LES 2. PANTA VĒRTĪBU AIZSARDZĪBA EIROPAS SAVIENĪBĀ

LES 2. PANTA VĒRTĪBU AIZSARDZĪBA EIROPAS SAVIENĪBĀ

Kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Lai panāktu, ka šīs vērtības tiek ievērotas, LES 7. pantā ir paredzēts ES mehānisms, ar ko noteikt, vai dalībvalsts nopietni un pastāvīgi neievēro ES vērtības, un, iespējams, sodīt par šādiem pārkāpumiem. Līdz šim tas ir aktivēts tikai attiecībā uz Poliju un Ungāriju. ES ir saistoša arī Pamattiesību harta, un tā ir apņēmusies pievienoties Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Reaģējot uz ES vērtību apdraudējumu rašanos dažās dalībvalstīs, ES iestādes stiprina instrumentu kopas, ar ko Savienībā vērsties pret demokrātijas regresu un aizsargāt demokrātiju, tiesiskumu, pamattiesības, līdztiesību un minoritātes.

NO PAMATTIESĪBU AIZSARDZĪBAS TIESĀ LĪDZ KODIFIKĀCIJAI LĪGUMOS

Eiropas Kopienas (EK) (tagad Eiropas Savienība) tika sākotnēji izveidotas kā starptautiska organizācija, kuras darbības joma galvenokārt skar ekonomiku. Tāpēc nešķita, ka būtu nepieciešami tieši noteikumi par pamattiesību ievērošanu; Līgumos tās ilgu laiku nemaz nebija minētas, un tika uzskatīts, ka tās garantē 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECTK), ko dalībvalstis bija parakstījušas.

Taču, kolīdz Eiropas Savienības Tiesa (EST) bija apliecinājusi tiešas iedarbības un Eiropas tiesību pārākuma principus, bet atteicās izskatīt lēmumu saderību ar dalībvalstu nacionālajiem un konstitucionālajiem tiesību aktiem (Stork, lieta 1/58; Ruhrkohlen-Verkaufsgesellschaft, apvienotās lietas 36, 37, 38-59 un 40-59), dažu valstu tiesas sāka paust bažas par šādas judikatūras iespējamo ietekmi uz konstitucionālo vērtību, piemēram, pamattiesību, aizsardzību. Eiropas tiesībām kļūstot pārākām pat par valstu konstitucionālajām tiesībām, tās varētu pārkāpt pamattiesības. Reaģējot uz šo teorētisko risku, gan Vācijas, gan Itālijas konstitucionālā tiesa 1974. gadā pieņēma spriedumu, ar kuru apliecināja savas tiesības pārskatīt Eiropas tiesības, lai panāktu to atbilstību konstitucionālajām tiesībām (Solange-I; Frontini). Tā rezultātā EST ar savu judikatūru apstiprināja pamattiesību ievērošanas principu, norādot, ka pamattiesības paredz Kopienas tiesību vispārīgie principi, ko sargā Tiesa (Stauder, lieta 29-69). To iedvesmas avoti ir dalībvalstu kopīgās konstitucionālās tradīcijas (Internationale Handelsgesellschaft, lieta 11-70) un starptautiskie līgumi par

cilvēktiesību aizsardzību, kurus puses ir arī dalībvalstis (Nold, lieta 4-73) un kuru vidū ir arī ECTK (Rutili, lieta 36-75).

ES kompetencēm pakāpeniski aptverot politikas nozares, kas tieši ietekmē pamattiesības, piemēram, tieslietas un iekšlietas, kas pēc tam pārveidojās par īstenu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Līgumi tika grozīti, lai ES stingri sasaistītu ar pamattiesību aizsardzību. Māstrihtas līgumā kā ES tiesību vispārējie principi bija minētas ECTK un dalībvalstu kopīgās konstitucionālās tradīcijas, savukārt Amsterdamas līgums apstiprināja Eiropas principus, kas ir ES dibināšanas pamatā (Lisabonas līgumā tās sauktas par vērtībām, sk. LES 2. pantu), un izveidoja procedūru Līgumos paredzēto brīvību apturēšanai gadījumos, kad dalībvalsts izdara nopietnus un pastāvīgus pamattiesību pārkāpumus. Jaunākie notikumi šajā kodifikācijas procesā ar mērķi nodrošināt pamattiesību aizsardzību Savienībā ir Pamattiesību hartas sagatavošana un stāšanās spēkā līdz ar Lisabonas līgumu.

