Contract
1. Noteikumos lietotie termini.
1.1. Apdrošinātājs – apdrošināšanas akciju sabiedrība "Gjensidige Baltic", kas darbojas saskaņā ar statūtiem.
1.2. Apdrošinājuma ņēmējs – juridiska vai fiziska persona, kas noslēgusi līgumu savā vai citas personas labā.
1.3. Apdrošinātais – apdrošināšanas polisē norādītā juridiskā vai fiziskā persona, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums.
1.4. Apdrošināšanas objekts – apdrošināšanas polisē un tās pielikumā norādītais nekustamais un/vai kustamais īpašums.
1.5. Apdrošinājuma summa – naudas summa, par kuru ir apdrošināts īpašums.
1.6. Apdrošinātais risks – apdrošināšanas polisē norādītais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
1.7. Apdrošināšanas prēmija – noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
1.8. Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku saistīts pēkšņs un neparedzēts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.9. Apdrošināšanas atlīdzība – par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā naudas summa vai nodrošināmo pakalpojumu izmaksas atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.10. Atlīdzināmie zaudējumi – par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā naudas summa vai nodrošināmo pakalpojumu izmaksas atbilstoši apdrošināšanas līgumam, pirms paša riska atskaitīšanas.
1.11. Paša risks – polisē uzrādītā, naudas izteiksmē vai procentos izteikta daļa no apdrošinājuma summas vai zaudējuma, kuru atskaita no atlīdzināmiem zaudējumiem par katru apdrošināšanas gadījumu.
1.12. Apdrošināšanas polise – dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs rakstiski ir vienojušies.
1.13. Apdrošināšanas vieta – vieta, kur atrodas apdrošinātais īpašums un tā ir norādīta apdrošināšanas polisē.
1.14. Zemapdrošināšana ir, ja apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošinātā objekta vērtību.
1.15. Virsapdrošināšana ir, ja apdrošinājuma summa ir lielāka par apdrošinātā objekta vērtību.
2. Apdrošināmie riski.
2.1. Ugunsgrēks:
2.1.1. ugunsgrēks – neparedzēta un nekontrolējama degšana ar atklātu liesmu;
2.1.2. zibens spēriens – tieša zibens iedarbība uz apdrošināto īpašumu;
2.1.3. eksplozija – momentāna (eksplozīva) vielas vai maisījuma ķīmiska pārvērtība, kas rada paaugstinātu spiedienu (triecienvilni). Ar tvertnes eksploziju saprot pēkšņu ārdošu spiediena spēka izpausmi, kad tvertnes sienas tiek sagrautas tādā mērā, ka izlīdzinās spiediens tvertnes iekšpusē un ārpusē. Par eksploziju netiek uzskatīts pēkšņs spiediena izlīdzinājums (implozija) zema spiediena dēļ;
2.1.4. vadāma lidaparāta, tā daļu vai lidaparāta pārvadājamās kravas uzkrišana
apdrošinātajam īpašumam;
2.2. Dabas stihijas:
2.2.1. vētra – vējš ar ātrumu virs 15 m/sek.;
2.2.2. plūdi – teritorijas applūšana ar ūdeni, kas pārgājis pāri ūdens tilpņu vai dabīgo ūdens baseinu robežām. Par plūdiem netiek uzskatīta teritoriju (vietu) applūšana kur tiem ir periodisks (sezonāls) raksturs;
2.2.3. krusa – nokrišņu, ledus graudu veidā, tieša iedarbība uz apdrošināto īpašumu;
2.2.4. nepārtraukta snigšana – pēkšņa sniega slāņa palielināšanās vismaz par 100 mm 12 stundu laikā.
2.3. Šķidruma vai tvaika noplūde:
2.3.1. cauruļvadu, to ierīču un aprīkojuma pēkšņs un neparedzēts to pārrāvums vai plīsums, izņemot sala iedarbības radīts;
2.3.2. trešo personu darbība vai bezdarbība, kuras dēļ notikusi šķidruma vai tvaika noplūde;
2.3.3. atbilstoši ekspluatētu stacionāro automātisko ugunsgrēka dzēšanas sistēmu un iekārtu automātiskas reaģēšanas dēļ radusies šķidruma noplūde;
2.3.4. cauruļvadu, kas atzarojas no apdrošinātās ēkas līdz maģistrālajam cauruļvadam un nodrošina apdrošinātās ēkas ūdens, siltuma utt. apgādi, avārijas dēļ radusies šķidruma noplūde.
