Tehniskā specifikācija

3. pielikums

Atklāta konkursa „ Dvietes sociālo pakalpojumu centra ēkas pārbūves tehniskās dokumentācijas izstrāde, autoruzraudzība un būvniecība”,

identifikācijas Nr. “INP 2016/18” nolikumam

Tehniskā specifikācija

I Projektēšanas vispārējie nosacījumi

1. Pasūtītājs:

Ilūkstes novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000078782, Xxxxxxxx xxxx 0, Xxxxxxx, Xxxxxxxx xxxxxx.

2. Objekta nosaukums:

„ Dvietes sociālo pakalpojumu centra pārbūve ”.

3. Objektu adreses, zemes gabala kadastra apzīmējums:

Dviete, Dvietes pagasts, Dvietes novads, kadastra apzīmējums 44540080386001.

4. Projektēšanas procesa izpildes kārtība:

4.1. pirmais posms. Esošās fiziskās situācijas, dokumentācijas un visu citu esošo apstākļu un lietu detalizēta izpēte (tai skaitā pirms konkursa piedāvājuma iesniegšanas, piedāvājumā ietverot visu nepieciešamo);

4.2. otrais posms. Projektēšanas uzdevuma precizēšana nesamazinot darba apjomu un pozitīvās vērtības;

4.3. trešais posms. Tehniskā projekta izstrāde (ņemot vērā normatīvajos aktos, Konkursa nolikumā un tā pielikumos norādīto, tai skaitā būvatļaujas, un ja nepieciešams tehnisko noteikumu pieprasījums);

4.4. ceturtais posms. Būvprojekta saskaņošana – veic Izpildītājs atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem – ar Pasūtītāju, nepieciešamajām valsts vai pašvaldības iestādēm un citām trešajām personām, kuru intereses var tikt skartas.

5. Darbu izpildes kopējais termiņš ir ne garāks kā 90 (deviņdesmit) dienas no līguma noslēgšanas (Darbu izpildes termiņā netiek iekļauts laiks Būvprojekta ekspertīzei, ja tāda nepieciešama):

5.1. būvprojekta izstrāde 90 kalendāro dienu laikā no līguma noslēgšanas. Būvprojektam jāsatur visas Būvniecības likuma, Vispārīgie būvnoteikumi, Ēku būvnoteikumi un Latvijas būvnormatīva LBN 202-15 „Būvprojekta saturs un noformēšana” noteiktās projekta sadaļas, noformētam un komplektētam, un saskaņotam atbilstoši visiem spēkā esošiem normatīviem;

6. Vispārīgās prasības:

1. Projektētājs nodrošina nepieciešamo dokumentu saņemšanu būvprojektēšanas uzsākšanai, tai skaitā nepieciešamo tehnisko noteikumu saņemšanu no attiecīgajām institūcijām.

2. Projektētājs veic ēku uzmērīšanu esošā plānojuma fiksēšanai.

3. Ēkas plānojuma risinājuma skici jāsaskaņo ar Ilūkstes novada pašvaldību

4. Projektētājs iesniedz pasūtītājam:

6.4.1.Būvniecības ieceres dokumentāciju 5 (piecos) eksemplāros papīra formātā un 1 (vienā) eksemplārā elektroniski CD PDF un Dwg formātā, kā arī būvdarbu tāmes MS Excel formātā.

5. Projektētājs iesniedz pasūtītājam būvniecības ieceres dokumentāciju pēc tam, kad Ilūkstes novada būvvalde ir izdarījusi atzīmi apliecinājuma kartē vai būvatļaujā par būvniecības ieceres akceptu.

6. Galvenie izejas dati un tehniskie rādītāji:

7.1. Dvietes skolas pārbūve par daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru Dvietē, Dvietes pagastā, Ilūkstes novadā.

7.1.1. Apbūves laukums – 1600 m²

7.1.2. Būvtilpums – 11314 m³

7.1.3. Kopējā platība – 1729,5 m^2. Renovējamā platība – 1200 m². Kopējā platībā netiek iekļauta sporta zāles pārbūve.

Paredzēt šādu telpu un telpu grupu izvietošanu ēkā:

Dzīvojamās istabas (telpas) vismaz 35 personu izmitināšanai, kuras tiek izvietotas vismaz 21 istabā. Istabas paredzēt 1-3 personām. Istabu lielums – 10-20 kvm. Katrā dzīvojamajā istabā paredzēt sanitāro mezglu (ar klozetpodu un dušas aprīkojumu) ar aprīkojumu, ko var izmantot cilvēki ar kustību traucējumiem. Istabās mēbeļu komplekts ar gultu, nakts skapīti, kumodi, drēbju skapi, dokumetu skapi un galdiņu, katram iemītniekam paredzēt 1 krēslu. Sanmezglos pods ar rokturiem, izlietne, spogulis un tualetes skapītis(katrai personai). Katrā telpā paredzēt personāla izsaukšanas pogu.

Personāla darba telpas – ārsta, medmāsas, sociālā darbinieka kabineti, procedūru telpas, aprīkotas atbilstoši darba specifikai. Mēbeļu aprīkojums – rakstāmgalds katram speciālistam, biroja krēsls, 2 apmeklētāju krēsli, 2 skapji, dokumentu skapis, Aizslēdzams metāla skapis iemītnieku personīgo dokumentu un/vai mantu izvietošanai (35 atsevišķi slēdzami nodalījumi). Procedūru telpā paredzēt kušeti, aizslietni, aizslēdzamu zāļu skapi, medicīnisko galdu.

Virtuves bloks – virtuve, ēdamzāle, virtuves lete ar iespēju pašiem iemītniekiem uzvārīt tēju, kafiju. Virtuves blokā paredzēt Vietu personāla telpai (aprīkotu 3 cilvēkiem), WC un dušas telpai, produktu uzglabāšanas un sagatavošanas telpu, virtuves zonu, tīro un netīro trauku zonas. Paredzēt šādu aprīkojumu: 3 plauktu sistēmas, 7 mazgātnes un 1 roku mazgātni, 1 elektrisko plīti, cepeškrāsni, marmītu, elektroniskos svarus, 4 ledusskapjus, saldētavas, virtuves letes – 2 gab., skapjus 2 gab., 8 galdus, tvaika nosūcēju, kartupeļu mizojamo aparātu, mikroviļņu krāsni, kafijas automātu, tējkannu, trauku mazgājamo mašīnu, gaļas maļamo mašīnu, tvaika nosūcēju, u.c. aprīkojumu.

Ēdamzāli paredzēt transformējamu, kuru var izmantot kā koplietošanas telpu un pasākumu zāli.

