NOLIKUMS
Apstiprināts: Rīgas Tehniskās universitātes aģentūras “Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju
koledža” Padomes sēdē
Olainē, 2020. gada 16. janvārī
Protokols Nr. _
X.Xxxxxxx
Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra “Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža”.
NOLIKUMS
par studiju un pārbaudījumu kārtību
1. Vispārīgie jautājumi
1.1. Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrā “Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža” (turpmāk tekstā - OTK) īstenotā pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pamatojas uz Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Profesionālās izglītības likumu, ar RTU Senāta 2019. gada 27. maija sēdes (protokols Nr. 630) lēmumu apstiprināto Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledžas nolikumu.
1.2 Šis nolikums ir pamatdokuments, kas reglamentē studiju un pārbaudījumu kārtību OTK īstenotajās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās.
2. Nolikumā izmantotie termini
2.1. Kredītpunkts – uzskaites vienība, kas atbilst studējošo 40 akadēmisko stundu darba apjomam (vienai studiju nedēļai), kurā ne mazāk kā 50 procentu stundu paredzēts kontaktstundām.
2.2. Studiju kursa programma – izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver studiju kursa mērķus un uzdevumus, saturu, kursa apguves plānojumu, iegūto zināšanu vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu.
2.3. Akadēmiskā stunda – studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes.
2.4. Kontaktstunda – akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme, kas tiek īstenota studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai, atbilstoši studiju programmas plānam un kuras ilgums ir viena akadēmiskā stunda.
2.5. Starppārbaudījums – pārbaudījums studiju priekšmeta apguves laikā (kontroldarbs, praktiskā darba un/vai laboratorijas darba nodošana un/vai aizstāvēšana, kolokvijs, referāts u.tml.).
2.6. Eksāmens – pārbaudījums studiju priekšmeta vai tā daļas apguves noslēgumā, kurā iegūst vērtējumu desmit ballu skalā.
2.7. Ieskaite – studiju rezultātu vērtējuma noteikšanas procedūra, kuru veic mācībspēks, pamatojoties uz studējošā semestra laikā starppārbaudījumos iegūtajiem vērtējumiem un kuras rezultātā tiek noteikts vērtējums skalā „ieskaitīts/neieskaitīts”
2.8. Akadēmiskais parāds - noteiktajā termiņā neiegūts sekmīgs vērtējums ieskaitē, eksāmenā, studiju projekta aizstāvēšanā vai prakses atskaites aizstāvēšanā. Akadēmiskais parāds nav attiecināms uz vērtējumiem starppārbaudījumos.
2.9. Prakse - studiju programmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir iegūt praktiska darba iemaņas specialitātē.
2.10. Imatrikulācija - personas ierakstīšana OTK studējošo sarakstā (matrikulā).
2.11. Sekmīgs vērtējums – vērtējums 10 ballu skalā, kas nav zemāks par “4” (četri) vai ieskaitīts.
2.12. Nesekmīgs vērtējums - vērtējums 10 ballu skalā, kas ir zemāks par “4” (četri) vai neieskaitīts.
2.13. Valsts noslēguma pārbaudījumi–pārbaudījumi profesionālo studiju programmu noslēgumā, kuru sastāvdaļa ir integrētais eksāmens un kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana.
3. Imatrikulācija
3.1. Studentu uzņemšana un imatrikulācija koledžā notiek saskaņā ar Noteikumiem par izglītojamo uzņemšanas kārtību Rīgas Tehniskās universitātes Olaines tehnoloģiju koledžā (RTU OTK). Uzņemšanu organizē uzņemšanas komisija.
3.2. Pamatojoties uz uzņemšanas konkursa rezultātiem, reflektants noslēdz studiju līgumu ar OTK.
3.3. Reflektantu imatrikulē studiju programmā ar OTK direktora rīkojumu.
3.4. No imatrikulācijas brīža studentam ir visas OTK studējošā tiesības un pienākumi, ko paredz Augstskolu likums, Izglītības likums, Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledžas nolikums un citi saistošie normatīvie akti.
