Valsts SIA “Meliorprojekts” darba kārtības noteikumi
Valsts SIA “Meliorprojekts” darba kārtības noteikumi
Apstiprināti ar VSIA “Meliorprojekts” 2020.gada 13.marta rīkojumu Nr.5/1 (28.12.2016. apstiprinātās darba kārtības vietā)
1. Vispārīgie noteikumi
1. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Meliorprojekts” (turpmāk tekstā – kapitālsabiedrība) izveidota saskaņā ar Komerclikuma stāšanos spēkā un ir Projektēšanas un informācijas valsts uzņēmuma “Meliorprojekts” tiesību, saistību, funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva dokumentu pārņēmēja.
2. Kapitālsabiedrības pārvaldi īsteno dalībnieku sapulce un valde, kura sastāv no valdes locekļa – priekšsēdētāja ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi.
3. Valsts kapitāla daļu turētājs ir Zemkopības ministrija.
4. Valdes priekšsēdētājs ir atbildīgs par kapitālsabiedrības darbību atbilstoši Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu prasībām un atbild par to, lai tiktu izpildīti darba devēja pienākumi, kas noteikti Darba likumā.
2. Darba līgumi
5. Xxxxxxxxxxxx, noslēdzot darba līgumu ar kapitālsabiedrību, ir tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.
6. Darbinieku pienākums ir ievērot darba līguma nosacījumus un šos darba kārtības noteikumus, saudzīgi izturēties pret kapitālsabiedrības mantu.
7. Valdes priekšsēdētājs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina,
rakstveidā noslēdzot darba līgumu.
8. Sagatavojot darba līgumu, pretendents uzrāda pasi un dokumentus, kas apliecina viņa izglītību un profesionālo sagatavotību, informē par elektroniskās darba algas nodokļu grāmatiņas esamību VID sistēmā.
9. Valdes priekšsēdētājs var pieprasīt, lai pretendents veic veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību paredzētā darba veikšanai, piemēram, veikt inženierizpētes darbus komandējumu apstākļos, un citus darbus. Izdevumus, kas saistīti ar šo pretendentu veselības pārbaudi, sedz no kapitālsabiedrības līdzekļiem.
10. Lai noskaidrotu darbinieka atbilstību uzticētā darba veikšanai, noslēdzot darba līgumu, darbiniekam var noteikt trīs mēnešus garu pārbaudes laiku. Ja nolīgtais pārbaudes termiņš ir beidzies, un trīs dienas pirms tā beigām neviena no līgumu noslēgušajām pusēm darba līgumu nav uzteikušas, atzīstams, ka darbinieks pārbaudi ir izturējis.
11. Ja darba līgumā nenosaka speciālus nosacījumus, darbinieka saistībām un to izpildījumam jāatbilst Latvijas Republikas Profesiju klasifikātorā noteiktajām attiecīgās profesijas (amata) kvalifikācijas pamatprasībām un profesionālās darbības pamatuzdevumiem.
3. Darba un atpūtas laiks
12. Kapitālsabiedrībā ir noteikta piecu dienu darba nedēļa ar normālo darba nedēļas ilgumu četrdesmit (40) stundas un divām brīvdienām – sestdienu un svētdienu.
13. Pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās darba laika sākums ir plkst.8,oo, pārtraukums darbā – no plkst.12,oo līdz 12,30 un darba laika beigas – plkst.17,oo. Pārtraukuma laikā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu.
14. Piektdienās darba laika sākums ir plkst.8,oo un darba laika beigas – plkst.14,oo.
15. Pirms svētku dienām darba dienas ilgums ir par vienu stundu īsāks kā noteikts šo noteikumu 13. vai 14.punktā.
16. Darba laiku telpu apkopējam nosaka ar speciālu darba grafiku.
17. Ikvienam darbiniekam piešķir četras kalendāra nedēļas garu (neskaitot svētku dienas) ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu. Xxxxxxxxxx ir tiesīgs prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu pilnā apmērā par pirmo darba gadu, ja viņš kapitālsabiedrībā ir nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus.
18. Ikgadēju apmaksātu papildatvaļinājumu piešķir:
18.1. darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns – invalīds, trīs darba dienas;
18.2. darbiniekiem, kuru nepārtrauktais darba stāžs kapitālsabiedrībā ir ne mazāks
par 10 gadiem, trīs darba dienas;
18.3. darbiniekiem, kuru nepārtrauktais darba stāžs kapitālsabiedrībā un valsts uzņēmumā ir ne mazāks par 20 gadiem vai tiem ir piešķirts goda nosaukums “Meliorprojekta veterāns”, piecas darba dienas.
19. Visus atvaļinājumus piešķir ar valdes priekšsēdētāja rīkojumu, ko izdod, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu, kas saskaņots ar struktūrvienības vadītāju un atvaļinājumu grafiku.
4. Darba samaksa
20. Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja atlīdzību par darbu valdē un amata pienākumu
izpildi nosaka ar kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu.
21. Lai ieinteresētu darbiniekus darba ražīguma celšanā un kapitālsabiedrības finansiāli ekonomiskā stāvokļa stabilitātes un attīstības sekmēšanā, kapitālsabiedrībā pielieto laika un akorda darba samaksas formas.
22. Struktūrvienību darba samaksas aprēķināšanai lieto kapitālsabiedrībā apstiprinātu metodiku – struktūrvienību un darbinieku darba rezultātu novērtēšanas, darba samaksas aprēķināšanas un analīzes kārtību.
23. Struktūrvienību vadītāji katra kalendārā mēneša sešpadsmitajā un pēdējajā datumā iesniedz vecākai grāmatvedei darba laika uzskaites tabeli, bet līdz nākošā kalendārā mēneša piektajam datumam – darba rezultātu aprēķinus.
