DABAS LIEGUMA
DABAS LIEGUMA
Daugava pie Kaibalas
DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNA
1.redakcija
OGRES RAJONS
LIELVĀRDES NOVADS, JUMPRAVAS UN BIRZGALES PAGASTS
Plāna izstrādes pasūtītājs Lielvārdes novada dome
Plāna izstrādi finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds
Izstrādātājs Latvijas Dabas fonds
Projekta vadītāja
Xxxxx Xxxxxxxxx
Rīga 8.novemris
Dabas aizsardzības plāna izstrādes grupa
Plāna izstrādē iesaistītie eksperti:
Xxxxx Xxxxxxxxx, plāna izstrādes vadītāja Xxxxx Xxxxxx, augu un biotopu eksperte Xxxxxx Xxxxxxxxx, meža biotopu eksperts
Xxxxxxx Xxxxxxx, bezmugurkaulnieku un saldūdens biotopu eksperts Xxxxxx Xxxxxx, ornitologs
Xxxxx Xxxxxxx, ihtiologs
Plāna izstrādes uzraudzības grupas dalībnieki:
Xxxxxx Xxxxxxxx, Dabas aizsardzības pārvaldes Sugu un biotopu daļas pārvaldes vecākais referents Xxxxxx Xxxxxx, Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs
Xxxxxx Xxxxxxx, Jumpravas pagasta priekšsēdētājs Xxxxxx Xxxxxx, Birzgales pagasta priekšsēdētājs
Xxxxxx Xxxx, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Xxx Xxxxxx, Rīgas-Ogres virsmežniecības Vides un meža aizsardzības daļas vadītāja
Xxxx Xxxxxxx, AS „Latvenergo” Vides un darba aizsardzības dep. Vides pārvaldības daļas vadītāja
Xxxxx Xxxxxx, Xxxxx atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Zemes un ūdens resursu daļas vecākais eksperts
Xxxxx Xxxxxxx, Valsts Vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas iekšējo ūdeņu sektora vecākais inspektors
Xxxxxx Xxxxxx, Pašvaldību aģentūras „Ogres rajona Tūrisma informācijas centrs” projektu vadītāja
Saturs
KOPSAVILKUMS 4
I TERITORIJAS APRAKSTS 6
1.1. Normatīvo aktu normas, kuras tieši attiecas uz teritoriju 6
1.1.1. Latvijas Republikas normatīvie akti 6
1.1.2. Starptautiskās saistības un Eiropas Savienības noteiktās saistības 8
1.1.3. Citas saistības 9
1.2. Vispārēja informācija par teritoriju 10
1.2.1. Teritorijas atrašanās vieta, ģeogrāfiskās koordinātas, platība 10
1.2.2. Zemes īpašuma formas un zemes lietošanas veidi lieguma teritorijā 10
1.2.3. Teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas vēsture 13
1.2.4. Esošais teritorijas zonējums 14
1.2.5. Teritorijas apsaimniekošanas vēsture 14
1.2.6. Teritorijas kultūrvēsturiskais raksturojums 15
1.2.7. Valsts un pašvaldības institūciju funkcijas un atbildība lieguma teritorijā 16
1.2.8. Kartogrāfiskais materiāls par teritoriju 17
1.3. Teritorijas fiziski ģeogrāfiskais raksturojums 17
1.3.1. Klimats 17
1.3.2. Ģeoloģija, ģeomorfoloģija 17
1.3.3. Hidroloģija 18
1.3.4. Augsnes 19
1.4. Teritorijas sociālās un ekonomiskās situācijas raksturojums 19
1.4.1. Iedzīvotāji 19
1.4.2. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz teritoriju 19
1.4.3. Teritorijas izmantošanas veidi 19
II TERITORIJAS NOVĒRTĒJUMS 23
2.1. Teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība un to ietekmējošie faktori 23
2.2. Biotopi, to dabas aizsardzības un sociālekonomiskā vērtība un tos ietekmējošie faktori 23
2.2.1. Saldūdens biotopi 23
2.2.2. Sauszemes biotopi 24
2.3. Sugas, to dabas aizsardzības un sociālekonomiskā vērtība un tās ietekmējošie faktori 27
2.3.1. Augi 27
2.3.2. Bezmugurkaulnieki 28
2.3.3. Zivis 30
2.3.4. Putni 31
2.3.5. Abinieki, rāpuļi, zīdītāji 35
2.4. Teritorijas ainaviskais novērtējums 35
2.5. Teritorijas vērtību apkopojums 35
III TERITORIJAS SAGLABĀŠANAS MĒRĶI 36
3.1. Teritorijas apsaimniekošanas ideālais vai ilgtermiņa mērķis 36
3.2. Teritorijas apsaimniekošanas īstermiņa mērķi 36
IV APSAIMNIEKOŠANAS PASĀKUMI 37
4.1. APSAIMNIEKOŠANAS PASĀKUMI. 37
4.2. Priekšlikumi teritorijas funkcionālajam zonējumam 52
V PLĀNA IEVIEŠANA UN ATJAUNOŠANA 52
5.1. Plāna ieviešanas praktiskie aspekti 52
5.2. Plāna atjaunošana 52
5.3. Nepieciešamie grozījumi teritorijas plānojumos 52
5.4. Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts 52
LITERATŪRAS SARAKSTS 56
PIELIKUMI 57
Kopsavilkums
Dabas liegums “Daugava pie Kaibalas” atrodas Ogres rajona Lielvārdes novadā un Jumpravas, Birzgales pagastos. Liegums ietver aptuveni 7km garu un 500-900m platu Daugavas upes posmu augšpus Ķeguma HES – starp Dzelmēm un Kaibalu (1. attēls). Kopējā lieguma platība ir 576ha.
Valsts nozīmes aizsardzības statuss teritorijai piešķirts 2004.gadā. Tanī pat gadā liegums iekļauts Natura2000 vietu sarakstā. Kopš 2000. gada teritorijai piešķirts Eiropas Savienības putniem nozīmīgās vietas statuss.
Liegums dibināts ūdensputnu atpūtas un ligzdošanas vietas aizsardzībai. Liegumā ietvertajā Daugavas posmā ir vairākas salas un plašas seklūdens teritorijas, kurās pavasara un rudens migrācijas laikā regulāri pulcējas ievērojams ziemeļu gulbju skaits. Pavasaros te sastopami arī mazie gulbji un vairāki simti sējas un baltpieres zosu. Dienas laikā šeit ir novēroti pat līdz 3000 dažādu ūdensputnu. (Xxxxxxxxx 2000).
Lieguma robeža lielākajā teritorijas daļā noteikta pa Daugavas krasta līniju. Neliela piekrastes teritorija liegumā iekļauta vienīgi pie Daugaviešiem un Dzelmēm. Piekrastes daļas kopā aizņem ne vairāk kā 3% lieguma kopplatības. Visa lieguma teritorija, izņemot atsevišķas piekrastes daļas, kuras pieder privātpersonām, atrodas valsts īpašumā.
Dabas aizsardzības plāna izstrāde ir Lielvārdes novada domes pasūtījums. To finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds. Dabas aizsardzības plānu izstrādā Latvijas Dabas fonds, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 234. “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānu saturu un izstrādes kārtību”.
Dabas aizsardzības plāns izstrādāts, lai iespēju robežās saskaņotu dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona ilgtspējīgas attīstības un vietējo iedzīvotāju rekreācijas intereses, vienlaikus nodrošinot teritorijas dabas vērtību saglabāšanu.
Dabas aizsardzības plānā apkopota informācija par teritorijas vērtībām un tās ietekmējošajiem faktoriem, izvirzīti teritorijas saglabāšanas un apsaimniekošanas mērķi, ieteikti pasākumi, kuri veicami šo mērķu sasniegšanai, sagatavots lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts.
Plānam pievienoto kartogrāfisko materiālu sagatavošanā izmantoti Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, Valsts zemes dienesta, Valsts meža dienesta un Lauku atbalsta dienesta materiāli.
Dabas aizsardzības plāns izstrādāts laika posmā no 2007.gada maija līdz novembrim. Plāna izstrāde balstīta uz teritorijas inventarizācijas rezultātiem, un literatūras avotos un citu projektu atskaitēs pieejamiem datiem.
Darbu uzsākot 2007. gada 28. maijā Lielvārdes novada domē tika organizēta informatīvā sanāksme, kuras laikā klātesošie tika informēti par uzsākto plānošanas procesu un aicināti tajā līdzdarboties. Informācija par informatīvo sanāksmi tika izsludināta laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Ogres ziņas”. Sanāksmes dalībnieku saraksts un protokols pievienots plāna 1.1. pielikumā.
Plāna izstrādes gaitā Vides ministrijai pakļautā Dabas aizsardzības pārvalde, izveidoja plāna izstrādes uzraudzības grupu, kurā iekļāva pārstāvjus no Lielvārdes novada, Jumpravas un Birzgales pagastu pašvaldībām, Valsts vides dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, a/s “Latvenergo” un Ogres rajona tūrisma informācijas centra. Uzraudzības grupas sanāksmēs plāna izstrādātājs klātesošos informēja par padarīto, precizēja neskaidrības, apsprieda ekspertu ieteikto aizsardzības režīmu, apsaimniekošanas pasākumus un zonējumu. Sanāksmju dalībnieku saraksti un protokoli ietverti plāna 1.2. – 1.3. pielikumā.
Kaibalas sala
Garā sala
Mazā sala
Lielā sala
1.attēls. Dabas lieguma ”Daugava pie Kaibalas” novietojums
Kartogrāfiskā pamatne - Latvijas Republikas topogrāfiskā karte mērogā 1:50 000, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2006
I Teritorijas apraksts
1.1. Normatīvo aktu normas, kuras tieši attiecas uz teritoriju
1.1.1. Latvijas Republikas normatīvie akti
“Civillikums” (pieņemts 28.01.1937. spēkā kopš 01.09.1992.). Saskaņā ar Civillikuma I. pielikumu Daugava (tās atzarojumi un Pļaviņu, Ķeguma, Rīgas HES ūdenskrātuves) no Latvijas – Krievijas robežas līdz ietekai Rīgas līcī pieder publiskajiem ūdeņiem, kuri atrodas valsts īpašumā. Saskaņā ar Civillikuma III pielikumu zvejas tiesības Daugavā (tās atzarojumos un Pļaviņu, Ķeguma, Rīgas HES ūdenskrātuvēs) no Latvijas – Krievijas robežas līdz ietekai Rīgas līcī pieder vienīgi valstij.
„Vides aizsardzības likums” (15.11.2006.) nosaka resursu ilgspējīgu izmantošanu, valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību institūciju kompetenci vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā, LR iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi, iedzīvotāju pienākumus vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā, sabiedrības tiesības saņemt informāciju par vidi un piedalīties ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā.
Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993., grozījumi 30.10.1997., 28.02.2002., 12.12.2002., 20.11.2003., 15.09.2005., 10.05.2007.) definē aizsargājamo teritoriju kategorijas, nosaka to izveidošanas un robežu maiņas kārtību, nosaka nepieciešamību tām izstrādāt dabas aizsardzības plānus, individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus un zonējumu. Likums nosaka valsts pirmpirkuma tiesības uz zemi, zemes īpašnieku un lietotāju pienākumus un tiesības saņemt nodokļu atlaides un kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, nosaka nepieciešamību darbībām, kuras var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura2000 vietas), veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Likuma pielikumā pievienots Latvijas Natura2000 teritoriju saraksts, kurā iekļauts arī dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” (teritorijas kods - LV0527200).
“Noteikumi par dabas liegumiem” (MK not. Nr.212., 15.06.1999., grozījumi 26.06.2001, 21.10.2003., 10.04.2004, 22.11.2005, 17.03.2006) nosaka valsts nozīmes dabas liegumu robežas un to aizsardzības statusu.
“Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (MK not. Nr.415, 22.07.2003, grozījumi 26.10.2004., 08.11.2005.) nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, definē pieļaujamo un aizliegto darbību veidus, nosaka kārtību un veidu kādā aizsargājamo teritoriju robežas iezīmējamas dabā. Līdz dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu apstiprināšanai Ministru kabinetā, šie noteikumi reglamentē dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” izmantošanu.
„Noteikumi par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu saturu un izstrādes kārtību” (MK not. Nr.686., 09.10.2007.) nosaka dabas aizsardzības plānu saturu un izstrādes kārtību.
Likums „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (12.07.2005.) nosaka kompensāciju piešķiršanas nosacījumus, atlīdzības apmēru novērtēšanas un piešķiršanas kārtību un zemes maiņas nosacījumus.
Likuma 5. un 6.pants nosaka, ka zemes īpašniekiem, izņemot tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijas un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, ir tiesības prasīt kompensāciju, ja uz īpašumā esošās zemes noteikts kopšanas vai galvenās cirtes vai jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegums visa kalendārā gada laikā un, ja minētie zemes ierobežojumi noteikti pēc zemes iegūšanas īpašumā. Likuma 3.pants nosaka, ka zaudējumus, kas radušies lauksaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ Natura2000 vietās, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var atlīdzināt ar atbalsta maksājumiem no attiecīgo ES fondu līdzekļiem.
„Kārtība kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” (MK not. Nr.219. 21.03.2006.).
“Sugu un biotopu aizsardzības likums”(16.03.2000., grozījumi 15.09.2005.) regulē sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību, veicina populāciju un biotopu saglabāšanu, kā arī regulē īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību. Likums nosaka valsts pārvaldes un institūciju kompetenci, un zemes īpašnieku un pastāvīgo lietotāju pienākumus un tiesības sugu un biotopu aizsardzībā, kā arī nepieciešamību veikt sugu un biotopu monitoringu.
“Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu“ (MK noteikumi Nr.396, 14.11.2000, ar grozījumiem 27.07.2004.) nosaka Latvijā apdraudētās, izzūdošās vai retās sugas, vai arī sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus un kuras atrodas valsts aizsardzībā. Dabas liegumā konstatētas četras sarakstā minētās augu, četras bezmugurkaulnieku, viena zivju un 16 putnu sugas. No konstatētajām putnu sugām deviņas teritorijā sastopamas ligzdošanas sezonā, trīs - migrācijas laikā un četras – rudeņos HES profilakses laikā kad ūdenskrātuvē tiek būtiski pazemināts ūdens līmenis.
“Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu“ (MK noteikumi Nr. 421, 05.12.2000, ar grozījumiem 25.01.2005) nosaka Latvijā īpaši aizsargājamos biotopus, kuru aizsardzībai, saskaņā ar MK not. Nr.45., veidojami mikroliegumi. Dabas liegumā sastopami divi no noteikumos minētajiem biotopu veidiem.
“Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr.45, 30.01.2001, groz. 31.05.2005.) definē mikrolieguma izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību un to aizsardzības nosacījumus, kā arī nosaka tās augu un dzīvnieku sugas, kuru aizsardzības nodrošināšanai veidojami mikroliegumi. No mikroliegumu sarakstā minētajām sugām lieguma teritorijā konstatētas divas augu, divas putnu un viena zivju suga.
„Meža biotopu, kuriem veidojami mikroliegumi, noteikšanas metodika” (Zemkopības ministrijas instrukcija Nr.7., 09.11.2001.) nosaka dabisko meža biotopu, kuru aizsardzībai, saskaņā ar MK not. Nr.45., veidojami mikroliegumi, noteikšanas kārtību. Mežos uz lieguma salām konstatētas divas sūnu, viena piepju, viena augu un trīs gliemežu sugas, kuras izmantojamas dabisko meža biotopu identificēšanā.
“Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” (MK noteikumi Nr.117, 13.03.2001) nosaka zaudējumu atlīdzināšanas kārtību un atlīdzības lielumu īpaši aizsargājamo biotopu vai sugu iznīcināšanas vai bojāšanas gadījumos.
“Aizsargjoslu likums” (1997.03.11, ar grozījumiem: 21.02.2002; 19.06.2003., 22.06.2005.) nosaka aizsargjoslu veidus, to funkcijas, izveidošanas pamatojumus, uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību, kā arī saimnieciskās darbības aprobežojumus katrā no tiem.
Saskaņā ar likuma 7.pantu minimālā Daugavas aizsargjosla ir 500m plata josla gar katru krastu. Aizsargjoslas gar Daugavu ir noteikta, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.
Saskaņā ar 37.pantu Daugavas aizsargjoslā aizliegts izvietot būves lopbarības, kokmateriālu, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, u.c. ķīmisko vielu vai produktu glabāšanai, aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus, kā arī veikt kailcirtes 50m platā joslā gar upi, izņemot koku ciršanu vējlaužu, snieglaužu u.tml. seku likvidēšanai un palieņu pļavu atjaunošanai. Papildus 10m platā joslā gar upi aizliegts celt un izvietot jebkādas ēkas un būves, x.xx. nožogojumus, izņemot hidrotehniskās būves, laivu un motorizēto ūdens transporta līdzekļu piestātnes un peldvietas. Minētajā joslā aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, veikt galveno cirti, iegūt derīgos izrakteņus, veikt meža zemju transformāciju, kurt ugunskurus un novietot teltis ārpus šim nolūkam norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Lieguma teritorijā iesniedzas Slaidēnu pilskalna aizsargjosla un valsts nozīmes autoceļa A6 un valsts 1.šķiras autoceļa P85 ekspluatācijas aizsargjosla.
„Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika” (MK not. Nr. 284., 04.08.1998.) regulē aizsargjoslu noteikšanas kārtību un to apzīmēšanu veidu dabā.
“Zvejniecības likums” (12.04.1995., ar groz. līdz 24.06.2005.) regulē Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un uzraudzīšanu, nosaka zvejas ierobežojumus, aizliegtās zvejas metodes un rīkus. Likums nosaka tauvas joslas platumu un darbības, kuras tauvas joslā atļauts veikt bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku.
„Par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” (MK not. Nr. 295., 02.04.2007.) nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas drīkst nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoto tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai. Reglamentē atļautos zvejas rīkus un to izmantošanu, nosaka minimālo loma zivju garumu un piezvejas apjomus, zvejas aizliegumu laikus un vietas.
“Makšķerēšanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 21, 10.01.2006.) nosaka kārtību, kādā fiziskās personas Latvijas Republikas ūdeņos var nodarboties ar amatierzveju — makšķerēšanu, kā arī ar zemūdens medībām, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku ieguvi rekreācijas vai sporta nolūkā. Noteikumi reglamentē atļautos makšķerēšanas rīkus un to lietošanu, atļautos lomu lielumus, minimālos pieļaujamos lomā paturamo zivju garumus un vispārējos makšķerēšanas aizliegumus, kā arī makšķerēšanas aizliegumus atsevišķās ūdenstilpēs.
“Medību likums” (08.07.2003.) nosaka medību saimniecības pamatnoteikumus Latvijas Republikā. Nosaka medību un medību saimniecības organizēšanu dzīvnieku skaita regulēšanas nolūkos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
“Medību noteikumi” (MK noteikumi Nr. 760, 23.12.2003., grozījumi Nr. 162, 23.03.2004.) nosaka medījamo dzīvnieku sugas, to medību termiņus, kā arī gadījumus, kādos iespējamas medības ārpus medību termiņiem.
“Ūdens apsaimniekošanas likums” (12.09.2002., grozījumi 12.12.2002., 29.04.2004., 03.02.2005.,
21.05.2007.).
„Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” (MK not. Nr. 118., 12.03.2002., grozījumi 04.10.2005.)
„Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām” (MK not. Nr.155., )
“Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 272, 08.04.2004). Šie noteikumi nosaka prasības, kādas zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāievēro valsts nozīmes, pašvaldības, koplietošanas vai viena īpašuma meliorācijas sistēmu izmantošanā, kopšanā un saglabāšanā.
“Meža likums” (24.02.2000., grozījumi 13.03.2003., 27.01.2005., 14.04.205. un 16.02.2006). regulē visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, garantējot visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem vienādas tiesības un pienākumus.
“Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” (MK. Not. Nr. 189., 08.05.2001., grozījumi 26.02.2002., 08.02.205. un 17.05.2005.) nosaka vispārējās dabas aizsardzības prasības mežu apsaimniekošanā, saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā.
„Noteikumi par koku ciršanu meža zemes” (MK not. Nr. 152., 09.04.2002., goz. 08.02.2005.) nosaka galvenās un kopšanas cirtes kritērijus, kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, slimību inficēto un kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību, cirsmu izveidošanas kārtību, koku ciršanas kartību ārkārtas situācijās.
„Tūrisma likums” (17.09.1998., grozījumi 07.10.1999., 24.01.2002., 7.02.2003. un 16.02.2006.) veido tiesisko pamatu tūrisma nozares attīstībai Latvijā. Likums nosaka kārtību kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un uzņēmumi darbojas tūrisma jomā. Likums definē, ka dabas tūrisms ir tūrisma veids ar mērķi izzināt dabu, apskatīt raksturīgās ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.
Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (14.10.1998, groz. 30.05.2001., 19.06.2003., 26.02.2004., 15.09.2005) nosaka darbības un objektus, kuriem nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, vai sākotnējo ietekmes uz vidi vērtējumu.
”Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi” (MK not. Nr. 87., 17.02.2004.) reglamentē likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” noteikto prasību izpildes mehānismu. Noteikumi paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējums jāveic, ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Natura2000 vietas.
"Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura2000)" (MK not. N. 455., 06.06.2006.) nosaka procedūru ietekmes novērtējumam uz Natura2000 vietām.
1.1.2. Starptautiskās saistības un Eiropas Savienības noteiktās saistības
EP Direktīvas
Eiropas Padomes direktīva “Par savvaļas putnu aizsardzību” (79/409/EEC) nosaka savvaļas putnu sugu aizsardzības, saglabāšanas un kontroles nepieciešamību, kā arī izmantošanas noteikumus. Direktīva paredz, ka katrai dalībvalstij ir jānodala “īpašās saglabājamās teritorijas” (Special Protection Areas jeb SPA) šīs Direktīvas pielikumā iekļauto sugu aizsardzības nodrošināšanai.
Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” ir viena no īpaši aizsargājamām teritorijām, kuras Latvija izdalīja, lai izpildītu Putnu direktīvas prasības. Dabas lieguma teritorija ir nozīmīga vieta Direktīvas I pielikumā minētās sugas - ziemeļu gulbja Cygnus cygnus saglabāšanai. Bez ziemeļu gulbja lieguma teritorijā konstatētas vēl 12 Direktīvas pielikumā minētas sugas.
Eiropas Padomes Direktīvas “Par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību” (92/43/EEC) mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, veicot dabisko biotopu, faunas un floras aizsardzību. Direktīva paredz, ka katrai dalībvalstij ir jānodala “īpašās saglabājamās teritorijas” (Sites of
Conservation Interest jeb SCI) šīs Direktīvas I pielikumā minēto biotopu un II pielikumā minēto sugu aizsardzības nodrošināšanai. Kopā ar teritorijām, kas izveidotas saskaņā ar Putnu direktīvu, tās veido Natura2000 aizsargājamo dabas teritoriju tīklu, kam jānodrošina direktīvu pielikumos minēto sugu, to dzīvotņu un biotopu adekvātu aizsardzību.
Direktīva nosaka, ka dalībvalstīm reizi sešos gados Eiropas Komisijai jāsniedz informācija par ES nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu stāvokli gan Natura2000 teritorijās, gan valstī kopumā.
Dabas liegumā “Daugava pie Kaibala” konstatēti trīs direktīvas I pielikumā minēti biotopi un septiņas II pielikumā minētas sugas.
Konvencijas
Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu (16.09.1970.) nosaka nepieciešamību saglabāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, kā arī nosaka īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas un aizliegtos nonāvēšanas, gūstīšanas un citāda veida izmantošanas līdzekļus un paņēmienus.
Vašingtonas konvencija par Starptautisko tirdzniecību ar apdraudētām savvaļas dzīvnieku un augu sugām – CITES konvencija (pieņemta 1973. gadā, ratificēta 17.12.1996.) nosaka sugu sarakstu, kuru eksporta, importa vai ievešanas no jūras gadījumā jāsaņem atļauja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas 1998. gada 25. jūnija Orhūsas konvencija (26.04.2002) par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.
Riodežaneiro konvencija par bioloģisko daudzveidību (pieņemta 05.06.1992., ratificēta 08.09.1995.) nosaka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību un ilgtspējīgas dzīvās dabas izmantošanas koncepciju.
1.1.3. Citas saistības
Pašvaldības teritorijas plānojumi
Birzgales un Jumpravas pagastu teritorijas plānojums izstrādāts 2005.gadā. Abos teritorijas plānojumos lieguma teritorija norādīta kā īpaši aizsargājama dabas teritorija. Lielvārdes novada teritorijas plānojums izstrādāts 2002.gadā, vēl pirms lieguma izveides, taču arī tajā lieguma teritorija norādīta kā perspektīvā īpaši aizsargājamā dabas teritorija.
Pašvaldību saistošie noteikumi
Lielvārdes novada domes saistošie noteikumi „Par kārtību, kādā izmantojami un apsaimniekojami Lielvārdes novada publiskie ūdeņi un to krasti” (Nr. 12., 26.04.2006.) reglamentē Lielvārdes novada teritorijas peldvietu, pie ūdeņiem esošo atpūtas vietu izmantošanas un kuģošanas kārtību.
Resursu lietošanas atļaujas
Ķeguma ūdenskrātuves ūdens resursu lietošanas atļauja Nr. OGR-17-ū-0084. Atļauja izsniegta 2007. gada
30. martā un ir spēkā līdz 2012. gada 29. martam. Atļauja nosaka normālo, minimāli un maksimāli pieļaujamo ūdens līmeni ūdenskrātuvē lejpus un augšpus hidrotehniskās būves aizsprosta (augšbjefs un lejasbjefs), pieļaujamās ūdens līmeņa svārstības un pieļaujamo nostrādes intensitāti (nostrādes ātrumu) (1. tabula).
1. tabula. Pieļaujamie ūdens līmeņi un maksimālie nostrādes ātrumi Ķeguma ūdenskrātuves augšbjefā
Periods | Pieļaujamie ūdens līmeņi (m) | Maksimālais nostrādes ātrums (m/dnn) | Maksimālais nostrādes ātrums (m/h) |
No ledus iziešanas līdz 31. jūlijam | 31,25 – 32,0 | 0,75 | 0,3 |
20 diennaktis maksimālā zivju nārsta laikā | 31,40 – 32,0 | 0,6 | 0,3 |
No 1. augusta līdz 31. augustam | 31,15 – 32,0 | 0,85 | 0,3 |
No 1. septembra līdz pavasara ledus iziešanai | 30,40 – 32,0 | 1,60 | 0,3 |
Maksimālais augšbjefa ūdens līmenis, kurš īslaicīgi pieļaujams palu vai plūdu laikā ir 33,1m (palu novadīšanai ar 0,01% varbūtību).
Aizsprosta lejasbjefa normālais ūdens līmenis ir 18,5m, minimālais – 17,7m un maksimālais līmenis palu un plūdu novadīšanai ar 10% varbūtību – 19,9m, ar 0,01% varbūtību - 22,2m.
1.2. Vispārēja informācija par teritoriju
1.2.1. Teritorijas atrašanās vieta, ģeogrāfiskās koordinātas, platība
Dabas liegums “Daugava pie Kaibalas” atrodas Latvijas centrālajā daļā, Ogres rajonā. Tas ietver 7 km garu Daugavas upes posmu augšpus Ķeguma HES – starp Dzelmēm un Kaibalu. Lielākajā teritorijas daļā lieguma robeža noteikta pa Daugavas krasta līniju. Neliela piekrastes teritorija liegumā iekļauta vienīgi pie Daugaviešiem Birzgales pagastā un pie Dzelmēm Jumpravas pagastā (1.attēls.).
Kopējā lieguma platība ir 576 ha. Lieguma centrālā ģeogrāfiskā koordināta – X554030 Y6280530 (pēc Latvijas koordinātu sistēmas). Lieguma robežas shēma un robežpunktu koordinātas norādītas plāna 2.pielikumā.
Lieguma teritorija atrodas trīs pašvaldībās – Lielvārdes novadā, Birzgales pagastā un Jumpravas pagastā. Lielākā lieguma daļa (51% lieguma teritorijas) atrodas Birzgales pagastā. Lielvārdes novadā un Jumpravas pagastā atrodas attiecīgi 26% un 23% no lieguma teritorijas. Kopumā liegumā iekļauta pavisam neliela pašvaldību daļa (2. tabula).
2. tabula. Dabas lieguma teritorijās esošās pašvaldības.
Kopējā pašvaldības platība, ha | Liegumā iekļautā pagasta platība, ha | Liegumā iekļautā pagasta platība, % | |
Birzgales pagasts | 29400 | 294,9 | 1,0 |
Lielvārdes novads | 6000 | 146,7 | 2,4 |
Jumpravas pagasts | 8744 | 135,0 | 1,5 |
Kaut liegums atrodas labi pieejamā vietā - starp Daugavpils un Jaunjelgavas šoseju, lieguma daļu, kuras tieši nerobežojas ar kādu no minētajām šosejām, publiska sasniedzamība vērtējama kā vidēja. To nosaka salīdzinoši blīvā Daugavas krastu apbūve un publiski pieejamu ceļu, pa kuriem nešķērsojot pagalmus iespējams brīvi piekļūt Daugavai, trūkums.
1.2.2. Zemes īpašuma formas un zemes lietošanas veidi lieguma teritorijā
Dabas lieguma lielāko daļu (545 ha jeb 96% lieguma teritorijas) aizņem Ķeguma ūdenskrātuve. Pēc ūdenskrātuves uzpludināšanas liegumā iekļautajā ūdenskrātuves posmā izveidojušās vairākas salas un slīkšņas. Lieguma salas klāj meži, krūmi un pļavas (2. attēls). Salu aizņemtā platība nepārsniedz 30 ha jeb 6% lieguma kopplatības. Gan Daugava, gan tās salas atrodas valsts īpašumā publisko ūdeņu statusā. To apsaimniekošanu atbilstošās teritorijas ietvaros realizē pašvaldības. Divas lielākās lieguma salas nodotas nomāšanai privātpersonām (3. attēls).
Liegumā iekļautās piekrastes daļas aizņem ne vairāk kā 3% (17ha) lieguma kopplatības. Tās ietver Daugavai piegulošas pļavas fragmentu un šauru piekrastes meža joslu pie Daugaviešiem un ar pļavu, mežu un krūmiem klāto Dzelmju pussalas ziemeļu galu (2.attēls). Dzelmju pussala un pļava pie Daugaviešiem pieder privātpersonām (3. attēls).
2a. tabula. Zemes lietošanas veidi liegumā „Daugava pie Kaibalas”
Zemes lietošanas veids | ha | % |
Daugava | 423 | 73.5 |
Slīkšņas - jaukts virsūdens, salikto ūdensaugu un peldaugu augājs | 97 | 16.9 |
Pļavas | 26 | 4.5 |
Krūmāji | 4 | 0.7 |
Mežs | 26 | 4.5 |
576 | 100 |
Dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības plāna 1. redakcija
2. attēls. Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” zemes lietošanas veidi.
Dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības plāna 1. redakcija
3. attēls. Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” zemes īpašumu veidi.
Kopumā lieguma teritorija sadalīta 11 kadastra vienībās, no kurām astoņas (ar kopējo platību 560ha jeb 97% lieguma teritorijas) pieder valstij, divas (ar kopējo platību 14,2ha jeb 2% lieguma teritorijas) – privātpersonām. Vienas kadastra vienības (ar kopējo platību 2,3ha jeb 0,4% lieguma teritorijas) piederība vēl aizvien ir neskaidra, taču, tā kā tā nepieder ne privātpersonai, ne pagastam, domājams, ka tā ir valsts zeme (3. tabula un 3. attēls).
