PUBLISKĀ IEPIRKUMA LĪGUMI

PUBLISKĀ IEPIRKUMA LĪGUMI

Lai nodrošinātu pasūtījumu piegādi un pakalpojumu sniegšanu, publiskā sektora iestādes slēdz līgumus. Šos līgumus, kurus, paredzot atlīdzību, slēdz ar vienu vai vairākiem uzņēmējiem, sauc par publiskā iepirkuma līgumiem, un tie veido būtisku ES iekšzemes kopprodukta daļu. Tomēr tikai neliela publisko iepirkumu līgumu procentuālā daļa tika piešķirtas ārvalstu uzņēmumiem. Iekšējā tirgus principu piemērošana šādiem līgumiem nodrošina saimniecisko resursu labāku sadalījumu un racionālāku publisko līdzekļu izmantošanu. Parlaments un Padome 2014. gadā pieņēma jaunu tiesību aktu paketi publiskā iepirkuma jomā ar mērķi vienkāršot procedūras un padarīt tās elastīgākas, lai veicinātu MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam un nodrošinātu to, ka vairāk tiek apsvērti sociālie un vides kritēriji.

JURIDISKAIS PAMATS

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26. un 34. pants, 53. panta 1. punkts, 56., 57.,

62. un 114. pants.

MĒRĶI

Publisko iepirkumu līgumu nozīme dalībvalstu ekonomikā ir ļoti liela, un provizoriskie aprēķini liecina, ka tie veido vairāk nekā 16 % no Savienības IKP. Pirms Kopienas tiesību aktu īstenošanas tikai 2 % no publisko iepirkumu līgumiem tika piešķirti ārvalstu uzņēmumiem. Dažās nozarēs, kurās, pamatojoties uz tiesību aktu vai administratīvajiem noteikumiem, priekšroka parasti tiek dota pašmāju piegādātājiem (piemēram, būvniecība, būvdarbi, enerģētika, telekomunikācijas un smagā rūpniecība), šiem līgumiem ir ļoti liela nozīme. Atklātas un efektīvas konkurences trūkums bija viens no šķēršļiem vienotā tirgus izveides pabeigšanai – tas paaugstināja līgumslēdzēju iestāžu izdevumus un dažās svarīgās rūpniecības nozarēs traucēja konkurētspējas attīstībai.

Iekšējā tirgus principu (it īpaši pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvas konkurences) piemērošana saistībā ar šiem līgumiem nodrošina saimniecisko resursu labāku sadalījumu un racionālāku publisko līdzekļu izmantošanu (asākas konkurences apstākļos publiskā sektora iestādes iegūst visaugstākās kvalitātes produktus un pakalpojumus par vislabāko cenu). Dodot priekšroku uzņēmumiem, kuru darbība ir vislabākā Eiropas tirgū, tiek veicināta Eiropas uzņēmumu konkurētspēja (šā iemesla dēļ minētie uzņēmumi spēj attīstīties un paplašināt savus tirgus) un stiprināta tādu principu ievērošana kā pārredzamība, vienlīdzīga attieksme, īstena konkurence un efektivitāte, tādējādi samazinot krāpšanas un korupcijas risku. Īsteni atvērtu vienoto tirgu var izveidot tikai tad, ja šo līgumu piešķiršanas nosacījumi ir vienādi visiem uzņēmumiem.

SASNIEGUMI

Kopiena pieņēma tiesību aktus, kuru mērķis bija panākt dalībvalstu tiesību normu saskaņošanu, nosakot pienākumus attiecībā uz konkursa uzaicinājumu izziņošanu un objektīviem kritērijiem iesniegto piedāvājumu rūpīgai pārbaudei. Ņemot vērā dažādos tiesību aktus, kas pieņemti kopš

20. gs. sešdesmitajiem gadiem, Xxxxxxx nolēma vienkāršot un saskaņot publiskā iepirkuma tiesību aktus un šajā jomā pieņēma četras direktīvas (92/50/EEK, 93/36/EEK, 93/37/EEK un 93/38/EEK). Lai vienkāršotu stāvokli un padarītu to skaidrāku, trīs no šīm direktīvām apvienoja Direktīvā 2004/18/EK par būvdarbu valsts līgumiem, piegādes valsts līgumiem un pakalpojumu valsts līgumiem (koriģēta ar Direktīvu 2005/75/EK) un Direktīvā 2004/17/EK par ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozari. Dažus no abu šo direktīvu pielikumiem grozīja ar Direktīvu 2005/51/EK. Ar Direktīvu 2009/81/EK tika izveidoti īpaši noteikumi publiskajam iepirkumam aizsardzības nozarē ar mērķi atvieglot piekļuvi dalībvalstu aizsardzības nozares tirgiem.

