Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu groza saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2. pants

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu groza saskaņā ar šā panta noteikumiem.

1) Līguma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu – “Līgums par Eiropas Savienības darbību”.

A. HORIZONTĀLI GROZĪJUMI

2) Visā Līgumā:

a) vārdu “Kopiena” vai vārdus “Eiropas Kopiena” (vienskaitlis) attiecīgajos locījumos aizstāj ar vārdu “Savienība” attiecīgajā locījumā, vārdus “Eiropas Kopienu” vai saīsinājumu “EEK” aizstāj ar vārdiem “Eiropas Savienības”, ka arī apzīmētāju “Kopienas” aizstāj ar vārdu “Savienības”, izņemot 299. panta 6. punkta c) apakšpunktā, ko numurē kā 311. panta

5. punkta c) apakšpunktu. 136. panta pirmajā daļā šis grozījums attiecas tikai uz pirmo attiecīgo vārdu;

b) vārdus “šis Līgums”, “šā Līguma” un “šajā Līgumā” aizstāj ar attiecīgi “Līgumi”, “Līgumu” un “Līgumos” un attiecīgajā gadījumā saistītie darbības vārdi un apzīmētāji ir daudzskaitlī, šo apakšpunktu nepiemēro 182. panta trešajai daļai, kā arī 312. un 313. pantam;

c) vārdkopu “Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru” un vārdkopu “251. pantā minētā procedūra” aizstāj ar vārdkopu “parastā likumdošanas procedūra” attiecīgajā locījumā, kā arī attiecīgā gadījumā tekstu “, apspriedusies ar” aizstāj ar tekstu “pēc apspriešanās ar” un teikumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus;

d) vārdkopu “ar kvalificētu balsu vairākumu” svītro;

e) tekstu “Padome, sanākot valstu vai valdību vadītājiem” un “Padome, kas sanāk valstu vai to valdību vadītāju līmenī” aizstāj ar vārdu “Eiropadome” attiecīgajā locījumā;

f) vārdkopu “iestādes vai struktūras” un “iestādes un struktūras” aizstāj ar vārdkopu

“iestādes vai struktūras” attiecīgajā locījumā, izņemot 193. panta pirmajā daļā;

g) vārdus “kopējais tirgus” aizstāj ar vārdiem “iekšējais tirgus” attiecīgajā locījumā;

h) vārdkopu “Eiropas valūtas vienība (ECU)” attiecīgajā locījumā aizstāj ar vārdu “euro”;

i) tekstu “dalībvalstis, kam nav piešķirts izņēmuma statuss” aizstāj ar tekstu “dalībvalstis, kuru valūta ir euro” attiecīgajā locījumā;

j) saīsinājumu “ECB” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Centrālā banka” attiecīgajā locījumā;

k) vārdus “ECBS Statūti” aizstāj ar vārdiem “ECBS un ECB statūti” attiecīgajā locījumā;

l) vārdkopas “114. pantā paredzētā Komiteja” un “114. pantā minētā komiteja” aizstāj ar vārdkopu “Ekonomikas un finanšu komiteja” attiecīgajā locījumā;

m) vārdus “Tiesas Statūti” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Savienības Tiesas statūti” attiecīgajā locījumā;

n) vārdkopu “Pirmās instances tiesa” aizstāj ar vārdiem “Vispārējā tiesa” attiecīgajā locījumā;

o) vārdus “tiesas palāta” un “tiesas palātas” aizstāj attiecīgi ar vārdiem “specializētā tiesa” vai “specializētās tiesas” attiecīgajā locījumā, un teikumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus.

3) Turpmāk norādītajos pantos vārdu “Padome” vai vārdu “Padomei” attiecīgi aizstāj ar vārdkopu “Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru” vai vārdkopu “Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru” un svītro vārdkopu “pēc Komisijas priekšlikuma”:

— 13. xxxxx, kurš kļūst par 16.e panta

1. punktu,

— 19. panta 1. punktā,

— 19. panta 2. punktā,

— 22. panta otrajā daļā,

— 93. pantā,

— 94. pantā, kurš kļūst par 95. pantu,

— 104. panta 14. punkta otrajā daļā,

— 175. panta 2. punkta pirmajā daļā.

4) Turpmāk norādītajos pantos pēc vārda “Padome” vai pēc vārda “Padomes” attiecīgi iekļauj vārdkopu “ar vienkāršu balsu vairākumu” vai tekstu “, kas lēmusi ar vienkāršu balsu vairākumu,”:

— 130. panta pirmajā daļā,

— 144. panta pirmajā daļā,

— 208. pantā – pēc pirmā attiecīgā vārda,

— 209. pantā,

— 213. panta pēdējās daļas trešajā tei- kumā,

— 216. pantā,

— 284. pantā.

5) Turpmāk norādītajos pantos vārdkopu “apspriedusies ar Eiropas Parlamentu” aizstāj ar vārdkopu “saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu”:

— 13. xxxxx, kurš kļūst par 16.e panta 1. punktu,

— 22. panta otrajā daļā.

6) Turpmāk norādītajos pantos vārdu “iestāde” aizstāj ar vārdkopu “iestāde vai struktūra” attiecīgajā locījumā, un vajadzības gadījumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus teikumā:

— 195. panta 1. punkta otrajā daļā,

— 232. panta otrajā daļā,

— 233. panta pirmajā daļā,

— 234. panta b) punktā,

— 255. panta 3. punktā, kurš kļūst par 16.a panta 3. punkta trešo daļu.

7) Turpmāk norādītajos pantos vārdu “Tiesa” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Savienības Tiesa” attiecīgajā locījumā:

— 83. panta 2. punkta d) apakšpunktā,

— 88. panta 2. punkta otrajā daļā,

— 95. pantā, kurš kļūst par 94. pantu,

9. punktā,

— 195. panta 1. punktā,

— 225.a panta sestajā daļā,

— 226. panta otrajā daļā,

— 227. panta pirmajā daļā,

— 228. panta 1. punktā – pirmo attie- cīgo vārdu,

— 229. pantā,

— 229.a pantā,

— 230. panta pirmajā daļā,

— 231. panta pirmajā daļā,

— 232. panta pirmajā daļā,

— 233. panta pirmajā daļā,

— 234. panta pirmajā daļā,

— 235. pantā,

— 236. pantā,

— 237. panta ievadteikumā,

— 238. pantā,

— 240. pantā,

— 241. pantā,

— 242. panta pirmajā teikumā,

— 243. pantā,

— 244. pantā,

— 247. panta 9. punktā, ko numurē kā

8. punktu,

— 256. panta otrajā daļā;

turpmāk norādītajos pantos izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu:

— 227. panta ceturtajā daļā,

— 228. panta 1. punktā – otrais attiecī- gais vārds,

— 230. panta trešajā daļā,

— 231. panta otrajā daļā,

— 232. panta trešajā daļā,

— 234. panta otrajā un trešajā daļā,

— 237. panta d) punkta trešajā teikumā,

— 256. panta ceturtajā daļā.

8) Turpmāk norādītajos pantos atsauci uz citu Līguma pantu aizstāj ar atsauci uz šādu Līguma par Eiropas Savienību pantu:

— 21. panta trešajā daļā, kura kļūst par ceturto daļu:	atsauce uz 9. pantu (pirmā atsauce) un uz 53. panta 1. punktu (otrā atsauce);
— 97.b pantā:	atsauce uz 2. pantu;
— 98. pantā:	atsauce uz 2. pantu (otrā atsauce);
— 105. panta 1. punkta otrajā teikumā:	atsauce uz 2. pantu;
— 125. pantā:	atsauce uz 2. pantu;
— 215. panta trešajā daļā, kura kļūst par ceturto daļu:	atsauce uz 9.d panta 7. punkta pirmo daļu;

9) (Neattiecas uz latviešu valodas tekstu.)

B. KONKRĒTI GROZĪJUMI

PREAMBULA

10) Otrajā apsvērumā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, un preambulas pēdējā apsvērumā vārdkopu “IR NOLĒMUŠI izveidot EIROPAS KOPIENU un tālab iecēluši” aizstāj ar vārdiem “IR IECĒLUŠI”.

KOPĪGI NOTEIKUMI

11) 1. un 2. pantu atceļ. Iekļauj šādu 1.a pantu:

“1.a pants

1. Šajā Līgumā noteikta Savienības darbības organizācija, kā arī tās kompetences jomas, kompetences piešķiršana un kompetenču īstenošanas noteikumi.

2. Šis Līgums un Līgums par Eiropas Savienību ir līgumi, kas ir Savienības pamatā. Šos divus līgumus, kuriem ir vienāds juridisks spēks, apzīmē ar vārdu “Līgumi”.”

KATEGORIJAS UN KOMPETENCES JOMAS

12) Iekļauj šādu jaunu sadaļu un šādu jaunu 2.a līdz 2.e pantu:

“I SADAĻA

KATEGORIJAS UN SAVIENĪBAS KOMPETENCES JOMAS

2.a pants

1. Ja Līgumos Savienībai ir piešķirta ekskluzīva kompetence kādā konkrētā jomā, tad veikt likumdošanas funkciju un pieņemt juridiski saistošus aktus drīkst tikai Savienība; dalībvalstis to var darīt pašas tikai tad, ja Savienība tās pilnvarojusi vai tas vajadzīgs Savienības pieņemto aktu īstenošanai.

2. Ja kādā konkrētā jomā Līgumos Savienībai ir piešķirta kompetence, kas ir kopīga ar dalībvalstīm, Savienība un dalībvalstis drīkst veikt likumdošanas funkciju un pieņemt juridiski saistošus aktus šajā jomā. Dalībvalstis īsteno savu kompetenci tiktāl, ciktāl Savienība nav īstenojusi savu kompetenci. Dalībvalstis atkal īsteno savu kompetenci tiktāl, ciktāl Savienība ir pārtraukusi īstenot savu kompetenci.

3. Dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas un nodarbinātības politiku atbilstīgi šajā Līgumā paredzētajiem pasākumiem, kuru nodrošināšana ir Savienības kompetencē.

4. Savienības kompetencē ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem noteikt un īstenot kopēju ārpolitiku un drošības politiku, tostarp pakāpeniski izstrādāt kopēju aizsardzības politiku.

5. Dažās jomās un apstākļos, kas noteikti Līgumos, Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, saskaņotu vai papildinātu dalībvalstu darbības, vienlaikus neaizstājot to kompetenci šajās jomās.

Juridiski saistoši akti, ko Savienība pieņēmusi, pamatojoties uz Līgumu noteikumiem, kuri attiecas uz šīm jomām, nevar būt par iemeslu dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanai.

6. Savienības kompetences īstenošanas apjomu un pasākumus nosaka Līgumu noteikumi, kas attiecas uz konkrēto jomu.

2.b pants

1. Savienībai ir ekskluzīva kompetence šādās jomās:

a) muitas savienība,

b) iekšējā tirgus darbībai nepieciešamo konkurences noteikumu izveidošana,

c) monetārā politika attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro,

d) jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku,

e) kopējā tirdzniecības politika.

2. Savienības ekskluzīvā kompetencē ir arī noslēgt starptautisku līgumu, ja tā slēgšana ir paredzēta Savienības leģislatīvajā aktā vai ja tas ir nepieciešams, lai ļautu Savienībai īstenot tās iekšējo kompetenci, vai tiktāl, ciktāl līguma slēgšana ietekmē Savienības kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu.

2.c pants

1. Savienība dala kompetenci ar dalībvalstīm, ja Līgumos tai piešķirta kompetence, kura neattiecas uz 2.b un 2.e pantā minētajām jomām.

2. Savienības un dalībvalstu dalītā kompetence attiecas galvenokārt uz šādām jomām:

a) iekšējais tirgus,

b) sociālā politika – šajā Līgumā noteiktajos aspektos,

c) ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija,

d) lauksaimniecība un zivsaimniecība, izņemot jūras bioloģisko resursu saglabāšanu,

e) vide,

f) patērētāju tiesību aizsardzība,

g) transports,

h) Eiropas komunikāciju tīkli,

i) enerģētika,

j) brīvības, drošības un tiesiskuma telpa,

k) kopīgie drošības apsvērumi sabiedrības veselības aizsardzības jautājumos attiecībā uz aspektiem, kas noteikti šajā Līgumā.

3. Savienības kompetencē ir darbību veikšana zinātniskās izpētes, tehnoloģiju attīstības un kosmosa jomā, jo īpaši, nosakot un īstenojot programmas, tomēr šīs kompetences īstenošana nedrīkst liegt dalībvalstīm īstenot savu kompetenci.

4. Attiecībā uz sadarbību attīstības jomā un humāno palīdzību Savienības kompetencē ir veikt darbības un vadīt kopēju politiku, tomēr minētās kompetences īstenošana nedrīkst liegt dalībvalstīm īstenot savu kompetenci.

2.d pants

1. Dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku Savienībā. Šajā sakarā Padome pieņem pasākumus, jo īpaši šīs politikas vispārīgās pamatnostādnes.

Uz tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, attiecas īpaši pasākumi.

2. Savienība pieņem pasākumus, lai nodrošinātu dalībvalstu nodarbinātības politikas koordināciju, jo īpaši, nosakot pamatnostādnes attiecībā uz šo politiku.

3. Savienība var uzņemties iniciatīvu, lai nodrošinātu dalībvalstu sociālās politikas koordināciju.

2.e pants

Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības. Eiropas līmenī šādas darbības attiecas uz:

a) cilvēku veselības aizsardzību un uzlabošanu,

b) rūpniecību,

c) kultūru,

d) tūrismu,

e) izglītību, arodmācībām, jaunatni un sportu,

f) civilo aizsardzību,

g) administratīvo sadarbību.”.

VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

13) Iekļauj šādu sadaļu un 2.f pantu:

“II SADAĻA

VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

2.f pants

Savienība nodrošina savu dažādo politiku un darbību savstarpēju konsekvenci, ņemot vērā savus mērķus un ievērojot kompetences piešķiršanas principu.”.

14) 3. panta 1. punktu atceļ. Tā 2. punkta tekstā vārdkopu “Veicot jebkuru šajā pantā minēto darbību” aizstāj ar vārdkopu “Veicot savas darbības”.

15) 4. panta tekstu pārceļ uz 97.b pantu. To groza, kā norādīts šā panta 85. punktā.

16) 5. pantu atceļ; to aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3.b pantu.

17) Iekļauj šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.”.

18) Iekļauj šādu 5.b pantu:

“5.b pants

Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.”.

19) 6. pantā tekstu “kas minētas 3. pantā,” svītro.

20) Iekļauj 6.a pantu, kurā pārņem 153. panta 2. punkta tekstu.

21) Iekļauj 6.b pantu, kurā pārņem tekstu no Protokola par dzīvnieku aizsardzību un labturību; pēc vārda “lauksaimniecības” iekļauj tekstu “, zivsaimniecības”, vārdu “pētniecības” aizstāj ar vārdkopu “pētniecības un tehnoloģiju attīstības un Kosmosa izpētes”, un vārdkopu “dzīvnieku labturības prasībām” aizstāj ar vārdkopu “dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām”.

22) 7. un 11.a pantu atceļ. Kā norādīts šā Līguma 1. panta 22. punktā un šā panta 278. punktā,

11. un 11.a pantu aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienību 10. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.a un 280.i pantu.

23) 12. panta tekstu pārceļ uz 16.d pantu.

24) 13. panta tekstu pārceļ uz 16.e pantu. To groza, kā norādīts šā panta 33. punktā.

25) 14. panta tekstu pārceļ uz 22.a pantu. To groza, kā norādīts šā panta 41. punktā.

26) 15. panta tekstu pārceļ uz 22.b pantu. To groza, kā norādīts šā panta 42. punktā.

a) panta sākumā tekstu “Neskarot 73., 86. un 87. panta” un, ņemot aizstāj ar tekstu

“Neskarot Līguma par Eiropas Savienību 3.a panta un šā Līguma 73., 86. un 87. panta”;

b) pirmā teikuma beigās tekstu “principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus.” aizstāj ar tekstu “– jo īpaši ekonomikas un finanšu – principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus.”;

c) pievieno šādu jaunu teikumu:

“Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz minētos principus un nosacījumus, neskarot dalībvalstu kompetenci atbilstīgi Līgumiem sniegt un finansēt šos pakalpojumus, kā arī panākt šo pakalpojumu izpildi.”.

28) Iekļauj 16.a pantu, kurā pārņem 255. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) pirms 1. punkta iekļauj tālāk minētos punktus, 1. punktu numurē kā 3. punktu, un 2. un

3. punkts kļūst par punkta daļām:

“1. Lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskas sabiedrības līdzdalību, Savienības iestādes un struktūras darbojas iespējami atklāti.

2. Eiropas Parlamenta sēdes ir atklātas, tāpat kā Padomes sēdes, kad tā izskata leģislatīva akta projektu un balso par to.”;

b) 1. punktā, ko numurē kā 3. punktu un kas kļūst par 3. punkta pirmo daļu, izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, kā arī tekstu “Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem” aizstāj ar tekstu “Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem, neatkarīgi no to veida” un vārdkopu “2. un 3. punktu” aizstāj ar vārdiem “šo punktu”;

c) 2. punktā, kas kļūst par 1. punkta, kuru numurē kā 3. punktu, otro daļu, pēc vārda “Padome” iekļauj tekstu “, pieņemot regulas,” un svītro vārdkopu “divos gados pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā”;

d) 3. punktā, kas kļūst par 1. punkta, kuru numurē kā 3. punktu, trešo daļu, vārdkopu “iepriekš minētā iestāde savā reglamentā paredz” aizstāj ar vārdkopu “iestāde nodrošina sava darba pārredzamību un paredz”, daļas beigās iekļauj vārdkopu “saskaņā ar otrajā daļā minētajām regulām” un pievieno šādas divas jaunas daļas:

“Šis pants attiecas uz Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Investīciju banku tikai tajos gadījumos, kad tās veic administratīvus pienākumus.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar otrajā daļā minētajā regulā paredzētiem nosacījumiem nodrošina to dokumentu publicēšanu, kas saistīti ar likumdošanas procedūrām.”.

29) Iekļauj 16.b pantu, kas aizstāj 286. pantu:

“16.b pants

1. Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz noteikumus par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz Savienības iestāžu un struktūru veikto personas datu apstrādi, kā arī personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis saistībā ar Savienības tiesību aktu darbības jomu, un noteikumus par šādu datu brīvu apriti. Šo noteikumu izpildi kontrolē neatkarīgas iestādes.

Noteikumi, ko pieņem, pamatojoties uz šo pantu, neskar īpašos noteikumus, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienību 25.a pantā.”.

30) Iekļauj šādu 16.c pantu:

“16.c pants

1. Savienība respektē un neskar baznīcu un reliģisko organizāciju vai apvienību statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.

2. Savienība tāpat ievēro filozofisko un nekonfesionālo organizāciju statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.

3. Atzīstot to identitāti un īpašo ieguldījumu, Savienība uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar šīm baznīcām un organizācijām.”.

DISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS UN PILSONĪBA

31) Otrās daļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu – “DISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS UN SAVIENĪBAS PILSONĪBA”.

32) Iekļauj 16.d pantu, kura pārņem 12. panta tekstu.

33) Iekļauj 16.e pantu, kurā pārņem 13. panta tekstu; 2. punktā tekstu “gadījumos, kad nolūkā atbalstīt dalībvalstu rīcību, kas vērsta uz 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, Padome paredz Kopienas veicināšanas pasākumus” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlaments un Padome, lai atbalstītu dalībvalstu rīcību, kas vērsta uz 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt pamatprincipus Kopienas veicināšanas pasākumiem” un svītro minētā punkta pēdējo teikuma daļu “, Padome pieņem lēmumus saskaņā ar 251. pantā paredzēto procedūru”.

a) 1. punktā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu;

b) 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi. Tiem, cita starpā, ir:

a) tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā;

b) tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā attiecīgās valsts pilsoņiem;

c) tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras pilsoņi viņi ir, uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem;

d) tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā, rakstīt Eiropas ombudam un Savienības iestādēm un padomdevējām struktūrām jebkurā no Līgumu valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā.

Šīs tiesības īsteno saskaņā ar nosacījumiem un ierobežojumiem, ko nosaka Līgumos un ar to īstenošanai paredzētajiem pasākumiem.”.

35) 18. pantu groza šādi:

a) 2. punktā vārdkopu “Padome var pieņemt” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt” un pēdējo teikumu svītro;

b) 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Tādā pašā nolūkā, kā minēts 1. punktā, ja vien Līgumos nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru var paredzēt pasākumus par sociālo nodrošinājumu vai sociālo aizsardzību. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.”.

36) 20. pantā vārdkopu “savstarpēji nosaka vajadzīgos noteikumus un” aizstāj ar vārdkopu “pieņem atbilstīgus pasākumus un”. Iekļauj šādu jaunu daļu:

“Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc apriešanās ar Eiropas Parlamentu var pieņemt direktīvas, ar ko nosaka koordinācijas un sadarbības pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu šādu aizsardzību.”.

37) 21. pantā iekļauj šādu jaunu pirmo daļu:

“Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz noteikumus procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 8.b panta nozīmē, tostarp nosaka minimālo dalībvalstu skaitu, kas tiem jāpārstāv.”.

38) 22. panta otrajā daļā tekstu “šajā Līguma daļā noteiktās tiesības; šos noteikumus Padome iesaka dalībvalstīm pieņemt saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.” aizstāj ar tekstu “šā Līguma 17. panta 2. punktā minētās tiesības. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos ir apstiprinājušas dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.”.

39) Trešās daļas virsrakstā pēc vārdu “POLITIKA” aizstāj ar vārdkopu “IEKŠPOLITIKA UN RĪCĪBA”.

IEKŠĒJAIS TIRGUS

40) Trešās daļas sākumā iekļauj I sadaļu ar virsrakstu “IEKŠĒJAIS TIRGUS”.

41) Iekļauj 22.a pantu, kurā pārņem 14. panta tekstu. 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu vai nodrošinātu tā darbību saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem.”.

