NOLĪGUMS

22002a0430(03)

30.4.2002. EIROPAS KOPIENU OFICIĀLAIS VĒSTNESIS L 114/91

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem

ŠVEICES KONFEDERĀCIJa, turpmāk – “Šveice”), no vienas puses, EIROPaS KOPIENa, turpmāk – “Kopiena” no otras puses, kuras kopā turpmāk ir “Līgumslēdzējas puses”,

aPZINOTIES Līgumslēdzēju pušu ieinteresētību sadarbības un tirdzniecības attīstīšanā, jo īpaši savstarpēji piešķirot piekļuves tiesības transporta pakalpojumu tirgum, kas paredzēts 1992. gada 2. maija Eiropas Ekonomiskās Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumā par preču dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem (turpmāk “1992. gada Nolīgums”) 13. pantā,

VĒLOTIES izstrādāt saskaņotu transporta politiku, kas vērsta uz tādu preču un pasažieru transporta veidu izmantošanas veicināšanu, kas ir ekoloģiski nekaitīgi un ekonomiski izdevīgi, jo īpaši alpos,

VĒLOTIES nodrošināt dažādu transporta veidu veselīgu konkurenci, un tā kā šiem transporta veidiem jāsedz to izmaksas,

aPZINOTIES nepieciešamību nodrošināt Šveices transporta politiku un Kopienas transporta politikas vispārējos principus, jo īpaši attiecībā uz saskaņotas likumdošanas un reglamentējošās bāzes realizāciju,

IR VIENOJUŠĀS PaR TURPMĀKO.

I SaDaĻa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Vispārīgi principi un mērķi

1. Šis Nolīgums starp Kopienu un Šveici ir vērsts uz Līgumslē- dzēju pušu savstarpēju piekļuves tiesību liberalizāciju pretējās puses preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadā- jumu pakalpojumu tirgum tā, lai nodrošinātu iespējami efektīvu transporta pārvaldību, izmantojot maršrutus, kuri no tehniskā, ģeogrāfiskā un ekonomiskā viedokļa ir piemērotākie visiem trans- porta veidiem, uz kuriem attiecas šis Nolīgums, kā arī uz saska- ņotas transporta politikas pamatprincipu noteikšanu.

2. Nolīguma normu un to piemērošanas pamatā ir savstarpēja izdevīguma un transporta veida brīvas izvēles principi.

3. Piemērojot šo Nolīgumu, Līgumslēdzējas puses apņemas neiz- mantot diskriminējošus pasākumus.

2. pants

Darbības joma

1. Neskarot 1992. gada Nolīgumu un ievērojot 7. panta

3. punktu, šis Nolīgums attiecas uz preču un pasažieru autotran- sporta divvirzienu pārvadājumiem starp līgumslēdzējām pusēm, uz tiešajiem pārvadājumiem, šķērsojot Pušu teritoriju, uz trīspu- sējiem pasažieru un preču autotransporta un dzelzceļa pārvadā- jumiem un uz Šveices iekšējo tirgu.

2. Šis nolīgums attiecas uz pasažieru un preču starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem un uz starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem. Tas neattiecas uz dzelzceļa uzņēmumiem, kas nodrošina tikai pilsētas, piepilsētas vai reģionālo satiksmi.

3. Šis Nolīgums attiecas uz transporta pakalpojumiem, kurus sniedz autotransporta uzņēmumu un dzelzceļa uzņēmumi, kuri reģistrēti kādā no Līgumslēdzējām pusēm.

1. autotransports

Šajā Nolīgumā:

3. pants

Definīcijas

— “atļauja” ir pilnvarojums, licence vai koncesija, kas nepiecie- šami saskaņā ar Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem.

2. Dzelzceļa transports Šajā Nolīgumā:

— “dzelzceļa uzņēmums” ir privāts vai valsts uzņēmums, kura galvenais darbības veids ir preču un/vai pasažieru dzelzceļa

— “kravu autopārvadātāja darbība” ir uzņēmuma darbība, par samaksu vai atlīdzību pārvadājot preces ar autotransportu vai sakabinātiem autotransporta līdzekļiem,

— “pasažieru satiksmes autopārvadātāja darbība” ir uzņēmuma darbība, par samaksu vai atlīdzību veicot starptautiskos pasa- žieru pārvadājumus ar autobusu,

— “uzņēmums” ir fiziska persona, peļņas vai bezpeļņas juridiska persona, peļņas vai bezpeļņas personu apvienība vai grupa bez juridiskas personas statusa, oficiāla iestāde ar atsevišķas juridiskas personas statusu, vai iestāde, kas atkarīga no citas iestādes ar šādu statusu,

— “autotransporta līdzeklis” ir automobilis, kas reģistrēts kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, vai transporta līdzekļu saka- be, no kuras vismaz vilces vienība ir reģistrēta kādas Līgum- slēdzējas puses teritorijā un ir paredzēti tikai preču pārvadā- šanai, kā arī automobiļi, kuru konstrukcija un aprīkojums ir tādi, lai tie būtu piemēroti un paredzēti vairāk nekā deviņu personu pārvadāšanai, ieskaitot vadītāju,

— “starptautiski pārvadājumi” ir tāds maršruts, ko veic autotran- sporta līdzeklis, kura sākums ir vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, bet galamērķis ir otras Līgumslēdzējas puses terito- rijā vai trešā valstī, un arī otrādi, kā arī tukša autotransporta līdzekļa kustība saistībā ar iepriekšminēto maršrutu; ja marš- xxxx sākums vai galamērķis ir trešā valstī, pārvadājumiem jāiz- manto autotransporta līdzeklis, kas reģistrēts tajā Līgumslē- dzējā pusē, kuras teritorijā ir maršruta sākums vai galapunkts,

— “tranzīts” ir preču vai pasažieru pārvadājumi (bez iekraušanas vai izkraušanas) un tukšu autotransporta līdzekļu kustība, šķērsojot Līgumslēdzējas puses teritoriju,

— “Šveices iekšējais tirgus” ir preču pārvadājumi par samaksu vai atlīdzību no Kopienas vienas dalībvalsts uz citu ar Šveicē reģistrētu autotransporta līdzekli, vienā braucienā pa parasto maršrutu gan šķērsojot, gan arī nešķērsojot Šveices teritoriju,

— “trīspusējas transporta operācijas, kurās iesaistītas trešās val- stis” ir pasažieru un preču pārvadājumi no vienas Līgumslē- dzējas puses teritorijas uz trešo valsti, un arī otrādi, ar auto- transporta līdzekli, kas reģistrēts otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, neatkarīgi no tā, vai vienā braucienā pa parasto maršrutu autotransporta līdzeklis brauc pa tās valsts teritori- ju, kurā tas reģistrēts,

pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, ievērojot noteikumu, ka uzņēmumam jānodrošina vilce; vilci var nodrošināt, izmantojot ritošo sastāvu, kas attiecīgajam dzelzceļa uzņēmu- mam nepieder, un personālu, kas šajā dzelzceļa uzņēmumā nav tieši nodarbināti,

— “starptautiska grupa” ir apvienība, ko izveidojuši vismaz divi dažādās dalībvalstīs reģistrēti dzelzceļa uzņēmumi, vai viens, kas reģistrēts Šveicē, lai sniegtu starptautiskus pārvadājumu pakalpojumus starp Kopienu un Šveici,

— “infrastruktūras pārvaldītājs” ir valsts iestāde vai uzņēmums, kas tieši atbild par dzelzceļa infrastruktūras izveidi un uzturē- šanu, kā arī par kustības vadības un drošības sistēmu darbību,

— “licence” ir atļauja, ko uzņēmumam izdod Līgumslēdzējas puses kompetenta iestāde, un ar kuru atzīst tā dzelzceļa uzņē- muma statusu. Minēto statusu var ierobežot ar konkrētu pakalpojumu sniegšanu,

— “iestāde, kas izdod licences” ir iestāde, ko katra Līgumslēdzēja puse ir pilnvarojusi izdot licences,

— “vilcienu maršruts” nozīmē infrastruktūras jaudu, kas vajadzī- ga, lai vilciena sastāvs noteiktā laikā varētu pārvietoties no vie- nas vietas uz otru,

— “iedalīšana” nozīmē dzelzceļa infrastruktūras jaudas piešķirša- nu, ko veic par to atbildīgā iestāde,

— “piešķīrēja iestāde” nozīmē iestādi un/vai infrastruktūras pār- valdītāju, ko viena Līgumslēdzēja puse izraudzījusies infra- struktūras jaudu iedalīšanai.

— “pilsētas un piepilsētas pārvadājumu pakalpojumi” ir trans- porta pakalpojumi, kurus sniedz, lai nodrošinātu pilsētu aglo- merāta vai konurbācijas transporta vajadzības, kā arī, lai nodrošinātu satiksmi starp šādu aglomerātu vai konurbāciju un tās apkārtējiem apgabaliem;

— “reģionālie pārvadājumi” ir transporta pakalpojumi, ko sniedz, lai nodrošinātu reģiona transporta vajadzības.

— “kombinētie pārvadājumi” ir preču pārvadājumi ar smago kra- vas autotransportu vai kravu pārvadāšanas ierīcēm, kuri daļu maršruta veic pa dzelzceļu, to sākot un/vai beidzot pa auto- ceļu,

— “konkurētspējīgas dzelzceļa pārvadājumu cenas”: dzelzceļa transporta pakalpojumu cenas uzskatāmas par konkurētspē- jīgām, ja vidējās dzelzceļa transporta cenas Šveicē saskaņā ar

9. pielikumu līdzīgā maršrutā nepārsniedz izmaksas par auto- transportu.

4. pants

Atruna saskaņā ar 1992. gada Nolīgumu

Ievērojot atkāpes, kuras ieviestas saskaņā ar šo Nolīgumu, šā nolīguma noteikumi neietekmē Līgumslēdzēju pušu tiesības un saistības, kas izriet no 1992. gada nolīguma.

II SaDaĻa

STARPTAUTISKAIS AUTOTRANSPORTS

A. KOPĪGI NOTEIKUMI

5. pants

Pielaide pārvadātāja darbībai

1. Uzņēmumi, kuri vēlas veikt profesionālu autopārvadātāju dar- bību, atbilst šādām trijām prasībām:

a) laba reputācija;

b) atbilstoša finanšu pietiekamība;

c) profesionālā kompetence.

2. Noteikumi, kas attiecas uz šo jomu, izklāstīti 1. pielikuma

1. nodaļā.

6. pants

Sociālie standarti

Noteikumi sociālajā jomā izklāstīti 1. pielikuma 2. nodaļā.

7. pants

Tehniskie standarti

1. Saskaņā ar 2. un 3. punktu Šveice ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šā Nolīguma parakstīšanas pieņem pasākumus, kuri ir ekvivalenti Kopienas tiesību normām attiecībā uz autotranspor- tam noteiktajiem tehniskajiem nosacījumiem, kas noteikti 1. pie- likuma 3. nodaļā.

2. Divu gadu laikā no šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas Šveice attiecībā uz autotransporta līdzekļu tehnisko kontroli pieņem Kopienas tiesībām ekvivalentus tiesību aktus.

3. Šveices noteiktais kopējās pilnās masas ierobežojums vilcējiem ar puspiekabi un autovilcieniem no 2001. gada 1. janvāra visu veidu autotransporta līdzekļiem ir 34 t.

No 2005. gada 1. janvāra Šveice pārkārto savus likumdošanas noteikumus par maksimālās masas ierobežojumiem šiem auto- transporta līdzekļiem tā, lai tie būtu ekvivalenti attiecīgajām Kopienas normām, kuras ir spēkā šā Nolīguma parakstīšanas dienā.

4. Ceļu lietošanas maksas ieviešana saskaņā ar 40. pantu notiek līdztekus pakāpeniskai 3. punktā noteiktā svara ierobežojuma paaugstināšanai.

5. Līgumslēdzējas puses apņemas attiecībā uz otras Līgumslēdzē- jas puses teritorijā apstiprinātajiem autotransporta līdzekļiem neizvirzīt par savā teritorijā spēkā esošajiem noteikumiem stin- grākus ierobežojumus.

8. pants

Pārejas režīms, kas attiecas uz autotransporta līdzekļu masu

1. ar mērķi ieviest galīgo režīmu, kas noteikts 7. panta 3. punkta otrajā daļā, preču pārvadājumiem ar autotransportu, kura kopējā faktiskā masa pārsniedz 28 t (līdz 2000. gada 31. decembrim), 34 t (no 2001. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim), bet ir ne lielāka par 40 t, no izbraukšanas vietas Kopienā līdz gala- punktiem, kas atrodas ārpus Šveices zonai tieši blakus robežai saskaņā ar 6. pielikumu (un arī pretējā virzienā), vai tranzītam caur Šveici tiek noteiktas kvotas, kas pamatojas uz papildus samaksu par infrastruktūras izmantošanu saskaņā ar 2., 3. un

4. punktā noteikto procedūru. attiecībā uz Šveicē reģistrētajiem autotransporta līdzekļiem šo kvotu var izmantot arī vietējiem pār- vadājumiem pa Šveici.

2. Kopiena 2000. gadam saņem kvotu 250 000 atļaujām. Šveice 2000. gadam saņem kvotu 250 000 atļaujām. Ja Nolīgums nestā- jas spēkā 2000. gada 1. janvārī, kvotu 2000. gadam proporcio- nāli samazina.

3. Kopiena 2001. un 2002. gadam saņem kvotu 300 000 atļau- jām. Šveice 2001. un 2002. gadam saņem kvotu 300 000 atļau- jām.

4. Kopiena 2003. un 2004. gadam saņem kvotu 400 000 atļau- jām. Šveice 2003. un 2004. gadam saņem kvotu 400 000 atļau- jām.

5. Šveices un Kopienas operatori 2., 3. un 4. punktā noteiktās kvotas izmanto, maksājot par Šveices infrastruktūras izmantoša- nu, un to aprēķina un iekasē, ievērojot 2. pielikumā noteiktās pro- cedūras.

6. No 2005. gada 1. janvāra autotransporta līdzekļi, kuri atbilst

7. panta 3. punkta otrajā daļā noteiktajiem tehniskajiem standar- tiem, saskaņā ar 32. pantu ir atbrīvoti no kvotu vai atļauju režīma ievērošanas.

B. STaRPTaUTISKIE KRaVU aUTOPĀRVaDĀJUMI

9. pants

Preču pārvadājumi starp Līgumslēdzēju pušu teritorijām

1. Starptautiskos preču komercpārvadājumus, kā arī braucienus bez kravas starp Līgumslēdzējām pusēm Kopienas operatori veic saskaņā ar Kopienas atļaujām, kas noteiktas Regulā (EEK) Nr. 881/92 un kuru paraugs dots 3. pielikumā, bet Šveices ope- ratori pēc līdzīgām Šveices atļaujām.

2. attiecībā uz pārvadājumiem, uz kuriem attiecas šis Nolīgums, šīs atļaujas aizstāj līdzšinējās savstarpējās atļaujas, ar kurām Kopie- nas dalībvalstis apmainījās ar Šveici, un bija vajadzīgas līdz šā Nolīguma spēkā stāšanās laikam.

3. Pārvadājumi, kas minēti 4. pielikumā, ir atbrīvoti no pārvadā- jumu atļaujām un licencēšanas sistēmas.

4. Kopienas operatoriem uz atļauju izdošanas, pagarināšanas un anulēšanas procedūrām un savstarpējas palīdzības procedūrām attiecas Regula (EEK) Nr. 881/92 un tai ekvivalenti Šveices notei- kumi.

