsā.	VRVM 15616	26,5x22,5 mm, rozetes pl. 118 mm
77.	Fotogrāfija	Abrenes apriņķa dziesmu svētku dalībnieki mēģinājuma laikā Balvu estrādē 1943. gada jūnijā. Virs skatuves trīs nacistiskās Vācijas karogi.	BLNM- 5609	8,7x13,7 cm
78.	Fotogrāfija	II Padomju Latvijas Dziesmu svētku ieskaņas koncerts Dagdā. Fotogrāfs	LNVM Neg.	Fotogrāfija no negatīva,

		Arvids Gusars. 1950. gada jūnijs. Estrādes noformējumā Ļeņina un Staļina portreti, ideoloģiski saukļi.	Nr. 57416	apm. 14 x 8 cm
79.	Priekšmets	Vāzīte – suvenīrs “LPSR / DZIESMU SVĒTKI/ 1873-1948”. Izgatavots Rīgā, kombinātā “Māksla” (?). 1948. gads. Vāpēts māls. Vāzīte ar sirpja un āmura simboliku.	VRVM 26154	h - 8,7 cm, d.- 6 cm
80.	Brošūra	Padomju Latvijas 15. gadadienai veltīto Dziesmu svētku programma. 1955. gads. Uz programmas vāka LPSR ģerbonis un karogs.	LNVM IP 1526	15,2 x 10 cm
81.	Fotogrāfija	8. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Amerikā gājiens Indianapolē, ASV. 1988. gads. Gājiena dalībnieki tautiskos tērpos ar Latvijas karogiem.	LNVM IP 4289
82.		Mūsdienu liecība par Dziesmu svētku politisko, ideoloģisko piesaisti

5.2.3. Elements – Stends ar iebūvētām vitrīnām: „Tautiskais stils cauri laikiem”

Teksts:

K. Ulmaņa režīma laikā tika nostiprināts vizuālo tēlu, krāsu un simbolu kopums, kurš

joprojām tiek asociēts ar “latvisko” un ieņem būtisku vietu nacionālās identitātes izpausmju repertuārā. Īpašu lomu tas spēlēja 20. gs. 2. pusē, kad gan LPSR, gan trimdā Rietumos “tautiskais stils” tika asociēts ar zudušo, neatkarīgo Latviju.

Apzinoties šo simbolu reprezentatīvo nozīmi, teju visas 20. gadsimta politiskās varas mēģināja instrumentalizēt latviešu “tautiskā stila” elementus ideoloģiskiem nolūkiem.

Apraksts:

Stendā iebūvētās vitrīnās eksponēti latviešu tautiskā stila „komplekti” no 4 dažādiem laika periodiem un vietām, sākot no 1920.-30. gadiem līdz mūsdienām.

Iekļauti priekšmeti ar tautiskiem motīviem un ornamentiem, pašizgatavotu tautastērpu detaļas un fotogrāfijas par tautastērpu lietojumu, tekstīlijas, rotas, suvenīri un citi nelieli priekšmeti. Tautiskā stila „komplektu” sastatījums vienlaikus ļauj ieraudzīt gan motīvu pēctecību, nemainību cauri laikiem, gan arī variācijas un pārmaiņas, kuras nereti radušās

20. gadsimta politisko varu ietekmē. Paplašinātajās anotācijas ietverti atsevišķu izcilu eksponātu un to īpašnieku stāsti, to saistība ar politiskajām u.c. norisēm.

Stendā iekļauta izdruka ar hronoloģisku laika līniju no 20. gs. sākuma līdz 2018. gadam, kurā iezīmēti atsevišķi politisko pārmaiņu gadi (1918, 1934, 1940, 1944/45, 1990 u.c.), kas ietekmējuši latviešu sabiedrības attīstību, līdz ar to arī tautiskā stila lietojumu.

Iebūvētās vitrīnas izvietotas secīgi, tās piesaistītas hronoloģijai. Simboliski uzsvērta latviešu tautas sašķeltība abpus Dzelzs priekškaram, abu procesu (tautiskais stils LPSR, tautiskais stils trimdā) vienlaicīgums.

Nr.	Eksponāta veids	Anotācija	Šifrs	Piezīmes
		1. iebūvētā vitrīna: Tautiskā stila komplekts starpkaru Latvijā
83.	Tekstīlija	Izšūts veltījuma dvielis. Hermīnes Annes Upenieces izšūts dvielis aizsargam Ērikam Skujam. 1930. gadi.	ANM BA-956