42) Iekļauj 22.b pantu, kurā pārņem 15. panta tekstu. Pirmajā daļā vārdkopu “iekšējā tirgus izveides laikā” aizstāj ar vārdkopu “, lai izveidotu iekšējo tirgu”.

43) I sadaļa – par preču brīvu apriti – kļūst par I.a sadaļu.

44) 23. panta 1. punktā vārdkopu “pamats ir muitas savienība” aizstāj ar vārdkopu “ietver muitas savienību”.

45) Pēc 27. panta iekļauj 1.a nodaļu ar virsrakstu “SADARBĪBA MUITAS JOMĀ” un iekļauj

27.a pantu, kurā pārņem 135. panta tekstu; šā 135. panta pēdējo teikumu svītro.

LAUKSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA

46) II sadaļas virsrakstā pievieno vārdus “UN ZIVSAIMNIECĪBA”.

47) 32. pantu groza šādi:

a) 1. punktā iekļauj šādu jaunu pirmo daļu –

“1. Savienība nosaka un īsteno kopīgu lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku.”, un šā punkta pašreizējais teksts kļūst par punkta otro daļu.

Otrās daļas pirmajā teikumā pēc vārda “lauksaimniecību” iekļauj vārdu “, zivsaimniecību” un daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Atsauces uz kopējo lauksaimniecības politiku vai lauksaimniecību, kā arī apzīmējumu “lauksaimniecisks” attiecina arī uz zivsaimniecību, ievērojot šīs nozares specifiskās īpatnības.”;

b) 2. punktā vārdkopu “lai izveidotu kopējo tirgu” aizstāj ar vārdkopu “lai izveidotu kopējo tirgu un lai nodrošinātu tā darbību”;

c) 3. punktā vārdus “šā Līguma” svītro.

48) 36. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā vārdu “noteikusi” aizstāj ar vārdkopu “noteicis Eiropas Parlaments” un svītro tekstu “un 3.”;

b) otrajā daļā ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu – “Padome pēc Komisijas priekšlikuma var atļaut piešķirt atbalstu:”.

49) 37. pantu groza šādi:

a) 1. punktu svītro;

b) 2. punktu numurē kā 1. punktu; tekstu “Komisija, ņēmusi vērā 1. punktā paredzētās konferences darbu un apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, divos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, iesniedz priekšlikumus” aizstāj ar vārdkopu “Komisija iesniedz priekšlikumus”, kā arī svītro trešo daļu;

c) iekļauj šādu jaunu 2. un 3. punktu, atbilstīgi mainot turpmāko punktu numerāciju:

“2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kas paredzēta 34. panta 1. punktā, kā arī citus noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.

3. Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par cenu, nodevu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu, kā arī par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.”;

d) 3. punkta, ko numurē kā 4. punktu, ievadteikumā tekstu “Padome saskaņā ar 2. punktu, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var aizstāt valstu tirgus organizācijas” aizstāj ar vārdkopu “Valstu tirgus organizācijas saskaņā ar 2. punktu var aizstāt”;

e) 4. punkta, ko numurē kā 5. punktu, pirmajā teikuma daļā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.

DARBA ŲĒMĒJU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

50) 39. panta 3. punkta d) apakšpunktā svītro vārdu “īstenošanas”.

51) 42. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā tekstu “migrējošiem darba ņēmējiem un personām, kas ir viņu apgādībā:” aizstāj ar tekstu “algotiem vai pašnodarbinātiem migrējošiem darba ņēmējiem un viņu apgādājamiem:”;

b) pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja kāds Padomes loceklis paziņo, ka 1. punktā minētais leģislatīva akta projekts varētu ietekmēt viņa valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas būtiskus aspektus, jo īpaši tās piemērošanas jomu, izmaksas vai finanšu struktūru, vai varētu ietekmēt minētās sistēmas finansiālo līdzsvaru, tas var pieprasīt šo jautājumu nodot Eiropadomei. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas:

a) projektu atdod atpakaļ Padomei, kas izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu, vai

b) nepieņem lēmumu vai pieprasa Komisijai, lai tā iesniedz jaunu priekšlikumu; šādā

gadījumā uzskata, ka sākotnēji piedāvātais akts nav pieņemts.”.

TIESĪBAS VEIKT UZŲĒMĒJDARBĪBU

52) 44. panta 2. punkta pirmās daļas sākumā pievieno tekstu “Eiropas Parlaments,”.

53) 45. panta otrajā daļā vārdkopu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var”.

54) 47. pantu groza šādi:

a) 1. punkta beigās pievieno šādu tekstu – “, kā arī normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju dalībvalstīs saistībā ar darbību sākšanu un izvēršanu kā pašnodarbinātām personām.”;

b) 2. punktu svītro, un 3. punktu numurē kā 2. punktu; kā arī izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.

55) Iekļauj 48.a pantu, kurā pārņem 294. panta tekstu.

PAKALPOJUMI

56) 49. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā vārdus “Kopienas valstī” aizstāj ar vārdu “dalībvalstī”;

b) otrajā daļā tekstu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, šo nodaļu var attiecināt” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru šo nodaļu var attiecināt”.

57) 50. panta trešajā daļā vārdu “valstī” aizstāj ar vārdu “dalībvalstī” un izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.

58) 52. panta pirmajā punktā tekstu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlaments un Padome – ar kvalificētu balsu vairākumu – saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, pieņem”.

59) 53. pantā vārdkopu “apliecina gatavību liberalizēt” aizstāj ar vārdiem “tiecas liberalizēt”.

KAPITĀLS

60) 57. panta 2. punktā vārdkopu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var paredzēt pasākumus” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem pasākumus” un 2. punkta pēdējais teikums kļūst par šādu 3. punktu:

“3. Atkāpjoties no 2. punkta, pasākumus, kas Kopienas tiesībās ierobežo liberalizāciju kapitāla apritē starp dalībvalstīm un trešām valstīm, var paredzēt tikai Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un pieņemot vienprātīgu lēmumu.”.

61) 58. pantā pievieno šādu jaunu 4. punktu:

“4. Ja nav noteikts neviens pasākums, piemērojot 57. panta 3. punktu, Komisija vai, ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu trīs mēnešu laikā no attiecīgās dalībvalsts iesnieguma, Padome var pieņemt lēmumu, kas nosaka to, ka ierobežojoši nodokļu pasākumi, kurus dalībvalstis noteikušas attiecībā uz vienu vai vairākām trešām valstīm, ir jāuzskata par atbilstīgiem Līgumiem tiktāl, ciktāl tos pamato atbilstība kādam no Savienības mērķiem un ciktāl tie saskan ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Padome pieņem lēmumu vienprātīgi pēc kādas dalībvalsts pieteikuma saņemšanas.”.

62) 60. pants kļūst par 61.h pantu. To groza, kā norādīts šā panta 64. punktā.

BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPA

63) Ar IV sadaļu “BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPA” aizstāj IV sadaļu par vīzu politiku, patvērumu politiku, imigrācijas politiku un citu politiku, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos. Šajā sadaļā ir šādas nodaļas:

1. nodaļa: Vispārēji noteikumi

2. nodaļa: Robežkontroles, patvēruma un imigrācijas politika

3. nodaļa: Tiesu iestāžu sadarbība civillietās

4. nodaļa: Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

5. nodaļa: Policijas sadarbība

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

64) 61. pantu aizstāj ar tālāk minēto 1. nodaļu un 61. līdz 61.i pantu. 61. pants aizstāj arī pašreizējā Līguma par Eiropas Savienības darbību 29. pantu, 61.d pants aizstāj minētā Līguma

36. pantu, 61.e pants aizstāj Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 64. panta 1. punktu un pašreizējā Līguma par Eiropas Savienības darbību 33. pantu, 61.g pants aizstāj Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 66. pantu un 61.h pantā pārņem minētā Līguma 60. pantu, kā norādīts šā Līguma 2. panta 62. punktā:

“1. NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

61. pants

1. Savienība veido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ievērojot pamattiesības un dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas.

2. Tā nodrošina to, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām, un izstrādā uz dalībvalstu solidaritāti balstītu kopēju patvēruma, imigrācijas un ārējo robežu kontroles politiku, kas ir taisnīga attiecībā pret trešo valstu pilsoņiem. Piemērojot šo sadaļu, bezvalstniekus pielīdzina trešo valstu pilsoņiem.

3. Savienība cenšas nodrošināt augstu drošības līmeni ar noziedzības, rasisma un ksenofobijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem, ar koordinācijas un sadarbības pasākumiem starp policiju un tiesu iestādēm, un citām kompetentām iestādēm, kā arī ar nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās un, vajadzības gadījumā, ar krimināllikumu tuvināšanu.

4. Savienība veicina tiesu iestāžu pieejamību, jo īpaši, piemērojot tiesas nolēmumu un

ārpustiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu civillietās.

61.a pants

Eiropadome nosaka likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

61.b pants

Valstu parlamenti nodrošina to, lai priekšlikumi un likumdošanas iniciatīvas, kas iesniegtas saskaņā ar 4. un 5. nodaļu, būtu atbilstīgas subsidiaritātes principam saskaņā ar Protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.

61.c pants

Neskarot 226., 227. un 228. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pasākumus, kuros nosaka kārtību, kādā dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju objektīvi un neitrāli izvērtē to, kā dalībvalstu iestādes īsteno šajā sadaļā minēto Savienības politiku, jo īpaši, lai veicinātu savstarpējas atzīšanas principa pilnīgu piemērošanu. Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus informē par izvērtēšanas saturu un rezultātiem.

61.d pants

Padomē izveido pastāvīgo komiteju, lai Savienībā nodrošinātu operatīvas sadarbības veicināšanu un stiprināšanu iekšējās drošības jautājumos. Neskarot 207. pantu, tā veicina dalībvalstu kompetento iestāžu rīcības koordinēšanu. Šīs komitejas darbā var iesaistīties Savienības attiecīgo struktūru pārstāvji. Par šo darbu ziņo Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem.

61.e pants

Šī nodaļa neiespaido to dalībvalstu pienākumu izpildi, kas attiecas uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu.

61.f pants

Dalībvalstīm ir iespēja uz pašu atbildību izvēlēties tādas savstarpējas sadarbības un koordinācijas formas, kādas tās uzskata par piemērotām sadarbībai starp kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm, kas atbild par valsts drošību.

61.g pants

Padome paredz pasākumus, lai nodrošinātu administratīvu sadarbību starp dalībvalstu attiecīgām struktūrvienībām jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa, kā arī starp šīm struktūrvienībām un Komisiju. Tā pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ievērojot

61.i pantu, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

61.h pants

Ja tas vajadzīgs, lai sasniegtu 61. pantā izklāstītos mērķus attiecībā uz terorisma un ar to saistītu darbību novēršanu un apkarošanu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz administratīvu pasākumu sistēmu kapitāla apritei un maksājumiem, piemēram, fizisku vai juridisku personu, grupu vai nevalstisku subjektu īpašumā vai valdījumā esošu līdzekļu, finanšu aktīvu vai ekonomiskā guvuma iesaldēšanu.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus, lai īstenotu pirmajā daļā minēto sistēmu.

Tiesību akti, kas minēti šajā pantā, ietver nepieciešamos noteikumus par tiesiskajām garantijām.

61.i pants

4. un 5. nodaļā minētos aktus, kā arī 61.g pantā minētos pasākumus, kas nodrošina administratīvo sadarbību šajās nodaļās minētajās jomās, paredz:

a) pēc Komisijas priekšlikuma vai

b) pēc ceturtās daļas dalībvalstu iniciatīvas.”.

ROBEŽKONTROLE, PATVĒRUMS UN IMIGRĀCIJA

65) 62. līdz 64. pantu aizstāj ar tālāk minēto 2. nodaļu un 62. līdz 63.b pantu. 62. pants aizstāj

62. xxxxx, 63. panta 1. un 2. punkts aizstāj 63. panta 1. un 2. punktu, 63. panta 3. punkts aizstāj 64. panta 2. punktu un 63.a pants aizstāj 63. panta 3. un 4. punktu:

“2. NODAĻA

ROBEŽKONTROLES, PATVĒRUMA UN IMIGRĀCIJAS POLITIKA

62. pants

1. Savienība veido politiku, lai:

a) nodrošinātu, ka personām, šķērsojot iekšējās robežas, neveic nekādu kontroli neatkarīgi no to pilsonības;

b) veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību;

c) pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par:

a) kopēju vīzu un citu īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku;

b) kontroli, kādu veic attiecībā uz personām, kas šķērso ārējās robežas;

c) nosacījumiem, ar kādiem trešo valstu pilsoņiem ir īslaicīga ceļošanas brīvība Savienības teritorijā;

d) jebkādiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu;

e) to, lai, šķērsojot iekšējās robežas, netiktu veikta nekāda personu kontrole neatkarīgi no to pilsonības.

3. Ja Savienības pasākumi izrādās nepieciešami, lai veicinātu 17. panta 2. punkta

a) apakšpunktā minēto tiesību īstenošanu, un ja vien Līgumos nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras, Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt noteikumus par pasēm, personu apliecībām, uzturēšanās atļaujām vai līdzīgiem dokumentiem. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu lēmumu pieņem vienprātīgi.

4. Šis pants neietekmē dalībvalstu kompetenci, nosakot savas ģeogrāfiskās robežas saskaņā ar starptautiskām tiesību normām.

63. pants

1. Savienība īsteno kopēju patvēruma, papildu aizsardzības un pagaidu aizsardzības politiku, lai varētu piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa starptautisku aizsardzību, un nodrošinātu atbilstību neizraidīšanas principam. Šai politikai jābūt saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu un 1967. gada

31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu, kā arī ar citiem ar to saistītiem līgumiem.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kuru veido:

a) vienots patvēruma statuss trešo valstu pilsoņiem, kas ir derīgs visā Savienībā;

b) vienots papildu aizsardzības statuss trešo valstu pilsoņiem, kuriem, neiegūstot Eiropas patvērumu, ir nepieciešama starptautiska aizsardzība;

c) kopēja pagaidu aizsardzības sistēma pārvietotām personām to liela pieplūduma gadījumā;

d) kopīgas procedūras vienota patvēruma vai papildu aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai;

e) kritēriji un mehānismi, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma vai papildu aizsardzības pieteikuma izskatīšanu;

f) standarti attiecībā uz patvēruma vai papildu aizsardzības pieprasītāju uzņemšanas nosacījumiem;

g) partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm nolūkā regulēt to cilvēku pieplūdumu, kuri pieprasa patvērumu vai papildu aizsardzību, vai pagaidu aizsardzību.

3. Ja viena vai vairākas dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu pilsoņu pieplūdums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu labā. Padome lemj, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.

63.a pants

1. Savienība īsteno kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmas vadību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, un novērst nelikumīgu ieceļošanu un cilvēku tirdzniecību, kā arī paredzēt pastiprinātus pasākumus to apkarošanai.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus šādās jomās:

a) ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, kā arī dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru standarti, tostarp ģimeņu atkalapvienošanās nolūkā;

b) to trešo valstu pilsoņu tiesību noteikšana, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, ietverot nosacījumus, kas attiecas uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību citās dalībvalstīs;

c) nelikumīga ieceļošana un neatļauta uzturēšanās, tostarp to personu izraidīšana un brīvprātīga izceļošana, kuras uzturas nelikumīgi;

d) cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības apkarošana.

3. Savienība var noslēgt atpakaļuzņemšanas līgumus ar trešām valstīm, paredzot to trešo valstu pilsoņu atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstīs, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem kādā no dalībvalstīm.

4. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus, ar kuriem veicina un atbalsta dalībvalstu rīcību, kuras mērķis ir veicināt to trešo valstu pilsoņu integrāciju, kuri likumīgi uzturas to teritorijā, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

5. Šis pants neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt uzņemšanas apjomu trešo valstu pilsoņiem, kuri to teritorijā ierodas no trešām valstīm, lai meklētu darbu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir algoti vai pašnodarbināti.

63.b pants

Uz šajā nodaļā izklāstīto Savienības politiku un tās īstenošanu attiecas solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma princips dalībvalstu starpā. Ja nepieciešams, Savienības aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo nodaļu, iekļauj atbilstīgus pasākumus, lai šis princips stātos spēkā.”.

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA CIVILLIETĀS

66) 65. pantu aizstāj ar šādu 3. nodaļu un 65. pantu:

“3. NODAĻA

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA CIVILLIETĀS

65. pants

1. Savienība izvērš tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, pamatojoties uz tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu. Šāda sadarbība var ietvert pasākumus dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanai.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un jo īpaši tad, kad tas nepieciešams iekšējā tirgus pienācīgai darbībai, paredz pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt:

a) tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi dalībvalstu starpā;

b) tiesas un ārpustiesas dokumentu pārrobežu izsniegšanu;

c) dalībvalstu piemērojamo tiesību saderību kolīziju normu un jurisdikcijas jautājumos;

d) sadarbību pierādījumu iegūšanā;

e) tiesu iestāžu efektīvu pieejamību;

f) šķēršļu likvidēšanu civillietu pienācīgai izskatīšanai, vajadzības gadījumā sekmējot dalībvalstīs piemērojamo civilprocesuālo normu saderību;

g) alternatīvu strīdu izšķiršanas metožu izstrādi;

h) atbalstu tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku mācībām.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, pasākumus, kas attiecas uz tiem ģimenes tiesību aspektiem, kuriem ir pārrobežu ietekme, nosaka Padome, pieņemot lēmumu saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka tos ģimenes tiesību aspektus, kuriem ir pārrobežu ietekme, uz kuriem var attiekties tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar parastu likumdošanas procedūru. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.

Otrajā daļā minēto priekšlikumu dara zināmu valstu parlamentiem. Ja kāds valsts parlaments sešu mēnešu laikā pēc šādas paziņošanas iebilst pret minēto priekšlikumu, lēmumu nepieņem. Ja pret priekšlikumu neviens neiebilst, Padome var pieņemt minēto lēmumu.”.

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA KRIMINĀLLIETĀS

67) 66. pantu aizstāj ar 61.g pantu, kā norādīts šā panta 64. punktā, un 67. līdz 69. pantu atceļ. Iekļauj tālāk minēto 4. nodaļu un 69.a līdz 69.e pantu. 69.a, 69.b un 69.d pants aizstāj pašreizējo Līguma par Eiropas Savienību 31. pantu, kā izklāstīts šā Līguma 1. panta 51. punktā:

“4. NODAĻA

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA KRIMINĀLLIETĀS

69.a pants

1. Savienībā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās pamatojas uz tiesas spriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, un tā ietver dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu jomās, kas minētas 2. punktā un 69.b pantā.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus, lai

a) ieviestu noteikumus un procedūras, kuru mērķis ir visu veidu spriedumu un tiesas lēmumu atzīšana visā Savienībā,

b) novērstu un atrisinātu jurisdikcijas kolīzijas dalībvalstu starpā,

c) veicinātu tiesu iestāžu un tiesu personāla mācības,

d) dalībvalstu tiesu iestāžu un līdzvērtīgu iestāžu starpā atvieglotu sadarbību saistībā ar kriminālprocesu un lēmumu izpildi.

2. Tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai veicinātu tiesas spriedumu un lēmumu savstarpēju atzīšanu, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kam ir pārrobežu aspekts, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var noteikt minimālos noteikumus. Šādos noteikumos ņem vērā dalībvalstu tiesību tradīciju un tiesību sistēmu atšķirības.

Šie noteikumi attiecas uz:

a) pierādījumu savstarpēju pieņemamību dalībvalstu starpā,

b) personas tiesībām kriminālprocesā,

c) nozieguma upuru tiesībām,

d) jebkādiem citiem īpašiem kriminālprocesa aspektiem, ko Padome iepriekš precizējusi ar lēmumu. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome šādu lēmumu pieņem vienprātīgi.

Šajā punktā minēto minimālo noteikumu pieņemšana neliedz dalībvalstīm paturēt spēkā vai ieviest augstāku personas tiesību aizsardzības līmeni.

3. Ja kāds Padomes loceklis uzskata, ka 2. punktā minētais direktīvas projekts varētu ietekmēt viņa valsts krimināltiesību sistēmas pamataspektus, viņš var pieprasīt, lai šo direktīvas projektu izskata Eiropadomē. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei, kura izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo direktīvas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka atļauja turpināt ciešāku sadarbību, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā un šā Līguma

280.d panta 1. punktā, ir piešķirta, un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

69.b pants

1. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi.

Tās ir šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība.

Pamatojoties uz noziedzības attīstību, Padome var pieņemt lēmumu, precizējot citas noziegumu jomas, kuras atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi.

2. Ja dalībvalstu krimināltiesisko normatīvo aktu tuvināšana izrādās būtiska, lai nodrošinātu Savienības politikas efektīvu īstenošanu jomā, kurai tikuši piemēroti saskaņošanas pasākumi, direktīvās var paredzēt noteikumu minimumu attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu attiecīgajā jomā. Neskarot 61.i pantu, šādas direktīvas pieņem ar to pašu procedūru, kāda ievērota, pieņemot attiecīgos saskaņošanas pasākumus.

3. Ja kāds Padomes loceklis uzskata, ka 1. un 2. punktā minētais direktīvas projekts varētu ietekmēt viņa valsts krimināltiesību sistēmas pamataspektus, viņš var pieprasīt, lai projektu izskatītu Eiropadome. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome četru mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei, kura izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo direktīvas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka atļauja turpināt ciešāku sadarbību, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā un šā Līguma

280.d panta 1. punktā, ir piešķirta, un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

69.c pants

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu dalībvalstu rīcību noziedzīgu nodarījumu novēršanas jomā, neiekļaujot šādos pasākumos dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu.

69.d pants

1. Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropola veiktajām darbībām un sniegto informāciju.

Šajā sakarā Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka Eurojust struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus. Šie uzdevumi var būt:

a) sākt izmeklēšanu, kā arī ierosināt sākt kriminālvajāšanu, ko veic kompetentas valsts iestādes, jo īpaši saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem pret Savienības finansiālajām interesēm,

b) koordinēt a) punktā minēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

c) stiprināt tiesu iestāžu sadarbību, tostarp risinot jurisdikcijas strīdus un cieši sadarbojoties ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu.