10. pants

Preču tranzīta pārvadājumi cauri Līgumslēdzēju pušu teritorijai

1. atcelti ierobežojumi starptautiskiem preču tranzīta komerc- pārvadājumiem un tukšu autotransporta līdzekļu tranzītam cauri Līgumslēdzēju pušu teritorijai. Šos pārvadājumus veic pēc 9. pantā minētajām atļaujām.

2. Piemēro 9. panta 2., 3. un 4. punktu.

11. pants

Tranzīts caur Austriju

Uz Šveices operatoriem, kuri tranzītā šķērso austrijas teritoriju,

Pievienošanās akta 9. protokola 11. pantā noteiktajai sistēmai šā protokola spēkā esamības laikā. Ekopunktu aprēķināšanas metodiku un detalizētus noteikumus un procedūras ekopunktu pārzināšanai un kontrolei nosaka administratīvajos noteikumos, kas jāpieņem ar Līgumslēdzēju pušu kopīgu vienošanos vai noslēdzot šo Nolīgumu, un mutatis mutandis atbilst iepriekšminētā

9. protokola noteikumiem.

12. pants

Šveices iekšējais tirgus

1. No 2001. gada Šveices iekšējais transporta pakalpojumu tir- gus atļauts, ievērojot šādus nosacījumus:

— šos pārvadājumus veic pēc 9. panta 1. punktā minētajām atļaujām,

— tos ierobežo ar vienu transporta operāciju atpakaļceļā atgrie- žoties pēc preču pārvadājumiem starp Šveici un Kopienas dalībvalsti.

2. Līdz minētajam datumam ir pieļaujams izmantot esošās tiesī- bas saskaņā ar spēkā esošajiem divpusējiem nolīgumiem. Šīs tie- sības uzskaitītas šā Nolīguma 5. pielikumā.

3. No 2005. gada Šveices iekšējā tirgū ir pilnīgi atcelti visi iero- bežojumi. Šos pārvadājumus jāveic pēc 9. panta 1. punktā minē- tajām atļaujām.

13. pants

Trīspusējas transporta operācijas, kurās iesaistītas trešās valstis

1. Pasākumus, kas attiecas uz trīspusējām transporta operācijām, kurās iesaistītas trešās valstis, nosaka pēc kopīgas vienošanās, noslēdzot vajadzīgos nolīgumus starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti, un Šveici un šo trešo valsti. Šo nolīgumu nolūks ir nodro- šināt savstarpīgumu attieksmē pret Kopienas un Šveices operato- riem attiecībā uz trīspusējām transporta operācijām.

2. Līdz nolīgumu noslēgšanai starp Kopienu un attiecīgajām tre- šajām valstīm šis Nolīgums neietekmē noteikumus par trīspusē- jām transporta operācijām, kas paredzēti divpusējos nolīgumos, ko Kopienas dalībvalstis noslēgušas ar Šveici par pārvadājumiem, kurās iesaistītas trešās valstis. Šīs tiesības uzskaitītas šā Nolīguma

attiecas ekopunktu sistēma, kas ir ekvivalenta

austrijas

5. pielikumā.

3. Pēc 1. punktā minētā režīma noteikšanas Šveice, ciktāl tas vaja- dzīgs, noslēdz vai attiecīgi pielāgo ar šīm trešām valstīm noslēg- tos divpusējos nolīgumus.

14. pants

Pārvadājumi starp divām vietām, kas atrodas Kopienas dalībvalsts teritorijā, vai starp divām vietām, kas atrodas Šveices teritorijā

Saskaņā ar šo Nolīgumu ar Šveicē reģistrētiem autotransporta līdzekļiem nedrīkst veikt pārvadājumus starp divām vietām, kas atrodas Kopienas dalībvalsts teritorijā, vai pārvadājumus starp divām vietām, kas atrodas Šveices teritorijā, izmantojot Kopienas dalībvalstī reģistrētu autotransportu.

15. pants

Aizliegums veikt pārvadājumus naktīs un svētdienās, un masas ierobežojuma atbrīvojumi

1. aizliegums vadīt autotransportu naktīs Šveices teritorijā ir spēkā no pulksten 22.00 līdz 05.00.

2. Masas ierobežojumu atbrīvojumi un atbrīvojumi no aizlie- guma vadīt autotransportu naktīs un svētdienās noteikti 6. pieli- kumā.

3. atbrīvojumi no aizlieguma vadīt autotransportu naktīs jāpie- šķir nediskriminējošā veidā un tos var saņemt vienā iestādē. Tos piešķir pret samaksu par administratīvajiem izdevumiem.

16. pants

Dažu svara ierobežojumu atbrīvojumu atcelšana

No šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas nepiemēro 1992. gada Nolīguma 6. pielikuma II nodaļas 3. un 4. punkta noteikumus.

C. STaRPTaUTISKIE PaSaŽIERU PĀRVaDĀJUMI aR xXXXXXXXXX

17. pants

Operatoriem piemērojamie nosacījumi

1. Operatoriem, kas veic komercpārvadājumus, ir atļauts sniegt

7. pielikuma 1. pantā definētos transporta pakalpojumus, nedi- skriminējot pēc valstspiederības vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas, ja šie operatori:

— ir saņēmuši atļauju Kopienas dalībvalstī, kurā tie veic uzņē- mējdarbību, vai Šveicē sniegt regulāras autobusu satiksmes

pakalpojumus, speciālus regulāros pārvadājumus vai neregu- lārus pārvadājumus,

— atbilst likuma prasībām par ceļu satiksmes drošību, ciktāl tās attiecas uz standartiem, ko piemēro vadītājiem un transport- līdzekļiem.

2. Pašnodarbinātajiem operatoriem ir atļauts sniegt 7. pielikuma

1. panta 3. punktā definētos transporta pakalpojumus, nediskri- minējot pēc valsts piederības vai uzņēmējdarbības veikšanas vie- tas, ja šie operatori:

— ir saņēmuši atļauju Kopienas dalībvalstī, kurā tie veic uzņē- mējdarbību, vai Šveicē sniegt autobusu satiksmes pakalpoju- mus, ievērojot valstu likumdošanā notiektos tirgus piekļuves nosacījumus,

— atbilst likuma prasībām par ceļu satiksmes drošību, ciktāl tās attiecas uz standartiem, ko piemēro vadītājiem un transport- līdzekļiem.

3. Operatori, kas atbilst 1. punkta noteikumiem, var veikt starp- tautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, ja Kopienas pār- vadātājiem ir Kopienas licence, bet Šveices pārvadātājiem – līdzīga Šveices izdota licence.

Kopienas operatoriem šo licenču paraugi un to saņemšanas, izmantošanas un atjaunošanas procedūras noteiktas Regulā (EEK) Nr. 684/92, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 11/98, un ekvivalen- tos Šveices tiesību aktos.

18. pants

Piekļuve tirgum

1. atļauja nav vajadzīga 7. pielikuma 1. panta 2.1. punktā minē- tajiem neregulārajiem pārvadājumiem.

2. Speciāliem regulāriem reisiem, kas definēti 7. pielikuma

1. panta 1.2. punktā, atļauja nav vajadzīga, ja tos veic pēc līguma, kas noslēgts starp organizētāju un pārvadātāju.

3. Transportlīdzekļu tukšbraucieniem sakarā ar 1. un 2. punktā minētajām transporta operācijām atļauja līdzīgā veidā nav vaja- dzīga.

4. Saskaņā ar 7. pielikuma 2. pantu un visiem pārējiem pantiem atļauja ir vajadzīga regulāras autobusu satiksmes pakalpojumu sniegšanai.

5. Saskaņā ar 7. pielikuma 2. pantu un visiem turpmākajiem pan- tiem atļauja ir vajadzīga speciāliem regulāriem reisiem, ja tos Kopienas teritorijā neveic pēc līguma, kas noslēgts starp organi- zētāju un pārvadātāju.

Šveicē šādu pakalpojumu sniegšanai atļauja nav vajadzīga.

6. Pašnodarbināto operatoru autotransporta pakalpojumiem, kas definēti 7. pielikuma 1. panta 3. punktā, Kopienas teritorijā atļauja nav vajadzīga, taču uz tiem attiecas sertifikācijas sistēma.

19. pants

Trīspusējas transporta operācijas, kurās iesaistītas trešās valstis

1. Pasākumus, kas attiecas uz trīspusējām transporta operācijām, kurās iesaistītas trešās valstis, nosaka pēc kopīgas vienošanās, noslēdzot vajadzīgos nolīgumus starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti, un Šveici un šo trešo valsti. Šo nolīgumu nolūks ir nodro- šināt savstarpīgumu attieksmē pret Kopienas un Šveices operato- riem attiecībā uz trīspusējām transporta operācijām.

2. Līdz nolīgumu noslēgšanai starp Kopienu un attiecīgajām tre- šajām valstīm šis Nolīgums neietekmē noteikumus par 1. punktā minētajām transporta operācijām, kas paredzēti divpusējos nolī- gumos, ko Kopienas dalībvalstis noslēgušas ar Šveici par pārva- dājumiem, kurās iesaistītas trešās valstis. Šīs tiesības uzskaitītas šā Nolīguma 8. pielikumā.

3. Pēc 1. punktā minētā režīma noteikšanas Šveice, ciktāl tas vaja- dzīgs, noslēdz vai attiecīgi pielāgo ar šīm trešām valstīm noslēg- tos divpusējos nolīgumus.

20. pants

Pārvadājumi starp divām vietām, kas atrodas vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā

1. Saskaņā ar šo Nolīgumu pārvadājumus starp divām vietām, kas atrodas vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, nedrīkst veikt operatori, kas veic uzņēmējdarbību otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

2. Taču tas var izmantot esošās tiesības saskaņā ar spēkā esoša- jiem divpusējiem nolīgumiem, kurus Kopienas dalībvalstis noslē- gušas ar Šveici, ievērojot nosacījumu, ka nenotiek diskriminācija starp Kopienas operatoriem un netiek traucēta konkurence. Šīs tiesības uzskaitītas šā Nolīguma 8. pielikumā.

21. pants

Procedūras

Uz atļauju izsniegšanas, izmantošanas, atjaunošanas un izbeigšanas procedūrām, kā arī savstarpējās palīdzības procedūrām attiecas šā Nolīguma 7. pielikuma noteikumi.

22. pants

Pārejas noteikums

atļaujas pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kas ir spēkā šā Nolīguma spēkā stāšanās dienā, ir derīgas līdz to termiņa beigām, ja minētajiem pārvadājumiem arī turpmāk ir vajadzīgas atļaujas.

III SaDaĻa

STARPTAUTISKAIS DZELZCEĻA TRANSPORTS

23. pants

Vadības neatkarība

Līgumslēdzējas Puses apņemas:

— garantēt dzelzceļa uzņēmumu vadības neatkarību, galvenokārt tiem piešķirot neatkarības statusu, tādējādi tiem radot iespē- jas savu darbību pielāgot tirgum un pārvaldīt savas iekšējās lie- tas valdības institūciju pārziņā,

— nodalīt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu no dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas vismaz uzskaites un norēķinu līmenī; finansējumu, kas piešķirts vienai no šīm divām darbības jomām, nedrīkst nodot otrai.

24. pants

Piekļuves un tranzīta tiesības attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūru

1. Dzelzceļa uzņēmumiem un starptautiskajām grupām ir 1. pie- likuma 4. iedaļā minētās piekļuves un/vai tranzīta tiesības, kas definētas Kopienas likumdošanā.

2. Dzelzceļa uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību vienas līgumslēdzējas puses teritorijā, piešķir piekļuves tiesības infras- truktūrai otras Līgumslēdzējas puses teritorijā starptautisko kom- binēto pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai.

3. Dzelzceļa uzņēmumi un starptautiskās grupas, kas izmanto savas piekļuves vai tranzīta tiesības, ar attiecīgās dzelzceļa infra- struktūras pārvaldītājiem noslēdz vajadzīgos administratīvos, teh- niskos un finanšu nolīgumus, kas saistīti satiksmes vadības un kustības drošības jautājumiem 1. un 2. punktā minēto starptau- tisko pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai.

25. pants

Dzelzceļa licences

1. Konkrētā dzelzceļa pārvadājumu pakalpojuma sniegšanai vaja- dzīgās licences saņemšana ir ir priekšnosacījums dzelzceļa infra- struktūras piekļuves/tranzīta pieteikuma iesniegšanai un tiesībām sniegt pārvadājumu pakalpojumus. Tomēr pati par sevi šāda licence nedod tās turētājam piekļuves tiesības dzelzceļa infrastruk- tūrai.

2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir tiesības pieteikties uz licenci Šveicē vai Kopienas dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts. Līgum- slēdzējas puses neizdod licences vai nepagarina to derīguma ter- miņu, ja nav izpildītas šā Nolīguma prasības.

3. Līgumslēdzēju pušu pārziņā licences izsniedz par esošo un jaunu uzņēmumu licencēšanu atbildīgā iestāde.

4. Licences abpusēji atzīst Kopienā un Šveicē.

5. Tām jāatbilst Līgumslēdzēju pušu noteiktajām prasībām par labu reputāciju, finanšu pietiekamību, profesionālo kompetenci un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu visā licences derīguma termiņā. Noteikumi, kas attiecas uz šo jomu, izklāstīti 4. pieli- kuma 1. nodaļā.

6. Licence ir spēkā, kamēr attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ievēro saistības saskaņā ar iepriekšminētajiem notei- kumiem. Tomēr atbildīgā iestāde var pieprasīt licenču regulāru pārskatīšanu.

7. Uz licenču pārbaudīšanu, grozīšanu, apturēšanu vai anulēšanu attiecas iepriekšminētie juridiskie noteikumi.

26. pants

Drošības sertifikāta izsniegšana

1. Līgumslēdzējas puses pieprasa arī, lai dzelzceļa uzņēmumi iesniegtu drošības sertifikātu, kurā noteiktas drošības prasības, kas tiem jāievēro, lai konkrētajos maršrutos garantētu sniedzamo pakalpojumu drošību.

2. Dzelzceļa uzņēmums var iesniegt drošības sertifikāta pietei- kumu tās Līgumslēdzējas puses izraudzītajai iestādei, kuras teri- torijā atrodas dzelzceļa uzņēmuma izmantojamā infrastruktūra.

3. Drošības sertifikāta saņemšanai dzelzceļa uzņēmumam jāiz- pilda Šveices likumdošanā noteiktās prasības attiecībā uz marš- xxxx daļu Šveicē, un Kopienas tiesību normas attiecībā uz marš- xxxx daļu Kopienas teritorijā.

27. pants

Vilcienu maršrutu piešķiršana

1. abas Līgumslēdzējas puses nozīmē par infrastruktūras jaudu piešķiršanu atbildīgo iestādi, kas var būt īpaša institūcija vai arī infrastruktūras pārvaldītājs. atbildīgā iestāde, kas ir informēta par visiem pieejamajiem vilcienu maršrutiem, jo īpaši nodrošina, ka:

— dzelzceļa infrastruktūras jaudas piešķir taisnīgi un nediskrimi- nējoši, un ka

— ievērojot 3. un 4. pantu, iedalīšanas kārtība rada iespējas izmantot infrastruktūru efektīvi un vislabākajā veidā.