3. tabula. Zemes īpašumi dabas liegumā „Daugava pie Kaibalas”
kadastra numurs | Pašvaldība | Īpašuma nosaukums | Īpašuma veids | ha | % |
74440060099 | Birzgale | nezināms | nezināms | 2,3 | 0,4 |
74440060170 | Birzgale | "Vasaras" | privāts | 12,0 | 2,1 |
74480040113 | Jumprava | pussala | privāts | 2,2 | 0,4 |
74330030138; 4330050093 | Lielvārde | Daugavas upe | valsts | 146,7 | 25,4 |
74440010183; 74440060156; 74440100063 | Birzgale | Daugavas upe | valsts | 264,2 | 45,8 |
74480040217 | Jumprava | Daugavas upe | valsts | 132,8 | 23,0 |
74440060138 | Birzgale | Lielā sala | privātpersonai iznomāta valsts zeme | 7,6 | 1,3 |
74440060169 | Birzgale | Mazā sala | privātpersonai iznomāta valsts zeme | 8,9 | 1,5 |
1.2.3. Teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas vēsture
Teritorijas aizsardzības vēsture
Dabas liegums “Daugava pie Kaibalas” dibināts 2004. gadā ūdensputnu pulcēšanās un ligzdošanas vietas aizsardzībai.
Valsts nozīmes īpaši aizsargājamās teritorijas statuss teritorijai piešķirts ar 2004. gada 8. aprīļa MK not. Nr. 212. „Par dabas liegumiem” grozījumiem. Ar vides ministra 2004. gada 13. aprīļa rīkojumu Nr. 102 teritorija apstiprināta par potenciālo Natura2000 vietu (Natura2000 vietas kods – LV0527200).
Kopš 2000. gada teritorija atzīta par Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgu vietu (teritorijas kods
– LV044) (Xxxxxxxxx, 2004). Putniem nozīmīgās vietas robežas gandrīz pilnībā (~97%) sakrīt ar dabas lieguma
„Daugava pie Kaibalas” robežām.
Izpēte
Kopš 1993. gada Latvijas ornitoloģijas biedrības biedri veikuši neregulārus novērojumus pavasara un rudens migrācijas laikā (Xxxxxxxxx 2000). Uz šo novērojumu pamata teritorija iekļauta putniem nozīmīgo vietu un Natura2000 teritoriju sarakstā un teritorijai ierosināts piešķirt valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statusu.
Citu sugu un biotopu pētījumi lieguma teritorijā līdz plāna izstrādes uzsākšanai nebija veikti. Plāna izstrādes laikā teritorijā veikta augu, punu un bezmugurkaulnieku sugu, kā arī ūdeņu, pļavu un mežu biotopu inventarizācija.
Teritorijas aizsardzības pasākumi
Vienīgie, līdz šim realizētie lieguma aizsardzības pasākumi ir bijuši saistīti ar Ķeguma ūdenskrātuves un, līdz ar to, arī lieguma teritorijas zivju resursu saglabāšanu.
Līdz zināmam laikam Ķeguma ūdenskrātuves izmantošanā prioritāte bija elektroenerģijas iegūšanai, taču pēdējos gados aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī zivju resursu saglabāšanai. Pašreiz spēkā esošajos ūdens resursu izmantošanas noteikumos noteikti ūdens līmeņa nostrādes ātruma un apjoma ierobežojumi maksimālā zivju nārsta laikā.
Jau vairākus gadus biedrība „Mēs zivīm” un Lielvārdes Vides aizsardzības klubs realizē virkni zivju resursus saglabājošs pasākumus - mākslīgo zivju nārsta ligzdu izvietošanu un pārraudzīšanu zivju nārsta laikā un makšķerēšanas noteikumu kontroles uzlabošanu.
Daugavas ūdens kvalitātes un ūdens resursu apsaimniekošanas uzlabošanai 2003. gadā izstrādāts Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Patreiz tiek strādāts pie minētā apsaimniekošanas plāna atjaunošanas.
Monitorings
Ķeguma ūdenskrātuvē tiek veikti sekojoši monitoringa veidi:
− z/s ”Tome” ūdens ņemšanas vietā LVĢMA četras reizes gadā veic ūdens hidroķīmiskās kvalitātes monitoringu;
− ZM uz Kaibalas upes veic Hidroloģisko monitoringu monitoringa punktā „Kaibala”
− BOVU SIA “Vides projekti” veic trīs lielo HES ūdenskrātuvju krastu deformācijas novērošanas monitoringu divos profilos Ķeguma HES ūdenskrātuves krastos.
Kaut neviens no minētajiem novērojumiem netiek veikts lieguma teritorijā, tajos gūtie dati izmantojam analizējot situāciju lieguma teritorijā.
Lieguma teritorijā, saskaņā ar LVĢMA izstrādāto Natura2000 teritoriju monitoringa programmu, paredzēs veikt migrācijas laikā teritorijā sastopamo ziemeļu gulbju monitoringu.
1.2.4. Esošais teritorijas zonējums
Dabas liegumam “Daugava pie Kaibalas” funkcionālais zonējums līdz dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanai nebija izstrādāts. Tam nebija izstrādāti arī individuālie apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumi.
1.2.5. Teritorijas apsaimniekošanas vēsture
00.xx. sākumā lieguma teritorijā Daugavas ielejas terasēs un uz tās nogāzēm bijušas viensētas ar piemājas dārziem, ganībām un tīrumiem. Pie Dauguļiem, patreizējo slīkšņu vietā bijušas slapjas pļavas (4. attēls).
Kardinālas izmaiņas teritorija piedzīvoja 00.xx. 00.xxxxx, kad tika sākta Ķeguma spēkstacijas būvniecība. Hidroelektrostaciju kaskādes pilnībā izmainīja upes dabisko morfoloģisko, hidroloģisko un ekoloģisko stāvokli.
Ķeguma spēkstacija tika izbūvēta laikā no 1937. līdz 1939. gadam. Otrā pasaules kara laikā spēkstacija tika sapostīta, bet jau 1945. gadā atsāka darboties viena atjaunotā Ķeguma turbīna. Nākamo trīs gadu laikā HES atjaunoja līdz pirmskara līmenim. 1953.gadā uzstādīja ceturto agregātu un HES sasniedza projektēto jaudu. Laikā no 1961. līdz 1965.gadam tika uzbūvēta Pļaviņu HES. No 1966.gada līdz 1978. gadam izbūvēja Rīgas HES. 1974.gadā Ķegumā sāka būvēt un 1979.gadā nodeva ekspluatācijā otru Ķeguma spēkstaciju Daugavas kreisajā krastā.
30. gados būvējot Ķeguma HES, upes labajā krastā tika ierīkots kāpņu-kameru tipa zivju ceļš, kurš darbojās līdz Rīgas HES celtniecības sākumam. Kreisajā krastā tika izbūvēts plostu ceļš, kurš darbojās līdz Pļaviņu HES celtniecības uzsākšanai. Zivju ceļa konstrukcija Ķeguma HES vēl ir saglabājies. Plostu ceļš tika likvidēts otrās Ķeguma spēkstacijas būvniecības lakā.
Ķeguma ūdenskrātuvei appludinot Daugavas ieleju, izveidojās vairākas salas un plašas seklūdens daļas. Uz atsevišķām salām vēl samanāmas bijušās mājvietas. Zema ūdens līmeņa apstākļos ūdenskrātuves seklākajās daļās atsedzas celmi.
Lieguma teritorijā iekļautā Daugavas kreisā krasta pļava pie Daugaviešiem līdz 20gs. 80.gadiem tikusi arta. 90. gadu sākumā pļavas vietā bijušas kolhoza ganības. Pārējās liegumā iekļautās sauszemes daļas kopš ūdenskrātuves uzpludināšanas faktiski nav saimnieciski izmantotas.
4. attēls. Armijas štāba Ģeodēzija - Topogrāfijas daļas Latvijas topogrāfiskā karte mērogā 1:75000
1.2.6. Teritorijas kultūrvēsturiskais raksturojums
Daugavas ielejas kultūras mantojumu veido gan kultūrainava, gan atsevišķi vēstures, mākslas un arhitektūras pieminekļi, gan vēsturiskie ceļi un inženierbūves. Kaut līdz ar Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas HES ūdenskrātuvju izveidošanu daudzi nozīmīgi kultūras pieminekļi upes ielejā tika pilnībā appludināti, Daugavas ielejas kultūrvēsturiskā nozīme vēl joprojām ir ievērojama.
Lieguma teritorijā kultūrvēsturiski pieminekļi neatrodas, taču vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti atrodas liegumam tieši piegulošajās platībās.
Daugavas kreisajā krastā atrodas Slaidēnu pilskalns - valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kura aizsargjosla iesniedzas lieguma teritorijā. Pilskalns datēts ar 1.g.t.p.m.ē. Pie tā uzstādīta V.Titāna izgatavota piemiņas zīme (5. attēls). Tā kā pilskalns atrodas uz privātīpašnieku zemes, tas brīvi pieejams vienīgi no Daugavas puses. Lai pilskalnam piekļūtu no sauszemes, ir jāvienojas ar zemes īpašnieku. Pilskalnu vairākās talkās ir kopusi Imxxxx Xxxxxxx xadītā grupa.
Nedaudz tālāk, aptuveni 1,5km no lieguma uz ziemeļiem upes kreisajā krastā atrodas 00.xx. veidots regulārā plānojuma Lindes muižas parks un baroka stila iebraucamie vārti (5. attēls). Muižas ēkas 1.p.kara laikā
stipri sabombardētas un līdz mūsdienām nav saglabājušās. Arī Lindes muižas parkam un tā vārtiem piešķirts valsts nozīmes kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss.
Upes labajā krastā, pie Dzelmēm atrodas Jumpravas Sv. Jāņa ev. lut. Baznīca (5. attēls). Tās vietā 1830. gadā pēc T. Hermanovska projekta tika uzcelta baznīca, kura pirmā pasaules kara laikā tika nopostīta. Baznīcu laikā no 1931. līdz 1934. gadam atjaunoja. 2. pasaules kara laikā baznīcai tikai tika nospridzināta torņa daļa. Pēc
2. pasaules kara baznīca draudzei tika atsavināta un ilgus gadus tā kalpoja kā noliktava. Draudze baznīcu atguva 1991.gadā. Dievnamā skatāma S. Jēkabsones gleznotā altārglezna.
V.Titana piemiņas zīme pie Slaidēnu pilskalna Lindes muižas vāti Jumpravas Sv. Jāņa ev. lut. baznīca
5. attēls. Dabas lieguma tiešā tuvumā esošie kultūrvēsturiskie objekti (A.Heniņas, B.Strazdiņas foto.)
Uz kādreizējās Lindes un Mazjumpravas muižu robežas 1990. gadā uzstādīta V.Xxxxxx xeidota piemiņas zīme „Robežkrogs. Vidzeme. Kurzeme” (6. attēls).
Pie Dīriķu mājām, kur bērnību pavadījis X. Xxxxxxx, 1990. gadā uzstādīta V.Xxxxxx xeidotā piemiņas zīme „Dīriķupīte” (6. attēls).
Uz Kaibalas upes pie tās ietekas Daugavā kādreiz darbojušās dzirnavas. Turpat, Kaibalas labajā krastā 1971.gadā tika iestādīti trīs ozoli, kurus dēvē par Dzejas ozoliem. Tos stādīja Pumpura dzimtas pārstāvji, rakstnieki, dzejnieki un saimniecības „Lāčplēsis” pārstāvji.
Piemiņas zīme
„Dīriķupīte”
Piemiņas zīme
„Robežkrogs. Vidzeme. Kurzeme”
6. attēls. Dabas lieguma tiešā tuvumā esošie kultūrvēsturiskie objekti (A.Xxxxxxx xotogrāfijas)
7. attēls. Kultūrvēsturiskie objekti dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” piegulošajās platībās.
Informāciju par teritorijai piegulošajām kultūrvēsturiskajām vērtībām plāna izstrādes vajadzībām apkopojusi Ogres Tūrisma informācijas centra vadītāja Xxxxxx Xxxxxx.
1.2.7. Valsts un pašvaldības institūciju funkcijas un atbildība lieguma teritorijā
Likums par Īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nosaka, ka to aizsargājamo teritoriju pārvaldi, kurām nav savas pārvaldes institūcijas realizē pašvaldība. Šādu aizsargājamo teritoriju pārvaldi koordinē Dabas aizsardzības pārvalde. Dabas aizsardzības pārvalde pārrauga arī dabas aizsardzības plānu izstrādi un veicina to ieviešanu (25.pants).
Likuma 24. pants nosaka, ka par dabas lieguma apsaimniekošanu atbildīgs ir zemes īpašnieks vai lietotājs. Zemes īpašniekam vai lietotājam ir jānodrošina aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošana un jāveic attiecīgās teritorijas aizsardzības un kopšanas pasākumi.
Zemju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nodrošina meliorācijas sistēmas uzturēšanu (grāvju apauguma novākšana, grāvju un drenu aku tīrīšana u.c.), kā arī atsevišķu novadgrāvju un drenu izplūdes vietu uzturēšanu atbilstoši MK not. Nr. 272., 08.08.2004. “Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”.
Teritorijas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādi pēc dabas aizsardzības plāna izstrādes veic Vides ministrijas Dabas aizsardzības departaments.
Dabas lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanas kontroli realizē Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvalde. Zvejas un makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontroli veic VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde. Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde uzrauga normatīvo aktu ievēršanu lauksaimniecības un meliorācijas jomā, kā arī administrē ES un valsts atbalstu lauksaimniekiem. Meža zemes atrodas valsts meža dienesta pārraudzībā.
Aizsargājamo teritoriju apmeklēšanu kontrolē šīs teritorijas pārvaldes institūcija un reģionālā vides pārvalde (LR likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” – 20. pants ).
LVĢMA organizē un koordinē aizsargājamo teritoriju monitoringu (LR likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” – 32. pants ).
1.2.8. Kartogrāfiskais materiāls par teritoriju
Plāna izstrādes laikā apkopotas un izstrādē izmantotas sekojošas kartes:
− Digitāla ortofoto karte atbilstoša mērogam 1:10 000 (Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 1999., 2004.)
− Latvijas Republikas topogrāfiskā karte mērogā 1:50 000 (Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2006). Teritorijai atbilstošās kartes numurs – 3343 Skrīveri.
− PSRS Armijas ģenerālštāba topogrāfiskā karte mērogā 1:10 000
− Armijas štāba Ģeodēzijas - Topogrāfijas daļas Latvijas topogrāfiskā karte mērogā 1:75 000
− Digitāla zemes īpašumu karte (LR VZD, 2005. gada decembris).
1.3. Teritorijas fiziski ģeogrāfiskais raksturojums
1.3.1. Klimats
Dabas liegums atrodas Viduslatvijas klimatiskajā rajonā. Apvidus klimats ir samērā sauss un mēreni silts. Raksturīgas salīdzinoši maigas ziemas ar nepastāvīgu sniega segu un salīdzinoši garu bezsala periodu (Kalniņa 1995).
Gada vidējā temperatūra ir 5,6°C. Janvāra vidējā temperatūra svārstās no – 5,4°C līdz –6,5°C, jūlija - no 16°C līdz 19,4°C. Aktīvo temperatūru summa sasniedz 2000°C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 650 – 700 mm, no tiem siltajā gada laikā nolīst 450-500mm. Bezsala periods 130 – 140 dienas (X. Xxxxxxxx).
Teritorijas klimatiskos apstākļus būtiski ietekmē atrašanās Daugavas ielejā. Ķeguma ūdenskrātuves ietekmē vasaras šeit vēsākas un ziemas siltākas nekā blakus esošajās teritorijās. Paaugstinātais gaisa mitrums nosaka garāku pavasara un rudens salnu periodu, biežāku miglu veidošanos.
Papildus teritorijā vērojamas mikroklimatiskās atšķirības, ko nosaka Daugavas ielejas nogāžu augstums, stāvums un novietojums. Nozīmīgs faktors teritorijā ir vējš. Tā virzieni un ātrums nosaka Daugavas ūdeņu viļņošanās un krastu noskalošanās intensitāti.
1.3.2. Ģeoloģija, ģeomorfoloģija
Dabas liegums atrodas Daugavas senlejā, kura DA - ZR virzienā stiepjas – 6 km šaurā un 105 km garā joslā. Lieguma teritorijā tā šķērso Viduslatvijas viļņoto zemieni.
Teritorijas pamatiežu virsmu veido augšdevona Franas stāva Daugavas svītas karbonātieži - dolomīti un dolomītmerģeļi. Pamatiežu virsa pazeminās no 80m Pļaviņu apkārtnē līdz 15 m pie Salaspils. Pamatiežus klāj plāna kvartāriežu sega, ko veido pēdējā apledojuma pamatmorēnas smilšmāli. Ielejā un tās nogāzēs to biezums nereti ir tikai daži metri. Senos iegrauzumus aizpilda morēna un fluviglaciālie nogulumi. Ledāja kušanas ūdeņu materiāls vietām sastopams arī ielejas tuvumā un uz tās nogāzēm. Ieleju terasēs sastopami plāni, parasti 0,5-2m biezi leduslaikmeta beigu posma un halocēna aluviālie nogulumi. Stāvo nogāžu piekājēs nogruvumu drupu un blāķu materiāls, vietām arī delūvījs (Xxxxxxxx, 1995).
Daugavas senleja veidojusies ledus laikmeta beigu posmā noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru, upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā, vairākas reizes mainoties pieledāja baseina un Baltijas jūras līmenim, zemes garozas kustībām un klimatam (Eberards, 1994).
No Pļaviņām līdz Lielvārdei Daugavas ielejai ir specifiska morfoloģija. Tajā iezīmējas divi stāvi. Augšējais - līdz 4,5km plaša trapecveida ieleja, ko norobežo 6-20m augstas nogāzes (lieguma teritorijā 10-20m). Tā iegrauzta kvartālnogulumos, galvenokārt morēnā, bet tās plaknā gultne vecāko terašu līmenī sastāv no dolomītiem un dolomītmerģeļiem, ko sedz plāns smilts vai grants-oļu alūvijs. Daugavas ielejas apakšējo stāvu veido 0,8-0,6m plata ielejas kanjonveida daļa, kuras dziļums variē no 10-30m (lieguma teritorijā ~ 10m). Tā pilnībā iegrauzta dolomītos un dolomītmeģeļos. Ielejas nogāzēs izveidojušās vairāk kā 10 erozijas terases. Pašreiz kanjonveida ieleju pilnībā un daļēji arī augšējā stāva ieleju aizpilda HES ūdenskrātuves ūdeņi. Dabiskā 300-400 m platā, akmeņainā un krāčainā gultne vērojama tikai atsevišķos Daugavas posmos lejpus Pļaviņu HES ārpus lieguma teritorijas (Xxxxxxxx, 1995).
Augšējā stāva ieleja ir izteikti asimetriska. To noteikusi senās upes pastiprinātā meandrēšana ledus laikmeta beigu posmā. Liegumā iekļautajā posmā ielejas kreisais krasts atrodas tieši pie upes. Tas ir stāvs, mežains un gravu izvagots. Labā krasta ielejas nogāze ir samērā lēzena, neizteikta. Tā atrodas 1 – 2 km attālumā no upes.
Laikā līdz 1979. gadam Ķeguma HES ūdenskrātuves krasti bija daļēji nostabilizējušies. Izbūvējot Ķeguma otro elektrostaciju, tika izmainīts līmeņu nostrādes ritms un krastu deformācija atjaunojās. Intensīva tā ir pie Lielvārdes, Skrīveriem un lejpus Lindes parka Birzgales pagasta teritorijā, ārpus lieguma teritorijas.
1.3.3. Hidroloģija
Dabas liegums ietver Latvijas garākās upes - Daugavas aptuveni 7km garu posmu. Daugavas kopējais garums pārsniedz 1000km, no kuriem ~352km atrodas Latvijā. Upes kopējais kritums ir 221m, Latvijas teritorijā
- 99m jeb 0,28m/km. Daugavas baseina kopplatība ir 87900 km2, x.xx. Latvijas teritorijā - 23620km2 (Pastors, 1994).
Daugavas baseina hidroloģiskā režīma raksturīgākās īpatnības ir augsti un ilgstoši pali, vasaras - rudens lietus uzplūdumi un pazemināti līmeņi vasaras un ziemas mazūdens periodos. Gada vidējā notece ir 20,45km3, no kuriem vairāk kā puse (55%) veidojas pavasaros un ~20% rudeņos. Daugavu un tās baseina upes ar ūdeni lielā mērā nodrošina nokrišņi. Taču svarīga nozīme ir arī pazemes pietecei. Mazūdens periodos pazemes pietece vidēji dod 30-36% no kopējās pieteces. Ledus segas veidošanās Daugavas baseina upēs sākas novembra trešajā dekādē. Tās biezums parasti ir 20-50m. Pavasara ledus iešana un ūdens līmeņa celšanās sākas marta pēdējās dienās (X. Xxxxxxx, 1994).
Daugavas dabisko morfoloģisko, hidroloģisko un ekoloģisko stāvokli pilnībā ir izmainījušas Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde. Pašreiz Daugavas ielejā ir izveidotas trīs plašas ūdenskrātuves - Ķeguma HES (24,9km2), Pļaviņu HES (34,9km2) un Rīgas HES (42,2km2).
Pirms HES izbūves Daugavas relatīvais kritums posmā no Jaunjelgavas līdz Salaspilij bijis 0,42m\km. Palu un plūdu laikā ūdens līmenis cēlies par 2-4m un vairāk. Upē bijušas daudzas un bīstamas dolomīta krāces (Xxxxxxxx, 1995). Pašreiz upes hidroloģiskais režīms tiek pilnībā kontrolēts. Ūdens noteces apjomu un ūdens līmeni pilnībā regulē Ķeguma un Pļaviņu HES.
Normālos HES ekspluatācijas apstākļos ūdens līmenis Ķeguma ūdenskrātuvē augšpus Ķeguma HES aizsprosta ir 32m, lejpus – 18,5m. Maksimālais palu un plūdu laikā pieļaujamais līmenis augšbjefā (ar 0,01% varbūtību) – 33,1m, lejasbjefā - 22,2m. Zemākais pieļaujamais līmenis augšbjefā – 30,4m. Vidējais caurplūdums (pie normālā ūdens uzstādījuma līmeņa) – 9840m3/s. Maxxxxxxxx xlūdos iespējami nelieli, applūdumi. Ūdens līmeņa nostrādes ātrums nedrīkst pārsniegt 0,3 m/h un nostrādes intervāls no hidrotehnisko būvju drošuma viedokļa nedrīkst pārsniegt 1,5 m diennaktī. Ķeguma HES ūdenskrātuves masveida zivju nārsta laikā 20 diennaktis ūdens līmeņa maksimālās diennakts svārstības nevar būt lielākas par 0,6 m, t. i. no 31,4 līdz 32,0m. Visas Daugavas hidroelektrostacijas strādā galotņu slodžu režīmā un ūdens brīvplūdes lejasbjefos netiek garantētas (Ūdens resursu lietošanas atļauja).
Visu trīs Daugavas hidroelektrostaciju hidromezgli strādā diennakts noteces regulēšanas režīmā, tikai Pļaviņu HES ūdenskrātuvei mazūdens periodos iespējama nedēļas regulēšana. Kad caurplūdumi Daugavā pārsniedz apjomus, ko iespējams novadīt caur turbīnām, ūdens tiek izvadīts pāri ūdens pārgāznēm.
Pēc ekoloģiskajiem apstākļiem Ķeguma ūdenskrātuve faktiski ir mākslīgas izcelsmes caurteces ezers. Tam raksturīgas ezeriem tipiskas zoobentosa sugas, kurās dominē trīsuļodu kāpuri Chironomus sp. Planktons ir nabadzīgs, dominē aļģes. Zooplanktonā dominē virpotāji (Rotatoria) pavasarī un kladoceras (Cladocera) rudenī (Daugavas projekts, 2003).
Ūdenskrātuves hidroķīmiskā kvalitāte ir vidēja (pēc dziļu eitrofu ezeru uz kaļķa gultnes vērtēšanas kritērijiem). Kopējā slāpekļa koncentrācija Ķeguma ūdenskrātuvē ir ~ 2 mg/l, kas atbilst vidējas ekoloģiskās kvalitātes līmenim. Kopējā fosfora koncentrācija ir ~ 0,06 mg/l - atbilst sliktas ekoloģiskās kvalitātes līmenim (Daugavas projekts, 2003).
Lieguma posmā skaidri izdalās Daugavas galvenā gultne, kura atrodas Daugavas kanjonveida ielejā un
Ķeguma ūdenskrātuves appludinātā Daugavas ielejas augšējā, trapecveida daļa. Daugavas dabisko gultni un
kanjonveida ielejas krasus veido dolomīti. Uzpludinātās ūdenskrātuves gultni un krastus veido kvartāriežu nogulumi – smilts, grants un oļi. Ūdens krātuves vidējais dziļums ir 6,3m, maksimālais - 16,6m. Seklūdens zonas aizņem 5,4km2 lielu platību.
Liegumā ietvertajā posmā Daugavā ieplūst vairākas mazas upītes – Dirīķupīte, Kašurga, Rēvelīte, Temuļupīte, Rites strauts, Plēšupīte, kā arī vairāki strauti un grāvji (1.attēls). Neviena no minētajām upītēm nepārsniedz 10km garumu.
Liegumā ietvertajā Daugavas posmā atrodas vairākas salas (1.attēls). Visām lieguma teritorijā esošajām salām ir mākslīga izcelsme. Tās izveidojušās uzpludinot Ķeguma ūdenskrātuvi.
Nelielā platībā ap ūdenskrātuvēm, pēc ūdenskrātuvju ierīkošana ir paaugstinājies gruntsūdeņu līmenis (Daugavas projekts, 2003).
1.3.4. Augsnes
Lieguma teritorijā un tā apkārtnē atsevišķās Daugavas terasēs, nogāzēs un palikšņos sastopamas velēnu karbonātaugnes. Atsevišķās vietās zemākajās terasēs un palienē sastopamas aluviālās augsnes. Lauksaimnieciski apgūtajās teritorijās - kultūraugsnes (Xxxxxxxx, 1995).
1.4. Teritorijas sociālās un ekonomiskās situācijas raksturojums
1.4.1. Iedzīvotāji
Lieguma teritorija ir neapdzīvota, taču tā robežojas ar vairākām apdzīvotām vietām – Kaibalu, Dzelmēm (Lieljumpravu), Daugaviešiem un vairāk nekā 20 viensētām.
Gar Daugavas labo krastu stiepjas nepārtraukta, sen apgūtu un labi iekoptu lauksaimniecības zemju josla, kas kopā ar viensētām, mežu puduriem un koku grupām veido Daugavas senlejai raksturīgo ainavu. Tas ir daudz vairāk pārveidots, urbanizēts un intensīvāk izmantots, salīdzinot ar kreiso krastu, kurā starp nelielām lauksaimniecības zemju teritorijām un viensētām vēl saglabājušies lieli vienlaidus mežu masīvi.
Atšķirīgo Daugavas krastu apguves intensitāti skaidri raksturo liegumā ietverto pagastu iedzīvotāju blīvuma atšķirības. Lielvārdes novadā iedzīvotāju blīvums sasniedz 120 iedz./km2, Jumpravas pagastā - 24 iedz./km2, kamēr pretējā krastā esošajā Birzgales pagastā tikai 6,9 iedz./km2.
Spriežot pēc jaunu viensētu un ciematu celtniecības intensifikācijas, pēdējos gados abos Daugavas kastos iedzīvotāju skaitam ir tendence palielināties.
1.4.2. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz teritoriju
Faktiski dabas liegumu veido mākslīgi radīti biotopi, kas veidojušies Ķeguma ūdenskrātuvei daļēji appludinot Daugavas senleju. Lieguma teritoriju būtiski ietekmē HES darbības noteiktās ūdens līmeņa svārstības. Līdz ar to antropogēnā slodze uz teritoriju jāvērtē kā ļoti būtiska.
Lieguma atrašanās salīdzinoši blīvumi apdzīvotā reģionā ar labām piekļuves iespējām - starp diviem valsts nozīmes autoceļiem, nosaka samērā intensīvu teritorijas apmeklētību. Pastiprinātu cilvēku pieplūdumu sekmē ierīkotie stāvlaukumi Daugavas labajā krastā pie autoceļa A6. Tanī pat laikā apmeklētību ierobežo samērā blīvā Daugavas krastu apbūve un nelielais, publiski pieejamo ceļu, pa kuriem piekļūt Daugavas krasiem, skaits. Rezultātā, publiski pieejamajos Daugavas krastu posmos vērojama pastiprināta antropogēnā slodze – nelabiekārtotas ugunskura un atpūtas vietas, izmētāti sadzīves atkritumi.
Lieguma teritorija aktīvi tek izmantota atpūtai pie un uz ūdens, makšķerēšanai un medībām. Samērā intensīvi teritorijā tiek izmantoti motorizētie ūdens transporta līdzekļi. To atrašanās Daugavas seklūdens daļās putnu ligzdošanas un migrācijas sezonā rada traucējumu migrējošiem un ligzdojošiem ūdensputniem.
Ņemot vērā upju krastu apbūves tendences un iedzīvotāju turības līmeņa palielināšanas, kas sekmē aizvien pieaugušu laivu, kuteru un ūdens motociklu skaitu, paredzams, ka nākamo desmit gadu laikā antropogēnā slodze uz teritoriju tikai palielināsies.
1.4.3. Teritorijas izmantošanas veidi
Dabas aizsardzība
Dabas aizsardzība ir prioritārais teritorijas izmantošanas veids. To nosaka teritorijas statuss. Pārējie teritorijas izmantošanas veidi būtu jāorganizē tā, lai neciestu teritorijas dabas aizsardzības vērtības.
Enerģētika
Daugavas baseinā darbojas trīs lielākās, vienotā sistēmā strādājošās Latvijas hidroelektrostacijas ar kopējo jaudu 1500 MW, kurās vidēji saražo 70% no kopējās valstī saražotās elektroenerģijas, kas sedz aptuveni 40% visas valsts elektroenerģijas patēriņa (Daugavas projekts, 2003).
Lielākā ir Pļaviņu HES, kuras nominālā jauda ir 870 MW, bet vidējā gada elektroenerģijas izstrāde – 1510 milj. kWh. Otra lielākā ir Rīgas HES, kuras nominālā jauda un izstrāde ir attiecīgi 402 MW un 690 milj. kWh, savukārt Ķeguma HES jauda un izstrāde ir attiecīgi 262 MW un 535 milj. kWh (Daugavas projekts, 2003).
Transports un satiksme
Līdz Pļaviņu HES izbūvei Daugava plaši izmantota plostu pludināšanai.
Samērā plaši Daugavas ūdeņi tiek izmantoti kuģošanai, galvenokārt atpūtas un tūrisma nolūkā.
Gar Daugavas krastiem, paralēli lieguma teritorijai, satiksmes iespējas ir pilnīgi apmierinošas. Daugavas labajā krasā vienlīdz ērti ir pieejams gan dzelzceļa transports, gan autobusi. Gar Daugavas labo krastu stiepjas automaģistrāle A6 Rīga – Zilupe - Maskava, un dzelzceļa līnija Rīga – Maskava (1.attēls). Abas šīs transporta līnijas ir galvenās tranzīta plūsmas visā reģionā, dodot potenciālās iespējas arī vietējo pašvaldību ekonomiskai attīstībai. Gan autoceļš, gan dzelzceļš pašlaik ir ļoti noslogoti un to tehniskais stāvoklis daudzviet ir neapmierinošs, radot paaugstinātu avāriju riska līmeni.