3.5. Studiju uzsākšanas kārtību vēlākos studiju posmos un iepriekšējā izglītībā iegūto zināšanu, prasmju, kompetenču, kā arī profesionālajā pieredzē iegūto praktisko zināšanu atzīšanu OTK organizē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 505 Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi, kā arī citi OTK nolikumi.
3.6. Studentus, kuri nav nokārtojuši Valsts noslēguma pārbaudījumu – ieguvuši nesekmīgu vērtējumu, ar OTK direktora rīkojumu var imatrikulēt nākamajā studiju gadā atkārtotai Valsts noslēguma pārbaudījuma kārtošanai.
4. Studiju procesa organizācija
4.1. Studiju saturu un gaitu reglamentē studiju programma, studiju plāns, studiju kursu apraksti un studiju kalendārais grafiks.
4.2. Studiju programma izveidota atbilstoši profesiju standartiem, nosaka apgūstamos studiju kursus, to apjomu kredītpunktos (turpmāk KP), prakses apjomu, pārbaudījumu veidu, saskaņā ar pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu. Viens Latvijas kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses uzkrāšanas sistēmas) kredītpunktiem.
4.3. Studiju kursus iedala obligātajos (A daļa), ierobežotās izvēles kursos (B daļa) un brīvās izvēles kursos (C daļa):
- obligātos studiju kursus apgūst visi studiju programmas studenti;
- ierobežotās izvēles kursus students izvēlas atbilstoši izvēlētajam virzienam studiju programmā;
- brīvās izvēles kursus students izvēlas atbilstoši savām interesēm OTK vai citā augstākās izglītības iestādē.
4.4. Par studiju programmu saturu un tās īstenošanu ir atbildīgi studiju programmu direktori un OTK Studiju daļa.
4.5. Studiju plāns nosaka studiju kursu sadalījumu pa studiju gadiem un semestriem, to īstenošanas laiku.
4.6. Studiju kursu programmas nosaka teorētisko studiju un praktisko nodarbību tematiku.
4.7. Studiju kalendārais grafiks nosaka studiju gada kalendāro plānojumu konkrētam studiju gadam.
4.8. Studiju semestrī plānotais nodarbību norises laiks un vieta noteikta nodarbību sarakstā. Eksāmenu sesijā plānoto konsultāciju un eksāmenu norises laiku un vietu nosaka eksāmenu un konsultāciju grafikā.
4.9. Uzsākot studiju kursa īstenošanu, docētājs iepazīstina studentus ar studiju kursa saturu un tā apguvei izmantojamiem literatūras avotiem, prasībām kursa apguvei, kā arī studiju kursa noslēguma zināšanu un prasmju pārbaudes formām un vērtēšanas kritērijiem.
4.10. Studiju pamatveidi ir: lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības un laboratorijas darbi, projektu darbi, patstāvīgie darbi. Lekcijas var notikt katrai studiju grupai atsevišķi vai arī vairākām grupām kopā.
4.11. Studiju kursi programmā var būt sakārtoti moduļu veidā. Šajā gadījumā studiju pārbaudījumu kārto katra atsevišķā moduļa noslēgumā.
4.12. Studiju procesa pilnveidošanai un atgriezeniskās saites veidošanai starp studentiem, - Studiju daļu un Studentu pašpārvaldi, katra kursa (grupas) studenti ievēl grupas vecāko.
5. Prakse
5.1. Prakses apjoms noteikts studiju programmā.
5.2. Prakses saturs, mērķi, uzdevumi, sasniedzamie rezultāti noteikti prakses programmā.
5.3. Prakse tiek īstenota nozares uzņēmumos, organizācijās un zinātniskajās institūcijās.
5.4. Prakses organizēšanu reglamentē OTK Prakses nolikums.
6. Zināšanu pārbaudes un novērtēšanas sistēma
6.1. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības apguves vērtēšanas pamatprincipi:
6.1.1. summēšanas princips – iegūtā izglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus;
6.1.2. obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmu pamatdaļās ietvertā obligātā satura apguvi;
6.1.3. atklātības un skaidrības princips – atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts pamatprasību kopums iegūto zināšanu vērtēšanai;
6.1.4. dažādības princips – programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus;
6.1.5. atbilstības princips – pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt analītiskās un radošās spējas, zināšanas, prasmes un iemaņas visiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās. Pārbaudēs iekļaujamais saturs atbilst kursu programmās noteiktajam saturam un profesiju standartā noteiktajām prasmju un zināšanu prasībām.