Šādās regulās arī nosaka kārtību, kādā Eurojust darbību izvērtēšanā iesaista Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus.

2. Neskarot 69.i pantu, 1. punktā minētajai kriminālvajāšanai nepieciešamās procesuālās darbības veic valstu kompetentās amatpersonas.

69.e pants

1. Lai apkarotu noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses, Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, var no Eurojust izveidot Eiropas Prokuratūru. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem vienprātīgu lēmumu.

Ja nav panākta vienprātība, dalībvalstu grupa no vismaz 9 dalībvalstīm var pieprasīt, lai regulas projekts tiktu nodots izskatīšanai Eiropadomē. Šādā gadījumā procedūru Padomē aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei pieņemšanai.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo regulas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta

2. punktā un šā Līguma 280.d panta 1. punktā minēto atļauju īstenot ciešāku sadarbību uzskata par piešķirtu un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

2. Eiropas Prokuratūra ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesāšanu, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eiropolu, attiecībā uz tiem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus pret Savienības finansiālajām interesēm, kā noteikts 1. punktā paredzētajā regulā, kā arī attiecībā uz šo noziegumu līdzdalībniekiem. Tā veic prokurora funkcijas dalībvalstu kompetentās tiesās saistībā ar šādiem nodarījumiem.

3. Regulā, kas minēta 1. punktā, nosaka vispārējos noteikumus, kas piemērojami Eiropas Prokuratūrai, tās darbības nosacījumus, reglamentu, pierādījumu pieņemamības noteikumus, kā arī noteikumus, kas jāpiemēro, pārskatot tiesā procesuālos pasākumus, ko tā veikusi saskaņā ar savām funkcijām.

4. Eiropadome var tajā pašā laikā vai vēlāk pieņemt lēmumu, izdarot grozījumus

1. punktā, lai paplašinātu Eiropas Prokuratūras pilnvaras, tajās iekļaujot smagus noziegumus ar pārrobežu aspektu un izdarot atbilstīgos grozījumus 2. pantā attiecībā uz tiem, kuri izdarījuši nodarījumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, kā arī attiecībā uz šo noziegumu līdzdalībniekiem. Eiropadome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas un pēc apspriešanās ar Komisiju.”.

POLICIJAS SADARBĪBA

68) Iekļauj šādu 5. nodaļu un 69.f, 69.g un 69.h pantu. 69.f un 69.g pants aizstāj pašreizējo Līguma par Eiropas Savienību 30. pantu un 69.h pants aizstāj minētā Līguma 32. pantu, kā izklāstīts šā Līguma 1. panta 51. punktā

“5. NODAĻA POLICIJAS SADARBĪBA

69.f pants

1. Savienība attīsta policijas sadarbību, iesaistot visas dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp policiju, muitas iestādes un citas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, kas specializējas noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus par:

a) attiecīgas informācijas vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi un apmaiņu,

b) atbalstu personāla mācībām un sadarbībai personāla apmaiņas, iekārtu un noziegumu atklāšanas izpētes jomā,

c) īpašu izmeklēšanas metožu kopīgu izvērtēšanu attiecībā uz organizētās noziedzības smago formu atklāšanu.

3. Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus attiecībā uz operatīvo sadarbību šajā pantā minēto iestāžu starpā. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.

Ja nav panākta vienprātība, dalībvalstu grupa no vismaz 9 dalībvalstīm var pieprasīt, lai pasākumu projekts tiktu nodots izskatīšanai Eiropadomē. Šādā gadījumā procedūru Padomē aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei pieņemšanai.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo pasākumu projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta

2. punktā un šā Līguma 280.d panta 1. punktā minēto atļauju īstenot ciešāku sadarbību uzskata par piešķirtu un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

Otrajā un trešajā daļā paredzēto īpašo procedūru nepiemēro aktiem, ar kuriem pilnveido

Šengenas acquis.

69.g pants

1. Eiropola uzdevums ir atbalstīt un stiprināt dalībvalstu policijas iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbību un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot smagus noziegumus, kas skar vismaz divas dalībvalstis, terorismu un tāda veida noziegumus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika.

2. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka Eiropola struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus. Šie uzdevumi var būt:

a) vākt, uzglabāt, apstrādāt, analizēt informāciju un apmainīties ar informāciju, ko sniedz dalībvalstu iestādes vai trešās valstis vai struktūras;

b) koordinēt, organizēt un īstenot izmeklēšanas un operatīvās darbības, ko veic kopīgi ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai apvienotās izmeklēšanas vienībās, vajadzības gadījumā saziņā ar Eurojust.

Šajās regulās nosaka arī kārtību Eiropola darbību pārraudzībai, ko Eiropas Parlaments veic kopā ar valstu parlamentiem.

3. Jebkura rīcība Eiropolam jāveic, sazinoties un vienojoties ar to dalībvalstu iestādēm, uz kuru teritoriju šī rīcība attiecas. Piespiedu līdzekļu piemērošana ir vienīgi valstu kompetento iestāžu ziņā.

69.h pants

Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru paredz nosacījumus un ierobežojumus, ar kādiem 69.a un 69.f pantā minētās kompetentās iestādes var veikt darbības citas dalībvalsts teritorijā, sazinoties un vienojoties ar šīs valsts iestādēm. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.”.

TRANSPORTS

69) 70. pantā vārdus “šā Līguma” aizstāj ar vārdu “Līgumu”, kā arī svītro vārdu “dalībvalstis”.

70) 71. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Paredzot 1. punktā minētos pasākumus, ņem vērā gadījumus, kuros to piemērošana varētu nopietni ietekmēt dzīves līmeni un nodarbinātību atsevišķos reģionos, kā arī transportlīdzekļu ekspluatāciju.”.

71) 72. panta sākumā vārdkopu “bez Padomes vienprātīga apstiprinājuma” aizstāj ar tekstu “, ja Padome vienprātīgi neparedz pasākumu, ar ko piešķir atkāpi,”.

72) 75. pantu groza šādi:

a) 1. punktā vārdu “likvidē” aizstāj ar vārdu “aizliedz”;

b) 2. punktā vārdu “Padomei” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlamentam un Padomei”;

c) 3. punkta pirmajā daļā vārdkopu “Ekonomikas un sociālo lietu komiteju” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju”.

73) 78. pantam pievieno šādu teikumu:

“Piecus gadus pēc tam, kad spēkā stājies Lisabonas Līgums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu, ar ko atceļ šo pantu.”.

74) 79. pantā svītro vārdkopu “neskarot Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pilnvaras”.

75) 80. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu un gaisa transportu. Tie pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.”.

KONKURENCES NOTEIKUMI

76) 85. pantam pievieno šādu jaunu 3. punktu:

“3. Komisija var pieņemt regulas saistībā ar vienošanās kategorijām, attiecībā uz kurām Padome ir pieņēmusi regulas vai direktīvas, ievērojot 83. panta 2. punkta b) apakšpunktu.”.

77) 87. pantu groza šādi:

a) 2. punkta c) apakšpunkta beigās pievieno šādu teikumu:

“Piecus gadus pēc tam, kad spēkā stājies Lisabonas Līgums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu, ar ko atceļ šo pantu.”;

b) 3. punkta a) apakšpunkta beigās pievieno šādu tekstu: “, un 299. pantā minētajos reģionos, ņemot vērā to strukturālo, sociālo un ekonomisko stāvokli”.

78) 88. pantam pievieno šādu jaunu 4. punktu:

“4. Komisija var pieņemt regulas saistībā ar valsts atbalsta kategorijām, ko Padome saskaņā ar 89. pantu ir paredzējusi atbrīvot no šā panta 3. punktā paredzētās procedūras.”.

FISKĀLIE NOTEIKUMI

79) 93. panta beigās svītro vārdkopu “14. pantā noteiktajā termiņā” un teikuma beigās iekļauj vārdkopu “un novērstu konkurences izkropļojumus.”.

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

80) 94. pantu un 95. pantu samaina vietām. 94. pantu numurē kā 95. pantu, un 95. pantu numurē kā 94. pantu.

81) 95. xxxxx, ko numurē kā 94. xxxxx, xxxxx xxxx:

a) 1. punkta sākumā svītro vārdkopu “Atkāpjoties no 94. panta un”;

b) 4. punkta sākumā teikuma daļu “Ja pēc tam, kad Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu,” aizstāj ar teikuma daļu “Ja pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome, tikai Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu,”;

c) 5. punkta sākumā teikuma daļu “Turklāt, neskarot 4. punktu, ja pēc tam, kad Padome vai Komisija paredzējusi saskaņošanas pasākumu” aizstāj ar teikuma daļu “Turklāt, neskarot

4. punktu, ja pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome, tikai Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu,”;

d) 10. punktā vārdu “Kopiena” aizstāj ar vārdu “Savienība”.

82) 94. pantā, ko numurē kā 95. pantu, panta sākumā iekļauj tekstu “Neskarot 94. pantu,”.

83) 96. panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdkopu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu izdod” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem”. Otro teikumu aizstāj ar teikumu “Var noteikt jebkādus citus piemērotus pasākumus, kas paredzēti Līgumos.”.

INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS

84) Iekļauj šādu jaunu 97.a pantu, kas kļūst par VI sadaļas pēdējo pantu:

“97.a pants

Veidojot iekšējo tirgu vai nodrošinot tā darbību, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, ar ko ieviest Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību apliecinošus dokumentus, kuri nodrošinātu vienotu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību visā Savienībā, un centralizētas atļauju piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtības izveidei visā Savienībā.

Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, paredz valodas noteikumus, kas attiecas uz minētajiem Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.”.

EKONOMIKAS POLITIKA UN MONETĀRĀ POLITIKA

85) Iekļauj 97.b pantu, kas kļūst par VII sadaļas pirmo pantu un kurā pārņem ar 4. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) 1. punktā svītro vārdkopu “un tajā ietverto grafiku”;

b) 2. punktā tekstu “Līdztekus iepriekšminētajam, kā arī saskaņā ar šo Līgumu un tajā ietverto grafiku un procedūrām, šīs darbības paredz arī neatsaucami fiksēt valūtas kursus, lai varētu ieviest vienotu valūtu – Eiropas valūtas vienību (ECU),” aizstāj ar tekstu “Līdztekus iepriekš minētajam, kā arī saskaņā ar Līgumos paredzētajām procedūrām, šīs darbības paredz arī ieviest vienotu valūtu, euro”.

86) 99. pantu groza šādi:

a) 4. punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādiem diviem teikumiem:

“Ja, īstenojot 3. punktā minēto procedūru, atklājas, ka dalībvalsts ekonomikas politika nesaskan ar 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm vai traucē pareizi darboties Savienības ekonomiskajai un monetārajai savienībai, Komisija attiecīgai dalībvalstij var izteikt brīdinājumu. Pēc Komisijas ieteikuma vajadzīgos ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij var izteikt Padome.”;

b) 4. punkta otro daļu numurē kā 5. punktu, un pašreizējo 5. punktu numurē kā 6. punktu;

c) 4. punktā iekļauj šādas divas jaunas daļas:

“Piemērojot šo punktu, Padome pieņem lēmumu, neņemot vērā attiecīgās dalībvalsts Padomes locekļa balsojumu.

Pārējo Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta

3. punkta a) apakšpunktu.”;

d) 5. punktā, ko numurē kā 6. punktu, tekstu “Padome saskaņā ar 252. pantā minēto procedūru var pieņemt” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt” un vārdus “šā panta” svītro.

DAŽU ENERĢĒTIKAS RAŽOJUMU APGĀDES GRŪTĪBAS

87) 100. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Neskarot citas Līgumos paredzētās procedūras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, var lemt par ekonomikas situācijai piemērotiem pasākumiem, jo īpaši, ja rodas nopietnas grūtības apgādē ar dažiem ražojumiem, jo īpaši enerģijas jomā.”.

CITI NOTEIKUMI – EKONOMIKAS POLITIKA UN MONETĀRĀ POLITIKA

88) Svītro 102. panta 2. punktu, un 1. punkts paliek nenumurēts.

89) 103. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vajadzības gadījumā var precizēt definīcijas 101. un 102. pantā, kā arī šajā pantā minēto aizliegumu piemērošanai.”.

PĀRMĒRĪGA BUDŽETA DEFICĪTA NOVĒRŠANAS PROCEDŪRA

90) 104. pantu groza šādi:

a) 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5. Ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts, Komisija nosūta attiecīgajai dalībvalstij atzinumu un attiecīgi informē Padomi.”;

b) 6. punktā vārdu “ieteikuma” aizstāj ar vārdu “priekšlikuma”;

c) 7. punkta pirmo teikumu aizstāj ar teikumu “Ja Padome saskaņā ar 6. punktu atzīst, ka pārmērīgs budžeta deficīts pastāv, pēc Komisijas ieteikuma tā bez nepamatotas kavēšanās pieņem ieteikumus attiecīgai dalībvalstij, lai noteiktā termiņā to novērstu.”;

d) 11. punkta pirmās daļas ievadteikumā vārdu “pastiprināt” aizstāj ar vārdiem “pastiprināti izvērst”;

e) 12. punkta pirmā teikuma sākumā vārdus “savus lēmumus” aizstāj ar vārdkopu “savus lēmumus vai ieteikumus”;

f) 13. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“13. Lēmumus, kas minēti 8., 9., 11. un 12. punktā, Padome pieņem pēc Komisijas ieteikuma.

Pasākumus, kas minēti 6. līdz 9., 11. un 12. punktā, Padome paredz, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsojumu, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

Pārējo Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta

3. punkta a) apakšpunktu.”;

g) 14. punkta trešajā daļā svītro vārdkopu “līdz 1994. gada 1. janvārim”.

MONETĀRĀ POLITIKA

91) 105. pantu groza šādi:

a) 1. punkta pirmajā teikumā saīsinājumu “ECBS” aizstāj ar tekstu “Eiropas Centrālo banku sistēmas (turpmāk – “ECBS”)”;

b) 2. punkta otrajā ievilkumā atsauci uz 111. pantu aizstāj ar atsauci uz 188.o pantu;

c) 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru vienprātīgi un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku var noteikt Eiropas Centrālajai bankai konkrētus uzdevumus saistībā ar politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu konsultatīvu uzraudzību; tas neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām.”.

92) 106. pantu groza šādi:

a) 1. punkta pirmajā teikumā pirms vārda “banknotes” iekļauj vārdu “euro”;

b) 2. punkta pirmajā teikumā pirms vārda “monētas” iekļauj vārdu “euro”; otrā teikuma sākumā tekstu “Padome saskaņā ar 252. pantā minēto procedūru, apspriedusies ar ECB,” aizstāj ar tekstu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku,”.

93) 107. pantu groza šādi:

a) 1. un 2. punktu svītro, un 3., 4., 5. un 6. punktu attiecīgi numurē kā 1., 2., 3. un

4. punktu;

b) 4. punktā, ko numurē kā 2. punktu, vārdus “ECBS Statūti” aizstāj ar tekstu “Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūti, turpmāk “ECBS un ECB statūti””;

c) 5. punktu, ko numurē kā 3. punktu, aizstāj ar šādu punktu:

“3. Eiropas Parlaments un Padome var grozīt ECBS un ECB statūtu 5.1., 5.2., 5.3., 17.,

18., 19.1., 22., 23., 24., 26., 32.2., 32.3., 32.4., 32.6. pantu, 33.1. panta a) punktu un

36. pantu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tie pieņem lēmumu vai nu pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Komisiju, vai arī pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.”.

94) 109. panta sākumā svītro teikuma daļu “Vēlākais līdz ECBS izveides dienai”.

95) Svītro 110. panta 2. punkta pirmās četras daļas.

EURO IZMANTOŠANAS PASĀKUMI

96) 111. pantā 1. līdz 3. punkts un 5. punkts kļūst attiecīgi par 188.o panta 1. līdz 4. punktu; tos groza, kā izklāstīts šā panta 174. punktā. 4. punkts kļūst par 115.c panta 1. punktu, to xxxxx, kā izklāstīts šā panta 100. punktā.

97) Iekļauj šādu 111.a pantu:

“111.a pants

Neskarot Eiropas Centrālās bankas pilnvaras, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami euro kā vienotās valūtas izmantošanai. Šādus pasākumus paredz pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.”.

ORGANIZATORISKIE NOTEIKUMI (EMS)

98) 112. pants kļūst par 245.b pantu; to groza, kā norādīts šā panta 228. punktā. 113. pants kļūst par 245.c pantu.

99) 114. pantu groza šādi:

a) 1. punkta pirmajā daļā tekstu “Monetārā komiteja, kurai ir padomdevējas statuss” aizstāj ar vārdiem “Ekonomikas un finanšu komiteja”;

b) 1. punktā otro un trešo daļu svītro;

c) 2. punktā pirmo daļu svītro; trešajā ievilkumā atsauces uz 99. panta 2., 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar atsaucēm uz 99. panta 2., 3., 4. un 6. punktu, kā arī atsauces uz 122. panta

2. punktu un 123. panta 4. un 5. punktu aizstāj ar atsaucēm uz 117.a panta 2. un

3. punktu;

d) 4. punktā atsauces uz 122. un 123. pantu aizstāj ar atsaucēm uz 116.a pantu.

ĪPAŠI NOTEIKUMI DALĪBVALSTĪM, KURU NAUDAS VIENĪBA IR EURO

100) Iekļauj šādu jaunu 3.a nodaļu un šādu jaunu 115.a, 115.b un 115.c pantu:

“3.a NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI DALĪBVALSTĪM, KURU NAUDAS VIENĪBA IR EURO

115.a pants

1. Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, saskaņā ar attiecīgiem Līgumu noteikumiem Padome, ievērojot kādu no 99. un 104. pantā minētajām atbilstīgajām procedūrām, izņemot to, kas noteikta 104. panta 14. punktā, pieņem noteikumus attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro:

a) lai stiprinātu to budžeta disciplīnas un koordināciju un uzraudzību;

b) lai tām noteiktu ekonomikas politikas pamatnostādnes, vienlaikus nodrošinot to atbilstību visai Savienībai pieņemtajām pamatnostādnēm, kā arī to uzraudzību.

2. Balsošanā par 1. punktā noteiktajiem pasākumiem piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta

a) apakšpunktu.

115.b pants

To dalībvalstu ministru sanāksmju kārtību, kuru naudas vienība ir euro, nosaka Protokolā par Eurogrupu.

115.c pants

1. Lai nodrošinātu euro vietu starptautiskajā monetārajā sistēmā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, nosakot kopēju nostāju jautājumos, kas ir īpaši nozīmīgi ekonomiskajai un monetārajai savienībai, kompetentās starptautiskās finanšu iestādēs un konferencēs. Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.

2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu vienotu pārstāvību starptautiskās finanšu iestādēs un konferencēs. Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.

3. Balsošanā par 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem piedalās vienīgi tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta

a) apakšpunktu.”.

PĀREJAS NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ DALĪBVALSTĪM AR IZŲĒMUMA STATUSU

101) 116. pantu atceļ un iekļauj šādu 116.a pantu:

“116.a pants

1. Dalībvalstis, par kurām Padome nav nolēmusi, ka tās atbilst nosacījumiem euro ieviešanai, turpmāk minētas kā “dalībvalstis ar izņēmuma statusu”.

2. Dalībvalstīm ar izņēmuma statusu nepiemēro šādus Līgumu noteikumus:

a) vispārējo ekonomikas politikas pamatnostādņu daļu pieņemšana, kas kopumā attiecas uz eurozonu (99. panta 2. punkts);

b) piespiedu līdzekļi pārmērīga budžeta deficīta novēršanai (104. panta 9. un 11. punkts);

c) ECBS mērķi un uzdevumi (105. panta 1., 2., 3. un 5. punkts);

d) euro emisija (106. pants);

e) Eiropas Centrālās bankas akti (110. pants);

f) pasākumi, kas attiecas uz euro izmantošanu (111.a pants);

g) monetārie nolīgumi un citi pasākumi, kas saistīti ar valūtas maiņas kursa politiku (188.o pants);

h) Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļu iecelšana (245.b panta 2. punkts);

i) lēmumi par kopēju nostāju jautājumos, kas ir īpaši nozīmīgi ekonomiskajai un monetārajai savienībai kompetentās starptautiskās finanšu iestādēs un konferencēs (115.c panta

1. punkts);

j) pasākumi, lai nodrošinātu vienotu pārstāvību starptautiskās finanšu iestādēs un konferencēs (115.c panta 2. punkts).

Tādējādi a) līdz j) apakšpunktā minētajos pantos lietotais termins “dalībvalstis” nozīmē dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

3. Saskaņā ar ECBS un ECB statūtu IX nodaļu dalībvalstīm ar izņēmuma statusu un to centrālajām bankām nav tiesību un pienākumu ECBS.

4. Padomes locekļiem, kuri pārstāv dalībvalstis ar izņēmuma statusu, balsstiesības aptur, nosakot Padomes pasākumus, kas minēti 2. punktā uzskaitītajos pantos, kā arī šādos gadījumos:

a) pieņemot ieteikumus dalībvalstīm ar izņēmuma statusu atbilstīgi daudzpusējai uzraudzī- bai, tostarp ieteikumus par stabilitātes programmām un brīdinājumiem (99. panta

4. punkts);

b) nosakot pasākumus saistībā ar pārmērīgu budžeta deficītu attiecībā uz valstīm, kuru naudas vienība ir euro (104. panta 6., 7., 8, 12. un 13. punkts).

Pārējo Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta

a) apakšpunktu.”.

