NOLĪGUMS
NOLĪGUMS
starp Eiropas Savienību un Turcijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti
aUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJaS PUSES,
EIROPaS SaVIENĪBa, turpmāk “Savienība”, un
TURCIJaS REPUBLIKa, turpmāk – “Turcija”,
aPŅĒMUŠĀS veicināt savu sadarbību, lai efektīvāk apkarotu nelikumīgu imigrāciju,
VĒLOTIES ar šo nolīgumu un uz savstarpīguma pamata paredzēt efektīvas un ātras procedūras, lai varētu identificēt un drošā un pienācīgā veidā atgriezt personas, kuras neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosa cījumiem attiecībā uz Turcijas vai kādas Savienības dalībvalsts teritoriju, un sadarbības garā veicināt šādu personu tran zītu,
UZSVEROT, ka šis nolīgums neskar tādas Savienības, tās dalībvalstu un Turcijas tiesības, saistības un pienākumus, kas izriet no starptautiskām tiesībām, un jo īpaši no 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsar dzības konvencijas un 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu,
UZSVEROT, ka šis nolīgums neskar to personu tiesības un procesuālās garantijas, uz kurām attiecas atgriešanas proce dūras vai kuras lūdz patvērumu dalībvalstī atbilstīgi attiecīgajiem Savienības juridiskajiem instrumentiem.
UZSVEROT, ka šis nolīgums neskar noteikumus 1963. gada 12. septembra Nolīgumā, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Turciju, tā papildprotokolos, attiecīgajos asociācijas padomes lēmumos, kā arī attiecī gajā Eiropas Savienības Tiesas praksē,
UZSVEROT, ka personas, kurām ir pastāvīgas uzturēšanās atļauja, kas izsniegta atbilstoši Padomes Direktīvai 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, saskaņā ar minētās direk tīvas 12. pantu ir pastiprināti aizsargātas pret izraidīšanu.
UZSVEROT, ka šis nolīgums balstās uz kopīgas atbildības, solidaritātes un vienlīdzīgu partnerattiecību principiem ar mērķi pārvaldīt migrācijas plūsmas starp Turciju un Savienību un ka šajā kontekstā Savienība ir gatava darīt pieejamus finanšu resursus, lai Turcijai sniegtu atbalstu tā īstenošanā.
ŅEMOT VĒRĀ, ka šā nolīguma, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības jomā, noteikumi neattiecas uz apvienoto Karalisti un Īriju, ja vien tās neizvēlas piedalīties šajā nolīgumā saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu par apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.
ŅEMOT VĒRĀ, ka šā nolīguma, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības jomā, noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu par Dānijas nostāju,
IR VIENOJUŠĀS PaR TURPMĀKO.
1. pants
Definīcijas
Šajā Nolīgumā:
a) “līgumslēdzējas puses” ir Turcija un Savienība;
b) “Turcijas pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir Turcijas pilsonība atbilstoši tās tiesību aktiem;
c) “dalībvalsts pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir kādas Savienības dalībvalsts pilsonība;
d) “dalībvalsts” ir jebkura Savienības dalībvalsts, izņemot Dānijas Karalisti;
e) “trešās valsts pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir tādas valsts pilsonība, kas nav Turcija vai kāda no dalībvalstīm;
f) “bezvalstnieks” ir xxxxxxx persona, kurai nav nevienas valsts pilsonības;
g) “uzturēšanās atļauja” ir Turcijas vai kādas dalībvalsts izsniegta jebkura veida atļauja, kas personai dod tiesības uzturē ties attiecīgās valsts teritorijā. Tas neattiecas uz pagaidu atļaujām, kas atļauj uzturēties attiecīgās valsts teritorijā saistībā ar patvēruma pieteikuma vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanu;
h) “vīza” ir Turcijas vai dalībvalsts izsniegta atļauja vai pieņemts lēmums, kas vajadzīgs, lai ieceļotu attiecīgajā teritorijā vai šķērsotu to tranzītā. Tas neattiecas uz lidostas tranzīta vīzu;
i) “pieprasījuma iesniedzēja valsts” ir valsts (Turcija vai kāda no dalībvalstīm), kura iesniedz atpakaļuzņemšanas piepra sījumu saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar šā nolīguma 15. pantu;
j) “pieprasījuma saņēmēja valsts” ir valsts (Turcija vai kāda no dalībvalstīm), kurai iesniedz atpakaļuzņemšanas pieprasī jumu saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar šā nolīguma 15. pantu;
k) “kompetentā iestāde” ir jebkura Turcijas valsts iestāde vai kādas dalībvalsts iestāde, kurai uzticēta šā nolīguma īsteno šana, kā saskaņā ar tā 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu noteikts īstenošanas protokolā;
l) “persona, kas uzturas neatļauti” ir jebkura persona, kura saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām attiecīgajām procedūrām neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem, kas ir spēkā attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos Turcijas vai kādas dalībvalsts teritorijā;
m) “tranzīts” ir pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijas šķērsošana, ko veic trešās valsts vai bezvalstnieks, kad viņš no pieprasījuma iesniedzējas valsts dodas uz galamērķa valsti;
n) “atpakaļuzņemšana” ir process, kad pieprasījuma iesniedzēja valsts nodod un pieprasījuma saņēmēja valsts saņem personas (pieprasījuma saņēmējas valsts pilsoņus, trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus), kuras ir nelikumīgi ieceļo jušas, atrodas vai uzturas pieprasījuma iesniedzējā valstī, saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem;
o) “robežšķērsošanas vieta” ir jebkura vieta, ko dalībvalstis vai Turcija paredzējušas to attiecīgo robežu šķērsošanai;
p) “pierobežas apgabals” – pieprasījuma iesniedzējas valsts pierobežas apgabals – ir līdz 20 kilometru plata josla piepra sījuma iesniedzējas valsts teritorijā iekšpus tās ārējās robežas, neskatoties uz to, vai šī robeža pieprasījuma iesnie dzējai valstij un pieprasījuma saņēmējai valstij ir kopīga, kā arī jūras ostas, ietverot muitas zonas, un pieprasījuma iesniedzējas valsts starptautiskās lidostas.
2. pants
Darbības joma
1. Šā nolīguma noteikumus piemēro personām, kuras neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, atrašanās vai uzturē šanās nosacījumiem attiecībā uz Turcijas vai kādas Savienības dalībvalsts teritoriju.
2. Šā nolīguma, tostarp šā panta 1. punkta, piemērošana neskar 18. pantā uzskaitītos instrumentus.
3. Šo nolīgumu nepiemēro trešo valstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem, kā noteikts 4. un 6. pantā, kuri pieprasījuma saņēmējas valsts teritoriju ir atstājuši vairāk nekā piecus gadus pirms tam, kad pieprasījuma iesniedzējas valsts kompe tentās iestādes ir ieguvušas informāciju par šādām personām, izņemot, ja ar 3. pielikumā uzskaitīto dokumentu palīdzību var pierādīt viņu atpakaļuzņemšanas nosacījumu pastāvēšanu, kā noteikts 4. un 6. pantā.
I IEDaĻa
TURCIJAS ATPAKAĻUZŅEMŠANAS PIENĀKUMI
3. pants
Savas valsts pilsoņu atpakaļuzņemšana
1. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Turcija bez papildu formalitātēm no attiecīgās dalībvalsts puses, kas nav paredzētas šajā nolīgumā, uzņem atpakaļ visas personas, kuras neatbilst vai vairs neatbilst saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritoriju, ja saskaņā ar 9. pantu ir pierādīts, ka šīs personas ir Turcijas pilsoņi.