Gar Daugavas kreiso krastu stiepjas autoceļš P87 un P76 Rīga – Daugmale – Jaunjelgava – Jēkabpils (1.attēls), kas posmā līdz Jaunjelgavai pārsvarā ir asfaltēts, bet tālāk līdz Jēkabpilij melnais asfalta segums ir tikai atsevišķos posmos. Daugavas kreisajam krastam piekļūšanas iespējas ar sabiedrisko transportu ir ierobežotas. Dienā šai posmā kursē tikai daži autobusi.
Pašlaik Daugavu posmā no Salaspils līdz Jēkabpilij ar autotransportu ir iespējams šķērsot tikai četrās vietās: Salaspilī, Ķegumā, Aizkrauklē, Jēkabpilī. Vasaras periodā pastāv arī pasažieru kuģīša satiksme starp Jaunjelgavu un Klidziņu. Kādreiz pārceltuve ir bijusi pie Dzelmēm, Koknesē un Pļaviņās.
Lauksaimniecība
Lieguma teritorijā iekļauta 12 ha liela pļava. Nelielas zālāju platības saglabājušās uz Kaibalas un salas pie Daugaviešiem. Plašas, slapjas, regulāri applūstošas pļavas atrodas ūdenskrātuves seklākajās daļās. Aramzemes lieguma teritorijā nav sastopamas (2.attēls).
Daļa no plašās piekrastes pļavas pēdējos gads tiek regulāri pļauta. Par tās apsaimniekošanu tiek saņemti Lauku attīstības plāna Agrovides maksājumi par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos.
Piekrastes pļava ir sagrāvjota, taču pļavas meliorācijas sistēma pilnībā nedarbojas. Pļavas ziemeļu galā pastāvīgi ir paaugstināts mitrums un tā nav apsaimniekojama ar smago tehniku, līdz ar to tā ir aizaugusi ar krūmiem. Aizauguma dēļ tā nav iekļauta Lauku atbalsta dienesta lauku blokā un, līdz ar to, par tās apsaimniekošanu nav pieejami Lauku attīstības plāna maksājumi. Krūmu apaugums ir izveidojies arī gar grāvjiem, kas fragmentē pļavu un samazina tās atklāto platību. Pastāvīga kūmu klātbūtne veicina to sasēšanos plašākā teritorijā.
Lauku blokos nav iekļautas arī lieguma teritorijā esošās slapjās pļavas un pļavas uz Kaibalas un Daugaviešu salas. Šīs pļavas regulāri netiek apsaimniekotas. Pirms gadiem pieciem Daugaviešu salas pļavā cirsti krūmi.
Mežsaimniecība
Lielākās meža platības lieguma teritorijā atrodas uz Daugavas salām (2.attēls). To kopplatība nepārsniedz 26 ha un tajos nav veikta nekāda mežsaimnieciskā darbība. Vienīgi Lielās salas dienvidos veikta pameža tīrīšana un nelielā apjomā uz lielākajām salām veikta kritušo un nokaltušo koku aizvākšana ugunskuru kurināšanas vajadzībām.
2,2 ha meža atrodas liegumā iekļautajā krasta daļā pie Daugaviešiem. Arī šajā mežā nekāda mežsaimnieciskā darbība, neskaitot neliela apjoma kritušo un nokaltušo koku aizvākšanu ugunskuru kurināšanas vajadzībām, nav veikta un, ņemot vērā neskaidro īpašuma jautājumu, tuvākajā laikā arī nav paredzama.
Makšķerēšana, zveja
Nozveja (kg)
Rūpnieciskā zvejas statistika Ķeguma ūdenskrātuvē veikta no 1949.gada. Šai laikā nozveja svārstījusies no 0,9 līdz 27 t, galvenokārt pateicoties izmaiņām zvejas intensitātē (8. attēls).
30000
25000
20000
15000
10000
5000
0
1949 1954 1959 1964 1969 1974 1979 1984 1989 1994 1999 2004
Gads
Nozveja
8.attēls. Rūpnieciskā zveja Ķeguma ūdenskrātuvē
2005.gadā tika veiktas būtiskas izmaiņas zvejas noteikumos, kas aizliedza zvejā upēs izmantot tīklus. No šī gada otrās puses zveja Ķeguma ūdenskrātuvē atļauta tikai ar murdiem. Daugavas ūdenskrātuves šim zvejas veidam ir maz piemērotas, tāpēc tās intensitāte Ķeguma ūdenskrātuvē pašlaik ir neliela. Ja līdz 2005.gadam Ķeguma ūdenskrātuvē zvejoja 50- 60 zvejnieki, tad 2005.gadā - 15, bet 2006.gadā - vairs tikai pieci.
Galveno nozvejas masu Ķeguma ūdenskrātuvē veido karpu dzimtas zivis rauda Rutilus rutilus, plaudis
Nozveja (kg)
Abramis brama un sapals Leuciscus cephalus (9. attēls).
30000
25000
20000
15000
10000
5000
0
1949 1954 1959 1964 1969 1974 1979 1984 1989 1994 1999 2004
Gads
Asaris Zandarts Sapals Rauda Plaudis
Līdaka
9.attēls. Nozvejas sastāvs Ķeguma ūdenskrātuvē
Ūdenskrātuves zivsaimnieciskā produkcija visumā ir mazāka nekā vidēji Latvijā un nepārsniedz 10 kg/ha (1964.gadā), bet laikā no 1992.gada tā bijusi tikai 1,6 kg/ha.
Pašlaik zivju resursus Ķeguma ūdenskrātuvē izmanto galvenokārt makšķernieki. Detalizēta informācija par lomu apjomu un sastāvu nav pieejama. Kā liecina aptauju rezultāti, makšķerēšanas mērķsugas Daugavas ūdenskrātuvē ir plēsīgās zivis - zandarts Stizostedion lucioperca, līdaka Esox lucius un sams Silurus glanis.
Medības
Lieguma teritorija ietilpst vairāku mednieku kolektīvu medījamās platībās. Tā kā lielāko teritorijas daļu aizņem Daugavas ūdeņi un tā kā ūdenskrātuves seklūdens daļās rudeņos pulcējas daudz ūdensputnu, teritorijā samērā intensīvi noris pīļu medības. Citi medību veidi lieguma teritorijā praktiski nenotiek.
Rekreācija un tūrisms
Daugava un tās krasti ir viens no nozīmīgākajiem Lielvārdes novada, Birzgales un Jumpravas pagastu tūrisma resursiem. Kaut arī Daugava vairs nav uzskatāma par pilnībā neskartu dabas veidojumu, pēc savas ainaviskās vērtības un vispārējās pievilcības vēl joprojām ir nozīmīgs tūrisma resurss. Teritorijas piedāvātās atpūtas, ūdens tūrisma iespējas, teritorijas zivju un putnu resursi piedāvā daudzveidīga tūrisma biznesa attīstības iespējas.
Tūristu un atpūtnieku izmitināšanu liegumam pieguļošajās teritorijās piedāvā brīvdienu mājas “Dārznieki”, „Vidžupes” un “Saulītes”. Vasaras sezonā nakšņošanas iespējas piedāvā arī Kaibalas pamatskola. Informācija par pieejamo vietu skaitu un piedāvātajiem pakalpojumiem apkopoti 4. tabulā.
4. tabula. Liegumam piegulošajās teritorijās piedāvātie tūrisma pakalpojumi.
Iestādes nosaukums | Vietu skaits | Pakalpojumi |
Brīvdienu māja “Saulītes” | 19 | Makšķerēšana, peldēšana, dambriežu un mežacūku apskate, laivu noma, pirts, kamīns, telšu vietas |
Brīvdienu māja “Dārznieki” | 6 | Makšķerēšana, peldēšana, kvadraciklu trase un noma, Pirts, kamīns, viesību telpas |
Brīvdienu māja „Vidžupes” | 12 | Makšķerēšana, peldēšana, pirts, kamīns, telšu vietas |
Kaibalas pamatskola | 70 | Darbojas tikai vasaras sezonā. |
Netālu no lieguma robežas, Dzelmēs, Daugavpils šosejas malā atrodas iecienīta ēdnīca.
II Teritorijas novērtējums
2.1. Teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība un to ietekmējošie faktori
Lieguma teritorijā ietverta pavisam neliela Daugavas ielejas ekosistēmas daļa – appludinātā Daugavas senlejas daļa aptuveni 7km garā posmā, senlejas neappludinātas nogāzes un terases atstājot ārpus lieguma teritorijas.
Faktiski visi lieguma biotopi ir izveidojušies cilvēka darbības rezultātā pēc Ķeguma HES izbūves 1930. gados, mākslīgi paceļot Daugavas ūdens līmeni. Daugava, pēc ūdenskrātuves uzpludināšanas ir kardināli mainījusi savu ekoloģisko raksturu un no straujas, krāčainas upes kļuvusi par lēni tekošu līdzenuma upi, kura pēc ekoloģiskā stāvokļa līdzinās dziļūdens caurteces ezeram. Patreizējo slīkšņu vietā kādreiz bijušas slapjas pļavas, pļavu un mežu – lauksaimniecības zemes un viensētas. Taču neskatoties uz teritorijas antropogēno izcelsmi, tai aizvien vēl piemīt augsta dabas aizsardzības un ainaviskā vērtība.
Dabas lieguma lielākā vērtība ir putnu sugām piemērotas ligzdošanas, barošanās un atpūtas vietas. Teritorijas slapjās pļavas un slīkšņas nodrošina migrējošajiem ūdensputniem piemērotas atpūtas vietas, kādas citviet Daugavas krastos nav sastopamas. Tās veido arī vairāku retu un aizsargājamu sugu dzīvotnes. Teritorijas ornitoloģisko nozīmi apliecina tai piešķirtais Eiropas nozīmes putniem nozīmīgās vietas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās teritorijas - Natura2000 vietas statuss.
Lieguma teritorijas seklūdens daļās un slīkšņās noris lielākais zivju nārsts visā Ķeguma ūdenskrātuvē. Ilgstoši saimnieciski neizmantotie meži un nelielās pļavu platības nodrošina piemērotus dzīves apstākļus virknei Latvijā retu un aizsargājamu augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugu.
Visbūtiskāk liegumu teritoriju vēl aizvien ietekmē Ķeguma un Pļaviņu HES darbība, kas nosaka upes hidroloģisko režīmu un tieši ietekmē gan lieguma un tā apkārtnes dabas vērtības, gan tuvākas un tālākas apkārtnes iedzīvotāju dzīvi.
Neskatoties uz to, ka lieguma veģetācija izveidojusies cilvēka darbības rezultātā, tieši ūdenslīmenis un tā svārstības ir svarīgākais faktors, kas gan tieši, gan netieši ietekmē gan lieguma un tā apkārtnes dabas vērtības, gan tuvākas un tālākas apkārtnes iedzīvotāju dzīvi.
Atrašanās gleznainā vietā netālu no Lielvārdes, valsts nozīmes ceļu tiešā tuvumā, rada priekšnoteikumus lauku urbanizācijas, tūrisma un rekreācijas attīstībai. Pieaugošās Daugavas krastu apbūves tendences ievieš būtiskas izmaiņas teritorijas ainavas struktūrā un samazina Daugavas ielejas bioloģisko daudzveidību.
Nākotnē attīstoties tūrisma infrastruktūrai rekreācijas slodze uz teritoriju tikai pieaugs, līdz ar to svarīgi izvaidot sabalansētu un objektīvu lieguma zonējumu, kurš nodrošinātu gan lieguma dabas vērtību saglabāšanu, gan rekreācijas attīstību.
2.2. Biotopi, to dabas aizsardzības un sociālekonomiskā vērtība un tos ietekmējošie faktori
2.2.1. Saldūdens biotopi
Saldūdeņu biotopu inventarizācija dabas lieguma teritorijā veikta 2007. gada jūlija, augusta un septembra mēnešos, bezmugurkaulnieku un biotopu inventarizācijas ietvaros. Inventarizācijas gaitā galvenā uzmanība pievērsta dažādu biotopu tipu apsekošanai. Biotopu uzskaitījums dots atbilstoši Latvijas biotopu klasifikatoram (Xxxxxxx 2001).
Tipiskie, plaši sastopamie biotopi
Saldūdens biotopi aizņem lielāko lieguma daļu. Lielākā daļa no tiem veidojušies Ķeguma HES
ūdenskrātuves ietekmē, taču pašlaik tie ir līdzīgi dabisku upju biotopiem.
Teritorijā nav pārstāvēti tipiski stāvoši ūdeņi, izņemot dažas periodiski izžūstošas lāmas (C.9.), kuras konstatētas uz lielākajām salām (pret Daugaviešiem un Dzelmēm) un Daugavas kreisajā krastā augšpus Daugaviešiem.
Tekošus ūdeņus teritorijā pārstāv Daugava un mazo Daugavas pieteku grīvas. Dabas lieguma teritorijā Daugavas gultni veido jauktas dolomītu, smilts un grants gruntis, līčos – dūņainas gruntis. Daugavā, īpaši salu piekrastēs un līčos, izveidojusies izteikta upju piekrastes virsūdens augu josla (D.7.), ko veido ezera meldra Scirpus lacustris, šaurlapu vilkvālītes Typha angustifolia, smaržīgās kalmes Acorus calamus, upes kosas Eqiusetum fluviatile, grīšļu Carex, parastās niedres Phragmites australis virsūdens audzes upju piekrastē. Teritorijā samērā plaši ir pārstāvētas saliktās ūdensaugu joslas upēs (D.8.), ko veido dzeltenās lēpes Nuphar
luteum, glīveņu Potamogeton perfoliatus, P. lucens, P. pectinatus, P. gramineus, Potamogeton compressus, daudzlapju Myriophyllum peldlapu un zemūdens audzes upēs. Atsevišķās vietās veidojas peldaugu augājs upēs (D.9.), ko veido ūdensziedu Lemna un parasto spirodelu Spirodela polyrhiza segas. Lai gan minētie biotopi kopumā izplatīti visā lieguma teritorijā, tomēr lielākās platības tie sastopami visu salu piekrastēs, kā arī Daugavas labajā krastā pie Dzelmēm, posmā no Ziediņiem līdz Kaibalai un Daugavas kreisajā krastā pie Daugaviešiem. Daugavas labajā krastā no Dzelmēm līdz Ziediņiem un Daugavas kreisajā krastā no Gulbjiem līdz Elekšiem dominē upju krasti bez veģetācijas (D.10.), bet nelielās platībās sastopami upju krasti ar amfībisku veģetāciju (D.11.). Upju krastus bez veģetācijas veido galvenokārt dolomītiežiem klāti upju krasti un smilšaini upju krasti, mazāk grantaini, akmeņaini vai dūņaini upju krasti. Šie biotopi izveidojas galvenokārt periodiski pie zema ūdens līmeņa.
Retie un aizsargājamie biotopi
No teritorijā konstatētajiem saldūdeņu biotopiem kā vērtīgākie ir atzīstami upju piekrastes virsūdens augu josla un saliktā ūdensaugu josla upēs Daugavas labā krasta līcī lejpus Dauguļiem un Daugavas kreisā krasta līcī pie Daugaviešiem. Par vērtīgiem atzīstami arī upju krasti bez veģetācijas un upju krasti ar amfībisku veģetāciju lielāko salu piekrastēs. Nelielās platībās tie līdzinās Eiropas Savienībā aizsargājamam biotopam 3270 Dūņaini upju krasti ar slāpekli mīlošu viengadīgu pioniersugu augāju, taču stabila šī biotopa izveidošanos kavē Ķeguma HES noteiktās ūdens līmeņa svārstības.
Dabas aizsardzības vērtība
Lieguma lielāko daļu aizņem Daugavas (Ķeguma ūdenskrātuves augšējās daļas) biotopi, kas ir dzīvotne tur sastopamajām augu un dzīvnieku sugām, kā arī nozīmīga migrējošo ūdensputnu atpūtas vieta. Upju piekrastes virsūdens un saliktās ūdensaugu joslas veido Ķeguma ūdenskrātuves nozīmīgākās zivju nārsta vietas.
Bez tam Daugava pilda ekoloģiskā koridora funkcijas augu un dzīvnieku migrācijā un nodrošina pazemes, lietus, sniega un ledus ūdeņu aizplūšanu no upes baseina teritorijas.
Sociālekonomiskā vērtība
Teritorijas saldūdens biotopiem piemīt ievērojama ekonomiskā, estētiskā un rekreatīvā vērtība. Teritorijas ūdeņi tiek izmantoti elektroenerģijas ražošanā. Daugavas veiktā pazemes un virszemes ūdeņu novadīšana, ir nozīmīga plašas apkārtnes lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Makšķerēšanas un kuģošanas iespējas teritorijai piesaista atpūtniekus un tūristus, kā arī piedāvā plašas atpūtas iespējas vietējiem iedzīvotājiem.
Ietekmējošie faktori
Teritorijas saldūdens biotopus būtiski ietekmē ūdens līmeņa svārstības, ko nosaka Ķeguma un Pļaviņu HES darbība. No vienas puses regulāra ūdens apmaiņa samazina eitrofikāciju, bet no otras - veicina vienveidīgu, pret ūdens līmeņa svārstībām izturīgu, ekstremāliem apstākļiem piemērotu augu un dzīvnieku sabiedrību veidošanos, kas izskaidro lielo sugām nabadzīgu ūdensaugu biotopu sastopamību.
Upju piekrastes virsūdens augu josla – smaržīgo kalmju audze
Upju piekrastes virsūdens augu josla ar ezera meldra audzēm un salikto ūdens augu josla ar dzelteno lēpju audzēm
Dūņaini akmeņains Daugavas krasts bez veģetācijas
10. attēls. Saldūdens biotopi lieguma teritorijā (X.Xxxxxxx fotogrāfijas).
2.2.2. Sauszemes biotopi
Plāna izstādes laikā sauszemes biotopu inventarizācija veikta 2007. gada jūnija, augusta un septembra mēnešos. Apsekošanas laikā īpaša uzmanība pievērsta pļavu un mežu biotopiem. Biotopu uzskaitījums dots atbilstoši Latvijas biotopu klasifikācijai (Xxxxxxx, 2001). Pirms plāna izstrādes informācija ar teritorijā sastopamo biotopu tipiem un to vērtību, nebija pieejama.
2.2.2.1. Pļavas
Tipiskie, plaši sastopamie biotopi
Pļavu biotopi liegumā aizņem nelielas platības un ir sastopami galvenokārt Daugavas kreisajā krastā pie
„Daugaviešiem”, kā arī lieguma vidusdaļā starp salām un Daugavas labo krastu un uz salām pie „Daugaviešiem” un Kaibalas (2. attēls).
Uz Kaibalas salas atrodas arī savdabīga sausa pļava (E.1.4.), kuras augājā bieži sastopamas neielabotu pļavu indikatorsugas lielziedu vīgrieze Filipendula vulgaris, gaiļbiksīte Primula veris, raudene Origanum vulgare, ziemeļu madara Galium boreale.
Mēreni mitras atmatu pļavas (E.2.2.) sastopamas Daugavas kreisajā krastā pie „Daugaviešiem”. Šo pļavu augāju veido parastā smilga Agrostis tenuis, pļavas skarene Poa pratensis, sarkanā auzene Festuca rubra, vanagu vīķis Vicia cracca, pļavas dzelzene Centaurea jacea u.c. augu sugas. Vietām sastopamas arī neielabotu pļavu indikatorsugas parastais vizulis Briza media un vidējā ceļteka Plantago media. Vietām saglabājusies atmatām raksturīga struktūra un sugu sastāvs, kur dominē ložņu vārpata Elytrigia repens, parastais pelašķis Achillea millefolium, parastā smilga. Nelieli atmatu pļavu fragmenti atrodas arī uz Kaibalas salas.
Mitras pļavas auglīgās un mēreni auglīgās augsnēs (E.3.2.) izveidojušās mitrākās ieplakās Daugavas krastā pie „Daugaviešiem” un uz Mazās salas. Šo pļavu augāju veido pļavas bitene Geum rivale, purva gandrene Geranium palustre, ciņusmilga Deschampsia cespitosa, parastā vīgrieze Filipendula ulmaria u.c. augu sugas.
Lielākās platībās uz salām, kā arī uz pussalas pie Dzelmēm, Daugavas labajā krastā lieguma vidusdaļā un nelieli fragmenti arī Daugavas kreisajā krastā pie „Daugaviešiem” sastopamas savdabīgas slapjas pļavas (E.4.3.), kuru augāju veido dižā ūdenszāle Glyceria maxima, slaidais grīslis Carex acuta, divrindu grīslis Carex disticha, meža meldrs Scirpus sylvatica, kalme Acorus calamus, upes kosa Equisetum fluviatile u.c. augu sugas. Vietām šajās pļavās bieži sastopamas augu sugas ir vītolu vējmietiņš Lythrum salicaria, krastmalu krustaine Senecio paludosus, parastā zeltene Lysimachia vulgaris, pūkainā kazroze Epilobium hirsutum.
Mitras pļavas auglīgās un mēreni auglīgās augsnēs uz Mazās salas
Slapjas pļavas (eitrofas augsto lakstaugu audzes) pie Garās salas
Slapjas pļavas (Upju palieņu pļava) Dauguļu līcī
11. attēls. Pļavu biotopi dabas liegumā (B. Strazdiņas fotogrāfijas)
Retie un aizsargājamie biotopi
Biotopu dabiskuma un augu sugu daudzveidības ziņā vērtīgākās ir slapjās pļavas, kas atbilst Eiropas Savienībā aizsargājamo Upju palieņu pļavu un Eitrofo augsto lakstaugu audžu biotopu kompleksam, kā arī sausā pļava, kura atbilst Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamam biotopam - Sausas pļavas kaļķainās augsnēs (5. tabula).
5. tabula. Dabas liegumā konstatētie īpaši aizsargājamie pļavu biotopi
Nosaukums | BD1 | IAB2 | Platība, ha | % no lieguma kop. platības |
Sausas pļavas kaļķainās augsnēs | 6210 | + | 0,8 | 0,1 |
Eitrofas augsto lakstaugu audžu un upju palieņu pļavu komplekss | 6430; 6450 | - | 12 | 2,1 |
1EP Biotopu Direktīvas I pielikumā iekļautā biotopa kods , t.i., ES aizsargājams biotops
2Latvijā īpaši aizsargājams biotops (MK not. Nr. 421)
Teritorijas reto un aizsargājamo biotopu atrašanās vietas norādītas 3.1. pielikuma kartē.
Dabas aizsardzības vērtība
Lieguma slapjās pļavās sastopamas divas no lieguma teritorijā konstatētajām īpaši aizsargājamām augu sugām - plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata un stāvlapu dzegužpirkstīte Dactylorhiza incarnata, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītā ūdeņu ērkšķuzāle Scolochloa festucacea.
Lieguma pļavas nodrošina piemērotas ligzdošanas vietas griezēm un citiem pļavu putniem.
Sociālekonomiskā vērtība
Pļavām piemīt ievērojama sociālekonomiska vērtība. To veidošanās pamatā ir cilvēka saimnieciskā darbība. Pļavas ir nozīmīgs atklātās ainavas elements dabā ar augstu estētisko, rekreatīvo un kultūrvēsturisko vērtību arī no sezonālā aspekta, jo katrā gadalaikā pļavā ir atrodamas savas estētiskās vērtības.
Daugavas krasta pļavas pie Daugaviešiem ir iekļautas bioloģiski vērtīgo zālāju skaitā, par kuru apsaimniekošanu zemes īpašniekiem vai lietotājiem ir iespēja saņemt subsīdiju maksājumus no Lauku atbalsta dienesta.
Ietekmējošie faktori
Pļavu biotopus būtiski ietekmējusi to iepriekšējā apsaimniekošana. Atmatu pļavas pie „Daugaviešiem” pašlaik veidojas bijušās aramzemes vietā. Mitro pļavu izveidošanos sekmējis Ķeguma HES ūdenskrātuves paaugstinātais gruntsūdens līmenis un samazinātā notece pa meliorācijas grāvjiem.
Visbūtiskāk Ķeguma HES ietekmē lieguma slapjās pļavas. Šīs pļavas daļēji applūst katru diennakti, taču nenotiek pastiprināta to applūšana palu laikā. Līdz ar to lielās platībās izveidojušās savdabīgas, pastāvīgi pārmitras pļavas, kas pakāpeniski pāriet Daugavas virsūdens augājā.
Sauso un mitro pļavu biotopus negatīvi ietekmē apsaimniekošanas pārtraukšana. Līdz ar to pļavas pie
„Daugaviešiem” un uz salām ir daļēji aizaugušas ar krūmiem.
2.2.2.3. Krūmi
Tipiskie, plaši sastopamie biotopi
Pļavām un Daugavas krastmalai aizaugot izveidojušies kārklu un vītolu krūmāji (F.6.1. un F.6.2. komplekss). Tiem raksturīgas sugas ir pelēkais kārkls Salix cinerea, melnējošais kārkls Salix myrsinifolia, xxxxxxxxx xxxxxx Salix fragilis. Tie ir Latvija bieži sastopami biotopi bez īpašas dabas aizsardzības vai sociālekonomiskās vērtības.
2.2.2.4. Meži
Tipiskie, plaši sastopamie biotopi
Meži lieguma teritorijā aizņem nelielas platības uz salām, uz Dzelmju pussalas un šaurā piekrastes joslā pie Daugaviešiem (2.attēls). Tie veidojušies pēc HES ūdenskrātuves uzpludināšanas aizaugot pamestajām lauksaimniecības zemēm ūdenskrātuves krastos un uz jaunizveidotajām salām.
Lieguma teritorijai visraksturīgākie ir periodiski applūstošie baltalkšņu un vītolu meži, kuros koku stāvu veido galvenokārt baltalksnis Alnus incana, xxxxxxxxx xxxxxx Saliks fragilis, baltais vītols Saliks alba un melnalksnis Alnus glutinosa. Vītoli un melnalkšņi sastopami galvenokārt gar salu un Daugavas krastiem un slapjās ieplakās. Sausākās augtenēs dominē baltalkšņi. Kaibalas salā un mazajās saliņās pie Dauguļem biežāk sastopamas arī citas koku sugas: apse Populus tremula, āra bērzs Betula pendula, osis Fraxinus exelsior, liepa Tilia cordata, kļava Acer platanoides un ozols Quercus robur. Šiem mežiem raksturīgs blīvs un daudzveidīgs krūmu stāvs, ko veido ievas Padus avium, upenes Ribes nigrum, irbenes Viburnum opulus, lazdas Corylus avelana, segliņi Euonymus europaeus, plūškoki Sambucus nigra, meža sausserži Lonicera xylosteum, krūkļi Frangula alnus un kārkli Salix sp.. Zemsedzei raksturīga meža sprigane Impatiens noli-tangere, podagras gārsa Aegopodium podagraria, grīšļi Carex sp. u.c. augu sugas. Uz atsevišķām saliņām sastopamas invazīvas koku un krūmu sugas -pīlādžlapu spireja Sorbaria sorbifolia, ošlapu kļava Acer negundo un grimonis Cornus sp.
Meži regulāri applūstošajās lieguma daļās pēc Latvijas biotopu klasifikācijas (Xxxxxxx 2001) atbilst baltalkšņu gāršai (F.1.5.1.), periodiski applūstošajās daļās - jauktu koku slapjajai gāršai (F.2.6.3.), uz Dzelmju pussalas - baltalkšņu vērim.
Meža inventarizācija veikta vienīgi Dzelmju pussalas mežiem. Meža valsts reģistrā atzīmēts, ka lieguma teritorijā atrodas 4.kvartāla 2.nogabals 2,2 ha platībā. Pēc meža inventarizācijas datiem šeit sastopama 34. gadus veca baltalkšņu un vītolu audze. Līdzīgs vecums varētu būt lielākajai daļai lieguma koku. Atsevišķu bērzu vecums varētu sasniegt 60-80 gadus. Bioloģiski vecākas baltalkšņu, melnalkšņu, vītolu un ošu audzes atrodas uz divām lielākajām lieguma salām.
Retie un aizsargājamie biotopi
Bioloģiski vērtīgākie ir bioloģiski vecie un ilgstoši saimnieciski neskartie baltalkšņu, melnalkšņu, vītolu un ošu meži uz Lielās un Mazās salas. Šie meži atbilst Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājama biotopam Pārmitri platlapju meži (6. tabula).
6. tabula. Dabas liegumā konstatētie īpaši aizsargājamie mežu biotopi
Nosaukums | BD I1 | IAB2 | Platība, ha | % no lieguma kop. platības |
Pārmitri platlapju meži | 91E0* | + | 15,5 | 2,7 |
1EP Biotopu Direktīvas I pielikumā iekļautā biotopa kods , t.i., ES aizsargājams biotops
2Latvijā īpaši aizsargājams biotops (MK not. Nr. 421)
Teritorijas reto un aizsargājamo biotopu atrašanās vietas norādītas 3.1. pielikuma kartē.
Pārējie lieguma meži ir jaunāki. Tajos vēl nav izveidojušās pārmitriem platlapju mežiem raksturīgas struktūras. Taču, neveicot tajos nekādu mežsaimniecisko darbību, tuvākajos gados arī šo mežu biotopi kļūs atbilstoši Latvijā un Eiropā aizsargājamam pārmitru platlapju mežu biotopam.
Dabisko meža biotopu inventarizācija, izmantojot Latvijā pielietojamo mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācijas metodiku (Ek T. 2002), lieguma teritorijā nav veikta, taču lieguma mežos konstatētas vairākas dabisko mežu biotopu indikatorsugas (7., 8. tabula).
Dabas aizsardzības vērtība
Meži ir veidojušies dabiski pēc Ķeguma HES ūdenskrātuves uzpludināšanas un nav saimnieciski izmantoti. Tie ir sasnieguši baltalkšņu un vītolu mežiem lielu bioloģisko vecumu (aptuveni 70 gadi) un ieguvuši dabiskiem mežiem raksturīgas struktūras: dažādu dimensiju kritalas un sausokņi. Lieguma mežos veidojas pastāvīgs mikroklimats ar paaugstinātu gaisa mitrumu, veidojot labvēlīgu vidi koksnes sēņu un epifītu attīstībai, kā arī virknei retu un aizsargājamu sugu.
Ļoti savdabīgi ir lielo dimensiju baltalkšņi, kas varētu būt saistošs objekts dendroekoloģijas pētījumos. Sociālekonomiskā vērtība
Meži kā koksnes resurss to īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem var kalpot par naudas ieguves avotu, taču lieguma mežaudzēm nav būtiskas ekonomiski nozīmes. Lieguma meži ir grūti sasniedzami un to koksnei nav lielas ekonomiskas vērtības.
Ietekmējošie faktori
Pateicoties to atrašanās vietai un piederībai – vērtīgākie lieguma meži atrodas uz salām un pieder valstij publisko ūdeņu statusā, lieguma mežos praktiski nav veikta nekāda saimnieciskā darbība.
2.3. Sugas, to dabas aizsardzības un sociālekonomiskā vērtība un tās ietekmējošie faktori
2.3.1. Augi
Kaut Daugavas ieleja ar savu unikālo un savdabīgo floru un faunu jau sen saistījusi zinātnieku uzmanību, dati par lieguma teritorijā sastopamajām sugām pirms plāna izstrādes uzsākšanas nebija pieejami. Plāna izstrādes laikā augu inventarizācija veikta pļavu, mežu un saldūdens biotopu inventarizācijas ietvaros jūnija, augusta un septembra mēnešos.
Tipiskās, plaši sastopamās sugas
Lieguma teritorijai ir raksturīga tipiska lēni tekošu upju un ar tām saistītu biotopu – palieņu pļavu un krastmalu mežu flora. Raksturīgas augu sugas liegumā ir dzeltenā lēpe, skaujošā glīvene, bultene, vienkāršā ežgalvīte, dižā ūdenszāle, kalme, slaidais grīslis, krastmalu krustaine, vītolu vējmietiņš, baltalksnis, ieva, xxxxxxxxx xxxxxx, meža sprigane u.c.