102) 117. pantu atceļ, izņemot 2. punkta pirmos piecus ievilkumus, kuri kļūst par 118.a panta

2. punkta pirmajiem pieciem ievilkumiem; tos groza, kā norādīts šā panta 103. punktā. Iekļauj jaunu 117.a pantu, kura:

a) 1. punktā pārņem 121. panta 1. punkta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

i) visā punktā saīsinājumu “EMI” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Centrālā banka” attiecīgajā locījumā,

ii) punkta sākumā pievieno tekstu “Vismaz reizi divos gados vai pēc pieprasījuma, ko iesniedz dalībvalstis ar izņēmuma statusu,”,

iii) pirmās daļas pirmajā teikumā tekstu “panākumiem, ko dalībvalstis guvušas, pildot saistības” aizstāj ar tekstu “panākumiem, ko guvušas dalībvalstis ar izņēmumu statusu, pildot saistības”,

iv) pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “atsevišķu dalībvalstu” aizstāj ar vārdiem “katras dalībvalsts” un svītro vārdus “šā Līguma”,

v) pirmās daļas trešajā ievilkumā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, un vārdkopu “attiecībā pret jebkuras citas dalībvalsts valūtu” aizstāj ar vārdkopu “attiecībā pret euro”,

vi) pirmās daļas ceturtajā ievilkumā vārdu “dalībvalsts” aizstāj ar vārdkopu “dalībvalsts ar izņēmuma statusu” un vārdkopu “Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā” aizstāj ar vārdkopu “valūtas maiņas mehānismā”,

vii) otrajā daļā svītro vārdkopu “Eiropas valūtas vienības (ECU) attīstību”;

b) 2. punktā pārņem 122. panta 2. punkta otrā teikuma tekstu, izdarot šādus grozījumus:

i) pirmās daļas beigās vārdkopu “121. panta 1. punktā izvirzītie” aizstāj ar vārdkopu

“1. punktā izvirzītie”;

ii) pievieno šādu jaunu otro un trešo daļu:

“Padome pieņem lēmumu pēc tam, kad tā ir saņēmusi to locekļu kvalificēta vairākuma ieteikumu, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro; šie locekļi pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome saņēmusi Komisijas priekšlikumu.

Otrajā daļā minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta

3. punkta a) apakšpunktu.”;

c) 3. punktā pārņem 123. panta 5. punkta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

i) punkta sākumā tekstu – “Ja saskaņā ar 122. panta 2. punktā noteikto procedūru nolemts atcelt izņēmuma statusu,” – aizstāj ar tekstu “Ja saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru nolemts atcelt izņēmuma statusu,”,

ii) vārdu “nosaka” aizstāj ar vārdiem “neatsaucami fiksē”.

103) 118. pantu atceļ. Iekļauj 118.a pantu, kā norādīts tālāk:

a) 1. punktā pārņem 123. panta 3. punkta tekstu; svītro vārdus “šā Līguma”;

b) 2. punktā pārņem 117. panta 2. punkta pirmo piecu ievilkumu tekstu; šos piecus ievilkumus groza, kā norādīts turpmāk, pirms ievilkumiem iekļaujot šādu ievadteikumu:

“Kamēr pastāv dalībvalstis ar izņēmuma statusu, Eiropas Centrālā banka attiecībā uz šīm dalībvalstīm:”

i) trešajā ievilkumā vārdkopu “Eiropas monetārās sistēmas” aizstāj ar vārdkopu “valūtas maiņas mehānisma”,

ii) piektā ievilkuma tekstu aizstāj ar tekstu “– veic kādreizējos Eiropas Monetārās sadarbības fonda uzdevumus, ko vēlāk bija pārņēmis Eiropas Monetārais institūts.”.

104) Iekļauj 118.b pantu, kurā pārņem 124. panta 1. punkta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) tekstu “Līdz trešā posma sākumam visām dalībvalstīm” aizstāj ar tekstu “Visām dalībvalstīm ar izņēmuma statusu”;

b) teikuma daļu “Eiropas Monetārajā sistēmā (EMS) un radot Eiropas valūtas vienību (ECU), un ņem vērā pilnvaras, kas ir spēkā šajā jomā.” aizstāj ar tekstu “valūtas maiņas sistēmā.”.

105) 119. pantu groza šādi:

a) 1. punktā vārdus attiecīgi iekļauj vārdkopu “ar izņēmuma statusu” pēc vārda “dalībvalsts” pirmajā daļā un pēc vārda “dalībvalsts” otrajā daļā, un pirmajā daļā svītro vārdu “pakāpenisku”;

b) 2. punkta a) apakšpunktā vārdkopu “ar izņēmuma statusu” iekļauj pēc vārda “dalībvalstis” un b) apakšpunktā vārdkopu “grūtībās nonākusī valsts” aizstāj ar vārdkopu “grūtībās nonākusī dalībvalsts ar izņēmuma statusu”;

c) 3. punktā vārdkopu “Komisija atļauj grūtībās nonākušajai valstij” aizstāj ar vārdkopu

“Komisija atļauj grūtībās nonākušajai dalībvalstij ar izņēmuma statusu”;

d) 4. punktu svītro.

106) 120. pantu groza šādi:

a) 1. punktā vārdus “attiecīgā dalībvalsts” aizstāj ar vārdkopu “dalībvalsts ar izņēmuma statusu”;

b) 3. punktā vārdu “atzinumu” aizstāj ar vārdu “ieteikumu”, kā arī vārdu “valstij” aizstāj ar vārdu “dalībvalstij”;

c) 4. punktu svītro.

107) 121. panta 1. punkts kļūst par 117.a panta 1. punktu; to xxxxx, kā norādīts šā panta

102. punktā. Atlikušo 121. panta tekstu atceļ.

108) 122. panta 2. punkta otrais teikums kļūst par 117.a panta 2. punkta pirmo daļu; to groza, kā norādīts šā panta 102. punktā. Atlikušo 122. panta tekstu atceļ.

109) 123. panta 3. punkts kļūst par 118.a panta 1. punktu un 5. punkts kļūst par 117.a panta

3. punktu; tos attiecīgi groza, kā attiecīgi norādīts šā panta 103. un 102. punktā. Atlikušo

123. panta tekstu svītro.

110) 124. panta 1. punkts kļūst par jauno 118.b pantu; to groza, kā norādīts šā panta 104. punktā. Atlikušo 124. panta tekstu svītro.

NODARBINĀTĪBA

111) 125. pantā svītro vārdkopu “un šā Līguma 2. pantā”.

PĀRCELTĀS SADAĻAS

112) IX sadaļa ar virsrakstu “KOPĒJĀ TIRDZNIECĪBAS POLITIKA” un 131. un 133. pants attiecīgi kļūst par II sadaļu piektajā daļā par Savienības ārējo darbību un 188.b un 188.c pantu.

131. pantu groza, kā norādīts šā panta 157. punktā, un 133. pantu aizstāj ar 188.c pantu.

132. un 134. pantu atceļ.

113) X sadaļa ar virsrakstu “SADARBĪBA MUITAS JOMĀ” un 135. pants attiecīgi kļūst par

1.a nodaļu I.a sadaļā “Preču brīva aprite” un 27.a pantu, kā norādīts šā panta 45. punktā.

SOCIĀLĀ POLITIKA

114) XI sadaļas virsrakstu “SOCIĀLĀ POLITIKA, IZGLĪTĪBA, ARODMĀCĪBAS UN JAUNATNE” aizstāj ar virsrakstu “SOCIĀLĀ POLITIKA” un numuru maina uz “IX”; virsrakstu “1. nodaļa NOTEIKUMI SOCIĀLAJĀ JOMĀ” svītro.

115) Iekļauj šādu jaunu 136.a pantu:

“136.a pants

Savienība atzīst un savā līmenī veicina sociālo partneru lomu, ņemot vērā valstu sistēmu dažādību; tā veicina dialogu sociālo partneru starpā, ievērojot viņu autonomiju.

Trīspusēja Sociālo lietu augstākā līmeņa sanāksme par ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību veicina sociālo dialogu.”.

116) 137. pantu groza šādi:

a) 2. punkta pirmās daļas ievadvārdos vārdu “Padome” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome” un otrās daļas pirmo teikumu sadala šādās divās daļās:

“Eiropas Parlaments un Padome pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pieņem lēmumus.

1. punkta c), d), f) un g) apakšpunktā minētajās jomās Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un minētajām komitejām, lēmumu pieņem vienprātīgi un saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru.”.

Otrās daļas otrais teikums kļūst par punkta pēdējo daļu; un vārdus “šā panta” svītro.

b) 3. punkta pirmās daļas beigās pievieno teikuma daļu “, vai vajadzības gadījumā īstenot Padomes lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 139. pantu.”; otrajā daļā vārdkopu “direktīvai jābūt transponētai saskaņā ar 249. pantu” aizstāj ar vārdkopu “direktīvai vai lēmumam jābūt transponētam vai īstenotam” un daļas beigās pievieno vārdus “vai lēmumā”.

117) 138. panta 4. punkta pirmajā teikumā tekstu “Gadījumā, ja notiek šāda apspriede” aizstāj ar vārdkopu “Ja notiek 2. un 3. punktā minētās apspriedes”, un otrajā teikumā vārdu “Tā” aizstāj ar vārdu “Process”.

118) 139. panta 2. punktu groza šādi:

a) pirmās daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Par to informē Eiropas Parlamentu.”;

b) otrās daļas pirmajā teikumā tekstu “Padome lēmumu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot gadījumu, kad attiecīgais nolīgums” aizstāj ar tekstu “Padome lēmumu pieņem ar kvalificētu vairākumu, ja attiecīgais nolīgums” un pēdējo teikumu svītro.

119) 140. panta otrās daļas beigās pievieno šādu tekstu – “, jo īpaši par iniciatīvām, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju noteikšana, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru nodrošināšana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu.”.

120) 143. pantā svītro otro daļu.

EIROPAS SOCIĀLAIS FONDS

121) 2. nodaļu pārdēvē par “X SADAĻU”.

122) 148. pantā vārdus “īstenošanas lēmumus” aizstāj ar vārdiem “īstenošanas regulas”.

IZGLĪTĪBA, ARODMĀCĪBAS, JAUNATNE UN SPORTS

123) 3. nodaļu pārdēvē par “XI SADAĻU” un tekstu “IZGLĪTĪBA, ARODMĀCĪBAS UN JAUNATNE” aizstāj ar tekstu “IZGLĪTĪBA, ARODMĀCĪBAS, JAUNATNE UN SPORTS”.

124) 149. pantu groza šādi:

a) 1. punktā pievieno šādu daļu:

“Savienība palīdz risināt Eiropas sporta nozares jautājumus, ņemot vērā šīs nozares īpatnības, tās struktūras, kas balstās uz brīvprātīgu darbību, un tās sociālo un audzinošo nozīmi.”;

b) 2. punkta piektā ievilkuma beigās pievieno tekstu “, kā arī sekmēt jauniešu dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē;”; punkta beigās pievieno šādu pēdējo ievilkumu:

“— attīstīt Eiropas dimensiju sportā, veicinot taisnīgumu un atklātību sporta sacensībās un sadarbību starp struktūrām, kas ir atbildīgas par sportu, kā arī sargājot sportistu, jo īpaši jaunāko sportistu, fizisko un morālo integritāti.”;

c) 3. punktā vārdus “izglītības jomā” aizstāj ar vārdkopu “izglītības un sporta jomā”;

d) 4. punktā svītro tekstu “, Padome”, pirmo ievilkumu sāk ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome”, kā arī izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu; otro ievilkumu sāk ar vārdkopu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem”.

125) 150. panta 4. punkta beigās pievieno šādu teikuma daļu – “, un Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem ieteikumus.”.

KULTŪRA

126) 151. panta 5. punktu groza šādi:

a) ievadteikumā svītro tekstu “, Padome”;

b) pirmajā ievilkumā pirmo teikumu sāk ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome”, vārdu “paredz” iekļauj pirms vārdiem “veicināšanas pasākumus” un otro teikumu svītro;

c) otrajā ievilkumā svītro vārdu “vienprātīgi” un ievilkumu sāk ar vārdu “Padome”.

SABIEDRĪBAS VESELĪBA

127) 152. pantu groza šādi:

a) 1. punkta otrajā daļā vārdu “cilvēku” aizstāj ar vārdkopu “fiziskajai un garīgajai”; šīs daļas beigās pievieno šādu tekstu – “un nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzība, laicīga brīdināšana par tiem un šo draudu apkarošana.”;

b) 2. punkta pirmās daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Tā jo īpaši veicina dalībvalstu sadarbību, lai uzlabotu pārrobežu reģionu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu savstarpēju papildināšanos.”;

c) 2. punkta otrās daļas beigās pievieno šādu tekstu – “, jo īpaši iniciatīvas, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju izstrāde, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepie- ciešamo faktoru nodrošināšana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu.”;

d) 4. punktu groza šādi:

i) pirmās daļas ievadteikumā iekļauj tekstu “Atkāpjoties no 2.a panta 5. punkta un

2.e panta a) apakšpunkta, un saskaņā ar 2.c panta 2. punkta k) apakšpunktu,” un pirms vārda “paredzot” pievieno tekstu “lai ievērotu kopīgos drošības apsvērumus,”,

ii) b) apakšpunktā svītro tekstu “atkāpjoties no 37. panta,”,

iii) iekļauj šādu jaunu c) apakšpunktu:

“c) pasākumus, ar kuriem nosaka augstus kvalitātes un drošības standartus zālēm un medicīnas ierīcēm.”,

iv) pašreizējo c) punktu numurē kā 5. punktu, un to aizstāj ar šādu punktu:

“5. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju var paredzēt arī veicināšanas pasākumus, lai aizsargātu un uzlabotu cilvēku veselību un jo īpaši apkarotu galvenos pārrobežu draudus veselībai, un var paredzēt pasākumus, kuru tiešais mērķis ir pasargāt sabiedrības veselību no tabakas lietošanas un pārmērīgas alkohola lietošanas, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.”;

e) pašreizējā 4. punkta otrā daļa kļūst par 6. punktu; un 5. punktu, ko numurē kā 7. punktu, aizstāj ar šādu punktu:

“7. Savienības rīcība respektē dalībvalstu atbildību par savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Pie dalībvalstu pienākumiem pieder veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes vadība un šīm nozarēm atvēlēto resursu sadale. Šā panta 4. punkta

a) apakšpunktā minētie pasākumi neietekmē valstu noteikumus par orgānu un asiņu ziedošanu vai izmantošanu medicīnā.”.

PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA

128) 153. panta 2. punkts kļūst par 6.a pantu un 3., 4. un 5. punktu attiecīgi numurē kā 2., 3. un

4. punktu.

RŪPNIECĪBA

129) 157. pantu groza šādi:

a) 2. punkta beigās pievieno šādu tekstu – “, jo īpaši iniciatīvām, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju noteikšana, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru sagatavošana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu.”;

b) 3. punkta pirmās daļas otrā teikuma beigās pievieno šādu teikuma daļu – “, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.”.

EKONOMISKĀ, SOCIĀLĀ UN TERITORIĀLĀ KOHĒZIJA

130) XVII sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu – “EKONOMISKĀ, SOCIĀLĀ UN TERITORIĀLĀ KOHĒZIJA”.

131) 158. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā vārdkopu “ekonomisko un sociālo kohēziju” aizstāj ar vārdkopu

“ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju”;

b) otrajā daļā svītro vārdkopu “vai salu, tostarp lauku apvidu,”;

c) pievieno šādu jaunu daļu:

“Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.”.

132) 159. panta otrajā daļā vārdkopu “ekonomiskā un sociālā” aizstāj ar vārdkopu “ekonomiskā, sociālā un teritoriālā”.

133) 161. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā pirmajā teikumā tekstu “Neskarot 162. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ar Eiropas Parlamenta piekrišanu un apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, ar vienprātīgu lēmumu,” aizstāj ar tekstu “Neskarot 162. pantu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju”, tekstu “, kas var ietvert arī fondu apvienošanu” pārceļ uz teikuma beigām, kā arī, otrajā teikumā svītro vārdu “Padome” un vārdu “ar” raksta ar lielo sākuma burtu;

b) otrajā daļā vārdkopu “ko Padome izveidojusi” aizstāj ar vārdiem “kas izveidots”;

c) trešo daļu svītro.

134) 162. panta pirmajā daļā vārdus “īstenošanas lēmumus” aizstāj ar vārdiem “īstenošanas regulas”.

PĒTNIECĪBA UN TEHNOLOĢIJAS ATTĪSTĪBA

135) XVIII sadaļas virsrakstā vārdus “UN TEHNOLOĢIJAS” aizstāj ar tekstu “, TEHNOLOĢIJAS”, kā arī pievieno vārdus “UN KOSMOSS”.

136) 163. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Savienības mērķis ir stiprināt savus zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus, izveidojot Eiropas zinātniskās izpētes telpu, kurā var notikt brīva zinātnieku, eksakto zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa, un veicināt savu konkurētspēju, tostarp savas rūpniecības konkurētspēju, kā arī veicināt visas zinātniskās izpētes darbības, kas atzītas par vajadzīgām citās Līgumu nodaļās.”;

b) 2. punktā teikuma daļu “jo īpaši nolūkā ļaut uzņēmumiem pilnīgi izmantot iekšējā tirgus potenciālu,” aizstāj ar teikuma daļu “jo īpaši nolūkā ļaut pētniekiem brīvi sadarboties pāri robežām un uzņēmumiem pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu,”.

137) 165. panta 2. punkta beigās pievieno šādu tekstu – “, jo īpaši iniciatīvām, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju izstrāde, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru sagatavošana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu.”.

138) 166. pantu groza šādi:

a) 4. punkta tekstu aizstāj ar šādu tekstu – “Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem īpašās programmas.”;

b) pievieno šādu jaunu 5. punktu:

“5. Papildus daudzgadu pamatprogrammā paredzētajām darbībām Eiropas Parla- ments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paredz pasākumus, kas nepieciešami Eiropas zinātniskās izpētes telpas īstenošanai.”.

139) 167. pantā vārdu “Padome” aizstāj ar vārdu “Savienība”.

140) 168. panta otrajā daļā vārdu “Padome” aizstāj ar vārdu “Savienība”.

141) 170. panta otrajā daļā svītro tekstu “, par kuriem vienojas sarunās un kurus noslēdz saskaņā ar

300. pantu”.

KOSMOSS

142) Iekļauj šādu pantu:

“172.a pants

1. Lai veicinātu zinātnes un tehnikas attīstību, rūpniecības konkurētspēju un politikas īstenošanu, Savienība izstrādā Eiropas kosmosa politiku. Tālab tā var sekmēt kopīgas iniciatīvas, atbalstīt zinātnisko izpēti un tehnoloģiju attīstību, kā arī koordinēt kosmosa izpētei un izmantošanai nepieciešamos centienus.

2. Lai veicinātu 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka vajadzīgos pasākumus, kas var būt arī Eiropas kosmosa programmas izstrāde, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

3. Savienība izveido nepieciešamās attiecības ar Eiropas Kosmosa aģentūru.

4. Ar šo pantu neskar citus šīs sadaļas noteikumus.”.

VIDE (KLIMATA PĀRMAIŲAS)

143) 174. pantu groza šādi:

a) 1. punkta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“— sekmējot starptautiska mēroga pasākumus, risinot reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnoties pret klimata pārmaiņām.”;

b) 2. punkta otrajā daļā vārdkopu “Kopienas pārbaudes procedūras” aizstāj ar vārdkopu

“Savienības pārbaudes procedūras”;

c) 4. punkta pirmajā daļā vārdu “tādos” un tekstu “, kurus apspriež un slēdz saskaņā ar

300. pantu” svītro.

144) 175. pantu groza šādi:

a) 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģiona komiteju, ar vienprātīgu lēmumu var attiecināt parasto likumdošanas procedūru uz pirmajā daļā minētajām jomām.”;

b) 3. punkta pirmajā daļā svītro vārdus “citās jomās”, otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šīs programmas, paredz saskaņā ar 1. vai 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.”;

c) 4. punktā vārdkopu “konkrētus Kopienas līmeņa pasākumus” aizstāj ar vārdkopu

“konkrētus Savienības pieņemtus pasākumus”;

d) 5. punktā tekstu “Padome aktā, ar ko paredz šo pasākumu, ietver attiecīgus noteikumus par” aizstāj ar tekstu “šajā pasākumā paredz noteikumus par”.

PĀRCELTĀS SADAĻAS

145) XX sadaļa ar virsrakstu “SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ” un 177. , 179., 180. un 181. pants attiecīgi kļūst par piektās daļas – par Savienības ārējo darbību – III sadaļas 1. nodaļu un 188.d līdz 188.g pantu; šos pantus groza, kā norādīts šā panta 161. līdz 164. punktā. 178. pantu atceļ.

146) XXI sadaļa ar virsrakstu “SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM EKONOMIKAS, FINANŠU UN TEHNIKAS JOMĀ” un 181.a pants attiecīgi kļūst par piektās daļas – par Savienības ārējo darbību – III sadaļas 2. nodaļu un par jauno 188.h pantu; šo pantu groza, kā izklāstīts šā panta

166. punktā.

ENERĢĒTIKA

147) XX sadaļu aizstāj ar šādu jaunu sadaļu un jaunu 176.a pantu:

“XX SADAĻA ENERĢĒTIKA

176.a pants

1. Saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi, Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas:

a) nodrošināt enerģijas tirgus darbību;

b) nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā;

c) veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību; un

d) veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību.

2. Neskarot citus Līgumu noteikumus, Eiropas Parlaments un Padome saskaņa ar parasto likumdošanas procedūru nosaka vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus. Šādus pasākumus paredz pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

Tie neietekmē dalībvalstu tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties kādu no energoavotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes struktūru, neskarot

175. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un pieņemot vienprātīgu lēmumu, nosaka minētajā punktā minētos pasākumus, ja tie ir galvenokārt fiskāli.”.

TŪRISMS

148) XXI sadaļu aizstāj ar šādu jaunu sadaļu un šādu jaunu 176.b pantu:

“XXI SADAĻA TŪRISMS

176.b pants

1. Savienība papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā.

Lai to panāktu, Savienības rīcības mērķis ir:

a) veicināt labvēlīgas vides radīšanu uzņēmumu attīstībai šajā nozarē;

b) attīstīt dalībvalstu sadarbību, jo īpaši, apmainoties ar labu praksi.

2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka īpašus pasākumus, lai papildinātu dalībvalstu rīcību šajā punktā izklāstīto mērķu sasniegšanai, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.”.