2. Turcija uzņem atpakaļ arī:
— personu, kas minētas šā panta 1. punktā, nepilngadīgos neprecētos bērnus neatkarīgi no viņu dzimšanas vietas vai pilsonības, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai šādas patstā vīgas uzturēšanās tiesības ir otram vecākam, kuram ir attiecīgo bērnu aizgādības tiesības;
— personu, kas minētas šā panta 1. punktā, laulātos, kuriem ir citas valsts, ar noteikumu, ka viņiem ir tiesības ieceļot un uzturēties Turcijas teritorijā vai ir tiesības saņemt ieceļošanas un uzturēšanās atļauju Turcijā, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai Turcija pierāda, ka saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem attiecīgā laulība juridiski netiek atzīta.
3. Turcija arī uzņem atpakaļ personas, kurām pēc ieceļošanas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar Turcijas tiesību aktiem atņemta Turcijas pilsonība vai kuras no tās ir atteikušās, ja vien minētā dalībvalsts vismaz nav solījusi šādas personas naturalizēt.
4. Pēc tam, kad Turcija ir apstiprinājusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, vai atbilstošos gadījumos pēc 11. panta
2. punktā noteikto termiņu beigām Turcijas kompetentā konsulārā iestāde neatkarīgi no atpakaļ uzņemamās personas gribas trīs darba dienu laikā izsniedz atpakaļ uzņemamās personas atgriešanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu ar derīguma termiņu uz trīs mēnešiem. Ja dalībvalstī nav Turcijas konsulārās iestādes vai ja Turcija trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, par nepieciešamo ceļošanas dokumentu attiecīgās personas atpakaļuzņemšanai uzskata atpakaļuzņemšanas pieprasījuma apstiprinājumu.
5. Ja juridisku vai faktisku iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārvietot sākotnēji izsniegtā ceļošanas dokumenta derī guma termiņa laikā, Turcijas kompetentā konsulārā iestāde trīs darba dienu laikā izsniedz jaunu ceļošanas dokumentu ar tikpat ilgu derīguma termiņu. Ja dalībvalstī nav Turcijas konsulārās iestādes vai ja Turcija trīs darba dienu laikā nav izsnie gusi ceļošanas dokumentu, par nepieciešamo ceļošanas dokumentu attiecīgās personas atpakaļuzņemšanai uzskata atpa kaļuzņemšanas pieprasījuma apstiprinājumu.
4. pants
Trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšana
1. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Turcija bez papildu formalitātēm no minētās dalībvalsts puses, izņemot tām, kas pare dzētas šajā nolīgumā, uzņem atpakaļ visus trešo valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritoriju, ja saskaņā ar 10. pantu ir pierādīts, ka:
a) attiecīgajai personai atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas laikā ir derīga vīza, ko izsniegusi Turcija, un tā dalībvalsts teritorijā ieceļojusi tieši no Turcijas teritorijas; vai
b) attiecīgajai personai ir uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi Turcija; vai
c) attiecīgā persona nelegāli un tieši ieceļojusi dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad tā uzturējusies Turcijas teritorijā vai to šķērsojusi tranzītā.
2. Šā panta 1. punktā noteikto atpakaļuzņemšanas pienākumu nepiemēro, ja:
a) trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks bijis tikai gaisa ceļojuma tranzītā caur Turcijas starptautisko lidostu; vai
b) pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir izsniegusi vīzu, ko attiecīgā persona izmantojusi ieceļošanai pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritorijā, vai uzturēšanās atļauju pirms vai pēc ieceļo šanas tās teritorijā, izņemot, ja attiecīgajai personai ir vīza vai uzturēšanās atļauja ar ilgāku derīguma termiņu, ko izsniegusi Turcija; vai
c) trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ir varējis ieceļot pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritorijā bez vīzas.
3. Pēc tam, kad Turcija ir apstiprinājusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, vai atbilstošos gadījumos pēc 11. panta
2. punktā noteikto termiņu beigām Turcijas iestādes vajadzības gadījumā trīs darba dienu laikā personai, kuras atpakaļuz ņemšana ir apstiprināta, izsniedz “ārvalstnieka ārkārtas ceļošanas dokumentu”, kas nepieciešams šīs personas atgriešanai un kura derīguma termiņš ir vismaz trīs mēneši. Ja dalībvalstī nav Turcijas konsulārās iestādes vai ja Turcija trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, uzskata, ka tā piekrīt izmantot ES standarta ceļošanas dokumentu izrai dīšanas vajadzībām (1).
4. Ja juridisku vai faktisku iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārsūtīt sākotnēji izsniegtā “ārvalstnieka ārkārtas ceļo šanas dokumenta” derīguma termiņā, Turcijas iestādes trīs darba dienu laikā pagarina “ārvalstnieka ārkārtas ceļošanas dokumenta” derīguma termiņu vai vajadzības gadījumā izsniedz jaunu “ārvalstnieka ārkārtas ceļošanas dokumentu” ar tikpat ilgu derīguma termiņu. Ja dalībvalstī nav Turcijas konsulārās iestādes vai ja Turcija trīs darba dienu laikā nav izsnie gusi ceļošanas dokumentu, uzskata, ka tā piekrīt izmantot ES standarta ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām (2).
II IEDaĻa
SAVIENĪBAS ATPAKAĻUZŅEMŠANAS PIENĀKUMI
5. pants
Savas valsts pilsoņu atpakaļuzņemšana
1. Pēc Turcijas pieprasījuma dalībvalsts bez papildu formalitātēm no Turcijas puses, izņemot tām, kas paredzētas šajā nolīgumā, uzņem atpakaļ visas personas, kuras neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz Turcijas teritoriju, ja saskaņā ar 9. pantu ir pierādīts, ka šīs personas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi.
2. Dalībvalsts uzņem atpakaļ arī:
— personu, kas minētas šā panta 1. punktā, nepilngadīgos neprecētos bērnus neatkarīgi no viņu dzimšanas vietas vai pilsonības, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības Turcijā vai šādas patstāvīgas uzturēšanās tiesības ir otram no vecākiem, kuram ir attiecīgo bērnu aizgādības tiesības;
— personu, kas minētas šā panta 1. punktā, laulātos, kuriem ir citas valsts pilsonība, ar noteikumu, ka viņiem ir tiesības ieceļot un uzturēties pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā vai ir tiesības saņemt ieceļošanas un uzturēšanās atļauju šās dalībvalsts teritorijā, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības Turcijā vai pieprasījuma saņē mēja dalībvalsts pierāda, ka saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem attiecīgā laulība juridiski netiek atzīta.
3. Dalībvalsts uzņem atpakaļ arī personas, kurām pēc ieceļošanas Turcijas teritorijā saskaņā ar šās dalībvalsts tiesību aktiem atņemta dalībvalsts pilsonība vai kuras no tās ir atteikušās, ja vien Turcija nav vismaz solījusi šīs personas natura lizēt.
(1) Saskaņā ar ES Padomes 1994. gada 30. novembra ieteikumā noteikto formu.
(2) Turpat.