2.4. Trešo personu prettiesiska rīcība:
2.4.1. zādzība ar ielaušanos – tīša, prettiesiska svešas mantas paņemšana, bojāšana vai iznīcināšana, nelikumīgi iekļūstot apdrošināšanas vietā. Par zādzību netiek uzskatīta īpašuma izkrāpšana, piesavināšanās, izspiešana un tml.;
2.4.2. laupīšana – uzbrukums apdrošinātajam, kas saistīts ar vardarbību vai ar vardarbības piedraudējumu un ir bīstams dzīvībai vai veselībai, nolūkā iegūt apdrošināto īpašumu;
2.4.3. ļaunprātīgi bojājumi – apdrošinātā īpašuma tīša iznīcināšana vai bojāšana.
2.4.4. sadursme – jebkura veida sauszemes transporta līdzekļa, iekraušanas vai izkraušanas mehānismu tiešs trieciens apdrošinātajam īpašumam trešo personu darbības vai bezdarbības dēļ.
II sadaļa. Apdrošināšanas objekts.
3. Apdrošināts ir apdrošināšanas polisē norādītais nekustamais un/vai kustamais īpašums:
3.1. Ēkas - ar tajās iebūvētajām komunikācijām, iekārtām, aprīkojumu, konstruktīviem elementiem, kas ir ēkas neatņemama sastāvdaļa.
3.2. Nomāto telpu remonta izdevumi un materiāli (grīdu, sienu un griestu segumi, logi, durvis, sanitārtehnika, elektroinstalācija, kamīni, iebūvētas mēbeles un tml.).
3.3. Manta - tehnoloģiskās iekārtas un darba mašīnas, darbgaldi, aprīkojums un inventārs, krājumi, nomātā un pieņemtā manta, mēbeles, radio, televīzijas un video aparatūra un cita elektroniskā aparatūra, mājsaimniecības un sadzīves priekšmeti, sporta, saimniecības un lauksaimniecības inventārs, un tml..
3.4. Bez atsevišķas vienošanās nav apdrošināts:
3.4.1. būves - baseini, vārti, nožogojumi, pagalmu un teritoriju segumi, nojumes, aizsargsienas, kas nav ēku sastāvdaļas, piestātnes;
3.4.2. ēkās un telpās vai pie tām uzstādītas iekārtas un ietaises (antenas, izkārtnes, reklāmas iekārtas, un tml.), kas nav ēku sastāvdaļas;
3.4.3. ārējie cauruļvadi, kas atrodas uzņēmuma teritorijā, atzarojas no apdrošinātās ēkas līdz maģistrālajam vadam un apdrošinātais ir atbildīgs par to ekspluatāciju;
3.4.4. stiklojums, tā aprīkojums un noformējums (zīmējumi, gravējumi un tml.), kura vienlaidus virsmas laukums ir lielāks par 3m², pret sasišanu vai saplīšanu, ko izraisījuši šo noteikumu 2.2., 2.3., 2.4. punktos nosauktie riski;
3.4.5. juvelierizstrādājumi, kolekcijas, gleznas, unikāli un antīki priekšmeti, skaidra nauda;
3.4.6. vērtspapīri, dokumenti, akti, plāni, oriģinālie rasējumi, modeļi, arhīvu krājumi;
3.4.7. datoru programmas, dati, datu bāzes un informācijas nesēji;
3.4.8. xxxxxxx, izstāžu eksemplāri;
3.4.9. būves un celtnes, kas nav paredzētas ilgstošai ekspluatācijai (pārvietojamie vagoniņi, telpas, kas veidotas no piepūšamām konstrukcijām, teltis u.c.);
3.4.10. nepabeigtas ēkas;
3.4.11. spēļu, naudas maiņas un izsniegšanas automāti;
3.5. Saskaņā ar šiem noteikumiem nav apdrošināms:
3.5.1. nelikumīgi uzbūvētas vai būvniecības stadijā esošas ēkas, būves un celtnes, kuru būvēšanai nav saņemtas visas nepieciešamās likumā un citos normatīvos aktos noteiktās atļaujas un saskaņojumi;
3.5.2. avārijas stāvoklī esošas ēkas, būves un celtnes un tajās esošā manta;
3.5.3. neapsaimniekotas un/vai neapdzīvotas ēkas, būves un celtnes un tajās esošā manta;
3.5.4. juridiskās personas darbinieku personīgā manta;
3.5.5. reģistrācijai pakļautie motorizētie transporta līdzekļi;
3.5.6. xxxxxx, munīcija;
3.5.7. ūdens transports un gaisa transports;
3.5.8. telpu augi, mežs, atsevišķi augoši koki, dzīvžogi, zeme, sējumi, dzīvnieki;
3.5.9. pārvadājamas kravas ārpus apdrošināšanas vietas.
III sadaļa. Apdrošināšanas līgums.