REFORMA

Parlaments un Padome 2014. gadā pieņēma jaunu tiesību aktu paketi publiskā iepirkuma jomā ar mērķi vienkāršot procedūras un padarīt tās elastīgākas, lai veicinātu MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam un nodrošinātu to, ka vairāk tiek apsvērti sociālie un vides kritēriji. Tiesiskajā regulējumā ietilpst 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu, ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, un 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK. Jaunā tiesību aktu pakete publiskā iepirkuma jomā ir pabeigta, pieņemot jauno koncesiju direktīvu (2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu), ar kuru nosaka pienācīgu tiesisko regulējumu koncesiju piešķiršanai, nodrošinot, ka visiem uzņēmumiem ES ir efektīva un nediskriminējoša piekļuve ES tirgum, un tā sniedz lielāku juridisko noteiktību nekā spēkā esošais tiesību akts.

Publiskā iepirkuma ārējie aspekti ņemti vērā arī Komisijas 2012. gada 21. marta priekšlikumā regulai, ar ko paredz noteikumus par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Eiropas Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem.

Komisija 2012. gada aprīlī pieņēma e-iepirkuma stratēģiju nolūkā panākt, ka e-iepirkums[1] pilnībā tiek īstenots 2016. gada vidū, bet 2013. gada 26. jūnijā iesniedza priekšlikumu direktīvai par elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās. Eiropas Parlaments un Padome 2014. gada 16. aprīlī panāca vienošanos attiecībā uz direktīvu par e-rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās[2]. Transponēšanas termiņš dalībvalstīs ir noteikts 2018. gada

27. novembris.

DEFINĪCIJAS

“Publiski līgumi” ir līgumi par atlīdzību, kuri rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kuru mērķis ir būvdarbu izpilde, produktu piegāde vai pakalpojumu sniegšana.

[1]COM(2012)0179.

[2]Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās, OV L 133, 6.5.2014., 1.–11. lpp.

“Līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības.

“Koncesija” ir finansiālās interesēs rakstiski noslēgts līgums, ar kuru viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji uzdod izpildīt darbus (būvdarbu koncesijas gadījumā) vai sniegt un pārvaldīt pakalpojumus (pakalpojumu koncesijas gadījumā) vienam vai vairākiem uzņēmumiem un kurā atlīdzība par to ir vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumus, uz ko attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu. Koncesijas piešķiršana ietver arī darbības riska nodošanu koncesionāram.

PUBLISKĀ IEPIRKUMA PROCEDŪRA

Visās procedūrās ir jāievēro ES tiesību aktu principi un jo īpaši princips par preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā arī principi, kas izriet no tiem, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes princips, nediskriminēšana, savstarpēja atzīšana, samērīgums un pārredzamība. Turklāt ir jārespektē konkurence, konfidencialitāte un efektivitāte.

A. Procedūras veidi

Konkursa uzaicinājumiem ir jāatbilst dažādu veidu procedūrām, kurām jābalstās uz robežvērtību sistēmu, apvienojumā ar metodēm katra publiskā pasūtījuma paredzamās vērtības aprēķināšanai un norādēm par izmantojamajām procedūrām – obligātajām vai orientējošajām –, kā tas noteikts direktīvās. “Atklātās procedūras” gadījumā piedāvājumu var iesniegt jebkurš ieinteresētais uzņēmējs. “Ierobežotās procedūras” gadījumā piedāvājumu var iesniegt tikai uzaicinātie kandidāti. “Konkursa procedūrā ar sarunām” ikviens uzņēmums var iesniegt pieprasījumu par piedalīšanos, bet tikai pēc saņemtās informācijas novērtēšanas uzaicinātie kandidāti var iesniegt sākotnējo piedāvājumu, kas kalpo par pamatu turpmākām sarunām. Konkursa dialoga procedūrā ikviens uzņēmums var iesniegt pieprasījumu par piedalīšanos, bet tikai uzaicinātie kandidāti var piedalīties dialogā. Šo procedūru izmanto gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes nespēj noteikt veidus, kā apmierināt savas vajadzības vai novērtēt to, kādu risinājumu tirgus var piedāvāt. Līgumi tiek piešķirti, pamatojoties vienīgi uz kritēriju par labāko cenas un kvalitātes attiecību. Ir izveidota jauna inovācijas partnerības procedūra gadījumiem, kad nepieciešams novatorisks risinājums, kas vēl nav pieejams tirgū. Līgumslēdzējas iestādes lemj par inovācijas partnerības izveidošanu ar vienu vai vairākiem partneriem, kuri veic atsevišķas pētniecības un izstrādes darbības, lai panāktu jaunu novatorisku risinājumu piedāvājumu iesniegšanas procedūras gaitā. Visbeidzot īpašos gadījumos un apstākļos līgumslēdzējas iestādes var piešķirt publiskos līgumus, izmantojot sarunu procedūru, publikāciju iepriekš neveicot.