4. Pēc tam, kad pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ir apstiprinājusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, vai atbilstošos gadījumos pēc 11. panta 2. punktā noteikto termiņu beigām šās dalībvalsts kompetentā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde neatkarīgi no atpakaļ uzņemamās personas gribas trīs darba dienu laikā izsniedz atpakaļ uzņemamās personas atgriešanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu ar derīguma termiņu uz trīs mēnešiem. Ja Turcijā nav dalībvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes vai ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, par nepieciešamo ceļošanas dokumentu attiecīgās personas atpakaļuzņemšanai uzskata atpakaļuzņemšanas pieprasījuma apstiprinājumu.
5. Ja juridisku vai faktisku iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārvietot sākotnēji izsniegtā ceļošanas dokumenta derī guma termiņa laikā, attiecīgās dalībvalsts kompetentā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde trīs darba dienu laikā izsniedz jaunu ceļošanas dokumentu ar tikpat ilgu derīguma termiņu. Ja Turcijā nav dalībvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes vai ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļo šanas dokumentu, par nepieciešamo ceļošanas dokumentu attiecīgās personas atpakaļuzņemšanai uzskata atpakaļuzņem šanas pieprasījuma apstiprinājumu.
6. pants
Trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšana
1. Pēc Turcijas pieprasījuma dalībvalsts bez papildu formalitātēm no Turcijas puses, kas nav paredzētas šajā nolīgumā, uzņem atpakaļ visus trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz Turcijas teritoriju, ja saskaņā ar 10. pantu ir pierādīts, ka:
a) attiecīgajai personai atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas laikā ir derīga vīza, ko izsniegusi pieprasījuma saņē mēja dalībvalsts, un tā ieceļojusi Turcijas teritorijā tieši no pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts teritorijas; vai
b) attiecīgajai personai ir uzturēšanās atļauja, ko ir izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts; vai
c) attiecīgā persona nelegāli un tieši ieceļojusi Turcijas teritorijā pēc tam, kad tā uzturējusies pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā vai šķērsojusi to tranzītā.
2. Šā panta 1. punktā noteikto atpakaļuzņemšanas pienākumu nepiemēro, ja:
a) trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks bijis tikai gaisa ceļojuma tranzītā caur pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts starp tautisko lidostu; vai
b) Turcija trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir izsniegusi vīzu, ko attiecīgā persona izmantojusi ieceļošanai Turcijas teritorijā, vai uzturēšanās atļauju pirms vai pēc ieceļošanas tās teritorijā, izņemot, ja attiecīgajai personai ir vīza vai uzturēšanās atļauja ar ilgāku derīguma termiņu, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts; vai
c) trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ir varējis Turcijas teritorijā ieceļot bez vīzas.
3. Šā panta 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kura ir izsniegusi vīzu vai uztu rēšanās atļauju. Ja vīzu vai uzturēšanās atļauju ir izsniegušas divas vai vairākas dalībvalstis, 1. punktā minētais atpakaļuz ņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kura ir izsniegusi dokumentu, kam ir ilgāks derīguma termiņš, vai – ja vienam vai vairākiem no tiem ir beidzies derīguma termiņš – dokumentu, kas joprojām ir derīgs. Ja visiem dokumentiem ir beidzies derīguma termiņš, 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kura ir izsniegusi dokumentu, kam ir nesenākais derīguma termiņš. Ja tāds dokuments nav pieejams, 1. punktā minētais atpakaļuzņem šanas pienākums attiecas uz pēdējo dalībvalsti, no kuras persona ir izceļojusi.
4. Pēc tam, kad dalībvalsts ir apstiprinājusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, vai atbilstošos gadījumos pēc 11. panta
2. punktā noteikto termiņu beigām dalībvalsts iestādes vajadzības gadījumā trīs darba dienu laikā personai, kuras atpaka ļuzņemšana ir apstiprināta, izsniedz ceļošanas dokumentu, kas nepieciešams šīs personas atgriešanai un kura derīguma termiņš ir vismaz trīs mēneši. Ja Turcijā nav dalībvalsts konsulārās iestādes vai ja dalībvalsts trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, uzskata, ka tā piekrīt izmantot ES standarta ceļošanas dokumentu izraidīšanas vaja dzībām (1).
(1) Turpat.
5. Ja juridisku vai faktisku iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārsūtīt sākotnēji izsniegtā ceļošanas dokumenta derī guma termiņā, dalībvalsts iestādes trīs darba dienu laikā pagarina ceļošanas dokumenta derīguma termiņu vai vajadzības gadījumā izsniedz jaunu ceļošanas dokumentu ar tikpat ilgu derīguma termiņu. Ja Turcijā nav dalībvalsts konsulārās iestādes vai ja dalībvalsts trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, uzskata, ka tā piekrīt izmantot ES standarta ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām (1).
III IEDaĻa
ATPAKAĻUZŅEMŠANAS KĀRTĪBA
7. pants
Principi
1. Dalībvalstis un Turcija veic visus pasākumus, lai 4. un 6. pantā minētās personas tieši atgrieztu to izcelsmes valstī. Šajā nolūkā šā punkta piemērošanas kārtību nosaka saskaņā ar 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šā punkta notei kumus nepiemēro gadījumos, kuros saskaņā ar šā panta 4. punktu piemēro paātrināto procedūru.
2. Izņemot šā panta 3. punktā minētos gadījumus, lai pārsūtītu personu, kura jāuzņem atpakaļ, balstoties uz vienu no
3. līdz 6. pantā minētajiem pienākumiem, ir jāiesniedz atpakaļuzņemšanas pieprasījums pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentai iestādei.
3. Ja personai, kura jāuzņem atpakaļ, ir derīgs ceļošanas dokuments vai personas apliecība un – attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem – derīga vīza, ko šī persona izmantojusi ieceļošanai pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā, vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja valsts, šādas personas pārsūtīšanai nav vajadzīgs pieprasījuma iesniedzējas valsts pieprasījums par atpakaļuzņemšanu vai rakstisks paziņojums pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei, kā minēts 12. panta 1. punktā.
Šā punkta iepriekšējā daļa neskar attiecīgo iestāžu tiesības uz robežas pārbaudīt atpakaļ uzņemto personu identitāti.
4. Neskarot šā panta 3. punkta noteikumus, ja pieprasījuma iesniedzēja valsts personu ir aizturējusi pieprasījuma iesniedzējas valsts pierobežas apgabalā pēc robežas nelikumīgas šķērsošanas, personai ieceļojot tieši no pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijas, pieprasījuma iesniedzēja valsts var iesniegt atpakaļuzņemšanas pieprasījumu trīs darba dienu laikā pēc šīs personas aizturēšanas (paātrinātā procedūra).
8. pants
Atpakaļuzņemšanas pieprasījuma saturs
1. Iespēju robežās atpakaļuzņemšanas pieprasījumā jāiekļauj šāda informācija:
a) ziņas par atpakaļ uzņemamo personu (piemēram, vārdi, uzvārdi, dzimšanas datums un, ja iespējams, dzimšanas vieta un pēdējā dzīvesvieta) un attiecīgā gadījumā arī ziņas par nepilngadīgajiem neprecētajiem bērniem un/vai laulātajiem;
b) savas valsts pilsoņu gadījumā – norādes par pierādījumiem vai prima facie pierādījumiem par pilsonību, kā attiecīgi noteikts 1. un 2. pielikumā;
c) trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku gadījumā – norādes par pierādījumiem vai prima facie pierādījumiem par trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumiem, kā attiecīgi noteikts 3. un 4. pielikumā;
d) atpakaļ uzņemamās personas fotogrāfija.