CIVILĀ AIZSARDZĪBA

149) Iekļauj šādu jaunu XXII sadaļu un jaunu 176.c pantu:

“XXII. SADAĻA CIVILĀ AIZSARDZĪBA

176.c pants

1. Savienība veicina dalībvalstu sadarbību, lai uzlabotu sistēmu efektivitāti dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai vai aizsardzībai pret tām.

Savienības rīcības mērķis ir:

a) atbalstīt un papildināt dalībvalstu rīcību valsts, reģionālā vai vietējā līmenī risku novēršanā, civilās aizsardzības personāla sagatavošanā un reaģēšanā uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām Savienībā;

b) sekmēt ātru un efektīvu operatīvo sadarbību Savienībā valstu civilās aizsardzības dienestu starpā;

c) sekmēt saskaņotību starptautiskajā civilās aizsardzības darbā.

2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.”.

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

150) Iekļauj šādu jaunu XXIII sadaļu un jaunu 176.d pantu:

“XXIII. SADAĻA ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

176.d pants

1. Savienības tiesību aktu efektīvu īstenošanu dalībvalstīs, kas nepieciešams Savienības pareizas darbības nodrošināšanai, uzskata par vispārsvarīgu jautājumu.

2. Savienība var atbalstīt dalībvalstu centienus uzlabot to administratīvās spējas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus. Šāda rīcība var ietvert informācijas un ierēdņu apmaiņas veicināšanu, kā arī atbalstu mācību programmām. Nevienai dalībvalstij nav pienākuma izmantot šādu atbalstu. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka vajadzīgos pasākumus minēto mērķu sasniegšanai, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

3. Šis pants neskar nedz dalībvalstu pienākumu īstenot Savienības tiesību aktus, nedz Komisijas prerogatīvas un pienākumus. Tāpat šis pants neietekmē citus Līgumu noteikumus, kuros paredzēta dalībvalstu administratīvā sadarbība, kā arī šāda sadarbība starp dalībvalstīm un Savienību.”.

AIZJŪRAS ZEMJU UN TERITORIJU ASOCIĒŠANA

151) 182. panta pirmās daļas beigās svītro vārdus “šā Līguma”.

152) 186. panta tekstu “reglamentē turpmāki nolīgumi, kuriem vajadzīga visu dalībvalstu vienprātīga piekrišana” aizstāj ar tekstu “reglamentē saskaņā ar 187. pantu pieņemtie tiesību akti.”.

153) 187. pantā vārdkopu “ar vienprātīgu lēmumu” aizstāj ar vārdkopu “pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu” un panta beigās pievieno šādu teikumu – “Ja attiecīgos noteikumus pieņem ar īpašu likumdošanas procedūru, Padome tos pieņem vienprātīgi, pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.”.

SAVIENĪBAS ĀRĒJĀ DARBĪBA

154) Iekļauj jaunu piekto daļu. Tās virsraksts ir “SAVIENĪBAS ĀRĒJĀ DARBĪBA” un tajā ir šādas sadaļas un nodaļas:

I sadaļa: Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību II sadaļa: Kopējā tirdzniecības politika

III sadaļa: Sadarbība ar trešām valstīm un humānā palīdzība

1. nodaļa: Sadarbība attīstības jomā

2. nodaļa: Sadarbība ar trešām valstīm ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā

3. nodaļa: Humānā palīdzība IV sadaļa: Ierobežojoši pasākumi

V sadaļa: Starptautiski nolīgumi

VI sadaļa: Savienības attiecības ar starptautiskām organizācijām, trešām valstīm un Savienības delegācijām

VII sadaļa: Solidaritātes klauzula.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

155) Iekļauj šādu jaunu I sadaļu un 188.a pantu:

“I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SAVIENĪBAS ĀRĒJO DARBĪBU

188.a pants

Saskaņā ar šo daļu Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 1. nodaļā izklāstītie principi, Savienība tiecas sasniegt tur minētos mērķus un rīkojas saskaņā ar tur izklāstītajiem vispārīgiem noteikumiem.”.

KOPĒJĀ TIRDZNIECĪBAS POLITIKA

156) Iekļauj II sadaļu ar virsrakstu “KOPĒJĀ TIRDZNIECĪBAS POLITIKA”, kas ir trešās daļas IX sadaļas virsraksts.

157) Iekļauj 188.b pantu, kurā pārņem 131. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Savienība, nodibinot muitas savienību saskaņā ar 23. līdz 27. pantu, vispārēju interešu labā veicina pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību, starptautiskās tirdzniecības un tiešo ārvalstu ieguldījumu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, kā arī muitas un citu šķēršļu mazināšanu.”;

b) otro daļu svītro.

158) Iekļauj šādu 188.c pantu, kas aizstāj 133. pantu:

“188.c pants

1. Kopējas tirdzniecības politikas pamatā ir vienādi principi, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņām tarifu likmēs, uz tarifu un tirdzniecības nolīgumu slēgšanu saistībā ar preču un pakalpojumu tirdzniecību un intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem, uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, uz liberalizācijas pasākumu, eksporta politikas un tirdzniecības aizsardzības pasākumu vienādošanu, tostarp to pasākumu, ko veic dempinga vai subsīdiju gadījumā. Kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus.

2. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz pasākumus, kas nosaka kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu.

3. Ja ir nepieciešams apspriest un noslēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, piemēro 188.n pantu, ievērojot šā panta īpašos noteikumus.

Komisija sniedz ieteikumus Padomei, kas pilnvaro Komisiju sākt vajadzīgās sarunas. Padome un Komisija atbild par to, ka tiek nodrošināta apspriesto nolīgumu saderība ar Savienības iekšējo politiku un noteikumiem.

Komisija risina šīs sarunas, apspriežoties ar īpašu komiteju, ko ieceļ Padome, lai tā palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, un ievērojot norādes, ko Padome var tai izdot. Komisija īpašajai komitejai un Eiropas Parlamentam regulāri ziņo par sarunu norisi.

4. Attiecībā uz 3. punktā minēto nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Attiecībā uz nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu pakalpojumu tirdzniecības jomā, attiecībā uz intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem, kā arī uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi, ja šādos nolīgumos paredzēti noteikumi, ar kuriem saistītu iekšēju noteikumu pieņemšanai ir vajadzīga vienprātība.

Padome vienprātīgi pieņem lēmumu arī par nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu:

a) kultūras un audiovizuālo pakalpojumu tirdzniecības jomā, ja šie nolīgumi draud ierobežot Savienības kultūru un valodu daudzveidību;

b) sociālo, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu jomā, ja šie nolīgumi draud radīt nopietnus traucējumus šādu pakalpojumu organizācijai valstī un kaitē dalībvalstu spējai nodrošināt šo pakalpojumu sniegšanu.

5. Uz starptautisku nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu transporta jomā attiecas trešās daļas V sadaļa un 188.n pants.

6. Šajā pantā paredzētās kompetences īstenošana kopējās tirdzniecības politikas jomā neietekmē Savienības un dalībvalstu kompetences savstarpējo dalījumu, un tās dēļ nav jāveic dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošana, ja Līgumi tādu saskaņošanu neparedz.”.

SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ

159) Iekļauj III sadaļu ar virsrakstu “SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM UN HUMĀNĀ PALĪDZĪBA”.

160) Iekļauj 1. nodaļu “SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ”, kas pārņem trešās daļas XX sadaļas virsrakstu.

161) Iekļauj 188.d pantu, kurā pārņem 177. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Savienības politiku attiecībā uz sadarbību attīstības jomā īsteno saskaņā ar Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem. Savienības un dalībvalstu politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā viena otru papildina un stiprina.

Savienības politikai attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā – tās izskaušana. Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā.”;

b) 3. punktu numurē kā 2. punktu.

162) Iekļauj 188.e pantu, kurā pārņem 179. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami sadarbības politikas īstenošanai attīstības jomā un kas var attiekties uz daudzgadu sadarbības programmām ar jaunattīstības valstīm vai tematiskām programmām.”;

b) iekļauj šādu jaunu 2. punktu:

“2. Savienība ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām var noslēgt jebkādus nolīgumus, kas palīdz sasniegt Līguma par Eiropas Savienību 10.a pantā un šā Līguma 188.d pantā minētos mērķus.

Šā punkta pirmā daļa neskar dalībvalstu kompetenci starptautiskās organizācijās piedalīties sarunās un slēgt nolīgumus.”;

c) pašreizējo 2. punktu numurē kā 3. punktu, un pašreizējo 3. punktu svītro.

163) Iekļauj 188.f pantu, kurā pārņem 180. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

1. punkta sākumā iekļauj šādu teikuma daļu – “Lai sekmētu darbību savstarpēju papildināšanos un efektivitāti,”.

164) Iekļauj 188.g pantu, kurā pārņem 181. panta tekstu; pirmās daļas otro teikumu un otro daļu svītro.

SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM EKONOMIKAS, FINANŠU UN TEHNIKAS JOMĀ

165) Iekļauj 2. nodaļu “SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM EKONOMIKAS, FINANŠU UN TEHNIKAS JOMĀ”, kas pārņem trešās daļas XXI sadaļas virsrakstu.

166) Iekļauj 188.h pantu, kurā pārņem 188.a panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Neskarot citus Līgumu noteikumus, jo īpaši 188.d līdz 188.g panta noteikumus, Savienība veic ekonomiskas, finansiālas un tehniskas sadarbības pasākumus ar trešām valstīm, kas nav jaunattīstības valstis, tostarp sniedzot finansiālu palīdzību. Šādi pasākumi atbilst Savienības attīstības politikai, un tos veic, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus. Savienības un dalībvalstu pasākumi papildina un stiprina cits citu.”;

b) 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami 1. punkta īstenošanai.”;

c) 3. punkta pirmās daļas otrajā teikumā svītro beigu teikuma daļu – “, kurus apspriež un slēdz saskaņā ar 300. pantu.”.

167) Iekļauj šādu pantu:

“188.i pants

Ja kādā trešā valstī ir radušies apstākļi, kuru dēļ vajadzīga steidzama Savienības finansiālā palīdzība, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem nepieciešamos lēmumus.”.

HUMĀNĀ PALĪDZĪBA

168) Iekļauj jaunu 3. nodaļu un jaunu 188.j pantu:

“3. NODAĻA HUMĀNĀ PALĪDZĪBA

188.j pants

1. Savienības darbības humānās palīdzības jomā veic saskaņā ar Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem. Šādu darbību nolūks ir nodrošināt ad hoc palīdzību un atvieglojumus cilvēkiem trešās valstīs un dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu upuriem, lai viņus aizsargātu un nodrošinātu cilvēku vajadzības, kas izriet no šīs situācijas. Savienības un dalībvalstu darbības papildina un stiprina cita citu.

2. Humānās palīdzības pasākumus veic saskaņā ar starptautisko tiesību principiem un saskaņā ar objektivitātes, neitralitātes un diskriminācijas aizlieguma principu.

3. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus, kas nosaka Savienības humānās palīdzības pasākumu īstenošanu.

4. Savienība var ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām noslēgt jebkādus nolīgumus, kas palīdz sasniegt Līguma par Eiropas Savienību 1. punktā un 10.a pantā minētos mērķus.

Šā punkta pirmā daļa neskar dalībvalstu kompetenci starptautiskās organizācijās piedalīties sarunās un slēgt nolīgumus.

5. Lai izveidotu sistēmu jauno eiropiešu dalībai Savienības humānās palīdzības pasākumos, nodibina Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka korpusa statūtus un darbības noteikumus.

6. Komisija var uzņemties jebkuru lietderīgu iniciatīvu, lai sekmētu Savienības un dalībvalstu darbību koordināciju nolūkā veicināt Savienības un valstu humānās palīdzības pasākumu efektivitāti un savstarpēju papildināšanos.

7. Savienība nodrošina savu humānās palīdzības pasākumu koordināciju un atbilstību starptautisko organizāciju un struktūru pasākumiem, jo īpaši tiem, ko veic Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā.”.

IEROBEŽOJOŠI PASĀKUMI

169) Iekļauj šādu IV sadaļu un 188.k pantu, kas aizstāj 301. pantu:

“IV SADAĻA IEROBEŽOJOŠI PASĀKUMI

188.k pants

1. Ja kādā lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas

2. nodaļu, ir paredzēts daļēji vai pilnīgi pārtraukt vai mazināt ekonomikas un finanšu sakarus ar vienu vai vairākām trešām valstīm, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopēja priekšlikuma paredz nepieciešamos pasākumus. Par to tā informē Eiropas Parlamentu.

2. Ja tas paredzēts kādā lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļu, Padome saskaņā ar 1. pantā paredzēto procedūru var pieņemt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām un nevalstiskām grupām vai struktūrām.

3. Tiesību akti, kas minēti šajā pantā, ietver nepieciešamos noteikumus par tiesiskām garantijām.”.

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

170) Pēc 188.k panta iekļauj V sadaļu “STARPTAUTISKI NOLĪGUMI”.

171) Iekļauj šādu pantu:

“188.l pants

1. Savienība var slēgt nolīgumu ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja tas paredzēts Līgumos vai ja šāda nolīguma noslēgšana ir nepieciešama, lai

saskaņā ar Savienības politiku sasniegtu kādu no Līgumos izvirzītajiem mērķiem, vai ja tas ir noteikts saistošā Savienības tiesību aktā, vai tas varētu ietekmēt kopējos noteikumus vai mainīt to saturu.

2. Savienības noslēgtie nolīgumi ir saistoši Savienības iestādēm un tās dalībvalstīm.”.

172) Iekļauj 188.m pantu, kurā pārņem 310. panta tekstu; vārdu “valstīm” aizstāj ar vārdiem “trešām valstīm”.

173) Iekļauj šādu 188.n pantu, kas aizstāj 300. pantu:

“188.n pants

1. Neskarot 188.c pantā paredzētos īpašos noteikumus, Savienības nolīgumus ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām apspriež sarunās un noslēdz saskaņā ar turpmāk norādīto procedūru.

2. Padome atļauj sākt sarunas, pieņem sarunu norādes, atļauj nolīgumu parakstīšanu un noslēdz nolīgumus.

3. Ja paredzētais nolīgums vienīgi vai galvenokārt attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, Komisija vai Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos sniedz ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, atļaujot sākt sarunas un atkarībā no paredzētā nolīguma priekšmeta izvirzot Savienības sarunu vadītāju vai sarunu grupas vadītāju.

4. Padome var nolīguma sarunu vadītājam dot norādes un iecelt īpašu komiteju, ar kuru apspriežoties, sarunas jāveic.

5. Pēc sarunu vadītāja priekšlikuma Padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj parakstīt nolīgumu un vajadzības gadījumā – to provizoriski piemērot līdz brīdim, kad tas stājas spēkā.

6. Padome pieņem lēmumu par nolīguma slēgšanu pēc nolīguma sarunu vadītāja priekšlikuma.

Izņemot gadījumus, kad nolīgumi attiecas vienīgi uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, Padome lēmumu par nolīgumu noslēgšanu pieņem:

a) ar Eiropas Parlamenta piekrišanu šādos gadījumos:

i) slēdzot asociācijas nolīgumus;

ii) slēdzot nolīgumu par Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrī- vību aizsardzības konvencijai;

iii) slēdzot nolīgumus, ar ko izveido īpašu iestāžu sistēmu, izvēršot sadarbību;

iv) slēdzot nolīgumus, kas nopietni ietekmē Savienības budžetu;

v) slēdzot nolīgumus jomās, kurās vai nu piemēro parasto likumdošanas procedūru, vai arī īpašu likumdošanas procedūru, kad ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana.

Steidzamos gadījumos Eiropas Parlaments un Padome vienojas par termiņu, kurā šī

piekrišana jāsaņem;

b) pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu citos gadījumos. Eiropas Parlaments sniedz atzinumu Padomes noteiktā laikā, kura ilgums atkarīgs no jautājuma steidzamības. Ja atzinums noteiktajā termiņā nav sniegts, Padome ir tiesīga pieņemt lēmumu.

7. Slēdzot nolīgumus, Padome, atkāpjoties no 5., 6. un 9. punkta, var pilnvarot sarunu vadītāju Savienības vārdā apstiprināt grozījumus tad, ja nolīgums paredz tos pieņemt ar vienkāršotu procedūru vai ja grozījumi jāpieņem ar attiecīgo nolīgumu izveidotai struktūrai. Padome var pievienot šim pilnvarojumam īpašus nosacījumus.

8. Padome, īstenojot šo procedūru, pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu.

Tā tomēr pieņem lēmumus vienprātīgi, ja nolīgums attiecas uz jomu, kurā Savienības akta pieņemšanai nepieciešama vienprātība, kā arī attiecībā uz asociācijas nolīgumiem un

188.h pantā minētajiem nolīgumiem ar valstīm, kuras ir Savienības kandidātvalstis. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu attiecībā uz nolīgumu par Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai; lēmums par šā nolīguma slēgšanu nestājas spēkā, kamēr to nav ratificējušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.

9. Padome pēc Komisijas vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma pieņem lēmumu, ar ko pārtrauc kāda nolīguma piemērošanu, kā arī nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

10. Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos.

11. Jebkura dalībvalsts, Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija var saņemt Tiesas atzinumu par to, vai paredzētais nolīgums ir saderīgs ar Līgumu noteikumiem. Ja Tiesas lēmums ir nelabvēlīgs, paredzētais nolīgums nevar stāties spēkā, kamēr tas nav grozīts vai kamēr Līgumi nav pārskatīti.”.

174) Iekļauj 188.o pantu, kurā pārņem 111. panta 1. līdz 3. un 5. punkta tekstu, 1. punkta divi pēdējie teikumi kļūst par minētā punkta otro daļu; pantu groza šādi:

a) 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“1. Atkāpjoties no 188.n panta, Padome vai nu pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma, vai pēc Komisijas ieteikuma, apspriedusies ar Eiropas Centrālo banku nolūkā panākt konsensu, lai uzturētu cenu stabilitāti, var slēgt oficiālus nolīgumus par euro maiņas kursu sistēmu attiecībā pret trešo valstu valūtām. Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un saskaņā ar 3. punktā paredzēto procedūru Padome pieņem lēmumu vienprātīgi.”.

Otrajā daļā vārdkopu “pēc ECB vai Komisijas ieteikuma, apspriedusies ar ECB” aizstāj ar vārdkopu “pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma vai pēc Komisijas ieteikuma, apspriedusies ar Eiropas Centrālo banku”;

b) 2. punktā vārdus “ārpuskopienas valūtām” aizstāj ar vārdkopu “trešo valstu valūtām”;

c) 3. punktā pirmās daļas pirmajā teikumā atsauci uz 300. pantu aizstāj ar atsauci uz

188.n pantu, vārdu “valstīm” aizstāj ar vārdiem “trešām valstīm” un otro daļu svītro;

d) 5. punktu numurē kā 4. punktu.

SAVIENĪBAS ATTIECĪBAS AR STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM, TREŠĀM VALSTĪM UN SAVIENĪBAS DELEGĀCIJĀM

175) Iekļauj VI sadaļu, šādu 188.p pantu un 188.q pantu, ar 188.p pantu aizstājot 302. līdz

304. pantu.

“VI SADAĻA

SAVIENĪBAS ATTIECĪBAS AR STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM, TREŠĀM VALSTĪM UN SAVIENĪBAS DELEGĀCIJĀM

188.p pants

1. Savienība nosaka visus attiecīgos sadarbības veidus ar Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm un tās specializētajām aģentūrām, Eiropas Padomi, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju.

Savienība uztur vajadzīgās attiecības arī ar citām starptautiskajām organizācijām.

2. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisija nodrošina šī panta īstenošanu.

188.q pants

1. Savienības delegācijas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās pārstāv Savienību.

2. Savienības delegācijas ir Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pakļautībā. Tās cieši sadarbojas ar dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām.”.

SOLIDARITĀTES KLAUZULA

176) Iekļauj šādu jaunu VII sadaļu un jaunu 188.r pantu:

“VII SADAĻA SOLIDARITĀTES KLAUZULA

188.r pants

1. Savienība un tās dalībvalstis darbojas kopīgi un, ievērojot solidaritāti, ja dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma vai arī dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas upuris. Savienība mobilizē tās rīcībā esošos līdzekļus, tostarp dalībvalstu piedāvātos militāros resursus, lai:

a) — novērstu terorisma draudus dalībvalstu teritorijās;

— aizsargātu demokrātiskās iestādes un civiliedzīvotājus no iespējamiem teroristu uzbrukumiem;

— palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā teroristu uzbrukuma gadījumā pēc tās politisko iestāžu lūguma;

b) palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas gadījumā pēc tās politisko iestāžu lūguma.

2. Ja dalībvalsts kļūst par teroristu uzbrukuma vai dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas upuri, pārējās dalībvalstis tai palīdz pēc tās politisko iestāžu lūguma. Šajā nolūkā dalībvalstis Padomē koordinē savu darbību.

3. Minētās solidaritātes klauzulas īstenošanas kārtību Savienībā nosaka ar lēmumu, kuru pieņem Padome, pamatojoties uz Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopēju priekšlikumu. Ja šis lēmums saistīts ar militāriem un aizsardzības jautājumiem, Padome to pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15.b panta

1. punktu. Par to informē Eiropas Parlamentu.

Piemērojot šo punktu un neskarot 207. pantu, Padomei palīdz Politikas un drošības komiteja, ko atbalsta kopējās drošības politikas un aizsardzības politikas sakarā izveidotās struktūras, kā arī 61.d pantā minētā Komiteja, kas vajadzības gadījumā sniedz kopīgus atzinumus.

4. Eiropadome regulāri izvērtē draudus Savienībai, lai Savienība un tās dalībvalstis varētu efektīvi rīkoties.”.

NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM UN FINANŠU NOTEIKUMI

177) Piekto daļu numurē kā sesto daļu, un tās virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: “NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM UN FINANŠU NOTEIKUMI”.

EIROPAS PARLAMENTS

178) 189. pantu atceļ.