ES PIEVIENOŠANĀS EIROPAS CILVĒKTIESĪBU UN PAMATBRĪVĪBU AIZSARDZĪBAS KONVENCIJAI

Tā kā ECTK ir galvenais pamattiesību aizsardzības instruments Eiropā, kuram pievienojušās visas dalībvalstis, EK pievienošanās ECTK šķita loģisks risinājums, kā EK uzlikt pamattiesību saistības. Komisija vairākkārt (1979., 1990. un 1993. gadā) ierosināja EK pievienošanos ECTK. Šajā sakarā tika prasīts EST atzinums, un 1996. gadā atzinumā 2/94 tā secināja, ka Līgums neparedz EK nekādu kompetenci pieņemt noteikumus par cilvēktiesībām vai slēgt starptautiskus līgumus šajā jomā, un līdz ar to pievienošanās kļuva juridiski neiespējama. Ar Lisabonas līgumu situācija tika labota, pievienojot 6. panta 2. punktu, kas ES pievienošanos ECTK noteica par obligātu. Tas nozīmēja, ka pamattiesību ievērošanas ziņā ES (kā pašlaik tās dalībvalstis) nonāks ārējas juridiskas struktūras, proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT), pakļautībā. Pēc pievienošanās konvencijai ES pilsoņiem, kā arī trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri atrodas ES teritorijā, uz ECTK pamata būs iespējams tiešā veidā ECT apstrīdēt ES pieņemtos tiesību aktus tieši tāpat kā ES dalībvalstu tiesību aktus.

2010. gadā, tūlīt pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ES sāka sarunas ar Eiropas Padomi par pievienošanās nolīguma projektu, kas tika pabeigts 2013. gada aprīlī. 2013. gada jūlijā Komisija lūdza EST lemt par šā nolīguma atbilstību Līgumiem. 2014. gada 18. decembrī EST pieņēma negatīvu atzinumu, norādīdama, ka nolīguma projekts var apdraudēt ES tiesību sistēmas autonomiju un īpašās iezīmes (atzinums 2/13). Pēc pārdomām un diskusijām par to, kā atrisināt EST norādītās problēmas, ES un Eiropas Padome 2019. gadā atsāka sarunas, kas vēl turpinās.

ES PAMATTIESĪBU HARTA

Līdzās “ārējam” kontroles mehānismam, ko dotu EK pievienošanās ECTK un kas nodrošinātu tiesību aktu un rīcībpolitiku atbilstību pamattiesībām, bija vajadzīgs arī EK līmeņa “iekšējs” kontroles mehānisms, kurš EST dotu iespēju veikt provizoriskas un patstāvīgas pārbaudes. Lai šādu mehānismu izveidotu, bija vajadzīga tieši ES

paredzēta tiesību harta, un 1999. gada Eiropadomes sanāksmē Ķelnē tika nolemts sasaukt Konventu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas projekta izstrādei.

Parlaments, Padome un Komisija Xxxxx svinīgi proklamēja 2000. gadā Nicā. 2007. gadā pēc grozīšanas tā tika proklamēta vēlreiz. Taču tieši piemērojama Harta kļuva vien līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu 2009. gada 1. decembrī, kā paredzēts LES 6. panta 1. punktā, līdz ar to kļūdama par vienu no saistošajiem primāro tiesību avotiem.

Lai gan Xxxxx ir balstīta uz ECTK un citiem Eiropas un starptautiskiem instrumentiem, vairākos aspektos tā ir inovatīva, sevišķi tāpēc, ka cita starpā attiecas arī uz invaliditāti, vecumu un seksuālo orientāciju, aizliedzot diskrimināciju uz to pamata, un līdztekus citām pamattiesībām paredz piekļuvi dokumentiem, datu aizsardzību un labu pārvaldību.

No vienas puses, Hartas piemērošanas joma potenciāli ir ļoti plaša, jo lielākā daļa tās paredzēto tiesību ir piešķirtas ikvienam neatkarīgi no valstspiederības vai statusa, tomēr, no otras puses, 51. pants paredz, ka tā ir piemērojama tikai ES iestādēm un struktūrām, kā arī – kad tās īsteno ES tiesību aktus – dalībvalstīm.