4. Apdrošinājuma summa.
4.1. Apdrošinājuma summu nosaka apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātājs, savstarpēji
vienojoties un ņemot vērā īpašuma vērtību. Apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs par uzrādītās apdrošinājuma summas atbilstību īpašuma vērtībai. Ja apdrošinājuma summa neatbilst īpašuma vērtībai, tad, iestājoties apdrošināšanas gadījumam tiek piemēroti zemapdrošināšanas vai virsapdrošināšanas nosacījumi.
4.2. Ēku, būvju un telpu remonta izdevumu vērtību nosaka atbilstoši:
4.2.1. atjaunošanas vērtībai, kas ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu ēkas vai telpu remonta zudumu vai bojājumu atjaunošanu līdzvērtīgā kvalitātē un apjomā, kādā tā bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma;
4.2.2. faktiskajai vērtībai, kas ir atjaunošanas vērtība, atņemot no tās nolietojumu. Faktisko vērtību pielieto, ja nolietojums ir lielāks par 40% vai, ja apdrošinājuma ņēmējs vēlas apdrošināt ēkas, būves un telpu remontu izdevumus faktiskajā vērtībā.
4.3. Mantas - tehnoloģisko iekārtu un darba mašīnu, darbgaldu, aprīkojuma un inventāra vērtību, kā arī mājas (mājsaimniecības) mantai nosaka atbilstoši:
4.3.1. iegādes vai atjaunošanas vērtībai. Atjaunošanas vērtība ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu mantas atjaunošanu līdzvērtīgā kvalitātē un apjomā, kādā tā bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma;
4.3.2. faktiskajai vērtībai, kas ir iegādes vai atjaunošanas vērtība, atņemot no tās nolietojumu. Faktisko vērtību pielieto, ja nolietojums ir lielāks par 40% vai ja apdrošinājuma ņēmējs vēlas apdrošināt mantu tās faktiskajā vērtībā.
4.4. Mantas - krājumu (izejvielu, materiālu, nepabeigto un gatavo ražojumu, preču pārdošanai, iepakojamo materiālu) vērtība ir:
4.4.1. precēm pārdošanai un iepirktām izejvielām - iegādes vērtība, kas ir tāda paša veida un līdzvērtīgas kvalitātes preču un izejvielu iegādes mazākie izdevumi;
4.4.2. nepabeigtiem un gataviem ražojumiem atjaunošanas vērtība, kas ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu ražojumu atjaunošanu līdzvērtīgā kvalitātē un apjomā, kādā tie bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma.
4.5. Nomātās un pieņemtās mantas (remontam, uzglabāšanai un tml.) vērtību nosaka atbilstoši tās faktiskajai vērtībai, kas uzrādīta mantas nomas līgumā vai pieņemšanas un nodošanas aktā vai grāmatvedības uzskaites dokumentos.
5. Apdrošināšanas līguma periods un tā stāšanās spēkā.
5.1. Apdrošināšanas līguma periods ir apdrošināšanas polisē uzrādītais līguma darbības laiks.
5.2. Līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc prēmijas vai prēmijas pirmās daļas samaksas, ja polisē nav norādīts citādi.
6. Apdrošināšanas prēmijas samaksa.
6.1. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir samaksāt apdrošināšanas prēmiju apdrošināšanas līgumā noteiktajos termiņos.
6.2. Ja apdrošināšanas prēmija tiek maksāta ar pārskaitījumu, par samaksas dienu ir uzskatāma diena, kad nauda ir ieskaitīta Apdrošinātāja bankas kontā.
6.3. Ja prēmija vai tās pirmā daļa netiek samaksāta polisē norādītajā termiņā, apdrošināšanas līgums nav spēkā no tā noslēgšanas brīža.
6.4. Gadījumā, ja maksājumi, izņemot pirmo maksājumu, nav samaksāti atbilstoši līgumā noteiktajiem termiņiem, līguma darbība tiek apturēta:
6.4.1. līguma darbības apturēšanas gadījumā apdrošinātājs nosūta apdrošinājuma ņēmējam rakstveida paziņojumu par nepilnīgu prēmijas samaksu, norāda samaksas termiņu un nesamaksāšanas iespējamās sekas;
6.4.2. līguma darbības apturēšana beidzas ar brīdi, kad prēmija ir samaksāta paziņojumā norādītajā termiņā;
6.4.3. ja apdrošinājuma ņēmējs 15 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas nesamaksā apdrošināšanas prēmiju, apdrošinātājam ir tiesības izbeigt līgumu un neatmaksāt iemaksāto prēmiju.
7. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā savstarpējie pienākumi.