Liegumā dabiskos biotopos konstatētas arī citzemju sugas: puķu sprigane Impatiens glandulifera, sīkziedu sprigane Impatiens parviflora, hibrīdā tūsklape Petasites hybridus, blīvā skābene Rumex confertus, vītolu miķelīte Aster salignus, pīlādžlapu spireja Sorbaria sorbifolia, sarkanais plūškoks Sambucus racemosa, melnais plūškoks Sambucus nigra, ošlapu kļava Acer negundo, baltais grimonis Swida alba. Lielākās audzes veido pīlādžlapu spireja, kas izplatījusies un dominē pamežā divās salās lieguma ziemeļaustrumu daļā, kā arī Kaibals salā pie bijušās mājvietas. Pie „Daugaviešiem” ceļa malā un aizaugošā pļaviņā audzes veido hibrīdā tūsklape. Puķu spriganes audze konstatēta Kaibalas salā, blīvā skābene – galvenokārt atmatu pļavā pie
„Daugaviešiem”.
Pašlaik citzemju sugas neapdraud aizsargājamo sugu atradnes un aizsargājamos biotopus un nav nepieciešami speciāli pasākumi šo sugu ierobežošanai. Hibrīdās tūsklapes un blīvās skābenes audzes samazinās pļavu pļaušana.
Retās un aizsargājamās sugas
Abās salās pie „Daugaviešiem” vitālas audzes veido lielā raganzālīte Circaea luetiana. Kaibalas salas ziemeļu un dienvidrietumu piekrastē konstatēti atsevišķi zālainās cirvenes Alisma graminea eksemplāri. Šīm sugām Daugavas ieleja ir viens no galvenajiem izplatības reģioniem Latvijā. Seklūdens joslā uz ziemeļiem no Kaibalas salas konstatēta plaša rudens ūdenītes Callitriche hermaphroditica atradne.
Lieguma slapjajās pļavās konstatēta plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata un stāvlapu dzegužpirkstīte Dactylorhiza incarnata, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītā ūdeņu ērkšķuzāle Scolochloa festucacea.
Lieguma teritorijā konstatēts arī jūrmalas gumumeldrs Bolboschoenus maritimus, kas Latvijā nav sastopams ārpus Piejūras zemienes un Daugavas ielejas.
Kopumā lieguma teritorijā konstatētas četras Latvijā īpaši aizsargājamas augu sugas. Divu sugu aizsardzībai iespējama mikroliegumu veidošana. Sešas no liegumā konstatētajām sugām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā (7. tabula).
7. tabula. Lieguma teritorijā konstatētās retās un īpaši aizsargājamās augu sugas
Nr.p.k. | Nosaukums | ĪA1 | ML2 | LSG3 | DMB4 |
1. | Zālainā cirvene Alisma gramineum | + | + | 1 | - |
2. | Rudens ūdenīte Callitriche hermaproditica | - | - | 2 | - |
3. | Lielā raganzālīte Circaea lutetiana | + | + | 2 | + |
4. | Stāvlapu dzegužpirkstīte Dactylorhiza incarnata | + | - | 4 | - |
5. | Plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata | + | - | 4 | - |
6. | Ūdeņu ērkšķuzāle Scolochloa festucacea | - | - | 3 | - |
7. | Tievā gludlape Homalia trichomsnoies | - | - | - | + |
8 | Parastā sprogaine Ulota crispa | - | - | - | + |
9. | Parastā svečtursēne Clavicorona pyxidata | - | - | - | + |
1Latvijā īpaši aizsargājama suga (MK not. Nr. 396.).
2 Suga, kuras aizsardzības nodrošināšanai iespējams veidot mikroliegumus ( MK not. Nr. 45.).
3 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauta suga norādītajā kategorijā (Xxxxxxxxxxx, 2003)
4 Dabisko meža biotopu speciālā suga vai indikatorsuga (LR ZM Instrukcija Nr.7.)
Liegumā konstatēto reto un aizsargājamo augu sugu atrašanās vietas norādītas 3.1.pielikuma kartē. Sociālekonomiskā vērtība
Dabas parka sugām nepiemīt sociālekonomiska vērtība tradicionālā izpratnē, taču augiem ir būtiska loma teritorijas mikroklimata un vizuālās kvalitātes nodrošināšanā un ainavas veidošanā. Augu sega pasargā no erozijas ielejas nogāzes, bez speciāliem nogāžu stiprināšanas pasākumiem
Ietekmējošie faktori
Pateicoties ilgstoši saimnieciski neskartu mežu klātbūtnei, liegumā ir spējušas izveidoties vitālas lielās raganzālītes audzes. Arī turpmāk šīs sugas saglabāšanai mežos uz lieguma salām nepieciešams nodrošināt neiejaukšanās režīmu.
2.3.2. Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieku inventarizācija dabas liegumā Daugava pie Kaibalas veikta 2007. gada jūlijā. Inventarizācijas gaitā galvenā uzmanība pievērsta dažādu saldūdeņu un sauszemes biotopu tipu apsekošanai un dominējošo bezmugurkaulnieku grupu novērtēšanai, kā arī īpaši aizsargājamo un reto sugu konstatēšanai. Teritorijas faunas raksturošanai papildus izmantoti agrāk iegūtie dati par bezmugurkaulnieku izplatību un saistību ar konkrētiem biotopu tipiem dotajā reģionā. Bezmugurkaulnieku apraksti veidoti atbilstoši teritorijā pārstāvētajiem biotopu tipiem.
Tipiskās un izplatītās sugas
Stāvoši ūdeņi
Tā kā periodiski izžūstošas lāmas teritorijā ir sastopamas maz un tās ir temporālas, bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība un indivīdu skaits tajās ir neliels. Ar šo biotopu saistīti galvenokārt odveidīgie divspārņi Nematocera, iespējams arī mušveidīgie divspārņi Brachycera (dunduri Tabanus).
Upes
Tekošo ūdeņu faunu nosaka Daugavā pārstāvētie biotopi, kā arī hidrobioloģiskais režīms. Daugavas gultnes biotopiem dabas lieguma posmā ir Daugavai raksturīgs bezmugurkaulnieku sugu komplekss. Galvenās dominējošās bezmugurkaulnieku grupas ir trīsuļodi Chironomidae, mazsartārpi Oligochaeta, gliemji Mollusca. Savukārt biotopus upju piekrastes virsūdens augu josla un saliktā ūdensaugu josla upēs, apdzīvo tiem raksturīgs
bezmugurkaulnieku sugu komplekss – viendienītes Ephemeroptera, spāres Odonata (zilspāres Calopteryx), makstenes Trichoptera, kā arī atsevišķās vietās ūdenssūnas Fontinalis apdzīvojošās reofīlās vaboļu Coleoptera sugas – strautnagaiņi Elmis un strautvaboles Hydraenidae. Daugavas krastos konstatētie biotopi upju krasti bez veģetācijas un upju krasti ar amfībisku veģetāciju ir nozīmīgi atsevišķām skrejvaboļu Carbidae sugām (Bembidion ģints) un lapgraužiem Chrysomelidae, kā arī atsevišķām mušveidīgo divspārņu Brachycera sugām.
Pļavas
Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība pļavu biotopos vērtējama kā vidēji augsta, kas acīmredzot saistāms ar nelielajām pļavu platībām un augu sugu daudzveidību. Pļavās dominē mušveidīgo divspārņu Brachycera, plēvspārņu Hymenoptera (skudras Formicidae, bites Apidae), vaboļu Coleoptera, cikāžu Cicadodea, taisnspārņu Orthoptera (sienāži Tettigoniidae, siseņi Acrididae), kā arī zirnekļu Aranea sugu sabiedrības.
Meži
Lielākā mežos dzīvojošo bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība konstatēta mežos uz salām (lejpus Dzelmēm un pie Daugaviešiem). Kā īpaši nozīmīgs biotops atzīmējamas vecās baltalkšņu audzes (koku diametrs pat vairāk kā 50 cm!) uz salas lejpus Dzelmēm. Kopumā gan lieguma teritorijas mežiem raksturīga vidēja vai pat zema sugu daudzveidība, ko veido galvenokārt divspārņi Diptera, plēvspārņi Hymenoptera, vaboles Coleoptera un augsnes ērces Gamasina.
Retās un aizsargājamās sugas
Kopumā uz šo brīdi teritorijā konstatētas astoņas retas un/vai aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas (8. tabula). Daļa minēto sugu dzīvo Daugavā, daļa - salu un piekrastes mežos. Tā kā visas minētās sugas Latvijā nav uzskatāmas par ļoti retām, tad to aizsardzības un saglabāšanas prioritāte būtu vērtējama kā vidēja. No teritorijā konstatētajiem saldūdeņu biotopiem kā retajām un aizsargājamām sugām vērtīgākie biotopi ir atzīstami Daugavas akmeņainie un straujākie posmi, bet sauszemes sugām – meži uz Lielās un Mazās salas.
8. tabula. Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” teritorijā konstatētās aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugas
Nr.p.k. | Suga | ĪAS1 | ML2 | BD V3 | DMB4 | LSG5 |
1. | Parka vīngliemezis Helix pomatia | 2 | - | + | - | - |
2. | Upes akmeņgliemezis Lithoglyphus naticoides | 1 | - | - | - | 2 |
3. | Upes raibgliemezis Theodoxus fluviatilis | 1 | - | - | - | 4 |
4. | Kroklūpas vārpstiņgliemezis Laciniaria plicata | - | - | - | + | - |
5. | Krokainais vārpstiņgliemezis Macrogastra plicatula | - | - | - | + | - |
6. | Krastmalu medniekzirneklis Dolomedes plantarius | - | - | - | - | 3 |
7. | Karaliskā dižspāre Anax imperator | 1 | - | - | - | 3 |
8. | Lielais asmalis Peltis grossa | - | - | - | + | - |
1Latvijā īpaši aizsargājama suga (MK not. Nr. 396.).
2 Suga, kuras aizsardzības nodrošināšanai iespējams veidot mikroliegumus ( MK not. Nr. 45.).
3EP Biotopu Direktīvas pielikumā iekļauta suga, t.i., ES aizsargājama suga
4 Dabisko meža biotopu speciālā suga vai indikatorsuga (LR ZM Instrukcija Nr.7.)
5 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauta suga norādītajā kategorijā (Xxxxxxxxxxx, 2003)
Upes akmeņgliemeža Theodoxus fluviatilis un upes raibgliemeža Theodoxus fluviatilis atsevišķi eksemplāri konstatēti vairākos upes akmeņainajos posmos. Neliela parka vīngliemeža Helix pomatia populācija konstatēta Kaibalas un Dzelmju salas. Krastmalu medniekzirneklis Dolomedes plantarius konstatēts salu piekrastēs, vietās ar bagātīgu augāju. Teritorijā novērots arī viens karaliskā dižspāres Anax imperator xxxxxxxx. Iespējams, ka suga attīstās lielākajos Daugavas līčos, vietās ar bagātīgu veģetāciju.
Daudzskaitlīga kroklūpas vārpstiņgliemežu un krokaino vārpstiņgliemežu populācija konstatēta uz Kaibalas, Dzelmju un Daugaviešu salas. Mazākā skaitā tie konstatēti arī Dzelmju pussalas mežos.
Lielā asmaļa Peltis grossa izskrejas konstatētas baltalkšņu audzē uz salas lejpus Dzelmēm. Domājams, ka suga sastopama arī citās baltalkšņu audzēs lieguma teritorijā.
Papildus upes akmeņainajos posmos iespējama upes micīšgliemežu Ancylus fluviatilis un vairogviendienītes Prosopistoma foliacea atrašana. Veco vītolu audzēs iespējama zaļā vītolgrauža Aromia moschata atrašana.
Liegumā konstatēto reto un aizsargājamo augu bezmugurkaulnieku sugām nozīmīgākās teritorijas norādītas 3.1. pielikuma kartē.
Sociālekonomiskā vērtība
Lieguma bezmugurkaulnieku sugām piemīt izziņas un mācību vērtība, kas dabas parkā patreiz netiek izmantota.
Ietekmējošie faktori
Kā potenciāls, sauszemes bezmugurkaulniekus negatīvi ietekmējošs faktors varētu būt atmirušās koksnes savākšana (makšķernieku ugunskuriem) uz salām. Kā negatīvs faktors pļavu bezmugurkaulniekiem minama pļavu aizaugšana.
2.3.3. Zivis
Dati par Ķeguma ūdenskrātuves ihtiofaunu iegūti no rūpnieciskās zvejas statistikas datiem par laiku no 1949. līdz 2005.gadam, EMERALD projekta laikā veiktajiem pētījumiem (kontrolzvejās Daugavā laikā no 2001. līdz 2003.gadam) un Baltijas zivsaimniecības pētniecības institūta 00.xx. 70. gadu pētījumu atskaitēm un zinātniskajiem rakstiem
Tipiskās un izplatītās sugas
Ķeguma ūdenskrātuvēs ir izplatītas visā Daugavas baseinā sastopamās saldūdens zivju sugas: līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, sudrabkarūsa, karpa, ālants, sapals, baltais sapals, salate, vīķe, ausleja, grundulis, pavīķe, zandarts, asaris, ķīsis, vēdzele, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis, pīkste, zutis, platgalve, deviņadatu stagars, kā arī strauta nēģis un sams, kuram Daugavā ir konstatēta Latvijā lielākā populācija.
Ķeguma ūdenskrātuves ihtiofaunā potenciāli sastopamas 32 zivju un viena nēģu suga. Starp tām ir saimnieciski nozīmīgas zivis - makšķerēšanas un rūpnieciskās zvejas objekti (3.2. pielikuma tabula).
Būtiskas izmaiņas sugu sastāvā Daugavā un tā sateces baseinā ir radījusi hidroelektrostaciju kaskādes būvniecība uz Daugavas. Būvējot Ķeguma HES trīsdesmito gadu beigās, aizsprostā ierīkoja arī zivju ceļu, kas, galvenokārt, bija paredzēts lašu pārlaišanai. Vēlāk Pļaviņu HES un Rīgas HES izbūvēja bez zivju ceļiem, jo, izvērtējot Ķeguma HES zivju ceļa darbību, tika atzīts, ka tas nav efektīvs. Tādēļ Daugavā augšpus Rīgas HES aizsprosta vairs nenāk ceļotājzivis – lasis, taimiņš, sīga (ceļotājforma), vimba, kaze, zutis, kuras parasti uzturas jūrā, bet nārstot dodas uz upēm. Pašlaik no ceļotājzivīm ūdenskrātuvē nelielā daudzumā sastopams zutis Anguilla anguilla lejupmigrāciju laikā. Nelielā daudzumā sastopama arī xxxxx Xxxxx xxxxx, jo pēc Daugavas HES kaskādes izbūves Pļaviņu ūdenskrātuvē izveidojās tās neliela lokāla populācija.
Līdz ar ūdenskrātuvju izveidošanu ir appludinātas daudzas seklās krāces, kuras ir nepieciešamas vērtīgo ceļotājzivju – laša, taimiņa, vimbas un arī nēģa nārstam. Tādēļ zinātnieki uzskata, ka zivju pārlaišanai pāri HES aizsprostiem vairs nav bioloģiska pamatojuma. Galvenais kompensācijas veids zivsaimniecībai pašlaik ir zivju resursu mākslīgā ataudzēšana.
Zivju mazuļu ielaišanai ir liela nozīme Ķeguma ūdenskrātuves ihtiofaunas sastāva veidošanā. Ķeguma ūdenskrātuvē introducētas tāda saimnieciski nozīmīga zivju suga kā zandarts (Stizostedion lucioperca). Sastopama arī sudrabkarūsa (Carassius auratus) un karpa (Cyprinus carpio).
Retās un aizsargājamās sugas
Kopumā Kaibalas dabas lieguma teritorijā sastopamas vai potenciāli iespējamas piecas ES direktīvas un viena Latvijas normatīvajos aktos aizsargājama zivju un viena ES direktīvas nēģu suga. Sams iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatā (9. tabula).
9.tabula. Ķeguma ūdenskrātuvē sastopamās aizsargājamās zivju un nēģu sugas
Nr.p.k. | Zivju suga | ĪAS1 | ML2 | BD3 | LSG4 |
1 | Strauta nēģis Lampetra planieri | - | - | + | - |
2 | Salate Aspius aspius | + | + | + | - |
3 | Akmeņgrauzis Cobitis taenia | - | - | + | - |
4 | Spidiļķis Rhodeus sericeus | - | - | + | - |
5 | Platgalve Cottus gobio | - | - | + | - |
6 | Pīkste Misgurnus fossilis | - | - | + | - |
7 | Sams Silurus glanis | - | - | - | 3 |
1Latvijā īpaši aizsargājama suga (MK not. Nr. 396.).
2 Suga, kuras aizsardzības nodrošināšanai iespējams veidot mikroliegumus ( MK not. Nr. 45.).
3EP Biotopu Direktīvas pielikumā iekļauta suga, t.i., ES aizsargājama suga
4 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauta suga norādītajā kategorijā
Kāpura stadija strauta nēģim ilgst 3- 7 gadus. Sasniedzot 10- 20cm garumu, tas pārvēršas pieaugušos strauta nēģos un nārsto. Tāpat kā upes nēģis, nārsto vienreiz mūžā, pēc nārsta iet bojā. Vizuāli strauta nēģi to var novērot tikai nārsta laikā, jo lielāko daļu dzīves pavada ieracies upes gultnē. Šīs sugas nārsta vietas atrodas mazajās upēs un strautos, kas ietek Ķeguma ūdenskrātuvē, savukārt vecākie īpatņi uzturas Daugavā vietās ar smilšainu upes gultni.
Spidiļķis ir saldūdens zivs. Nārsto vasarā. Ikrus ievada divvāku gliemeņu žaunās, kur tie attīstās. Spidiļķa mazuļi gliemeni pamet pēc 30- 40 dienām. Sugas klātbūtne potenciāli iespējama arī Ķeguma ūdenskrātuvē.
Akmeņgrauzis ir saldūdens zivs, parasti uzturas pa vienam vai nelielos baros upju lēnteču posmos. Akmeņgrauzis ir aktīvāks naktī, pa dienu parasti ierokas gruntī vai slēpjas starp akmeņiem un citiem zemūdens priekšmetiem. Nārsto vasarā, ikri pielīp pie ūdensaugiem vai peld tuvu pie grunts, to attīstība ilgst 3- 7 dienas. Uzskata, ka akmeņgrauzis līdzīgi sudrabkarūsai var vairoties partenoģenētiski. Uzturas vietās ar smilšainu upes gultni. Sastopams visā Ķeguma ūdenskrātuvē.
Pīkste ir saldūdens zivs. Nārsto jūnijā, to ikri pielīp pie ūdensaugiem vai grunts, kur attīstās 4- 14 dienas. Pīkste parasti sastopama ļoti dūņainās vietās, kur tradicionālās zvejas un zivju uzskaites metodes ir mazefektīvas vai pat neiespējamas. Tāpēc šīs zivju sugas izplatība un sastopamība ne Latvijā kopumā, ne Ķeguma ūdenskrātuvē nav detalizēti noskaidrota.
Platgalve ir saldūdens zivs. Dienā tās parasti slēpjas zem akmeņiem, aktīvākas tumsā. Nārsto agrā pavasarī, pie tam veido nārsta ligzdas, kuras apsargā. Lielākā daudzumā platgalves sastopamas vietās ar akmeņainu upes gultni- straujtecēs vai lēnteču posmos ar cietu upes gultnes substrātu. Sastopama visā DL Kaibala pie Daugavas teritorijā, galvenokārt seklūdens zonā.
Salate ir sastopama lielākajās Latvijas upēs, tajā skaitā Daugavā visā tās garumā. Rūpnieciskajā zvejā gadā Ķeguma ūdenskrātuvē iegūta līdz 100- 110 kg šo zivju, galvenokārt piezvejā. Salates ir arī makšķerēšanas objekts. Saldūdens vai puscaurceļotāja zivs. Nārsto maijā- jūnijā. Latvijas ihtiofaunā vienīgā plēsīgā karpu dzimtas zivs. Sastopama visā Ķeguma ūdenskrātuvē. Ķeguma ūdenskrātuve uzskatāma par nozīmīgu teritoriju salates saglabāšanai.
Sociālekonomiskā vērtība
Liela daļa no lieguma zivju sugām ir saimnieciski nozīmīgas, kuras tiek zvejotas un makšķerētas. No aizsargājamām sugām zvejota un makšķerēta tiek vienīgi salate. Šī ir arī vienīgā no aizsargājamām sugām, kuras ieguve tiek regulēta (noteikts lomu limits un minimālais garums).
Ietekmējošie faktori
Ūdens līmeņa svārstības pavasara periodā negatīvi ietekmē ūdenskrātuvē dzīvojošo zivju sugu nārsta apstākļus. Ūdenskrātuves zivju resursus negatīvi ietekmē arī līmeņa svārstības HES profilakses laikā, kad ūdenslīmenis ūdenskrātuvē tiek būtiski pazemināts un daļa zivju mazuļu, kas uzturas litorālajā daļā paliek peļķēs un lāmās, kas veidojas pazeminoties ūdens līmenim. Šīs zivi iet bojā, kļūstot par barību putniem un plēsīgiem dzīvniekiem vai paliekot sausumā. Pēdējos gados, kopš profilakse Ķeguma ūdenskrātuvē tiek veikta septembra mēnesī, zivju mirstība profilakses laika būtiski ir mazinājusies.
Ūdens līmeņa svārstību ietekme tieši uz aizsargājamām zivju sugām nav pētīta. Taču vērā, ka Ķeguma HES darbojas jau vairāk nekā 70 gadus un aizsargājamās zivju sugas ūdenskrātuvē ir saglabājušās. Tas nozīmē, ka negatīvi ietekmējot zivju resursus, ūdenskrātuvē saglabājies sākotnējais zivju sugu komplekss.
Nelielā apjomā zvejai un makšķerēšanai nozīmīgās zivju sugas (līdakas, zandarti) tiek mākslīgi papildinātas, veicot zivju mazuļu ielaišanu no audzētavām zivju resursu atražošanas programmas ietvaros.
Nārsta sekmju uzlabošanas pasākumus jau vairāk kā desmit gadus veic Lielvārdes Vides aizsardzības fonda un biedrības „Mēz zivīm” aktīvisti, nārsta laikā ūdenskrātuvē izliekot mākslīgās nārsta ligzdas un sekmējot makšķerēšanas noteikumu ievērošanu.
2.3.4. Putni
Līdz 1993. gadam konkrētas informācijas par ornitofaunu teritorijā trūkst. Kopš 1993. gada šeit veikti neregulāri novērojumi pavasara un rudens migrāciju laikā. Jau 1995. gada 10. aprīlī šeit novēroti vismaz 130 mazie gulbji (Xxxxxxxxx, Stīpniece 2000).
2000. gadā šī vieta atzīta par Eiropas savienības nozīmes putniem nozīmīgu vietu. Kvalificējošā suga – ziemeļu gulbis – 300 – 800 caurceļojošu īpatņu (Xxxxxxxxx, Stīpniece 2000).
Teritorijas ornitofaunas raksturošanai izmantoti arī novērojumi no Otrā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta (2000 – 2004) (LOB, sagatavošanā) par sugām, kurām zināma konkrēta reģistrēšanas vieta. No šiem datiem kā interesantākie atzīmējami divi lielo gauru novērojumi lieguma teritorijā. Vienā no novērošanas reizēm redzēti nesen izvesti mazuļi. Lielā gaura kā suga liegumā citos avotos nav atzīmēta, un nav konstatēta arī 2007. gadā.
2007. gadā, kad tiek izstrādāts teritorijas dabas aizsardzības plāns, liegums no eksperta neatkarīgu apstākļu dēļ apmeklēts tikai ligzdošanas sezonā. Būtiskākie novērojumi izdarīti 20., 21. un 22. maijā, 7., 21. un
22. jūnijā, 26. jūlijā un 11. septembrī. Teritorijas apsekošana veikta kājām gar abiem Daugavas krastiem (20., 21. un 22. maijā un 11. septembrī) un no laivas, galvenokārt slīkšņu rajonos (visas pārējās reizes). Provocēšanas metode nav izmantota.
Tipiskās un izplatītās sugas
Teritorijā konstatēta sastopamajiem biotopiem tipiska parasto putnu fauna. Uz salām kā ligzdotāji novēroti žubīte, sarkanrīklīte un melngalvas ķauķis. Ūdeņu piekrastēs novēroti vairāki upes tilbītes īpatņi, savukārt virsūdens augāja slīkšņās ligzdo vairāki ezera ķauķu, niedru strazdu un niedru stērstu pāri. Lieguma teritorijā, Daugavas atklātajā daļā pārlidojam un barojoties novēroti atsevišķi lielo ķīru, upes zīriņu un kajaku īpatņi.
Retās un aizsargājamās sugas
Kopumā lieguma teritorijā konstatētas 16 Latvijā un/vai Eiropā aizsargājamas putnu sugas, no tām divas plāna izstrādes laikā konstatētas pirmoreiz (10. tabula).
10. tabula. Daugava pie Kaibalas dabas lieguma teritorijā konstatēto aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu saraksts un sugu aizsardzības kategorijas
Nr.p.k. | Suga | ĪAS1 | ML2 | PD I3 | LSG | Biotops | Sastopamības vērtējums liegumā |
1 | Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus | + | -* | + | 3 | Daugavas akvatorija, virsūdens augāja ceri | Caurceļo 300 – 800 īpatņi |
2 | Mazais gulbis Cygnus columbianus | + | - | + | - | Daugavas akvatorija, virsūdens augāja ceri | Caurceļo 10 – 130 īpatņi |
3 | Mazā gaura Mergus albellus | - | - | + | - | Daugavas akvatorija | Caurceļo 20 – 70 īpatņi |
4 | Lielā gaura Mergus merganser | + | + | - | 3 | Daugavas akvatorija | Ligzdo 0 – 2 pāri |
5 | Niedru lija Circus aeruginosus | + | - | + | - | Niedrājs, slīkšņas | Teritorijā ligzdo 1-2 pāri |
6 | Zivjērglis Pandion haliaetus | + | -* | + | 3 | Daugavas akvatorija | Neregulāri barojas putni no 1 – 2 ligzdām |
7 | Ormanītis Porzana porzana | + | - | + | 2 | Blīvas niedru/vilkvālīšu audzes | Ligzdo 2 – 6 pāri |
8 | Grieze Crex crex | + | - | + | 2 | Zālāji ūdeņu piekrastē un uz salām | Ligzdo 1 – 3 pāri |
9 | Zivju dzenītis Alcedo atthis | + | - | + | 3 | Smilšakmens atsegumi, ūdeņu piekraste | Ligzdo 1 – 2 pāri |
10 | Seivi ķauķis Locustella luscinioides | + | - | - | - | Niedrāji | Ligzdo 4 – 5 pāri |
11 | Somzīlīte Remiz pendulinus | + | - | - | 3 | Krūmājs, mežs ūdeņu piekrastē | Ligzdo 3 – 6 pāri |
12 | Baltmugurdzenis Dendrocopus leucotos | + | + | + | 3 | Mitri lapu koku meži | Novērots uz Mazās salas. Uz Lielās salas konstatēti sugai raksturīgi kalumi |
13 | Kuitala Numenius aequata | + | - | + | 3 | Atsegtā Daugavas gultne pazemināta ūdens līmeņa apstākļos | Caurceļo līdz 10 īpatņi |
14 | Gugatnis Philomachus pugnax | + | - | + | 3 | Atsegtā Daugavas gultne pazemināta ūdens līmeņa apstākļos | Caurceļo līdz 20 īpatņi |
15 | Parastais šņibītis Calidris alpina schinzii | + | - | + | 2 | Atsegtā Daugavas gultne pazemināta ūdens līmeņa apstākļos | Caurceļo līdz 100 īptaņi |
16 | Lielais baltais gārnis Egreta alba | - | - | + | - | Daugavas akvatorija, virsūdens augāja ceri | Caurceļo līdz 10 īpatņi |
1Latvijā īpaši aizsargājama suga (MK not. Nr. 396.).
2 Suga, kuras aizsardzības nodrošināšanai iespējams veidot mikroliegumus ( MK not. Nr. 45.); -* - ML veidojams sugas ligzdošanas vietā
3ES Putnu direktīvas I pielikuma suga, t.i., ES aizsargājama putnu suga
4 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauta suga norādītajā kategorijā (Xxxxxxxxxxx 2000).
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
Latvijā parasts caurceļotājs pavasarī un rudenī. Lieguma teritorijā neligzdo, bet valstī ligzdo 20 – 100 pāri (Birdlife International 2004). Ligzdo aizaugušos ūdeņos, visbiežāk zivju dīķos, ligzdošanas sezonā pārsvarā arī barojas ligzdas apkārtnē. Migrāciju sezonā pavasarī un rudenī nakšņo lielākos un mazākos ūdeņos – ezeros un dīķos, bet barojas gan aizaugušos ūdeņos, gan arī labības laukos, kur mēdz nodarīt ievērojamus zaudējumus. Eiropas mērogā skaits ievērojami palielinās.
Mazais gulbis Cygnus columbianus
Latvijā parasts caurceļotājs pavasarī un rudenī, tomēr mazākā skaitā kā ziemeļu gulbis (LOB 1999). Migrāciju sezonā pavasarī un rudenī nakšņo lielākos un mazākos ūdeņos – ezeros un dīķos, bet barojas gan aizaugušos ūdeņos, gan arī labības laukos. Eiropas mērogā skaits ievērojami samazinās.
Mazā gaura Mergus albellus
Latvijā parasta caurceļotāja, neligzdo (LOB 1999). Sastopama dažādos ūdeņos, barojas ar ūdens kukaiņiem un sīkām zivtiņām. Eiropas mērogā skaits nedaudz samazinās.
Ormanītis Porzana porzana
Populācijas lielums valstī – 500 – 1000 pāru (Birdlife International 2004). Ligzdo un barojas slapjos zālājos un slīkšņās ūdeņu piekrastē. Izplatība cieši saistīta ar piemērotu biotopu sastopamību. Latvijā skaits stabils.
Liegumā divi dziedoši putni dzirdēti naktī uz 22. jūniju. Abi putni dziedāja aizaugušā līča pie Dauguļiem dienvidu galā, kur ir visplašākās vilkvālīšu slīkšņas. Vienu visa maija garumā regulāri dziedošu putnu 2000. gadā Latvijas Ligzdojošo putnu atlantam ziņojusi X. Xxxxx. Putns novērots niedrājā Daugavas krastā, nedaudz uz dienvidiem no aizaugušā līča pie Dauguļiem (Latvijas Ligzdojošo putnu atlanta (LOB, sagatavošanā) materiāli), un pieskaitāms aizaugušajā līcī ligzdojošajai grupai.
Savukārt 2001. gada 7. jūnijā viens dziedošs putns novērots niedrājā pie krastam tuvākās salas pie Torbēniem (Latvijas Ligzdojošo putnu atlanta (LOB, sagatavošanā) materiāli). No tā jāsecina, ka arī šeit – slīkšņās ap salu, un slapjajā pļavas stūrī uz dienvidiem no salas, iespējams, ligzdo līdz 3 pāriem ormanīšu. Lai arī 2007. gadā šajā lieguma daļā neviens šīs sugas īpatnis netika novērots, šeit esošie biotopi novērtēti kā piemēroti ormanīša ligzdošanai.