Ēdamzālē paredzēt 9 galdus ar 4 krēsliem pie katra galda. Paredzēt datortelpu, aprīkotu ar galdiem un datorkrēsliem 4 vietām, bibliotēkas telpu – vietu lasīšanai. Paredzēt dīvānus atpūtas lounge zonām – 6 gab. 2m garus.

Personāla telpas paredzēt vismaz 8 darbiniekiem, aprīkotas ar atsevišķu sanitāro mezglu un ģērbtuvi.

Palīgtelpas, tehniskās telpas un noliktavu telpas (Paredzēt siltummezgla telpu, elektrosadales telpu, apkopējas telpas abos stāvos). Telpa veļas mazgāšanai un tīrās un netīrās veļas glabāšanai.

Paredzēt lifta izbūvi, lifta izmērs vismaz 2.2x2.00m.

Paredzēt āra terasi 100 m² lielā platībā ēkas iekšpagalmā. Terases grīdas segums – betona bruģakmens. Paredzēt metāla vai koka jumta konstrukciju terases pārsegšanai. Terasi paredzēts savienot ar pagalmu.

8. Xxxxxxx veicamo darbu saraksts:

8.1. Pārbūvējamo sienu demontāža iekštelpās. Būvgružu aizvešana uz pārstrādes uzņēmumu vai izgāztuvi.

8.2. Grīdu pamatnes demontāža. Grīdu pamatnes izbūve (blietētas smilts un šķembu slānis – 200mm. Hidroizolācijas slāņa izbūve – 0.2mm. Siltumizolācijas ierīkošana (putupolistirola siltumizolācija piem EPS 200, slāņa biezums 200mm vai atbilstoši energoauditora slēdzienam). Monolītas stiegrotas betona grīdas ierīkošana virs siltumizolācijas slāņa – 80mm. Deformācijas šuvju izveide un aizpildīšana.

2.stāva grīdas – virs pārseguma paneļa paredzēt izlīdzinošās kārtas (40mm), skaņasizolācijas (30mm), stiegrotas betona grīdas pamatnes izbūve (40mm).

Kāpņu telpās paredzēta kāpņu un kāpņu laukumu attīrīšana, remonts, gruntēšana un izlīdzināšana.

8.3. Grīdas seguma izbūve – dzīvojamajās istabās – linolejs.

Linoleja raksturlielumi:

1.Dabīgais linolejs

2.Vaska aizsargpārklājums uz ūdens bāzes (Topshield2)

3.Kopējais biezums (EN ISO 24346) – 2,5mm

4.Nodiluma izturība (EN ISO 10874) – 34/43 klase

5.Pret slīde (DIN 51130) – R9

6.Uguns drošība (EN 13501-1) – Cfl-S1

Pretslīdēšanas linoleja paredzēšana sanmezglos.

Linoleja raksturlielumi:

Heterogēns PVC segums ar kvarca un korunda daļiņām

2.Kopējais biezums (EN 428) – 2,0mm

3.Xxxxxxxxxxxx xxxxxxx (EN 429) – 0,7mm

4.Nodiluma izturība (EN 685) – 34/43 klase

5.Pret slīde (DIN 51130) –R10

6.Dimensiālā stabilitāte (EN 434) -<0,1%

7.Uguns drošība (EN 13501-1) – Bfl-s1

Jaunas linoleja grīda projektēšana gaiteņos, personāla telpās, ārsta telpā. Linoleja raksturlielumi:

Akustiskais PVH segums

2.Kopējais biezums (EN 428) – 2,6mm

3.Xxxxxxxxxxxx xxxxxxx (EN 429) – 0,7mm

4.Skaņas slāpēšana (EN ISO 717-2) – 15dB

5.Nodiluma izturība (EN 685) – 34 klase

6.Paliekošais iespiedums (EN 433) – 0,06mm

7.Pret slīde (DIN 51130) – R10

8.Dimensiālā stabilitāte (EN 434) -<0,1%

9.Uguns drošība (EN 13501-1) – Bfl-s1

Grīdlīstu izbūve visās telpās koka vai mdf materiāla.

Jaunas flīžu grīdas ierīkošanas virtuvē, veļas mazgātuvē, vējtveros.

Kāpņu telpas grīdas krāsojamas ar epoksīda divkomponenta pārklājumu.

8.4. Starpsienu nojaukšana, jaunu starpsienu izbūve no reģipša un mitrumizturīga reģipša telpās ar paaugstinātu mitruma līmeni. Ja nepieciešams - Fibo bloku sienu izbūve – 200mm biezumā. 8.5. Sienu apdares izbūve, paredzot flīžu izbūvi sanitārajos mezglos – 1,8 m augstumā pie sanitārajām ierīcēm, dušas telpās – 2m augstumā. Sienu apdare – mūra sienu apmešana ar uzlabotu apmetumu, nesošo sienu virsmas izlīdzināšana, visu sienu gruntēšana, špahtelēšana, krāsošana – akrila dekoratīvais krāsojums, atbilstošs esošās ēkas interjēra risinājumam.

8.6. Piekārto griestu uzstādīšana; reģipša piekārtie griesti dzīvojamajās istabās, ārsta telpā, personāla telpā, koplietošanas telpās, mitruma izturīgie griesti sanitārajos mezglos.

Esošo griestu līdzināšana un krāsošana: kāpņu telpās, noliktavās, virtuvē un veļas telpā.

8.7. Nepieciešams ierīkot margas vienā gaiteņa pusē, kāpņu telpā- abās pusēs. Margu augstums – 1m no grīdas.

8.8. Logu nomaiņa uz PVC rāmja logiem. Logu parametrus izvēlēties atbilstoši energoefektivitātes aprēķinam, bet ne zemākus par:

Profila biezums – 70 mm. – 5 gaisa kameras.

Profilu sistēmas koeficients U= 1.3(W/m2K)

Stikla paketes koeficients U= 0.7 (W/m2K)

PVC izstrādājumu summārais koeficients U=1.0(W/m2K).

Alumīnija vitrīnu konstrukcijai paredzēt sekojošus tehniskos parametrus:

Profila biezums – 70 mm.

Profilu sistēmas koeficients U=1.3(W/m2K)

Stikla paketes koeficients U= 0.7 (W/m2K)

Izstrādājumu summārais koeficients U=1.0(W/m2K).

Paredzēt iekšējo(PVC) un ārējo (tērauda) palodžu uzstādīšanu.

8.9. Dzīvojamajām istabām paredzēt koka karkasa finierētas durvis, virtuves telpām un noliktavām PVC durvis, stiklotas alumīnija profila ārdurvis ieejās, un PVC ārdurvis virtuvei un veļas mazgātavai. Durvju platums dzīvojamās istabās ne mazāks par 1,2m. Durvju pildījums-pilnkoks.