(1) Turpat.
2. Iespēju robežās atpakaļuzņemšanas pieprasījumā jāiekļauj arī šāda informācija:
a) norāde par to, ka pārvietojamai personai var būt vajadzīga palīdzība vai aprūpe, ja attiecīgā persona ir skaidri izteikusi piekrišanu šādai norādei,
b) jebkurš cits aizsardzības vai drošības pasākums vai informācija par personas veselību, kas varētu būt vajadzīgi konkrē tajā pārsūtīšanas gadījumā.
3. Neskarot 7. panta 3. punktu, atpakaļuzņemšanas pieprasījumi ir rakstveida, un tiem izmanto vienoto veidlapu, kas šim nolīgumam ir pievienota kā 5. pielikums.
4. atpakaļuzņemšanas pieprasījumu var iesniegt, izmantojot visus saziņas līdzekļu veidus, tostarp elektroniskos saziņas līdzekļus, piemēram, faksu, e-pastu utt.
5. Neskarot 11. panta 2. punktu, atbildi uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu sniedz rakstveidā.
9. pants
Pierādījumi attiecībā uz pilsonību
1. Saskaņā ar 3. panta 1. punktu un 5. panta 1. punktu pilsonību var pierādīt jo īpaši ar šā nolīguma 1. pielikumā minētajiem dokumentiem. Ja uzrādīti šādi dokumenti, šā nolīguma piemērošanas nolūkos dalībvalstis vai Turcija attiecīgi atzīst pilsonību. Pilsonību nevar pierādīt ar viltotiem dokumentiem.
2. Saskaņā ar 3. panta 1. punktu un 5. panta 1. punktu pilsonību ar prima facie pierādījumiem var pierādīt jo īpaši ar šā nolīguma 2. pielikumā minētajiem dokumentiem, pat ja to derīguma termiņš ir beidzies. Ja uzrādīti šādi dokumenti, dalībvalstis un Turcija šā nolīguma piemērošanas nolūkiem uzskata, ka pilsonība ir pierādīta, izņemot, ja pieprasījuma saņēmēja valsts pēc izmeklēšanas un 11. pantā noteiktajos termiņos pierāda pretējo. Pilsonību nevar pierādīt prima facie ar viltotiem dokumentiem.
3. Ja nevar uzrādīt nevienu no 1. vai 2. pielikumā minētajiem dokumentiem, attiecīgās pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pēc pieprasījuma, ko pieprasījuma iesniedzēja valsts ietver atpakaļuzņemšanas pieprasījumā, vienojas, lai bez liekas kavēšanās un, vēlākais, septiņu darba dienu laikā pēc pieprasī juma saņemšanas atpakaļ uzņemamo personu intervētu tās pilsonības noskaidrošanai. Ja pieprasījuma iesniedzējā valstī nav pieprasījuma saņēmējas valsts diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes, pieprasījuma saņēmēja valsts veic nepieciešamos pasākumus, lai atpakaļ uzņemamo personu intervētu bez liekas kavēšanās un, vēlākais, septiņu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Intervēšanas kārtību var noteikt šā nolīguma 20. pantā paredzētajos īsteno šanas protokolos.
10. pants
Pierādījumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem
1. Šā nolīguma 4. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā paredzēto trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuz ņemšanas nosacījumu izpildi var īpaši pierādīt ar šā nolīguma 3. pielikumā minētajiem pierādījumiem. atpakaļuzņem šanas nosacījumu izpildi nevar pierādīt ar viltotiem dokumentiem.
2. Šā nolīguma 4. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā paredzēto trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuz ņemšanas nosacījumu izpildi prima facie var jo īpaši pierādīt ar šā nolīguma 4. pielikumā minētajiem pierādījumiem; to nevar pierādīt ar viltotiem dokumentiem. Ja uzrādīti šādi prima facie pierādījumi, dalībvalstis un Turcija uzskata, ka nosa cījumu izpilde ir pierādīta, izņemot, ja pieprasījuma saņēmēja valsts pēc izmeklēšanas un 11. pantā noteiktajos termiņos pierāda pretējo.
3. Ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nelikumību konstatē pēc attiecīgās personas ceļošanas dokumentiem, kuros trūkst vajadzīgās vīzas vai citas uzturēšanās atļaujas attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējas valsts teritoriju. Pieprasījuma iesniedzējas valsts rakstveida paziņojums, ka attiecīgajai personai nav vajadzīgo ceļošanas dokumentu, vīzas vai uzturē šanas atļaujas, tāpat ir nelikumīgas ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās prima facie pierādījums.
11. pants
Termiņi
1. atpakaļuzņemšanas pieprasījums pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentai iestādei jāiesniedz ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentā iestāde ir ieguvusi informāciju par to, ka trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem, kas ir spēkā attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos.
Ja trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks pieprasījuma iesniedzējas valsts teritorijā ieceļoja pirms dienas, kurā saskaņā ar
24. panta 3. punktu sāk piemērot 4. un 6. pantu, iepriekšējā teikumā minēto termiņu sāk skaitīt no dienas, kurā sāk piemērot 4. un 6. pantu.
Ja pieprasījumu savlaicīgi iesniegt traucē juridiski vai faktiski šķēršļi, termiņu pēc pieprasījuma iesniedzējas valsts lūguma var pagarināt, bet tikai līdz brīdim, kamēr šie šķēršļi novērsti.
2. atbilde uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu ir jāsniedz rakstiski:
— piecu darba dienu laikā, ja pieprasījums iesniegts saskaņā ar paātrināto procedūru (7. panta 4. punkts);
— visos citos gadījumos – bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 kalendāra dienu laikā, izņemot gadī jumus, kad pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību aktos noteiktais sākotnējās aizturēšanas laiks ir īsāks, un šādā gadī jumā kā termiņu piemēro pēdējo minēto laiku. Ja ir kādi juridiski vai faktiski šķēršļi, lai savlaicīgi atbildētu uz piepra sījumu, termiņu pēc pamatota lūguma var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz 60 kalendārajām dienām, izņemot gadī jumus, kad pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktos noteiktais maksimālais aizturēšanas laiks ir īsāks par 60 dienām vai tieši 60 dienas.
Šis termiņš sākas no atpakaļuzņemšanas pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja šajā termiņā nav saņemta atbilde, uzskata, ka pārsūtīšanai ir sniegta piekrišana.
atbildi uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu var iesniegt, izmantojot visus saziņas līdzekļu veidus, tostarp elektroniskos saziņas līdzekļus, piemēram, faksu, e-pastu utt.
3. Pēc apstiprinājuma saņemšanas vai attiecīgi pēc 2. punktā minēto termiņu beigām attiecīgo personu pārsūta trīs mēnešu laikā. Pēc pieprasījuma iesniedzējas valsts lūguma šo termiņu var pagarināt uz laiku, kas nepieciešams juridisko vai praktisko šķēršļu novēršanai.
4. atpakaļuzņemšanas pieprasījuma noraidījumam rakstiski norāda iemeslus.
12. pants
Pārsūtīšanas kārtība un transportēšanas veidi
1. Neskarot 7. panta 3. punkta noteikumus, pirms personas atgriešanas pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentās iestādes vismaz 48 stundas iepriekš rakstiski paziņo pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm par pārsūtī šanas datumu, ieceļošanas punktu, iespējamo konvoju un citiem ar pārsūtīšanu saistītiem jautājumiem.