Grieze Crex crex
Kaut grieze ir globāli apdraudēta suga, Latvijā tā ir samērā parasta. Kopējais Latvijas griežu populācijas vērtējums ir 26000 – 38000 pāru (Birdlife International 2004), kas sastāda vairāk kā ¼ no Eiropas Savienības griežu populācijas. Tādejādi Latvijai ir ļoti augsta starptautiska atbildība par griezes populācijas labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu.
Latvijā sugu apdraud zālāju aizaugšana un lauksaimniecības intensifikācija, kuras rezultātā plašās griezēm piemērotu zālāju platībās dramatiski samazinās bioloģiskā daudzveidība, līdz ar to – arī griežu barības bāze. Valstī vērojams sugas skaita pieaugums, taču apdraudošo faktoru ietekme kļūst arvien spēcīgāka.
Viens dziedošs putns liegumā dzirdēts 21. maijā uz krastam tuvākās salas pie Torbēniem, vēl viens – naktī uz 22. jūniju pļavā uz dienvidiem no salas.
Zivju dzenītis Alcedo atthis
Populācijas lielums valstī – 600 – 15000 pāru (Birdlife International 2004). Ligzdo smilšakmens atsegumos, barojas ūdeņos, kur visbiežāk noskata zivis no ūdenim pārlīkušiem zariem, un tad nirst tām pakaļ. Ligzdotāju izplatība samērā cieši saistīta ar atsegumu pieejamību, tomēr neligzdotāji sastopami pat meliorācijas grāvjos. Latvijā skaits stabils.
Liegumā viens putns novērots 7. jūnijā, kad ar zivi knābī lidoja gar Daugavas kreiso krastu ziemeļu virzienā pie Puigām. Lieguma teritorijā esošie smilšakmens atsegumi Daugavas kreisajā krastā ir piemēroti zivjudzenīšu ligzdošanai.
Niedru lija Circus aeruginosus
Populācijas lielums valstī – 1000 – 1500 pāru (Birdlife International 2004). Ligzdo niedrājos un virsūdens augāja slīkšņās, barojas arī agroainavā. Latvijā vērojams skaita pieaugums.
Liegumā novērota 22. maijā un 7. jūnijā, medījam slīkšņās aizaugušajā līcī pie Dauguļiem un pie Lielās salas. Slīkšņas šajā līcī un pie salas ir piemērotas niedru lijas ligzdošanai, un tā kā sugai nav pievērsta īpaša uzmanība, pilnībā iespējams, ka šajās slīkšņās suga arī ligzdo. Līcis arī ir piemērotākā vieta ligzdošanai plašākā apkārtnē.
Zivjērglis Pandion haliaetus
Populācijas lielums valstī – 100 – 150 pāru (Birdlife International 2004). Ligzdo meža ainavā, apkārtnes augstākajā kokā, visbiežāk augošā vai nokaltušā priedē. Barojas ūdeņos, kur pikējot ūdenī, ķer dažādu, pat samērā lielu izmēru zivis. Latvijā vērojams skaita pieaugums.
Liegumā divi putni, visticamāk, pāris, medījam novēroti 7. jūnijā, netālu no aizaugušā līča pie Dauguļiem. Viens no putniem, noķēris zivi, acīmredzami aizlidoja ligzdas virzienā.
Seivi ķauķis Locustella luscinioides
Populācijas lielums valstī – 400 – 800 pāru (Birdlife International 2004). Ligzdo un barojas niedrājos.
Latvijā vērojams skaita pieaugums.
Liegumā četri dziedoši putni novēroti naktī uz 22. jūniju. No tiem divi – niedrājos aizaugušajā līcī pie Dauguļiem, divi – niedrājos pie krastam tuvākās salas pie Torbēniem.
Somzīlīte Remiz pendulinus
Populācijas lielums valstī – 300 – 800 pāru (Birdlife International 2004). Ligzdo un barojas krūmājos
ūdeņu piekrastē. Latvijā vērojams skaita ieaugums.
Viens putns ligzdošanai piemērotā biotopā novērots 20. maijā, Daugavas malā iepretī Lejastomuļiem, vēl viens – 22. jūnijā Daugavas malā iepretī Stropēniem. Pāris novērots ligzdošanai piemērotā biotopā arī 21. maijā Daugavas malā pie Gulbjiem. Vienu lietotu ligzdu X. Xxxxxx atradis Daugavas malā iepretī Stropēniem 2002. gada 12. aprīlī, vēl vienu – X. Xxxxxxx Xxxxxxxx xalā pie Torbēniem 2004. gada 25. aprīlī (Latvijas Ligzdojošo putnu atlanta materiāli).
Lielā gaura Mergus merganser
Suga novērota Latvijas Ligzdojošo putnu atlanta novērojumu vākšanas gaitā, un nav iekļauta esošajā liegumā sastopamo īpaši aizsargājamo sugu skaita un sastopamības vērtējumā (Xxxxxxxxx, 2004), nav novērota arī 2007. gadā.
Populācijas lielums valstī – 100 – 150 pāru (Birdlife International 2004). Ligzdo lielos koku dobumos un piemērotos būros, barojas ar zivīm, nirstot. Latvijā skaits stabils.
Piecus nesen izvestus mazuļus X. Xxxxx redzējusi 2000. gada 22. jūnijā Daugavā pie Torbēniem, 1 putns ligzdošanai piemērotā biotopā novērots 2000. gada 12. maijā Daugavā pix Xxxxxx (X. Xxxxx) (Latvijas Ligzdojošo putnu atlanta materiāli). Novērotie putni, visticamāk, ligzdo dobumos mežā Daugavas kreisajā krastā, ārpus lieguma teritorijas. Tomēr ir iespējama līdz divu pāru ligzdošana uz Daugavas salām lieguma teritorijā, ja vien šeit sastopami piemēroti dobumi. Iespējams uz salām arī izlikt būrus šīs sugas piesaistīšanai.
Sociālekonomiskā vērtība
Lieguma putnu sugām piemīt augsta izziņas vērtība, kas dabas parkā patreiz netiek izmantota. Uzbūvējot teritorijā vienu vai vairākus putnu vērošanas torņus, teritorijā sastopamās putnu sugas sekmīgi var tik izmantotas putnu vērošanā, kam pēdējos gados Latvijā pievēršas aizvien lielāks cilvēku skaits.
Ietekmējošie faktori
Veģetācijas attīstība liegumā pašlaik norit putnu aizsardzības interesēm atbilstoši. Pagaidām neveidojas lieli vienlaidus niedrāju masīvi, kas ir izteikta aizaugošu ūdeņu veģetācijas sukcesijas stadija. Lielos vienlaidus niedrāju masīvos sastopama daudz mazāka sugu, tai skaitā putnu sugu daudzveidība, salīdzinot ar veģetāciju, kas šobrīd sastopama liegumā. Esošā veģetācija nodrošina augstu putnu sugu daudzveidību liegumā, un domājams, ka laika gaitā, veģetācijas tālākas attīstības un aizsardzības pasākumu rezultātā, putnu daudzveidība teritorijā vēl ievērojami palielināsies.
Aizaugušais līcis pie Dauguļiem lielā virsūdens aizauguma un sekluma dēļ no ledus mēdz atbrīvoties ātrāk kā pārējā Daugavas akvatorija, kas vērtējams pozitīvi, jo piesaista migrējošos putnus laikā, kad citas piemērotas vietas vēl klātas ar ledu. Tas daļēji varētu būt skaidrojams arī ar Ķeguma HES kontrolētām ūdenslīmeņa svārstībām, kas veicina ledus salūšanu un izkušanu.
Kā svarīgākais pozitīvais migrējošo putnu sugu ietekmējošais faktors minams lieguma teritorijas vērtīgākās daļas – aizaugušā līča pie Dauguļiem – nepieejamība. Šis līcis ir grūti piekļūstams gan no krasta, gan ūdens – pa līci pat ar airu laivu pabraukt ir samērā sarežģīti. Sala, kas rietumos norobežo līci no galvenās Daugavas straumes, aizsargā līci arī no traucējuma no Daugavas puses. Vienīgais ceļš, kas beidzas Daugavas krastā iepretī Stropēniem, un pieved līcim līdz ūdensmalai, zināms pārsvarā vietējiem, un no malas skatoties, nešķiet, ka ceļš aizved līdz līcim. Caurceļojošo, šeit atpūsties paliekošo, un arī ligzdojošo putnu aizsardzībai tas ir ļoti pozitīvs aspekts.
Pozitīvi vērtējams arī vietējo zivju aizsardzības entuziastu darbs, kontrolējot situāciju Ķeguma HES ūdenskrātuvē, tai skaitā lieguma teritorijā. Domājams, šo entuziastu darbības rezultātā vietējiem iedzīvotājiem ir radusies zināma izpratne par dabas aizsardzību un tās nepieciešamību, un būs vieglāk ieviest šeit ieteiktos ierobežojumus.
Kā negatīvākais faktors neapšaubāmi jāatzīmē ūdenslīmeņa svārstības. Visizteiktāk putnus tās ietekmē aizaugušajā līcī pie Dauguļiem, citur svārstību ietekme nav tik nozīmīga. Pavasara migrāciju laikā pēkšņas un lielu amplitūdu ūdenslīmeņa svārstības traucē putnu barošanos un atpūtu.
Kritiskas ir ūdenslīmeņa svārstības putnu ligzdošanas periodā. Virkne no liegumā sastaptajām sugam – gulbji, dūkuri, arī ormanītis un Seivi ķauķis – ligzdas būvē ļoti zemu virs ūdenslīmeņa. Šogad liegumā neatrastais melnais zīriņš ligzdu būvē uz peldošām ūdensaugu daļām. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās pat par pāris centimetriem var novest pie ligzdu bojāejas.
Arī rudens migrāciju periodā būtu vēlams liegumā uzturēt iespējami nemainīgu ūdenslīmeni, tomēr šajā laikā tas nav tik kritiski. Bez tam, pazeminoties līmenim un atklājoties seklo platību gultnei, tā piesaista bridējputnus. Aizaugušais līcis pie Dauguļiem tā sekluma un nepieejamības dēļ ir ideāla bridējputnu pulcēšanās vieta rudenī. Uz to norāda arī novērojumi. Tomēr ūdenslīmeņa pazemināšanu nevar uzskatīt par tipisku un regulāru šai teritorijai, līdz ar to pazemināta ūdenslīmeņa apstākļos šeit novērotie putni, it īpaši bridējputni, nav pieskaitāmi dabas lieguma onitoloģiskajām vērtībām.
Otrs nozīmīgākais putnu ligzdošanu un atpūtu ietekmējošais faktors ir traucējums, ko rada cilvēku klātbūtne migrējošo ūdensputnu atpūtas un ligzdojošo ūdensputnu ligzdošanas laikā. Plāna izstrādes laikā teritorijā nekonstatētais lielais zīriņš, domājams, ka teritoriju pametis tieši lielā traucējuma faktora dēļ. Aizaugušais līcis pie Dauguļiem ir ļoti piemērota vieta lielo ķīru kolonijai, taču arī tie patstāvīga traucējuma dēļ šeit neligzdo.
2.3.5. Abinieki, rāpuļi, zīdītāji
Tā kā dabas lieguma dabas aizsardzības prioritātes ir putni, tad papildus pētījumi par zīdītājiem, rāpuļiem un abiniekiem dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā netika organizēti.
Lieguma apsekošanas laikā teritorijā novērotas šādām teritorijām tipiskas abinieku sugas – zaļā Rana esculenta un parastā valde Rana temporaria. No zīdītāju sugām konstatēta bebru Castor fiber klātbūtne.
No vietējo iedzīvotāju stāstītā zināms, ka teritorijā ieklīst stirnas, aļņi.
2.4. Teritorijas ainaviskais novērtējums
Dabas liegums ietver Daugavas terasētās upes ielejas ainavas fragmentu.
Daugavas ieleja Vidusdaugavas posmā pieder pie visvairāk pārveidotajiem ainavu tipiem Latvijā. 00.xx. sākumā Daugava no straujas un krāčainas upes ar izteiktu kanjonveida ielejas ainavu pārveidota par trīs HES ūdenskrātuvju kaskādi. Ielejas lēzenās nogāzes ir appludinātas, izveidojot plašus seklūdens rajonus un jaunas salas.
Kaut teritorijā notikušās izmaiņas pilnībā ir mainījušas upes ielejas raksturu, tā joprojām ir palikusi pievilcīga.
2.5. Teritorijas vērtību apkopojums
Dabas lieguma teritorijā konstatēti četri Eiropas Savienībā un/vai Latvijā aizsargājami biotopi – Sausas pļavas kaļķainās augsnēs, Eitrofas augsto lakstaugu audzes, Upju palieņu pļavas un Pārmitri platlapju meži (5., 6. tabula).
Lieguma biotopi nodrošina piemērotas dzīvotnes vai barošanas vietas 40 retām vai aizsargājamām augu, bezmugurkaulnieku, zivju, nēģu un putnu sugām, no kuram 23 ir aizsargājamas Latvijā, 19 – Eiropas Savienībā, piecu sugu aizsardzības nodrošināšanai iespējams veidot mikroliegumus, 22 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā (7. - 10. tabula).
Tā kā teritorija dibināta migrējošo ūdensputnu atpūtas vietas aizsardzībai, tiem piemērotu atpūtas apstākļu nodrošināšana dabas liegumā uzskatāma par prioritāru.
III Teritorijas saglabāšanas mērķi
3.1. Teritorijas apsaimniekošanas ideālais vai ilgtermiņa mērķis
Migrējošiem un ligzdojošiem ūdensputniem lieguma teritorijā ir piemērotas atpūtas un ligzdošanas vietas, liegumā sastopamas apsaimniekotas pļavas un uz lieguma salām atrodas saimnieciski neskarti meži
3.2. Teritorijas apsaimniekošanas īstermiņa mērķi
1. Dabas vērtību saglabāšana
1A. Nodrošinātas migrējošiem ūdensputniem piemērotās atpūtas vietas 60 ha platībā
1B. Nodrošināta lieguma teritorijā konstatēto reto un aizsargājamo sugu populāciju stabila vai pieaugoša pastāvēšana
1C. Atklātas pļavas aizņem vismaz 26 ha
1D. Bioloģiski vērtīgas mežaudzes aizņem 26 ha
1E. Novērtēta lieguma dabas vērtību saglabāšanas pasākumu efektivitāte 1F. Novērtēts lieguma dabas vērtību stāvoklis
2. Ūdenskrātuves zivju resursu palielināšana 2A. Novērtēts ūdenskrātuves zivju resursu stāvoklis 2B. Palielināti teritorijas zivju resursi
3. Sabiedrības informēšana
3A. Dabas lieguma robežas ir atpazīstamas dabā
3B. Teritorijas apmeklētājiem ir pieejama informācija par lieguma vērtībām un to izmantošanas ierobežojumiem
4. Tūrisma un rekreācijas jautājumu sakārtošana/infrastruktūras objektu pilnveidošana
4A. Izstrādāt vienotus noteikumus Ķeguma ūdenskrātuves izmantošanai rekreācijas un tūrisma vajadzībām un sekmēta to ieviešana
4B. Sakārtot tūrisma infrastruktūras objektus
4C. Novērtēta tūrisma un rekreācijas ietekme uz lieguma dabas vērtībām
5. Daugavas ūdens ekoloģiskās kvalitātes uzlabošana
5A. Ieviest Vidusdaugavas baseina apsaimniekošanas plānu
5B. Veikt Dzelmju notekūdeņu attīrīšanas sistēmas rekonstrukciju un izbūvi 5C. Likvidēt teritorijas piesārņojumu ar sadzīves atkritumiem
5D. Saglabāta Daugavai piegulošā pļavu un mežu josla
IV Apsaimniekošanas pasākumi
4.1. Apsaimniekošanas pasākumu kopsavilkums
11. tabulā apkopota pamatinformācija par ieteiktajiem lieguma apsaimniekošanas pasākumiem - novērtēta pasākuma steidzamība (prioritāte), noteikts vēlamais izpildes termiņš un potenciālie izpildītāji. Pasākuma prioritāte vērtēta sekojoši: I – nepieciešams; II – vēlams III – pieļaujams. Norādot izpildes termiņu, minēts gads, līdz kura beigām pasākumu būtu vēlams realizēt. Izvērstāks pasākumu aprakts sniegts plāna 4.2. apakšnodaļā.
11. tabula. Apsaimniekošanas pasākumu kopsavilkums
Nr. | Pasākums | Mērķis | Prioritāte | Izpildes termiņš | Potenciālais izpildītājs |
Dabas vērtību saglabāšana | |||||
1.1. | Uzturēt iespējami pastāvīgu ūdens līmeni putnu ligzdošanas un zivju nārsta laikā | 1A, 1B, 2A | I | ||
1.2. | Visā lieguma teritorijā pavasara migrāciju periodā nepārvietoties ar motorizētiem ūdens transporta līdzekļiem | 1A | I | katru gadu | apmeklētāji |
1.3. | Nepārvietoties ar motorizētiem ūdens transporta līdzekļiem pa slīkšņām visu bez ledus periodu | 1A, 1B, 2A | I | visu laiku | apmeklētāji |
1.4. | Pavasara migrācijas un ligzdošanas laikā nepārvietoties pa lieguma seklūdens zonu rajoniem | 1A, 1B | I | katru gadu | apmeklētāji |
1.5. | Neveikt putnu medības līcī pie Dauguļiem | 1A, 1B | I | katru gadu | mednieki |
1.6. | Izvietot mākslīgos gauru būrus | 1B | II | ||
1.7. | Veikt sauso, mēreni mitro un mitro pļavu apsaimniekošanu | 1C, 1B | I | katru gadu | zemes īpašnieki, lietotāji, apsaimniekotāji |
1.8. | Veikt slapjo pļavu apsaimniekošanu 12 ha platībā | 1C, 1B | II | reizi 2-3 gados | zemes īpašnieki, lietotāji, apsaimniekotāji |
1.9. | Veikt pļavu atjaunošanu 4 ha platībā | 1C, 1B | II | 2010 | zemes īpašnieks |
1.10. | Nodrošināt lieguma mežu dabisku attīstību 26 ha platībā | 1D, 1B | I | visu laiku | zemes īpašnieki un lietotāji |
1.11. | Veikt apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitoringu | 1E | I | reizi 5 gados | nozares speciālisti |
1.12. | Veikt liegumā ligzdojošo putnu sugu monitoringu | 1A, 1B | I | reizi 2 gados | nozares speciālisti |
1.13. | Veikt ES nozīmes sugu monitoringu | 1F, 1E | I | reizi 2 gados | nozares speciālisti |
Ūdenskrātuves zivju resursu palielināšana | |||||
2.1. | Veikt Ķeguma ūdenskrātuves zivju resursu izpēti, novērtējumu un monitoringu | 2A | II | 2012 | nozares speciālisti |
2.2. | Veikt zivju resursu papildināšanu saskaņā ar ūdenskrātuves zivju resursu izpētes, novērtējuma vai monitoringa rezultātiem | 2B | II | katru gadu | |
2.3. | Turpināt mākslīgo zivju ligzdu izlikšanu Daugavas seklūdens zonās | 2B | I | katru gadu | biedrība “Mēs zivīm” |
2.4. | Noteikt mākslīgo ligzdu nārsta efektivitāti | 2C | II | 2012 | nozares speciālisti |
Sabiedrības informēšana | |||||
3.1. | Veikt lieguma robežu iezīmēšanu dabā | 3A | I | 2008 | pašvaldības sadarbībā ar DAP |
3.2. | Izvietot bojas dabas lieguma un sezonas lieguma zonu iezīmēšanai dabā | 3B | II | 2018 | pašvaldības |
3.3. | Uzstādīt lieguma informatīvos stendus | 3B | I | 2009 | pašvaldības sadarbībā ar DAP |
3.4. | Uzstādīt sezonas lieguma informatīvos stendus | 3B | I | 2009 | pašvaldības sadarbībā ar DAP |
3.5. | Presē un pašvaldību portālos ievietot informāciju par lieguma vērtībām un to izmantošanas ierobežojumiem | 3B | I | 2008 | Pašvaldības sadarbībā ar Ogres TIC |
Tūrisma un rekreācijas jautājumu sakārtošana/infrastruktūras objektu pilnveidošana | |||||
4.1. | Izstrādāt vienotus Ķeguma ūdenskrātuves peldvietu, atpūtas | 4A, 1A, 1B, | I | 2008 | pašvaldības |
vietu un ūdens transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus | 2A | ||||
4.2. | Nodrošināt peldvietu, atpūtas vietu un ūdens transportlīdzekļu izmantošanas noteikumu ievērošanas kontroli | 4A, 1A, 1B, 2A | II | 2012 | pašvaldības |
4.3. | Labiekārtot un uzturēt šoseju malās esošās autostāvvietas | 4B | I | 2009 | Latvijas Valsts ceļi |
4.4. | Ierīkot jaunas autostāvvietas | 4B | II | zemes īpašnieki | |
4.5. | Labiekārtot un uzturēt Daugavas krastos esošās atpūtas vietas | 4B | II | 2012 | zemes īpašnieki |
4.6. | Plānā norādītās vietās uzcelt skatu torņus | 4B | III | vietējie uzņēmēji | |
4.7. | Plānā norādītās vietās ierīkot ūdens transporta līdzekļu pietauvošanās vietas | 4B | III | vietējie uzņēmēji | |
4.8. | Uz Lielās salas izveidot dabas taku | 4B | III | vietējie uzņēmēji | |
4.9. | Ierīkot publiski pieejamas takas piekļūšanai pie Daugavas | 4B | II | zemes īpašnieki | |
4.10. | Veikt tūrisma ietekmes monitoringu | 4C | II | ||
Daugavas ūdens ekoloģiskās kvalitātes uzlabošana | |||||
5.1. | Atjaunot un ieviest Vidusdaugavas baseina apsaim. plānu | 5A | II | ||
5.2. | Veikt Dzelmju notekūdeņu attīrīšanas sistēmas izbūvi | 5B | I | 2010 | pašvaldība |
5.3. | Likvidēt teritorijas piesārņojumu ar sadzīves atkritumiem | 5C | I | 2009 | zemes īpašnieki, pašvaldības |
5.4. | Saglabāt Daugavai piegulošo pļavu un mežu joslu | 5D | II | visu laiku | zemes īpašnieki, pašvaldības |
4.2. Apsaimniekošanas pasākumu apraksts
DABAS VĒRTĪBU SAGLABĀŠANA
1.1. Uzturēt iespējami pastāvīgu ūdens līmeni putnu ligzdošanas un zivju nārsta laikā
Mērķis: 1A, 1B, 2A
Pamatojums: Pašlaik Ķeguma HES darbojas pēc 2007.gadā izsniegtās ūdens resursu lietošanas atļaujas (atļaujas Nr. OGR-17-ū-0084). Atļaujā 20 diennaktis masveida zivju nārsta laikā noteikta samazināta pieļaujamā ūdens līmeņa svārstību amplitūda. Lai palielinātu ūdensputnu ligzdošanas sekmes, laiku, kurā tiek noteiktas samazinātas pieļaujamās ūdens līmeņa svārstības, nepieciešams pagarināt.
Apraksts: Izsniedzot jaunu ūdens resursu lietošanas atļauju, izskatīt iespēju pagarināt laiku, kurā tiek samazinātas pieļaujamās ūdens līmeņa svārstību amplitūdas un pieļaujamais ūdens nostrādes ātrums.
Izpildes termiņš: 2012
Potenciālais izpildītājs: VVD Lielrīgas RVP
Izpildes indikatori: Izsniedzot jaunu ūdens lietošanas atļauju, izskatīta iespēja zivju nārsta un putnu ligzdošanas laikā samazināt pieļaujamo ūdens līmeņa svārstību amplitūdu.
Mērķa izpildes rādītāji: Zivju nārsta un putnu ligzdošanas laikā nodrošinātas minimāli iespējamās ūdens līmeņa svārstības un minimāli iespējamais ūdens nostrādes ātrums.
1.2. Pavasara migrāciju periodā - no ledus izkušanas līdz 1.maijam – ierobežot motorizēto ūdens transportlīdzekļu pārvietošanos visā lieguma teritorijā
Mērķis: 1A
Pamatojums: Lai caurceļojošajiem ūdensputniem pavasara migrācijas laikā nodrošinātu netraucētas atpūtas iespējas, lieguma teritorijā nepieciešams samazināt cilvēku klātbūtni. Ar cilvēku klātbūtni tiek saprasta klātbūtne jebkurā formā, kas izraisa putnu satraukumu, vietas pamešanu vai pārlidojošo putnu nenolaišanos. Troksnis, ko rada motorizētie ūdens transportlīdzekļi, traucējuma faktoru ievērojami pastiprina.
Apraksts: Laikā no ledus izkušanas līdz 1. maijam nepieļaut motorizēto ūdens transporta līdzekļu pārvietošanos ar ieslēgtu motoru visā lieguma teritorijā, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos pildot dienesta pienākumus.
Aizliegumu iestrādāt pašvaldību saistošajos noteikumos „Par kārtību, kādā izmantojami un apsaimniekojami publiskie ūdeņi un to krasti” (4.1. pasākums) un teritorijas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.
Liegumā vai tam piegulošajās platībās izvietot informatīvos stendus (3.3. pasākums), kuros sniegta informācija par pārvietošanās ierobežojumiem. Teritorijas robežas iezīmēt dabā, lai dabā skaidri ir nosakāma teritorija, uz kuru minētie ierobežojumi attiecas (3.1. un 3.2. pasākums).
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: katru gadu
Potenciālais izpildītājs: teritorijas apmeklētāji un kontrolētāji
Potenciālās izmaksas, potenciālie finanšu avoti: -
Izpildes indikatori: Laikā no ledus izkušanas līdz 1. maijam lieguma teritorijā nenotiek pārvietošanās ar motorizētajiem ūdens transporta līdzekļiem ar ieslēgtu motoru.
Mērķa izpildes rādītāji: Pavasara migrācijas laikā caurceļojošiem ūdensputniem lieguma teritorijā nodrošinātas netraucētas atpūtas iespējas.
1.3. Lieguma seklūdens zonās nepieļaut motorizēto ūdens transporta līdzekļu pārvietošanos ar ieslēgtu motoru visu bez ledus periodu
Mērķis: 1A, 1B, 2B
Pamatojums: Lai caurceļojošajiem un ligzdojošajiem ūdensputniem lieguma teritorijā nodrošinātu netraucētus atpūtas un ligzdošanas apstākļus un zivīm netraucētus nārsta apstākļus ikru un zivju mazuļu attīstību, lieguma putnu un zivju sugām nozīmīgākajos seklūdens rajonos (3.1., 4.1. pielikuma karte) nepieciešams ierobežot cilvēku klātbūtni.
Apraksts: Sezonas lieguma zonu teritorijās nepieļaut motorizēto ūdens transporta līdzekļu pārvietošanos ar ieslēgtu motoru. No krasta līdz Daugavas galvenajai gultnei pārvietoties ar izslēgtu motoru. Vietās ar pārvietošanās ierobežojumiem izveidot sezonas lieguma zonas (4.1. pielikuma karte).
Informāciju par pārvietošanās ierobežojumiem iestrādāt pašvaldību saistošajos noteikumos „Par kārtību, kādā izmantojami un apsaimniekojami publiskie ūdeņi un to krasti” (4.1. pasākums), kā arī individuālajos lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Liegumā vai tai piegulošajās platībās izvietot informatīvos stendus (3.3. pasākums), kuros sniegta vispārīga informācija par lieguma vērtībām un pārvietošanās ierobežojumiem. Sezonas lieguma zonu tiešā tuvumā izvietot sezonas lieguma informatīvos stendus (3.4. pasākums), kuros izskaidrot pārvietošanās ierobežojumu iemeslus un skaidri norādīt teritoriju, uz kuru ierobežojumi attiecas. Papildus, iespēju robežās sezonas lieguma robežu iezīmēt dabā (3.2. pasākums).
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: katru gadu
Potenciālais izpildītājs: teritorijas apmeklētāji
Potenciālās izmaksas, finanšu avoti: -
Izpildes indikatori: Lieguma seklūdens zonās nenotiek motorizēto ūdens transporta līdzekļu pārvietošanās ar ieslēgtu motoru.
Mērķa izpildes rādītāji: Lieguma putniem nozīmīgākajās teritorijās nodrošinātas netraucētas ūdensputnu atpūtas un ligzdošanas iespējas, maksimāli samazināts ūdensputnu traucējuma faktors.
1.4. No ledus izkušanas līdz 30.jūnijam ierobežot cilvēku klātbūtni lieguma seklūdens zonu rajonos
Mērķis: 1A, 1B
Pamatojums: Lai caurceļojošajiem un ligzdojošajiem ūdensputniem nodrošinātu netraucētas atpūtas un ligzdošanas iespējas, lieguma putniem nozīmīgākajos seklūdens rajonos (3.1., 4.1. pielikuma karte) nepieciešams maksimāli ierobežot cilvēku klātbūtni. Cilvēku klātbūtne tiešā ūdensputnu ligzdu tuvumā, var izraisīt ligzdas pamešanu. Patstāvīga traucējuma apstākļos nereti putni ligzdošanas vietu pamet un tajā vairs neatgriežas. Apmeklējuma ierobežojuma termiņš – līdz 30. jūnijam noteikts, jo tas ir laiks, kad virsūdens augāja slīkšņās ligzdojošo putnu (dūkuru, ķīru, zīriņu, pīļu) agrāko perējumu mazuļiem cilvēka parādīšanās ligzdas tiešā tuvumā vairs nav kritiska.
Apraksts: Laikā no ledus izkušanas līdz 30. jūnijam nepieļaut cilvēku atrašanos putniem nozīmīgākajos seklūdens rajonos, ja vien to atrašanās nav saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu vai kontroli. Vietās ar pārvietošanās ierobežojumiem izveidot sezonas lieguma zonas (4.1. pielikuma karte). Informāciju par pārvietošanās ierobežojumiem iestrādāt individuālajos lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumos.
Liegumā vai tam piegulošajās platībās izvietot informatīvos stendus, kuros sniegta vispārīga informācija par lieguma vērtībām un pārvietošanās ierobežojumiem (3.3. pielikums). Sezonas liegumu zonu tiešā tuvumā izvietot sezonas liegumu informatīvos stendus (3.4. pasākums), kuros izskaidrot pārvietošanās ierobežojumu iemeslus un skaidri norādīt teritoriju, uz kuru ierobežojumi attiecas. Papildus, iespēju robežās sezonas lieguma zonas robežu iezīmēt dabā (3.2. pasākums).
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: katru gadu
Potenciālais izpildītājs: teritorijas apmeklētāji
Potenciālās izmaksas, potenciālie finanšu avoti: -
Izpildes indikatori: Pavasara migrācijas un ligzdošanas laikā sezonas lieguma zonu teritorijās nenotiek cilvēku pārvietošanās, ja vien to klātbūtne nav saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu vai kontroli.
Mērķa izpildes rādītāji: Pavasara migrācijas un ligzdošanas laikā caurceļojošiem un ligzdojošiem ūdensputniem nodrošinātas netraucētas atpūtas un ligzdošanas iespējas (līdz minimumam samazināts traucējuma faktors). Palielinājusies liegumā ligzdojošo sugu daudzveidība un īpatņu skaits.
1.5. Neveikt putnu medības līcī pie Dauguļiem
Mērķis: 1A, 1B
Pamatojums: Lai saglabātu un veicinātu teritorijas ornitoloģisko nozīmi un, lai putniem nodrošinātu patvērumu ūdensputnu medību laikā, lieguma teritorijā nosakāmi ierobežojumi ūdensputnu medībām.
Apraksts: Nepieļaut ūdensputnu medības seklūdens zonā pie Dauguļiem (4.1. pielikums). Pārējā lieguma teritorijā medības atļautas saskaņā ar vispārējiem medību noteikumiem (MK not. Nr. 760). Informāciju par medību ierobežojumiem iestrādāt individuālajos lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Vietā ar medību ierobežojumiem izveidojot sezonas lieguma zonu nr. I (4.1. pielikuma karte).