Durvju apšuvums- apšūts ar MDF, gluds.

Furnitūra- saskaņā ar DIN EN 1906 prasībām.

Durvju krāsojumam jābūt viegli kopjamam, izturīgam pret biezu mazgāšanu.

8.10. Jumta pārbūve: esošā seguma noņemšanu, siltumizolācijas ieklāšana, jauna seguma uzklāšana –modificētais uzkausējamais materiāls 2 slāņos (apakšklājs un augšklājs) Unifleks EKP un EPP. Paredzēt lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Jumta siltinājums paredzēts no cietās akmens vates (Paroc ROS30 un Paroc ROB 50, vai analoga) ventilējamo jumtu konstrukcijai. Slāņa biezums 250mm vai atbilstoši energo auditora aprēķinam. Jumta iesegums- Parapetu piemūrēšana, apdare ar jumta skārdu. Jaunu siltinātu jumta lūku izbūve. Jaunu metāla kāpņu izbūve līdz lūkām.

Stikla uzjumteņu izbūve virs ēkas ieejām.

8.11. Ieejas pielāgot invalīdu iekļūšanai telpās. Izbūvēt normatīviem atbilstošus pandusus ar margām abās pusēs. Paredzēt esošo ārējo kāpņu pārbūvi (ar margām). Pandusu un kāpņu segums – betona bruģakmens. Paredzēt stacionāro kājslauķu iebūvi pirms ieejas.

8.12. Paredzēt fasādes sienu siltināšanu ar atbilstošu siltumizolāciju (piem. Paroc LINO 10 -  200mm), vai atbilstoši energoefektivitātes aprēķinam. Sienu ārējā apdare – līmjava ar sietu, vieglais apmetums, gruntēšana, krāsojums. Neparedzēt sporta zāles siltināšanu un apdari.

Paredzēt cokola siltināšanu 1,5 m dziļumā ar ektrudēto putupolistirolu 100mm biezumā, paredzot apmešanu, gruntēšanu, krāsošanu. Jaunas aizsargapmales izbūve 0.7m platumā.

Ēkas fasādē paredzēt dekoratīvu elementu izvietošanu.

8.13. Ēkā paredzēt marķējumu atbilstoši cilvēku ar īpašām vajadzībām prasībām – līmeņa izmaiņu vietās paredzēt dzeltenu joslu vismaz 5 cm platumā, liftus aprīkot ar skaņas signālu, uzrakstus paredzēt palielināta izmēra, telpas aprīkot ar uzrakstiem braila rakstā. Ieceres dokumentācijā paredzēt darbības vides pieejamības nodrošināšanai – reljefa virsmas, kontrastējošu krāsojumu pie līmeņu un virsmu maiņas, ergonomiskus rokturus un aprīkojumu, brīdinājuma lentas, betona kāpnes ar bruģa segumu pie evakuācijas izejas u.c.

8.14. Apkures cauruļvadu un sildķermeņu izbūve visās telpās. Apkures sistēma:

Projektā paredzēta divcauruļu centrālapkures sistēma ar horizontālo sadali. Sildķermeņi - “Purmo” tipa tērauda plākšņu radiatori ar apakšējo un sānu pieslēgumu, konvektori ar apakšējo pieslēgumu. Radiatori ir uz kājiņām un stiprinās pie grīdas vai pie sienas.

Apkures sistēmas cauruļvadi – daudzslāņu plastmasas (Unipipe16-40) un tērauda cauruļvadi ar izmēru dn40 līdz dn65. Cauruļvadus paredzēts montēt virs piekaramajiem griestiem un kanālos grīdu pārsegumā un sienās.

Apkures sildķermeņiem jābūt aprīkotiem ar termostatisko ventili, termostatisko galvu, atpakaļgaitas regulējošo ieskrūvi, atgaisotāju un grīdas stiprinājumiem.

Visu siltumapgādes sistēmu maģistrālos cauruļvadus izolēt ar siltumizolāciju biezumā atkarībā no cauruļvadu izmēra:

Cauruļvadus izmērā Unipipe16 līdz Unipipe25 izolēt biezumā 20mm

Cauruļvadus izmērā Unipipe32 līdz Unipipe40 izolēt biezumā 30mm

Cauruļvadus izmērā lielākus par Unipipe40 izolēt biezumā 50mm

Uz apkures sistēmu nozarojumiem paredzēt lodveida vārstus (uz turpgaitas caurulēm) un dinamiskos balansēšanas vārstus (uz atpakaļgaitas caurulēm). Cauruļvadu montāžai izmantot vibrāciju slāpējošus ieliktņus.

Siltumapgādes sistēmu atgaisošanu paredzēt caur visaugstāk novietotajiem radiatoriem jeb automātiskajiem atgaisotājiem, bet iztukšošana caur zemākajos punktos uzstādītiem iztukšošanas krāniem.

Siltuma nesējs apkures sistēmai – ūdens ar parametriem atbilstoši tehniskajiem noteikumiem. Siltuma nesēja avots – 1. stāvā siltumsadales telpā.

Vietās, kur cauruļvadi šķērso pārsegumu, nesošās vai pašnesošās sienas, tiek izveidoti nepieciešamā izmēra atvērumi cauruļvadu montāžas laikā. Pēc cauruļvadu montāžas, spraugas aizpildīt, saskaņā ar telpu akustikas un ugunsdrošības normām.

Iekārtas un cauruļvadus montēt, atstājot brīvu vietu apkalpošanai.

8.15. Iekšējā elektroapgāde.

Objekta galvenie tehniskie radītāji

- Elektroapgādes tīkla spriegums ~380 / 220V ar zemētu transformatora neitrāli.
- Objekta slodze līnijā sadalīta vienmērīgi.

Ēkā 1.stāvā paredzēt uzstādīt Galveno sadali.

Galveno sadalni pieslēgt pie AS „Sadales tīkls” uzskaites sadalnes. Visām sadalnēm un slēdžu kārbām koplietošanas telpās ir jābūt aizslēdzamām.

Pārspriegumā aizsardzībai sadalnēs izmantot pārsprieguma aizsardzības automātus (II klases aizsardzība). Pielietojamiem gaismas ķermeņiem, elektroietaisēm un citiem izstrādājumiem jābūt sertificētiem Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības atbildīgajās institūcijās.

Veicot elektriskās montāžas darbus jāievēro LR spēkā esošos drošības tehnikas un ugunsdrošības normatīvus.

Visus darbus izpildīt saskaņā ar "Elektroietaišu izbūves noteikumiem", "Elektrisko tīklu aizsardzības noteikumiem" un citiem normatīviem dokumentiem.