LES 7. PANTS, KOMISIJAS TIESISKUMA SATVARS UN MEHĀNISMS

Ar Amsterdamas līgumu tika izveidots jauns sankciju mehānisms, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro pamattiesības, kā arī citus Eiropas principus un vērtības, piemēram, demokrātiju, tiesiskumu un minoritāšu aizsardzību, ārpus ES kompetenču likumiskajiem ietvariem. Tādējādi ES ieguva pilnvaras šo vērtību nopietnu un pastāvīgu pārkāpumu gadījumos iejaukties jomās, kas citādi būtu dalībvalstu ziņā. Pirmoreiz līdzīgu mehānismu 1984. gada ES līguma projektā bija ierosinājis Parlaments. Nicas līgums mehānismu papildināja ar preventīvu posmu gadījumiem, kad pastāv acīmredzams risks, ka dalībvalstī var tik nopietni pārkāptas ES vērtības. Šīs procedūras mērķis bija nodrošināt, ka pamattiesību, kā arī demokrātijas, tiesiskuma un minoritāšu tiesību aizsardzība, kas ietilpst Kopenhāgenas kritērijos attiecībā uz jaunu dalībvalstu pievienošanos, saglabājas arī pēc pievienošanās, turklāt attiecībā uz visām dalībvalstīm vienādi.

LES 7. panta 1. punkts paredz preventīvu posmu, nosakot, ka trešdaļa dalībvalstu, Parlaments un Komisija var sākt procedūru, kurā Padome ar četru piektdaļu tās locekļu vairākumu var konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības, kas ietver cilvēktiesību, cilvēka cieņas, brīvības un līdztiesības, kā arī pie minoritātēm piederīgo cilvēku tiesību ievērošanu. Pirms Padome nāk klajā ar šādu konstatējumu, ir jāuzklausa attiecīgā dalībvalsts un attiecīgajai dalībvalstij var sniegt ieteikumus, savukārt Parlamentam ar divu trešdaļu balsu vairākuma un ar visu locekļu absolūtu balsu vairākumu ir jādod piekrišana (LESD 354. panta ceturtā daļa). Šo preventīvo procedūru Komisija 2017. gada 20. decembrī pirmoreiz iedarbināja attiecībā uz Poliju, savukārt Parlaments 2018. gada 12. septembrī – attiecībā uz Ungāriju, bet tā ir bloķēta Padomē, kur rīkotas dažas uzklausīšanas un nav pieņemti nekādi ieteikumi, nemaz nerunājot par konstatējumiem. Turklāt Parlamentam tika liegtas tiesības izklāstīt savu nostāju Padomes uzklausīšanās, arī attiecībā uz Ungāriju, lai gan tieši Parlaments bija sācis

procedūru. Komisija 2024. gada 6. maijā ierosināja slēgt 7. panta 1. punkta procedūru pret Poliju.

LES 7. panta 2. un 3. punkts paredz sankciju mehānismu, ko gadījumos, kad ir nopietni un pastāvīgi pārkāptas ES vērtības, var aktivēt Komisija vai trešdaļa dalībvalstu (bet ne Parlaments), iepriekš aicinot attiecīgo dalībvalsti izteikt savu viedokli. Eiropadome vienprātīgi konstatē, ka pārkāpums pastāv, vispirms saņemot Parlamenta piekrišanu ar tādu pašu vairākumu kā preventīvā mehānisma gadījumā. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt attiecīgajām dalībvalstīm atņemt dažas tiesības, ko dod dalībvalsts statuss, piemēram, balsstiesības Padomē. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt sankcijas mainīt vai atcelt. Attiecīgā dalībvalsts nepiedalās balsojumos Padomē vai Eiropadomē. Vienprātības prasības dēļ sankciju noteikšanu un pieņemšanu joprojām ir grūti panākt, kā liecina tas, ka Ungārijas un Polijas valdības bija paziņojušas, ka katra no tām uzliks veto jebkādiem šādiem lēmumiem par otru dalībvalsti.