Liegumā vai tai piegulošajās platībās izvietot informatīvos stendus (3.3. pasākums), kuros sniegta vispārīga informācija par lieguma vērtībām un noteiktajiem medību ierobežojumiem. Sezonas liegumu zonas nr. I tiešā tuvumā izvietot sezonas lieguma informatīvos stendus (3.4. pasākums), kuros izskaidrot ūdensputnu medību ierobežojumu iemeslus un skaidri norādīt teritoriju, uz kuru ierobežojumi attiecas. Papildus, iespēju robežās sezonas lieguma robežu iezīmēt dabā (3.2. pasākums).
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: katru gadu
Potenciālais izpildītājs: mednieki
Potenciālās izmaksas, potenciālie finanšu avoti: -
Izpildes indikatori: Sezonas lieguma zonā pie Dauguļiem nenotiek ūdensputnu medības.
Mērķa izpildes rādītāji: Palielināta liegumā sastopamo sugu daudzveidība, ūdensputniem nodrošinātas patvēruma iespējas putnu rudens medību laikā
1.6. Izvietot mākslīgos gauru būrus
Mērķis: 1B
Pamatojums, apraksts: Lielo gauru ligzdošanas apstākļu uzlabošanai uz lielās un mazās lieguma salas izvietot mākslīgos lielo gauru būrus.
Prioritāte: III
Izpildes termiņš: 2012
Potenciālie finanšu avoti: LVAF, DAP, u.c.
Izpildes indikatori: Uz lielās salas izvietoti lielo gauru būri
Mērķa izpildes rādītāji: Ligzdojošo lielo gauru piesaistīšana lieguma teritorijai, palielinātas lielo gauru ligzdošanas sekmes
1.7. Veikt sauso, mēreni mitro un mitro pļavu apsaimniekošanu 10 ha platībā
Mērķis: 1B, 1C
Pamatojums: Lieguma teritorijā 10 ha platībā atrodas sausas, mēreni mitras un mitras pļavas (2. attēls). Lai saglabātu šo pļavu platības, palielinātu to bioloģisko daudzveidību un saglabātu putnu ligzdošanai piemērotas platības, tās nepieciešams regulāri apsaimniekot.
Apraksts: Veikt sauso, mitro un mēreni mitro pļavu apsaimniekošanu 10 ha platībā 4.1. pielikuma kartē norādītajās vietās. Prioritāri apsaimniekojama ir Daugavas kreisajā krasta pļava pie Daugaviešiem. To nepieciešams pļaut ik gadu pēc 10. jūlija vai vēlāk. Nopļauto zāli nepieciešams aizvākt. Lai pasargātu pļavās ligzdojošos putnus un citus pļavu dzīvniekus no bojāejas, pļaušanu veikt no lauka vidus uz malām. Lai pļavu putniem un citiem pļavu dzīvniekiem saglabātu patvēruma iespējas pēc pļavas nopļaušanas, atsevišķas pļavas slejas vismaz 20m platumā vēlams atstāt nenopļautas. Ikgadējas pļaušanas rezultātā palielināsies šīs pļavas sugu daudzveidība un uzlabosies tās zelmeņa struktūra. Papildus nepieciešams veikt krūmu ciršanu gar pļavu šķērsojošiem grāvjiem. Pēc krūmu ciršanas, veikt atvašu pļaušanu, lai nepieļautu krūmu atjaunošanos.
Pļavās uz Kaibalas un Mazās salas veicama krūmu ciršana. Krūmi pēc ciršanas aizvācami. Pēc krūmu ciršanas, veikt atvašu pļaušanu. Ik pāris gados (reizi 2-3) vēlama pļavas pļaušana. Uz abām salām krūmu ciršanas laikā saglabājami jaunie ozoliņi.
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: Daugavas kreisā krasta pļava apsaimniekojama katru gadu, pļavas uz Daugavas salām - reizi divos, trīs gados vai pēc vajadzības (skatoties pēc krūmu augšanas intensitātes)
Potenciālais izpildītājs: Daugavas kreisā krasta pļavas apsaimniekošanu veic zemes īpašnieks, „Mazās salas” pļavas apsaimniekošanu – nomnieks, Kaibalas salas apsaimniekošanu organizē Lielvārdes novada dome.
Potenciālās izmaksas: Pļavu apsaimniekošanas izmaksas nosakāmas katru gadu pirms darbu uzsākšanas,
ņemot vērā pieejamā darbaspēka izmaksas pasākuma īstenošanas brīdī.
Potenciālie finanšu avoti: Kreisā krasta pļavas apsaimniekošana tiek veikta par Agrovides programmas pasākuma “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” līdzekļiem. Pļavas uz salām apsaimniekojamas par privātiem līdzekļiem. To apsaimniekošanai iespējams piesaistīt vienreizēju finansējumu no DAP vai LVAF – piesakot projektu DAP ieviešanai.
Izpildes indikatori: Lieguma teritorijā 10 ha platībā sastopamas ar krūmiem neaizaugušas sausas, mēreni mitras vai mitras pļavas. Pļavas tiek apsaimniekotas ievērojot ieteiktos apsaimniekošanas termiņus un paņēmienus.
Mērķa izpildes rādītāji: Uzturētas atklātas pļavu platības, apturēta pļavu aizaugšana.
1.8. Veikt slapjo pļavu apsaimniekošana 12 ha platībā
Mērķis: 1B, 1C
Pamatojums: Lieguma teritorijā 12 ha platībā atrodas slapjas pļavas (skat. 2. attēlu). Lai saglabātu šīs pļavas ar tajās sastopamo sugu un biotopu daudzveidību un, lai saglabātu putniem piemērotas ligzdošanas vietas, tās nepieciešams regulāri apsaimniekot.
Apraksts: Slapjo pļavu uzturēšanai reizi 2 - 3 gados, vai retāk (skatoties pēc krūmu augšanas intensitātes), nepieciešams cirst krūmus. Krūmu ciršana jāveic ziemā vai vēlu rudenī. Nocirstie krūmi no pļavām jānovāc. Šo pļavu pļaušana nav nepieciešama. Lai vājinātu krūmu atjaunošanos, pēc krūmu ciršanas vēlams veikt atvašu pļaušanu.
Prioritāte: II
Izpildes termiņš: reizi 2-3 gados vai retāk
Potenciālais izpildītājs: Zemes īpašnieki vai nomnieki. Pļavas, kuras atrodas pašvaldību valdījumā, apsaimniekošanu organizē pašvaldības.
Potenciālās izmaksas: Pļavu apsaimniekošanas izmaksas nosakāmas pirms darbu uzsākšanas, ņemot vērā pieejamā darbaspēka izmaksas pasākuma īstenošanas brīdī.
Potenciālie finanšu avoti: Tā kā šo pļavu apsaimniekošanai nav pieejamas lauksaimniecības subsīdijas, tās apsaimniekojamas par privātiem vai pašvaldību līdzekļiem. Šo pļavu apsaimniekošanai iespējams piesaistīt vienreizēju finansējumu no DAP vai LVAF – piesakot projektu DAP ieviešanai.
Izpildes indikatori: Lieguma teritorijā 12 ha platībā sastopamas ar krūmiem neaizaugušas slapjas pļavas.
Pļavas tiek apsaimniekotas ievērojot ieteiktos apsaimniekošanas termiņus un paņēmienus.
Mērķa izpildes rādītāji: : Uzturētas atklātas pļavu platības, apturēta pļavu aizaugšana.
1.9. Veikt pļavu atjaunošana 4 ha platībā
Mērķis: 1B, 1C
Pamatojums: Daugavas kreisajā krastā 4 ha platībā sastopamas pārkūmojušās mēreni mitras pļavas ar slapju pļavu fragmentiem (2. attēls). Lai palielinātu kopējo lieguma pļavu platību, nepieciešams veikt šīs pļavas atjaunošanu.
Apraksts: Veikt pļavu atjaunošanu 4 ha platībā 4.1. pielikuma kartē norādītajā vietā. Krūmu ciršanu veikt laikā no 1. augusta līdz 31. martam. Gar Daugavas kastu un gar Jaunjelgavas šoseju atstāt šauru koku un krūmu joslu. Nocirstie krūmi no pļavām jānovāc. Nākamos gadus pēc krūmu ciršanas veikt atvašu pļaušanu. Pēc krūmu ciršanas pieļaujama vienreizēja kontrolētā dedzināšana, darbību saskaņojot ar Lielrīgas RVP un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Pēc pļavas atjaunošanas, sekmēt pļavas ieviešanu LAD bioloģiski vērtīgo zālāju datubāzē.
Prioritāte: II
Izpildes termiņš: 2010
Potenciālais izpildītājs: Zemes īpašnieks
Potenciālās izmaksas: Pļavas atjaunošanas izmaksas nosakāmas pirms darbu uzsākšanas, ņemot vērā pieejamā darbaspēka izmaksas pasākuma īstenošanas brīdī.
Potenciālie finanšu avoti: Tā kā šīs pļavas atjaunošanai nav pieejamas lauksaimniecības subsīdijas, tās atjaunojamas par privātiem līdzekļiem. Pļavas atjaunošanai iespējams piesaistīt vienreizēju finansējumu no DAP vai LVAF – piesakot projektu DAP ieviešanai. Pēc pļavas atjaunošanas tās turpmākai apsaimniekošanai piesaistāmi LAP Agrovides programmas līdzekļi.
Izpildes indikatori: 4.1. pielikuma kartē norādītajā vietā 4 ha platībā veikta pļavas atjaunošana.
Mērķa izpildes rādītāji: Lieguma pļavas sastopamas vismaz 26ha platībā. Tās veido vienlaidus atklātu ainavu, kuru nefragmentē koku un krūmu rindas gar grāvjiem.
1.10. Nodrošināt lieguma mežu dabisku attīstību 26 ha platībā
Mērķis: 1D
Pamatojums: Lieguma teritorijā 26 ha platībā sastopami meži (skat. 2. attēlu), kuros pēc Ķeguma ūdenskrātuves uzpludināšanas nav veikta nekāda saimnieciskā darbība, ja neskaita neliela apmēra nokaltušo un kritušo koku aizvākšanu ugunskuru kurināšanas vajadzībām un pameža tīrīšanu nelielā platībā „Lielās salas” dienvidu galā. Lai uzturētu un palielinātu šo mežu bioloģisko daudzveidību, arī turpmāk nepieciešams nodrošināt to dabisko attīstību.
Apraksts: Lieguma teritorijā iekļautajos mežos nav pieļaujama nekāda mežsaimnieciskā darbība. Tajos netiek veikta ne galvenā, ne kopšanas, ne sanitārā cirte, netiek tīrīts pamežs, netiek aizvākti krituši un nokaltuši koki. Mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus iestrādāt lieguma individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: visu laiku
Potenciālais izpildītājs: zemes īpašnieki vai lietotāji
Potenciālās izmaksas: -
Potenciālie finanšu avoti: Zaudējumus, kas radušies sakarā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem iespējams segt no valsts budžeta atbilstoši likumam „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (spēkā no 01.01.2006).
Izpildes indikatori: Lieguma mežos 26 ha platībā netiek veikta nekāda mežsaimnieciskā darbība
Mērķa izpildes rādītāji: Dabisko meža biotopu indikatorsugu klātbūtne
1.11. Veikt lieguma dabas vērtību apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitoringu
Mērķis: 5A
Pamatojums: Lai noskaidrotu, vai plāna izpilde tiek veikta atbilstoši plānā noteiktajiem pasākumiem un to izpildes termiņiem, nepieciešams veikt regulāru plāna izpildes novērtēšanu, izmantojot plānā norādītos pasākumu izpildes indikatorus.
Apraksts: Veikt regulāru, bet ne retāk kā reizi piecos gados, DA plāna ieviešanas kontroli atbilstoši pasākumu izpildes indikatoriem. Novērtēt vai sasniegti DA plānā uzstādītie mērķi atbilstoši mērķu izpildes rādītājiem.
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: reizi 5 gados
Potenciālais izpildītājs: nozaru speciālisti
Potenciālās izmaksas: izmaksas nosakāmas sagatavojot monitoringa veikšanas projektu
Potenciālie finanšu avoti: LVAF, DAP. u.c.
Izpildes indikatori: Lieguma apsaimniekošanas pasākumu ietekme uz lieguma dabas vērtībām ir novērtēta
Mērķa izpildes rādītāji: Iegūta nepieciešamā informācija, lai novērtētu lieguma apsaimniekošanas pasākumu ietekmi uz lieguma dabas vērtībām.
1.11. Veikt liegumā ligzdojošo putnu sugu monitoringu
Mērķis: 1B
Pamatojums: Liegumā ligzdojošo putnu sugu monitorings nepieciešams, lai iegūtu informāciju par lieguma apsaimniekošanas pasākumu rezultātiem un to ietekmi uz putnu ligzdošanas sekmēm.
Apraksts: Divas reizes sezonā pēc maršruta metodes veikt putnu uzskaites. Papildus veikt slīkšņu aizaugšanas ar niedrēm kontroli. Vajadzības gadījumā, ja vērojama tendence saplūst vairākiem nelieliem
niedrāju masīviem, veicama niedru pļaušana vai to sakneņu mehāniska iznīcināšana HES profilakses laikā, kad ūdenskrātuvē būtiski tiek pazemināts ūdens līmenis. Niedru pļaušanas vai mehāniskās iznīcināšanas laikā neiznīcināt atsevišķos, nelielos niedru pudurus, it īpaši tos, kuros ir liels daudzums veco niedru stublāju, kuri veido Seivi ķauķim piemērotas ligzdošanas vietas.
Prioritāte: II
Izpildes termiņš: divas reizes gadā, vismaz piecus gadus pēc kārtas. Niedru augšanas novērtējumu veikt vismaz reizi piecos gados.
Potenciālais izpildītājs: nozaru (ornitoloģijas) eksperti
Potenciālās izmaksas:
Potenciālie finanšu avoti: LVAF, DAP
Izpildes indikatori, mērķa izpildes rādītāji: Regulāri iegūta informācija par liegumā ligzdojošo putnu sugu stāvokli.
1.13. Veikt ES nozīmes sugu stāvokļa monitoringu
Mērķis: 5C
Pamatojums: Pasākums nepieciešams, lai regulāri iegūtu informāciju par EP Biotopu direktīvas I Pielikuma biotopu un II pielikuma sugu un Putnu direktīvas I pielikuma sugu populāciju stāvokli dabas liegumā saskaņā ar Biotopu un Putnu direktīvas prasībām. Monitorings tiek veikts ĪADT prioritāri aizsargājamām sugām, t.i., sugām, kuru aizsardzībai teritorija izveidota.
Apraksts: Reizi divos gados veikt caurceļojošo ziemeļu gulbju monitoringu LVĢMA izstrādātās
Natura2000 monitoringa programmas ietvaros
Prioritāte: II
Izpildes termiņš: reizi divos gados
Potenciālais izpildītājs: nozaru eksperti
Potenciālās izmaksas: Izmaksas tiek noteiktas sagatavojot monitoringa veikšanas projektu iesniegšanai LVAF organizētā projekta izstrādes konkursā.
Potenciālie finanšu avoti: LVAF
Izpildes indikatori, mērķa izpildes rādītāji: Regulāri tiek iegūta informācija par caurceļojošo ziemeļu gulbju stāvokli dabas liegumā.
II ŪDENSKRĀTUVES ZIVJU RESURSU PALIELINĀŠANA
2.1. Veikt Ķeguma ūdenskrātuves zivju resursu izpēti, novērtējumu un monitoringu
Mērķis: 2A
Pamatojums: Daugava pēc HES kaskādes uzcelšanas ir kļuvusi par ūdenskrātuvju virkni un ir maz piemērota zivju nārstam. Ūdens līmeņa izmaiņas, kuras rada spēkstaciju darbība, mazina nārsta efektivitāti vai iznīcina tā rezultātus. Kopā ar maluzvejnieku aktivitātēm pavasara sezonā tas izraisa saimnieciski un rekreatīvi vērtīgo zivju resursu samazināšanos. Kopš Ķeguma ūdenskrātuvē aizliegta zvejniecība ar tīkliem, vairs netiek iegūta nekāda statistika par ūdenskrātuves zivju sugu stāvokli. Pēc makšķernieku un vides inspektoru novērojumiem, tiek pieņemts, ka zivju ūdenskrātuvē kopš zvejniecības ar tīkliem aizlieguma un zvejniecības un makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontroles uzlabošanas, kontrolē iesaistot sabiedriskos inspektorus un sekmējot makšķernieku izglītošanu un mākslīgo nārsta ligzdu izlikšanas, paliek vairāk, taču šī informācija ir tikai pieņēmuma formā un nav zinātniski pamatota.
Apraksts: Veikt pētījumu, Ķeguma ūdenskrātuves zivju sugu stāvokļa noteikšanai. Uz pētījuma bāzes izstrādāt zinātniski pamatotas rekomendācijas zivju resursu stāvokļa uzlabošanai.
Prioritāte: II
Izpildes termiņš: 2012
Potenciālais izpildītājs: Nozares speciālisti. Ņemot vērā esošo Latvijas ihtiologu noslogotību, projekta realizācijā iespējams piesaistīt studentus.
Potenciālās izmaksas: Pasākuma izmaksas aprēķināmas sagatavojot projekta pieteikumu pasākuma realizēšanai.
Potenciālie finanšu avoti: Zivju fonds, LVAF u.c.
Izpildes indikatori: Noskaidrots Ķeguma ūdenskrātuves zivju sugu populāciju stāvoklis. Izstrādātas rekomendācijas zivju stāvokļa uzlabošanai.
Mērķa izpildes rādītāji: Konstatēts, vai Ķeguma ūdenskrātuvē zivju daudzums samazinās vai palielinās un, ja samazinās, noteikti nepieciešamie pasākumi zivju skaita palielināšanai
2.2. Veikt zivju resursu papildināšanu saskaņā ar ūdenskrātuves zivju resursu izpētes, novērtējuma vai monitoringa rezultātiem
Mērķis: 2B
Pamatojums: Ik gadu Ķeguma ūdenskrātuvē tiek ielaists zināms skaits zivju mazuļu. Pēc makšķernieku un inspektoru vērtējuma tas tiek darīts nepietiekamā apjomā. Lai noteiktu adekvātu ielaižamo zivju mazuļu apjomu, realizēt pasākumu 2.1.
Apraksts: Realizēt 2.1. pasākumā izstrādātos zivju resursu uzlabošanas pasākumus. Līdz tam, turpināt zivju mazuļu ielaišanu vismaz līdzšinējā apjomā.
Prioritāte: II
Izpildes termiņš: 2018
Potenciālais izpildītājs:
Potenciālās izmaksas: Nav zināmas
Potenciālie finanšu avoti: Zivju fonds
Izpildes indikatori: Realizēti zivju resursu uzlabošanas pasākumi. Ūdenskrātuvē veikta adekvāta un zinātniski pamatota zivju mazuļu ielaišana.
Mērķa izpildes rādītāji: Uzlabots ūdenskrātuves zivju resursu stāvoklis
2.3. Turpināt mākslīgo zivju nārsta ligzdu izlikšanu Daugavas seklūdens zonās
Mērķis: 2B
Pamatojums: Jau 10 gadus Vides aizsardzības kluba Lielvārdes nodaļa un - pēdējos gadus arī biedrības
„Mēs zivīm” aktīvisti, veic pasākumus zivju krājumu pavairošanai, izliekot mākslīgās zivju nārsta ligzdas. Kaut pētījumi, kuru laikā zinātniski noteiktu mākslīgo nārsta ligzdu efektivitāti nav veikti, ņemot vērā lielo uz eglēm iznērsto ikru skaitu, pasākums atzīstams par efektīgu un turpināms, arī pirms zinātniski pamatotu resursu krājumu palielināšanās pasākumu izstrādes.
Apraksts: Ik pavasari, zivju nārsta laikā veikt mākslīgo nārsta ligzdu izlikšanu pēc PSRS izstrādātās metodoloģijas mākslīgo nārsta ligzdu izvietošanai ūdenskrātuvēs jaunizveidoto ūdenskrātuvju bioloģisko resursu uzlabošanai. Regulāri veikt izlikto ligzdu apsekošanu.
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: katru gadu
Potenciālais izpildītājs: biedrība „Mēs zivīm” un Vides aizsardzības kluba Lielvārdes nodaļa
Potenciālās izmaksas:
Potenciālie finanšu avoti: Zivju fonds, pašvaldības
Izpildes indikatori: Ik pavasari veikta mākslīgo zivju nārsta ligzdu izlikšana un to uzraudzība
Mērķa izpildes rādītāji: Uzlabots ūdenskrātuves zivju resursu stāvoklis
2.4. Noteikt mākslīgo nārsta ligzdu efektivitāti
Mērķis: 2A
Pamatojums: Līdz šim nav veikti zinātniski pētījumi, kuri noteiktu mākslīgo nārsta ligzdu efektivitāti –
ūdenskrātuvē izliktajās mākslīgajās zivju nārsta ligzdās nārstojošo sugu sastāvu un to īpatsvaru.
Apraksts: Veikt zinātniskus pētījumus, lai noteiktu mākslīgajās nārsta ligzdās nārstojošo zivju sugu sastāvu un nārsta efektivitāti.
Prioritāte: II
Izpildes termiņš: 2018
Potenciālais izpildītājs: nozares speciālisti
Potenciālās izmaksas: Pasākuma izmaksas aprēķināmas sagatavojot projekta pieteikumu pasākuma realizēšanai.
Potenciālie finanšu avoti: Zivju fonds, LVAF u.c.
Izpildes indikatori: Konstatētas mākslīgajās nārsta ligzdās nārstojošās zivju sugas
Mērķa izpildes rādītāji: Noskaidrota mākslīgo nārsta lizdu efektivitāte
III VEICINĀT SABIEDRĪBAS IZGLĪTOŠANU UN INFORMĒTĪBU
3.1. Veikt lieguma robežu iezīmēšanu dabā
Mērķis: 3A, 3B
Pamatojums: Lai informētu teritorijas apmeklētājus par lieguma teritorijas robežām, atbilstoši Latvijas likumdošanas prasībām veicama teritorijas robežas iezīmēšana dabā.
Apraksts: Teritorijas apzīmēšanai dabā izmantojama informācijas zīme, kuras parametri ir norādīti MK not. Nr. 415. “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Informācijas zīmes jāizvieto gar dabas parka robežām pie ceļiem, takām un labi pārredzamām vietām. Iespējamās zīmju izvietošanas vietas norādītas plāna 4.1.pielikumā.
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: 2008
Potenciālais izpildītājs: Pašvaldības sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi
Potenciālās izmaksas: Tā kā gatavas zīmes ir pieejamas DA pārvaldē, finansējums nepieciešams kātu izgatavošanai un zīmju uzstādīšanai
Potenciālie finanšu avoti: pašvaldību budžeti
Izpildes indikatori: Dabas lieguma robežas ir atpazīstamas dabā.
Mērķa izpildes rādītāji: Teritorijas apmeklētāji ir informēti, ka tie atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā
3.2. Izvietot bojas dabas lieguma un sezonas lieguma zonu robežu iezīmēšanai
Mērķis: 3A, 1A, 1B, 2B
Pamatojums: Lai dabas lieguma apmeklētājus informētu par sezonas lieguma zonu un dabas lieguma robežām uz ūdens, minētās teritorijas nepieciešams iezīmēt dabā.
Apraksts: Izvietot bojas sezonas lieguma zonas robežas un dabas lieguma robežas uz ūdens iezīmēšanai.
Iespējamās boju izvietošanas vietas norādītas plāna 4.1. pielikuma kartē.
Paritāte: III
Izpildes termiņš: 2012
Potenciālais izpildītājs, potenciālās izmaksas:
Potenciālie finanšu avoti: ERAF, LVAF, DAP, pašvaldību budžeti u.c.
Izpildes indikatori: Uzstādītas bojas dabas lieguma, sezonas liegumu zonu iezīmēšanai
Mērķa izpildes rādītāji: Teritorijas apmeklētāji ir informēti par lieguma teritorijas un sezonas liegumu zonu robežām.
3.3. Uzstādīt lieguma informatīvos stendus
Mērķis: 3B
Pamatojums: Lai dabas lieguma apmeklētājus informētu par lieguma atrašanās vietu, tā dabas vērtībām un teritorijas apmeklēšanas noteikumiem, lieguma teritorijā nepieciešams izvietot informācijas stendus.
Apraksts: Liegumā un tam piegulošajās platībās, vietās kur apgrozās liels cilvēku skaits, izvietot informācijas stendus. Iespējamās stendu izvietošanas vietas norādītas 4.1. pielikuma kartē. Prioritāri stendi izvietojami autostāvvietās un lielākajās ūdens transporta līdzekļu piestātnēs.
Realizējot plānā paredzētos tūrisma infrastruktūras ierīkošanas pasākumus, informācijas stendi jāizvieto arī pie tiem – pie skatu torņiem, dabas takām un laivu piestātnēm.
Informācijas stendos iekļaujama sekojoša informācija:
- teritorijas karte ar konkrētā punkta atrašanās vietu;
- informācija par dabas liegumu un tā apmeklēšanas noteikumiem;
- īsa informācija par raksturīgajiem biotopiem, augu un dzīvnieku sugām;
- kontaktinformācija tūrisma izziņām
- papildus informācija: tuvākās naktsmītnes u. tml.
Stendu sagatavošanā izmantot DA pārvaldes izstrādāto „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vienoto stilu”, kurš atrodams pārvaldes interneta mājas lapā.
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: 2010
Potenciālais izpildītājs: Pašvaldības sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, vietējie uzņēmēji
Potenciālās izmaksas: Ls 400 - 500 par viena stenda izgatavošanu un uzstādīšanu. Summa ietver stenda koka rāmja izgatavošanu un uzstādīšanu, stenda drukāšanu, dizaina un uz tā liekamās informācijas sagatavošanu.
Potenciālie finanšu avoti: LVAF, ERAF, DAP, u.c.
Izpildes indikatori: Lieguma un tam tieši piegulošajās teritorijās uzstādīti informatīvie stendi.
Mērķa izpildes rādītāji: Palielinātas teritorijas apmeklētāju un vietējo iedzīvotāju zināšanas par teritorijas dabas vērtībām, to izmantošanas un apmeklēšanas ierobežojumiem, tādejādi novēršot šo vērtību apzinātu vai neapzinātu bojāšanu.
3.4. Uzstādīt sezonas lieguma informatīvos stendus
Mērķis: 3B, 1A, 1B
Pamatojums, apraksts: Lai dabas lieguma apmeklētājus informētu par sezonas lieguma zonu atrašanos vietām, to izdalīšanas iemesliem un par tajos noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apmeklējuma ierobežojumiem, pie zonu robežām izvietot sezonas liegumu informatīvos stendus. Iespējamās stendu izvietošanas vietas norādītas plāna 4.1. pielikuma kartē.
Sezonas lieguma informācijas stendos iekļaujama sekojoša informācija:
- teritorijas karte ar konkrētā punkta atrašanās vietu un sezonas lieguma robežu
- īsa informācija par sezonas liegumu zonu izdalīšanas iemesliem
- informācija par dabas sezonas lieguma zonu izmantošanas un apmeklēšanas noteikumiem.
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: 2009
Potenciālais izpildītājs: Pašvaldības sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi Potenciālās izmaksas: Ls300 - 400 par viena stenda izgatavošanu un uzstādīšanu Potenciālie finanšu avoti: LVAF, ERAF, DAP u.c.
Izpildes indikatori: Pie sezonas lieguma zonām izvietoti sezonas lieguma informatīvie stendi
Mērķa izpildes rādītāji: Teritorijas apmeklētāji un vietējie iedzīvotāji ir informēti par izdalītajām sezonas liegumu zonām un to izmantošanas ierobežojumiem
3.5. Presē un pašvaldību portālos ievietot informāciju par lieguma dabas vērtībām un to izmantošanas ierobežojumiem
Mērķis: 3B
Pamatojums: Sabiedrībai vispār un arī konkrētās teritorijas apsaimniekotājiem un izmantotājiem nereti ir ļoti nepietiekamas zināšanas par konkrētās teritorijas vērtībām, kā arī par ierobežojumiem un pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo teritoriju aizsardzību.
Apraksts: Presē un pašvaldību portālos (x.xx. Ogres rajona interneta mājas lapā) ievietot informāciju par liegumu, tā galvenajām vērtībām un to izmantošanas ierobežojumiem. Pēc lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu apstiprināšanas ministru kabinetā, tos publicēt vietējos laikrakstos un ievietot pašvaldību portālos ievietoti.
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: 2008.
Potenciālais izpildītājs: pašvaldības sadarbībā ar Ogres rajona tūrisma centru
Potenciālās izmaksas: esošo interneta mājas lapu uzturēšanas un pašvaldību laikrakstu izdošanas izdevumu ietvaros
Potenciālie finanšu avoti: mājas lapu uzturētāji, pašvaldību laikrakstu izdevēji
Izpildes indikatori: Vietējos laikrakstos un pašvaldību portālos atrodama informācija par lieguma vērtībām un to izmantošanas un teritorijas apmeklējuma ierobežojumiem. Vietējos laikrakstos publicēti un pašvaldību portālos ievietoti teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Mērķa izpildes rādītāji: Palielinātas teritorijas potenciālo apmeklētāju un vietējo iedzīvotāju zināšanas par teritorijas dabas vērtībām un lieguma izmantošanas un apmeklēšanas ierobežojumiem, tādejādi novēršot šo vērtību apzinātu vai neapzinātu bojāšanu.
IV PILNVEIDOT TERITORIJAS ATPŪTAS UN TŪRISMA INFRASTRUKTŪRU
4.1. Izstrādāt vienotus Ķeguma ūdenskrātuves peldvietu, atpūtas vietu un ūdens transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus
Mērķis: 3A, 1A, 1B, 1E
Apraksts: Izstrādāt pašvaldību saistošos noteikumus par Ķeguma ūdenskrātuves izmantošanas kārtību. Par pamatu izmantot Lielvārdes novada domes saistošos noteikumus Nr.12. „Par kārtību, kādā izmantojami un apsaimniekojami Lielvārdes novada publiskie ūdeņi un to krasti” (26.04.06.). Papildus noteikumos iestrādāt plāna 1.2., 1.3. pasākumos noteiktos ūdenskrātuves apmeklēšanas ierobežojumus.
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: 2008.
Potenciālais izpildītājs: Ķeguma ūdenskrātuves kastos esošās pašvaldības
Potenciālās izmaksas, potenciālie finanšu avoti: -
Izpildes indikatori: Izstrādāti vienoti Ķeguma ūdenskrātuves kuģošanas noteikumi
Mērķa izpildes rādītāji: Sakārtoti ūdenskrātuves peldvietu, atpūtas vietu pie ūdens ierīkošanas un izmantošanas, kā arī ūdens transportlīdzekļu izmantošanas jautājumi.
4.2. Sekmēta Ķeguma ūdenskrātuves peldvietu, atpūtas vietu un ūdens transportlīdzekļu izmantošanas noteikumu ievērošanas kontrole
Mērķis: 4A, 1A, 1B, 2B
Prioritāte: II
Izpildes termiņš: 2012
Potenciālais izpildītājs: pašvaldības
Potenciālās izmaksas: mēnešalga vienam darbiniekam
Potenciālie finanšu avoti: pašvaldību budžeti
Izpildes indikatori, mērķa izpildes rādītāji: Veikta Ķeguma ūdenskrātuves peldvietu, atpūtas vietu un
ūdens transportlīdzekļu izmantošanas noteikumu ievērošanas kontrole
4.3. Labiekārtot un uzturēt šoseju malās esošās autostāvvietas
Mērķis: 4B
Pamatojums: Liegumam piegulošajās platībās gar valsts nozīmes autoceļu A6 atrodas divas autostāvvietas. Esošās autostāvvietas nav pilnībā labiekārtotas - pie tām nav uzstādītas atkritumu urnas un tualetes. Rezultātā to apkārtnē nereti tiek izmesti sadzīves atkritumi un Daugavas krasti tiek izmantoti dabisko vajadzību kārtošanai, kas sekmē Daugavas ūdeņu piesārņošanu.