179) 190. pantu groza šādi:

a) 1., 2. un 3. punktu svītro un 4. un 5. punktu numurē attiecīgi kā 1. un 2. punktu;

b) 4. punktu, ko numurē kā 1. punktu, groza šādi:

i) pirmajā daļā vārdkopu “par vispārējām tiešām vēlēšanām” aizstāj ar vārdkopu

“noteikumiem, lai varētu tā deputātus ievēlēt tiešās vispārējās vēlēšanās”,

ii) otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Saņēmusi piekrišanu no Eiropas Parlamenta, kas pieņem lēmumu ar visu savu locekļu balsu vairākumu, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru vienprātīgi pieņem attiecīgus noteikumus. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājušas dalībvalsts atbilstīgi savām konstitucionālajām prasībām.”;

c) 5. punktā, ko numurē kā 2. punktu, pēc vārdiem “Eiropas Parlaments” iekļauj tekstu “, pieņemot regulas pēc savas iniciatīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru” un tekstu “, ko tā pieņēmusi” svītro.

180) Svītro 191. panta pirmo daļu; otrajā daļā tekstu “, pieņem regulas, kas” aizstāj ar tekstu “, pieņemot regulas,” un pēc vārdkopas “Eiropas līmeņa politiskās partijas” iekļauj vārdkopu “saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 8.a panta 4. punktu”.

181) Svītro 192. panta pirmo daļu; otrajā daļā vārdu “sava” aizstāj ar vārdiem “tā locekļu” un daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā informē Eiropas Parlamentu par iemesliem.”.

182) 193. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu,

b) trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Eiropas Parlaments, pieņemot regulas pēc savas iniciatīvas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc tam, kad saņemta Padomes un Komisijas piekrišana, paredz noteikumus, kas attiecas uz tiesībām veikt izmeklēšanu.”.

183) 195. pantu groza šādi:

a) pirmā punkta pirmās daļas ievadā tekstu “Eiropas Parlaments ieceļ ombudu, kas ir pilnvarots” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlaments ievēl Eiropas ombudu, kas ir pilnvarots”. Pēdējā teikuma daļā svītro vārdkopu “un Pirmās instances tiesa” un pievieno šādu pēdējo teikumu – “Tas izmeklē sūdzības un sniedz par to ziņojumus.”;

b) otrā punkta pirmajā daļā vārdus “ieceļ” un “iecelt” attiecīgi aizstāj ar vārdiem “ievēl” un

“ievēlēt”;

c) 3. punktā vārdkopu “ne no viena” aizstāj ar vārdkopu “ne no vienas valdības, iestādes vai struktūras”;

d) 4. punktā pēc vārdiem “Eiropas Parlaments” iekļauj tekstu “, pieņemot regulas pēc savas iniciatīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru”.

184) 196. panta otrajā daļā vārdus “ārkārtas sesijā” aizstāj ar vārdkopu “ārkārtas sesijas laikā” un vārdus “savu locekļu” aizstāj ar vārdiem “tā locekļu”.

185) 197. pantu groza šādi:

a) pirmo daļu svītro;

b) otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Komisija var piedalīties visās sēdēs un var izteikties, ja ir paudusi tādu vēlēšanos.”;

c) ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Eiropadome un Padome var izteikties Eiropas Parlamenta sēdē saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropadomes reglamentā un Padomes reglamentā.”

186) 198. panta pirmajā daļā svītro vārdu “absolūtu”.

187) 199. panta otrajā daļā vārdkopu “kā paredz tā reglaments” aizstāj ar vārdkopu “kā tas paredzēts Līgumos un minētajā reglamentā”.

188) 201. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“Ja Eiropas Parlaments priekšlikumu izteikt neuzticību pieņem ar divām trešdaļām balsu, ko nodevis Eiropas Parlamenta locekļu vairākums, atkāpjas visi Komisijas locekļi un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atkāpjas no pienākumiem, ko viņš veic Komisijā. Viņi paliek amatā un turpina veikt kārtējos pienākumus, kamēr viņus nomaina saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.d pantu. Šādā gadījumā jauno Komisijas locekļu pilnvaru laiks beidzas dienā, kurā būtu beidzies to Komisijas locekļu pilnvaru laiks, kuri ir atkāpušies.”.

EIROPADOME

189) Iekļauj jaunu 1.a iedaļu un šādu jaunu 201.a un 201.b pantu:

“1.a IEDAĻA EIROPADOME

201.a pants

1. Katrs Eiropadomes loceklis var saņemt pilnvarojumu balsot tikai viena cita locekļa vārdā.

Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punkts un šā Līguma 205. panta 2. punkts attiecas uz Eiropadomi, kad tā pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Eiropadome lēmumus pieņem balsojot, nepiedaloties tās priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam.

Klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz Eiropadomei pieņemt lēmumus, kuriem vajadzīga vienprātība.

2. Eiropadome var uzaicināt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, lai viņu uzklausītu.

3. Eiropadome izlemj procedūras jautājumus un pieņem savu reglamentu ar vienkāršu balsu vairākumu.

4. Eiropadomei palīdz Padomes Ģenerālsekretariāts.

201.b pants

Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem:

a) lēmumu izveidot to Padomes sastāvu sarakstu, kas nav Vispārējo lietu padome un Ārlietu padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 6. punktu;

b) lēmumu par Padomes sastāvu prezidentūru, izņemot Ārlietu padomes prezidentūru, kas nav noteikts Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 9. punktā.”.

PADOME

190) 202. un 203. pantu svītro.

191) 205. pantu groza šādi:

a) 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1. Ja lēmuma pieņemšanai vajadzīgs vienkāršs balsu vairākums, Padome pieņem lēmumu ar visu savu locekļu balsu vairākumu.

2. Atkāpjoties no Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punkta, sākot no 2014. gada 1. novembra un ievērojot Protokolā par pārejas noteikumiem minētos noteikumus, ja Padome nepieņem lēmumus pēc Komisijas vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma, kvalificēto balsu vairākumu definē kā vismaz 72 % no tiem Padomes locekļiem, kas pārstāv dalībvalstis, kuras aptver vismaz 65 % no Savienības iedzīvotājiem.

3. Sākot no 2014. gada 1. novembra un ievērojot Protokolā par pārejas noteikumiem minētos noteikumus, kad saskaņā ar Līgumiem balsošanā nepiedalās visi Padomes locekļi, kvalificēto balsu vairākumu definē šādi:

a) kvalificēts balsu vairākums ir vismaz 55 % Padomes locekļu balsu, kuri pārstāv iesaistītās dalībvalstis un aptver vismaz 65 % šo dalībvalstu iedzīvotāju.

Bloķējošajā mazākumā ir jābūt vismaz minimālajam Padomes locekļu skaitam, kas pārstāv vairāk nekā 35 % iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju, papildus balsojot vienam loceklim; ja tā nav, uzskata, ka ir panākts kvalificēts balsu vairākums;

b) atkāpjoties no a) apakšpunkta, gadījumos, kad Padome nelemj pēc Komisijas vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma, kvalificētais balsu vairākums ir vismaz 72 % to Padomes locekļu balsu, kuri pārstāv iesaistītās dalībvalstis, kas aptver vismaz 65 % iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju.”.

b) 4. punktu svītro, un 3. punktu numurē kā 4. punktu.

192) 207. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“207. pants

1. Komiteja, kurā ir dalībvalstu valdību pastāvīgie pārstāvji, atbild par Padomes darba sagatavošanu un tās doto pilnvaru izpildi. Komiteja var pieņemt lēmumus par procedūru gadījumos, kas paredzēti Padomes reglamentā.

2. Padomei palīdz Ģenerālsekretariāts, ko vada Padomes iecelts ģenerālsekretārs.

Padome pieņem lēmumu par Ģenerālsekretariāta uzbūvi ar vienkāršu balsu vairākumu.

3. Ministru padome ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumus par procedūras jautājumiem un savu reglamentu.”.

193) 208. panta beigās pievieno šādu teikumu “Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā informē Padomi par iemesliem.”.

194) 209. pantā tekstu “, saņēmusi Komisijas atzinumu,” aizstāj ar vārdkopu “pēc apspriešanās ar Komisiju”.

195) 210. panta tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“210. pants

Padome nosaka Eiropadomes priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijas locekļu, priekšsēdētāju, Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja, locekļu un sekretāra, kā arī Padomes ģenerālsekretāra algas, pabalstus un pensijas. Padome tāpat nosaka jebkādu atalgojuma vietā paredzētu maksājumu.”.

KOMISIJA

196) 211. pantu atceļ. Iekļauj šādu 211.a pantu:

“211.a pants

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.d panta 5. punktu Komisijas locekļus izvēlas, ievērojot rotācijas principu, ko vienprātīgi nosaka Eiropadome, pamatojoties uz šādiem principiem:

a) nosakot secību un termiņus, uz kādiem dalībvalstu pilsoņus izraugās par Komisijas locekļiem, attieksme pret dalībvalstīm ir pilnīgi vienāda; tas nozīmē, ka amata pilnvaru termiņu kopējais skaits jebkurām divām dalībvalstīm nedrīkst atšķirties vairāk kā par vienu termiņu;

b) ievērojot a) apakšpunktu, katras Komisijas sastāvu veido tā, lai atbilstīgi tiktu atspoguļots visu dalībvalstu demogrāfiskais un teritoriālais diapazons.”.

197) 212. pantu pārceļ uz 218. pantu kā jaunu 2. punktu.

198) 213. pantā 1. punktu svītro un 2. punktu atstāj bez numura; tā pirmās divas daļas apvieno un tās izsaka šādi:

“Komisijas locekļi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem. Visas dalībvalstis ievēro viņu neatkarību un nemēģina viņus ietekmēt, kad viņi veic amata pienākumus.”.

199) 214. pantu atceļ.

200) 215. pantu groza šādi:

a) otro daļu aizstāj ar šādām divām daļām:

“Uz atlikušo pilnvaru laiku brīvajā amata vietā, kas radusies atkāpšanās, atbrīvošanas no amata vai nāves gadījumā, stājas jauns tādas pašas pilsonības loceklis, kuru ieceļ Padome, savstarpēji vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju, pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.d panta 3. punkta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

Pēc Komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma Padome var pieņemt vienprātīgu lēmumu par to, ka šāda brīvā vieta nav jāaizpilda, jo īpaši gadījumos, ja atlikušais locekļa amata pilnvaru laiks ir īss.”;

b) iekļauj šādu jaunu piekto daļu:

“Atkāpšanās, atbrīvošanas no amata vai nāves gadījumā Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nomaina uz atlikušo amata pilnvaru laiku saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.e panta 1. punktu”;

c) pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja atkāpjas visi Komisijas locekļi, viņi paliek amatā un veic savus kārtējos pienākumus tikmēr, kamēr uz atlikušo pilnvaru laiku viņus nomaina saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.d pantu.”.

201) 217. pantā svītro 1.,3. un 4. punktu un 2. punktu atstāj bez numura. Tā pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu – “Neskarot Līguma par Eiropas Savienību 9.e panta 4. punktu, Komisijai uzticētos pienākumus tās locekļu starpā strukturē un sadala Komisijas priekšsēdētājs saskaņā ar minētā Līguma 9.d panta 6. punktu.”.

202) Svītro 218. panta 1. punktu; 2. punktu numurē kā 1. punktu un svītro vārdkopu “saskaņā ar šo Līgumu”. Iekļauj 2. punktu ar 212. panta tekstu.

203) 219. panta pirmajā daļā vārdkopu “viņu skaits noteikts 213. pantā” svītro un otro daļu aizstāj ar šādu daļu – “Kvorumu nosaka tās reglamentā.”.

TIESA

204) 4. iedaļas virsrakstā pievieno vārdus “EIROPAS SAVIENĪBAS”.

205) 220. pantu atceļ.

206) Svītro 221. panta pirmo daļu.

207) 223. panta pirmās daļas beigās pievieno tekstu “, pēc apspriešanās ar 224.a pantā paredzēto komiteju.”.

208) 224. panta pirmās daļas pirmo teikumu svītro un pirms vārdiem “tiesnešu skaitu” iekļauj vārdus “Vispārējās tiesas”. Otrās daļas otrā teikuma beigās iekļauj tekstu “, pēc apspriešanās ar

224.a pantā paredzēto komiteju”.

209) Iekļauj šādu jaunu 224.a pantu:

“224.a pants

Pirms dalībvalstu valdības pieņem 223. un 224. pantā minētos lēmumus par iecelšanu amatā, izveido komiteju, kas sniedz atzinumu par kandidātu atbilstību Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu pienākumiem.

Šīs komitejas sastāvā ir septiņas personas, kas izraudzītas no bijušo Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu, valstu augstāko tiesu tiesnešu un vispāratzītu kompetentu juristu vidus; vienu komitejas locekli izvirza Eiropas Parlaments. Padome pieņem lēmumu, ar ko nosaka komitejas reglamentu, un lēmumu, ar ko ieceļ tās locekļus. Tā pieņem lēmumus pēc Tiesas priekšsēdētāja iniciatīvas.”.

210) 225. panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdkopu “izņemot tiesas palātām nodotās lietas” aizstāj ar vārdkopu “izņemot lietas, kas nodotas kādai specializētai tiesai, kuru izveido saskaņā ar 225.a pantu,” un 2. punkta pirmajā daļā svītro vārdkopu “, kuras izveidotas saskaņā ar 225.a pantu”.

211) 225.a pantu groza šādi:

a) pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Vispārējai tiesai var izveidot specializētās tiesas, kuras pirmajā instancē izskata un izlemj noteiktu

kategoriju lietas īpašās jomās. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas, izveido tās vai nu pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Tiesu, vai arī pēc Tiesas lūguma un pēc apspriešanās ar Komisiju.”;

b) otrajā daļā vārdu “Lēmumā” aizstāj ar vārdu “Regulā” un vārdu “tās” aizstāj ar vārdiem

“minētās tiesas”;

c) trešajā daļā vārdu “lēmumā par palātas” aizstāj ar vārdiem “regulā par specializētās tiesas”;

d) sestajā daļā vārdu “lēmumā” aizstāj ar vārdu “regulā”, un daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Statūtu I sadaļa un to 64. pants jebkurā gadījumā attiecas arī uz specializētajām tiesām.”.

212) 228. pantu groza šādi:

a) 2. punktā pirmo un otro daļu aizvieto ar šādu daļu, kas kļūst par pirmo daļu:

“2. Ja Komisija uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu, tā var vērsties Tiesā pēc tam, kad ir devusi minētajai valstij iespēju iesniegt savu apsvērumus. Tādā gadījumā tā norāda sodanaudu vai kavējuma naudu, kas jāmaksā attiecīgajai dalībvalstij un ko Komisija konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu.”.

Trešajā daļā, kas kļūst par otro daļu, lieto apzīmējumu “Tiesa”;

b) iekļauj šādu jaunu 3. punktu:

“3. Ja Komisija saskaņā ar 226. pantu ierosina lietu Tiesā par to, ka attiecīga dalībvalsts nav izpildījusi pienākumu paziņot par direktīvas, kas pieņemta saskaņā ar likumdošanas procedūru, transponēšanas pasākumiem, tā var, ja uzskata par vajadzīgu, noteikt tās sodanaudas vai kavējuma naudas apjomu, kas attiecīgajai dalībvalstij jāmaksā un ko tā uzskata par piemērotu šādos apstākļos.

Ja Tiesa konstatē, ka noticis pārkāpums, tā attiecīgai valstij var uzlikt sodanaudu vai kavējuma naudu, nepārsniedzot Komisijas noteikto summu. Pienākums veikt maksājumu stājas spēkā tajā dienā, kas noteikta Tiesas spriedumā.”.

213) 229.a pantā tekstu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu” aizstāj ar tekstu “Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un ar vienprātīgu lēmumu” un vārdkopu “Kopienas rūpnieciskā īpašuma tiesības” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības”. Pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu – “Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājušas dalībvalsts atbilstīgi savām konstitucionālajām prasībām.”.

214) 230. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā vārdkopu “Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtie tiesību akti” aizstāj ar vārdiem “leģislatīvie akti”, pēc vārdiem “Eiropas Parlamenta” iekļauj vārdus “un Eiropadomes”, vārdus “vis-à-vis” aizstāj ar vārdiem “attiecībā uz” un beigās pievieno šādu teikumu – “Tā pārbauda arī to Savienības struktūru aktu likumību, kuri rada tiesiskas sekas trešām personām.”;

b) trešajā daļā teikuma daļu “, ko savu prerogatīvu aizsardzības nolūkā ceļ Revīzijas palāta un ECB” aizstāj ar teikuma daļu “, ko savu prerogatīvu aizsardzības nolūkā ceļ Revīzijas palāta, Eiropas Centrālā Banka un Reģionu komiteja.”;

c) ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Jebkura fiziska vai juridiska persona ar pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai, vai kas viņu skar tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.”;

d) iekļauj šādu jaunu piekto daļu, pašreizējā piektā daļa kļūst par sesto daļu:

“Tiesību aktos par Savienības struktūru izveidi var paredzēt īpašus nosacījumus un kārtību attiecībā uz prasībām, ko fiziskas un juridiskas personas ceļ pret šo struktūru tiesību aktiem, kuru mērķis ir radīt tiesiskas sekas attiecībā uz šīm personām.”.

215) 231. panta 2. punkta tekstu aizstāj ar šādu tekstu: “Tomēr, pasludinot tiesību aktu par spēkā neesošu, Xxxxx, ja uzskata par vajadzīgu, nosaka, kuras no šā tiesību akta sekām jāuzskata par galīgām.”.

216) 232. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā pēc vārdiem “Eiropas Parlaments” iekļauj tekstu “, Eiropadome,” pēc vārda “Komisija” iekļauj vārdkopu “vai Eiropas Centrālā banka”, pirms vārda “Komisija” vārdu “vai” aizstāj ar komatu un daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Šis pants ar tādiem pašiem nosacījumiem attiecas uz Savienības struktūrām, kuras nepieņem lēmumu.”;

b) trešajā daļā pēc vārda “iestāde” iekļauj vārdkopu “vai kāda struktūra”;

c) ceturto daļu svītro.

217) 233. panta pirmajā daļā svītro vārdus “vai iestādēm” un vārdu “kuru” maina uz “kuras”, svītro arī trešo daļu.

218) 234. panta pirmās daļas b) apakšpunktā vārdus “un ECB” svītro un arī c) apakšpunktu svītro. Panta beigās pievieno šādu daļu – “Ja šāds jautājums ir radies lietā, kas dalībvalsts tiesā tiek izskatīta attiecībā uz apcietinājumā esošu personu, Eiropas Savienības Tiesa to izlemj ar minimālu kavēšanos.”.

219) 235. pantā atsauci uz 288. panta otro daļu aizstāj ar atsauci uz 288. panta otro un trešo daļu.

220) Iekļauj šādu jaunu 235.a pantu:

“235.a pants

Tiesas jurisdikcijā ir izskatīt lietas par Eiropadomes vai Padomes saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu pieņemta tiesību akta likumību tikai pēc tās dalībvalsts lūguma, uz kuru attiecas Eiropadomes vai Padomes secinājumi, un attiecībā vienīgi uz minētajā pantā paredzētajiem procedūras noteikumiem.

Pieteikums jāiesniedz viena mēneša laikā pēc secinājumu pieņemšanas. Tiesa to izlemj viena mēneša laikā no minētā pieteikuma dienas.”.

221) 236. pantā vārdkopu “Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība” aizstāj ar vārdkopu

“Civildienesta noteikumi un pārējo Savienības darbinieku nodarbināšanas kārtība”.

222) 237. panta d) apakšpunktā otrā teikuma sākumā vārdu “Padomes” aizstāj ar vārdu “Valdes”.

223) Iekļauj šādu jaunu 240.a un jaunu 240.b pantu:

“240.a pants

Eiropas Savienības Tiesai nav jurisdikcijas attiecībā uz noteikumiem par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī attiecībā uz tiesību aktiem, kas pieņemti saistībā ar noteikumiem par kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

Tiesas kompetencē tomēr ir pārraudzīt Līguma par Eiropas Savienību 25.a panta piemērošanu un izlemt lietas, kuras ierosinātas saskaņā ar 230. panta ceturtajā daļā paredzētajiem nosacījumiem par lēmumu likumību, kuri paredz ierobežojošus pasākumus pret fiziskām vai juridiskām personām un kurus pieņēmusi Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas II nodaļu.

240.b pants

Eiropas Savienības Tiesa, īstenojot tai uzticētās pilnvaras saistībā ar trešās daļas IV sadaļas 4. un

5. iedaļas noteikumiem par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, nav kompetenta pārbaudīt

kādas dalībvalsts policijas vai citu tiesību aizsardzības dienestu darbības likumību vai samērību, vai tādu dalībvalstu pienākumu izpildi, kas attiecas uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējas drošības sargāšanu.”.

224) 241. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“241. pants

Neatkarīgi no tā, ka ir pagājis 230. panta piektajā daļā noteiktais laiks, jebkura puse tiesvedībā, kurā izskata Savienības iestāžu vai struktūru pieņemtus vispārējas piemērošanas pasākumus, var atsaukties uz 230. panta otrajā daļā norādītajiem iemesliem, lai Eiropas Savienības Tiesā pierādītu šo pasākumu nepiemērojamību.”.

225) 242. panta otrajā teikumā lieto apzīmējumu “Tiesa”.

226) 245. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var grozīt Statūtu noteikumus, izņemot I sadaļu un 64. pantu. Eiropas Parlaments un Padome tos pieņem vai nu pēc Tiesas priekšlikuma, apspriežoties ar Komisiju, vai arī pēc Komisijas lūguma, apspriežoties ar Tiesu.”.

EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA

227) Iekļauj šādu 4.a iedaļu un 245.a pantu:

“4.a IEDAĻA EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA

245.a pants

1. Eiropas Centrālā banka kopā ar valstu centrālajām bankām veido Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS). Eiropas Centrālā banka kopā ar to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru naudas vienība ir euro un kas veido Eurosistēmu, īsteno Savienības monetāro politiku.

2. Eiropas Centrālās bankas lēmējinstances veic ECBS reglamentēšanu. ECBS galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. Neskarot šo mērķi, tā atbalsta vispārējo ekonomikas politiku Savienībā, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu.