84.	Dīvāna lelle	Lelle Lielvārdes tautas tērpā, ar auduma ķermeni un papjemašē seju. 20. gs. 30. gadi. Vilna, kokvilna, pildījums. Piederējusi Otīlijai Skujiņai Stopiņu pag., vēlāk Ainai Pastarei (dz. 1936). Paplašinātā anotācija [max. 50 vārdi] par lelles nodošanu no vienas paaudzes otrai un jaunu tērpu šūšanu.	LNVM CVVM 247294	h – apm. 30 cm (sēdošā pozā); pilnais h – 52 cm
85.	Fotogrāfija	Gudenieku kora dalībnieki Rīgā VIII dziesmu svētku laikā 1933. gada 17. jūnijā. Paplašinātā anotācija [max. 50 vārdi] par ieteikumiem tautisko tērpu veidošanā, Dziesmu svētkos pasniegtajām godalgām par tautiskajiem tērpiem jau sākot no 1890. gadiem.	KNM 17298	9 x 14 cm
86.	Priekšmets	Sīkplastika. Tautumeita stilizētā tautastērpā. Latvija, A/S “M.S. Kuzņecovs”, 1934.-1940. gads.	LNVM CVVM 261715	h – 11,2 cm, pamatnes d - 4,3 cm
87.	Priekšmets	Dzintara krelles. Latvija, 1926. gads.	LNVM CVVM 263394	Garums 40 cm, var eksponēt salocītā veidā
		2. iebūvētā vitrīna: Tautiskā stila komplekts LPSR
88.	Tekstīlija	Austa sedziņa ar tautiskiem ornamentiem. Latvija, 20. gs. 60. gadu vidus.	LNVM CVVM 253976	32 x 32,5 cm, eksponēt salocītā veidā
89.	Priekšmeti	Divas saktas no konservu bundžas skārda. Izgatavojusi Mirdza Lāce nometinājuma vietā Tomskas apgabala Vasjuganas rajona Novijvasjuganas ciemā 1957. gadā. Paplašinātā anotācija [max. 50 vārdi] par Mirdzu Lāci (1920-2012).	OMF 15560/1 -3	diametrs 10,8 cm, diametrs 5,0 cm, diametrs 4,3 cm
90.	Fotogrāfija	Mirdza Lāce pašdarinātā tautas tērpā. Tomskas apgabals, Vasjuganas rajons, Novo-Vasjuganas ciems, 1956./57. g. Svārki veidoti no veciem lozungiem, kas nesti 1. maija parādēs, aizkrāsojot tekstu. Vainags ir pašas no papīra un kartona lipināts. Saktas taisītas no konservu bundžām.	OMF23 00-684- 685- F20	kopija
91.	Lelle	Lelle “Baiba”, Bārtas novada tautiskajā tērpā. Izgatavota Komunistiskās sestdienas talkas 50. gadadienā, 1969. gada 17. aprīlī. Rīga, rūpnīca ”Straume”. Klāt pievienota informatīva lapiņa ar Ļeņina galvas atveidu. Paplašinātā anotācija [max. 50 vārdi]	LNVM IP 897	h – apm. 30 cm (sēdošā pozā); pilnais h – 50 cm
92.	Kulons	Dzintars metāla ietvarā. Latvijas PSR, 20. gs. 70. gadi. Piederējis diplomāta Kārļa Zariņa meitai Marie Annei Zariņai (1927-2004). Dzintars, metāls	LNVM CVVM 256789	4,2x3 cm

		Šī vietā dzintara piespraudi no LPSR
93.	Gredzens	Nameja gredzens, izgatavots pie rotkaļa. Autovadītāja Ernesta Strazdiņa dāvana sievai, Fizkultūras dispancera medmāsai Alisei Strazdiņai kāzu 25. gadadienā. Rīga, 1954. gads	LNVM CVVM 252257	izmēri
94.	Sīkplastika	Suvenīrs – sālstrauks. Stilizēta tautumeita konusveida brunčos abās rokās tur lielu, apaļu bļodu. Autore Beatrise Kārkliņa. Suvenīrs veltīts Padomju varas 50 gadiem (1967). Rīgas Porcelāna un fajansa fabrika. 1965. gads. Porcelāns.	RPPM 4645	h 6 cm
		3. iebūvētā vitrīna: Tautiskā stila komplekts trimdā
95.	Albums	Fotogrāfiju albums ar tautiskā stilā izšūtu vāku. Albuma vāku izšuvusi Maija Atvars (dzim. Āboltiņš), Altgarges pārvietoto personu (DP) nometnē Rietumvācijā 20. gs. 40. gadu 2. pusē. Paplašinātā anotācija [max. 50 vārdi]	OMF 13407	19 x 32 x 3 cm
96.	Fotogrāfija	Latviešu bēgļu iekārtotās kluba telpas, ložas un bufete Iceho (Itzehoe) pārvietoto personu (DP) nometnē Rietumvācijā. Interjers veidots no tukšām granātu kastēm, dekorācijām izmantojot tautiskus ornamentus, Latvijas pilsētu ģerboņus un senlatviešu dievību attēlus. Intejera autors A. Kopmanis. Fotogrāfs Teodors Jaunzems. 20. gs. 40. gadu beigas.	OMF 4647:1	Kopija; 8x14 cm Eksponēt uz albuma (OMF 13407) vāka
97.	Lelle	Lelle „Bārbija”, Tadaiķu tautiskajā tērpā (precētas sievas tērps ar aubi). Tērpu veidojusi Marija Muzikante (dz. Beldava, 1908-1999) Zviedrijā, 20. gs. 70.- 80. gados. Paplašinātā anotācija [max. 50 vārdi] par Marijas Muzikantes hobiju – veidot tautiskus tērpus lellēm Bārbija un Kens.	NCM 81	h - apm. 30 cm
98.	Fotogrāfija	Austrālijas latviešu grupa tautiskos tērpos Minsteres dziesmu svētku gājienā. Vācija. 1984. gads. Paplašinātā anotācija [max. 50 vārdi]	LNVM IP 4298	izmēri
99.	Gredzens	Gredzens ar dzintaru, trimdā saukts par “saules gredzenu”. Piederējis diplomāta Kārļa Zariņa meitai Marie Annei Zariņai (1927-2004). Lielbritānija, 1950. gadi. Sudrabs. Paplašinātā anotācija [max. 50 vārdi]	LNVM CVVM 256792
		4. iebūvētā vitrīna: Tautiskā stila komplekts mūsdienās
100.	Priekšmets	Mūsdienu lelle latviešu tautiskajā tērpā		max. augstums 30 cm
101.	Fotogrāfija	Fotogrāfija par tautiskā tērpa lietojumu mūsdienu. Valsts prezidents Raimonds