2. Dzelzceļa uzņēmums vai starptautiska grupa, pieprasot vienu vai vairākus maršrutus, iesniedz pieteikumu infrastruktūras jaudu saņemšanai tās Līgumslēdzējas puses piešķīrējai iestādei, kuras teritorijā atrodas konkrētā pakalpojuma atiešanas punkts. Piešķī- rēja iestāde, kurai iesniegts pieteikums, tūlīt informē partneriestā- di, uz kuru attiecas šis pieteikums. Pēdējā pieņem lēmumu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc vajadzīgās informācijas saņemšanas; atbildīgajām iestādēm ir tiesības pieteikumu noraidīt. atbildīgā iestāde, kurā iesniegts pieteikums, kopīgi ar saviem partneriem pieņem lēmumu par pieteikumu vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc visas vajadzīgās informācijas iesniegšanas. Infrastruktūras jaudu piešķiršanas pieprasījumus izskatīšanas procedūras tiek veiktas saskaņā ar I pielikuma 4. iedaļas noteikumiem.

3. Kopiena un Šveice var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, iedalot dzelzceļa infrastruktūras jaudu, priekš- roku dod šādiem dzelzceļa pakalpojumiem:

a) sabiedrības interesēs sniedzamajiem pakalpojumiem;

b) pakalpojumiem, kurus pilnībā vai daļēji sniedz, izmantojot īpaši tiem izveidotu infrastruktūru (piemēram, ātrgaitas dzelz- ceļa līnijas vai īpašas kravu pārvadājumu līnijas).

4. Kopiena un Šveice var dot piešķīrējai iestādei īpašus norādīju- mus par infrastruktūras jaudas nediskriminējošu iedalīšanu dzelz- ceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas sniedz noteiktu veidu pakal- pojumus vai sniedz pakalpojumus noteiktos apgabalos, ja šādas tiesības ir nepieciešamas, lai nodrošinātu pienācīgus sabiedriskos pakalpojumus vai infrastruktūras jaudas efektīvu izmantošanu, vai arī jaunu infrastruktūras objektu finansēšanai.

5. Dalībvalstis var paredzēt iespēju, ka pieteikumam par piekļuvi infrastruktūrai pievieno drošības depozītu vai līdzīgas garantijas.

6. Kopiena un Šveice izstrādā un publicē infrastruktūras jaudu piešķiršanas procedūras. Tā attiecīgi informē saskaņā ar šā Nolī- guma 51. pantu izveidoto apvienoto komiteju.

28. pants

Norēķini un izmantošanas maksa

1. Noteiktā laika posmā infrastruktūras pārvaldītājam jābūt no vienas puses izmantošanas maksas ieņēmumu un iespējamā valsts finansiālā atbalsta bilancei ar infrastruktūras izmaksām no otras puses.

2. Infrastruktūras pārvaldītājs nosaka dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu, kuru tas pārvalda, un kura jāmaksā dzelz- ceļa uzņēmumiem vai starptautiskajām grupām par tā infrastruk- tūras izmantošanu.

3. Infrastruktūras izmantošanas maksu nosaka, galvenokārt ņemot vērā pakalpojuma veidu, tā sniegšanas laiku, tirgus situ- āciju un infrastruktūras tehnisko stāvokli.

4. Maksājumus saņem infrastruktūras pārvaldītājs(-i).

5. apspriežoties ar infrastruktūras pārvaldītājiem, abas Līgumslē- dzējas puses izstrādā izmantošanas maksas noteikšanas procedū- ras. Vienādu pakalpojumu sniegšanai vienā un tajā paša tirgū nosakāmajai infrastruktūras izmantošanas maksai ir jābūt nedi- skriminējošai.

6. Infrastruktūras pārvaldītāji par visām būtiskākajām attiecīgās infrastruktūras stāvokļa vai jaudas izmaiņām savlaicīgi informē dzelzceļa uzņēmumus un starptautiskās grupas, kuri izmanto to infrastruktūru 24. pantā minēto pakalpojumu sniegšanai.

29. pants

Pārsūdzības

1. Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visus lēmumus par infrastruktūras jaudu piešķir- šanu vai izmantošanas maksas noteikšanu varētu pārsūdzēt neat- karīgā institūcijā. Šī institūcija savu lēmumu pieņem divu mēnešu laikā pēc visas attiecīgās informācijas iesniegšanas.

2. Līgumslēdzējas puses veic vajadzīgos pasākumus, lai nodroši- nātu, ka saskaņā ar šā panta 1. punktu un 25. panta 3. punktu pieņemtie lēmumi ir pakļauti tiesu iestāžu uzraudzībai.

IV SaDaĻa

SASKAŅOTA TRANSPORTA POLITIKA

A. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

30. pants

Mērķi

1. Līgumslēdzējas puses vienojušās, ja vajadzīgs un gadījumos kad vajadzīgs, ar pasažieru un kravu pārvadājumiem saistītajos jautājumos izstrādāt saskaņotu transporta politiku. Šīs politikas mērķis ir pastāvīgas mobilitātes nodrošināšana, apvienojot trans- porta sistēmas efektīvu izmantošanu ar vides aizsardzības jautā- jumu risinājumu.

2. Līgumslēdzējas puses darīs visu iespējamo līdzīgu pārvadā- jumu apstākļu, tostarp arī nodokļu režīma, radīšanai savās terito- rijās, jo īpaši raugoties, lai satiksme neapietu alpu reģionus un šajās teritorijās tiktu nodrošināts labāks transporta plūsmu sada- lījums.

31. pants

Pasākumi

1. Šim nolūkam Līgumslēdzējas puses veic pasākumus, kas vērsti uz veselīgas konkurences nodrošināšanu starp transporta noza- rēm un to iekšienē, veicina videi nekaitīgāku transporta līdzekļu izmantošanu gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem.

2. Papildus II un III sadaļā noteiktajiem pie šiem pasākumiem pie- der arī:

— dzelzceļa infrastruktūru izveidošana caur alpiem, nodrošinot iespējas sniegt gan cenas, gan kvalitātes ziņā konkurētspējīgus pakalpojumus,

— atbilstošu autotransporta izmantošanas maksas sistēmu ievie- šana,

— atbalsta pasākumi.

3. Pasākumus, kurus Līgumslēdzējas puses īsteno saskaņā ar šo Nolīgumu, veic pakāpeniski un savstarpēji iespējami saskaņoti.

32. pants

Principi

Ievērojot 47. panta noteikumus, 31. pantā minētajiem pasāku- miem jāatbilst šādiem principiem:

— tieša vai netieša nediskriminēšana pēc operatora valstspiede- rības, transporta līdzekļa reģistrācijas vietas, vai arī transporta operācijas sākuma punkta un/vai galamērķa,

— transporta veida brīva izvēle,

— vienpusēji nenoteikti kvantitatīvi ierobežojumi,

— teritorijas princips,

— noteiktās maksas atbilstība transporta izmaksām, šo kritēriju attiecinot arī uz transporta līdzekļa veidu,

— pārredzamība,

— atšķirīgu alpu šķērsošanas maršrutu izmantošanas noteikumu pielīdzināmība,

— transporta plūsmu traucējumu neradīšana alpu reģionos,

— savstarpīgums.

B. DZELZCEĻa TRaNSPORTS UN KOMBINĒTaIS TRaNSPORTS

33. pants

Mērķi

1. Līgumslēdzējas puses vienojas par mērķi alpu reģionā izvei- dot dzelzceļa transporta un kombinētā transporta sistēmu ar pie- tiekamu caurlaides spēju, kas gan ekonomiski, gan pēc pakalpo- jumu kvalitātes ir konkurētspējīga ar autotransportu, vienlaicīgi ievērojot 32. pantā noteiktos principus, un nodrošinot ne tikai tir- gus konjunktūras spēku darbību, jo īpaši nodrošinot piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai saskaņā ar III sadaļu, bet arī dzelzceļa uzņēmumu darbības neatkarību.

2. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas puses:

— savas kompetences ietvaros Šveicē un Kopienas teritorijā veic vajadzīgos pasākumus attiecībā uz infrastruktūru un tās eks- pluatāciju, kas nodrošina Šveices tālsatiksmes dzelzceļu sistē- mas jaudu ilglaicīgu dzīvotspēju, kohēziju un integrāciju,

— apņemas savstarpēji savienot savu dzelzceļu tīklu un kombi- nētā transporta tīklu. Tās nodrošina šim nolūkam vajadzīgo sadarbību ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un iestādēm, un dod norādījumus apvienotajai komitejai par šo jautājumu kontroli un uzraudzību.

3. Līgumslēdzējas puses apņemas vienlaicīgi ar 40. pantā minētā autoceļu nodokļu režīmu noteikšanu veikt pasākumus lietotāju nodrošināšanai ar dzelzceļa transporta un kombinētā transporta jaudām, kuras pēc caurlaides spējas, cenas un kvalitātes ir tādas, lai nodrošinātu to interesēm atbilstīgu transporta plūsmu sadalī- jumu pa dažādiem maršrutiem, kas iet caur alpiem.

34. pants

Dzelzceļa jaudas

1. Līgumslēdzējas puses apstiprina savas 1992. gada Nolīguma 5. un 6. pantā noteiktās saistības, saskaņā ar ko paredzēts, ka Šveice izbūvē jaunu dzelzceļa līnijas atzaru (NRLA) caur alpiem, bet Kopiena palielina caurlaides spēju maršrutos, kas ved uz NRLA. Turklāt tās vienojas, ka šīs jaunās līnijas tiks izbūvētas, ievērojot IUR kravu gabarītu C.

2. No Kopienas puses 1. punktā minētie ar infrastruktūru saistī- tie pasākumi ir daļa no pasākumiem, kurus veic saskaņā ar Eiro- pas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1692/96/EK par Kopie- nas pamatprincipiem Eiropas transporta tīkla attīstībai, tostarp dzelzceļa un kombinētā transporta satiksmi caur alpiem, un kon- krēti piekļuves maršrutiem Šveices dzelzceļa infrastruktūrai un kombinētā transporta objektiem.

3. Līgumslēdzējas puses sadarbosies, lai nodrošinātu savām attie- cīgajām kompetentajām iestādēm iespējas plānot saskaņotus infrastruktūras, dzelzceļa transporta un kombinētā transporta pasākumus, kas vajadzīgi 1. un 2. punktā minēto saistību izpildei un kustības grafiku saskaņošanai, ņemot vērā vajadzīgās jaudas. Šim nolūkam tās centīsies panākt investīciju atmaksāšanos un apvienotajā komitejā veiks visus vajadzīgos pasākumus.

4. apvienotā komiteja var izveidot apakškomisiju alpu reģiona infrastruktūras projektu koordinācijas pārraudzīšanai. apakško- misijā ir Šveices, Kopienas un alpu reģionā esošo Kopienas dalīb- valstu pārstāvji.

35. pants

Ekonomiskie ietvari

1. Līgumslēdzējas puses darīs visu vajadzīgo, lai sasniegtu

33. pantā noteikto mērķi. Šim nolūkam tās rīkosies, lai nodroši- nātu, ka preču pārvadājumi caur Šveici pa dzelzceļu un tostarp arī ar to saistītais kombinētais transports tajos pašos maršrutos sagla- bās konkurētspēju ar autotransportu gan pēc cenas, gan šā pakal- pojuma kvalitātes, vienlaikus nodrošinot dzelzceļa uzņēmumu neatkarības statusa garantijas.

2. Lai nodrošinātu vajadzīgo dzelzceļa un kombinētā transporta caurlaides spēju, Līgumslēdzējas puses var sniegt finansiālu atbal- stu investīcijām dzelzceļa infrastruktūrā, stacionārajās un mobila- jās pārkraušanas iekārtās no viena sauszemes transporta veida citā, un ciktāl to pieļauj attiecīgā likumdošana, arī kombinātā transporta pakalpojumu ekspluatācijas izmaksu finansēšanai pakalpojumiem, kas iet cauri Šveices teritorijai, tādā apjomā, lai šie pasākumi veicinātu kvalitātes un konkurētspējas paaugstinā- šanos, ņemot vērā dzelzceļa transporta pakalpojumu cenas un kombinētā transporta caurlaides spēju, lai neradītu konkurences traucējumus starp operatoriem. Pienākumu noteikt dzelzceļa transporta pakalpojumu cenas arī turpmāk veic kompetentās iestādes vai juridiskās personas.

3. Līgumslēdzējas puses atbilstošu dzelzceļa transporta pakalpo- jumu garantēšanai var noslēgt pakalpojumu valsts līgumus ar dzelzceļa uzņēmumiem, jo īpaši ņemot vērā sociālos un vides aiz- sardzības aspektus.

4. Līgumslēdzējas puses savas kompetences ietvaros veic pasāku- mus lai nodrošinātu, ka vienas Puses oficiāli sniegtās palīdzības ietekmi uz tirgu nemazinātu otras Puses, tās teritorijā vai citas Līgumslēdzējas puses teritorijā reģistrēta juridiska persona.

5. apvienotā komiteja seko, kā Līgumslēdzējas puses ievēro šā panta noteikumus.

36. pants

Kvalitātes rādītāji

1. Līgumslēdzējas puses vienojas darīt visu vajadzīgo, lai sasniegtu 33. pantā noteikto mērķi. Šim nolūkam tās apņemas veicināt kombinētā transporta attīstību.

2. Pārejas posmā, kas minēts 8. pantā, saskaņā ar 1992. gada Nolīguma II sadaļu Šveice apņemas arī izveidot tādu kombinētā transporta paveidu (“ripojošo autoceļu”), kas pēc cenas un pakal- pojuma kvalitātes ir konkurētspējīgs ar autotransportu.

3. Līgumslēdzējas puses darīs visu vajadzīgo kombinētā trans- porta attīstības veicināšanai. Konkrēti, tās veiks pasākumus, lai nodrošinātu šādu normu ievērošanu:

— noteikumu ievērošanu, kas attiecas uz autotransporta tehnis- kajiem un sociālajiem standartiem, konkrēti, šoferu darba un atpūtas periodiem, maksimālo kustības ātrumu, maksimāli pieļaujamo masu un gabarītiem,

— dzelzceļa transporta kontroles samazināšanu uz robežas, un šās kontroles veikšanu atiešanas vai pienākšanas vietā saskaņā ar 1987. gada 20. maijā noslēgto Konvenciju starp Kopienu, Šveici un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm par vienotu tranzīta procedūru,

— kombinētā transporta sistēmas vienkāršošana, Līgumslēdzē- jām pusēm atvieglojot reglamentējošos un administratīvos noteikumus,

— kombinētā transporta operatoru un dzelzceļa operatoru sti- mulēšana uzlabot pakalpojumu kvalitāti.

Dzelzceļa parametru saraksts noteikts 9. pielikumā. Šie parametri jāņem vērā, izmantojot 46. pantu.

4. Savu pilnvaru robežās Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka tiek veikti attiecīgi pasākumi ātrai dzelzceļa kravu pārvadājumu kori- doru izveidošanai. Tās regulāri apmainās ar informāciju par pasā- kumiem, kurus tās plāno veikt attiecībā uz šiem koridoriem.

5. apvienotā komiteja reizi divos gados sagatavo ziņojumu par šajā pantā minēto pasākumu īstenošanu.

C. aUTOTRaNSPORTa TaRIFU SISTĒMaS

37. pants

Mērķi

Savu pilnvaru ietvaros un saskaņā ar attiecīgajām procedūrām un mērķiem, kas noteiktas 1992. gada III sadaļā, Puses izvirza mērķi pakāpeniski ieviest tarifu sistēmas, kas atbilst autotransporta un citu transporta veidu faktiskajām izmaksām.