Elektriskais spēka tīkls

Ventilācijas sistēmas iekārtai, siltuma sūkņiem un aukstuma iekārtām ir jānodrošina atslēgšana no elektrotīkla pēc ugunsdzēsības signalizācijas trauksmes signāla. Pieslēgšanu pie UAS paneļa paredzēt ar nedegošo kabeli. UAS paneļa atrašanas vietu precizēt VS projektu sadaļā.

Koridoros telpu uzkopšanas iekārtu pieslēgumiem ir jāparedz kontaktrozetes ik pēc 20m. Sienas kontakti jāuzstāda 0.3m augstumā no grīdas.

Tehniskajās telpās un telpās ar paaugstināto mitrumu jāparedz rozetes ar zemējuma kontaktu un jāuzstāda 1.5m augstumā no grīdas ar aizsardzības pakāpi atbilstoši normatīviem.

Elektroiekārtas, sienas kontaktus un apgaismojuma līnijas telpās ar paaugstināti mitrumu pieslēgt caur strāvas noplūdes aizsardzības automātiem ar Inopl=30mA.

Apgaismes tīkls.

Tehniskajā telpā jāuzstāda gaismas ķermeņi ar aizsardzības klasi atbilstošu normatīviem. Gaismas ķermeņi telpās jāizvēlas saskaņā ar darba aizsardzības normām. Apgaismojuma slēdžus uzstādīt 1,0m augstumā. Tehniskajā telpā apgaismojuma slēdzis jāuzstāda 1,5m augstumā no grīdas ar aizsardzības pakāpi atbilstoši normatīviem.

Evakuācijas gadījumiem paredzētie gaismekli ar "EXIT" uzrakstu un iebūvēto akumulatoru 1 stundu darbībai.

Avārijas gadījumiem paredzētie LED gaismekli ar iebūvēto akumulatoru 1 stundu darbībai.

Kabeļu līnijas

Elektrisko spēka un apgaismojuma tīklu izpildīt iekštelpās ar NYY-J vai citu markas elektriskajiem kabeļiem. Visus tīklus izpildīt ar 3- vai 5-dzīslu kabeļiem. Montāžu veikt ar slēgto metodi.

Maģistrālās kabeļu līnijas montē virs piekārtiem griestiem PVC cietajās vai gofrētajās caurulēs. Pirmajā stāvā koridoros virs piekārtiem griestiem paredzēta kabeļu plaukts, maģistrālo kabeļu montāžai. Kabeļu plaukts var arī izmantot vājstrāvu kabeļu montāžai. Ģipškartona sienās kabeļus var instalēt brīvi.

Visas elektroiekārtu metāliskās daļas, kas normāli neatrodas zem sprieguma, bet var pie tā nonākt izolācijas bojājuma gadījumā, ir jāsazemē saskaņā ar pastāvošajām normām, izmantojot atsevišķu kabeļa dzīslu.

Zemētas neitrālas tīklos ar spriegumu līdz 1000V zemējumu ietaisēm jābūt savienotām ar nullvadu. Dažāda sprieguma un nozīmes zemējumu ietaises apvieno vienā kopīgā sistēmā, lai dažādos tīkla režīmos nerastos potenciālu starpība starp atsevišķiem zemējumiem.

Zibens aizsardzība.

Zibensaizsardzībai uz jumta paredzēts uzstādīt pasīvo zibens aizsardzības sistēmu, kuru paredzēts savienot ar zemējuma kontūru. Zemējuma kontūrs izveidot no plakandzelža 4x40mm 0.5m dziļumā 1m attālumā no ēkas pamatnes. Gadījumā, ja kontūra pretestība ir lielāka par 4Ω, pretestības samazināšanai zemējuma elektrodus pagarināt līdz normatīvu robežām (Rz≤4Ω). Strāvas novedēju savienošanas vietās ir jāizveido mērīšanas spailes zemējuma kontūra pretestības mērīšanas veikšanai.

8.16. Iekšējā ūdensapgāde.

Objektam paredzēta aukstā un karstā ūdensapgādes sistēma ar cirkulāciju.

Ūdens pievada diametrs – D110 mm, cauruļvadu materiāls – ķets.

Pamatu šķērsošanās vietā ūdensvadu iemontēt apvalkcaurulē.

Cauruļvadi vietās, kur tiek šķērsotas ēkas būvkonstrukcijas, jāievieto tērauda aizsarg čaulās un spraugas starp komunikācijām un būvkonstrukcijām ir jānoblīvē ar degtnespējīgu materiālu, nodrošinot nepieciešamo šķērsojamās konstrukcijas ugunsizturības robežu.

Uz aukstā un karstā ūdensvada maģistrālajiem atzariem paredzēts uzstādīt lodveida ventili atzaru noslēgšanai. Uz cirkulācijas maģistrālā ūdensvada atzariem uzstādīt termostatiskos ventiļus vienmērīgas karstā ūdens temperatūras nodrošināšanai.

Pagrabstāvā pie ēkas sienas paredzēts ūdensmērītāja mezgls ar DN50 spārniņu tipa ūdensmērītāju ar apvadlīniju uz ugunsdzēsības sistēmu.

Iekšējie cauruļvadi paredzēti no daudzslāņu polipropilēna ar alumīnija slāni caurulēm ar izmēriem Unipipe16-40 mm un tērauda caurulēm ar diametriem dn40-65 mm. Cauruļvadus paredzēts būvēt sienās un zem piekārto griestu konstrukcijām.

Visi maģistrālie aukstā ūdens cauruļvadi ir pārklājami ar pretkondensāta izolāciju, tērauda ūdensvadiem biezumā 20mm, daudzslāņu plastmasas caurulēm 13mm biezumā.

Visi maģistrālie karstā un cirkulācijas ūdensvadi ir pārklājami ar siltumizolāciju biezumā, atkarībā no cauruļvadu izmēra:
- Cauruļvadus izmērā Unipipe16 līdz Unipipe25 izolēt 20mm biezumā,
- Cauruļvadus izmērā Unipipe32 līdz Unipipe40 izolēt 30mm biezumā,
- Tērauda caurules ar izmēru dn40-dn65 izolēt 50mm biezumā.

Pieslēgumi ierīcēm paredzēti no daudzslāņu polipropilēna ar alumīnija slāni caurulēm ar izmēru Unipipe16.

Pirms dušu sekcijām paredzēt uzstādīt termostatisko jaucējvārstu, kurā samaisot auksto un karsto ūdeni nodrošināt konstantu +38oC temperatūru dušās. Dušas aprīkot ar periodiskas darbības ūdens padeves ventili.

Karsto ūdeni sagatavot pagrabstāvā siltummezglā.