Lai rastu vidusceļu starp politiski sarežģīto LES 7. panta procedūru aktivēšanu (izmantojama situācijās, kas nav ES tiesību aktu ziņā) un pārkāpuma procedūrām ar ierobežotu iedarbību (izmantojamas īpašos gadījumos ES tiesību aktu piemērošanas jomā), Komisija 2014. gadā nāca klajā ar ES tiesiskuma stiprināšanas mehānismu. Šā mehānisma mērķis ir mēģināt nodrošināt īstenu un saskaņotu tiesiskuma aizsardzību, kas ir priekšnosacījums pamattiesību un demokrātijas ievērošanas nodrošināšanai to sistēmiska apdraudējuma gadījumos. Pēc ieceres tas piemērojams pirms LES

7. panta mehānismiem un tos papildina, un tam ir trīs posmi: Komisijas novērtējums,

t. i., strukturēts dialogs starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti, kam vajadzības gadījumā seko atzinums par tiesiskumu; Komisijas ieteikums par tiesiskumu; dalībvalsts pasākumi ieteikuma īstenošanai. 2016. gadā šis tiesiskuma mehānisms tika piemērots Polijai, un pozitīva rezultāta trūkuma dēļ tam sekoja Komisijas 2017. gada

20. decembra lēmums sākt 7. panta procedūru.

2019. gada jūlijā Komisija spēra vēl vienu soli uz priekšu, nākdama klajā ar paziņojumu “Tiesiskuma stiprināšana Savienībā. Rīcības plāns”, un nāca klajā ar tiesiskuma mehānismu, ko veido ikgadējas pārskatīšanas cikls, kura pamatā ir tiesiskuma ziņojums par situāciju dalībvalstīs, kas kalpo par pamatu iestāžu dialogam. Pirmais no šādiem ziņojumiem tika publicēts 2020. gada septembrī kopā ar 27 valstu sadaļām un aptver tiesu sistēmu (un jo īpaši tās neatkarību, kvalitāti un efektivitāti), korupcijas apkarošanas sistēmu (juridiskā un institucionālā struktūra, profilakse, represīvi pasākumi), mediju plurālismu (regulatīvās struktūras, īpašumtiesību un valdības iejaukšanās pārredzamība, žurnālistu aizsardzība) un citus institucionālus jautājumus, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu (likumdošanas process, neatkarīgas iestādes, piekļūstamība, pārskatīšana tiesā, pilsoniskās sabiedrības organizācijas). Ziņojums būtiski stiprina ES īstenoto uzraudzību, salīdzinājumā ar ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā un citiem uzraudzības un ziņošanas instrumentiem aptverot ne tikai civiltiesības, bet arī krimināltiesības un administratīvās tiesības, skatot tiesu neatkarību, korupciju, mediju plurālismu, varas dalījumu un pilsoniskās sabiedrības telpu. Tika izveidots valsts kontaktpunktu tīklu informācijas vākšanai un dialogam ar dalībvalstīm un veicināts dialogs ar ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas Padomes struktūrām, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju,

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, tiesu tīkliem un nevalstiskajām organizācijām. Trešajā gada ziņojumā, kas publicēts 2022. gada jūlijā, ietverta arī virkne katrai dalībvalstij adresētu ieteikumu, kuru pēcpasākumi ir jāizskata turpmākajos gada ziņojumos par tiesiskumu. Ceturtajā gada ziņojumā, kas publicēts 2023. gada jūlijā, izvērtēta iepriekšējā gada ieteikumu īstenošana un sniegti jauni ieteikumi.

CITI ES VĒRTĪBU AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTI

ES rīcībā ir arī citi tās vērtību aizsardzības instrumenti.

Ierosinot jaunu likumdošanas iniciatīvu, Komisija izskata tās saderību ar pamattiesībām, veikdama ietekmes novērtējumu, un šajā aspektā to pēc tam izskata arī Padome un Parlaments.