6.2. Pārbaudījumu vērtēšanai izmanto 10 ballu sistēmu:
6.2.1. Ļoti augsts apguves līmenis ( 10 – „izcili”, 9 – „teicami”);
6.2.2. Augsts apguves līmenis ( 8 – „ļoti labi”, 7 – „labi”);
6.2.3. Vidējs apguves līmenis ( 6 – „gandrīz labi”, 5 – „viduvēji”, 4 – „gandrīz viduvēji”);
6.2.4. Zems apguves līmenis (3 – „vāji”, 2 – „ļoti vāji”, 1 – „ļoti, ļoti vāji”).
6.3. Ieskaites un eksāmeni
6.3.1. Kursa apguves vērtēšanas pamatformas ir eksāmens un ieskaite.
6.3.2. Studiju kursus, kuros kārtojami eksāmeni un ieskaites, nosaka studiju kursa programmās.
6.3.3. Ar OTK direktora apstiprinātu eksāmenu sesijas grafiku studentus un akadēmisko personālu Studiju daļa iepazīstina ne vēlāk kā 10 dienas pirms sesijas sākuma. Starp eksāmeniem jāparedz ne mazāk kā divas brīvas dienas. Pirms eksāmena attiecīgajā studiju kursā jāparedz konsultācijas līdz divām akadēmiskajām stundām.
6.3.4. Eksāmenus atļauts kārtot studentam, kurš izpildījis studiju kursā paredzētos nosacījumus pielaidei pie eksāmena, ja tādi ir paredzēti. Nosacījumus pielaidei pie eksāmena nosaka par studiju priekšmetu atbildīgais docētājs, un tie ir saistoši visiem šī kursa mācībspēkiem.
6.3.5. Studējošā neierašanās uz eksāmenu grafikā paredzētajā datumā bez objektīva iemesla tiek kvalificēta kā nesekmīgi kārtots eksāmens. Studējošā neierašanos uz eksāmenu mācībspēks reģistrē novērtējumu reģistrācijas lapā ar ierakstu „neieradās”.
6.3.6. Studējošajiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nav varējuši kārtot vienu vai vairākus eksāmenus grafikā noteiktajos datumos, ar OTK direktora rīkojumu apstiprina individuālu pārbaudījumu kārtošanas beigu datumu. Ar OTK direktora rīkojumu var atļaut kārtot pārbaudījumu(s) pirms grafikā noteiktā termiņa, ja tam ir pamatoti un objektīvi iemesli.
6.3.7. Nesekmīgi kārtotu eksāmenu drīkst kārtot atkārtoti ne vairāk kā divas reizes ar direktora vietnieka studiju un pētniecības darbā atļauju. Ja eksāmenu kārto trešo reizi, to pieņem Studiju daļas vadītāja apstiprināta komisija vismaz 2 docētāju sastāvā.
6.3.8. Ja students nav ieradies uz eksāmenu bez objektīva iemesla, eksāmens kārtojams par maksu saskaņā ar OTK maksas pakalpojumu cenrādi.
6.3.9. Vērtējums ieskaitīts/neieskaitīts skalā tiek noteikts līdz eksāmenu sesijas sākumam saskaņā ar studiju kursa aprakstā noteiktajiem kritērijiem.
6.3.10. Ja students nav apmeklējis nodarbības kādā no studiju kursiem un nav studējis pēc individuāla plāna, vai, ja kāds semestra pārbaudījums nav nokārtots trīs reizes pēc kārtas, Studiju daļa par to rakstiski informē OTK direktora vietnieku studiju un pētniecības darbā, kurš ierosina piešķirt studentam akadēmisko atvaļinājumu vai eksmatrikulēt studentu. OTK direktors, izvērtējot situāciju, pieņem lēmumu piešķirt studentam akadēmisko atvaļinājumu vai eksmatrikulēt.