Paredzēt, ka gaisu no karstā un cirkulācijas ūdensvada sistēmām izlaiž stāvvadu augstākajos punktos caur automātiskajiem atgaisotājiem.

Ūdensapgādes sistēmas zemākajos punktos uzstādīt iztukšošanas ventiļus dn15.

Projektā paredzēti ārējie laistīšanas krāni ar izmēru dn20. Tos paredzēts izvietot projektētās sienu nišās 350mm virs zemes līmeņa. Ziemas periodā jāveic visu laistīšanas krānu iztukšošana un jānodrošina to neaizsalšana.

8.17. Iekšējā kanalizācijas sistēma.

Paredzēt sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmu un kondensāta novadīšanas sistēmu.

Visus cauruļvadus no skatakām līdz ēkai montēt no plastmasas cauruļvadiem Ø110mm un Ø160mm. Pamatu šķērsošanas vietās caurules iemontēt apvalkcaurulēs.

Kanalizācijas sistēmu cauruļvadi paredzēti no PP plastmasas caurulēm. Kanalizāciju sistēmu cauruļvadu kritumi paredzēts saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Kondensāta novadīšanas kanalizācijas sistēmas cauruļvadu kritumi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Kanalizācijas tīkla horizontālajos posmos norādītajās vietās paredzēt tīrīšanas lūkas.

Cauruļvadiem, kuri šķērso ugunsdrošības nodalījumu norobežojošās konstrukcijas, jāparedz ugunsaizsardzība, nodrošinot par vienu pakāpi zemāku ugunsizturību, nekā tā ir noteikta šķērsojošām konstrukcijām. To panāk, izmantojot ugunsdrošības manžetes.

Horizontālos atzarus pie stāvvadiem pievienot 45º leņķī.

Stāvvadus un maģistrālos kanalizācijas cauruļvadus nepieciešams pārklāt ar izolāciju skaņas izolēšanai Armacell TUBOLIT AR TL biezumā 5mm vai analogu.

1 m augstumā no grīdas norādītajās vietās uz kanalizācijas stāvvadiem uzstādīt revīzijas. Pretī revīzijām šahtu priekšējā panelī ir uzstādāmas lūkas ar izmēru ne mazāku par 30x40cm.

Iekšējos kanalizācijas tīklus vēdina caur stāvvadiem, kuri paceļas 0,3 m augstumā virs jumta.

Paredzēt kondensāta novadīšana sistēma, caur kuru novada no telpās paredzētajiem kondensātoriem radušos kondensātu. Kondensāta novadīšana paredzēta pa zem griestiem izvietotām plastmasas caurulēm. Kondensātu novada uz sadzīves kanalizācijas stāvvadiem un pieslēdzas tiem caur sifonu ar bumbiņu un pretvārstu.

8.18. Ventilācijas sistēma.

Koplietošanas telpām paredzēta vispārējā gaisa apmaiņas pieplūdes - nosūces ventilācija, izmantojot gaisa apstrādes agregātus.

Ventilācijas sistēmas gaisa apstrādes agregāts tiek uzstādīts atsevišķā telpā vai izbūvējot speciālu platform uz ēkas jumta.

Ventilācijas iekārtas komplektēt ar visiem nepieciešamajiem automātikas un regulēšanas elementiem, kas nodrošina vēlamo pieplūdes gaisa temperatūru, kaloriferu aizsardzību pret aizsalšanu, mitruma kontroli un iekārtu automātisku ieslēgšanos pēc strāvas padeves traucējumu novēršanas, kā arī ugunsgrēka gadījumā iekārtu automātisku izslēgšanu. Sistēmu vadības bloku uzstādīšanu saskaņot ar Pasūtītāju.

Gaisa apstrādes agregāti jākomplektē ar vibroizolatoriem un elastīgiem savienojumiem.

No ventilācijas agregātiem paredzēt kondensāta novadīšanu.

Kondensāta novadīšanas cauruļvadus montēt ar dabīgo kritumu i=0,002m uz 1 tekošo metru un pievienot kanalizācijas stāvvadiem caur sifoniem ar bumbiņu.

Ventilācijas agregātu sistēmu paredzēts uzstādīt uz rāmja ar vibroizolatoriem.

Trokšņu noslāpēšanai no ventilācijas sistēmām gaisa vados tiek uzstādīti trokšņu slāpētāji (ātrums slāpētāja brīvajā laukumā nepārsniedz 3 m/s), kas nodrošina trokšņa noslāpēšanu no iekārtām uz gaisa vadiem.

Gaisa ieņemšanas un izmešanas gaisa vadus ventilācijas sistēmām izolēt ar “Isover” K LAM-50mm vai līdzvērtīgu siltumizolāciju.

Ventilācijas sistēmas siltuma apgāde cauruļvadus izolēt ar “Isover” KK-ALC 30mm vai līdzvērtīgām siltumizolācijas čaulām un pārklāt ar PVC apvalkiem.

Ventilācijas kalorifera siltumapgādes sistēmas cauruļvadu augstākajos punktos jāuzstāda automātiskie atgaisotāji kopā ar noslēgvārstiem sistēmas atgaisošanai, zemākajos – ventiļus siltumnesēja izlaišanai, lai nodrošinātu sistēmas atgaisošanu un iztukšošanu.

Gaisa vadu materiāls - cinkots skārds. Montāžai rekomendē izmantot rūpnieciski izgatavotus cinkotā skārda gaisa vadus un veidgabalus.

Veikt gaisa vadu un elektrodzinēju palaišanas aparatūras sazemēšanu un elastīgo posmu šuntēšanu.

Iekārtas, gaisa vadus un cauruļvadus montēt, atstājot brīvu vietu apkalpošanai.

Ugunsgrēka gadījumā paredzēt ventilācijas sistēmu automātisku izslēgšanu, kā arī iekārtu automātisku ieslēgšanos pēc strāvas padeves traucējumu novēršanas.

Prasības droseļvārstiem.

Apaļiem droseļvārstiem jābūt diafragmas tipa (IRIS veida). Korpusam ir gumijas ieliktņi hermētiskai savienošanai ar gaisa vadu. Droseļvārstiem jānodrošina brīva pieeja, lai nepieciešamības gadījumā to apkalpotu vai/un regulētu (apkalpošanas lūka).

Prasības gaisa vadiem. Paredzēts izmantot rūpnieciski izgatavotus gaisa vadus un fasondaļas

no cinkotā skārda ar biezumu, saskaņā ar LBN 231-03: taisnstūra gaisa vadiem ar garākās malas garumu <300mm – b=0.5mm, 300-800mm – b=0.7mm, >800mm – b=0.9mm;

apaļiem gaisa vadiem ar Ø <320 - b=0.5mm, Ø >320 - b=0.7mm.