2. Pārvešanu var veikt ar gaisa, sauszemes vai jūras transportu. atgriešanai ar gaisa transportu izmanto ne tikai Turcijas un dalībvalsts valsts pārvadātājus, un to var veikt, izmantojot plānotus reisus vai čārterreisus. Veicot atgriešanu konvoja pavadībā, šādu konvoju izvēlas ne tikai no pieprasījuma iesniedzējas valsts pilnvarotām personām, bet izman tojot arī citas, ar noteikumu, ka tās ir Turcijas vai jebkuras dalībvalsts pilnvarotas personas.
13. pants
Kļūdaina atpakaļuzņemšana
Pieprasījuma iesniedzēja valsts uzņem atpakaļ jebkuru personu, kas ir uzņemta atpakaļ pieprasījuma saņēmējā valstī, ja trīs mēnešu laikā pēc attiecīgās personas pārsūtīšanas ir noskaidrots, ka nav izpildītas šā nolīguma 3. līdz 6. pantā noteiktās prasības.
Šādos gadījumos, izņemot attiecībā uz visām šīs personas pārsūtīšanas transporta izmaksām, ko atbilstoši iepriekšējā punktā minētajam sedz pieprasījuma iesniedzēja valsts, šā nolīguma procesuālos noteikumus piemēro mutatis mutandis, un sniedz visu pieejamo informāciju par atpakaļ uzņemamās personas patieso identitāti un pilsonību.
IV IEDaĻa
TRANZĪTA OPERĀCIJAS
14. pants
Tranzīta principi
1. Dalībvalstīm un Turcijai būtu jāveic trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku tranzīts tikai tajos gadījumos, kad šādas personas nevar tieši atgriezt uz galamērķa valsti.
2. Turcija atļauj trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku tranzītu, ja to lūdz dalībvalsts, un dalībvalsts dod atļauju trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku tranzītam, ja to lūdz Turcija, ja ir nodrošināts turpmākais ceļojums iespējamās citās tran zītvalstīs un atpakaļuzņemšana galamērķa valstī.
3. Turcija vai dalībvalsts var atteikt tranzītu:
a) ja trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam galamērķa valstī vai citā tranzītvalstī draud spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša apiešanās vai sods, vai nāves sods, vai vajāšana viņa rases, reliģijas, pilsonības, piederības kādai sociālai grupai vai viņa politiskās pārliecības dēļ; vai
b) ja trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam pieprasījuma saņēmējā valstī vai citā tranzītvalstī draud kriminālsankcijas; vai
c) sabiedrības veselības, iekšējās drošības, sabiedriskās kārtības un citu pieprasījuma saņēmējas valsts interešu dēļ.
4. Turcija vai dalībvalsts var atcelt jebkādu izsniegtu atļauju, ja vēlāk rodas vai kļūst zināmi šā panta 3. punktā minētie apstākļi, kas ir šķērslis tranzīta operācijai, vai ja vairs nav nodrošināts turpmākais ceļojums iespējamās tranzītvalstīs vai atpakaļuzņemšana galamērķa valstī. Šajā gadījumā, ja vajadzīgs, pieprasījuma iesniedzēja valsts nekavējoties uzņem atpakaļ trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku.
15. pants
Tranzīta procedūra
1. Pieteikums par tranzīta operāciju jāiesniedz pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei rakstveidā, un tajā jābūt šādai informācijai:
a) tranzīta veids (ar gaisa, jūras vai sauszemes transportu), citas iespējamās tranzīta valstis un paredzētais galamērķis;
b) attiecīgās personas dati (piemēram, vārds, uzvārds, pirmslaulību uzvārds, citi vārdi, kas ir lietoti/pēc kuriem persona ir pazīstama, vai pieņemtie vārdi, dzimšanas datums, dzimums un, ja iespējams, dzimšanas vieta, pilsonība, valoda, ceļošanas dokumenta veids un numurs);
c) paredzētā ieceļošanas vieta, pārvešanas laiks un konvoja izmantošana;
d) deklarācija par to, ka no pieprasījuma iesniedzējas valsts viedokļa 14. panta 2. punkta nosacījumi ir izpildīti un ka nav zināmi nekādi iemesli atteikumam saskaņā ar 14. panta 3. punktu.
Vienotā veidlapa, kas izmantojama tranzīta pieteikumiem, pievienota šim nolīgumam kā 6. pielikums.
Tranzīta pieteikumu var iesniegt, izmantojot visus saziņas līdzekļu veidus, tostarp elektroniskos saziņas līdzekļus, piemēram, faksu, e-pastu utt.
2. Pieprasījuma saņēmēja valsts piecu darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas rakstveidā informē pieprasījuma iesniedzēju valsti par savu piekrišanu, apstiprinot ieceļošanas vietu un paredzēto ieceļošanas laiku, vai arī to informē par atteikumu un šāda atteikuma iemesliem. Ja atbilde nav saņemta piecu darba dienu laikā, uzskata, ka tranzītam ir sniegta piekrišana.
atbildi uz tranzīta pieteikumu var iesniegt, izmantojot visus saziņas līdzekļu veidus, tostarp elektroniskos saziņas līdzekļus, piemēram, faksu, e-pastu utt.
3. Ja tranzīta operācija notiek ar gaisa transportu, atpakaļ uzņemamo personu un iespējamo konvoju atbrīvo no lidostas tranzītvīzas saņemšanas.
4. Pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentās iestādes pēc abpusējām apspriedēm palīdz veikt tranzīta operācijas, jo īpaši novērojot attiecīgās personas un nodrošinot šim nolūkam piemērotus līdzekļus.
V IEDaĻa
IZMAKSAS
16. pants
Transporta un tranzīta izmaksas
Neskarot 23. pantu un kompetento iestāžu tiesības ar atpakaļuzņemšanu saistītās izmaksas atgūt no atpakaļ uzņemamās personas, tostarp no 3. panta 2. punktā un 5. panta 2. punktā minētajām personām, visas transporta izmaksas, kas radušās saistībā ar atpakaļuzņemšanu un tranzīta operācijām saskaņā ar šo nolīgumu, līdz pieprasījuma saņēmējas valsts robežšķērsošanas vietai attiecībā uz pieprasījumiem atbilstoši šā nolīguma I un II iedaļai vai līdz galamērķa valsts robežai attiecībā uz pieteikumiem atbilstoši šā nolīguma IV iedaļai, sedz pieprasījuma iesniedzēja valsts.