7.1. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas ir sniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju, kas nepieciešama riska izvērtēšanai, kā arī nodrošināt iespēju veikt apdrošinātā objekta apskati riska izvērtēšanai, kā līguma noslēgšanas, tā līguma darbības laikā.
7.2. Apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātais ir atbildīgi par patiesas informācijas sniegšanu.
7.3. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt apdrošināto, ka viņš tiek apdrošināts un nodrošināt līguma saistību izpildi no apdrošinātā puses.
7.4. Apdrošinājuma ņēmējs atbild par neinformētības sekām, sedzot papildu izdevumus, kas radušies apdrošinātā neinformētības dēļ.
7.5. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir paziņot par citiem tam zināmiem spēkā esošiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu objektu.
IV sadaļa. Apdrošinātā riska izmaiņas.
8. Izmaiņas sākotnējā informācijā.
8.1. Apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam līguma darbības laikā ir pienākums rakstveidā paziņot apdrošinātājam par visiem tam zināmajiem apstākļiem, kuri var ievērojami palielināt apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai iespējamo zaudējumu apjomu, t.i., izmaiņām apdrošinātā īpašuma drošības sistēmās, funkciju izmaiņām, rekonstrukcijām, pārbūvēm un remontiem pirms to uzsākšanas; par īpašuma iznomāšanu, ieķīlāšanu.
8.2. Ja līguma darbības laikā ir izmainījusies īpašuma vērtība vairāk kā par 10%, apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt apdrošinātāju un, savstarpēji vienojoties, veikt izmaiņas apdrošināšanas līgumā.
9. Apdrošinātā riska palielināšanās.
9.1. Ja apdrošinātā riska iestāšanās iespējamība ir palielinājusies līguma darbības laikā, apdrošinātājs var rakstveidā piedāvāt apdrošinājuma ņēmējam izdarīt noteikumu grozījumus un norādīt to spēkā stāšanās dienu vai pieņemt lēmumu par apdrošināšanas līguma pārtraukšanu.
V sadaļa. Apdrošināšanas gadījums.
10. Apdrošinātā pienākumi pēc apdrošinātā riska iestāšanās.
10.1. Zaudējuma pieteikums – ja radušies zaudējumi, apdrošinātajam nekavējoties jāziņo:
10.1.1. ugunsgrēka gadījumā – ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;
10.1.2. eksplozijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam;
10.1.3. inženierkomunikāciju avārijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam vai/un ēkas apsaimniekotājam (īpašniekam);
10.1.4. trešo personu prettiesiskas rīcības gadījumā – policijai.
10.2. Apdrošinātajam nekavējoties, tiklīdz tas kļūst iespējams, par notikušo notikumu jāziņo apdrošinātājam un jāveic visi iespējamie un saprātīgie pasākumi, lai samazinātu zaudējumus.
10.3. Apdrošinātajam 2 darba dienu laikā no brīža, kad kļuvis zināms par notikumu, jāiesniedz apdrošinātājam noteikta parauga formas rakstisks pieteikums un jāsaskaņo ar apdrošinātāja pārstāvi notikuma vietas apskates laiks. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi iesniegt rakstisku pieteikumu, tad to veic apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja pārstāvis vai pilnvarota persona.
10.4. Ja apdrošinātais piesaka prasību zinot, ka tā ir nepatiesa vai krāpnieciska, apdrošināšanas līgums tiek atzīts par spēkā neesošu un jebkura prasība šī līguma sakarā tiek noraidīta.
10.5. Apdrošinātājs ir tiesīgs atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja 10.1.1. – 10.1.4.punktos minētās iestādes neapstiprina attiecīgo risku iestāšanās faktu.
10.6. Zaudējuma pierādījums.
10.6.1. Pēc notikušā notikuma, kamēr apdrošinātājs nav veicis bojātā vai iznīcinātā objekta apskati, bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas nav pieļaujama nekāda bojājumu novēršana vai objekta vai tā daļu pārvietošana, novākšana vai atjaunošana. Atļauts veikt tikai neatliekamus pasākumus, lai novērstu tālākus zudumus un nepieļautu nelaimes gadījumus.
10.6.2. Pēc pieteikuma iesniegšanas apdrošinātajam jānodrošina apdrošinātāja pārstāvim iespēja veikt notikuma vietas un bojātā īpašuma apskati, kā arī jādod iespēja veikt izmeklēšanu jebkuru zaudējuma rašanās cēloņu un apjoma noteikšanai.