B. Līguma piešķiršanas kritēriji

Līgumslēdzējām iestādēm publiskais līgums jāpiešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Šis jaunais piešķiršanas kritērijs tika ieviests ar publiskā iepirkuma noteikumu reformu, tā pamatā ir princips par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu (“MEAT” kritērijs), un tā mērķis ir nodrošināt lielāko lietderību no izmaksu viedokļa (nevis viszemāko cenu), t. i., izmantojot šo kritēriju, ņem vērā attiecīgā darba, preces vai pakalpojuma kvalitāti, kā arī cenu un aprites cikla izmaksas. Ar šo kritēriju lielākā vērība tiek pievērsta kvalitātei, videi un sociāliem apsvērumiem, kā arī inovācijai.

C. Noteikumi par publiskošanu un pārredzamību

Publiskā iepirkuma procedūru visos posmos ir jānodrošina vajadzīgā pārredzamība. Tas īpaši tiek panākts, publiskojot iepirkuma procedūru būtiskos elementus un publiskojot informāciju

par kandidātiem un piedāvātājiem (piemēram, līguma piešķiršanas lēmumā noteiktos kritērijus un nosacījumus, informāciju par procedūras īstenošanu un norisi, kā arī informāciju par noraidīšanas iemesliem), kā arī nodrošinot pietiekamu dokumentāciju attiecībā uz procedūras posmiem.

D. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Lai risinātu problēmas, kas saistītas ar to, ka līgumslēdzējas iestādes ir pārkāpušas publiskā iepirkuma noteikumus, direktīvā par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem (Direktīva 2007/66/EK) ir paredzēta efektīva lēmumu pārskatīšanas sistēma, kura aptver abas publiskā iepirkuma direktīvas un koncesiju direktīvu un ar kuru ievieš divus nozīmīgus elementus. Ar nogaidīšanas periodu – pēc lēmuma par līguma piešķiršanu pieņemšanas – solītājiem tiek piedāvāta iespēja pārbaudīt lēmumu un izlemt jautājumu par pārskatīšanas procedūras ierosināšanu. Šajā periodā, kurš ilgst vismaz 10 dienas, līgumslēdzējas iestādes nevar parakstīt līgumu. Tiesiskās aizsardzība līdzekļu direktīvā ir arī paredzēti stingrāki noteikumi, lai novērstu līgumu tiešu piešķiršanu, kas ir nelegāla.

E. Citi publiskā iepirkuma aspekti

Ar jaunajiem noteikumiem veicina publisko iepirkumu, kurā ņem vērā nekaitīguma videi kritēriju, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju un iespēju minēt īpašu marķējumu vai ekomarķējumu. Svarīgi ir arī sociālie aspekti, direktīvās ietverot īpašus noteikumus par sociālo iekļaušanu, sociāliem kritērijiem, apakšuzņēmuma līgumiem un vienkāršotu režīmu pakalpojumu līgumiem. Birokrātijas samazināšanai un MVU piekļuves uzlabošanai publiskajam iepirkumam arī ir būtiska loma publiskajā iepirkumā. Ar jaunajiem noteikumiem ieviests Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments un pašdeklarēšanās izmantošana. Jo īpaši MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam uzlabos iespēja līgumus sadalīt daļās, kā arī prasību ierobežošana attiecībā uz gada apgrozījumu. Ar jaunajām direktīvām obligāti paredzēta pakāpeniska pāreja uz e-iepirkumu un arī īpaši noteikumi par metodēm un instrumentiem, kas paredzēti elektroniskajam un apvienotajam iepirkumam, piemēram, attiecībā uz pamatnolīgumiem, dinamiskām iepirkumu sistēmām, elektroniskajām izsolēm, elektroniskajiem katalogiem, centralizētām iepirkumu darbībām, pārrobežu kopējo iepirkumu. Direktīvās iekļauta Eiropas Savienības Tiesas judikatūra par iekšējām attiecībām, līdz ar to noteiktos apstākļos līgumslēdzējas iestādes var piešķirt līgumu kādam uzņēmumam, nepiemērojot iepirkuma procedūru. Visbeidzot ar jaunajiem noteikumiem nostiprina spēkā esošos tiesību aktus attiecībā uz interešu konfliktiem, favorītismu un korupciju, paredzot pastiprinātas garantijas, ka tiek pareizi īstenotas procedūras attiecībā uz iemeslu izslēgšanai, iepriekšēju apspriešanu, līgumu grozīšanu un pārredzamību.