VI IEDaĻa
DATU AIZSARDZĪBA UN NEIETEKMĒŠANAS KLAUZULA
17. pants
Datu aizsardzība
Personas datu paziņošana notiek tikai tad, ja šāda paziņošana ir vajadzīga Turcijas vai dalībvalsts kompetentajām iestādēm šā nolīguma īstenošanai. Personas datu apstrādi un darbu ar tiem konkrētā gadījumā nosaka Turcijas tiesību akti un, ja datu apstrādes iestāde ir dalībvalsts kompetentā iestāde, Direktīva 95/46/EK un attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Papildus piemēro šādus principus:
a) personas datu apstrāde jāveic godīgi un likumīgi;
b) personas dati jāvāc konkrētam, precīzi formulētam un likumīgam nolūkam, lai īstenotu šo nolīgumu, un ne paziņo tāja iestāde, ne saņēmēja iestāde nedrīkst tos turpmāk apstrādāt veidā, kas nav saderīgs ar minēto nolūku;
c) personas datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un apjoma ziņā samērīgiem ar nolūkiem, kādiem tie savākti un/vai tālāk apstrādāti, jo īpaši paziņotie personas dati drīkst attiekties tikai uz:
— ziņām par pārsūtāmo personu (piemēram, vārdi, uzvārdi, jebkādi bijuši vārdi, citi vārdi, kas tiek lietoti/pēc kuriem persona ir pazīstama, vai pieņemtie vārdi, dzimums, ģimenes stāvoklis, dzimšanas datums un vieta, pašreizējā un jebkāda agrākā pilsonība);
— pasi, personas apliecību vai autovadītāja apliecību (numurs, derīguma termiņš, izdošanas datums, izdevēja iestāde, izdošanas vieta),
— starpnolaišanos un maršrutiem,
— citu informāciju, kas vajadzīga, lai identificētu pārvietojamo personu vai lai pārbaudītu atpakaļuzņemšanas prasības saskaņā ar šo nolīgumu;
d) personas datiem jābūt precīziem un vajadzības gadījumā atjauninātiem;
e) personas datus jāuzglabā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju ne ilgāk, kā tas vajadzīgs nolūkam, kuram datus vāca vai kuram tos turpmāk apstrādā;
f) gan paziņotāja iestāde, gan saņēmēja iestāde veic visus atbilstīgos pasākumus, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu personas datu labošanu, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu gadījumos, kad apstrāde neatbilst šā panta noteikumiem, īpaši, ja šie dati nav adekvāti, atbilstīgi, precīzi vai ja tie nav samērīgi ar apstrādes nolūkiem. Tas paredz to, ka otra puse ir jāinformē par jebkādu datu labošanu, dzēšanu un piekļuves noslēgšanu;
g) saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma informē paziņotāju iestādi par paziņoto datu izmantošanu un par iegūtajiem rezul tātiem;
h) personas datus drīkst paziņot tikai kompetentajām iestādēm. Tālāka paziņošana citām struktūrām notiek tikai ar pazi ņotājas iestādes iepriekšēju piekrišanu;
i) paziņotāju iestāžu un saņēmēju iestāžu pienākums ir rakstveidā reģistrēt personas datu paziņošanu un saņemšanu.
18. pants
Neietekmēšanas klauzula
1. Šis nolīgums neierobežo Savienības, tās dalībvalstu un Turcijas tiesības, pienākumus un atbildību, kas izriet no starptautiskiem tiesību aktiem, tostarp no starptautiskām konvencijām, kurām tās ir pievienojušās, un jo īpaši no:
— 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu, kurā grozījumi izdarīti ar 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu,
— 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas,
— starptautiskajām konvencijām, kas nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu,
— 1984. gada 10. decembra Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu,
— attiecīgos gadījumos – 1955. gada 13. decembra Eiropas Konvencijas par personu dzīves vietu,
— starptautiskām konvencijām par izdošanu un tranzītu,
— daudzpusējām starptautiskām konvencijām un nolīgumiem par ārvalstu pilsoņu atpakaļuzņemšanu.
2. Šis nolīgums pilnībā ievēro tiesības un pienākumus, kas ir noteikti 1963. gada 12. septembra Nolīgumā, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Turciju, tā papildprotokolos, attiecīgajos asociācijas padomes lēmumos, kā arī attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas praksē, tostarp to personu tiesības un pienākumus, kuras legāli uzturas un strādā vai kuras ir legāli uzturējušās un strādājušas kādas līgumslēdzējas puses teritorijā.
3. Šā nolīguma piemērošana neskar to personu tiesības un procesuālās garantijas, uz kurām attiecas atgriešanas proce dūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem xxxxx xxxxxxx un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas neliku mīgi vai kuras lūdz patvērumu dalībvalstī (1), jo īpaši saistībā ar šo personu piekļuvi juridiskajai palīdzībai, informācijai, atgriešanas lēmumu izpildes pārtraukšanu uz laiku un piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
4. Šā nolīguma piemērošana neskar to personu tiesības un procesuālās garantijas, kuras lūdz patvērumu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (2), un Padomes Direktīvu 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (3), un jo īpaši saistībā ar šo personu tiesībām palikt dalībvalstī patvēruma pieteikuma izskatīšanas laikā.
(1) OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.
(2) OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.
(3) OV L 326, 13.12.2005., 13. lpp.
5. Šā nolīguma piemērošana neskar to personu tiesības un procesuālās garantijas, kurām ir ilgtermiņa uzturēšanās atļauja, kas izsniegta atbilstoši Padomes Direktīvai 2003/109/EK par trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji.
6. Šā nolīguma piemērošana neskar to personu tiesības un procesuālās garantijas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas piešķirta saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos noteiku miem.
7. Šis nolīgums neliedz personas atgriešanu saskaņā ar citu oficiāli vai neoficiāli panāktu vienošanos.
VII IEDaĻa
ĪSTENOŠANA UN PIEMĒROŠANA
19. pants
Apvienotā atpakaļuzņemšanas komiteja
1. Līgumslēdzējas puses sniedz savstarpēju palīdzību šā nolīguma piemērošanā un interpretēšanā. Tālab tās izveido apvienoto atpakaļuzņemšanas komiteju (turpmāk “komiteja”), kas jo īpaši veic šādus uzdevumus:
a) uzrauga šā nolīguma piemērošanu;
b) lemj par īstenošanas pasākumiem, kas vajadzīgi šā nolīguma vienādai piemērošanai;
c) regulāri apmainās ar informāciju par īstenošanas protokoliem, kurus saskaņā ar 20. pantu izstrādājušas atsevišķas dalībvalstis un Turcija;
d) iesaka grozījumus šajā nolīgumā un tā pielikumos.
2. Komitejas lēmumi ir saistoši līgumslēdzējām pusēm pēc jebkādu iekšēju procedūru veikšanas, kas paredzētas līgum slēdzēju pušu tiesību aktos.
3. Komitejas sastāvā ir Turcijas un Savienības pārstāvji; Savienību pārstāv Komisija, kurai palīdz dalībvalstu eksperti.
4. Komiteja vajadzības gadījumā tiekas pēc kādas līgumslēdzējas puses lūguma.
5. Komiteja izstrādā savu reglamentu.
20. pants
Īstenošanas protokoli
1. Pēc dalībvalsts vai Turcijas lūguma Turcija un dalībvalsts izstrādā īstenošanas protokolu, kurā inter alia iekļauj noteikumus par:
a) kompetento iestāžu norīkošanu, robežšķērsošanas vietām un kontaktpunktu apmaiņu;
b) nosacījumiem atgriešanai konvoja pavadībā, tostarp trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku tranzītu konvoja pavadībā;
c) līdzekļiem un dokumentiem papildus tiem, kas uzskaitīti šā nolīguma 1. līdz 4. pielikumā;
d) atpakaļuzņemšanas kārtību paātrinātās procedūras gadījumā;
e) interviju procedūru.
2. Īstenošanas protokoli, kas minēti šā panta 1. punktā, stājas spēkā tikai pēc tam, kad par tiem paziņots atpakaļuz ņemšanas komitejai, kas minēta 19. pantā.
3. Turcija piekrīt jebkuru noteikumu īstenošanas protokolā, kuru tā izstrādājusi ar kādu dalībvalsti, piemērot arī savās attiecībās ar jebkuru citu dalībvalsti, ja to lūdz pēdējā minētā dalībvalsts, ja vien tā piemērošana Turcijai ir praktiski iespē jama.