Apraksts: Pie esošajām autostāvvietām nepieciešams izvietot atkritumu urnas un tualetes. Turpmāk nodrošināt regulāru autostāvvietu sakopšanu, atkritumu urnu regulāru izvešanu un tualešu tīrīšanu. Papildus pie esošajām auto stāvvietām vēlams izvietot informatīvos stendus.
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: 2008
Potenciālais izpildītājs: VAS „Latvijas Valsts ceļi”
Potenciālās izmaksas:
Autostāvvietu labiekārtošanas izmaksas:
- sausā tualete ~ Ls 100
- atkritumu urnas uzstādīšana ~ Ls 60 Autostāvvietu uzturēšanas izmaksas:
- teritorijas sakopšana ~ Ls 50 sezonā
- atkritumu izvešana ~ Ls 30-40 sezonā
- tualetes tīrīšana ~ Ls 200 sezonā
Potenciālie finanšu avoti: VAS „Latvijas Valsts ceļi” budžets
Izpildes indikatori: Esošās autostāvvietas tiek regulāri apsaimniekotas, pie tām izvietotas atkritumu urnas un tualetes.
Mērķa izpildes rādītāji: Tūrisma infrastruktūra sakārtota, radot priekšnosacījumus ilgtspējīgai tūrisma attīstībai dabas lieguma teritorijā.
4.4. Izveidot jaunas autostāvvietas
Mērķis: 4B
Pamatojums: Lieguma tuvumā atrodas divas autostāvvietas, taču to skaits nav pietiekams. Vairākās vietās lieguma publiski pieejamo posmu tuvumā, makšķerēšanas sezonā izveidojas stihiskas autostāvvietas – automašīnas tiek izvietotas liegumam piegulošajās pļavās, kā rezultātā tiek izbraukāta pļavu zemsedze. Liegumam piegulošajās platībās ierīkojot, labiekārtojot (aprīkojot tās ar atkritumu urnām) un regulāri uzturot vairākas autostāvvietas, iespējams nākotnē varētu atrisināt teritorijas piemēslošanas ar sadzīves atkritumiem jautājumu.
Apraksts: Vietās, kur pie Daugavas ved publiski pieejami ceļi, izveidot nelielas autostāvvietas – uzlabot piebraucamo ceļu un izveidot stāvlaukuma segumu. Autostāvvietu labiekārtošanā un uzturēšanā ievērot
4.3. pasākumā noteiktās prasības.
Prioritāte: II
Izpildes termiņš: 2012
Potenciālais izpildītājs: zemju īpašnieki. Pasākuma realizācijai vēlams nodrošināt pašvaldību atbalstu, piemēram, sadarbojoties atkritumu savākšanas jautājumā.
Potenciālās izmaksas: Izmaksas nosakāmas izstrādājot stāvlaukuma ierīkošanas projektu. Papildus jāparedz regulāras stāvlaukumu uzturēšanas izmaksas.
Potenciālie finanšu avoti: ERAF, LVAF, DAP, pašvaldību budžeti, vietējo uzņēmēju līdzekļi u.c.
Izpildes indikatori: Daugavas krastos ierīkotas vairākas autostāvvietas
Mērķa izpildes rādītāji: Vietās, kur vasarās izveidojas stihiskas autostāvvietas, izveidoti, labiekārtoti regulāri uzturēti auto stāvlaukumi.
4.5. Labiekārtot un uzturēt Daugavas krastos esošās publiski pieejamās atpūtas vietas
Mērķis: 3B
Pamatojums, apraksts: Liegumam piegulošajos Daugavas krastos, publiski pieejamās vietās, izveidojušās vairākas nelabiekārtotas atpūtas vietas. Nereti to tuvumā izveidojušās neaizvāktu atkritumu kaudzes. Ugunskuru kurināšanas vajadzībām atpūtas vietu tuvumā tik aizvākti kritušie un nokaltušie koki, lauzti koku zari.
Apraksts: Labiekārtot lieguma teritorijā un tam piegulošajos Daugavas krastos esošās publiski pieejamās atpūtas un ugunskura vietas. Atpūtas vietās vēlams nodrošināt sekojošu labiekārtojumu:
- ierīkota ugunskura vieta ar ietaisi katlu novietošanai virs uguns;
- sausā tualete ar izsmeļamo bedri;
- soliņš.
Atkritumu urnu pie atpūtas vietas ierīkot tikai tad, ja iespējams nodrošināt regulāru atkritumu urnu izvešanu. Ja regulāra atkritumu urnu izvešana nav iespējama, atkritumu urnu izvietot esošajās vai jaunizveidotajās autostāvvietās (4.3., 4.4. pasākums).
Atpūtas vietas uzturēšanai nepieciešams veikt šādas darbības:
- regulāri sakopt teritoriju un iztīrīt tualeti;
- lai nepieļautu sauso un koku un zaru aizvākšanu, regulāri piegādāt malku;
- izpļaut zāli (vismaz 2-3 reizes gadā).
Par labiekārtotu apmetņu izmantošanu zemes īpašniekam ir tiesības noteikt samaksu.
Prioritāte: II
Izpildes termiņš: 2012
Potenciālais izpildītājs: Zemes īpašnieki vai lietotāji, atsevišķu atpūtas vietu labiekārtošanu organizē pašvaldības
Potenciālās izmaksas:
Atpūtas vietas labiekārtošanas izmaksas:
- ugunskura vietas ierīkošana: ~ Ls 50-70
- sausās tualetes uzstādīšana ~ Ls 100
- soliņu uzstādīšana ~ Ls 50-100 Atpūtas vietas uzturēšanas izmaksas:
- teritorijas sakopšana ~ Ls 50 sezonā
- atkritumu izvešana ~ Ls 30-40 sezonā
- tualetes tīrīšana ~ Ls 200 sezonā
- teritorijas izpļaušana, malkas piegāde ~ Ls 30-50 sezonā
Potenciālie finanšu avoti: ERAF, LVAF, DAP, zemju īpašnieku, pašvaldību u.c. līdzekļi
Izpildes indikatori: Labiekārtots un uzturētas Daugavas krastos esošās atpūtas vietas. Atpūtas vietas nav piemēslotas. To tuvumā netiek lauzti koku zari un aizvāktas kritalas.
Mērķa izpildes rādītāji: Novērsta tūrisma negatīvā ietekme uz aizsargājamiem jūtīgiem biotopiem un sugām. Tūrisma infrastruktūra sakārtota, radot priekšnosacījumus ilgtspējīgai tūrisma attīstībai dabas lieguma teritorijā.
4.6. Izvietot putnu un dabas novērošanas torņus
Mērķis: 4B
Pamatojums: Lai nākotnē lieguma apmeklētājiem varētu piedāvāt putnu varētu piedāvāt putnu vērošanas iespējas, uz lieguma Garās salas un Daugavas krastā pieļaujama skatu torņa būvniecība.
Apraksts: Uz lieguma Garās salas un Daugavas krastā pieļaujama putnu un dabas novērošanas torņu būve. Optimālie torņa parametri - 8 līdz 10m augsts koka tornis, kurā vienlaicīgi var uzturēties 10 līdz 15 cilvēki. Torni vēlams veidot ar četrslīpju jumta konstrukciju un divām skatu platformām (~3 un ~5m augstumā). Torņa skiču piemēri pieejami Latvijas Dabas fondā. Reizē ar torņu izbūvi veidot atbilstošu infrastruktūru.
Ja skatu tornis tiek būvēts uz Garās salas (skat. 4.1. pielikuma karti), pie tā jāizvieto dabas lieguma (3.3. pasākums) un sezonas lieguma zonas (3.4. pasākums) informācijas stendi. Papildus jāierīko kuģu pietauvošanas iespējas un laipas nokļūšanai no kuģa līdz salai (4.7. pasākums). Ja skatu tornis tiek būvēts pie šosejas (4.1. pielikuma karte) pie tā jāizbūvē autostāvvieta ar 4.3. pasākumā noteikto minimālo infrastruktūru (atkritumu urna, tualete, informatīvais stends). Jānodrošina regulāra teritorijas sakopšana, atkritumu urnu izvešana un tualešu sakopšana.
Ja tornis tiek būvēts Daugavas krastā (4.1. pielikuma karte), pie tā uzstādīt informatīvos stendus. Autostāvvietu ar atkritumu urnu un tualeti izbūvēt pie šosejas. No autostāvvietas līdz tornim uzlabot ceļu, pa kuru pārvietoties kājām. Jānodrošina regulāra teritorijas sakopšana, atkritumu urnu izvešana un tualešu sakopšana.
Torņa būves tehnisko projektu saskaņot ar Lielrīgas RVP. Precīzo torņa būves vietu saskaņot ar ornitoloģijas ekspertu.
Prioritāte: III
Izpildes termiņš: 2012
Potenciālais izpildītājs: Vietējie uzņēmēji
Potenciālās izmaksas: Ls 6000 – 8000 par viena torņa izbūvi. Pēc torņa izbūves paredzēt regulāru finansējumu tā uzturēšanai.
Potenciālie finanšu avoti: ERAF, LVAF, vietējo uzņēmēju līdzekļi, u.c.
Izpildes indikatori: Liegumā vai tam piegulošajās platībās izbūvēti putnu novērošanas torņi
Mērķa izpildes rādītāji: Daudzveidots dabas tūrisma piedāvājums, radot priekšnosacījumus ilgtspējīgai tūrisma attīstībai.
4.7. Izveidot laivu pietauvošanas vietas
Mērķis: 4B
Apraksts: Lieguma ziemeļos pie Kaibalas dzirnavām iespējams ierīkot kuģu pietauvošanas vietas un laipas nokļūšanai no kuģa līdz krastam. Pēc skatu torņa izbūves uz lieguma Garās salas (4.6.pasākums), pietauvošanās vietas un laipas ierīkojamas arī pie tās. Piestātnes tehniskais projekts jāsaskaņo ar ornitologu, botāniķi un Lielrīgas RVP.
Prioritāte: III
Potenciālais izpildītājs: Vietējie uzņēmēji
Potenciālās izmaksas: Pasākuma izmaksas aprēķināmas sagatavojot konkrētās piestātnes izbūves projektu. Pēc piestātnes izbūves paredzēt regulāru finansējumu tā uzturēšanai.
Potenciālie finanšu avoti: ERAF, LVAF, vietējo uzņēmēju līdzekļi, u.c.
4.8. Uz Lielās salas ierīkot tematisku dabas taku
Mērķis: 3B
Apraksts: Uz lieguma Lielās salas iespējams ierīkot dabas taku. Dabas taku veidot esošās makšķernieku takas vietā. Taku veidojot apiet lielās raganzālītes atradni. Takai jābūt marķētai. Takas platums nedrīkst
pārsniegt 1,5 m. Lai neizmīdītu zemsedzi, slapjākajās vietās jāierīko laipas. Takas maršruts un labiekārtojuma elementi jāsaskaņo ar botāniķi/biotopu ekspertu un Lielrīgas RVP. Takas sākumā un beigās labiekārtot esošo atpūtas vietu (4.6.pasākums). Pēc takas ierīkošanas jānodrošina regulāra takas apsaimniekošana (takas uzturēšana kārtībā, informācijas sniegšana apmeklētājiem un, ja iespējams, arī gida pakalpojumi). Par labiekārtotas takas izmantošanu zemes īpašniekam ir tiesības prasīt samaksu.
Prioritāte: III
Potenciālais izpildītājs: Zemes lietotājs
Potenciālās izmaksas: Pasākuma izmaksas nosakāmas sagatavojot paskuma īstenošanas projektu. Pēc pasākuma realizēšanas paredzēt regulāru finansējumu dabas takas uzturēšanai.
Potenciālie finanšu avoti: ERAF, LVAF, privāti līdzekļi u.c.
Izpildes indikatori: Uz lieguma lielās salas izveidota dabas taka atbilstoša pasākuma aprakstā minētajiem nosacījumiem.
4.9. Ierīkot publiski pieejamas takas piekļūšanai pie Daugavas
Mērķis: 4B
Apraksts: Ierīkot publiski pieejamas kājāmgājēju takas piekļūšanai pie Daugavas. Nodrošināt brīvu pārvietošanos pa Daugavas tauvas joslu.
Prioritāte: II
Izpildes termiņš: 2012
Potenciālais izpildītājs: zemes īpašnieki un lietotāji
Izpildes indikatori: Daugavas krasti ir brīvi pieejami.
4.10. Veikt tūrisma un atpūtnieku ietekmes monitoringu
Mērķis: 4C
Pamatojums: Lai noteiktu, cik intensīvi teritorija tiek izmantota tūrismam un kā tas ietekmē teritorijas dabas vērtības, nepieciešams veikt regulāru tūristu plūsmas uzskaiti. Šādi dati ļautu spriest vai teritorijas tūrisma infrastruktūra ir pietiekama, kā arī vai nepieciešams noteikt apmeklētāju plūsmas regulējošus pasākumus.
Apraksts: Veikt uzskaiti un apkopot informāciju par apmeklētāju plūsmu, lieguma un lieguma tūrisma infrastruktūras objektu izmantošanas intensitāti. Balstoties uz iegūto informāciju, novērtēt rekreatīvās slodzes ietekmi uz teritorijas dabas vērtībām, sagatavot ieteikumus tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai un, nepieciešamības gadījumā, rekomendācijas apmeklētāju skaita ierobežošanai.
Prioritāte: III
Izpildes termiņš: reizi 5 gados
Potenciālais izpildītājs: Ogres rajona TIC iesaistot apkārtējās skolas projektu nedēļas ietvaros u.tml. Potenciālās izmaksas: Pasākuma izmaksas nosakāmas sagatavojot monitoringa veikšanas projektu Potenciālie finanšu avoti: LVAF, DAP u.c.
Izpildes indikatori: Tūrisma slodze lieguma teritorijā ir novērtēta.
Mērķa izpildes rādītāji: Iegūta nepieciešamā informācija, lai novērtētu lieguma apmeklētāju ietekmi uz lieguma dabas vērtībām.
V NODROŠINĀT LABU DAUGAVAS ŪDENS EKOLOĢISKO KVALITĀTI
5.1. Atjaunot Vidusdaugavas baseina apsaimniekošanas plān un uzsākt tā ieviešanu
Mērķis: 5A
Pamatojums: Lai nodrošinātu labu ūdens kvalitāti ūdens lieguma biotopu un sugu pastāvēšanai, nepieciešams atjaunot un ieviest Vidusdaugavas baseina apsaimniekošanas plānu.
Apraksts: Realizēt Vidusdaugavas baseina apsaimniekošanas plānā noteiktos pasākumus Daugavas ūdens kvalitātes mērķu sasniegšanai
Prioritāte: II
Potenciālais izpildītājs: Daugavas baseina apsaimniekošanas pārvalde, vietējās pašvaldības, uzņēmēji u.c.
Potenciālie finanšu avoti: ERAF, CF un citi ES fondi, valsts budžets.
Izpildes indikatori: Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns atjaunots un uzsākta tā ieviešana
Mērķa izpildes rādītāji: Nodrošināta laba Daugavas ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte
5.2. Veikt Dzelmju notekūdeņu attīrīšanas sistēmas izbūvi
Mērķis: 5B
Apraksts: Veikt Dzelmju notekūdeņu attīrīšanas sistēmas izbūvi
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: 2012 Potenciālais izpildītājs: Pašvaldība Potenciālās izmaksas:
Potenciālie finanšu avoti:
Izpildes indikatori: Veikta Dzelmju notekūdeņu attīrīšanas sistēmas izbūve un uzsākta tās darbība
Mērķa izpildes rādītāji: Uzlabota Daugavas ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte
5.3. Likvidēt teritorijas piesārņojumu ar sadzīves atkritumiem
Mērķis: 5C
Pamatojums: Vides piesārņojumam ar sadzīves atkritumiem ir emocionāli un estētiski nelabvēlīga ietekme uz cilvēkiem, kā arī tieša negatīva ietekme uz virszemes un gruntsūdeņiem, kas, savukārt, ietekmē Daugavas ūdens kvalitāti.
Apraksts: Lielākais piesārņojums ar sadzīves atkritumiem liegumam piegulošajos Daugavas krastos konstatēts pie Dzelmēm. Mazākā apjomā piesārņojums konstatēts pie autostāvvietas uz valsts nozīmes autoceļa A6. Neliela apjoma atkritumu kaudzes sastopamas arī citviet lieguma teritorijā pie atpūtas un ugunskura vietām.
Lai organizētu atkritumu izvešanu vēlams iesaistīt firmas, kuras pašvaldību teritorijā nodarbojas ar atkritumu savākšanu. Atkritumu savākšanu iespējams organizēt sabiedriskās talkas veidā. Turpmāk nepieciešams novērst atkritumu uzkrāšanos uzstādot atkritumu konteinerus pie autostāvvietām (4.2., 4.3. pasākums).
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: 2008.
Potenciālais izpildītājs: Zemes īpašnieki vai lietotāji, pašvaldības, a/s “Latvijas valsts ceļi”
Potenciālās izmaksas:
Potenciālie finanšu avoti: Privātie, pašvaldību, a/s “Latvijas valsts ceļi” līdzekļi
Izpildes indikatori: Daugavas krasti nav piesārņoti ar sadzīves atkritumiem
Mērķa izpildes rādītāji: Novērsts Daugavas krasu vides un vizuālais piesārņojums
5.4. Saglabāta Daugavai piegulošo pļavu un mežu josla
Mērķis: 5D
Pamatojums: Dabiskie Daugavas krasu biotopi – pļavas un meži aiztur un samazina upē ieplūstošo augiem pieejamo barības vielu (biogēnu) daudzumu un tā sekmē Daugavas ūdens kvalitātes saglabāšanos. Pļavas un meži Daugavas krastos ir ļoti nozīmīgi teritorijas ainavas elementi, kas palielina lieguma rekreatīvo vērtību un palielina ielejas iedzīvotāju dzīves vietas kvalitāti.
Apraksts: Saglabāt Daugavas piekrastes un nogāžu mežus un dabiskās pļavas. Īpaši saudzējami ir meži uz stāvām Daugavas kreisā krasta un gravu nogāzēm un bioloģiski vērtīgie zālāji.
Minēto mežu saglabāšanu nodrošina aizsargjoslu likumā noteiktie virszemes ūdens objektu aizsargjoslu izmantošanas ierobežojumi - 50m platā joslā gar krastu (no nogāzes augšējās krants) neveikt kailcirtes, 10m platā joslā – neveikt galveno cirti un meža zemju transformāciju. Pašvaldību teritoriju plānojumos piekrastes un nogāžu, gravu mežus noteikt kā neapbūvējamas mežsaimniecības zemes. Šajos mežos vēlams veikt dabisko mežu biotopu inventarizāciju.
Piekrastes pļavu aizsardzība nodrošināma, pašvaldību teritorijas plānos iekļaujot tās kā nebūvējamas lauksaimniecības zemes. Jau šobrīd to saglabāšanu sekmē pieejamie LAP Agrovides pasākuma Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos maksājumi.
Prioritāte: I
Izpildes termiņš: visu laiku
Potenciālais izpildītājs: zemju īpašnieki (ievērojot aizsargjoslu likumā noteiktās prasības un netransformējot, neuzarot bioloģiski vērtīgos zālājus), pašvaldības (iekļaujot minētās teritorijas pašvaldību teritoriju plānos kā neapbūvējamās zemes)
Potenciālās izmaksas, potenciālie finanšu avoti: -
Izpildes indikatori: Saglabājušās esošās bioloģiski vērtīgo zālāju un mežu platības lieguma pieguļošajā Daugavas ielejas daļā.
4.3. Priekšlikumi teritorijas funkcionālajam zonējumam
Lieguma aizsardzības mērķu sasniegšana iespējama teritorijas aizsardzību organizējot sekojošu zonu ietveros:
Sezonas lieguma - putniem nozīmīgajās slīkšņās pie Dauguļiem un Daugaviešiem (skat. karti
4.1. pielikumā)
Dabas lieguma zona - pārējā lieguma teritorijā
Sezonas lieguma zona izveidojama, lai nodrošinātu migrējošiem un ligzdojošiem ūdensputniem piemērotus atpūtas un ligzdošanas apstākļus. Tajā ietvertas plašākās Ķeguma ūdenskrātuves seklūdens daļas, kuras pieder valstij publisko ūdeņu statusā.
V Plāna ieviešana un atjaunošana
5.1. Plāna ieviešanas praktiskie aspekti
Saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 25. pantu, lieguma pārvaldi veic pašvaldības. Potenciālie apsaimniekošanas pasākumu veicēji norādīti plāna 4.2. apakšnodaļā.
5.2. Plāna atjaunošana
Dabas aizsardzības plāns izstrādāts laika periodam no 2008. līdz 2018. gadam, t.i., pēc desmit gadiem plānu nepieciešams atjaunot. Atjaunošanas laikā izvērtēt veikto apsaimniekošanas pasākuma efektivitāti un papildus pasākumu nepieciešamību.
Nepieciešamības gadījumā, balstoties uz lieguma apsaimniekošanas pasākumu, tūrisma ietekmes vai sugu stāvokļa monitoringa rezultātiem, dabas aizsardzības plānu var papildināt vai mainīt tā darbības laikā. Lai mainītu dabas aizsardzības plānā paredzētos apsaimniekošanas pasākumus, izveidot darba grupu, pieaicinot dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupā iesaistīto organizāciju pārstāvjus un ekspertus, kas sniegtu atzinumus par nepieciešamajām izmaiņām.
5.3. Nepieciešamie grozījumi teritorijas plānojumos
Pašvaldību teritoriju attīstības plānos jānorāda lieguma zonējums un teritorijas izmantošanas ierobežojumi.
5.4. Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts
ĪADT vispārējo aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumu prasības aprakstītas, izmantojot melnu fontu, individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu prasības – zilu. ĪADT vispārējo aizsardzības un izmantošanas noteikumu prasības, kuras nav teritorijai saistošas, ir pārsvītrotas. Lieguma individuālo aizsardzības noteikumu projekts šādā formā sagatavots, lai atvieglotu Vides Ministrijas darbu, sagatavojot noteikumus atbilstoši Valsts kancelejas prasībām, līdz ar to, sekmētu to ātrāku apstiprināšanu ministru kabinetā.
1. Noteikumi nosaka
I. Vispārīgie jautājumi
1.1. dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” individuālo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – aizsargājamās teritorijas) vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tajā skaitā dabas liegumā pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus
1.2. dabas lieguma funkcionālo zonējumu
1.3. aizsargājamās teritorijās, kā arī aizsargājamo teritoriju dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.
2. Noteikumi attiecas uz tām aizsargājamām teritorijām, kurām nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. Aizsargājamās teritorijās Dabas liegumā ir spēkā arī citos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības. Noteikumi neattiecas uz dabas pieminekļiem. Dabas liegumā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
3. Lieguma platība ir 576 ha. Lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā, zonu robežas – šo noteikumu 2. pielikumā.
4. 3. Aizsargājamās teritorijas dabā Dabas lieguma robežas apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm, kuru paraugs un lietošanas kārtība noteikti šo noteikumu 3.pielikumā.
5. Lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību, atbilstoši to izplatībai dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
5.1. Dabas lieguma zona
5.2. Sezonas lieguma
Vispārējie ierobežojumi dabas lieguma teritorijā
6. 4. Aizsargājamās teritorijās Dabas liegumā aizliegts:
6.1. 4.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;
4.3. bez aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, bez reģionālās vides pārvaldes valstiskas atļaujas: (uz 7. punktu)
4.3.1.veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņu maiņu; (uz 7.1.punktu)
4.3.2. veikt arheoloģiskās izpētes darbus
4.3.3. izsniegt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci) (uz 7.2. punktu)
6.2. 16.2. laikā no ledus iziešanas līdz 1. maijam pārvietoties pa ūdenstecēm un ūdenstilpēm ar jebkādiem motorizētajiem ūdens transporta līdzekļiem ar ieslēgtu motoru kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;
6.3. 16.3. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;
6.4. 16.4. pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru;
6.5. 16.5. veikt zemes transformāciju, izņemot zemes transformāciju:
6.5.1. 16.5.2. šo noteikumu 16.28.2.apakšpunktā minēto darbību veikšanai ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju renovāciju vai rekonstrukciju, ja ir saņemta aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja;
6.5.2. 16.5.3. īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, ja ir saņemta aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja;
6.5.3. Izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošanai dabas aizsardzības plānā /šo noteikumu 1. pielikumā/ norādītajās vietās, ja ir saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja;
16.51. veikt jebkādu saimniecisko darbības, kuru rezultātā tiek mainīta esošā ūdenstilpes un ūdens teces krasta līnija, izņemot (uz 7.3. punktu)
16.6. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas 16.7. nosusināt purvus;
6.6. 16.8. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, reģionālās vides pārvaldes un par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgās institūcijas rakstiska atļauja;
6.7. 16.9. cirst kokus galvenajā un rekonstruktīvajā cirtē;
6.8. 16.10. cirst kokus kopšanas cirtē, izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus saskaņā ar šo noteikumu 16.29. apakšpunktu un citiem normatīvajiem aktiem, ja valdaudzes vecums pārsniedz:
6.8.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;
6.8.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;
6.8.3. apšu audzēm - 30 gadus;
6.9. 16.11. no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;
6.10. 16.12. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrolīniju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;
6.11. 16.13. mežaudzēs cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamo koku novākšanu;
6.12. 16.14. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;
6.13. 16.15. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītajām vietām
6.14. 16.16. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām
6.15. 16.17. rīkot auto sacensības, moto sacensības, ūdens motosporta un ūdens slēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, izņemot ūdens moto sporta un ūdens slēpošanas sacensības laikā no 1.jūlija līdz ledus izkušanai Daugavas dziļūdens zonā, kura noradīta šo noteikumu 1. pielikumā un, ja ir saņemta rakstiska reģionālās vides pārvaldes atļauja.
16.18. ierīkot savvaļas augu, ogu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus
16.19. bojāt zemsedzi vācot savvaļas ogas un sēnes;
6.16. 16.20. uzstādīt vēja ģeneratorus
6.17. 16.21. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības un valsts robežas apsardzību regulējošos aktos noteiktos gadījumus un kārtību
6.18. 16.22. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;
6.19. 16.23. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot augsnes apstrādi medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;
6.20. 16.24. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem;
6.21. 16.25. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām, kā arī šo noteikumu 16.28.4.apakšpunktā minēto darbību veikšanai;
6.22. 16.26. ierīkot jaunas iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;
6.23. 16.27. celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot laivu piestātnes gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja un pozitīvs ornitoloģijas un biotopu eksperta atzinums
16.27.1 veikt esošo hidrotehnisko būvju un meliorācijas sistēmu rekonstrukciju un renovāciju bez aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas; (uz 7.4. punktu)
6.24. 16.27.2 ierīkot jaunus ceļus, kā arī mainīt esošo ceļu platumu un novietojumu;
7. 16.28. bez aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas:
7.1. 4.3.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;
7.2. 4.3.2. izsniegt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci).
7.3. 16.51. veikt jebkādu saimniecisko darbības, kuru rezultātā tiek mainīta esošā ūdenstilpes un ūdens teces krasta līnija
7.4. 16.27.1 veikt esošo hidrotehnisko būvju un meliorācijas sistēmu rekonstrukciju un renovāciju bez aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas;
7.5. 16.28.1. organizēt brīvā dabā sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;
7.6. 16.28.2. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;
7.7. 16.28.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus; 16.28.4. atjaunot mežu stādot vai sējot un ieaudzēt mežu;
7.8. 16.28.5. mainīt zemes lietošanas veidu;
7.9. 16.28.6. vākt dabas materiālus kolekcijām;
7.10. 16.28.7. veikt zinātniskos pētījumus;
7.11. 16.28.8. ierīkot jaunas un paplašināt esošās ūdenstransporta līdzekļu bāzes;
7.12. 16.29. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas un meža biotopa eksperta pozitīva atzinuma, izņemot koku ciršanu aizsargājamās teritorijās, kurām ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.
17.Būvniecība dabas liegumā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.
8. 5. Ja par vides aizsardzību atbildīgā valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši tās kompetencei pieņem pārvaldes lēmumu, ka kādai darbībai ir vai var būt būtiska negatīva ietekme uz aizsargājamo dabas teritoriju, tās ekosistēmām vai dabas procesiem tajā, vai darbība ir pretrunā ar aizsargājamās teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem, šo darbību veikt aizliegts.
6. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, takām, ūdenstecēm un ūdenstilpēm, kas paredzēti aizsargājamās teritorijas apskatei
7. Jebkāda veida reklāma dabas rezervātos, dabas liegumos, dabas parkos, kā arī nacionālo parku un biosfēras rezervātu dabas lieguma zonās dabā izvietojama pēc saskaņošanas ar aizsargājamās dabas teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi.
9. 8. Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par aizsargājamā teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju drīkst izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
II. Papildus ierobežojumi sezonas liegumu zonā
10. Sezonas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu netraucētu putnu atpūtu, ligzdošanu, barošanos, patvērumu medību laikā, kā arī lai sekmētu ūdenskrātuves zivju resursu saglabāšanu
11. Visā sezonas lieguma zonā aizliegts:
11.1. Pārvietoties ar jebkādiem motorizētiem ūdens transporta līdzekļiem ar ieslēgtu motoru, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus
11.2. Atrasties laikā no ledus iziešanas līdz 30. jūnijam, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus un apsaimniekošanas pasākumu veikšanas vajadzībām
11.3. Sezonas lieguma zonā nr. I aizliegtas ūdensputnu medības
Literatūras saraksts
Xxxxxxxx X. 1995. Lejasdaugavas senleja. - Latvijas daba. Enciklopēdija. 3. sēj. Rīga, Latvijas enciklopēdija, 104.-105.lpp.
Xxxxxxxxx X. 1999. Ķeguma apvidus vēsture. Lielvārde, apgāds Lielvārds. Xxxxxxxxx X. 2004. Ķeguma hidroelektrostacija. Laiki, notikumi un cilvēku likteņi.
Xxxxxxxxxxx X. 2000. Latvijas Sarkanā grāmata. Putni un zīdītāji. 6. sejums. Rīga, LU Bioloģijas institūts
Xxxxxxxxxxx X. 2003. Latvijas Sarkanā grāmata. Vaskulārie augi. 3. sēj. Rīga, LU Bioloģijas institūts BirdLife International 2004. Birds in Europe: population estimates, trends and conservation status.
Cambridge, UK, Bird Life International. (Bird Life Conservation Series No.12).
Xxxxxxxxx X. 1994. Daugavas ieleja. - Latvijas daba. Enciklopēdija. 1. sēj. Rīga, Latvijas enciklopēdija, 217.-218.lpp.
Xx T., Xxxxx X., Xxxxxx X. 2002. Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācija. Metodika. Rīga, Valsts meža dienests.
Xxxxxxx X. 2000. Biotopu rokasgrāmata. ES aizsargājamie biotopi Latvijā. Rīga, Latvijas Dabas fonds. Xxxxxxx X. 2001. Latvijas biotopi. Klasifikators. Rīga, Latvijas Dabas fonds.