38. pants

Principi

1. Tarifu sistēmu pamatā ir 32. pantā noteiktie principi, konkrē- ti, nediskriminēšanas, samērīguma un pārredzamības principi.

2. Maksājums sastāv no transporta līdzekļa nodokļa, nodokļa par degvielu un maksas par ceļu tīkla izmantošanu.

3. Cenšoties sasniegt 37. pantā noteiktos mērķus, priekšroka jādod pasākumiem, kuru dēļ transporta plūsmas nenovirzās no tehniski, ekonomiski un ģeogrāfiski izdevīgākā maršruta no izbraukšanas vietas līdz transporta operācijas galamērķim.

4. Pasākumi jāveic tā, lai nekavētu preču vai pakalpojumu brīvu apriti starp Līgumslēdzējām pusēm, jo īpaši attiecībā uz dzelzceļa un autoceļu lietošanas maksas administrēšanu un iekasēšanu, kontroles vai sistemātisku pārbaužu neveikšanu uz robežas starp Līgumslēdzējām pusēm un neparedzot pārlieku lielas formalitā- tes. Lai izvairītos no šāda veida grūtībām, Šveice centīsies šajā jomā izmantot spēkā esošos Kopienas noteikumus.

5. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz autotransporta līdzekļiem, kuru atļautā maksimālā masa, kas norādīta to reģistrācijas doku- mentos, ir 12 t un vairāk. Tomēr šis Nolīgums nekavē Līgumslē- dzējas puses savās teritorijās pieņemt pasākumus, kas paredz iekļaut autotransporta līdzekļus ar atļauto maksimālo masu līdz 12 t.

6. Līgumslēdzējas puses firmām, tostarp transporta uzņēmu- miem, nepiešķir tiešu vai netiešu valsts palīdzību, kas paredzēta, lai šim firmām atvieglotu transporta maksājumu nastu, kuri noteikti saskaņā ar tarifa sistēmām, kas izveidotas saskaņā ar šo Nolīgumu.

39. pants

Instrumentu savstarpēja izmantojamība

Līgumslēdzējas puses apvienotajā komitejā veic konsultācijas par ceļa lietošanas maksas iekasēšanas elektronisko sistēmu savstarpējas izmantojamības panākšanu.

40. pants

Šveices pasākumi

1. Lai sasniegtu 37. pantā noteiktos mērķus un ņemot vērā

7. panta 3. punktā noteikto masas ierobežojumu palielināšanos, Šveice divos posmos, sākot attiecīgi no 2001. gada 1. janvāra un 2005. gada 1. janvāra, ievieš nediskriminējošu autotransporta nodokli. Konkrēti, nodokli nosaka pēc 38. panta 1. punktā minē- tajiem principiem un procedūrām saskaņā ar 10. pielikumu.

2. Maksājumi jādiferencē pēc trijām emisijas (EIRO) standarta kategorijām. Saskaņā ar nodokļu sistēmu, kas stājas spēkā no 2005. gada 1. janvāra, atsevišķām kategorijām noteiktās maksas starpībām jābūt iespējami lielām, tomēr tās nedrīkst pārsniegt 15 % no 4. punktā minētās vidējās svērtās maksas.

3. a) Saskaņā ar nodokļu sistēmu, kas ir spēkā no 2001. gada

1. janvāra, maksimālā summa par autotransporta līdzekli, kura faktiskā kopējā masa nepārsniedz 34 t un brauc 300 km caur alpiem, nedrīkst pārsniegt CHF 205 par auto- transporta līdzekli, kas neatbilst EIRO standartiem, CHF 172 par autotransporta līdzekli, kas atbilst EIRO I standar- tam un CHF 145 par autotransporta līdzekli, kas atbilst EIRO II standartam.

b) atkāpjoties no a) apakšpunkta, Kopiena laika periodam no 2001. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim par infrastruktūras lietošanas maksu saņem 220 000 kvotas vienreizējiem braucieniem tranzītā cauri Šveices alpiem autotransporta līdzekļiem bez kravas vai vieglu kravu pār- vadāšanai, ievērojot noteikumu, ka maksimālā to pilnā masa nepārsniedz 28 t. Šī maksa 2001. gadā ir CHF 50, 2002. gadā CHF 60, 2003. gadā CHF 70 un 2004. gadā CHF 80. ar šādiem pašiem noteikumiem kvotu saņem arī Šveice. Šiem reisiem tiek veikta parastā kontroles proce- dūra.

4. Saskaņā ar nodokļu sistēmu, kas ir spēkā no 2005. gada 1. jan- vāra, vidējais svērtais maksājums nepārsniedz CHF 325 par auto- transporta līdzekļiem ar maksimālo pilno masu līdz 40 t un kas brauc pa alpiem 300 km. Maksa par kategoriju, kas rada lielāko piesārņojumu, nedrīkst pārsniegt CHF 380.

5. Daļa no 3. un 4. punktā minētajiem maksājumiem var būt maksa par speciālās alpu infrastruktūras izmantošanu. Šī daļa nedrīkst būt lielāka par 15 % no 3. un 4. punktā minētajiem mak- sājumiem.

6. Vidējos svērtos lielumus, kas minēti 4. punktā, nosaka pēc Šveicē ekspluatējamo EIRO standarta autotransporta līdzekļu skaita. Katras kategorijas autotransporta līdzekļu skaitu nosaka pēc statistiskās skaitīšanas datiem, kurus pārbauda apvienotā komiteja. apvienotā komiteja nosaka korekcijas koeficientus saskaņā ar pārbaužu rezultātiem, ko veic divos gados reizi, un no kurām pirmā jāveic līdz 2004. gada 1. jūlijam, ņemot vērā Šveicē ekspluatējamo autotransporta līdzekļu parka attīstības tendences un EIRO standartu izmaiņas.

41. pants

Kopienas pasākumi

Kopiena turpinās attīstīt tās teritorijā spēkā esošās tarifu sistēmas, tās saistot ar infrastruktūras lietošanas izmaksām. Šo sistēmu pamatā ir princips, saskaņā ar kuru maksā lietotājs.

42. pants

Noteiktās maksas pārskatīšana

1. Ņemot vērā inflācijas līmeni Šveicē iepriekšējo divu gadu lai- kā, 2007. gada 1. janvārī un pēc tam divos gados reizi pārskata

40. panta 4. punktā noteikto maksimālo maksu. Šim nolūkam Šveice ne vēlāk kā līdz 30. septembrim gadā pirms pārskatīšanas apvienotajai komitejai nosūta vajadzīgos statistikas datus, pēc kuriem veic paredzētās korekcijas. Pēc Kopienas pieprasījuma apvienotā komiteja sanāk 30 dienu laikā pēc šā paziņojuma saņemšanas, lai apspriestos par plānotajām izmaiņām.

Ja laika periodā no šā Nolīguma parakstīšanas līdz 2004. gada

31. decembrim gada vidējā inflācija Šveicē ir lielāka par 2 %, mak- simālo maksu, kas noteikta 40. panta 4. punktā, koriģē, ņemot vērā tikai to inflācijas daļu, kas pārsniedz gada inflācijas 2 % līme- ni. Ievēro punkta iepriekšējā daļā noteikto procedūru.

2. No 2007. gada 1. janvāra apvienotā komiteja pēc kādas Puses pieprasījuma var pārskatīt 40. panta 4. punktā noteikto maksi- mālo maksu, lai to koriģētu pēc kopējas vienošanās. Veicot pār- skatīšanu, ņem vērā šādus kritērijus:

— nodokļu līmenis un struktūra abās Līgumslēdzējās pusēs, jo īpaši attiecībā uz salīdzināmiem maršrutiem cauri alpiem,

— transporta plūsmu sadalījums salīdzināmos maršrutos cauri alpiem,

— pārvadājuma apjoma sadalījuma tendences pa transporta vei- diem alpu reģionā,

— dzelzceļa infrastruktūras attīstība alpos.

X. xXXxXXXx PaSĀKUMI

43. pants

Robežkontroles atvieglošana

1. Līgumslēdzējas puses apņemas mīkstināt un vienkāršot ar transporta operācijām saistītās formalitātes, jo īpaši muitas jautā- jumos.

2. Pamatojums, saskaņā ar kuru Līgumslēdzējas puses veic

1. punktā minētos pasākumus, ir 1990. gada 21. novembra Eiro- pas Ekonomikas kopienas Nolīgums ar Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārva- dājumiem, 1987. gada 20. maija Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru, un attiecībā uz dzelzceļa transportu dzelzceļa uzņē- mumu vienošanās par tehniskajām inspekcijām, izraugoties preču vagonus starptautiskajiem pārvadājumiem.

44. pants

Komercpārvadājumiem izmantojamajiem transporta līdzekļiem nosakāmās ekoloģiskās normas

1. Lai uzlabotu vides aizsardzību un neskarot saistības, kas izriet no 7. panta, Līgumslēdzējas puses centīsies ieviest ekoloģiskos normatīvus, kas nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni, lai samazinātu smagkravas autotransporta atgāzu, cieto daļiņu un trokšņa emisijas.

2. Līgumslēdzējas puses regulāri konsultējas par šo normu izstrā- dāšanu.

3. Smagkravas autotransporta līdzekļu EIRO emisijas klase (kas noteikta Kopienas tiesību aktos), ja nav norādīta transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentos, pēc šā dokumenta ir jāpārbauda no pir- mās dienas, kad sākta transporta līdzekļa ekspluatācija, vai ja vaja- dzīgs, pēc īpaša papildus dokumenta, ko izsniegusi izdevējas valsts kompetenta iestāde.

45. pants

Satiksmes novērošanas punkts

1. Tūlīt pēc šā Nolīguma spēkā stāšanās autotransporta, dzelzceļa un kombinētā transporta uzraudzībai alpu reģionā jāizveido pastāvīgs novērošanas punkts. Tas katru gadu par satiksmes attīs- tības tendencēm informē saskaņā ar šā Nolīguma 51. pantu izvei- doto apvienoto komiteju. apvienotā komiteja novērošanas punk- tam var pieprasīt sagatavot īpašus pārskatus, jo īpaši par gadījumiem, kad piemēro šā Nolīguma 46. un 47. pantu.

2. Novērošanas punkta darbību finansē Līgumslēdzējas puses daļās, par kurām pieņem lēmumu apvienotā komiteja.

3. Līgumslēdzējas puses ar apvienotās komitejas lēmumu, kuru tās pieņem savā pirmajā sanāksmē, nosaka novērošanas punkta administratīvās procedūras.

E. KOREKTĪVI PaSĀKUMI

46. pants

Vienpusēji aizsargpasākumi

1. Ja pēc 2005. gada 1. janvāra, neraugoties uz konkurētspējīgām dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu cenām un pareizu 36. pantā noteikto pasākumu piemērošanu, kas attiecas uz kvalitātes para- metriem, ir grūtības ar Šveices transporta plūsmām cauri alpiem, un 10 nedēļu periodā dzelzceļa jaudas Šveicē (kombinētais trans- ports ar pavadoņiem un bez tiem) tiek izmantotas mazāk nekā par 66 %, Šveice, atkāpjoties no 40. panta 4. un 5. punkta notei- kumiem, var palielināt 40. panta 4. punktā noteikto maksu ne vairāk par 12,5 %. Visi ieņēmumi no maksas šādas paaugstināša- nas jāizmanto dzelzceļa transporta un kombinētā transporta kon- kurētspējas paaugstināšanai salīdzinājumā ar autotransportu.

2. Kopiena 1. punktā minētajos apstākļos, ja tie izveidojas tās teritorijā, pēc salīdzināmiem nosacījumiem var veikt līdzīgus korektīvos pasākumus.

3. a) Iepriekšminētā pasākuma apjoms un ilgums tiek stingri ierobežots ar situācijas uzlabošanai nepieciešamajiem. Pasā- kuma ilgums nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, bet to vien- reiz var pagarināt uz otru sešu mēnešu termiņu. Par papil-

60 dienu laikā apvienotā komiteja pieņem lēmumu par veicama- jiem pasākumiem. Pēc kopīgas vienošanās šo termiņu var pagari- nāt.

dus pagarinājumiem var pieņemt lēmumu komiteja.

apvienotā

3. Šo aizsargpasākumu apjoms un ilgums tiek stingri ierobežoti ar situācijas uzlabošanai nepieciešamajiem. Priekšroka dodama tādiem pasākumiem, kuri iespējami maz traucē Nolīguma darbī-

b) ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm iepriekšminētajā gadī- jumā izmantojusi 1. vai 2. punktā minētos pasākumus, turpmāk attiecīgā Līgumslēdzēja puse to var izmantot vēl, ievērojot šādus nosacījumus:

— ja iepriekšējo pasākumu termiņš nepārsniedz sešus mēnešus, papildus pasākumus var veikt tikai pēc 12

bu.

48. pants

Krīzes pasākumi

mēnešiem no dienas, kad beidzies iepriekšējais pasā- kums,

— ja iepriekšējo pasākumu termiņš pārsniedz sešus mēne- šus, papildus pasākumus var veikt tikai pēc 18 mēne- šiem no dienas, kad beidzies iepriekšējais pasākums,

— nekādos apstākļos vienpusējos pasākumus nedrīkst noteikt vairāk par divām reizēm piecu gadu periodā no dienas, kad šādi pasākumi noteikti pirmoreiz.

Ja transporta plūsmas caur alpiem ir nopietni traucētas nepārvaramas varas – force majeure – apstākļu dēļ, kas izveidojušies pēc dabas katastrofas, Līgumslēdzējas puses savās teritorijās saskaņoti veic visas iespējamās darbības transporta plūsmu atjaunošanai un saglabāšanai. Priekšroku dod paaugstināta riska kravām, piemēram, precēm, kas ātri bojājas.

V SaDaĻa

apvienotā komiteja ar kopīgu lēmumu īpašos gadījumos var atkāpties no šiem nosacījumiem.

4. Pirms pieņemt iepriekšējos punktos noteiktos pasākumus, attiecīgā Līgumslēdzēja puse par šādu nodomu informē apvie- noto komiteju. apvienotā komiteja sanāk šā jautājuma izskatīša- nai. Izņemot gadījumus, kad apvienotā komiteja pieņem citādu lēmumu, attiecīgā Līgumslēdzēja puse konkrēto pasākumu var pieņemt, beidzoties 30 dienu periodam pēc dienas, kad par pasā- kumu tika informēta apvienotā komiteja.

47. pants

Aizsargpasākumi pēc vienošanās

1. Ja transporta plūsmas cauri alpiem tiek nopietni traucētas tik- tāl, ka apdraud šā Nolīguma 30. pantā noteikto mērķu sasnieg- šanu, apvienotā komiteja sanāk pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, lai pieņemtu lēmumu par rīcību konkrētajā situā- cijā. Pieprasījumu iesniegusī Līgumslēdzēja puse nekavējoties informē satiksmes novērošanas punktu, kas 14 dienu laikā sniedz ziņojumu par situāciju un par veicamajiem pasākumiem.

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

49. pants

Nolīguma īstenošana

1. Līgumslēdzējas puses veic visus pasākumus, gan vispārīga rak- stura, gan konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu no šā Nolīguma izrietošo saistību izpildi.

2. Tās atturas no visiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt šajā Nolīgumā noteikto mērķu sasniegšanu.

3. Šā nolīguma noteikumi par maksimāli pieļaujamās masas iero- bežojumiem vilcējiem ar puspiekabi un autovilcējiem un par transporta izmatošanas maksas sistēmām jāizpilda divos posmos: no 2001. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim un no 2005. gada 1. janvāra.