Dalībvalstis piekrīt jebkuru noteikumu īstenošanas protokolā, kuru Turcija izstrādājusi ar kādu citu dalībvalsti, piemērot arī savās attiecībās ar Turciju, ja tā to lūdz un ja vien tā piemērošana šīm dalībvalstīm ir praktiski iespējama.
21. pants
Saistība ar dalībvalstu divpusējiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem vai vienošanos
Neskarot šā nolīguma 24. panta 3. punktu, šā nolīguma noteikumiem ir priekšroka attiecībā pret jebkāda juridiski sais toša instrumenta noteikumiem par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, kas ir noslēgti vai var tikt noslēgti saskaņā ar 20. pantu starp atsevišķām dalībvalstīm un Turciju, ciktāl šo aktu noteikumi ir nesaderīgi ar šo nolī gumu.
VIII IEDaĻa
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
22. pants
Teritoriālā piemērošana
1. Ievērojot šā panta 2. punktu, šo nolīgumu piemēro teritorijā, kurā piemēro Līgumu par Eiropas Savienību, kā noteikts minētā līguma 52. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantā, un Turcijas Republikas terito rijā.
2. Šo nolīgumu nepiemēro Dānijas Karalistes teritorijā.
23. pants
Tehniskā palīdzība
abas puses vienojas šo nolīgumu īstenot, pamatojoties uz kopīgas atbildības, solidaritātes un vienlīdzīgu partnerattiecību principiem, ar mērķi pārvaldīt migrācijas plūsmas starp Turciju un Savienību.
Šajā kontekstā Savienība ir apņēmusies darīt pieejamus finanšu resursus, lai Turcijai sniegtu atbalstu šā nolīguma īsteno šanā atbilstoši pievienotajai kopīgajai deklarācijai par tehnisko palīdzību. Sniedzot šo atbalstu, īpašu uzmanību velta iestāžu un spēju veidošanai. Šāds atbalsts ir sniedzams to pašreizējo un nākotnes prioritāšu kontekstā, par kurām Savie nība un Turcija kopīgi vienojušās.
24. pants
Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšana
1. Līgumslēdzējas puses šo nolīgumu ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām.
2. Ievērojot šā panta 3. punktu, šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad līgumslēdzējas puses viena otrai paziņojušas, ka ir pabeigtas šā panta 1. punktā minētās procedūras.
3. Šā nolīguma 4. un 6. pantā minētās saistības sāk piemērot tikai pēc trīs gadiem no dienas, kas minēta šā panta
2. punktā. Šo trīs gadu laikā minētās saistības sāk piemērot tikai attiecībā uz bezvalstniekiem un to trešo valstu pilso ņiem, ar kurām Turcija ir noslēgusi divpusējus līgumus vai vienošanās par atpakaļuzņemšanu. Šo trīs gadu laikā attiecī gajās daļās turpina piemērot pastāvošos divpusējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus starp atsevišķām dalībvalstīm un Turciju.
4. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.
5. Katra līgumslēdzēja puse var denonsēt šo nolīgumu, oficiāli par to paziņojot otrai līgumslēdzējai pusei. Nolīgums zaudē spēku pēc sešiem mēnešiem no šāda paziņojuma dienas.
25. pants
Pielikumi
Šā nolīguma 1. līdz 6. pielikums ir tā sastāvdaļa.
Šis nolīgums ir sagatavots ankarā, divtūkstoš trīspadsmitā gada sešpadsmitajā decembrī, divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru valodā un turku valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.
За Европейския съюз Рог la Unión Europea Za Evropskou unii
For Den Europæiske Union Für die Europäische Union Euroopa Liidu nimel
Για την Ευρωπαϊκή Ένωση For the European Union Pour l'Union européenne Per l'Unione europea Eiropas Savienības vārdā – Europos Sąjungos vardu az Európai Unió részéről Għall-Unjoni Ewropea Voor de Europese Unie
W imieniu Unii Europejskiej Pela União Europeia
Pentru Uniunea Europeană Za Európsku úniu
Za Evropsko unijo Euroopan unionin puolesta För Europeiska unionen avrupa Birliği adına
За Република Турция
Por la República de Turquía Za Tureckou republiku
For Republikken Tyrkiet Für die Republik Türkei Türgi Vabariigi nimel
Για τη Δημοκρατία της Τουρκίας For the Republic of Turkey Pour la république de Turquie Per la Repubblica di Turchia Turcijas Republikas vārdā –
Turkijos Respublikos vardu
a Török Köztársaság részeről Għat-Turkija
Voor de Republiek Turkije W imieniu Republiki Turcji Pela República da Turquia Pentru Republica Turcia
Za Tureckú republiku Za Republiko Turčijo
Turkin tasavallan puolesta För Republiken Turkiet Türkiye Cumhuriyeti adına
1. PIELIKUMS
Kopējais to dokumentu saraksts, kuru uzrādīšana ir uzskatāma par pilsonības pierādījumu (3. panta 1. punkts, 5. panta 1. punkts un 9. panta 1. punkts)
Ja pieprasījuma saņēmēja valsts ir kāda no dalībvalstīm vai Turcija:
— jebkāda veida pases,
— laissez-passer, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts,
— jebkāda veida personu apliecības (tostarp pagaidu apliecības),
— karaklausības apliecības un militārā dienesta apliecības,
— jūrnieka grāmatiņas un kapteiņa dienesta apliecības,
— pilsonības apliecības un cita veida oficiāli dokumenti, kuros minēta vai nepārprotami norādīta pilsonība. Ja pieprasījuma saņēmēja valsts ir Turcija:
— identitātes apliecinājums, kura pamatā ir meklēšana Vīzu informācijas sistēmā (1),
— to dalībvalstu gadījumā, kuras neizmanto Vīzu informācijas sistēmu: pozitīva identifikācija, balstoties uz šo dalīb valstu datiem par vīzu pieteikumiem.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula), OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.
2. PIELIKUMS
Kopējais to dokumentu saraksts, kuru uzrādīšana ir uzskatāma par prima facie pilsonības pierādījumu (3. panta 1. punkts, 5. panta 1. punkts un 9. panta 2. punkts)
— šā nolīguma 1. pielikumā minēto dokumentu fotokopijas,
— autovadītāja apliecības vai to fotokopijas,
— dzimšanas apliecības vai to kopijas,
— uzņēmumu izsniegtās identifikācijas kartes vai to kopijas,
— liecinieku rakstveida paziņojumi,
— attiecīgās personas rakstveida paziņojumi un valoda, kādā tā runā, tostarp atbilstoši oficiālas pārbaudes rezultātiem;
— jebkurš cits dokuments, kas var palīdzēt noteikt attiecīgās personas pilsonību, tostarp dokumenti ar fotogrāfiju, ko iestādes izsniegušas pases aizstāšanai,
— šā nolīguma 1. pielikumā minētie dokumenti, kuriem beidzies derīguma termiņš,
— precīza informācija, ko sniegušas oficiālās iestādes un ko apstiprinājusi otra puse.