Gaisa vadus izgatavo atbilstoši LVS EN 1505:2000, LVS EN 1506:2007 un LVS EN 12220:2003 L. Gaisa vadu un fasondaļu savienojumi jāhermetizē. Gaisa vadiem jānodrošina hermētiskuma klase – vismaz B klase, pēc LVS EN 12237:2003 un LVS EN 1507:2006. Taisnstūra gaisa vadi ir aprīkoti ar stiprības ribām un gumijas starplikas blīvējumu. Vados tīrīšanas lūkas izvietot saskaņā ar LVS EN 12097:2007. Gaisa vadus elektriski iezemē.

Prasības ugunsdrošiem vārstiem.

Uz gaisa vadiem, kuri šķērso ugunsdrošības starpsienas, jāparedz ugunsdrošības vārsti. Vietās, kur tranzīta gaisa vadi šķērso sienas, starpsienas vai starpstāvu pārsegumus, noblīvē ar degnespējīgu materiālu, nodrošinot nepieciešamo šķērsojamas konstrukcijas ugunsizturības robežu.

Katram ugunsdrošības vārstam jābūt vismaz tādai pašai ugunsizturības klasei kā sienai, pārsegumam vai grīdas konstrukcijai, kuru šis gaisa vads šķērso. Dūmu un ugunsdrošības vārstam jānodrošina brīva pieeja, lai nepieciešamības gadījumā to apkalpotu (apkalpošanas lūka).

Ugunsdrošiem vārstiem jābūt sertificētiem, atbilstoši LR normatīviem.

Vibrācijas novēršana.

Ventilācijas agregātam jābūt izolētam no ēkas struktūras ar tērauda atsperēm vai līdzīgām ierīcēm, tā, lai nekādas vibrācijas netiek pārnestas uz ēku.

Vadības sistēma.

Gaisa apstrādes iekārtu automātiku komplektēt tā, lai vadības blokā tiktu paredzēta ieeja gaisa apstrādes iekārtas izslēgšanai ugunsgrēka trauksmes signalizācijas gadījumā.

Gaisa apstrādes iekārtu vadības automātikai jāspēj nodrošināt iespēju regulēt pieplūdes gaisa temperatūru, gaisa daudzumu, iespēju nolasīt trauksmes par filtru piesārņojumu, pieplūdes temperatūras pazemināšanos un kādas gaisa apstrādes iekārtas sastāvdaļas bojājumiem.

Gaisa apstrādes iekārtām ir jāparedz diferenciālie manometri filtru piesārņojuma pakāpes vizuālai noteikšanai, elektrodzinēju aizsardzību. Visus ventilācijas sistēmu vadības bloku izvietojumu saskaņot ar Pasūtītāju.

Visas ventilācijas sistēmas iekārtas jāpieslēdz pie ēkas ugunsdrošības sistēmas. Ugunsdrošības sistēmas signalizācijas nostrādāšanas gadījumā jānodrošina iekārtas automātiskā atslēgšana.

Lai taupītu enerģētiskos resursus, ventilācijas sistēmas automātikai jāparedz iespēju mainīt ventilācijas sistēmas ražīgumu atkarībā no telpas gaisa piesārņojuma, kas telpas ekspluatācijas laikā var mainīties.

Indikācija

Jānodrošina individuāla elementu trauksmju un parametru indikācija.

Instalācijai ir jābūt pieslēgtai ēkas ugunsdzēsības signalizācijai, jānorāda pretaizsalšanas kontrole, motoraizsardzība (termokontakti), filtru piesārņotības galējais stāvoklis, ventilatoru darbība, vārstu pievadu stāvoklis, plākšņu siltummaiņa stāvokli, temperatūras sensoru rādījumi.

Tīrīšana lūkas

Tīrīšanas lūkas vados tiek izvietotas, ievērtējot tīrīšanas iespējamību. Vados tīrīšanas lūkas izvietot saskaņā ar LVS EN 12097:2007.

Tīrīšanas lūkas nepieciešams paredzēt:

pēc katra diametra vai kantaina gaisa vada izmēra pārējas;

pēc virziena izmaiņas vairāk par 45°;

Ik pēc 7.5 tekošajiem metriem;

Stāvvadu apakšējos un augšējos punktos.

Tīrīšanas lūku ugunsizturībai jāatbilst gaisa vada ugunsiztūrības robežai.

Marķējums

Visām instalācijām ir jābūt marķētām. Marķēšanas prasības noteiktas saskaņā ar DIN 2403. Marķējumam ir jāatbilst izpildrasējumu apzīmējumiem. Marķējuma elementi tiek izvietoti redzamās vietās katrā telpā, ne tālāk kā 20 metri vienam no otra. Marķējums apslēptajiem elementiem, piem. virs piekārtiem griestiem, tiek veikts redzamās vietās apkalpojamo elementu tuvumā. Gaisa plūsmas virziens tiek norādīts ar bultu.

Jāmarķē:

armatūru uz maģistrālēm un atzarojumiem;

maģistrāla cauruļvadus un gaisa vadus;

cauruļvadus un gaisa vadus virs piekārtajiem griestiem katrā telpā;

cauruļvadus un gaisa vadu atzarojumu vietas;

mezglus.

8.19. Elektronisko sakaru sistēmas.

Ugunsdzēsības signalizācija.

Ēku paredzēts aprīkot ar ugunsdzēsības signalizācijas sistēmu. Visām ugunsdzēsības signalizācijas sistēmas sastāvdaļām jāatbilst Eiropas standartam LVS CEN/TS 54-14.6.1.

Projektā piedāvāts uzstādīt daudzfunkcionālo analogu paneli, kurš nodrošina kontroli pār ugunsgrēka un dūmu izcelšanās vietām ar analogu siltuma un dūmu optiskiem detektoriem, rokas darbības detektoriem, ventilācijas sistēmu vadību (to atslēgšanu un dūmu nosūces

sistēmas ieslēgšanu ugunsgrēka trauksmes laikā), durvju piekļūšanas kontroles noņemšanu ugunsgrēka trauksmes gadījumā, skaņas signalizācijas vadību ugunsgrēka trauksmes laikā, izziņošanas sistēmu ieslēgšanu ugunsgrēka trauksmes laikā, kontroli par sistēmas darbības traucējumiem un paziņošanu partiem. Uztvērējiekārta paredzēta diennakts postenī.

Ugunsdzēsības signalizācijas detektori – dūmu, siltuma vai kombinētie jāuzstāda visās telpās saskaņā ar telpas izmantošanas veidu un uzstādīšanas normām. Pie izejām paredzēts uzstādīt rokas darbības detektorus. Trauksmes signalizācijai paredzēts uzstādīt skaņas signalizatorus;

signalizācijas sirēnu intensitātes līmenim jābūt ne mazākam par 75 dB telpās un ne augstākam par 120 dB jebkurā iespējamā cilvēku uzturēšanās vietā.