7. Eksāmenu norise un zināšanu novērtēšana
7.1. Eksāmena jautājumus sagatavo studiju kursu docētāji un iesniedz tos studiju daļā ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms eksāmenu sesijas sākuma.
7.2. Studentus eksaminē studiju kursa docētājs.
7.2.1. Eksāmena ilgums vienai studiju grupai nedrīkst pārsniegt 8 akadēmiskās stundas.
7.2.2. Ieteicamais studentu skaits mutiskā eksāmena laikā eksaminācijas telpā ir līdz sešiem studentiem.
7.2.3. Pēc atbildes uz eksāmena biļetes jautājumiem studentam var uzdot papildu jautājumus studiju kursa ietvaros.
7.2.4. Eksāmena vērtējumu ieraksta eksaminācijas protokolā, elektroniskajā žurnālā un sekmju grāmatiņā.
7.3. Par katru apgūto studiju kursu un praksi ieskaita kredītpunktus, ja saņemts sekmīgs vērtējums.
8. Pārcelšana nākamajā studiju gadā
8.1. Studentu pārceļ uz nākamo studiju gadu, ja ir nokārtoti ne mazāk kā 75% no attiecīgajā studiju gadā paredzētajiem studiju pārbaudījumiem.
8.2. Students, kurš nav ieguvis sekmīgu vērtējumu, kārto:
- ziemas eksāmenu sesijas akadēmiskos parādus - līdz nākamā semestra noslēgumam,
-pavasara eksāmenu sesijas akadēmiskos parādus - līdz nākamā semestra noslēgumam.
8.3. Ja nākamā semestra laikā akadēmiskie parādi netiek nokārtoti (netiek iegūts sekmīgs vērtējums), students tiek eksmatrikulēts vai tiek piešķirts akadēmiskais atvaļinājums.
8.4. Ne vēlāk, kā trīs darba dienas pēc studiju gada beigām direktors izdod rīkojumu par studējošo pārcelšanu uz nākamo kursu.
9. Valsts noslēguma pārbaudījumi
9.1. Studiju programmas apguves beigās kārtojams valsts noslēguma pārbaudījums – kvalifikācijas eksāmens (KE), ko vērtē 10 ballu skalā un kas sastāv no divām daļām: integrētā eksāmena un kvalifikācijas darba. Par valsts noslēguma eksāmena organizēšanu atbildīgs ir studiju programmas direktors un Studiju daļa.
9.2. KE ir atļauts kārtot studentiem, kuri saņēmuši sekmīgu vērtējumu visos studiju programmā paredzētajos studiju kursos un praksēs, kā arī izstrādājuši kvalifikācijas darbu.
9.3. Katrai studiju programmai studentu zināšanu novērtēšanai un kvalifikācijas piešķiršanai ar direktora rīkojumu tiek izveidota Valsts noslēguma pārbaudījumu komisija.
9.4. Valsts noslēguma pārbaudījumu komisija sastāvs:
9.4.1. Komisijas priekšsēdētājs ir kvalificēts nozares speciālists, kurš neatrodas darba tiesiskajās attiecībās ar OTK.
9.4.2. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks - koledžas direktors vai direktora vietnieks studiju un pētniecības darbā.
9.4.3. Divi nozares speciālisti, kuri nav darba tiesiskajās attiecībās ar koledžu.
9.4.4. Divi attiecīgās studiju programmas docētāji, no kuriem viens veic sekretāra pienākumus un nepiedalās vērtēšanā.
9.5. Valsts noslēguma pārbaudījumu komisija saņem šādus dokumentus:
9.5.1. Kvalifikācijas darbu ar vadītāja atsauksmi un recenziju.
9.5.2. Direktora vietnieka studiju un pētniecības darbā apstiprinātu vērtējumu kopsavilkumu.
9.5.3. Rīkojumu par atļauju studentam kārtot kvalifikācijas eksāmenu.
9.5.4. Studenta sekmju grāmatiņu.
9.6. Valsts noslēguma pārbaudījumu komisijas locekļu tiesības un pienākumi:
- piedalīties eksāmena visu tā daļu norisē un vērtēt tās;
- veikt kvalifikācijas darba un integrētā eksāmena analīzi un novērtēšanu;
- veikt galīgo rezultātu apkopošanu un izvērtēšanu ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc eksāmena pieņemšanas;
- veikt rezultātu analīzi.