3. PIELIKUMS
Kopējais to dokumentu saraksts, kurus var uzskatīt par pierādījumu trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpa kaļuzņemšanas nosacījumu izpildei
(4. panta 1. punkts, 6. panta 1. punkts un 10. panta 1. punkts)
— vīza un/vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja valsts,
— ieceļošanas/izceļošanas zīmogi vai līdzīgi apstiprinājumi attiecīgās personas ceļošanas dokumentā, tostarp viltotā ceļošanas dokumentā, vai cita veida pierādījums par ieceļošanu/izceļošanu (piemēram, fotogrāfiju veidā),
— jebkāda veida dokumenti, apliecinājumi un rēķini (piemēram, viesnīcas rēķini, ārsta/zobārsta apmeklējuma kartes, valsts/privātu iestāžu ieejas kartes, automašīnu nomas līgumi, kredītkaršu kvītis u. tml.), kas skaidri apliecina, ka attie cīgā persona ir uzturējusies pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā,
— braukšanas biļetes un/vai pasažieru saraksti lidmašīnu, vilcienu, tālsatiksmes autobusu un kuģu maršrutos, kuros norādīts personas vārds un kas pierāda attiecīgās personas klātbūtni un pārvietošanos pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā,
— informācija, kas parāda, ka attiecīgā persona ir izmantojusi kurjera vai ceļojumu biroja pakalpojumus,
— oficiāli rakstveida paziņojumi, jo īpaši tādi, kurus veikuši robežkontroles dienesta darbinieki un citi liecinieki, kas var liecināt, ka attiecīgā persona ir šķērsojusi robežu,
— attiecīgās personas oficiāls rakstveida paziņojums tiesvedībā vai administratīvajā procesā.
4. PIELIKUMS
Kopējais to dokumentu saraksts, kurus var uzskatīt par prima facie pierādījumu trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumu izpildei
(4. panta 1. punkts, 6. panta 1. punkts un 10. panta 2. punkts)
— pieprasījuma iesniedzējas valsts attiecīgo iestāžu veikts vietas un apstākļu apraksts, kuros attiecīgā persona ir pārt verta pēc ieceļošanas šīs valsts teritorijā,
— starptautiskas organizācijas (piemēram, UNHCR) sniegtas ziņas par personas identitāti un/vai tās uzturēšanos,
— ģimenes locekļu, ceļabiedru u. tml. sniegtie paziņojumi/informācijas apstiprinājumi,
— attiecīgās personas rakstveida paziņojums.
5. PIELIKUMS
6. PIELIKUMS
Kopīgā deklarācija par sadarbību vīzu politikas jomā
Līgumslēdzējas puses pastiprina savu sadarbību vīzu politikas jomā un ar to saistītās jomās ar mērķi vairāk veicināt iedzī votāju tiešus personiskos kontaktus, sākot ar to, ka tiek nodrošināts tas, ka tiek efektīvi piemērots Eiropas Savienības Tiesas 2009. gada 19. februāra spriedums lietā C-228/06 Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxx pret Vāciju un citi atbilstīgi sprie dumi par Turcijas pakalpojumu sniedzēju tiesībām, kuras balstās uz 1970. gada 23. novembra papildprotokolu, kas pievienots Nolīgumam, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Turciju.
Kopīgā deklarācija par 7. panta 1. punktu
Puses vienojas, ka, lai apliecinātu “visus pasākumus, lai 4. un 6. pantā minētās personas tieši atgrieztu to izcelsmes valstī”, pieprasījuma iesniedzējai valstij vienlaicīgi ar atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanu pieprasījuma saņēmējai valstij vajadzētu iesniegt atpakaļuzņemšanas pieprasījumu arī izcelsmes valstij. Pieprasījuma saņēmējai valstij atbilde būtu jāsniedz 11. panta 2. punktā minētajos termiņos. Pieprasījuma iesniedzēja valsts informē pieprasījuma saņēmēju valsti, ja tikmēr no izcelsmes valsts ir saņemts atpakaļuzņemšanas pieprasījuma apstiprinājums. Ja attiecīgās personas izcelsmes valsti nevar noteikt un tādēļ nav iespējams izcelsmes valstij iesniegt atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, šādu apstākļu ie mesli būtu jāietver atpakaļuzņemšanas pieprasījumā, ko iesniedz pieprasījuma saņēmējai valstij.
Kopīgā deklarācija par tehnisko palīdzību
Turcija un Savienība vienojas stiprināt sadarbību, lai pievērstos kopējam pārbaudījumam – migrācijas plūsmu pārvaldībai
– un lai jo īpaši risinātu nelikumīgās migrācijas problēmu. Tādējādi Turcija un Savienība paudīs savu apņemšanos sekot starptautiskas uzdevumu sadales, solidaritātes, kopīgas atbildības un savstarpējas sapratnes principiem.
Šajā sadarbībā tiks ņemts vērā ģeogrāfiskais stāvoklis, un tā balstīsies uz Turcijas kā kandidātvalsts, ar kuru norit sarunas, centieniem. Šajā sadarbībā ņems vērā arī Padomes Lēmumu 2008/157/EK (2008. gada 18. februāris) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku, kā arī 2008. gada Turcijas valsts programmu ES acquis pieņemšanai, ar kuru Turcija pieņem visu ES acquis šajā jomā un ir gatava to īstenot līdz ar pievie nošanos Savienībai.
Šajā kontekstā Savienība ir apņēmusies darīt pieejamu lielāku finansiālu palīdzību, lai Turcijai sniegtu atbalstu šā nolī guma īstenošanā.
Sniedzot šo atbalstu, īpašu uzmanību veltīs iestāžu un spēju veidošanai, lai uzlabotu Turcijas spējas novērst nelikumīgo migrantu ieceļošanu un uzturēšanos Turcijas teritorijā un tās atstāšanu, kā arī Turcijas spēju uzņemt pārtvertos neliku mīgos migrantus. To varētu sasniegt, citastarp, iegādājoties robežuzraudzības iekārtas, izveidojot uzņemšanas centrus un robežpolicijas struktūras, kā arī sniedzot atbalstu apmācībai, pilnībā ievērojot spēkā esošos noteikumus, kas reglamentē ES ārējo palīdzību.
Lai sniegtu atbalstu turpmākai pilnīgai un efektīvai šā nolīguma īstenošanai, atbilstoši kārtībai, kas tiks izstrādāta kopīgi ar Turcijas iestādēm, tiks paredzēta ES finansiālā palīdzība, tostarp nozares atbalsta programma integrētas robežu pārval dības un migrācijas jomā, un pēc 2013. gada šī palīdzība iekļausies nākamajās ES finanšu perspektīvās un būs tām atbil stoša.
Kopīgā deklarācija par Dāniju
Līgumslēdzējas puses ņem vērā, ka šo nolīgumu nepiemēro Dānijas Karalistes teritorijai, kā arī Dānijas Karalistes pilso ņiem. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ka Turcija un Dānija noslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteiku miem kā šajā nolīgumā.
Kopīgā deklarācija par Islandi un Norvēģiju
Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Savienību un Islandi un Norvēģiju, jo īpaši ņemot vērā 1999. gada
18. maija nolīgumu par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ka Turcija ar Islandi un Norvēģiju noslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.
Kopīgā deklarācija par Šveici
Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Savienību un Šveici, jo īpaši ņemot vērā nolīgumu par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas stājās spēkā 2008. gada 1. martā. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ka Turcija ar Šveici noslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.
Kopīgā deklarācija attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti
Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Savienību un Lihtenšteinas Firstisti, jo īpaši ņemot vērā Nolīgumu par Lihtenšteinas Firstistes asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas stājās spēkā 2011. gada 19. decembrī. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ka Turcija ar Lihtenšteinas Firstisti noslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.