24. Darba samaksu izmaksā skaidrā naudā vai saskaņā ar darbinieku iesniegumiem pārskaita uz norādīto bankas kontu divas reizes mēnesī. Katra mēneša 21.datumā izmaksā avansu un sestajā datumā – norēķinu par iepriekšējo mēnesi.
25. Darbiniekus, kurus darba uzdevumu veikšanai nosūta dienesta komandējumā, atlīdzina izdevumus, kas saistīti ar šo komandējumu, apjomā, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktās normas:
25.1. komandējuma dienas naudu.
Ja darbinieks komandējuma laikā katru dienu var atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā un tas ir ekonomiski pamatoti, valdes priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu par dienas naudas atlīdzināšanu 50 % apmērā no noteiktās likmes. Ja darbinieks tiek komandēts uz vienu dienu un tas var atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, ievērojot šajos noteikumos noteikto darba un atpūtas režīmu, dienas nauda netiek maksāta;
25.2. ceļa (transporta) izdevumus, kas ietver izdevumus nokļūšanai līdz komandējuma vietai un atpakaļ, kā arī pārbraukšanas izdevumus objekta robežās.
Ja darbinieks ir noslēdzis vienošanos par personiskā transporta līdzekļa izmantošanu darba uzdevumu veikšanai, tam kompensē izdevumus par degvielas iegādi atbilstoši vienošanās uzrādītajai degvielas patēriņa normai, uzdevumā un norēķinā apstiprinātajam brauciena maršrutam, faktiskajam nobraukumam un degvielas uzpildes stacijas izdotajem dokumentiem.
Ja darbinieks neiesniedz braukšanas dokumentus, valdes priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu atlīdzināt ceļa izdevumus atbilstoši minimālajam braukšanas tarifam;
25.3. izdevumus par naktsmītni.
Ja darbinieks neiesniedz dokumentus, kas apliecina naktsmītnes izmantošanu, valdes priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu izmaksāt darbiniekam kompensāciju, kas nepārsniedz dienas naudas normu.
26. Komandējuma izdevumu segšanai, pēc darbinieka rakstiska pieprasījuma, ko apliecina struktūrvienības vadītājs, darbinieks var saņemt avansu. Par katru komandējumu triju dienu laikā pēc atgriešanās no komandējuma darbiniekam jāiesniedz grāmatvedībā norēķins par komandējuma izdevumiem.
5. Darba aizsardzība
27. Valdes priekšsēdētāja pienākums ir plānot, organizēt un vadīt kapitālsabiedrības darbību tādā veidā, lai darbiniekiem garantētu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, novērtēt darba vides risku un atbilstoši kapitālsabierības tehniskajiem un ekonomiskajiem resursiem un darba apstākļiem veikt darba vides iekšējo uzraudzību.
28. Pamatojoties uz darba vides riska novērtēšanas rezultātiem sastāda profesiju (amatu) vai darba vietu sarakstu, kurās, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību, nepieciešams novērst vai mazināt riska faktorus. Ar darba aizsardzību saistītos izdevumus, tajā skaitā darba aizsardzības speciālista algošanu, sedz no kapitālsabiedrības ienākumiem.
29. Katra darbinieka pienākums ir rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs, ievērot darba aizsardzības prasības un piedalīties darba aizsardzības pasākumos, tajā skaitā instruktāžā un apmācībās.
30. Kapitālsabiedrībā notiek darbinieku apmācība darba aizsardzības jautājumos, darbiniekam stājoties amatā veicot ievadinstruktāžu, uzsākot darbu – sākotnējo instruktāžu, darba gaitā – atkārtoto un neplānoto instruktāžu. Ziņas par darbinieku ievadinstruktāžu un instruktāžu darba vietā reģistrē attiecīgos dokumentos (žurnālos).
6. Darbinieku uzvedības noteikumi
31. Darbiniekiem jāuztur kārtībā un tīrībā savas darba vietas, iekārtas, ierīces un telpas, jāievēro materiālo vērtību un dokumentu glabāšanas prasības.
32. Darba telpās kategoriski aizliegts smēķēt, lietot neuzstādītas apgaismes un apsildes ierīces un līdzekļus, telpas izmantot tam neparedzētiem pasākumiem un uzdevumiem.
33. Beidzoties darba dienai, telpā jāizslēdz apgaismojums un atbilstoši elektrotehnisko ierīču ekspluatācijas instrukcijām jāatslēdz darbā lietotā elektrotehnika, jāaizver logi, jāaizslēdz durvis un jāpieslēdzas apsardzes un ugunsdrošības signalizācijai.
34. Kapitālsabiedrības pārvaldīšanai un darba organizēšanai izveidotas struktūrvienības – grupas, kuras vada grupu vadītāji.
35. Par darba pienākumu priekšzīmīgu izpildi, ilgu un nevainojamu darbu un citiem darba
sasniegumiem kapitālsabiedrībā piemēro šādus pamudinājumus:
35.1. izsaka pateicību;
35.2. izmaksā prēmiju vai pasniedz dāvinājumu;
35.3. saskaņā ar speciālu nolikumu piešķir goda nosaukumu „Meliorprojekta veterāns”.
36. Par šo darba kārtības noteikumu, darba līguma nosacījumu, darba aizsardzības noteikumu pārkāpumiem un darba uzdevumu neizpildi, valdes priekšsēdētājs darbiniekam var izteikt rakstisku piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu.
Ja gada laikā no piezīmes vai rājiena izteikšanas dienas darbiniekam nav izteikta jauna
piezīme vai rājiens, viņš uzskatāms par disciplināri nesodītu.