9.7. Integrētā eksāmena norise:
9.7.1. To vada Valsts noslēguma pārbaudījumu komisija priekšsēdētājs. Pirms eksāmena uzsākšanas komisija iepazīstina studentus ar eksāmena kārtošanas noteikumiem un paziņo eksāmena beigu laiku.
9.7.2. Integrētā eksāmena jautājumus sagatavo nozares studiju kursu docētāji, tos izskata Metodiskās padomes sēdē, un apstiprina direktora vietnieks studiju un pētniecības darbā.
9.7.3. Lēmumu par studenta atbildes vērtējumu 10 ballu sistēmā eksāmena komisija pieņem slēgtā sēdē ar balsu vairākumu. Strīdus gadījumā izšķirošā balss ir Valsts noslēguma pārbaudījumu komisija priekšsēdētājam.
9.7.4. Eksāmena rezultātus reģistrē protokolā, ko paraksta Valsts noslēguma pārbaudījumu komisijas locekļi.
9.8. Kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana.
9.8.1. Kvalifikācijas darbs ir studenta patstāvīgs darbs, kuru aizstāvot viņš iegūst profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā nozarē. Izstrādājot kvalifikācijas darbu, students padziļina, sistematizē un nostiprina iegūtās zināšanas. To izstrādā saskaņā ar OTK Studentu darbu noformēšanas noteikumiem.
9.8.2. Kvalifikācijas darbu izstrādā tie studenti, kuri saņēmuši sekmīgu vērtējumu visos studiju programmā paredzētajos studiju kursos un praksēs, un kuriem ar direktora rīkojumu ir dota atļauja strādāt pie kvalifikācijas darba.
9.8.3. Kvalifikācijas darbam pēc satura un apjoma jāatbilst profesijas standarta sadaļām un to prasībām.
9.8.4. Kvalifikācijas darba tematus un saturu izstrādā students, apstiprina kvalifikācijas darba vadītājs un Metodiskā padome.
9.8.5. Kvalifikācijas darbs (projekts) sastāv no literatūras apskata, tehnoloģiskās daļas, ekonomiskās daļas, darba, vides drošības daļas un grafiskās daļas. Kvalifikācijas darbu var papildināt ar darba autora izgatavotiem modeļiem, paraugiem, maketiem.
9.8.6. Kvalifikācijas darbs (pētnieciskais darbs) sastāv no literatūras apskata, pētnieciskās daļas, ekonomiskās daļas, darba un vides drošības daļas.
9.8.7. Par kvalifikācijas darba vadītājiem ar direktora rīkojumu nozīmē nozares studiju programmu docētājus vai nozares speciālistus.
9.8.8. Kvalifikācijas darba vadītāja pienākumi:
- saskaņo darba tēmu Metodiskajā padomē;
- noformulē kvalifikācijas darba uzdevumus;
- vada kvalifikācijas darba izstrādāšanu;
- dod rakstisku atsauksmi par studenta veikto darbu un vērtējumu 10 ballu sistēmā.
9.8.9. Kvalifikācijas darba ekonomiskās un grafiskās daļas izstrādāšanai var piesaistīt konsultantus – kvalifikācijas darba tēmai atbilstošo studiju kursu docētājus.
9.9. Studenta pienākumi:
9.9.1. Izstrādāt kvalifikācijas darbu noteiktajā apjomā un termiņā.
9.9.2. Ierasties uz kvalifikācijas darba izstrādes starppārbaudēm.
9.9.3. Piecas darba dienas pirms kvalifikācijas darba aizstāvēšanas nodot darbu kopā ar vadītāja atsauksmi un atbilstoši noformētu sekmju grāmatiņu Studiju daļā.