50. pants

Novēršanas pasākumi

Ja viena Līgumslēdzēja puse konstatē, ka otra puse neievēro šajā

Nolīgumā noteiktās saistības, vai arī neizpilda apvienotās

2. apvienotā komiteja sanāk 15 dienu laikā pēc pieprasījuma ies- niegšanas. Tā izvērtē situāciju, šim nolūkam īpaši ņemot vērā satiksmes novērošanas punkta ziņojumu. Pēc pirmās sanāksmes

komitejas lēmumu, aizskartā Līgumslēdzēja puse, apspriežoties ar apvienoto komiteju, var veikt pasākumus, lai nodrošinātu pušu interešu līdzsvaru saskaņā ar šo Nolīgumu. Līgumslēdzējas puses apvienotajai komitejai sniedz visu vajadzīgo informāciju, kas nepieciešama situācijas padziļinātai novērtēšanai.

51. pants

Apvienotā komiteja

1. ar šo tiek izveidota apvienotā komiteja, kas tiek nosaukta par “Kopienas/Šveices Iekšzemes transporta komiteju”; to veido Līgumslēdzēju pušu pārstāvji un tā atbild par šā Nolīguma vadību un pienācīgu piemērošanu. Šajā nolūkā tā izstrādā ieteikumus. Tā pieņem lēmumus jautājumos, kas paredzēti šajā Nolīgumā; šos lēmumus Līgumslēdzējas puses izpilda saskaņā ar saviem notei- kumiem. apvienotā komiteja pieņem lēmumus, savstarpēji vie- nojoties.

2. apvienotā komiteja jo īpaši ir atbildīga par šā Nolīguma notei- kumu, konkrēti 27. panta 6. punkta, 33., 34., 35., 36., 39., 40., 42., 45., 46., 47. un 54. panta vadību un piemērošanu. Tā īsteno pielāgošanas un pārskatīšanas klauzulas, kas minētas 52. un

55. pantā.

3. Lai nodrošinātu šā Nolīguma sekmīgu īstenošanu, Līgumslē- dzējas puses apmainās ar informāciju, un pēc otras puses piepra- sījuma apspriežas apvienotajā komitejā. Līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju, kuru sniedz par šā Nolīguma piemēro- šanu atbildīgās iestādes, un jo īpaši par atļauju izsniegšanu un inspekciju veikšanu. Šīs iestādes iesaistās tiešā sarakstē.

4. apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem savu reglamentu, kurā citu starpā ir noteikumi par sanāksmju sasaukšanas, priekšsēdē- tāja iecelšanas procedūrām un par pēdējā kompetenci.

5. apvienotā komiteja sanāk pēc vajadzības un vismaz vienu reizi gadā. Pieprasīt sasaukt sanāksmi var jebkura no Līgumslēdzējām pusēm.

6. apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu izveidot darba gru- pas vai ekspertu grupas, kuras tās uzskata par vajadzīgām savu uzdevumu veikšanai.

7. Šī komiteja veic arī pienākumus, kurus līdz šim veica saskaņā ar 1992. gada Nolīguma 18. pantu izveidotā apvienotā komiteja, kas nosaukta par “Kopienas/Šveices Iekšzemes transporta komi- teju”.

52. pants

Likumdošanas pilnveidošana

1. Ievērojot nediskriminēšanas principu un šā Nolīguma noteiku- mus, šis Nolīgums neskar nevienas Līgumslēdzējas puses tiesības vienpusīgi grozīt savus tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums.

2. Tiklīdz kāda līgumslēdzēja puse pieņem jaunus tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums, tā oficiāli pieprasa otras

Līgumslēdzējas puses ekspertu atzinumu. Laikā pirms šo jauno tiesību aktu oficiālas pieņemšanas Līgumslēdzējas puses apmai- nās ar informāciju un apspriežas, ja tas vajadzīgs un kad ir nepie- ciešams. Pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma apvieno- tajā komitejā veic iepriekšēju viedokļu apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz tādiem grozījumiem, kam var būt ietekme uz šo Nolīgumu.

3. Pieņemot tiesību aktu grozījumus, bet ne vēlāk kā astoņas die- nas pēc to publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī vai “Fe- derālo Likumu un Dekrētu Oficiālajā Krājumā” attiecīgā Līgum- slēdzēja puse paziņo pretējai Līgumslēdzējai pusei šo jauno noteikumu tekstu. Pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma apvienotajā komitejā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc piepra- sījuma iesniegšanas veic viedokļu apmaiņu par grozījumu ietekmi uz Nolīguma izpildi.

4. apvienotā komiteja:

— ja vajadzīgs, pieņem lēmumu par 1., 3., 4. un 7. pielikuma pārskatīšanu, vai, ja vajadzīgs, ierosina pārskatīt šā Nolīguma noteikumus, ja vajadzīgs un kad tas nepieciešams ievērojot savstarpību, tajā iekļaut attiecīgos tiesību aktu grozījumus, vai

— pieņem lēmumu, ar kuru attiecīgie tiesību aktu grozījumi uzskatāmi par atbilstīgiem šīm Nolīgumam, vai

— lemj par citiem pasākumiem, kas nodrošinātu šā Nolīguma pienācīgu darbību.

5. apvienotā komiteja pieņem lēmumus par procedūrām, kā pie- lāgot šo Nolīgumu attiecīgajiem turpmāko nolīgumu noteiku- miem, ko noslēdz Kopiena vai Šveice no vienas puses un trešās valstis no otras puses saskaņā ar 13. un 19. pantu.

6. Šajā Nolīgumā noteikto mērķu sasniegšanai Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 49. pantā noteikto laika grafiku veic visus vaja- dzīgos pasākumus lai nodrošinātu, ka tiesības un saistības, kas ir līdzvērtīgas 1. pielikumā uzskaitītajos Kopienas tiesību aktos, tiek aktīvi izmantotas to attiecībās.

53. pants

Konfidencialitāte

Līgumslēdzēju pušu pārstāvji, eksperti un citi darbinieki, arī pēc pienākumu izbeigšanas nedrīkst izpaust informāciju, kuru tie ieguvuši sakarā ar šo Nolīgumu, un uz kuru tās rakstura dēļ attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu.

54. pants

Strīdu izšķiršana

abas Līgumslēdzējas puses apvienotajai komitejai var iesniegt izskatīšanai strīdīgo jautājumu, kas attiecas uz šā Nolīguma piemērošanu vai interpretāciju, un tā cenšas strīdu izšķirt. apvienotajai komitejai jāsaņem visa informācija, kas vajadzīga situācijas sīkai izpētei, lai atrastu pieņemamu risinājumu. Tālab apvienotajai komitejai jāizskata visas iespējas šā Nolīguma paturēšanai spēkā un efektīvai izmantošanai.

55. pants

Nolīguma pārskatīšana

1. Ja viena no Līgumslēdzējām pusēm šā Nolīguma noteikumus vēlas pārskatīt, tā par to attiecīgi informē apvienoto komiteju. Saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu šīs nolīgums ar grozījumiem stājas spēkā pēc attiecīgu iekšējo procedūru pabeigšanas.

2. Saskaņā ar 51. panta 1. punktu apvienotā komiteja ar savu lēmumu var izdarīt grozījumus 1., 3., 4. un 7. pielikumā, ņemot vērā Kopienas tiesību aktu precizējumus šajos jautājumos.

3. Saskaņā ar 51. panta 1. punktu apvienotā komiteja ar savu lēmumu var izdarīt grozījumus 5., 6., 8. un 9. pielikumā.

56. pants

Pielikumi1.

līdz 10. pielikums ir šā Nolīguma sastāvdaļa.

57. pants

Teritoriālā darbības joma

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētais līgums, un, no otras puses, Šveices teritorijā.

58. pants

Beigu klauzulas

1. Šo Nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse apstiprina vai ratificē saskaņā ar tās procedūrām. Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc galīgā paziņojuma par ratifikācijas dokumentu deponē- šanu vai pēc visu šo nolīgumu apstiprināšanas:

— Nolīgums par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa dzelz- ceļu un autoceļiem

— Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos,

— Nolīgums par gaisa satiksmi,

— Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

— Nolīgums par atbilstības novērtēšanas savstarpējo atzīšanu,

— Nolīgums par valsts iepirkuma dažiem aspektiem,

— Nolīgums par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību.

2. Šis nolīgums ir noslēgts sākumposmam uz septiņiem gadiem. Ja Kopiena vai Šveice pretējai Līgumslēdzējai pusei pirms sākum- posma termiņa beigām nepaziņo par pretējo, Nolīgums tiek atjau- nots uz nenoteiktu laiku. Ja sniegts šāds paziņojums, ir spēkā

4. punkta noteikumi.

3. Kopiena vai Šveice var šo Nolīgumu izbeigt, savu lēmumu par to paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei. Ja sniegts šāds paziņo- jums, ir spēkā 4. punkta noteikumi.

4. Septiņi 1. punktā minētie nolīgumi vairs nav piemērojami pēc sešiem mēnešiem pēc 2. punktā minētā Nolīguma neatjaunoša- nas paziņojuma saņemšanas vai 3. punktā minētā paziņojuma saņemšanas par Nolīguma izbeigšanu.

Hecho en Luxemburgo, el veintiuno de junio de mil novecientos noventa y nueve, en doble ejemplar en lenguas alemana, danesa, española, finesa, francesa, griega, inglesa, italiana, neerlandesa, portuguesa y sueca, siendo cada uno de estos textos igualmente auténtico.

Udfærdiget i Luxembourg, den enogtyvende juni nitten hundrede og nioghalvfems, i to eksemplarer på dansk, engelsk, finsk, fransk, græsk, italiensk, nederlandsk, portugisisk, spansk, svensk og tysk, idet hver af disse tekster har samme gyldighed.

Geschehen zu Luxemburg am einundzwanzigsten Juni neunzehnhundertneunundneunzig in zwei Urschriften in dänischer, deutscher, englischer, finnischer, französischer, griechischer, italienischer, niederländischer, portugiesischer, spanischer und schwedischer Sprache, wobei jeder dieser Wortlaute gleichermaßen verbindlich ist.

Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις είκοσι μία Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήντα εννέα, εις διπλούν στην αγγλική, γαλλική, γερμανική, δανική, ελληνική, ισπανική, ιταλική, ολλανδική, πορτογαλική, σουηδική, και φινλανδική γλώσσα, κάθε κείμενο από τα οποία είναι αυθεντικό.

Done at Luxembourg on the twenty-first day of June in the year one thousand and ninety-nine, and drawn up in duplicate in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Italian, Portuguese, Spanish and Swedish languages, each text being equally authentic.

Fait à Luxembourg, le vingt-et-un juin mil neuf cent quatre-vingt dix-neuf, en double exemplaire en langues allemande, anglaise, danoise, espagnole, finnoise, française, grecque, italienne, néerlandaise, portugaise et suédoise, chacun de ces textes faisant également foi.

Fatto a Lussemburgo, addì ventuno giugno millenovecentonovantanove, in duplice copia, in lingua danese, finlandese, francese, greca, inglese, italiana, olandese, portoghese, spagnola, svedese e tedesca, ciascun testo facente ugualmente fede.

Gedaan te Luxemburg, de eenentwintigste juni negentienhonderd negenennegentig, in twee exemplaren in de Deense, de Duitse, de Engelse, de Finse, de Franse, de Griekse, de Italiaanse, de Nederlandse, de Portugese, de Spaanse en de Zweedse taal, zijnde alle teksten gelijkelijk authentiek.

Feito em Luxemburgo, em vinte e um de Junho de mil novecentos e noventa e nove, em duplo exemplar nas línguas alemã, dinamarquesa, espanhola, finlandesa, francesa, grega, inglesa, italiana, neerlandesa, portuguesa e sueca, fazendo fé qualquer dos textos.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäensimmäusenä päivänä kesäkuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäyhdeksän kahtena kappaleena englannin, espanjan, hollannin, italian, kreikan, portugalin, ranskan, ruotsin, saksan, suomen ja tanskan kielellä, ja kaikki teksti ovat yhtä todistusvoimaiset.

Utfärdat i Luxemburg den tjugoförsta juni nittonhundranittionio i två exemplar på det danska, engelska, finska, franska, grekiska, italienska, nederländska, portugisiska, spanska, svenska och tyska språket, vilka samtliga texter är lika giltiga.

Por la Comunidad Europea For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community Pour la Communauté européenne Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap Pela Comunidade Europeia Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Por la Confederación Suiza For Det Schweiziske Edsforbund

Für der Schweizerischen Eidgenossenschaft Για την Ελβετική Συνομοσπονδία

For the Swiss Confederation Pour la Confédération suisse Per la Confederazione svizzera Voor de Zwitserse Bondsstaat Pela Confederação Suíça Sveitsin valaliiton puolesta

På Schweiziska Edsförbundets vägnar

PIELIKUMU SARAKSTS

1 pielikums: 5. panta 2. punkts, 6. pants, 7. panta 1. punkts, 24. panta 1. punkts, 25. panta 5. punkts un

27. panta 2. punkts: piemērojamie noteikumi

2 pielikums: 8. panta 5. punkts: 8. pantā paredzētās maksas noteikšana

3 pielikums: 9. panta 1. punkts: starptautisko kravu autopārvadājumu atļaujas paraugs

4 pielikums: 9. panta 3. punkts: pārvadājumu veidu uzskaitījums, uz kuriem neattiecas licencēšanas sistē- mas un atļaujas

5 pielikums: 12. un 13. pants: esošās tiesības saskaņā ar spēkā esošajiem divpusējiem līgumiem

6 pielikums: 15. panta 2. punkts: aizliegums veikt pārvadājumus naktīs un svētdienās, un svara ierobežo- juma atbrīvojumi

7 pielikums: 17., 18. un 21. pants: starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, atļauju piešķiršanas procedūras

8 pielikums: 19. un 20. pants: esošās tiesības saskaņā ar spēkā esošajiem divpusējiem līgumiem

9 pielikums: 36. pants: dzelzceļa transporta un kombinētā transporta pakalpojumu kvalitātes rādītāji 10 pielikums: 40. panta 1. punkts: 40. pantā paredzētās maksas noteikšana

1. PIELIKUMS

PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Saskaņā ar šā Nolīguma 52. panta 6. punktu Šveice piemēro juridiskos noteikumus, kas ir ekvivalenti šādiem:

Attiecīgie Kopienas tiesību akti

1. punkts

— Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/26/EK par kravu autopārvadātāju un pasažieru autopārvadātāju profesijas iegūšanas iespējām un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikācijas apliecinājumu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz valsts un starptautiskajiem autopārvadājumiem (OV L 124, 23.5.1996., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/76/EK (OV L 277, 14.10.1998., 17. lpp.).

2. punkts

— Padomes 1985. gada 20 decembra Regula (EEK) Nr. 3821/85 par autotransporta reģistrācijas kontrolierīcēm (OV Nr. L 370, 31.12.1985., 8. lpp.), kas grozīta ar Padomes Regulu (EK Nr. 2135/98 (OV L 274, 9.10.1998., 1. lpp.).

— Padomes 1985. gada 20. decembra Regula (EEK) Nr. 3820/85 par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 370, 31.12.1985., 1. lpp.), vai ekvivalenti noteikumi Eiropas Līgumā par transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos, ieskaitot to grozījumus.