3. Eiropas Centrālā banka ir tiesību subjekts. Vienīgi tā ir tiesīga atļaut euro emisiju. Tā ir neatkarīga, gan īstenojot savas pilnvaras, gan pārzinot finanses. Savienības iestādes, struktūras, kā arī dalībvalstu valdības ievēro šo neatkarību.

4. Eiropas Centrālā banka pieņem pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai veiktu tās uzdevumus saskaņā ar 105. līdz 111.a pantu un 115.c pantu un saskaņā ar ECBS un ECB statūtos izklāstītajiem nosacījumiem. Saskaņā ar šiem pašiem pantiem tās dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, un to centrālās bankas patur savas pilnvaras monetāros jautājumos.

5. Ar Eiropas Centrālo banku atbilstīgi tās kompetences jomām konsultējas par visiem Savienības aktu projektiem un visiem reglamentējošo aktu projektiem valstu līmenī, un tā var sniegt atzinumu.”.

228) Iekļauj 245.b pantu, kurā pārņem 112. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) 1. punktā vārdkopu “valstu centrālo banku vadītāji.” aizstāj ar tekstu “to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir euro.”;

b) 2. punktā a) un b) apakšpunktu numerāciju svītro, rezultātā pašreizējais a) apakšpunkts kļūst par pirmo daļu un pašreizējā b) apakšpunkta trīs daļas kļūst, attiecīgi, par otro, trešo un ceturto punkta daļu; otrajā daļā tekstu “dalībvalstu vai to valdību vadītāji, savstarpēji vienojoties, izraugās” aizstāj ar vārdkopu “ieceļ Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu”.

229) Iekļauj 245.c pantu, kurā pārņem 113. panta tekstu.

REVĪZIJAS PALĀTA

230) 246. pantā pirms vārda “revīziju” iekļauj vārdu “Savienības” un pievieno šādu jaunu otro daļu:

“Tajā ir pa vienam pilsonim no katras dalībvalsts. Tās locekļi, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi Savienības vispārējās interesēs.”.

231) 247. pantu groza šādi:

a) 1. punktu un 4. punkta pirmo daļu svītro. 2. līdz 9. punktu numurē attiecīgi kā 1.līdz

8. punktu;

b) 2. punktā, ko numurē kā 1. punktu, vārdus “savās valstīs” aizstāj ar vārdiem “savā valstī”;

c) 4. punktā, ko numurē kā 3. punktu, vārdu “viņi” aizstāj ar vārdkopu “Revīzijas palātas locekļi”.

232) 248. pantā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.

SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTI

233) 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu “SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTI, PIEŲEMŠANAS PROCEDŪRAS UN CITI NOTEIKUMI”.

234) Pirms 249. panta iekļauj 1. iedaļu:

“1. IEDAĻA SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTI”

235) 249. pantu groza šādi:

a) pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Īstenojot Savienības pilnvaras, iestādes pieņem regulas, direktīvas un lēmumus, kā arī sniedz ieteikumus vai atzinumus.”

b) ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Lēmumi uzliek saistības kopumā. Lēmumi, kuros ir norādīti konkrēti adresāti, ir saistoši tikai šiem adresātiem.”.

236) Iekļauj šādu jaunu 249.a līdz 249.d pantu:

“249.a pants

1. Parasta likumdošanas procedūra ir tāda procedūra, kurā Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma kopīgi pieņem regulu, direktīvu vai lēmumu. Šī procedūra ir noteikta 251. pantā.

2. Īpašos Līgumos noteiktos gadījumos Eiropas Parlamenta ar Padomes līdzdalību vai Padomes ar Eiropas Parlamenta līdzdalību pieņemta regula, direktīva vai lēmums ir īpaša likumdošanas procedūra.

3. Tiesību akti, kas pieņemti ar īpašu likumdošanas procedūru ir leģislatīvi akti.

4. Īpašos Līgumos noteiktos gadījumos leģislatīvus aktus var pieņemt pēc dalībvalstu grupas vai pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas, pēc Eiropas Centrālās Bankas ieteikuma vai pēc Tiesas vai Eiropas Investīciju bankas lūguma.

249.b pants

1. Ar leģislatīvu aktu Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus.

Leģislatīvajos aktos tiek konkrēti noteikti pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums. Uz būtiskiem elementiem kādā jomā attiecas leģislatīvie akti, un tādējādi uz tiem nedrīkst attiekties pilnvaru deleģēšana.

2. Leģislatīvie akti paredz nosacījumus, ar kādiem notiek deleģēšana; šie nosacījumi var būt šādi:

a) Eiropas Parlaments vai Padome var nolemt atsaukt deleģēšanu;

b) deleģētais akts var stāties spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments vai Padome leģislatīvajā aktā noteiktajā termiņā nav izteikusi iebildumus.

Piemērojot a) un b) apakšpunktu, Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar savu locekļu balsu vairākumu, bet Padome – ar kvalificētu balsu vairākumu.

3. Deleģēto aktu virsrakstā iekļauj vārdu “deleģētais” vai “deleģētā”.

249.c pants

1. Dalībvalstis pieņem visus tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai īstenotu juridiski saistošos Savienības aktus.

2. Ja ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai, šie akti piešķir Komisijai vai, īpašos, attiecīgi pamatotos gadījumos un Līguma par Eiropas Savienību 11. un 13. pantā paredzētajos gadījumos, Padomei īstenošanas pilnvaras.

3. Piemērojot 2. punktu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, iepriekš paredz normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu.

4. Īstenošanas aktu virsrakstā iekļauj vārdu “īstenošana”.

249.d pants

Padome pieņem ieteikumus. Tā pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma tajos gadījumos, kad Līgumos ir paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma. Tā pieņem vienprātīgus lēmums tajās jomās, kurās ir nepieciešams vienprātīgs lēmums kāda Savienības akta pieņemšanai. Komisija un – gadījumos, kas paredzēti Līgumos,– arī Eiropas Centrālā banka pieņem ieteikumus.”.

AKTU PIEŲEMŠANAS PROCEDŪRAS UN CITI NOTEIKUMI

237) Pirms 250. panta iekļauj 2. iedaļu ar virsrakstu “AKTU PIEŲEMŠANAS PROCEDŪRAS UN CITI NOTEIKUMI”.

238) 250. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Ja saskaņā ar Līgumiem Padome lemj pēc Komisijas priekšlikuma, Padome var grozīt minēto priekšlikumu ar vienprātīgu lēmumu, izņemot gadījumus, kas paredzēti 251. panta

10. un 13. punktā, 268., 270.a un 272. pantā, kā arī 273. panta otrajā daļā.”.

239) 251. pantu groza šādi:

a) 1. punktā vārdkopu “uz šo pantu” aizstāj ar vārdkopu “uz parasto likumdošanas procedūru”;

b) 2. punkta otro un trešo daļu, kā arī 3. līdz 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Pirmais lasījums

3. Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņem savu nostāju un paziņo par to Padomei.

4. Ja Padome apstiprina Eiropas Parlamenta nostāju, attiecīgo tiesību aktu pieņem tādā redakcijā, kāda atbilst Eiropas Parlamenta nostājai.

5. Ja Padome neapstiprina Eiropas Parlamenta nostāju, tā pieņem savu nostāju pirmajā lasījumā un paziņo par to Eiropas Parlamentam.

6. Padome Eiropas Parlamentam pilnībā dara zināmus iemeslus, kas tai likuši pieņemt nostāju pirmajā lasījumā. Komisija pilnībā informē Eiropas Parlamentu par savu nostāju.

Otrais lasījums

7. Ja trijos mēnešos pēc šādas paziņošanas Eiropas Parlaments:

a) apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā vai nav pieņēmis lēmumu, tad uzskata, ka attiecīgais tiesību akts ir pieņemts tādā redakcijā, kas atbilst Padomes nostājai;

b) ar savu locekļu balsu vairākumu noraida Padomes nostāju pirmajā lasījumā, tad uzskata, ka ierosinātais tiesību akts nav pieņemts;

c) ar savu locekļu balsu vairākumu ierosina grozījumus Padomes nostājai pirmajā lasījumā, tad šādi grozīto tekstu nosūta Padomei un Komisijai, kas sniedz atzinumu par šiem grozījumiem.

8. Ja trijos mēnešos pēc grozījumu saņemšanas no Eiropas Parlamenta Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu:

a) apstiprina visus šos grozījumus, tad attiecīgo tiesību aktu uzskata par pieņemtu;

b) neapstiprina visus grozījumus, tad Padomes priekšsēdētājs, vienojoties ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, sešu nedēļu laikā sasauc Samierināšanas komitejas sanāksmi.

9. Par grozījumiem, par kuriem Komisija sniegusi negatīvu atzinumu, Padome lēmumu pieņem vienprātīgi.

Pušu samierināšana

10. Samierināšanas komiteju veido Padomes locekļi vai viņu pārstāvji, kā arī tikpat daudz Eiropas Parlamenta pārstāvju; tās uzdevums ir panākt vienošanos par kopīgu dokumentu ar Padomes locekļu vai to pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlamenta pārstāvju balsu vairākumu sešās nedēļās pēc tās sasaukšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju otrajā lasījumā.

11. Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

12. Ja Samierināšanas komiteja neapstiprina kopīgu dokumentu sešās nedēļās pēc tās sasaukšanas, uzskata, ka ierosinātais tiesību akts nav pieņemts.

Trešais lasījums

13. Ja minētajā laikposmā Samierināšanas komiteja apstiprina kopīgu dokumentu, Eiropas Parlamentam, kas pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu, un Padomei, kas pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pēc apstiprināšanas ir sešas nedēļas laika, lai pieņemtu attiecīgo tiesību aktu saskaņā ar kopīgo dokumentu. Ja tās nerīkojas šādi, piedāvāto tiesību aktu neuzskata par pieņemtu.

14. Šajā pantā minēto triju mēnešu un sešu nedēļu termiņu pagarina pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma, bet ne vairāk kā, attiecīgi, par vienu mēnesi un divām nedēļām.

Īpaši noteikumi

15. Ja Līgumos īpaši noteiktos gadījumos pēc dalībvalstu grupas iniciatīvas, Eiropas Centrālās bankas ieteikuma vai Tiesas lūguma leģislatīvo aktu iesniedz saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, 2. punktu, 6. punkta otro teikumu un 9. punktu nepiemēro.

Tādos gadījumos Eiropas Parlaments un Padome paziņo Komisijai par akta projektu un savu nostāju pirmajā un otrajā lasījumā. Eiropas Parlaments vai Padome procedūras gaitā var lūgt Komisijas atzinumu, kuru Komisija var sniegt arī pēc pašas iniciatīvas. Tā arī var, ja uzskata par vajadzīgu, līdzdarboties Samierināšanas komitejā saskaņā ar 11. punktu.”.

240) 252. pantu atceļ. Iekļauj šādu jaunu 252.a pantu:

“252.a pants

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija savstarpēji apspriežas un kopīgi vienojas par sadarbības kārtību. Šajā nolūkā tās var atbilstīgi Līgumiem noslēgt iestāžu nolīgumus, kas var būt saistoši.”.

241) 253. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“253. pants

Ja Līgumos nav noteikts, kāda veida akti ir jāpieņem, iestādes pašas to nolemj atkarībā no katra attiecīgā gadījuma, atbilstīgi piemērojamām procedūrām un ievērojot proporcionalitātes principu.

Tiesību aktos ir sniegts to pieņemšanas pamatojums, kā arī norādīti visi priekšlikumi, ieteikumi, iniciatīvas, lūgumi vai atzinumi, kas paredzēti Līgumos.

Izskatot leģislatīvo aktu projektus, Eiropas Parlaments un Padome atturas pieņemt aktus, kuri attiecīgajā jomā nav paredzēti ar atbilstīgu likumdošanas procedūru.”.

242) 254. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“254. pants

1. Leģislatīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paraksta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs.

Leģislatīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, paraksta tās iestādes priekšsēdētājs, kura šos aktus pieņem.

Leģislatīvos aktus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētie akti stājas spēkā tajos norādītajā dienā, vai, ja tā nav norādīta, divdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

2. Neleģislatīvos aktus, kas pieņemti kā regulas, direktīvas un lēmumi, kuros nav precizēti adresāti, paraksta tās iestādes priekšsēdētājs, kura šos aktus pieņem.

Regulas, direktīvas, kas adresētas visām dalībvalstīm, kā arī lēmumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētie akti stājas spēkā tajos norādītajā dienā, vai, ja tā nav norādīta, divdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

Citas direktīvas un lēmumus paziņo visiem, kam tie adresēti, un līdz ar šādu paziņošanu tie stājas spēkā.”.

243) Iekļauj šādu jaunu 254.a pantu:

“254.a pants

1. Veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu.

2. Ievērojot Civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību, kas pieņemti, pamato- joties uz 283. pantu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, šajā nolūkā paredz īpašus noteikumus.”.

244) 255. pants kļūst par 16.a pantu; to groza, kā norādīts šā panta 28. punktā.

245) 256. panta pirmajā daļā tekstu “Padomes vai Komisijas lēmumi, kas uzliek” aizstāj ar tekstu

“Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas akti, kas uzliek”.

PADOMDEVĒJAS STRUKTŪRAS

246) Iekļauj šādu jaunu 3. nodaļu un 256.a pantu, attiecīgi 3. un 4. nodaļa kļūst par 1. un 2. iedaļu un 5. nodaļu numurē kā 4. nodaļu:

“3. NODAĻA

SAVIENĪBAS PADOMDEVĒJAS STRUKTŪRAS

256.a pants

1. Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai palīdz Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kas veic padomdevēju funkcijas.

2. Ekonomikas un sociālo lietu komitejā ir pārstāvji no darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisku sabiedrību, jo īpaši sociāli ekonomiskajā, pilsoniskajā, profesionālajā un kultūras jomā.

3. Reģionu komitejas sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam.

4. Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs.

5. Noteikumus, kas izklāstīti 2. un 3. punktā un kas reglamentē šo komiteju sastāvu, Padome regulāri pārskata, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās pārmaiņas Savienībā. Padome, pamatojoties uz Komisijas ierosinājumu, šajā nolūkā pieņem lēmumus.”.

EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA

247) 257. un 261. pantu svītro.

248) 258. panta otro un trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Padome vienprātīgi pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, nosakot Komitejas sastāvu.”.

249) 259. pantu groza šādi:

a) 1. punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu – “Komitejas locekļus ieceļ uz pieciem gadiem.”;

b) 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Komisiju. Tā var saņemt atzinumus no Eiropas organizācijām, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības un sociālās jomas, kā arī pilsonisko sabiedrību un ir ieinteresētas Savienības darbībās.”.

250) 260. panta pirmajā daļā vārdus “diviem gadiem” aizstāj ar vārdiem “divarpus gadiem” un trešajā daļā pirms vārda “Padomes” iekļauj vārdus “Eiropas Parlamenta,”.

251) 262. pantu groza šādi:

a) pirmajā, otrajā un trešajā daļā pirms vārda “Padome” iekļauj vārdus “Eiropas Parlaments”;

b) pirmajā daļā vārdus “Padomei un Komisijai jāapspriežas” aizstāj ar vārdiem “Padome un Komisija apspriežas”;

c) trešajā daļā tekstu “, kā arī specializētās nodaļas” svītro;

d) ceturto daļu svītro.

REĢIONU KOMITEJA

252) 263. pantu xxxxx xxxx:

a) pirmo daļu svītro;

b) trešo daļu, kas kļūst par otro daļu, aizstāj ar šādu daļu:

“Padome vienprātīgi pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, nosakot Komitejas sastāvu.”;

c) ceturtās daļas, kas kļūst par trešo daļu, pirmajā teikumā vārdkopu “pēc dalībvalstu priekšlikumiem” svītro un vārdu “četriem” aizstāj ar vārdu “pieciem”; ceturtajā teikumā vārdkopu “šā panta pirmajā daļā” aizstāj ar vārdkopu “256.a panta 3. punktā”;

d) pēdējo daļu svītro.

253) 264. panta pirmajā daļā vārdus “diviem gadiem” aizstāj ar vārdiem “divarpus gadiem” un trešajā daļā pirms vārda “Padomes” iekļauj vārdus “Eiropas Parlamenta,”.

254) 265. pantu groza šādi:

a) pirmajā, otrajā, trešajā un pēdējā daļā pirms vārda “Padomei” iekļauj vārdus “Eiropas Parlamentam”;

b) pirmajā daļā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu;

c) ceturto daļu svītro.

EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA

255) 266. panta trešajā daļā vārdkopu “pēc Komisijas lūguma” aizstāj ar vārdkopu “pēc Komisijas priekšlikuma”, pēc vārdiem “vienprātīgu lēmumu” iekļauj vārdkopu “un saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru” un tekstu “Statūtu 4., 11. un 12., kā arī 18. panta 5. punktu” aizstāj ar vārdu “Statūtus”.

256) 267. panta b) apakšpunktā vārdu “nosaka” aizstāj ar vārdu “izraisa” un vārdus “pakāpeniska izveide” aizstāj ar vārdkopu “izveide un darbība”.

FINANŠU NOTEIKUMI

257) 268. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā tekstu “, tostarp tos, kas attiecas uz Eiropas Sociālo fondu,” svītro un visas trīs daļas kļūst par 1. punktu;

b) otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Savienības gada budžetu nosaka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar 272. pantu.”;

c) iekļauj šādu jaunu 2. līdz 6. punktu:

“2. Budžetā atspoguļotos izdevumus apstiprina ikgadējam budžeta īstenošanas laikposmam saskaņā ar 279. pantā minēto regulu.

3. Lai īstenotu budžetā atspoguļotos izdevumus, nepieciešams iepriekš pieņemt juridiski saistošu Savienības tiesību aktu, kas noteiktu juridisko pamatu tās darbībai un attiecīgo izdevumu īstenošanai saskaņā ar 279. pantā minēto regulu, izņemot gadījumus, kas paredzēti minētajā regulā.

4. Lai uzturētu budžeta disciplīnu, Savienība nepieņem nevienu aktu, kas varētu būtiski ietekmēt budžetu, ja vien netiek pamatots, ka šajos aktos minētos izdevumus ir iespējams finansēt, nepārsniedzot Savienības pašas resursus un saskaņā ar 270.a pantā minēto daudzgadu finanšu shēmu.

5. Budžetu īsteno saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu. Dalībvalstis sadarbojas ar Savienību, lai nodrošinātu, ka budžetā iekļautās apropriācijas izmanto saskaņā ar šo principu.

6. Savienība un dalībvalstis saskaņā ar 280. pantu novērš krāpšanu un jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.”.

SAVIENĪBAS PAŠAS RESURSI

258) Pirms 269. panta iekļauj 1. nodaļu ar virsrakstu “SAVIENĪBAS PAŠAS RESURSI”.

259) 269. pantu groza šādi:

a) iekļauj šādu jaunu pirmo daļu:

“Savienība nodrošina līdzekļus, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku.”;

b) otro daļu aizstāj ar šādām divām daļām:

“Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, pieņem lēmumu, paredzot noteikumus attiecībā uz Savienības pašas resursu sistēmu. Šajā kontekstā tā var noteikt jaunas pašu resursu kategorijas vai likvidēt esošu kategoriju. Minētais lēmums nestājas spēkā, kamēr to nav pieņēmušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.

Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, paredz Savienības pašas resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, ja tas ir noteikts lēmumā, kas pieņemts, pamatojoties uz trešo daļu. Padome pieņem lēmumu pēc tam, kad saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.”.

260) 270. pantu atceļ.

DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA

261) Iekļauj šādu jaunu 2. nodaļu un 270.a pantu:

“2. NODAĻA DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA

270.a pants

1. Daudzgadu finanšu shēma nodrošina, ka Savienības izdevumi tiek veikti godprātīgi un pašu resursu robežās.

To nosaka vismaz uz pieciem gadiem.

Savienības gada budžets atbilst daudzgadu finanšu shēmai.

2. Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pieņem regulu, kas nosaka daudzgadu finanšu shēmu. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta locekļu vairākuma piekrišanu.

Eiropadome var pieņemt vienprātīgu lēmumu, ar ko Padomei atļauj pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pieņemot pirmajā daļā minēto regulu.

3. Finanšu shēma nosaka saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām. Izdevumu kategorijas, kuru skaits ir ierobežots, atbilst galvenajām Savienības darbības nozarēm.

Finanšu shēma paredz visus citus noteikumus, kas nepieciešami ikgadējās budžeta procedūras sekmīgai norisei.

4. Ja Padome līdz iepriekšējās finanšu shēmas beigām nav pieņēmusi regulu, kurā paredzēta jauna finanšu shēma, maksimālo apjomu un citus noteikumus, kas atbilst attiecīgās shēmas pēdējam gadam, turpina piemērot līdz šāda akta pieņemšanai.

5. Finanšu shēmas pieņemšanas procedūras laikā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu tās pieņemšanu.”.

SAVIENĪBAS GADA BUDŽETS

262) Pēc 270. a panta iekļauj 3. nodaļu ar virsrakstu “SAVIENĪBAS GADA BUDŽETS”.

263) Iekļauj 270. b pantu, kurā pārņem 272. panta 1. punkta tekstu.

264) 271. pants kļūst par jauno 273.a pantu; to xxxxx, kā norādīts šā panta 267. punktā.

265) 272. panta 1. punkts kļūst par 270.b pantu; 272. panta 2.līdz 10. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“272. pants

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru nosaka Savienības gada budžetu saskaņā ar šādiem noteikumiem.

1. Katra iestāde, izņemot Eiropas Centrālo Banku, līdz 1. jūlijam sagatavo savu paredzamo izdevumu tāmes nākamajam finanšu gadam. Komisija apvieno šīs tāmes budžeta projektā, kurā var būt ietvertas dažādas tāmes.

Budžeta projektā ir ieņēmumu tāme un izdevumu tāme.

2. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par budžeta projektu ne vēlāk kā 1. septembrī pirms budžeta īstenošanas gada sākuma.

Komisija procedūras gaitā var grozīt budžeta projektu līdz brīdim, kad tiek sasaukta

5. punktā minētā Samierināšanas komiteja.