KONCESIJAS

Noteikumu pārskatīšana attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu nozari vairāk vai mazāk ir saskaņota ar to noteikumu pārskatīšanu, kuri reglamentē vispārējo publisko iepirkumu (kaut gan šie noteikumi tika pielāgoti tā, ka tiek saglabāta lielāka elastīguma iespēja attiecība uz metodēm iestādēm, kas iesaistītas komerciālā vai rūpnieciskā darbībā), savukārt jaunie noteikumi par koncesijām ir ievērojami specifiskāki.

Direktīvu piemēro tikai koncesijas līgumiem, kuru vērtība ir EUR 5 miljoni vai lielāka, un daži koncesiju veidi ir izslēgti no direktīvas piemērošanas jomas, tostarp koncesijas, kas saistītas ar dzeramo ūdeni. Atšķirībā no vispārējām publiskā iepirkuma procedūrām līgumslēdzējas iestādes var brīvi rīkoties, organizējot procedūras koncesiju līgumiem saskaņā ar valsts standartiem vai pašu preferencēm, ar nosacījumu, ka tās ievēro pamatnoteikumu, kas paredz: koncesijas paziņojuma publicēšanu; informācijas sniegšanu par minimālajām prasībām

un piešķiršanas kritērijiem; noteikto prasību respektēšanu un to kandidātu izslēgšanu, kas neatbilst šīm prasībām; to kandidātu izslēgšanu, kuri ir notiesāti par atsevišķiem noziegumiem – piemēram, krāpšanu un nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu; informācijas sniegšanu dalībniekiem par to, kā procedūra ir jāorganizē, un ar orientējošu grafiku. Turklāt koncesijas priekšmets, piešķiršanas kritēriji un minimālās prasības nav apspriežamas sarunās, kas notiek saistībā ar koncesiju piešķiršanas procedūrām. Koncesijas līgums ir ierobežots laikā, un jautājums, vai to var pagarināt, ir jāizvērtē saskaņā ar procedūru, kas paredzēta līguma grozīšanai.

EIROPAS PARLAMENTA LOMA

Pirms Parlaments 2014. gada 15. janvārī pieņēma publiskā iepirkuma tiesību aktu paketi, tas bija pieņēmis dažas rezolūcijas, tostarp 2010. gada 18. xxxxx xxxxxxxxxx par jaunākajām norisēm saistībā ar publisko iepirkumu, 2011. gada 12. maija rezolūciju par publiskā sektora tirgu vienlīdzīgu pieejamību ES un trešās valstīs un 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par publiskā iepirkuma modernizāciju. Šajās rezolūcijās Parlaments īpaši atbalstīja vienkāršošanas pasākumus (piemēram, elastīgas procedūras) un aicināja uzlabot juridisko noteiktību. Parlaments uzskatīja, ka viszemākajai cenai nevajadzētu būt vienīgajam līguma piešķiršanā pārbaudītajam kritērijam, bet būtu jāņem vērā arī izmaksu lietderības kritērijs, tostarp noturīguma kritērijs (piemēram, aprites cikla izmaksas, vides un sociālie kritēriji).

Neseni pētījumi liecina, ka pašreizējais AK izstāšanās process no ES radīs ievērojamas neskaidrības un ietekmēs vienoto tirgu un Eiropas pilsoņu tiesības publiskā iepirkuma jomā.[3] Parlamentam būs liela nozīme, nosakot, vai demokrātiskā leģitimitāte un pilsoņu tiesības respektēšana tiek aptverta ar šo procesu.[4]

Xxxxxxx Xxxxxxxxxxx 11/2017

[3]Arrowsmith S., Consequences of Brexit in the area of public procurement, 2017, xxxx://xxx.xxxxxxxx.xxxxxx.xx/ RegData/etudes/IDAN/2017/602054/IPOL_IDA(2017)602054_EN.pdf

[4]Stoll P.T., The Role and Powers of the European Parliament in the Brexit Process, 2017, http:// xxx.xxxxxxxx.xxxxxx.xx/XxxXxxx/xxxxxx/XXXX/0000/000000/XXXX_XXX(0000)000000_XX.xxx