Xxxxxxx X. 1995. Klimatiskā rajonēšana. – Latvijas daba. Enciklopēdija. 2. sēj. Rīga, Latvijas enciklopēdija, 245. lpp.
Xxxxxxxx X., Xxxxxxxxx X., Xxxxxxx M 2000. Mežaudžu atslēgas biotopu rokasgrāmata. Rīga, Valsts meža dienests.
LOB 1998. Latvijas lauku putni. Rīga, Latvijas Ornitoloģijas biedrība LOB 1999. Latvijas ūdeņu putni. Rīga, Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Xxxxxxx X. 1994. Daugava. - Latvijas daba. Enciklopēdija. 1. sēj. Rīga, Latvijas enciklopēdija, 214.- 217.lpp.
Xxxxxx X. 1998. Latvijas Sarkanā grāmata. Bezmugurkaulnieki. 4. sējums. Rīga, LU Bioloģijas institūts.
Xxxxxxxx X. 2002. Rokasgrāmata īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādātājiem. Rīga, Latvijas Dabas fonds.
Xxxxxxxxx X., Xxxxxxxxx X. 2000. Burtnieks. – Putniem starptautiski nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga, Latvijas ornitoloģijas biedrība.
Xxxxxxxxx X. 2004. Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga, Latvijas ornitoloģijas biedrība.
Nepublicēti materiāli
BVZ projekts 2005. Projekta “Bioloģiski vērtīgo zālāju inventarizācija Latvijā” datu bāze. Projekta norises laiks 2000.-2005. gads, Latvijas Dabas fonds.
Data Form 2004. NATURA 2000 Standard Data Form. VĢMA datu bāze. Daugavas projekts 2003. Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns.
Latvijas Ligzdojošo putnu atlants 2000 – 2004. Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Rīga.
LRVP 2007. Ūdens resursu lietošanas atļauja Nr. OGR-17-ū-0084 izsniegta 30.03.2007., derīga līdz 29.03.2012.
Pielikumi
DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNA IZSTRĀDES GAITA
1.1. pielikums. Dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības plāna izstrādes informatīvās sanāksmes dalībnieku saraksts un protokols.
1.2. pielikums. Dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības plāna izstrādes 1. uzraudzības grupas sanāksmes dalībnieku saraksts un protokols.
1.3. pielikums. Dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības plāna izstrādes 1. uzraudzības grupas sanāksmes dalībnieku saraksts un protokols.
DABAS LIEGUMA ROBEŽA
2. pielikums. Dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas “ robežas shēma un robežpunktu koordinātas
DABAS LIEGUMA VĒRTĪBAS
3.1. pielikums. Īpaši aizsargājamās sugas un biotopi dabas liegumā „Daugava pie Kaibalas”
3.2. pielikums. Dabas liegumā „Daugava pie Kaibalas” sastopamās zivju sugas.
DABAS LIEGUMA APSAIMNIEKOŠANAS PASĀKUMI
4.1. pielikums. Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” apsaimniekošanas pasākumi
1.1. pielikums.
Informatīvā sanāksme par Dabas lieguma Daugava pie Kaibalas dabas aizsardzības plāna
uzsākšanu
Lielvārdes novada dome, 2007. gada 28. xxxxx Xxxxxxxxxx saraksts
Nr.p.k. | Vārds, Uzvārds | Organizācija |
1. | Xxxxx Xxxxxxxxx | Latvijas Dabas fonds |
2. | Xxxxxx Xxxxxx | Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs |
3. | Xxxxxx Xxxxxx | Birzgales pagasta padomes priekšsēdētājs |
4. | Xxxxxx Xxxxxxx | Jūrmalas pagasta padoms priekšsēdētājs |
5. | Xxxxxx Xxxx | VVD Lielrīgas RVP vecākais inspektors |
6. | Xxxxxx Xxxxxx | PA Ores rajona TIC direktore, projektu vadītāja |
Sanāksmes protokols
Sanāksmes sākas plkst. 10:00 Sanāksme beidzas plkst. 11.30 Sanāksmi vada Xxxxxx Xxxxxx Protokolē Xxxxx Xxxxxxxxx
X. Xxxxxx atklāj sanāksmi, sniedzot ieskatu par projekta uzsākšanas iemesliem, projekta organizētājiem, izstrādātājiem un finansētājiem.
X. Xxxxxxxxx īsi iepazīstina ar lieguma izveides vēsturi, un šobrīd apzināmajām lieguma dabas vērtībām, plānoto projekta gaitu un kalendāro grafiku, nepieciešamajiem pētījumiem un ekspertiem, kuri tiks iesaistīti plāna izstrādē. Īsi iepazīstina ar plāna izstrādes uzraudzības grupas izveides mērķiem un uzdevumiem. Informē, ka mēneša laikā dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis ar klātesošiem sazināsies, lai tos aicinātu plāna uzraudzības grupu sanāksmēs piedalīties.
I. Balodis uzsver nepieciešamību apzināt privātos zemes īpašniekus, kuru zeme robežojas ar lieguma teritoriju un plāna izstrādē ņemt vērā viņu teritorijas izmantošanas intereses.
X. Xxxxxxxxx piekrīt, ka plāna izstrādes gaitā robežgabalu īpašniekus plānots apzināt un viņu intereses iespēju robežās ņemt vērā.
Tālākā sanāksmes laikā tiek apspriesta lieguma izveides vēsture, precizēta atsevišķu zemes gabalu piederība, apspriestas motorizēto ūdens transporta līdzekļu izmantošanas problēmas.
Sanāksmes noslēgumā tiek nolemts, ka nākamā tikšanās reize varētu notikt augustā, kad būs daļēji pabeigta lieguma izpēte un iezīmējušies nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi.
Sēdes vaītājs X.Xxxxxx
Protokolētājs X. Xxxxxxxxx
1.2. pielikums.
Dabas lieguma Daugava pie Kaibalas dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības
grupas 1. sanāksme
Lielvārdes novada dome, 2007. gada 5. septembris Dalībnieku saraksts
Nr.p.k . | Vārds, Uzvārds | Organizācija | Kontaktinformācija |
1. | Xxxxxx Xxxxx | Xxxxx-Ogres VM Ogres mežn. Jumpravas apgaitas mežsargs | 26325675 |
2. | Xxxxx Xxxxx | Lielvārdes novada būvvalde, arhitekte | 26335180, 5053733 |
3. | Xxxxx Xxxxx | Xxxxxxxxx mežniecība | 27891350; 5034289 |
4. | Xxxxx Xxxxxxxx | Birzgales mežniecība | 27891359; 5034289 |
5. | Xxxx Xxxxxxx | LATVENERGO | 26544115 |
6. | Xxxxxx Xxxxxxx | VVD Lielrīgas RVP | 29327222 |
7. | Xxxxx Xxxxxxxx | Lielvārdes novada domes izpilddirektors | 28631826 |
8. | Xxxxxx Xxxxxxx | Lielvārdes novada domes tautsaimniecības kom. pr. | 29180320 |
9. | Xxxxxxx Xxxxxxxxx | “Vasaras” īpašnieks | 26340348 |
10. | Xxxxxx Xxxxxx | PA Ores rajona TIC direktore, projektu vadītāja | |
11. | Xxxx Xxxxxx | Lielvārdes novada domes ekonomiste, proj. koord. | 65053748 |
12. | Xxxxx Xxxxxx | Lielrīgas RLP | 29296400; 5035867 |
13. | Xxxxxx Xxxxxxxx | Dabas aizsardzības pārvalde | 26786191 |
14. | Xxxxx Xxxxxx | Latvijas Dabas fonds | 26102617 |
15. | Xxxxx Xxxxxxxxx | Latvijas Dabas fonds | 67830995 |
16. | Xxxxxx Xxxxxx | Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs | |
17. | Xxxxxx Xxxxxx | Latvijas ornitoloģijas biedrība |
Sanāksmes protokols
Sanāksmes sākas plkst. 10:00 Sanāksme beidzas plkst. 11.30 Sanāksmi vada Xxxxxx Xxxxxx Protokolē Xxxxx Xxxxxxxxx
X.Xxxxxxxx atklāj sanāksmi un dod vardu plāna izstrādātājiem.
X.Xxxxxxxxx informē par plānoto sanāksmes darba kārtību, iepazīstināja ar plāna izstrādē un aicina klātesošos ekspertus informēt par galvenajām lieguma dabas vērtībām un tās ietekmējošiem faktoriem.
X.Xxxxxx iepazīstina ar teritorijas apsekošanas laikā konstatētajām augu sugām un biotopiem.
X.Xxxxxx iepazīstina ar galvenajām teritorijas ornitoloģiskajām vērtībām un tās ietekmējošajiem faktoriem.
X.Xxxxxxxxx iepazīstina ar teritorijā konstatētajām retajām bezmugurkaulnieku un aizsargājamām zivju sugām.
X.Xxxxxxxxx iepazīstina ar potenciālajiem apsaimniekošanas pasākumiem. X.Xxxxxx: Par cik plānots sašaurināt Daugavas kuģu ceļu?
X.Xxxxxxxxx: Kuģot pēc putnu pavasara migrācijas beigām būs atļauts pa galveno Daugavas gultni, kura lieguma teritorijā labi izdalās. Pēc konsultācijas ar zivju inspektoriem, iespējams, kuģu ceļu varētu nodefinēt konkrētāk, teiksim, konkrētā attālumā no krasta.
X.Xxxxxx: Lai normu varētu iestrādāt pašvaldību noteikumos un tā reāli darbotos, kuģu ceļš, kura izmantošanai netiktu uzlikti nekādi ierobežojumi, jānodefinē iespējami precīzāk.
X.Xxxxxxxxx: Ideālā gadījumā kuģu ceļu varētu norobežot ar bojām
X. Xxxxxxx: Bojas ielikt visā lieguma garumā būs ļoti dārgi un sarežģīti, tā kā posms garš un bojas katru rudeni no upes ir jāņem ārā un katru pavasari tās jāliek atpakaļ.
X.Xxxxxx: Kuģu ceļa iezīmēšanas pasākums jāatstāj. Ja līdzekļi atrastos, kuģu ceļu iezīmēt būtu ļoti labi.
Vaicā, līdz kuram datumam plānots kuģošanu pa Daugavu aizliegt?
X.Xxxxxxxxx: No ledus iziešanas līdz 1. maijam
Pēc diskusijas par iespējamiem cilvēku klātbūtnes ierobežojumiem ornitoloģiski nozīmīgākajās seklūdens teritorijās, X.Xxxxxx, izsaka piezīmi, ka ierobežot cilvēku klātbūtni seklūdens zonās līdz 1. jūlijam ir pārspīlēti, ja reiz galvenais ūdensputnu ligzdošanu traucējošais faktors ir ūdens līmeņa svārstības.
A. Lasis iebilst pret plānoto ūdensputnu medību aizliegumu. Informē, ka agrāk medīja daudz, pēdējos gados medību intensitāte ir būtiski samazinājusies, tomēr uz pīļu medību sākumu daudz cilvēku brauc atpūsties un medīt. Medī galvenokārt līcī gar salām. Izsaka viedokli, ka lielāko ūdensputnu traucējumu rada ūdens līmeņa svārstības un makšķernieki, nevis mednieki. Informē, ka liegumā novērotais zivju ērglis visdrīzāk ligzdo Taurkanē vai Birzgalē. Bieži barojas privātajos dīķos.
X.Xxxxxx: Medības Dauguļu līcī aizliedzamas, lai medību laikā putniem nodrošinātu patvēruma vietu. Atgādina, ka medības plānots aizliegts tikai vienā, salīdzinoši nelielā lieguma daļā. Pārējā lieguma teritorijā medību ierobežojumi nav plānoti.
X.Xxxxx: Ja medības aizliegtas tikai līcī, tad līcis jānorobežo ar bojām, lai atbraucēji zina, kur var un kur nevar medīt.
X.Xxxxxx: Ja teritoriju var norobežot, tad medību aizliegums ir atbalstāms.
A. Lasis – Varbūt var ierobežot medību laikus? Noteikt konkrētas medību dienas u.tml.?
X.Xxxxxxxxx – Medību jautājums acīmredzot būs vēl jāpārrunā ar visām iesaistītajām pusēm un lēmuma pieņemšana jāatstāj uz vēlāku laiku.
X.Xxxxxxxxx vaicā par mākslīgo ligzdu izvietošanas iespējām, vai starp teritorijas apsaimniekotājiem un izmantotājiem ir kāds, kurš to varētu uzņemties.
X.Xxxxx: Ja medniekiem atļautu medīt, iespējams, ligzdu izvietošanu varētu uzņemties viņi, taču, ja tiem medīt neļaus, ligzdas likt tiem nebūs nekādas intereses.
Pēc diskusijas par iespējamajiem ūdens līmeņa svārstību pakāpes ierobežojumiem X. Xxxxxxx informē, ka ūdens līmeņa svārstības ir neizbēgamas. Lai spēkstacijas varētu darboties un ražot elektrību, ūdens uzkrājumi ūdenskrātuvēs ir jāveido, savādāk elektrību ražot varētu tikai dažas dienas gadā – maksimālo plūdu vai palu laikā. Pašreiz spēkstacijas strādā atbilstoši ūdens resursu iegūšanas atļaujas nosacījumiem, ievērojot līmeņu svārstību ierobežojumus zivju nārsta laikā. Ja VVD noteiks stingrākus ūdens līmeņa svārstību ierobežojumus, Latvenergo to, protams, ievēros, taču gaidāmā elektroenerģijas deficīta apstākļos, maz ticams, ka elektroenerģijas ražošanas samazinājums bez pretestības varētu tik pieļauts.
X.Xxxxxx: Lielvārdes ostai ir vēlme celt skatu torni uz lieguma salas. Vai to būs iespējams realizēt?
Strazdiņa: Xxxxxxx uz kādu no Daugavas salas celt torni ir izskatīta un par vispiemētāko ir atzīta „Garā sala” pie labā krasta slīkšņām.
E. Dzenis piekrīt, ka tā varētu būt laba vieta putnu vērošanai gan no pārskatāmības viedokļa, gan no traucējuma viedokļa.
X.Xxxxxx: Vai skatu torni un dabas taku būs iespējams izveidot uz „Lielās salas”?
X.Xxxxxx: Uz Lielās skatu torni būvēt no putnu vērošanas viedokļa nav jēgas. Galvenās putnu ligzdošanas un atpūtas vietas no tā nav pārredzamas. Laba vieta putnu vērošanas skatu tornim ir krastā pie labā krasta slīkšņām. Jau šobrīd slīkšņu rajons no tā labi pārskatāms.
X.Xxxxxx: Ilgtspējīgu dabas taku, apejot lielās raganzālītes atradni, uz lielās salas var veidot.
X.Xxxxxxxxx vaicā vai plānā nepieciešams norādīt liegumā un tā tuvumā konstatētās ugunskura vietas.
X.Xxxxxx: Tā kā viens no plāna izstrādes mērķiem bija sakārtot lieguma un tam piegulošo platību infrastruktūru, esošās atpūtas vietas plānā būtu jānorāda. Papildus nepieciešams norādīt vietas, kur atpūtas vietu ierīkošana nav vēlama, kā arī norādīt jaunu atpūtas vietu ierīkošanas nosacījumus.
X.Xxxxxxxxx izsaka problēmu, ka lieguma teritorijā trūkst publiski brīvi pieejamu taku piekļūšanai pie Daugavas. Vaicā, vai pašvaldībām nav iespējams ko darīt, lai sekmētu šādu taku izveidi.
X.Xxxxxx – Lielvārde pašlaik cīnās ar tieši pretēju problēmu – kā cīnīties pret ūdens motocikliem, kuri Daugavā tiek ielaisti no vietām, kur Daugavai iespējams piekļūt pa publiski pieejamiem ceļiem un, kuri neievēro
pašvaldības pieņemtos noteikumus par ūdenskrātuves izmantošanu, līdz ar to, jaunu publiski pieejamu ceļu noteikšanā pašvaldība nav ieinteresēta.
X.Xxxxxxxxx – Pasākumā domātas kājāmgājēju takas, nevis braucami ceļi
X.Xxxxxx – Tā kā visa lieguma teritorijai piegulošā zeme pieder privātīpašniekiem, tad pašvaldībai mazas iespējas šai lietā ko darīt.
X.Xxxxxx vaicā kas un kad izstrādās lieguma individuālos izmantošanas noteikumus?
X.Xxxxxxxxx: Noteikumu projekts tiks izstrādāts plāna izstrādes laikā. Pēc plāna apstiprināšanas tas tiks nodots Vides Ministrijai, kura noteikumu projektu sagatavos atbilstoši valsts kancelejas prasībām un iesniegs apstiprināšanai ministru kabinetā.
X.Xxxxxx: Vai ministrija noteikumu projektā ko mainīs?
X.Xxxxxxxxx: Parasti ministrijas veiktie labojumi nav lieli un, tie tiek veikti konsultējoties ar projekta izstrādātājiem. Turklāt, pēc ministrijas ieviestajām korekcijām, pirms noteikumu iesniegšanas ministru kabinetā, noteikumi tiks atrādīti pašvaldībām.
X.Xxxxxx: Kad noteikumi tiks pieņemti?
X.Xxxxxxxxx: Grūti pateikt. Ministrija pēdējā laikā noteikumus sagatavo gana ātri. Kad tos izskatīs ministru kabinetā – pašlaik nav iespējams pateikt, taču, domājams, ka nākamā gada beigās tie jau varētu būt stājušies spēkā.
Noslēgumā X. Xxxxxxxxx iepazīstina ar iespējamajiem zonējuma variantiem - dabas lieguma un regulējamā zona vai abas lieguma, regulējamā režīma un sezonas lieguma zona.
Pēc diskusijas tiek nolemts, ka nākamā tikšanās reize varētu būt 9. oktobrī, pēc plāna otrā etapa sagatavošanas un nodošanas Lielvārdes novada domei.
Sanāksmes noslēgumā tiek demonstrēta X.Xxxxx uzņemtā filma „Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas”.
Sēdes vadītājs X.Xxxxxxxx
Protokolētājs X.Xxxxxx
1.3. pielikums.
Dabas lieguma Daugava pie Kaibalas dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas 2. sanāksme
Nr.p.k . | Vārds, Uzvārds | Organizācija | Kontaktinformācija |
1. | Xxxxxx Xxxxxxxx | Dabas aizsardzības pārvalde | |
2. | Xxxxx Xxxxxx | Latvijas Dabas fonds | |
3. | Xxxxxx Xxxxxxx | Jumpravas pagasta pašvaldība | |
4. | Xxxxxx Xxxxxx | Birzgales pagasta pašvaldība | |
5. | Xxxxx Xxxxx | Lielvārdes Dome | |
6. | Xxxx Xxxxxxxxx | VVD Lielrīgas RVP | |
7. | Xxxxxxx Xxxxxxxxx | “Vasaras” īpašnieks | 26340348 |
8. | Xxxxx Xxxxxx | Lielrīgas RLP | |
9. | Xxxxxx Xxxxxx | Ores rajona TIC direktore, projektu vadītāja | |
10. | Xxxxxx Xxxxxx | Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs | |
11. | Xxxxx Xxxxxxxxx | Latvijas Dabas fonds |
Lielvārdes novada dome, 2007. gada 12. oktobris Dalībnieku saraksts
Sanāksmes protokols
Sanāksmes sākas plkst. 10:20 Sanāksme beidzas plkst. 12:00 Sanāksmi vada Xxxxx Xxxxxxxxx Protokolē Xxxxx Xxxxxx
X.Xxxxxxxxx atklāj sanāksmi, iepazīstinot ar projekta laikā paveikto – veikta teritorijas apsekošana, sagatavots teritorijas apraksts un novērtējums. Pašreiz tiek strādāts pie apsaimniekošanas pasākumu un lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādes, tiek turpināta teritorijas ornitoloģisko vērtību izpēte. Informē par turpmāko plāna izstrādes gaitu – pēc sanāksmes laikā izteikto priekšlikumu un iebildumu iestrādes plāna tekstā, tiks sagatavota plāna pirmā redakcija. Novembra sākumā vai vidū tiks organizēta plāna sabiedriskā apspriešana.
Informē, ka klātesošajiem plānu koriģēt būs iespējas šās sanāksmes un sabiedriskās apspriešanas laikā.
Aicina sanāksmes laikā aktīvi iesaistīties apsaimniekošanas pasākumu apspriešanā un koriģēšanā.
X.Xxxxxxx izsaka piebildi, ka lasot plānu nav skaidrs, par kurām vietā ir runa, tā kā Dauguļi, piemēram, ir gan Birzgales, gan Jumpravas pagastā.
Diskusijas laikā tiek noskaidrots, ka īpaši vietvārdi liegumā iekļautajām teritorijām nepastāv un Daugavas labā kasta slīkšņu zonu var saukt par teritoriju pie Dauguļiem un kreisā kasta slīkšanas – par teritoriju pie Daugaviešiem, vienīgi plāna kartēs tekstā izmantotie vietvārdi būtu skaidri jānorāda. Vienojas, liegumā iekļautās Birzgales pagasta salas plānā var dēvēt par Lielo un Mazo salu.
X.Xxxxxxxxx iepazīstina ar plānotajiem apsaimniekošanas pasākumiem. Informē, ka atsevišķi pasākumi vēl nav izstrādāti līdz galam un par atsevišķiem pasākumiem arī plāna izstrādātāju un konsultantu starpā vēl nav panākta vienota nostāja.
X.Xxxxxx vaicā, kad pasākumu precizēšana tiks pabeigta.
X.Xxxxxxxxx: Uz sabiedrisko apspriešanu sagatavotajā plāna pirmajā redakcijā visiem apsaimniekošanas pasākumiem jau jābūt izstrādātiem. Tajos vēl varēs iestrādāt vienīgi uzraudzības grupas un sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktos priekšlikumus un iebildumus, taču plānu izstrādātājiem līdz tam ir jāpanāk vienota nostāja.
X.Xxxxxxx izsaka iebildi par medību ierobežojošo pasākumu, kurā teikts, ka līcī pie Dauguļiem nevarēs medīt un pie teritorijas, kurā noteikti ierobežojumi, jāuzliek informatīvie stendi, kuros norādīt teritorijas ar ierobežojumiem robeža. Kā pasākuma izpildītājs ir norādīti mednieki.
X.Xxxxxxxxx: Stendu izlikšana ir cits pasākums. Pasākuma apraksts tiks precizēts.
2.1.pielikums. Dabas liegumā „Daugava pie Kaibalas” robežas shēma un robežpunktu
koordinātas
Robežpunkts | X koordināta | Y koordināta |
1 | 555624 | 277245 |
2 | 555560 | 277290 |
3 | 555474 | 277339 |
4 | 555391 | 277371 |
5 | 555307 | 277392 |
6 | 555130 | 277485 |
7 | 555036 | 277541 |
8 | 554923 | 277633 |
9 | 554716 | 277858 |
10 | 554601 | 278035 |
11 | 554320 | 277918 |
12 | 554232 | 278142 |
13 | 554130 | 278429 |
14 | 554055 | 278632 |
15 | 554036 | 278684 |
16 | 554017 | 278688 |
17 | 554001 | 278740 |
18 | 553983 | 278776 |
19 | 553999 | 278796 |
20 | 553948 | 278924 |
21 | 553888 | 279067 |
22 | 553924 | 279078 |
23 | 553917 | 279136 |
24 | 553863 | 279211 |
25 | 553855 | 279272 |
26 | 553830 | 279320 |
27 | 553821 | 279347 |
28 | 553807 | 279366 |
29 | 553805 | 279418 |
30 | 553828 | 279511 |
31 | 553778 | 279591 |
32 | 553771 | 279672 |
33 | 553755 | 279714 |
34 | 553703 | 279718 |
35 | 553648 | 279702 |
36 | 553605 | 279695 |
37 | 553554 | 279682 |
38 | 553528 | 279738 |
39 | 553578 | 279737 |
40 | 553656 | 279765 |
41 | 553689 | 279772 |
42 | 553721 | 279783 |
43 | 553744 | 279816 |
44 | 553765 | 279856 |
45 | 553763 | 279931 |
46 | 553778 | 280045 |
47 | 553836 | 280435 |
48 | 553838 | 280494 |
49 | 553850 | 280621 |
50 | 553869 | 280671 |
51 | 553865 | 280775 |
52 | 553873 | 280831 |
53 | 553869 | 280929 |
54 | 553863 | 281173 |
55 | 553882 | 281323 |
56 | 553907 | 281511 |
00 | 000000 | 000000 |
58 | 553940 | 281680 |
59 | 553928 | 281742 |
60 | 553954 | 281754 |
61 | 553971 | 281836 |
62 | 553982 | 281924 |
63 | 553987 | 281978 |
64 | 553988 | 282033 |
65 | 553968 | 282074 |
66 | 553954 | 282112 |
67 | 553972 | 282136 |
68 | 553981 | 282168 |
69 | 553979 | 282207 |
70 | 553974 | 282285 |
71 | 553949 | 282352 |
72 | 553906 | 282441 |
73 | 553847 | 282517 |
74 | 553728 | 282638 |
75 | 553641 | 282718 |
76 | 553609 | 282785 |
77 | 553536 | 282895 |
78 | 553495 | 282956 |
79 | 553435 | 283032 |
80 | 553388 | 283092 |
81 | 553331 | 283166 |
82 | 553282 | 283245 |
83 | 553237 | 283296 |
84 | 553186 | 283375 |
85 | 553147 | 283437 |
86 | 553775 | 283923 |
87 | 553774 | 283873 |
88 | 553790 | 283841 |
89 | 553819 | 283823 |
90 | 553858 | 283807 |
91 | 553910 | 283816 |
92 | 553952 | 283814 |
93 | 554017 | 283792 |
94 | 554055 | 283715 |
95 | 554078 | 283689 |
96 | 554121 | 283644 |
97 | 554197 | 283520 |
98 | 554210 | 283498 |
99 | 554223 | 283426 |
100 | 554245 | 283376 |
101 | 554285 | 283351 |
102 | 554361 | 283241 |
103 | 554429 | 283154 |
104 | 554532 | 282949 |
105 | 554624 | 282774 |
106 | 554666 | 282639 |
107 | 554689 | 282594 |
Dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības plāna 1. redakcija
108 | 554690 | 282570 |
109 | 554719 | 282537 |
110 | 554753 | 282423 |
111 | 554769 | 282352 |
112 | 554785 | 282320 |
000 | 000000 | 000000 |
114 | 554791 | 282228 |
115 | 554802 | 282213 |
116 | 554824 | 282178 |
117 | 554826 | 282161 |
000 | 000000 | 000000 |
119 | 554806 | 282105 |
120 | 554812 | 282073 |
121 | 554834 | 282027 |
000 | 000000 | 000000 |
123 | 554892 | 281964 |
124 | 554892 | 281937 |
125 | 554883 | 281909 |
126 | 554883 | 281874 |
000 | 000000 | 000000 |
128 | 554868 | 281797 |
129 | 554910 | 281699 |
130 | 554905 | 281623 |
131 | 554894 | 281563 |
132 | 554895 | 281467 |
000 | 000000 | 000000 |
134 | 554863 | 281267 |
135 | 554839 | 281222 |
136 | 554814 | 281230 |
137 | 554772 | 281215 |
000 | 000000 | 000000 |
139 | 554725 | 281068 |
140 | 554752 | 281012 |
141 | 554737 | 281004 |
142 | 554700 | 281023 |
143 | 554619 | 280981 |
000 | 000000 | 000000 |
145 | 554567 | 280970 |
146 | 554546 | 280972 |
000 | 000000 | 000000 |
148 | 554453 | 281019 |
149 | 554423 | 281020 |
150 | 554364 | 280988 |
151 | 554370 | 280960 |
152 | 554355 | 280942 |
153 | 554356 | 280907 |
154 | 554336 | 280851 |
155 | 554346 | 280832 |
156 | 554346 | 280813 |
157 | 554316 | 280675 |
158 | 554309 | 280629 |
159 | 554310 | 280457 |
160 | 554305 | 280428 |
161 | 554294 | 280405 |
162 | 554321 | 280340 |
163 | 554360 | 280312 |
164 | 554388 | 280306 |
165 | 554413 | 280328 |
166 | 554439 | 280337 |
167 | 554476 | 280335 |
168 | 554463 | 280292 |
000 | 000000 | 000000 |
000 | 000000 | 000000 |
171 | 554340 | 280277 |
172 | 554314 | 280278 |
173 | 554298 | 280252 |
174 | 554314 | 280186 |
000 | 000000 | 000000 |
176 | 554309 | 280119 |
000 | 000000 | 000000 |
178 | 554346 | 279830 |
000 | 000000 | 000000 |
180 | 554394 | 279640 |
181 | 554433 | 279545 |
182 | 554564 | 279410 |
183 | 554671 | 279311 |
184 | 554750 | 279218 |
185 | 554812 | 279143 |
186 | 554835 | 279131 |
187 | 554884 | 279071 |
188 | 554926 | 279028 |
189 | 554960 | 279010 |
190 | 554957 | 279000 |
191 | 554980 | 278967 |
192 | 555068 | 278871 |
193 | 555130 | 278802 |
194 | 555166 | 278755 |
195 | 555226 | 278704 |
196 | 555327 | 278554 |
197 | 555373 | 278472 |
198 | 555409 | 278452 |
199 | 555571 | 278255 |
200 | 555623 | 278187 |
201 | 555614 | 278168 |
202 | 555651 | 278133 |
203 | 555691 | 278078 |
204 | 555814 | 277990 |
205 | 556030 | 277856 |
206 | 556117 | 277772 |
Dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības plāna 1. redakcija
3.1.pielikums. Dabas liegumā „Daugava pie Kaibalas” konstatētās retās un aizsargājamās
sugas un biotopi
3.2.pielikums
Ķeguma ūdenskrātuvē sastopamās zivju un nēģu sugas
Suga | Rūpnieciskās zvejas statistika* | Pētnieciskie dati** |
Strauta nēģis Lampetra planieri | + | |
Xxxxxx Xxxx lucius | + | + |
Rauda Rutilus rutilus | + | + |
Baltais sapals Leuciscus leuciscus | + | |
Sapals Leuciscus cephalus | + | + |
Ālants Leuciscus idus | + | + |
Mailīte Phoxinus phoxinus | + | |
Rudulis Scardinius erythrophtalmus | + | + |
Ausleja Leucaspius delineatus | + | |
Līnis Tinca tinca | + | |
Grundulis Gobio gobio | + | |
Vīķe Alburnus alburnus | + | |
Pavīķe Alburnoides bipunctatus | + | |
Plicis Blicca bjoerkna | + | + |
Plaudis Abramis brama | + | + |
Xxxxx Xxxxx xxxxx | + | |
Spidiļķis Rhodeus sericeus | ? | |
Karūsa Carassius carassius | + | |
Sudrabkarūsa Carassius auratus*** | + | |
Karpa Cyprinus carpio*** | + | |
Salate Aspius aspius | + | + |
Sams Silurus klanis | + | + |
Bārdainais akmeņgrauzis Noemacheilus barbatulus | + | |
Akmeņgrauzis Cobitis taenia | + | |
Zutis Anguilla anguilla*** | + | |
Vēdzele Lota lota | + | |
Trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus | + | |
Deviņadatu stagars Xxxxxxxxx pungitius | + | |
Zandarts Stizostedion lucioperca *** | + | + |
Asaris Perca fluviatilis | + | + |
Ķīsis Gymnocephalus cernua | + | + |
Dūņu pīkste Misgurnus fossilis | ? | |
Platgalve Cottus gobio | + |
* 1949.- 2005.g.; **2001-2003.g. dati; ***introducētas un reintroducētas sugas; ?- potenciāli iespējama
4.1.pielikums
Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” apsaimniekošanas pasākumi