10.6.3. Pēc notikuma vietas apskates apdrošinātāja pārstāvis sastāda noteiktas formas apskates protokolu par konstatētajiem zaudējumiem, kā arī sniedz norādījumus, kuru izpilde apdrošinātajam ir obligāta. Bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas nav atļauta objekta atjaunošana, tā daļu
10.6.4. Ja apdrošinātājs neveic apskati 3 darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas, apdrošinātajam ir tiesības uzsākt sakārtošanas un remonta darbus.
10.6.5. Apdrošinātā pienākums ir pierādīt zaudējuma iestāšanās faktu un apmēru, kā arī iesniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju un dokumentus, kas to apstiprina.
10.6.6. Pēc apdrošinātāja pieprasījuma jāiesniedz bojātā, nozagtā vai iznīcinātā īpašuma saraksts. Sarakstā ir jānorāda īpašuma vērtība un stāvoklis, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma.
10.7. Apdrošinātā pienākumu nepildīšanas sekas.
10.7.1. Apdrošinātājs ir tiesīgs atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātais:
10.7.1.1. ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šajos noteikumos noteiktajiem pienākumiem;
10.7.1.2. neuzrāda bojāto priekšmetu atliekas, izņemot gadījumus, kad tās pilnībā ir iznīcinātas;
10.7.1.3. nav iesniedzis policijai konkrētu nozagto vai nolaupīto mantas sarakstu, vai arī policija neapstiprina atsevišķu lietu nozagšanu vai nolaupīšanu;
10.7.2. Apdrošinātājs var samazināt apdrošināšanas atlīdzību līdz 50%, ja apdrošinātais vieglas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šajos noteikumos noteiktajiem pienākumiem.
10.7.3. Ja, slēdzot apdrošināšanas līgumu, tā darbības laikā vai pēc zaudējuma iestāšanas apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, apdrošināšanas objekta īpašnieks vai lietotājs sniedz nepatiesu informāciju vai atsakās iesniegt apdrošinātāja pieprasīto informāciju, apdrošinātājs ir tiesīgs atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību un izbeigt apdrošināšanas līgumu.
11. Apdrošinātāja pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.
11.1. Apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pieņem viena mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas.
11.2. Ja par īpašuma bojājumu vai iznīcināšanu pret apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto ir ierosināta administratīvā vai krimināllieta, lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu apdrošinātājs pieņem tikai pēc likumīgā spēkā stājušos tiesas sprieduma vai lēmuma par krimināllietas izbeigšanu saņemšanas.
11.3. Pēc pušu vienošanās, apdrošinātājs pirms veikta pilnīga zaudējumu aprēķināšana, var izmaksāt atlīdzības daļu tādā apmērā, kādu neapstrīd ne viena no pusēm.
VI sadaļa.
12. Izņēmumi.
Apdrošināšana neatlīdzina zaudējumus, kas radušies:
12.1. pakļaujot īpašumu apstrādei vai citiem procesiem, kuros izmanto uguni vai siltumu, kā arī veicot vārīšanu ar nepietiekošu šķidrumu;
12.2. pārkaršanas, sakušanas vai gruzdēšanas dēļ, ja tos nav izraisījuši apdrošinātie riski;
12.3. eksplozijas dēļ, kas radusies šaujamieročos un citās iekārtās, kur apzināti izmanto eksplozijas enerģiju;
12.4. sprādziena izraisīšanas dēļ, kas radies darbojoties ar vielām un iekārtām, kuru mērķis ir izmantot eksplozijas enerģiju;
12.5. ēkā vai telpās iekļūstot ūdenim, krusai vai sniegam caur logiem, durvīm, jumtu un citām atverēm, ja tās nav radušās apdrošināto risku rezultātā;
12.6. zem klajas debess atstātam kustamajam īpašumam, ja vien to neparedz īpašuma izmantošanas specifika un par to atsevišķi norādīts apdrošināšanas polisē;