Komisija turklāt publicē gada ziņojumu par Pamattiesību hartas piemērošanu, kuru izskata un apspriež Padome, kas pieņem secinājumus par to, un Parlaments, gatavodams savu gada ziņojumu par pamattiesību stāvokli ES. 2020. gada decembrī Komisija nāca klajā ar jaunu stratēģiju, kā stiprināt Hartas īstenošanu ES, tostarp attiecībā uz ES fondiem, izmantojot Hartai specifiskos “labvēlīgus priekšnosacījumus”, kas ieviesti 2021. gada Kopīgo noteikumu regulā. Sākotnēji uz šā pamata netika izmaksāti kohēzijas līdzekļi Polijai un Ungārijai. Komisija 2023. gada 13. decembrī norādīja, ka Ungārija ir izpildījusi horizontālo labvēlīgo priekšnosacījumu, tāpēc var pieprasīt iepriekš bloķētos līdzekļus līdz 10,2 miljardiem EUR. 2024. gada februārī Komisija arī norādīja, ka Polija ir izpildījusi savas saistības, tāpēc var pieprasīt atbrīvot līdz 76,5 miljardiem EUR no 2021.–2027. gada kohēzijas fondiem.

Kopš 2014. gada Padome ik gadu ir rīkojusi dialogu starp visām dalībvalstīm, lai veicinātu un sargātu tiesiskumu, katru reizi pievēršoties citai tēmai. Padome ir nolēmusi no 2020. gada otrā pusgada ik pusgadu pārbaudīt tiesiskuma situāciju piecās dalībvalstīs, par pamatu izmantojot Komisijas tiesiskuma ziņojumu.

Turklāt ar ES vērtībām saistīti jautājumi tiek monitorēti Eiropas pusgada kontekstā, kur par tiem var tikt pieņemti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi. Attiecīgās jomas ietver tiesu sistēmas (pamatojoties uz rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā), kā arī invaliditāti, sociālās tiesības un pilsoņu tiesības (attiecībā uz aizsardzību pret organizēto noziedzību un korupciju).

Uz Bulgāriju un Rumāniju attiecās arī sadarbības un pārbaudes mehānisms, kas tika slēgts 2023. gada 15. septembrī un aizstāts ar tiesiskuma mehānismu.

Svarīgs instruments, ar ko Savienībā sodīt par ES vērtību pārkāpumiem, ir pārkāpuma procedūra, un EST pilnveido judikatūru šajā jautājumā. Pārkāpuma procedūru var sākt atsevišķos, konkrētos gadījumos, kad dalībvalsts tiesību akti neatbilst ES tiesību aktiem un ES vērtībām (savukārt 7. pants attiecas arī uz situācijām, kas nav ES tiesību aktu jomā un kad ir sistemātiski un pastāvīgi pamattiesību pārkāpumi), un par rīkojumu vai spriedumu neizpildi EST var uzlikt naudassodus.

Būtiska loma ES pamattiesību stāvokļa monitorēšanā ir 2007. gadā Vīnē izveidotajai ES Pamattiesību aģentūrai (FRA). FRA uzdevums ir vākt, analizēt, izplatīt un izvērtēt informāciju un datus par pamattiesībām. Vēl tā veic arī pētījumus un zinātniskus apsekojumus un publicē ikgadējus un tematiskus ziņojumus par pamattiesībām.

Komisija stiprina līdztiesību un minoritāšu aizsardzību – divus no LES 2. panta pīlāriem – ar īpašām stratēģijām, priekšlikumiem un rīcību, kas veicina dzimumu līdztiesību un apkaro vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, rasismu, naida runu, naida noziegumus un antisemītismu, kā arī aizsargā LGBTIQ, romu, personu ar invaliditāti un bērnu tiesības saskaņā ar visaptverošo koncepciju “Savienība, kurā valda līdztiesība”. Komisija, ko atbalstīja Parlaments un 15 dalībvalstis, vērsās EST pret Ungāriju par tās pret LGBTIQ vērsto likumu, cita starpā LES 2. panta pārkāpuma dēļ. Tā arī ierosināja direktīvas, lai ar kopīgiem standartiem stiprinātu līdztiesības iestādes, un šīs direktīvas nesen tika apstiprinātas.

Pēc tam, kad Ungārijas un Polijas valdību veto vienošanos bloķēja, Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra sanāksmē beidzot tomēr izdevās vienoties par regulu par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai. Minētā regula dod iespēju aizsargāt ES budžetu, ja ir konstatēts, ka tiesiskuma principu pārkāpumi kādā dalībvalstī pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai ES finanšu interešu aizsardzību. EST noraidīja Ungārijas un Polijas valdību prasību par regulu, un tas Komisijai un Padomei deva iespēju iedarbināt mehānismu pret Ungāriju, kā rezultātā tika apturēta 6,3 miljardu EUR izmaksāšana kohēzijas politikas programmās.