— Padomes 1988. gada 23. novembra Direktīva 88/599/EEK, kas nosaka standarta procedūras, pēc kurām pārbaudīt, kā tiek piemērota Regula (EEK) Nr. 3820/85 par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu un Regula (EEK) par autotransportā lietojamajām reģistrācijas kontrolierīcēm (OV L 325, 29.11.1988., 55. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2135/98 (OV L 274, 9.10.1998.,

1. lpp.).

— Padomes 1976. gada 16. decembra Direktīva 76/914/EEK par dažu autotransporta veidu vadītāju obligāto sagatavotības līmeni (OV L 357, 29.12.1976., 36. lpp.).

3. punkts

— Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīva 96/53/EK, ar ko noteiktiem autotransporta līdzekļiem, kuri kursē Kopienā, nosaka maksimālos valsts un starptautiskajā satiksmē atļautos gabarītus un maksimālo starptautiskajā satiksmē atļauto masu (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).

— Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīva 96/96/EK par to dalībvalstu likumu tuvināšanu, kuri attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (OV L 46, 17.2.1997., 1. lpp.).

— Padomes 1991. gada 1. oktobra Direktīva 91/542/EEK ar ko groza Direktīvu 88/77/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gāzveida piesārņojuma izplūdi no dīzeļdzinējiem, kurus lieto transportlīdzekļos (OV L 295, 25.10.1991., 1. lpp.).

— Padomes 1992. gada 10. februāra Direktīva 92/6/EEK par ātrumu ierobežojošu ierīču uzstādīšanu un izmantošanu dažu kategoriju autotransporta līdzekļiem Kopienā (OV L 57, 23.2.1992., 27. lpp.).

— Padomes 1992. gada 31. xxxxx Xxxxxxxxx 92/24/EEK par ātrumu ierobežojošu ierīču uzstādīšanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļiem Kopienā (OV L 129, 14.5.1992., 154. lpp.).

— Padomes 1992. gada 10. novembra Direktīva 92/97/EEK, ar ko groza Direktīvu 70/157/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņa līmeni un izplūdes sistēmu (OV L 371, 19.12.1992., 1. lpp.).

— Padomes 1994. gada 21. novembra Direktīva 94/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (OV L 319, 12.12.1994., 7. lpp.).

— Padomes 1995. gada 6. oktobra Direktīva 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (OV L 249, 17.10.1995., 35. lpp.).

— Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīva 96/35/EK par drošības konsultantu iecelšanu bīstamo kravu pārvadājumiem pa ceļiem, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem un viņu profesionālo kvalifikāciju (OV L 145, 19.6.1996., 10. lpp.).

— Komisijas 1996. gada 13. decembra Direktīva 96/86/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 94/55/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu preču pārvadāšanu pa autoceļiem (OV L 335, 24.12.1996., 43. lpp.).

4. punkts

— Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīva 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu (OV L 143, 27.6.1995., 70. lpp.).

— Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīva 95/19/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un infrastruktūras maksājumu iekasēšanu (OV L 143, 27.6.1995., 75. lpp.).

— Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīva 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļu attīstību (OV L 237, 24.8.1991.,

25. lpp.).

5. punkts

— Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/82/EEK par akcīzes nodokļu, ar ko apliek minerāleļļas, struktūru saskaņošanu (OV L 316, 31.10.1992., 19. lpp.).

— Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīva 96/49/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu preču dzelzceļa pārvadājumiem (OV L 235, 17.9.1996., 25. lpp.).

— Komisijas 1996. gada 13. decembra Direktīva 96/87/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 96/49/EK par to dalībvalstu likumu tuvināšanu, kas attiecas uz bīstamo preču dzelzceļa pārvadājumiem (OV L 335, 24.12.1996., 45. lpp.).

2. PIELIKUMS

8. PANTĀ PAREDZĒTĀS MAKSAS NOTEIKŠANA

1. Šveices noteiktā maksa par autotransporta līdzekļiem ar pilnu masu virs 28 t, kuri izmanto 8. panta 2. punktā noteikto atļauju, nedrīkst pārsniegt:

— CHF 180 par reisu tranzītā caur Šveici,

— CHF 70 par starpvalstu turp un atpakaļ braucienu uz Šveici vai no tās.

2. Šveices noteiktā maksimālā maksa par autotransporta līdzekli, kas izmanto 8. panta 3. punktā minēto atļauju un kura faktiskā kopējā masa ir lielāka par 34 t, bet nepārsniedz 40 t un brauc 300 km caur alpiem, nedrīkst pārsniegt CHF 252 par autotransporta līdzekli, kas neatbilst EIRO standartiem, CHF 211 par autotransporta līdzekli, kas atbilst EIRO I standartam un CHF 178 par autotransporta līdzekli, kas atbilst EIRO II standartam. Šo maksu nosaka saskaņā ar 40. panta noteikumiem.

3. Šveices noteiktā maksimālā maksa par autotransporta līdzekli, kas izmanto 8. panta 4. punktā minēto atļauju un kura faktiskā kopējā masa ir lielāka par 34 t, bet nepārsniedz 40 t un brauc 300 km caur alpiem, nedrīkst pārsniegt CHF 300 par autotransporta līdzekli, kas neatbilst EIRO standartiem, CHF 240 par autotransporta līdzekli, kas atbilst EIRO I standartam un CHF 210 par autotransporta līdzekli, kas atbilst EIRO II standartam. Šo maksu nosaka saskaņā ar 40. panta noteikumiem.

3. PIELIKUMS

4. PIELIKUMS

PĀRVADĀJUMU VEIDI, KURI IR ATBRĪVOTI NO LICENCĒŠANAS SISTĒMAS VAI ATĻAUJĀM

1. Pasta pārvadājumi kā valsts pakalpojums

2. Bojātu vai avarējušu transporta līdzekļu pārvadājumi.

3. Kravu pārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, kuru pieļaujamā masa kopā ar kravu, ieskaitot piekabes, nepārsniedz sešas tonnas, vai kuru celtspēja, ieskaitot piekabi, nepārsniedz 3,5 tonnas.

4. Kravu pārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pārvadājamā krava ir uzņēmuma īpašums, vai arī uzņēmums to pārdevis, nopircis, iznomājis vai noīrējis, izgatavojis, ieguvis, pārstrādājis vai remontējis;

b) reisa uzdevums ir atvest kravu uz uzņēmumu vai aizvest no tā, vai arī to pārvietot savām vajadzībām uzņēmuma teritorijā vai ārpus tās;

c) šādiem pārvadājumiem izmantojamie mehāniskie transportlīdzekļi jāvada uzņēmuma darbiniekiem;

d) kravu pārvadāšanai izmantojamiem autotransporta līdzekļiem jābūt uzņēmuma īpašumā, pirktiem ar pēcmaksu vai nomātiem, turklāt nomātiem transporta līdzekļiem jāatbilst Padomes 1984. gada 19. decembra Direktīvas 84/647/EEK noteikumiem par kravu autopārvadājumiem ar transportu, kas iznomāts bez autovadītājiem.

Šis noteikums neattiecas uz aizstāšanai lietoto transportlīdzekli parasti izmantojamā transportlīdzekļa īslaicīgu bojājumu laikā;

e) salīdzinājumā ar uzņēmuma vispārējo darbību pārvadājumiem jābūt tikai palīgdarbībai.

5. Medikamentu, medicīnas ierīču, iekārtu un citu neatliekamas medicīniskas palīdzības sniegšanai vajadzīgu piederumu pārvadājumi, jo īpaši uz dabas katastrofu piemeklētām vietām.

ŠVEICES DIVPUSĪGAJOS NOLĪGUMOS PAR AUTOTRANSPORTA SATIKSMI AR KOPIENAS DALĪBVALSTĪM MINĒTIE NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ TRĪSPUSĒJIEM KRAVU PĀRVADĀJUMIEM

Valsts	Līguma parakstīšanas datums	Stāšanās spēkā	Nosacījumi.
Vācija austrija Belģija Dānija Spānija Somija Francija Grieķija Itālija	17.12.1953. 22.10.1958. 25.2.1975. 27.8.1981. 23.1.1963. 16.1.1980. 20.11.1951. 8.8.1970. —	1.2.1954. 4.4.1959. 24.7.1975. 25.3.1982. 21.8.1963. 28.5.1981. 1.4.1952. 6.9.1971. —	7. pantā: Trīspusējie pārvadājumi atļauti saskaņā ar valsts tiesību aktiem; pārējie tā saucamie trīspusējie pārvadājumi ir aizliegti. 8. pantā: Pārvadātāji, kuriem ir tiesības veikt preču pārbradājumus, izmantojot vienā no līgumslēdzējām valstīm reģistrētu autotransportu: a) preces, kas paredzētas vienai no dalībvalstīm, vai nāk no tās. Trīspusējais transports atļauts; pārējie tā saucamie trīspusējie pārvadājumi ir aizliegti. 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts: Trīspusējais transports atļauts; pārējie tā saucamie trīspusējie pārvadājumi ir aizliegti. 4. panta 2. punktā Pārvadājumiem no trešās valsts uz otru Līgumslēdzēju pusi vai no otras Līgumslēdzējas puses uz trešo valsti vajadzīga atļauja, kuru katrā konkrētā gadījumā izdot otra Līgumslēdzēja puse. 1971. gada 29. oktobra Protokols: Trīspusējais transports atļauts; pārējie tā saucamie trīspusējie pārvadājumi ir aizliegti. 6. panta 2. punkts un Šveices un Somijas apvienotās komitejas 1989. gada 23. un 24. maija sanāksmes protokola 2.2. punkts: trīspusējais transports un citi tā saucamie trīspusējie pārbradājumi atļauti, izmantojot attiecīgas atļau- jas. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem: Šveices pārvadātāji: Francijā aizliegti visu veidu trīspusējie pārvadājumi; Francijas pārvadātāji: Šveicē atļauti visu veidu trīspusējie pārvadājumi. 3. pants un Šveices un Grieķijas apvienotās komitejas 1972. gada 11. līdz 13. maija sanāksmes protokols: atļauti visu veidu trīspusējie pārvadājumi (ar speciālās kvotas atļaujām). Šveices un Itālijas apvienotās komitejas 1993. gada 14. jūnija sanāksmes protokols: Šveices pārvadātāji: kvotas atļaujas trīspusīgajiem pārvadājumiem; pārējie tā saucamie trīspusējie pārvadājumi ir aizliegti; Itālijas pārvadātāji: trīspusējais transports atļauts bez īpašām atļaujām; pārējie tā saucamie trīspusējie pārvadājumi pēc kvotas atļaujām.

Valsts	Līguma parakstīšanas datums	Stāšanās spēkā	Nosacījumi.
Īrija Luksemburga Nīderlande Portugāle apvienotā Karaliste. Zviedrija	— 17.5.1972. 20.5.1952. 28.6.1973. 20.12.1974. 12.12.1973.	— 1.6.1972. 15.6.1952. 1.1.1974. 21.11.1975. 22.4.1974.	Saskaņā ar valsts tiesību aktiem: Šveices pārvadātāji: visi trīspusējo pārvadājumu veidi aizliegti, izņemot gadījumus, kad atļaujas izdevušas Īrijas iestādes; Īrijas pārvadātāji: attiecībās ar Šveici atļauti visu veidu trīspusējie pārvadā- jumi. Nolīgums attiecas tikai uz pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem. Nav vie- nošanās par preču pārvadājumiem. Trīspusējie pārvadājumi atļauti ar valsts tiesību aktiem. (Izmantojot savstarpīguma principu). atļauti visu veidu trī- spusējie pārvadājumi. Nolīgums attiecas tikai uz pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem. Nav vie- nošanās par preču pārvadājumiem. Trīspusējie pārvadājumi atļauti ar valsts tiesību aktiem. (Izmantojot savstarpīguma principu). atļauti visu veidu trī- spusējie pārvadājumi. Visu veidu trīspusējiem pārvadājumiem visi ierobežojumi atcelti saskaņā ar Šveices un Portugāles apvienotās komitejas 1996. gada 6. jūnija sanāksmes lēmumu. 6. panta b) punkts: Trīspusējais transports atļauts. Pārējie tā saucamie trīspusējie pārvadājumi ir aizliegti. 4. panta 1. un 2. punkts Trīspusējie pārvadājumi atļauti ar īpašām kvotas atļaujām.

Trīspusējie pārvadājumi: autotransporta līdzeklis pa parasto maršrutu tranzītā brauc pa valsti, kurā tas reģistrēts, piemēram, ja Šveicē reģistrēts transporta līdzeklis ved preces no Vācijas uz Itāliju caur Šveici.

Pārējie tā saucamie trīspusējie pārvadājumi: autotransporta līdzeklis pa parasto maršrutu tranzītā nebrauc pa valsti, kurā tas reģistrēts, piemēram, ja Šveicē reģistrēts transporta līdzeklis ved preces no Vācijas uz Itāliju caur austriju.

MASAS IEROBEŽOJUMA ATBRĪVOJUMI UN AIZLIEGUMS VEIKT PĀRVADĀJUMUS NAKTĪS UN SVĒTDIENĀS

I. Masas ierobežojuma atbrīvojums laikā līdz 2004. gada 31. decembrim

Reisiem, kas sākas ārvalstīs un beidzas Šveices pierobežas zonā (1) (un otrādi) ir pieļaujami izņēmumi bez maksas līdz pilnai masai 40 t un 40–pēdu ISO konteineriem kombinētajā transportā līdz 44 t. Ceļa konstrukcijas dēļ dažos muitas posteņos noteiktas zemākas robežas.

II. Citi masas ierobežojuma atbrīvojumi

Reisiem, kas sākas ārvalstīs un beidzas Šveices pierobežas zonā (1) (un otrādi) un tranzītam caur Šveici ir pieļaujama lielāka faktiskā kopējā masa par Šveicē atļauto maksimālo masu arī 8. pantā neminētiem pārvadājumu veidiem:

a) nedalāmu kravu pārvadājumiem gadījumos, kad noteikumus nav iespējams ievērot, arī izmantojot piemērotu autotransporta līdzekli;

b) speciālā autotransporta pārdzīšanai vai izmantošanai, jo īpaši attiecībā uz speciālo autotransportu, kas sakarā ar tā izmantošanas nolūku nevar ievērot noteikumus par atļauto masu;

c) avarējuša vai bojāta autotransporta līdzekļu transportēšanai;

d) lidaparātu piederumu transportēšanai;

e) pārvadājumi pa autoceļiem kombinētā transporta sākuma un beigu posmā, parasti 30 km rādiusā ap terminālu.

III. Atbrīvojums no aizlieguma vadīt autotransportu naktīs un svētdienās

Paredzēti šādi atbrīvojumi no aizlieguma vadīt autotransportu naktīs un svētdienās:

a) bez īpašas atļaujas

— reisi neatliekamas palīdzības sniegšanai dabas katastrofu gadījumos,

— reisi neatliekamas palīdzības sniegšanai notiekot negadījumiem, jo īpaši transporta un gaisa satiksmes negadījumiem;

b) ar īpašu atļauju

Preču pārvadājumiem, kuru īpašību dēļ attaisnojami nakts pārvadājumi, un ticamu iemeslu dēļ pārvadājumi svētdienās:

— ātri bojājošos lauksaimniecības produktu pārvadājumi (piemēram, ogas, augļi un dārzeņi, augi (ieskaitot grieztos ziedus) vai tikko spiestas augļu sulas), visu gadu,

— cūkas un mājputni kaušanai,

— svaigs piens un ātri bojājošies piena produkti,

— cirka iekārtas, orķestra mūzikas instrumenti, teātra butaforijas un rekvizīti, u.c.,

— dienas laikraksti, ieskaitot to salikumus, pasta sūtījumi, kurus transportē pēc juridiskā dienesta prasības.

apstiprinājuma procedūru atvieglošanai var izdot atļaujas ar derīguma termiņu uz 12 mēnešiem, ievērojot nosacījumu, ka visiem reisiem ir vienāds uzdevums.