12.7. gruntsūdeņu un notekūdeņu līmeņa celšanās dēļ vai pārplūstot ūdens savākšanas sistēmām, jumta notekcaurulēm;
12.8. kondensāta uzkrāšanās dēļ;
12.9. inženierkomunikāciju ūdens sūcēm, izņemot gadījumus, ja tās radušās avārijas dēļ;
12.10. pēkšņas dzesinātājvielas noplūdes dēļ refrižeratoros, ja vien to nav izraisījuši apdrošinātie riski;
12.11. precēm, ja tās neatrodas uz cieta paliktņa vismaz 10 cm virs grīdas līmeņa;
12.12. ja nav veikti pasākumi pret trešo personu iekļūšanu apdrošināšanas vietā (nav noslēgtas durvis, logi, un tml.);
12.13. ja manta veikalos ārpus darba laika atstāta skatlogos, ja polisē nav noteikts citādāk;
12.14. ja veicot inventarizāciju ir atklāts mantas zudums vai iztrūkums;
12.15. no personām, kuras noslēgušas ar apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju apdrošināšanas objekta vai tā daļas nomas, īres, patapinājuma vai citāda veida līgumus, kas piešķir apdrošināšanas objekta lietošanas tiesības;
12.16. kara, invāzijas, ārvalstu ienaidnieku darbības, dumpja, revolūcijas, sacelšanās, militāras vai uzurpētas varas, terorisma un jebkura LR valsts institūcijas veiktā īpašuma aresta, administratīvo un likumdošanas izmaiņu dēļ;
12.17. jebkāda veida mikroprocesoru aparatūras (datoru, tehnoloģisko iekārtu, vadības sistēmu un tml.) un tās programmatūras izraisītām kļūdām, bojājumiem, kā arī jebkura tipa elektriskajām vai elektroniskajām iekārtām un to izolācijas materiāliem īssavienojuma vai citu elektrisku parādību dēļ, kuras nav izraisījušas ugunsgrēku;
12.18. apdrošinātā un apdrošinājuma ņēmēja, to darbinieku ļauna nolūka, rupjas neuzmanības vai noziedzīgas darbības dēļ;
12.19. apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam un to darbiniekiem pārkāpjot LR normatīvos aktus, būvnormatīvus, tehniskās ekspluatācijas un ugunsdrošības noteikumus un administratīvos lēmumus;
12.20. apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja vai to nolīgtu personu nekvalitatīvi veiktu darbu un pakalpojumu dēļ;
12.21. valsts institūciju, pašvaldību sankcionētu vai apdrošinātā veikto spridzināšanas darbu dēļ;
12.22. apdrošinātā īpašuma rekonstrukcijas, remonta darbu veikšanas, pārvietošanas vai pārkārtošanas dēļ;
12.23. īpašuma nolietošanās, korozijas, nodiluma, testēšanas vai tamlīdzīgu procesu dēļ;
12.24. sausās un mitrās puves, pelējuma, sēnīšu vai baktēriju, insektu, tārpu, grauzēju vai citu dzīvnieku iedarbības dēļ;
12.25. kodolsprādziena, radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma dēļ, kā arī vides piesārņošanas un saindēšanas dēļ;
12.26. saistībā ar civiltiesisko atbildību, negūto peļņu, nesavlaicīgām piegādēm, pārtraukumiem ražošanā, tirdzniecībā, līgumsaistību neizpildi, līgumsodiem un citiem finansiāla rakstura vai netiešiem zaudējumiem, kaut arī tam par iemeslu bija apdrošināšanas gadījums;
12.27. šo noteikumu 3.5.1. –3.5.9. punktos minētajam īpašumam.
VII sadaļa. Apdrošināšanas atlīdzība.
13. Zaudējumu un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšana.
Zaudējumi tiek noteikti tādā apmērā, kas atbilst starpībai starp apdrošinātā īpašuma vērtību tieši pirms un pēc apdrošināšanas gadījuma.
13.1. Pirms zaudējumu aprēķināšanas tiek noteikta īpašuma vērtība tieši uz zaudējuma iestāšanās brīdi.
13.2. Apdrošinātājam ir tiesības noteikt zaudējumu aprēķināšanas metodi atbilstoši atjaunošanas vai remonta darbu izmaksu tāmei, kas sastādīta atbilstoši būvnormatīviem vai bojātā objekta atsevišķu konstruktīvo elementu vērtības īpatsvaram pret attiecīgā objekta apdrošinājuma summu.