Komisija ar vairāku dalībvalstu valdībām pašlaik apspriež Atveseļošanas un noturības mehānisma nacionālo plānu īstenošanu un seko līdzi, vai tās sasniedz saskaņotos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas ir līdzekļu izmaksas priekšnoteikums. To mērķis ir risināt problēmas, kas apzinātas Eiropas pusgada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, kurus pieņēmusi Padome, un ziņojumos par tiesiskumu un saistītajos ieteikumos, ko sniegusi Komisija, kā arī 7. panta procedūrās pret Poliju un Ungāriju. 2023. gada 13. decembrī Komisija norādīja, ka Ungārija nav risinājusi pārkāpumus, ko tā bija pieļāvusi tiesiskuma principu aspektā, pilnībā neīstenojot saistītos 27 svarīgākos atskaites punktus un jo īpaši tos, kas attiecas uz tiesu iestāžu neatkarību, līdz ar to Ungārijai joprojām ir bloķēti līdzekļi 21 miljarda EUR apmērā. 2024. gada 6. maijā Komisija arī ierosināja slēgt LES 7. panta 1. punkta procedūru pret Poliju.

EIROPAS PARLAMENTA LOMA

Parlaments visu laiku ir atbalstījis pamattiesību ievērošanas un aizsardzības stiprināšanu Savienībā. Jau 1977. gadā Parlaments kopā ar Xxxxxx un Komisiju pieņēma Kopīgo deklarāciju par pamattiesībām, kurā šīs trīs iestādes apņēmās savu pilnvaru izpildē ievērot pamattiesības. 1979. gadā Parlaments pieņēma rezolūciju ar ierosinājumu Eiropas Kopienai pievienoties ECTK.

Parlamenta ierosinātajā Eiropas Savienības dibināšanas līguma 1984. gada projektā tika norādīts, ka Savienībai ir jāaizsargā cilvēka cieņa un ikvienam tās jurisdikcijas robežās ir jānodrošina pamattiesības un pamatbrīvības, kuras izriet no dalībvalstu konstitūciju un ECTK kopīgajiem principiem. Tajā bija paredzēta arī Savienības pievienošanās ECTK. 1989. gada aprīļa rezolūcijā Parlaments izsludināja Pamattiesību un pamatbrīvību deklarācijas pieņemšanu.

Kopš 1993. gada Parlaments, pamatojoties uz Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, katru gadu par šo jautājumu rīko debates un pieņem rezolūciju par pamattiesību stāvokli Savienībā. Turklāt tas ir pieņēmis aizvien vairāk rezolūciju par konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar LES 2. panta vērtību aizsardzību dalībvalstīs.

Parlaments vienmēr ir atbalstījis Savienību centienos pieņemt pašai savu tiesību hartu un aicinājis Pamattiesību hartu noteikt par saistošu. Tas galu galā tika izdarīts 2009. gadā ar Lisabonas līgumu.

Nesen Parlaments ir vairākkārt paudis nopietnas bažas par LES 2. panta standartu pakāpenisko eroziju dažās dalībvalstīs. Lai šo problēmu risinātu, Parlaments nāca klajā ar vairākiem ierosinājumiem, kā ar jauniem mehānismiem un procedūrām, kas aizpildītu trūkstošos posmus, stiprināt ne tikai pamattiesību, bet arī demokrātijas un tiesiskuma, kā arī visu LES 2. pantā minēto ES vērtību aizsardzību Eiropas Savienībā. Vairākās rezolūcijās kopš 2012. gada Parlaments ir aicinājis izveidot Kopenhāgenas komisiju, kā arī Eiropas pamattiesību politikas ciklu, agrīnas brīdināšanas mehānismu un iesaldēšanas mehānismu un stiprināt FRA.