(1) Šveices pierobežas zona ir definēta saskaņā ar 1992. gada Nolīgumu izveidotās apvienotās komitejas 1998. gada 2. aprīlī Briselē notikušās piektās sanāksmes protokola 4. pielikumā. Visumā tā ir zona 10 km rādiusā ap muitas posteni.

7. PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE PASAŽIERU PĀRVADĀJUMI AR AUTOBUSIEM

1. pants

Definīcijas

Šajā Nolīgumā izmanto šādas definīcijas.

1. Regulāri reisi

1.1. Regulāri reisi ir tādi braucieni, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās. Regulārie reisi ir pieejami visiem, izņemot, kad vajadzības gadījumā tas ir atkarīgs no obligātas rezervācijas.

Šādu pārvadājumu nosacījumu pielāgošana neietekmē to regulāro reisu raksturu.

1.2. Reisi, neatkarīgi no tā, kas ir to organizētājs, kuri nodrošina noteiktu pasažieru kategoriju pārvadājumus, pārējos pasažierus atskaitot, tiek uzskatīti par regulāriem reisiem, ciktāl šos reisus veic saskaņā ar 1.1. punkta noteikumiem. Šādi reisi še turpmāk saukti “speciāli regulāri reisi”.

Speciāli regulāri reisi ietver:

a) strādnieku pārvadājumus no mājām uz darbu un atpakaļ,

b) skolnieku un studentu pārvadāšanu uz mācību iestādi un atpakaļ,

c) karavīru un viņu ģimeņu pārvadājumus starp viņu izcelsmes valsti un kazarmu rajonu,

Tas, ka speciālos reisus var dažādot saskaņā ar lietotāju vajadzībām, neietekmē to klasificēšanu kā regulāros reisus.

1.3. Uz paralēlu vai pagaidu reisu organizēšanu, kas apkalpo tos pašus pasažierus kā esošie regulārie reisi, neapstājas atsevišķās pieturvietās vai piestāj papildu pieturvietās esošo regulāro reisu maršrutos, attiecas tie paši noteikumi, ko piemēro esošajiem regulārajiem reisiem.

2. Neregulārie reisi

2.1. Neregulāri reisi ir tādi reisi, kas neatbilst regulāro reisu, tai skaitā speciālo regulāro reisu, definīcijai un kam raksturīgs pirmām kārtām tas, ka tajos pārvadā pasažieru grupas, kuras izveidotas pēc pasūtītāja vai xxxx pārvadātāja iniciatīvas.

Paralēlu vai pagaidu reisu organizēšanai, kas ir līdzvērtīga pastāvošiem regulāriem reisiem un apkalpo tos pašus pasažierus, jāsaņem atļauja saskaņā ar I iedaļā noteikto procedūru.

2.2. Reisi, kas minēti 2. punktā, nepārstāj būt neregulāri reisi tikai un vienīgi tāpēc, ka tos veic ar zināmiem intervāliem.

2.3. Neregulāros reisus var veikt pārvadātāju grupa, kas darbojas vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses vārdā.

Šādu pārvadātāju nosaukumus un pārsēšanās punktus ceļā paziņo Eiropas Kopienas attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar procedūrām, kuras nosaka apvienotā komiteja.

3. Uz pašu rēķina veicamās transporta operācijas

Uz pašu rēķina veicamās transporta operācijas ir tādi pārvadājumi, kurus fiziska vai juridiska persona veic nekomerciālos un bezpeļņas nolūkos, ar nosacījumu, ka:

— transporta pakalpojumiem ir tikai palīgpakalpojumu raksturs šīs fiziskās vai juridiskās personas darbībā,

— izmantojamie transportlīdzekļi ir fiziskas vai juridiskas personas īpašums, vai tā ir tos iegādājusies uz nomaksu, vai arī tie ir ilgtermiņa līzinga līguma priekšmets, un to vadītāji ir pašas fiziskās vai juridiskās personas, vai to darbinieki.

I iedaļa

REGULĀRIE PĀRVaDĀJUMI, KURIEM VaJaDZĪGa aTĻaUJa

2. pants

Atļaujas veids

1. atļaujas izdod uz transporta uzņēmuma vārda; pēdējais to nevar nodot trešām pusēm. Tomēr pārvadātājs, kas ir saņēmis atļauju, ar 3. panta 1. punktā minētās iestādes piekrišanu var veikt transporta pakalpojumus ar apakšuzņēmēja starpniecību. Šādā gadījumā pēdējā nosaukumu un tā veikto apakšuzņēmēja lomu norāda atļaujā. apakšuzņēmējam jāatbilst šā Nolīguma 17. panta nosacījumiem.

Ja regulāras satiksmes reisu veikšanai uzņēmumi apvienojas, atļauju izsniedz uz visu šo uzņēmumu vārdiem. To saņem uzņēmums, kas pārvalda operāciju veikšanu, bet pārējiem uzņēmumiem izsniedz kopijas. atļaujā norāda visu pārvadātāju nosaukumus.

2. atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus.

3. atļaujās uzrāda šādus datus:

a) reisu veidu;

b) reisu maršrutu, konkrēti norādot izbraukšanas vietu un brauciena galamērķi;

c) atļaujas derīguma termiņu;

d) pieturvietas un kustības grafiku.

4. atļaujas atbilst Regulā (EK) Nr. 2121/98 (1) noteiktajam paraugam.

5. atļaujas to turētājiem dod tiesības veikt regulārus reisus Līgumslēdzēju pušu teritorijās.

6. Regulārā reisa pārvadātājs var izmantot papildus transportlīdzekļus, lai atrisinātu pagaidu un ārkārtējas situācijas.

Šādā gadījumā pārvadātājam jānodrošina, ka transportlīdzeklī atrodas šādi dokumenti:

— regulāras satiksmes pārvadājumu atļaujas kopija,

— līguma kopija, kas noslēgts starp regulārā reisa pārvadātāju un uzņēmumu, kas piegādā papildu transportlīdzekļus, vai līdzvērtīgs dokuments,

— Kopienas pārvadātājiem apstiprināta Kopienas licences kopija, bet Šveices pārvadātājiem līdzīgas Šveices licences kopija, kas izdota regulāro pārvadājumu reisu veikšanai.

(1) Komisijas 1992. gada 2. oktobra Regula (EK) Nr. 2121/98, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 684/92 (EK) Nr. 12/98 attiecībā uz starptautisko pasažieru pārvadājumu dokumentiem (OV Nr. L 268, 3.10.1998., 10. lpp.).

3. pants

Atļaujas pieteikumu iesniegšana

1. Kopienas operatori, kuri pieprasa atļaujas, iesniegumus atļaujas saņemšanai iesniedz saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 684/92 6. xxxxx, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 11/98, bet Šveices operatori, kuri pieprasa atļaujas, iesniegumus atļaujas saņemšanai iesniedz saskaņā ar 1998. gada 25. novembra rīkojuma par koncesijām pasažieru pārvadāšanai (OCTV) (1) 5. nodaļu. Par pakalpojumiem, kurus Šveicē var sniegt bez atļaujas, bet kuru sniegšanai Kopienā ir vajadzīga atļauja, Šveices operatori iesniedz pieteikumus kompetentajām Šveices iestādēm vietā, kas ir šādu reisu maršrutu sākumpunktā Šveicē.

2. atļaujas atbilst Regulā (EK) Nr. 2121/98 noteiktajam paraugam.

3. Personas, kas lūdz izsniegt atļauju, iesniedz arī visu papildus informāciju, ko tās uzskata lietderīgu vai ko pieprasa atļaujas izdevēja iestāde. Jo īpaši atļaujas pieprasītājiem jāiesniedz kustības grafiks, pēc kura var pārbaudīt, vai sniedzot pārvadājumu pakalpojumu, tiek ievērotas tiesību aktu normas par autotransporta vadītāju darba un atpūtas periodiem. Kopienas pārvadātāji iesniedz arī kopiju Kopienas licencei pasažieru starptautisko komercpārvadājumu veikšanai, bet Šveices pārvadātāji – līdzīgas Šveices licences kopiju, kas izsniegta regulāro pārvadājumu pakalpojumu operatoram.

4. pants

Atļaujas piešķiršanas procedūra

1. atļaujas izsniedz ar visu to Līgumslēdzēju pušu kompetento iestāžu piekrišanu, kuru teritorijās notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana. atļaujas izdevēja iestāde nosūta šīm iestādēm – kā arī to dalībvalstu kompetentām iestādēm, kuru teritorija tiek šķērsotas bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas – atļaujas pieteikuma kopiju kopā ar visu citu attiecīgo dokumentu kopijām, kā arī savu novērtējumu.

2. Šveices un Eiropas Kopienas dalībvalstu kompetentās iestādes, kuru piekrišana pieprasīta, dara atļaujas devējai iestādei zināmu savu lēmumu par pieteikumu divu mēnešu laikā. Šo laika ierobežojumu aprēķina, skaitot no dienas, kad saņemts pieprasījums izteikt atzinumu, kura norādīta saņemšanas apstiprinājumā. Ja šajā termiņā atļaujas devēja iestāde atbildi nesaņem, tiek uzskatīts, ka šīs iestādes ir devušas savu piekrišanu, un atļaujas devēja iestāde piešķir atļauju.

3. Pamatojoties uz 7. un 8. pantu, atļaujas izdevēja iestāde pieņem lēmumu par pieteikumu četru mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.

4. atļaujas piešķir tikai tad, ja:

a) pieteicējs ir spējīgs sniegt pakalpojumu, kas ir pieteikuma priekšmets, izmantojot viņam tieši pieejamo aprīkojumu;

b) pagātnē pieteicējs nav pārkāpis savas valsts vai starptautiskos tiesību aktus par autotransportu, jo īpaši noteikumus un prasības attiecībā uz atļaujām veikt starptautiskus pasažieru autopārvadājumus, vai nav izdarījis nopietnus likumpārkāpumus attiecībā uz ceļu satiksmes drošību, konkrēti, attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro transportlīdzekļiem un to vadītāju darba un atpūtas periodiem;

c) ir ievēroti atļaujas nosacījumi atļaujas pagarinājuma pieteikuma gadījumā;

d) ja tiek pierādīts, ka pieteiktais pakalpojums nevarētu tieši apdraudēt jau atļauto regulāro reisu pastāvēšanu, izņemot gadījumus, kad šos regulāros reisus veic tikai viens pārvadātājs vai viena pārvadātāju grupa;

(1) RS/SR 744.11.

e) pieteikuma iesniedzējs negatavojas attiecīgajā maršrutā sniegt no esošajiem tikai izdevīgāko pakalpojumu;

f) Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde, pamatojoties uz sīkas analīzes datiem, nolemj, ka minētais pakalpojums attiecīgajos tiešās satiksmes iecirkņos nevarētu nopietni apdraudēt salīdzināma dzelzceļa transporta dzīvotspējas. Par visiem lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo nosacījumu, kā arī to motivāciju ir jāinformē iesaistītie pārvadātāji.

Sākot ar 2000. gada 1. janvāri, ja izrādās, ka kāds starptautisks autobusu reiss nopietni apdraud salīdzināma dzelzceļa transporta dzīvotspēju attiecīgos tiešās satiksmes iecirkņos, dalībvalstis var ar Komisijas piekrišanu apturēt vai anulēt atļauju veikt starptautisko autobusu reisu, sešus mēnešus pirms tam brīdinot par to pārvadātāju.

Tas fakts, ka pārvadātājs piedāvā zemākas cenas nekā tās, ko piedāvā citi autopārvadātāji, vai tas fakts, ka attiecīgajā satiksmes līnijā jau darbojas citi autopārvadātāji, pats par sevi nevar kalpot par pamatojumu pieteikuma noraidīšanai.

5. Izdevēja iestāde var atteikt piešķirt atļauju tikai tādu iemeslu dēļ, kas atbilst šim Nolīgumam.

6. Ja 1. punktā minētajā vienošanās procedūrā nav panākta vienošanās, jautājumu var iesniegt izskatīšanai apvienotajā komitejā.

7. apvienotā komiteja iespējami drīz pieņem lēmumu, kas stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad tas paziņots Šveicei un attiecīgajām Eiropas Kopienas dalībvalstīm.

8. Pēc šajā pantā noteiktās procedūras pabeigšanas izdevēja iestāde informē 1. punktā minētās iestādes, un ja vajadzīgs, tām nosūta atļaujas kopijas.

5. pants

Atļauju izdošana un atjaunošana

1. Tiklīdz 4. pantā minētās procedūras ir izpildītas, atļaujas izdevēja iestāde piešķir atļauju vai oficiāli noraida pieteikumu.

2. Lēmumā par pieteikuma noraidīšanu jānorāda atteikuma iemesli. Līgumslēdzējas puses nodrošina, lai pārvadātājiem būtu iespējas izmantot savas tiesības gadījumos, kad pieteikums ir noraidīts.

3. Mutatis mutandis 4. pantu piemēro pieteikumiem par atļauju atjaunošanu vai par noteikumu maiņu, ar kuriem jāveic pakalpojumi, par ko jāsaņem atļauja.

Ja darbības noteikumos izdara maznozīmīgas izmaiņas, konkrēti, koriģējot braukšanas maksu un kustības grafikus, atļaujas devējai iestādei vienīgi jāpaziņo šī informācija parējām otras Līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm.

6. pants

Atļaujas darbības pārtraukšana

attiecībā uz tiesību zaudēšanu izmantot atļauju jāievēro procedūra, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 684/92 9. pantā un OCTV 44. pantā.

7. pants

Pārvadātāju pienākumi

1. Izņemot force majeure gadījumus, pārvadātājs regulārajā satiksmē līdz viņam piešķirtās atļaujas derīguma termiņa beigām veic visus pasākumus, lai garantētu transporta pakalpojumus, kas atbilst nepārtrauktības, regularitātes un kapacitātes standartiem, kā arī citiem noteikumiem, ko kompetenta iestāde nosaka saskaņā ar šā pielikuma 2. panta

3. punktu.

2. Pārvadātājs norāda reisa maršrutu, autobusu pieturvietas, kustības grafiku, braukšanas maksas apmērus un pārvadājuma noteikumus – ciktāl tie nav noteikti likumā – tādā veidā, lai nodrošinātu šīs informācijas brīvu pieejamību visiem lietotājiem.

3. Šveicei un Eiropas Kopienas dalībvalstīm ir iespējams, vienojoties savā starpā vai ar atļaujas turētāju, izdarīt izmaiņas darbības noteikumos, kas attiecas uz regulāro satiksmi.

II iedaļa

NEREGULĀRIE PĀRVaDĀJUMI UN CITI PĀRVaDĀJUMI, KURIEM NaV VaJaDZĪGa aTĻaUJa

8. pants

Kontroles dokuments

1. Šā Nolīguma 18. panta 1. punktā minētos reisus veic, aizpildot kontroles dokumentu (ceļazīmi).

2. Pārvadātājs, kas veic neregulārus reisus, aizpilda ceļazīmi pirms katra reisa.

3. Ceļazīmju grāmatiņas piegādā kompetentās iestādes Šveicē vai Eiropas Kopienas dalībvalstī, kur transporta uzņēmums veic darbību, vai šo iestāžu izraudzītās organizācijas.