13.3. Ja apdrošinātā īpašuma vērtība uz zaudējuma iestāšanās brīdi atbilst atjaunošanas vai iegādes vērtībai, tad atlīdzināmie zaudējumi ir:
13.3.1. ēku būvju, nomāto telpu remontam nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi;
13.3.2. ja pilnīga zuduma gadījumā ēka netiek atjaunota, kas apdrošināšanas objektā pēc sava izmantošanas veida uzskatāma par pamatceltni – zaudējums tiek noteikts ēkas tirgus vērtības apmērā, bet nepārsniedzot atjaunošanas vērtību. Pēc ēkas atjaunošanas būvdarbu uzsākšanas jāveic novērtēto zaudējumu pārrēķins atbilstoši izpildīto atjaunošanas darbu apjomam un atlīdzības starpība jāizmaksā apdrošinātajam. Lēmumu par ēkas atjaunošanu un/vai neatjaunošanu pieņem apdrošinātais, kas tiek apliecināts ar rakstisku iesniegumu;
13.3.3. mājas mantas (mājsaimniecības un sadzīves priekšmetu), tehnoloģisko iekārtu un darba mašīnu, darbgaldu, aprīkojuma un inventāra, krājumu (izejvielu, materiālu, preču) līdzvērtīga vai tāda paša veida un kvalitātes mazākie iegādes, aizvietošanas vai atjaunošanas izdevumi. Apdrošinātājam ir tiesības bojā gājušo īpašumu aizvietot ar līdzvērtīgu īpašumu. Pirms īpašuma aizvietošanas, apdrošinātajam jānomaksā polisē norādītais paša risks;
13.3.4. gataviem ražojumiem vai, kas atrodas ražošanas procesā, zaudējumi tiek novērtēti, aprēķinot tiešās ražošanas un materiālu izmaksas, tiešās darba izmaksas, ražošanas un administratīvās izmaksas. Šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt summu, par kuru gatavā produkcija attiecīgajā laika periodā varētu tikt pārdota;
13.3.5. stiklojumam zaudējumi tiek noteikti tikai tajā gadījumā, ja ir saplīsis, sakusis vai ir plaisas visa stikla biezumā. Izmaksas tiek atlīdzinātas, kas saistītas:
13.3.5.1. ar stiklojuma un tā aprīkojuma nomaiņu;
13.3.5.2. iestikloto virsmu ietvaru nomaiņu;
13.4. Ja apdrošinātā īpašuma vērtība atbilst faktiskajai vērtībai, tad zaudējumi ir atjaunošanas, aizvietošanas vai iegādes vērtība, atņemot atskaitījumus sakarā ar īpašuma nolietošanos, nodilumu.
13.5. Zemapdrošināšanas gadījumā zaudējumus aprēķina tādā proporcijā no faktisko zaudējumu apmēra, kādu sastāda polisē noteiktā apdrošinājuma summa pret apdrošinātā īpašuma vērtību.
13.6. Virsapdrošināšanas gadījumā zaudējumus nosaka nepārsniedzot faktiskos zaudējumus un apdrošinātā īpašuma vērtību.
13.7. Nosakot zaudējumus īpašuma pilnīga zuduma gadījumā no īpašuma vērtības tiek atskaitīta derīgo atlieku vērtība. Par bojā gājušu tiek atzīts objekts, ja tā bojājumi pārsniedz 70% no objekta vērtības uz zaudējuma iestāšanās brīdi.
13.7.1. ja derīgās atliekas paliek apdrošinātajam, tad no apdrošināšanas atlīdzība tiek atskaitīta derīgo atlieku vērtību.
13.7.2. ja pēc apdrošinātāja pieprasījuma un apdrošinātā piekrišanas derīgās atliekas pāriet apdrošinātāja īpašumā, tad, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību, derīgo atlieku vērtība netiek atskaitīta.
13.8. Pēc apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas, apdrošinātais ir tiesīgs izlemt jautājumu:
13.8.1. par atjaunošanas, remonta vai aizvietošanas izdevumu tiešu apmaksu apdrošinātāja akceptētai būvfirmai vai citam uzņēmumam, pamatojoties uz apdrošinātāja akceptētu rēķinu, tāmi vai ekspertīzes slēdzienu. Šajā gadījumā pirms atlīdzināmo zaudējumu apmaksas, apdrošinātajam jāsamaksā apdrošinātājam polisē norādītais paša risks;
13.8.2. par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu naudā.
13.9. No izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apdrošinātājs ir tiesīgs ieturēt nesamaksāto prēmiju par visu polises darbības periodu.
14. Apdrošinātie izdevumi.
14.1. Saistībā ar notikušo apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājs līdz 10% no apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā zaudējuma summa, sedz:
14.2. visus pieteiktos un pierādāmos apdrošinātā saprātīgos izdevumus neatliekamai bojājumu novēršanai un zaudējumu samazināšanai, kā arī glābšanas pasākumiem;
14.3. ugunsdzēsības izdevumus, kas pamatoti radušies un nepieciešami, lai novērstu apdrošinātā īpašuma bojāeju vai samazinātu zaudējumus, izņemot darba samaksu un tamlīdzīgus maksājumus;
14.4. izmaksas par drupu novākšanu un attīrīšanas darbiem, kā arī bojātā īpašuma aizvākšanu un iznīcināšanu, par iekārtu demontēšanu, ēku daļu izlaušanu, nojaukšanu vai atvērumu paplašināšanu.
VIII sadaļa. Apdrošināšanas līguma izbeigšana.
15. Apdrošinājuma summa pēc atlīdzības izmaksas.
15.1. Ja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nepārsniedz 10% no kopējās apdrošinājuma summas, sākotnējās apdrošinājuma summas apmērs nesamazinās.