Svarīgā 2016. gada rezolūcijā par šo tēmu Parlaments konsolidēja savus iepriekšējos ierosinājumus un aicināja Komisiju nākt klajā ar iestāžu nolīgumu, ar ko tiktu izveidots ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisms, kura pamatā būtu Savienības pakts ar Komisiju un Padomi. Šis mehānisms ietvertu gada rīcībpolitikas ciklu, kas būtu balstīts uz Komisijas un ekspertu grupas sagatavotu ziņojumu par ES vērtību ievērošanu Savienībā, kam sekotu debates Parlamentā un ko papildinātu pārkāpumu riska novēršanas pasākumi. Komisija 2019. gada paziņojumā pārņēma daudzus Parlamenta ierosinājumus (izveidot starpiestāžu ciklu ar ikgadēju ziņojumu dalībvalstu monitorēšanai tiesiskuma un saistītu jautājumu jomā), sniedzot konkrētus ieteikumus dalībvalstīm, bet ne tos ieteikumus, kas attiecas uz visa LES 2. panta aptveršanu (ne tikai tiesiskums, bet arī demokrātija, pamattiesības, līdztiesība un minoritātes), paredz izveidot neatkarīgu ekspertu komiteju, pieņemt iestāžu nolīgumu par minēto ciklu un atsākt pretkorupcijas ziņojumu publicēšanu. Parlaments ir aicinājis arī sagatavot jaunu nolīguma projektu par ES pievienošanos ECTK un grozīt Līgumu, piemēram, svītrot Pamattiesību hartas 51. pantu, to pārstrādāt par Savienības tiesību hartu un atcelt prasību par vienprātību, lai veicinātu līdztiesību un nediskriminēšanu. 2020. gada rezolūcijā Parlaments ierosināja iestāžu nolīguma par ES vērtību stiprināšanu tekstu, pilnveidodams iepriekšējos priekšlikumus un pievienodams iespēju sagatavot steidzamus ziņojumus un izveidot iestāžu darba grupu. 2021. gada rezolūcijā Parlaments arī aicināja Komisiju paplašināt savu gada ziņojumu par tiesiskumu, lai aptvertu visas LES 2. panta vērtības un iekļautu konkrētām valstīm adresētus ieteikumus.

2018. gadā Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā atzinīgi vērtēts Komisijas lēmums piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz Poliju, kā arī rezolūciju, ar ko tiek sākta LES 7. panta 1. punkta procedūra pret Ungāriju, iesniedzot Padomei pamatotu priekšlikumu, ar ko tā aicināta konstatēt, vai ir droša varbūtība, ka varētu tikt nopietni pārkāptas LES 2. pantā minētās vērtības, un sniegt Ungārijai attiecīgus ieteikumus[1].

[1]Plašāku informāciju par Parlamenta darbību pamattiesību jomā iepriekšējā sasaukuma laikā sk. publikācijā “Pamattiesību aizsardzība ES. Eiropas Parlamenta sasniegumi 2014.–2019. gada sasaukuma laikā un nākotnes uzdevumi”.

2020. un 2022. gadā Parlaments pieņēma arī rezolūcijas par attiecīgi Poliju un Ungāriju, kur paplašināts LES 7. panta 1. punkta procedūrās izskatāmo jautājumu tvērums. Parlaments turklāt aicināja Komisiju izmantot visus pieejamos instrumentus, tostarp Nosacītības regulu, lai novērstu Ungārijas un Polijas izdarītos LES 2. panta vērtību pārkāpumus. Pēc tam, kad tika sākts rīcības plāns tiesiskuma atjaunošanai ar reformām tiesu iestāžu neatkarības stiprināšanai, 2024. gada 29. februārī Komisija ļāva Polijai piekļūt ES finansējumam līdz 137 miljardu EUR apmērā. Parlaments 2024. gada 14. martā nolēma vērsties tiesā pret Komisiju par tās lēmumu atbrīvot Ungārijai 10,2 miljardus EUR iesaldēto līdzekļu apmaiņā pret veto neizmantošanu Ukrainas jautājumos. Parlaments pieņēma rezolūciju par Ungārijas uzklausīšanām Padomē saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu par tiesiskuma stiprināšanu un attiecīgo ietekmi uz budžetu.

Pēc žurnālistes Xxxxxx Xxxxxxx Xxxxxxx slepkavības Maltā un žurnālista Xxx Xxxxxx un viņa līgavas slepkavības Slovākijā un nolūkā stiprināt Parlamenta īstenoto uzraudzību un rīcību attiecībā uz LES 2. panta vērtībām Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja izveidoja Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupu. Grupas uzdevums ir sekot līdzi ES vērtību apdraudējumiem, kas rodas Savienībā, un iesniegt Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai rīcības priekšlikumus.

Xxxxxxx Xxxxxxxxx 04/2024