Telekomunikāciju, datoru un televīzijas tīkls.

Projektējamā ēkā jāparedz Telekomunikāciju, datoru un televīzijas tīkli. Ēkā jāierīko EN prasībām atbilstoša servera telpa. Telekomunikāciju, datoru un televīzijas tīkls jāizpilda saskaņā ar standartu EN 50173-1; EN 50174, ISO/IEC 11801prasībām, pielietojot Cat.6 struktūras elementus. Administrācijas telpas, kabinetus, un citas telpas saskaņā ar pasūtītāja tehnoloģisko uzdevumu un arhitektūras plāniem jāaprīko ar telekomunikāciju un datoru rozetēm. Telekomunikāciju un datoru skapji jāizvieto, ņemot vērā racionālu abonentu pieslēgšanas iespēju. telekomunikāciju un datoru skapju izvietojuma vietām jāatbilst visām prasībām, ko izvirza sakaru iekārtu uzstādīšanas vietām. Jāparedz telpu pieslēgšanu pie interneta tīkla. Televīzijas tīklu ierīkošana jāparedz pasūtītāja norādītajās telpās.

Apsardzes signalizācija un piekļūšanas kontrole.

Saskaņā ar pasūtītāja uzdevumu norādītās telpas ieteicams aprīkot ar integrētu apsardzes signalizācijas un piekļūšanas kontroles sistēmu, kas nodrošina ēkas atsevišķu zonu un rajonu gan neatkarīgu, gan arī automātisku pieslēgšanu pie apsardzes un noņemšanu no apsardzes.

Programmēšanas gaitā tiek izveidota nepieciešamā sistēmas konfigurācija konkrētai programmai.

Videonovērošana

Saskaņā ar pasūtītāja uzdevumu paredzēt videonovērošanas sistēmu ēkas ieejām un pieguļošajai teritorijai (pagalmam), kā arī citu vietu novērošanai, lai apsardzes darbinieki kontrolētu stāvokli ēkā un pieguļošajās teritorijās.

8.20. Ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu izbūve un pieslēgums pie maģistrālajiem pagasta tīkliem. Ūdensvada ievadu pieslēgt pie pieguļošajā teritorijā esošā ūdensvada DN100.

Pieslēguma vietā uzstādīt dzelzsbetona aku DN2000. Ūdensvada skataku paredzēt no dzelzsbetona saliekamajiem grodiem atbilstoši LVS EN 1917 ar iestrādātiem gumijas blīvgredzeniem, jeb grodus ar gropi blīvējuma iestrādei. Blīvējums atbilstoši LVS EN 681-1:2000+A1. Aku vākiem no kaļamā ķeta jātabilst LVS EN 124:2000 Group 2, Group 3 un Group 4 prasībām. Aku kāpšļi atbilstoši LVS EN 13101:2003. Pie ūdensvada maģistrāles pieslēguma ir paredzēts uzstādīt noslēgvārstu ar pagarinātājkātu.

Esošā ūdensvada caurules diametru un materiālu precizēt pirms būvdarbu uzsākšanas. Ūdensvada ievada diametrs DN110, materiāls - ķets PN10. Ievada iebūves dziļums h=1,60-1,90, kritums i=0,002-0,004. Šķērsojot ēkas pamatus ūdensvadu iemontēt tērauda aizsargcaulē DN160.

Ūdens patēriņš ārējā ugunsgrēka dzēšanai ir 30 l/s. Ārējās ugunsdzēsības vajadzībām objekta teritorijā paredzēts izbūvēt jaunu dzelzsbetona akā DN1000 ievietotu, siltinātu teleskopisko hidrantu ar izmēru DN100.

Kanalizācijas cauruļvadu diametri D160-200, materiāls – PVC. Izbūvēt savācošo kanalizācijas izvadu no ēkas līdz pieslēguma vietai pie kanalizācijas kolektora.

Kanalizācijas pagriezienu un pieslēgumu vietās uzstādīt Uponor PRO skatakas (izmēri pamatne/teleskops – 400/315). Skatakas paredzēt dzelzsbetona DN1000. Uz esošā kanalizācijas kolektora DN250 uzstādīt jaunas dzelzsbetona akas DN1000. Akas paredzēt no dzelzsbetona saliekamajiem grodiem atbilstoši LVS EN 1917 ar iestrādātiem gumijas blīvgredzeniem, jeb grodus ar gropi blīvējuma iestrādei. Blīvējums atbilstoši LVS EN 681-1:2000+A1. Aku vākiem no kaļamā ķeta jāatbilst LVS EN 124:2000 Group 2, Group 3 un Group 4 prasībām. Aku kāpšļi atbilstoši LVS EN 13101:2003.

8.21.Siltumapgāde – pieslēgums centralizētajiem pagasta apkures tīkliem, jauna siltummezgla izbūve. Projektu izstrādāt atbilstoši SIA "ORNAMENTS" tehniskajiem noteikumiem.

Siltuma nesējs siltuma tīklos ir ūdens ar parametriem atbilstoši tehniskajiem noteikumiem.

Siltumtīklu montāžai paredzēts izmantot "POLIURS" rūpnieciski izolētus cauruļvadus, standarta un nestandarta izmēru savienotājmezglus.

Siltuma tīklu montāžu, hidraulisko pārbaudi un nodošanu ekspluatācijā veikt atbilstoši Latvijas būvnormatīvu, kā arī rūpnieciski izolētu cauruļu ražotajā prasībām un montāžās noteikumiem. Visu iekārtu un materiālu montāžu veikt saskaņā ar ražotāju prasībām un montāžas noteikumiem.

Ierīkot siltumtīklu avārijas signalizācijas sistēmu.

8.22. Teritorijas labiekārtošana. Teritoriju paredzēts iežogot, paredzot vārtus transportam iebraukšanai. Žoga materiāls – metāla žoga paneļi ar platmasas pārklājumu tumši pelēkā tonī augstums 1,5m. Izvietot pa zemes gabala robežu. Izvērtēt esošā labiekārtojuma un stādījumu stāvokli un, ja nepieciešams, veikt to ciršanu. Izveidot iekšējo pagalmu ar labiekārtojumu un soliņiem(atpūtas zonai). Paredzēt teritoriju individuālo sezonas dārzeņu vai puķu audzēšanai (600 m² lielā platībā). Paredzēt betona bruģakmens celiņus, atpūtas vietas, krūmu un koku stādījumus. Teritorijai paredzēt piekļūšanu saimnieciskajam transportam, kā arī apmeklētāju transportam, paredzot stāvvietas ēkas teritorijā. Asfaltbetona segums ceļiem un stāvlaukumam – 2300 m², betona bruģakmens celiņi un laukumi – 1300m², zāliens – 12000m², apgaismes satbi un parka gaismekļi – 36 gab., dekoratīvie stādījumi – 60gab., dzīvžogs – 150m, augļu koki – 20 gab., ogu krūmi – 20 gab. Atpūtas soliņi – 18 gab., atkritumu urnas – 18 gab.