9.10. Kvalifikācijas darba izstrādes gaitu kontrolē direktora vietnieks studiju un pētniecības darbā.
9.11. Kvalifikācijas darba recenzēšanai OTK direktors sagatavo rīkojumu par recenzentiem - kvalificētiem speciālistiem.
9.12. Recenzijā iekļauti vērtēšanas kritēriji:
9.12.1. Secinājumi par izpildītā kvalifikācijas darba atbilstību kvalifikācijas darba mērķim un uzdevumiem.
9.12.2. Katras darba daļas izpildes kvantitatīvais un kvalitatīvais raksturojums, zinātnes un tehnikas sasniegumu un ražošanas pieredzes izmantošana kvalifikācijas darba izstrādē .
9.12.3. Kvalifikācijas darba trūkumu uzskaitījums.
9.12.4. Atsauksme par darbu kopumā, slēdziens par studenta izpildītā darba praktisko nozīmi nozarē.
9.12.5. Darbs novērtējams ar atzīmi pēc 10 ballu sistēmas.
9.13. Ar kvalifikācijas darba recenziju studentu jāiepazīstina ne vēlāk kā 2 darba dienas līdz aizstāvēšanai. Labojumi kvalifikācijas darbā pēc recenzijas saņemšanas nav pieļaujami.
9.14. Kvalifikācijas darba aizstāvēšana notiek atklāti.
9.15. Lēmumu par kvalifikācijas darba un aizstāvēšanas novērtējumu un kvalifikācijas piešķiršanu Valsts noslēguma pārbaudījumu komisija pieņem slēgtā sēdē. Strīdīgos gadījumos izšķirošā balss ir Valsts noslēguma pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājam.
9.16. Valsts noslēguma pārbaudījumu komisija, novērtējot kvalifikācijas darbu, ņem vērā:
- kvalifikācijas darba kvalitāti, teorētisko jautājumu risinājumu un to izklāstu, atbilstību OTK Studentu darbu noformēšanas noteikumiem;
- studenta ziņojumu kvalifikācijas darba aizstāvēšanā un atbildes uz jautājumiem;
- kvalifikācijas darba vadītāja atsauksmi;
- kvalifikācijas darba recenziju.
9.17. KE kopīgais vērtējums ir 10 balles. Veidojot galīgo eksāmena vērtējumu ņem vērā integrētā eksāmena vērtējumu (40 % no gala vērtējuma) un kvalifikācijas darba vērtējumu (60 % no gala vērtējuma).
9.18. Studentiem, kuru sekmju kopsavilkumā visi vērtējumi ir 8 balles un augstāk, un kuri Valsts noslēguma pārbaudījumā saņēmuši vērtējumu 9 vai 10 balles, ar Valsts noslēguma pārbaudījumu komisijas lēmumu var piešķirt diplomu ar izcilību.
9.19. Studenti, kuri kvalifikācijas darba aizstāvēšanā saņēmuši nesekmīgu vērtējumu, saņem izziņu par teorētiskā kursa apgūšanu, bez kvalifikācijas piešķiršanas.
9.20. Studentiem, kuri kvalifikācijas darba aizstāvēšanā saņēmuši nesekmīgu vērtējumu, pēc eksmatrikulācijas no koledžas ir tiesības trīs gadu laikā izstrādāt kvalifikācijas darbu, kuru aizstāvot un iegūstot sekmīgu vērtējumu, studentam ir tiesības saņemt diplomu.
9.21. Valsts noslēguma pārbaudījumu komisijas sēdes protokolā sekretārs ieraksta kvalifikācijas darba aizstāvēšanas datumu, komisijas sastāvu, studenta vārdu un uzvārdu, saņemto vērtējumu, lēmumu par kvalifikācijas piešķiršanu, lēmumu par diploma ar izcilību izsniegšanu. Protokolu
paraksta visi komisijas locekļi, kuri piedalās sēdē. Protokoli atrodas Studiju daļā līdz nodošanai OTK arhīvā.
9.22. Pamatojoties uz Valsts noslēguma pārbaudījumu komisijas lēmumu par kvalifikācijas piešķiršanu un diplomu izsniegšanu, koledžas direktors izdod rīkojumu par kvalifikācijas piešķiršanu, diplomu izsniegšanu un studentu eksmatrikulāciju. Diplomu paraksta Valsts noslēguma pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs un koledžas direktors.