4. Kontroles dokumenta paraugs un tā izmantošanas veids noteikts Regulā Nr. 2121/98.

9. pants

Sertifikāts

Nolīguma 18. panta 6. punktā minēto sertifikātu izdod Šveices vai Eiropas Kopienas dalībvalsts kompetentā iestāde autotransporta līdzekļa reģistrācijas vietā.

Tas atbilst Regulā (EK) Nr. 2121/98 noteiktajam paraugam.

III iedaļa KONTROLES LĪDZEKĻI UN SaNKCIJaS

10. pants

Transporta braukšanas biļetes

1. Pasažieriem, kas izmanto regulāro reisu pakalpojumus, izņemot speciālus regulārus reisus, visu reisa laiku ir klāt transporta biļetes – vai nu individuālās vai kolektīvās, kurās norāda:

— izbraukšanas vietu un brauciena galamērķi, kā arī attiecīgos gadījumos atpakaļbraucienu,

— biļetes derīguma termiņu,

— braukšanas maksu.

2. Transporta biļeti, kas minēta 1. punktā, uzrāda pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma.

11. pants

Pārbaudes ceļā un uzņēmumos

1. Veicot komercpārvadājumus, transporta līdzeklī jābūt un pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma jāuzrāda šādi dokumenti: apstiprināta Kopienas licences kopija Kopienas pārvadātājiem vai līdzīga Šveices licence Šveices pārvadātājiem, un atkarībā no pārvadājumu pakalpojuma veida atļauja (vai tās apstiprināta kopija) vai ceļazīme.

Pašnodarbināto veicamajiem pārvadājumiem transporta līdzeklī jābūt un pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma jāuzrāda sertifikāts (vai tā apstiprināta kopija).

Braucieniem, kas minēti Nolīguma 18. panta 2. punktā, par kontroles dokumentu kalpo līgums vai tā notariāli apstiprināta kopija.

2. Pārvadātāji, kas starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem izmanto starppilsētu un reisa autobusus, dod iespēju veikt visas pārbaudes, kuru nolūks ir nodrošināt, ka transporta pakalpojumi tiek veikti pareizi, īpaši attiecībā uz autobusu vadītāju darba un atpūtas periodiem.

12. pants

Savstarpējā palīdzība

1. Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes pēc pieprasījuma dara zināmu pārējām attiecīgajām iestādēm visu to rīcībā esošo informāciju par:

— šā Nolīguma pārkāpumiem un visu citu noteikumu pārkāpumiem, ko piemēro starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar starppilsētu vai reisa autobusiem, ko šo valstu teritorijā izdarījis pārvadātājs no otras Līgumslēdzējas puses, un par tam piemērotajām sankcijām,

— par pašu piemērotajām sankcijām saviem pārvadātājiem par pārkāpumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

2. Tās Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs ir reģistrēts, anulē Kopienas licenci vai līdzīgu Šveices licenci, ja tās turētājs:

— vairs neatbilst Nolīguma 17. panta 1. punkta nosacījumiem,

— sniedzis nepatiesu informāciju par datiem, kas vajadzīgi Kopienas licences vai līdzīgas Šveices licences saņemšanai.

3. Izdevēja iestāde atļauju anulē, ja tās turētājs vairs neatbilst attiecīgās atļaujas saņemšanas noteikumiem saskaņā ar šo Nolīgumu, jo īpaši, ja tās līgumslēdzējas puses, kurā pārvadātājs ir reģistrēts, kompetentās iestādes pieprasa atļaujas anulēšanu. atļaujas izdevēja iestāde tūlīt informē otras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes.

4. Ja pārvadātājs izdara pārvadāšanas noteikumu un satiksmes noteikumu nopietnu pārkāpumu vai atkārtoti pieļauj to sīkākus pārkāpumus, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz transporta līdzekļiem, autovadītāju darba un atpūtas periodiem, kā arī neatļauti sniedzis 1. panta 2.1 punktā minētos paralēlos vai pagaidu pakalpojumus, tās Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs ir reģistrēts, var anulēt tam izdoto Kopienas licenci vai līdzīgu Šveices licenci, vai uz laiku un/vai daļēji anulēt Kopienas licences vai līdzīgas Šveices licences apstiprinātās kopijas.

Šīs sankcijas piemēro, ņemot vērā Kopienas licences vai līdzīgas Šveices licences turētāja pārkāpuma smagumu un starptautiskajiem pārvadājumiem izdoto licences apstiprināto kopiju kopējo skaitu.

8. PIELIKUMS

ŠVEICES DIVPUSĪGAJOS NOLĪGUMOS PAR AUTOTRANSPORTA SATIKSMI AR KOPIENAS DALĪBVALSTĪM MINĒTIE NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANU TRĪSPUSĒJIEM PASAŽIERU PĀRVADĀJUMIEM

Valsts	Nolīguma parakstīšanas datums	Stāšanās spēkā	Nosacījumi.
Vācija	17.12.1953.	1.2.1954.	4. un 5. pants:
			— saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem
			— ievērojot savstarpīguma principu
austrija	22.10.1958.	4.4.1959.	6. pants:
			— saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem
			— ievērojot savstarpīguma principu
Belģija	25.2.1975.	24.7.1975.	3. pants:
			— saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem
Dānija	27.8.1981.	25.3.1982.	3. un 5. pants:
			— saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem
Spānija	23.1.1963.	21.8.1963.	2. un 3. pants:
			— ar otras Līgumslēdzējas puses piekrišanu
			— pēc savstarpējas vienošanās (ievērojot savstarpīgumu)
Somija	16.1.1980.	28.5.1981.	3. pants:
			— saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem
Francija	20.11.1951.	1.4.1952.	II nodaļa:
			— pēc savstarpējas vienošanās
			— ievērojot savstarpīguma principu
Grieķija	8.8.1970.	6.9.1971.	2. pants:
			— pēc savstarpējas vienošanās (ievērojot savstarpīgumu)
Itālija	–	–	Saskaņā ar valsts tiesību aktiem (nav divpusēja nolīguma)
Īrija	–	–	Saskaņā ar valsts tiesību aktiem (nav divpusēja nolīguma)
Luksemburga	17.5.1972.	1.6.1972.	3. pants:
			Saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem
Nīderlande	20.5.1952.	15.6.1952.	2. punkta 2) apakšpunkts
			Saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem
Portugāle	28.6.1973.	1.1.1974.	Nolīguma protokola 5. un 6. iedaļa
			— pēc savstarpējas vienošanās
			— savstarpīgums
apvienotā Karaliste	20.12.1974.	21.11.1975.	Saskaņā ar valsts tiesību aktiem (nolīgums tikai par kravu pārvadājumiem)
Zviedrija	12.12.1973.	22.4.1974.	3. pants:
			Saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem

9. PIELIKUMS

DZELZCEĻA TRANSPORTA UN KOMBINĒTĀ TRANSPORTA PAKALPOJUMU KVALITĀTE

Ja Šveice vēlas veikt Nolīguma 46. pantā minētos aizsargpasākumus, ir jāievēro šādi nosacījumi:

1. Dzelzceļa transporta un kombinētā transporta vidējā cena caur Šveici nedrīkst pārsniegt maksu par kravas autotransportu ar maksimālo atļauto masu 40 t, kas brauc caur alpiem 300 km. Konkrēti, vidējā maksa par kombinēto transportu ar pavadību (“kravas auto vilcienā”) nedrīkst pārsniegt autotransporta izmaksas (maksa par ceļa lietošanu un mainīgās izmaksas).

2. Šveice ir veikusi pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai kombinētajam transportam un kravu dzelzceļa pārvadājumiem caur savu teritoriju.

3. Parametri, kurus izmanto kombinētā transporta un kravu dzelzceļa pārvadājumu konkurētspējas novērtēšanai, ir vismaz šādi:

— ciktāl kustības grafiki un kustības ātrums atbilst lietotāju vajadzībām,

— ciktāl pakalpojuma sniedzēji garantē tā kvalitāti un uzņemas par to atbildību,

— ciktāl Šveices ievēro savas saistības attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti, vai ja tie tās nepilda, kādā apmērā klienti saņem par to kompensāciju,

— pasūtīšanas nosacījumi.

10. PIELIKUMS

40. PANTĀ PAREDZĒTĀS MAKSAS NOTEIKŠANA

Ievērojot 40. panta 3. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta noteikumus, 40. pantā paredzēto maksu nosaka šādi:

a) attiecībā uz pārvadājumiem Šveicē maksu paaugstina vai pazemina proporcionāli tam, par cik veiktais attālums Šveicē ir lielāks vai mazāks par 300 km;

b) maksu nosaka proporcionāli transporta līdzekļa masai.

NOBEIGUMA AKTS

EIROPaS KOPIENaS

un ŠVEICES KONFEDERĀCIJaS

pilnvarotie,

tiekoties Luksemburgā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit devītā gada divdesmit pirmajā jūnijā, Nolīguma parakstīšanai starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem, ir pieņēmuši turpmāk minētās kopīgās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

— kopīgo deklarāciju par 38. panta 6. punktu,

— kopīgo deklarāciju par turpmākajām sarunām.

Tie ir pieņēmuši zināšanai arī šādas deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

— deklarāciju par Šveices piedalīšanos komitejās,

— Šveices deklarāciju par tarifa kvotu izmantošanu (40 t),

— Eiropas Kopienas deklarāciju par tarifa kvotu izmantošanu (40 t),

— Šveices deklarāciju par 40. panta 4. punktu,

— Šveices deklarāciju par muitas procedūru vienkāršošanu (43. panta 1. punkts). Hecho en Luxemburgo, el ventiuno de junio de mil novecientos noventa y nueve.

Udfærdiget i Luxembourg den enogtyvende juni nitten hundrede og nioghalvfems. Geschehen zu Luxemburg am einundzwanzigsten Juni neunzehnhundertneunundneunzig. Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις είκοσι μία Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήντα εννέα.

Done at Luxembourg on the twenty-first day of June in the year one thousand nine hundred and ninety-nine. Fait à Luxembourg, le vingt-et-un juin mil neuf cent quatre-vingt dix-neuf.

Fatto a Lussemburgo, addì ventuno giugno millenovecentonovantanove.

Gedaan te Luxemburg, de eenentwintigste juni negentienhonderd negenennegentig. Feito em Luxemburgo, em vinte e um de Junho de mil novecentos e noventa e nove.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäensimmäisenä päivänä kesäkuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäyhdeksän.

Som skedde i Luxemburg den tjugoförsta juni nittonhundranittionio.

Por la Comunidad Europea For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community Pour la Communauté européenne Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap Pela Comunidade Europeia Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Por la Confederación Suiza For Det Schweiziske Edsforbund

Für der Schweizerischen Eidgenossenschaft Για την Ελβετική Συνομοσπονδία

For the Swiss Confederation Pour la Confédération suisse Per la Confederazione svizzera Voor de Zwitserse Bondsstaat Pela Confederação Suíça Sveitsin valaliiton puolesta

På Schweiziska Edsförbundets vägnar

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

par 38. panta 6. punktu

Līgumslēdzējas Puses paziņo, ka 38. panta 6. punkta noteikumi neierobežo Šveices Federālās sistēmas pasākumu piemērošanu, kas attiecas uz Federālo finanšu izlīdzināšanas sistēmu.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

par turpmākajām sarunām

Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija paziņo par nodomu veikt sarunas nolīgumu noslēgšanai par tādiem abas puses interesējošiem jautājumiem kā 1972. gada Brīvās tirdzniecības nolīguma 2. protokola atjaunināšana un Šveices līdzdalība konkrētās Kopienas mācību, jaunatnes, plašsaziņas līdzekļu un vides programmās. Priekšdarbi minētajām sarunām jāsāk nekavējoties pēc šo divpusējo sarunu pabeigšanas.

DEKLARĀCIJA

par Šveices piedalīšanos komitejās

Padome piekrīt, ka Šveices pārstāvji par jautājumiem, kas uz to attiecas, novērotāju statusā var piedalīties šādu komiteju sanāksmēs un ekspertu darba grupās:

— pētniecības programmu komitejas, tostarp Komiteja zinātniskās un tehniskās pētniecības jautājumos (CREST),

— Migrējušo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma padomdevēja komiteja,

— koordinācijas grupa par augstākās izglītības diplomu savstarpēju atzīšanu,

— padomdevēja komiteja par aviācijas maršrutiem un par konkurences noteikumu piemērošanu gaisa satiksmē. Šveices pārstāvji nedrīkst būt klāt sanāksmēs, kad komitejās notiek balsošana.

attiecībā uz citām komitejām, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuros Šveice ir pieņēmusi acquis communautaire vai ekvivalentus pasākumus, Komisija apspriežas ar Šveices ekspertiem, izmantojot Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu

100. pantā noteikto metodi.

ŠVEICES DEKLARĀCIJA

par tarifa kvotu izmantošanu (40 t)

Šveice paziņo, ka ne vairāk par 50 % no Nolīguma 8. pantā noteiktās kvotas Šveices autotransporta līdzekļu, kuru pilnā masa nepārsniedz 40 t, tiks izmantota importa, eksporta un tranzīta pārvadājumiem.

EIROPAS KOPIENAS DEKLARĀCIJA

par tarifa kvotu izmantošanu (40 t)

Kopiena paziņo, ka saskaņā ar tās pašreizējiem aprēķiniem ir sagaidāms, ka apmēram 50 % no tās kvotas, kas noteiktas saskaņā ar 8. pantu, tiks izmantotas divpusējām transporta operācijām.

ŠVEICES DEKLARĀCIJA

par 40. panta 4. punktu

Šveice paziņo, ka attiecībā uz Nolīguma 40. panta 4. punktā minētās maksas noteikšanu, līdz bāzes tuneļa atvēršanai vai līdz 2008. gada 1. janvārim, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem iestāsies agrāk, tās noteiktā faktiskā maksa būs zemāka par saskaņā ar minēto pantu atļauto maksimālo. Šveice paredzējusi saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem plāniem 2005., 2006. un 2007. gadam noteikt vidējo maksu CHF 292,50 un maksimālo maksu CHF 350.

ŠVEICES DEKLARĀCIJA

par muitas procedūru vienkāršošanu (43. panta 1. punkts)

Lai atvieglotu muitošanu robežpunktos uz autoceļiem, kas savieno Eiropas Savienību un Šveici, Šveice piekritusi veikt šādus pasākumus, par kuriem 1999. gada laikā jāvienojas vispirms apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar 1992. gada Nolīgumu:

— sadarbībā ar kaimiņvalstu muitas iestādēm nodrošināt, lai lielāko robežpārejas punktu darbalaiks būtu pietiekami ilgs, un braucienu caur Šveici varētu sākt tūlīt pēc tam, kad beidzas aizliegums vadīt autotransportu nakts laikā, vai turpināt braucienu līdz tā sākumam. Ja vajadzīgs, šim nolūkam var noteikt ar papildus izmaksām saistītu papildmaksu. Tomēr šī papildmaksa nedrīkst būt lielāka par CHF 8;

— sadarbībā ar kaimiņvalstu muitas iestādēm līdz 2000. gada 1. janvārim panākt un pēc tam nodrošināt, lai muitošanas ilgums Šveices robežpunktos ar Eiropas Savienību nepārsniegtu 30 minūtes (no transporta līdzekļa iebraukšanas vienā muitas punktā un izbraukšanas pēc muitas formalitāšu nokārtošanas otrā).