Paredzēt autostāvvietas 20 automašīnām.

9. Izstrādājot būvprojektu, jāievēro sekojošie būvnormatīvi:

LBN 231-15 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”.

LVS CR 1752 “Ēku ventilācija. Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji”.

LBN 003-15 “Būvklimatoloģija”.

LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”

LBN 202-15 “Būvprojekta saturs un noformēšana”

LBN 208-15 “Publiskas būves”,

2003.gada 3.jūnija MK Noteikumi Nr. 431- “Higiēnas prasības sociālās aprūpes institūcijām”

II Ieceres dokumentācijas sastāvdaļas

1. Skaidrojošs apraksts par plānoto būvniecības ieceri;

2. Vispārīgā daļa:

2.1. Būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

2.2. Skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par ēkas tehniskajiem rādītājiem un ēkas galveno lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai;

3. Teritorijas sadaļa (TS):

3.1. Projekta ģenerālplāns,

3.2 Savietotais inženiertīklu plāns;

3.3. Vertikālais plāns;

3.4. Transporta un gājēju kustības shēma;

3.5. Labiekārtojuma un apzaļumošanas plāns.

4. Arhitektūras daļa (AR):

4.1. vispārīgie rādītāji;

4.2. arhitektūras sadaļa:

4.2.1. stāvu plāni ar telpu izmēriem un sadalījumu telpu grupās un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju;

4.2.2. raksturīgie griezumi ar grīdu un griestu konstrukciju aprakstu;

4.2.3. mēbeļu izvietojums;

4.2.4. būvizstrādājumu specifikācijas;

5. Inženierrisinājumu daļa:

5.1. ūdensapgāde un kanalizācijas iekšējie tīkli (ŪK);

5.2. apkure un ventilācija (AVK);

5.3. elektroapgādes iekšējie tīkli (EL);

5.4. ugunsdzēsības automātikas sistēma (UAS);

5.5. elektronisko sakaru sistēmas (ESS);

5.6. būvizstrādājumu specifikācijas;

5.7. vides aizsardzības pasākumi;

5.8. ūdensapgāde un kanalizācijas ārējie tīkli (ŪKT);

5.9. Siltumapgāde ārējie tīkli. Siltummezgls _SAT, SM);

5.10. Elektroapgāde zemes gabala robežās. Teritorijas apgaismojums. (ELT)

6. Ekonomiskā daļa:

6.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums (IS);

6.2. būvdarbu apjomi (BA);

7. Ugunsdrošības pasākumu pārskats (UPP).

8. Energo efektivitātes pagaidu sertifikāts.

III Darba apraksts:

1. Izpildītājs darbus veic saskaņā ar darbu izpildes plānu un grafiku, kurā tiek noteikta darbu secība un izpildes laiks.

2. Izpildītājs saņem nepieciešamās atļaujas no valsts un pašvaldības institūcijām, kas nepieciešamas darbu veikšanai.

3. Izpildītājs darbu izpildes laikā būvobjektā nodrošina nepieciešamo dokumentāciju, ievērojot LR normatīvajos aktos noteiktās prasības un kārtību.

4. Izpildītājs nodrošina Objekta nodošanu ekspluatācijā, ievērojot LR normatīvajos aktos noteiktās prasības un kārtību.

5. Visus tehniskajā specifikācijā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem ekvivalentiem materiāliem, kas atbilst minētajiem materiāliem pēc kvalitātes, ilgmūžības, īpašībām, ekspluatācijas prasībām un ir ekonomiski pamatoti, un kuri samazina ekspluatācijas izdevumus un paaugstina objekta kalpošanas laiku.

6. Izpildītājam jānodrošina darbu rezultātā radušos atkritumu vai pārpalikumu uzglabāšana un utilizācija videi nekaitīgā veidā. Gadījumā, ja izpildītājs pats utilizēs darbu rezultātā radušos atkritumus vai pārpalikumus, ir jāpievieno dokuments, kas apliecina, ka izpildītājam ir tiesības veikt šāda rakstura darbības (sertifikāts, atļauja, cits līdzvērtīgs dokuments). Gadījumā, ja būvdarbu rezultātā radušies atkritumi vai pārpalikumi tiks nodoti utilizācijai trešajai personai, ir jāiesniedz līgums, kurš apliecina, ka izpildītājam ir juridiska vienošanās ar trešo personu par atkritumu apsaimniekošanu (kopija) vai apliecinājums, ka šāds līgums tiks noslēgts pēc līguma starp Pasūtītāju un Izpildītāju parakstīšanas, bet pirms darbu uzsākšanas un tā kopija iesniegta Pasūtītājam.

7. Izpildītājs pats ir atbildīgs par precīzu darbu tehnoloģijas izvēli, saderīgu materiālu, darbarīku un mehānismu pielietošanu, kā arī par izpildāmo darbu apjomu uzmērīšanu uzdevuma veikšanai. Jebkura neprecizitāte ir jālabo uz izpildītāja rēķina. Būvdarbu rezultātā objektam nodarītie bojājumi izpildītājam jānovērš par saviem līdzekļiem.

8. Visus materiālus, ko paredzēts izmantot būvdarbos, izmantot (uzstādīt vai pielietot) pēc ražotāju izsniegtajām instrukcijām.

9. Visus darbus veikt atbilstoši LR spēkā esošajām būvniecības normām un noteikumiem.

IV Autoruzraudzība

1.Veikt autoruzraudzību būvobjektā, nodrošinot būvprojekta autentiskumu saskaņā ar LR spēkā esošo likumdošanu.

V Īpašas prasības:

15.1.Izpildītājam ir pienākums pēc Darbu nodošanas par saviem līdzekļiem novērst konstatētos trūkumus, arī slēptos trūkumus, kuri netika atklāti, nododot Darbus. Izpildītājs atbild par izpildīto darbu, izmantoto materiālu, izstrādājumu kvalitāti, atbilstību tehniskajām prasībām un specifikācijām un ekspluatācijas drošību garantijas laikā – __ (____)gadi, kas tiek skaitīts no pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas dienas.

VI Darbu apjomi (9.pielikums)

VII Inventarizācijas plāns (10.pielikums)