9.23. Kvalifikācijas darbi pēc to aizstāvēšanas 3 gadus glabājas OTK bibliotēkā un pēc tam tos nodod OTK arhīvā.
9.24. Pirms kvalifikācijas darba aizstāvēšanas kvalifikācijas darba vadītājs veic kvalifikācijas darba oriģinalitātes (plaģiātisma iespējas izslēgšana) pārbaudi.
10. Apelācija
10.1. Apelāciju students var iesniegt par:
- studiju gaitā iegūtajiem vērtējumiem;
- par pārbaudījuma norises procedūras pārkāpumiem.
10.2. Ja students apstrīd vērtējumu, viņam trīs darba dienu laikā pēc vērtējuma saņemšanas Studiju daļā jāiesniedz rakstiska apelācija.
10.3. Pēc apelācijas saņemšanas direktors izveido Apelācijas komisiju trīs cilvēku sastāvā:
studiju programmas direktors, Studiju daļas vadītājs, direktora vietnieks studiju un pētniecības darbā.
10.4. Ja apstiprinās, ka apelācija ir pamatota, OTK direktors saņemto vērtējumu anulē un studentam tiek dota iespēja kārtot pārbaudījumu atkārtoti.
10.5. Apelācijas komisija atkārtoti izvērtē studenta rakstiskā pārbaudījuma darbu vai mutisko pārbaudījumu. Komisijas vērtējums nav apstrīdams.
10.6. Ja tiek atzīts kvalifikācijas darba plaģiātisms, students netiek pielaists kvalifikācijas darba aizstāvēšanai. Studentam ir tiesības trīs darba dienu laikā iesniegt apelāciju koledžas direktoram.
10.7. Apelācijas komisija atkārtoti izvērtē kvalifikācijas darba oriģinalitāti un pieņem lēmumu par studenta pielaišanu pie kvalifikācijas darba aizstāvēšanas. Komisijas vērtējums nav apstrīdams.
11. Studiju programmas maiņa
11.1. Ja students vēlas mainīt studiju programmu, viņam Studiju daļā jāiesniedz rakstveida iesniegums.
11.2. Par studenta pārcelšanu uz citu studiju programmu lemj Studiju daļa, studiju programmas direktors un, pamatojoties uz OTK direktora rīkojumu, tiek noslēgts jauns studiju līgums.
11.3. Studiju programmas direktors lemj par iepriekšējā studiju programmā iegūto studiju kursu vērtējumu (kredītpunktu) ieskaitīšanu studiju programmā, uz kuru students pāriet.
12. Studiju maksa
12.1. Reflektantiem, kuri studēs par fizisku/juridisku personu līdzekļiem, piecu darba dienu laikā pēc studiju līguma noslēgšanas jāsamaksā studiju maksa par 1.studiju semestri. Pretējā gadījumā reflektants netiek imatrikulēts koledžā.
12.2. Studentiem, kuri studē par fizisku/juridisku personu līdzekļiem, studiju maksa jāveic piecu darba dienu laikā pirms katra nākamā semestra sākuma.
12.3. Studenti, kuri studē par fizisku/juridisku personu līdzekļiem, var iesniegt OTK direktoram iesniegumu ar lūgumu veikt studiju maksu pa daļām. OTK direktors var atļaut studentam studiju maksu par attiecīgo semestri veikt pa daļām, sākot ar 2. semestri.
12.4. Ja studiju programmā ir brīvas budžeta studiju vietas, tiesības studēt budžeta studiju vietās iegūst sekmīgi studenti ar augstāko vidējo vērtējumu, kuri līdz tam studējuši par fizisku vai juridisku personu līdzekļiem.
12.5. Mainoties finansēšanas avotam, jāveic studiju līguma nosacījumu grozījumi, parakstot vienošanos pie studiju līguma par studiju finansējuma avota maiņu.
13. Akadēmiskie atvaļinājumi
13.1. Pamatojoties uz studenta rakstveida iesniegumu, akadēmiskais atvaļinājums tiek piešķirts studentam, kurš izpildījis visas finanšu saistības saskaņā ar studiju līgumu (studentiem, kuri studē par fizisku vai juridisku personu līdzekļiem).