3. Padome pieņem nostāju par budžeta projektu un nosūta to Eiropas Parlamentam ne vēlāk kā 1. oktobrī pirms budžeta īstenošanas gada sākuma. Padome Eiropas Parlamentam dara zināmus visus iemeslus, kas tai likuši pieņemt attiecīgo nostāju.

4. Ja četrdesmit divās dienās pēc šā ziņojuma Eiropas Parlaments:

a) apstiprina Padomes nostāju, tad budžets ir pieņemts;

b) nav pieņēmis lēmumu, tad budžetu uzskata par pieņemtu;

c) pieņem grozījumus ar tā locekļu balsu vairākumu, tad grozīto projektu pārsūta Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, vienojoties ar Padomes priekšsēdētāju, tūlīt sasauc Samierināšanas komitejas sēdi. Tomēr ja desmit dienās no projekta pārsūtīšanas Padome informē Eiropas Parlamentu, ka tā ir pieņēmusi visus tā grozījumus, Samierināšanas komitejas sanāksme nenotiek.

5. Samierināšanas komiteju veido Padomes locekļi vai viņu pārstāvji, kā arī tikpat daudz locekļu, kas pārstāv Eiropas Parlamentu; tās uzdevums ir panākt vienošanos par kopīgu dokumentu ar Padomes locekļu vai to pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlamenta pārstāvju balsu vairākumu divdesmit vienā dienā pēc Komitejas sasaukšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

6. Ja divdesmit vienā dienā, kā minēts 5. punktā, Samierināšanas komiteja vienojas par kopīgu dokumentu, Eiropas Parlamentam un Padomei pēc vienošanās ir četrpadsmit dienas, lai pieņemtu apspriežamo tiesību aktu saskaņā ar kopīgo dokumentu.

7. Ja 6. punktā minēto četrpadsmit dienu laikā:

a) Eiropas Parlaments un Padome apstiprina kopīgo dokumentu vai nepieņem lēmumu vai ja viena no šīm iestādēm apstiprina kopīgo dokumentu, bet otra nepieņem lēmumu, budžetu uzskata par galīgi pieņemtu saskaņā ar kopīgo dokumentu, vai

b) Eiropas Parlaments ar visu tā locekļu vairākumu un Padome noraida kopīgo dokumentu vai ja viena no šīm iestādēm noraida kopīgo dokumentu, bet otra nepieņem lēmumu, Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu, vai

c) Eiropas Parlaments ar visu tā locekļu vairākumu nepieņem kopīgo dokumentu, bet Padome to apstiprina, Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu, vai

d) Eiropas Parlaments apstiprina kopīgo dokumentu, bet Padome to noraida, Eiropas Parlaments četrpadsmit dienu laikā no dienas, kad Padome to noraidījusi, ar visu tā locekļu vairākumu un trijām piektdaļām nodoto balsu var nolemt apstiprināt visus grozījumus vai dažus no tiem, kas minēti 4. punkta c) daļā. Ja Eiropas Parlamenta grozījumi netiek apstiprināti, Samierināšanas komitejas nostāju par budžeta pozīciju, uz ko attiecas grozījums, uzskata par pieņemtu. Budžetu, pamatojoties uz šo, uzskata par galīgi pieņemtu.

8. Ja 5. punktā minētās divdesmit vienas dienas laikā Samierināšanas komiteja nevienojas par kopīgu dokumentu, Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu.

9. Kad šajā pantā paredzētā procedūra ir beigusies, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka budžets ir pieņemts galīgajā variantā.

10. Katra iestāde īsteno ar šo pantu piešķirtās pilnvaras, ievērojot Līgumus un saskaņā ar to pieņemtos tiesību aktus, jo īpaši ņemot vērā Savienības pašu resursus un ieņēmumu un izdevumu līdzsvaru.”.

266) 273. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā vārdu “nobalsots” aizstāj ar “galīgi pieņemts”, vārdus “vai citā apakšnodaļā” svītro un tekstu “kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā finanšu gada budžeta apropriācijām; šie noteikumi Komisijai tomēr nedod iespēju saņemt apropriācijas, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no summas, kuru paredz topošais budžeta projekts.” aizstāj ar tekstu “kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā finanšu gada budžeta apropriācijām attiecīgajā nodaļā; šie noteikumi Komisijai tomēr nedod iespēju saņemt apropriācijas, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no summas, kas paredzēta budžeta projektā tajā pašā nodaļā.”;

b) otrajā daļā pēc vārda “Padome” iekļauj vārdkopu “pēc Komisijas priekšlikuma” un beigās pievieno šādu tekstu – “, atbilstīgi regulai, kas pieņemta saskaņā ar 279. pantu. Padome tūlīt nosūta šo lēmumu Eiropas Parlamentam.”;

c) trešo daļu svītro;

d) pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Otrajā daļā minētais lēmums paredz vajadzīgos pasākumus saistībā ar līdzekļiem, lai nodrošinātu šā panta piemērošanu atbilstīgi 269. pantā minētajiem aktiem.

Tas stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja Eiropas Parlaments ar locekļu vairākumu šajā laikā nav nolēmis samazināt šos izdevumus.”.

267) Iekļauj 273.a pantu, kurā pārņem 271. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) pirmo daļu svītro;

b) trešajā daļā, kas kļuvusi par otro daļu, vārdus “vajadzības gadījumā” svītro;

c) pēdējā daļā vārdkopu “Padomes, Komisijas un Tiesas” aizstāj ar tekstu “Eiropadomes un Padomes, Komisijas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas”.

BUDŽETA ĪSTENOŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO ATBILDĪBAS

268) 4. nodaļu “BUDŽETA ĪSTENOŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO ATBILDĪBAS” iekļauj pirms

274. xxxxx, kuru groza šādi:

a) pirmajā daļā teikuma daļu “Komisija saskaņā ar apropriāciju apjomu uzņemas atbildību par budžeta izpildi” aizstāj ar tekstu “Komisija saskaņā ar apropriāciju apjomu sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi”;

b) otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Regulā paredz dalībvalstu pienākumus budžeta īstenošanas kontrolē un revīzijā, kā arī attiecīgo atbildību. Tajā paredz atbildību un precizē noteikumus, kas katrai iestādei jāievēro attiecībā uz pašas izdevumu īstenošanu.”.

269) 275. pantā vārdu “Padomei” un vārdus “Eiropas Parlamentam” maina vietām. Pievieno šādu jaunu otro daļu:

“Komisija arī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei Savienības finanšu novērtējumu, kura pamatā ir sasniegtie rezultāti, jo īpaši saistībā ar norādēm, ko Eiropas Parlaments un Padome snieguši saskaņā ar 276. pantu.”.

270) 276. panta 1. punktā vārdkopu “275. pantā minētos pārskatus un finanšu pārskatu” aizstāj ar tekstu “275. pantā minētos pārskatus, finanšu pārskatu un novērtējumu”.

KOPĪGIE FINANŠU NOTEIKUMI

271) Pirms 277. panta iekļauj 5. nodaļu ar virsrakstu “KOPĪGI NOTEIKUMI”.

272) 277. pantu tekstu aizstāj ar šādu pantu:

“277. pants

Daudzgadu finanšu shēmu un gada budžetu izstrādā euro.”.

273) 279. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdo-

xxxxx procedūru, pēc apspriešanās ar Revīzijas palātu pieņem:

a) finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka budžeta apstiprināšanas un īstenošanas, kā

arī aprēķinu uzrādīšanas un revīzijas procedūru;

b) noteikumus, kas nosaka finanšu jomas subjektu atbildības kontroli, jo īpaši pilnvarotāju un grāmatvežu atbildības kontroli.”;

b) 2. punktā tekstu “, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, kā arī saņēmusi Revīzijas palātas atzinumu, ar vienprātīgu lēmumu” aizstāj ar tekstu “un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Revīzijas palātu”.

274) Iekļauj šādu jaunu 279.a un 279.b pantu:

“279.a pants

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija nodrošina to, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām.

279.b pants

Pēc Komisijas iniciatīvas regulāri tiek sasauktas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāju sanāksmes saskaņā ar šajā nodaļā minētajām procedūrām. Priekšsēdētāji attiecīgi rīkojas, lai sekmētu pārrunas un attiecīgo iestāžu nostājas saskaņošanu nolūkā veicināt šīs nodaļas noteikumu piemērošanu.”.

KRĀPŠANAS APKAROŠANA

275) Pirms 280. panta iekļauj 6. nodaļu ar virsrakstu “KRĀPŠANAS APKAROŠANA”.

276) 280. pantu groza šādi:

a) 1. punkta beigās pievieno šādu teikuma daļu: “, kā arī Savienības iestādēs un struktūrās.”;

b) 4. punktā pēc vārda “dalībvalstīs” iekļauj tekstu “, kā arī Savienības iestādēs un struktūrās” un punkta pēdējo teikumu svītro.

CIEŠĀKA SADARBĪBA

277) Pēc 280. panta iekļauj III sadaļu ar virsrakstu “CIEŠĀKA SADARBĪBA”.

278) Iekļauj šādu jaunu 280.a līdz 280.i pantu, kas līdz ar Līguma par Eiropas Savienību 10. pantu un aizstāj Līguma par Eiropas Savienību pašreizējos 27.a līdz 27.e pantu, 40. līdz 40.b pantu un 43. līdz 45. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. un 11.a pantu:

“280.a pants

Ciešākai sadarbībai jāatbilst Savienības Līgumiem un tiesību aktiem.

Šāda sadarbība neapdraud iekšējo tirgu vai ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tā nerada šķēršļus vai diskrimināciju tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada traucējumus dalībvalstu savstarpējā konkurencē.

280.b pants

Jebkādas ciešākas sadarbības gadījumā ievēro to dalībvalstu kompetenci, tiesības un pienākumu, kuras šādā sadarbībā neiesaistās. Minētās dalībvalstis iesaistītajām dalībvalstīm neliek šķēršļus sadarbības īstenošanā.

280.c pants

1. Izveidojot ciešāku sadarbību, tā ir pieejama visām dalībvalstīm, ja tās ievēro līdzdalības nosacījumus, kuri noteikti lēmumā, ar kuru dod šādas sadarbības atļauju. Tās var iesaistīties arī jebkurā citā laikā, ja tās atbilst minētajiem nosacījumiem un šajā sakarā jau pieņemtajiem aktiem.

Komisija un dalībvalstis, kas iesaistās ciešākā sadarbībā, nodrošina līdzdalības sekmēšanu iespējami lielākam dalībvalstu skaitam.

2. Komisija un, vajadzības gadījumā, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomes locekļus par ciešākas sadarbības norisi.

280.d pants

1. Dalībvalstis, kuras savā starpā vēlas izveidot ciešāku sadarbību kādā no jomām, uz ko attiecas Līgumi, izņemot ekskluzīvas kompetences jomas un kopējo ārpolitiku un drošības politiku, adresē lūgumu Komisijai, precizējot ierosinātās ciešākās sadarbības jomu un mērķus. Komisija šajā nolūkā var iesniegt priekšlikumu Padomei. Ja Komisija priekšlikumu neiesniedz, tā informē attiecīgās dalībvalstis par šādas rīcības iemesliem.

Šā punkta pirmajā daļā minēto atļauju īstenot ciešāku sadarbību piešķir Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas.

2. To dalībvalstu lūgumu, kuras savā starpā vēlas izveidot ciešāku sadarbību kopējā ārpolitikā un drošības politikā, adresē Padomei. To nosūta Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas dod atzinumu par to, vai ierosinātā ciešākā sadarbība ir saderīga ar Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un Komisijai, kura sniedz atzinumu par to, vai ciešāka sadarbība ir saderīga ar Savienības politiku. To nosūta arī Eiropas Parlamentam informācijai.

Atļauju īstenot ciešāku sadarbību piešķir ar Padomes vienprātīgi pieņemtu lēmumu.

280.e pants

Visi Padomes locekļi var piedalīties Padomes apspriedēs, bet balsošanā piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuras ir iesaistītas ciešākā sadarbībā.

Vienprātība ir panākta tad, ja šādi balsojuši tikai iesaistīto dalībvalstu pārstāvji. Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punktu.

280.f pants

1. Jebkura dalībvalsts, kura vēlas iesaistīties jau uzsāktā ciešākā sadarbībā vienā no

280.d panta 1. punktā minētajām jomām, par savu nodomu paziņo Padomei un Komisijai.

Četros mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas dienas Komisija apstiprina attiecīgās dalībvalsts līdzdalību. Vajadzības gadījumā tā norāda, ka līdzdalības nosacījumi ir ievēroti, un nosaka tādus pārejas pasākumus, ko uzskata par nepieciešamiem attiecībā uz ciešākas sadarbības sakarā jau pieņemtu tiesību aktu piemērošanu.

Tomēr, ja Komisija uzskata, ka līdzdalības nosacījumi nav ievēroti, tā norāda pasākumus, kādi jāveic, lai šos nosacījumus ievērotu, un nosaka termiņu līdzdalības pieprasījuma atkārtotai izskatīšanai. Beidzoties šim termiņam, tā no jauna izskata pieteikumu saskaņā ar otrajā daļā izklāstīto procedūru. Ja Komisija uzskata, ka joprojām nav ievēroti līdzdalības nosacījumi, attiecīgā dalībvalsts var vērsties Padomē, kas pieņem lēmumu pieteikuma sakarā. Padome rīkojas saskaņā ar 280.e pantu. Tā arī var pieņemt šā panta otrajā daļā minētos pārejas pasākumus, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

2. Jebkura dalībvalsts, kura vēlas iesaistīties ciešākā sadarbībā kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, par savu nodomu paziņo Padomei, Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijai.

Padome apstiprina attiecīgās dalībvalsts līdzdalību pēc apspriešanās ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un vajadzības gadījumā tā ņem vērā to, vai ir ievēroti līdzdalības nosacījumi. Padome pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma var noteikt tādus pārejas pasākumus, kas nepieciešami attiecībā uz jau pieņemtu tiesību aktu piemērošanu ciešākas sadarbības sakarā. Tomēr, ja Padome uzskata, ka līdzdalības nosacījumi nav ievēroti, tā norāda pasākumus, kādi jāveic, lai šos nosacījumus ievērotu, un nosaka termiņu līdzdalības pieprasījuma atkārtotai izskatīšanai.

Piemērojot šo punktu, Padome pieņem vienprātīgu lēmumu un rīkojas saskaņā ar 280.e pantu.

280.g pants

Izdevumus, kas radušies, īstenojot ciešāku sadarbību, un kas nav iestāžu administratīvās izmaksas, sedz iesaistītās dalībvalstis, ja vien visi Padomes locekļi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vienprātīgi nenolemj ko citu.

280.h pants

1. Ja Līgumu noteikums, ko var piemērot attiecībā uz ciešāku sadarbību, paredz, ka Padome pieņem lēmumu vienprātīgi, tad Padome, lemjot vienprātīgi saskaņā ar 280.e pantā noteikto kārtību, var pieņemt lēmumu, kurā paredz, ka tā pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

2. Ja Līgumu noteikums, ko var piemērot attiecībā uz ciešāku sadarbību, paredz, ka Padome pieņem aktus saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tad Padome, lemjot vienprātīgi saskaņā ar 280.e pantā noteikto kārtību, var pieņemt lēmumu, kurā paredz, ka tā pieņems lēmumu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz lēmumiem, kas saistīti ar militāriem un aizsardzības jautājumiem.

280.i pants

Padome un Komisija, savstarpēji sadarbojoties, nodrošina konsekvenci darbībās, ko veic ciešākas sadarbības sakarā, kā arī tādu darbību atbilstību Savienības politikai.”.

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

279) Sesto daļu numurē kā septīto daļu.

280) 281., 293., 305. un 314. pantu atceļ. 286. pantu aizstāj ar 16.b pantu.

281) 282. panta beigās pievieno šādu teikumu – “Tomēr jautājumos, kas saistīti ar konkrētu iestāžu darbību, to pārstāv attiecīgās iestādes, ņemot vērā to administratīvo autonomiju.”.

282) 283. pantā tekstu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar pārējām attiecīgām iestādēm, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgām iestādēm pieņem”, kā arī vārdkopu “Kopienu pārējo darbinieku” aizstāj ar vārdkopu “Savienības pārējo darbinieku”.

283) 288. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Atkāpjoties no panta otrās daļas, Eiropas Centrālā banka saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko pati vai to darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus.”.

284) 290. pantā pēc vārdus “lēmumu pieņem” aizstāj ar tekstu “lēmumu, pieņemot regulas, paredz”.

285) 291. pantā tekstu “, Eiropas Monetāro institūtu” svītro.

286) 294. pants kļūst par 48.a pantu.

287) 299. pantu groza šādi:

a) 1. punktu svītro. 2. punkta pirmā daļa un 3. līdz 6. punkts kļūst par 311.a pantu, tos groza, kā norādīts šā panta 293. punktā.

2. punktu atstāj bez numura;

b) pirmās daļas sākumā vārdu “Tomēr” svītro un vārdkopu “Francijas aizjūras departamentu” aizstāj ar tekstu “Gvadelupas, Franču Gviānas, Martinikas, Reinjonas, Senbertelemī, Senmartēnas”; daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Ja attiecīgos īpašos pasākumus pieņem Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā arī pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.”;

c) otrās daļas sākumā tekstu “Padome, paredzot attiecīgos pasākumus, kas minēti šā punkta otrajā daļā, ņem vērā, piemēram,” aizstāj ar tekstu “Pirmajā daļā minētie pasākumi jo īpaši skar”;

d) trešās daļas sākumā tekstu “šā punkta otrajā daļā” aizstāj ar tekstu “pirmajā daļā”.

288) 300. un 301. pantu aizstāj ar attiecīgi 188.n un 188.k pantu un 302. līdz 304. pantu aizstāj ar

188.p pantu.

289) 308. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“308. pants

1. Ja Savienības rīcība izrādītos nepieciešama saskaņā Līgumos noteiktajām politikas jomām, lai sasniegtu kādu no Līgumos noteiktajiem mērķiem, un tajos nav paredzētas vajadzīgās pilnvaras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu vienprātīgi pieņem vajadzīgos pasākumus. Ja attiecīgos pasākumus Padome pieņēmusi saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā pieņem lēmumu vienbalsīgi, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.

2. Izmantojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 3.b panta 3. punktā minētā subsidiaritātes principa uzraudzības procedūru, Komisija vērš valstu parlamentu uzmanību uz priekšlikumiem, kas pamatojas uz šo pantu.

3. Šajā pantā paredzētie pasākumi nevar būt par iemeslu dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanai gadījumos, kad Līgumi neparedz šādu saskaņošanu.

4. Uz šo pantu nevar pamatoties, lai sasniegtu ar kopējās ārpolitikas un drošības politiku saistītus mērķus, un jebkuros saskaņā ar šo pantu pieņemtos aktos ievēro Līguma par Eiropas Savienību 25.b panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus.”.

290) Iekļauj šādu jaunu 308.a pantu:

“308.a pants

Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 7. punktu nepiemēro attiecībā uz šādiem pantiem:

— 269. panta trešo un ceturto daļu,

— 270.a panta 2. punkta pirmo daļu,

— 308. pantu un

— 309. pantu.”.

291) 309. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“309. pants

Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu par dažu tiesību pārtraukšanu saistībā ar dalību Savienībā, Eiropadomes vai Padomes locekļi no attiecīgās dalībvalsts nepiedalās balsošanā, un attiecīgās dalībvalsts balsis neieskaita vajadzīgajā vienā trešdaļā vai četrās piektdaļās dalībvalstu balsu, kas minētas 1. un 2. punktā. Personiski klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz pieņemt šā panta 2. punktā minētos lēmumus.

Lai pieņemtu Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. un 4. punktā minētos lēmumus kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Ja lēmumu atņemt balsstiesības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. punktu Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Līgumu noteikumiem, tad šis kvalificētais balsu vairākums ir tāds, kā paredzēts šā Līguma 205. panta 3. punkta

b) apakšpunktā, bet ja Padome pieņem lēmumu pēc Komisijas vai pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma, tad to nosaka saskaņā ar

205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu, Eiropas Parlaments pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, ko nodevis tā locekļu vairākums.”.

292) 310. pantu pārdēvē par 188.m pantu.

293) 311. pantu atceļ. Iekļauj 311.a pantu, kurā pārņem 299. panta 2. punkta pirmās daļas un

3. līdz 6. punkta tekstu; šo tekstu groza šādi:

a) 2. punkta pirmo daļu un 3. līdz 6. punktu numurē kā 1. līdz 5. punktu un panta sākumā iekļauj jaunu ievadteikumu:

“Papildus Līguma par Eiropas Savienību 49.c panta noteikumiem attiecībā uz piemērošanas teritoriālo jomu piemēro šādus noteikumus:”;

b) 2. punkta, ko numurē kā pirmo punktu, pirmajā daļā tekstu “Francijas aizjūras departamentiem” aizstāj ar tekstu “Gvadelupai, Franču Gviānai, Martinikai, Reinjonai, Senbertelemī, Senmartēnai” un beigās pievieno vārdkopu “saskaņā ar 299. pantu”;

c) 3. punktā, ko numurē kā 2. punktu, beigu daļā vārdus “šā Līguma” svītro;

d) 6. punktā, ko numurē kā 5. punktu, ievadteikumu “Neatkarīgi no iepriekšējiem punktiem,” aizstāj ar ievadteikumu “Atkāpjoties no Līguma par Eiropas Savienību

49.c panta un šā panta 1. līdz 4. punkta:”;

e) panta beigās pievieno šādu jaunu punktu:

“6. Pēc attiecīgas dalībvalsts ierosinājuma Eiropadome var pieņemt lēmumu, ar ko groza statusu, kas attiecībā uz Savienību ir piešķirts Dānijas, Francijas vai Nīderlandes zemēm vai teritorijām, kas minētas 1. un 2. punktā. Eiropadome pieņem lēmumu vienprātīgi pēc apspriedes ar Komisiju.”.

294) Virsrakstu “NOBEIGUMA NOTEIKUMI” pirms 313. panta svītro.

295) Iekļauj šādu 313.a pantu:

“313.a pants

Šim Līgumam piemēro Līguma par Eiropas Savienību 53. panta noteikumus.”.