15.2. Gadījumā, ja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība pārsniedz 10% no polisē norādītās kopējās apdrošinājuma summas, apdrošinājuma ņēmējam jāsamaksā apdrošinātāja noteiktā papildus prēmija. Papildu prēmijas nenomaksāšanas gadījumā līgums paliek spēkā līdz polisē norādītā termiņa beigām starpības apmērā starp līgumā noteikto apdrošinājuma summu un izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību.
15.3. Ja par kādu objekta apdrošināto daļu (apdrošināšanas objekta pastāvīga vienība vai vienību grupa, kas atsevišķi norādīta apdrošināšanas polisē vai tās pielikumā) atlīdzība ir izmaksāta šai daļai polisē uzrādītās apdrošinājuma summas pilnā apmērā, tad attiecībā uz šo objekta daļu līguma darbība pārtraucas.
16. Apdrošināšanas līguma izbeigšana.
16.1. Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību, kas palielina apdrošināto risku, apdrošinātājam ir tiesības izbeigt līgumu un neatmaksāt iemaksāto apdrošināšanas prēmiju.
16.2. Ja apdrošinātais risks iestājas apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā ļauna nolūka dēļ, līgums uzskatāms par izbeigtu no minēto faktu konstatācijas brīža. Šajā gadījumā apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.
16.3. Pēc apdrošināšanas gadījuma izraisīto zaudējumu noteikšanas vai apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, jebkura no līgumslēdzēju pusēm var izbeigt līgumu. Līgums ir izbeigts pēc 15 dienām no dienas, kad attiecīgā līgumslēdzēja puse ir nosūtījusi paziņojumu par līguma izbeigšanu.
17. Prēmijas atmaksāšanas noteikumi pēc līguma izbeigšanas.
17.1. Pirms termiņa izbeidzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinājuma ņēmējam tiek atmaksāta neizmantotā prēmijas daļa, no kuras apdrošinātājs var atskaitīt ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus 25% apmērā no apdrošināšanas prēmijas.
17.2. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir iesniegt rakstisku iesniegumu apdrošinātājam par apdrošināmās intereses neesamību ne vēlāk kā 1 mēnesi pēc apdrošināmās intereses pastāvēšanas izbeigšanās.
17.3. Apdrošināšanas prēmija netiek atmaksāta, ja ir veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa un tā pārsniedz apdrošināšanas prēmijas summu.
18. Īpašnieka maiņa.
18.1. Ja apdrošinātajam nekustamajam īpašumam mainās īpašnieks, apdrošināšanas līgums ir spēkā par labu jaunajam īpašniekam vienu mēnesi pēc tam, kad ir noformēti visi īpašuma tiesību maiņas dokumenti.
18.2. Ja apdrošinātajam kustamajam īpašumam mainās īpašnieks un nav spēkā cita vienošanās ar apdrošinātāju, līgums izbeidzas brīdī, kad kustamais īpašums tiek nodots tā jaunajam īpašniekam.
19. Pretenzijas iesniegšanas termiņš.
Apdrošinājuma ņēmēja celtās pretenzijas saskaņā ar šo noslēgto apdrošināšanas līgumu apdrošinātājs pieņem izskatīšanai viena gada laikā, sākot no dienas, kad apdrošinātājs ir pieņēmis lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.
20. Regresa prasība.
Apdrošinātais ar apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas brīdi nodod apdrošinātājam savas prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izmaksātās atlīdzības apmērā.
21. Izmaksātās atlīdzības atgūšana.
21.1. Ja apdrošinātais ir atguvis nozagto vai nolaupīto apdrošināto īpašumu, viņa pienākums ir nekavējoši paziņot par to apdrošinātājam un ne vēlāk kā mēneša laikā no atgūšanas brīža atmaksāt apdrošinātājam saņemto apdrošināšanas atlīdzību.
21.2. Gadījumā, ja nav izpildītas 21.1.punktā minētās prasības, tad ne vēlāk kā 1 mēneša laikā pēc iepriekšminētā termiņa izbeigšanās apdrošinātā pienākums ir nodot atgūto īpašumu apdrošinātājam un pārformēt īpašuma tiesības uz apdrošinātāja vārdu.
22. Likumi saskaņā ar kuriem tiek regulētas līgumiskās attiecības.
No apdrošināšanas līguma izrietošo līgumisko attiecību regulēšanai tiek piemēroti Latvijas Republikas normatīvie akti.
23. Strīdu izskatīšanas kārtība.
Visi strīdi, kas izriet no šī līguma, tiek risināti sarunu ceļā. Ja puses vienošanos nepanāk, strīdus izskata Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem tiesā pēc civillietas piekritības.