13.2. Minimālais viena akadēmiskā atvaļinājuma ilgums ir viens semestris, maksimālais - viens akadēmiskais gads.
13.3. Par akadēmiskā atvaļinājuma piešķiršanu lemj Studiju daļa, pēc studenta iesnieguma saņemšanas. Akadēmiskais atvaļinājums, pamatojoties uz Studiju daļas atzinumu, tiek piešķirts ar direktora rīkojumu.
13.4. Akadēmiskais atvaļinājums nedrīkst būt ilgāks par diviem kalendārajiem gadiem. Starp diviem akadēmiskiem atvaļinājumiem jābūt studiju periodam, kura ilgums ir vismaz divi semestri.
13.5. Atsevišķos gadījumos (piemēram, ilgstoša slimība, grūtniecība) var piešķirt vairākus akadēmiskos atvaļinājumus pēc kārtas.
13.6. Lai atjaunotos studijām, students Studiju daļā iesniedz rakstveida iesniegumu, atjaunošanās tiek noteikta ar koledžas direktora rīkojumu.
13.7. Akadēmiskā atvaļinājuma laikā students drīkst kārtot studiju parādus un izmantot koledžas telpas, bibliotēku, datortehniku, citas iekārtas un aparatūru, saņemt kopēšanas un citus pakalpojumus.
13.8. Ja akadēmiskā atvaļinājuma laikā ir notikušas izmaiņas studiju programmā, students turpina studijas atbilstoši jaunajām studiju programmas prasībām.
14. Studentu eksmatrikulācija
14.1. Studējošo eksmatrikulē, ja:
- viņš ir apguvis studiju programmu un ieguvis kvalifikāciju;
- viņš iesniedz rakstveida iesniegumu;
- viņš nav ievērojis pārbaudījumu kārtošanas termiņus, vai nav izpildījis citus studiju programmas uzdevumus;
- pēc imatrikulācijas vai akadēmiskā atvaļinājuma nav uzsācis studijas viena kalendārā mēneša laikā,
- viņš pārkāpis OTK iekšējās kārtības noteikumus;
- pēc studiju programmas teorētiskā kursa pabeigšanas students nav nokārtojis visu studiju kursu gala pārbaudījumus;
- viņš kvalifikācijas darba aizstāvēšanā ieguvis nesekmīgu vērtējumu.
14.2. Rīkojumu par studenta eksmatrikulāciju izdod direktors, pamatojoties uz Studiju daļas sagatavoto informāciju.
15. Studenta tiesības un pienākumi
15.1. Tiesības:
- iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību atbilstošajā studiju programmā;
- saskaņā ar OTK iekšējās kārtības noteikumiem izmantot koledžas telpas, bibliotēku, datortehniku, citas iekārtas un aparatūru, saņemt kopēšanas un citus pakalpojumus;
- pārtraukt un uzsākt studijas;
- mainīt studiju programmu;
- saņemt informāciju, kas saistīta ar studijām;
- saņemt izziņas, sekmju izdrukas, atļauju akadēmisko parādu kārtošanai;
- nodarboties ar pētniecības darbu;
- brīvi paust un aizstāvēt savus uzskatus, nepārkāpjot normatīvo aktu regulējumu;
- vēlēt un tikt ievēlētam Studentu pašpārvaldē un Koledžas Padomē;
- saņemt Studiju un Studējošā kredītu;
- normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt stipendiju.
15.2. Pienākumi:
- informēt Studiju daļu par nodarbību kavēšanas iemesliem;
- nekavējoties informēt Studiju daļu par izmaiņām personas datos;
- patstāvīgi sekot studiju rezultātiem e-studiju vidē;
- pirms eksmatrikulācijas nokārtot finansiālās saistības ar OTK (studiju maksa, viesnīcas pakalpojumi u.c.);
- nokārtot saistības ar OTK bibliotēku.
16. Noslēguma jautājumi
1. Nolikumam pakārtotos normatīvos aktus apstiprina ar OTK direktora rīkojumu.
2. Nolikums tiek aktualizēts OTK Padomē vienu reizi studiju gadā vai pēc nepieciešamības.