TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

Dobeles novads atrodas Latvijas dienvidu daļā, kur Austrumkurzemes augstiene mijas ar Zemgales līdzenumu un robežojas ar Auces, Brocēnu, Jaunpils, Jelgavas, Tērvetes un Tukuma novadu. Dobeles pilsēta ir novada administratīvais centrs , kas atrodas apmēram 70 km uz dienvidrietumiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Dobeles aglomerācijā iekļaujas Dobeles pilsēta, Auru pagasta Liepziedu un Rūpnieku ciemi, Krimūnu pagasta Ceriņu ciems, Dobeles pagasta Lejasstrazdu ciems, Bērzes pagasta Šķibes un Miltiņu ciemi. Dobeles aglomerācijā teritorijā dzīvo ~ 10,5 tūkstoši iedzīvotāju.

Dobeles pilsētā pārsvarā ir jau izveidota centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu sistēma. Tomēr ir vēl dažu ielu posmi Dobeles pilsētā, kuros joprojām darbojas lokālā kanalizācijas tīklu sistēma.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā investīciju projekta

„Kanalizācijas tīklu paplašināšana Dobeles aglomerācijā, II kārta” (0.0.0.0/00/X/000) ietvaros, SIA “DOBELES ŪDENS” papildus aktivitāšu īstenošanai 2019.gadā tika izstrādāts būvprojekts”Kanalizācijas tīklu paplašināšana Dobelē,Keramikas-Gaismas ielu masīvā”ietvaros”,lai 2020.-2021.gados izbūvētu pašteces sadzīves kanalizācijas tīklus , kanalizācijas spiedvadu un divas kanalizācijas sūkņu stacijas Keramikas-Gaismas ielu masīvā, Dobeles pilsētā. Īstenojot šīs aktivitātes aglomerācijas iedzīvotājiem būs nodrošināta kvalitatīvu notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu pieejamība.

Būvdarbu veicējam jāiepazīstas ar būvprojektu un jāveic izbūvējamo objektu apsekošanas vietās, kur plānota kanalizācijas infrastruktūras objektu izbūve atbilstoši būvprojekta risinājumam.

Būvatļauja Nr.BIS-BV-4.2.-2019-451.(8.3./57) ir Dobeles novada pašvaldība būvvaldē izdota 2019.gada augustā, iesāktais būvniecības process turpinās,vēl turpināsies (organizēts, uzraudzīts) un tiks pabeigts visu dokumentāciju kārtojot papīra formā. Šā būvprojekta realizēšanā būvniecības procesā netiek un netiks izmantota Būvniecības informatīvā sistēma (BIS)

Būvdarbu līguma apjomos plānota ārējo kanalizācijas inženiertīklu paplašināšana

~ 2,8 km , kanalizācijas spiedvadu 0,6 km un 2 gb kanalizācijas sūkņu staciju izbūve (Vītolu ielā un Gaismas ielās), ts.k. Gaismas ielas KSS ar pieslēgumu KSS Miera ielā, škērsojot Bērzes upi, Dobeles pilsētas teritorijā, kur līdz šim nebija pieejami centralizēti kanalizācijas pakalpojumi,kā arī seguma atjaunošana pēc inženiertīklu izbūve.

Objekti, kuros plānoti būvdarbi , atrodas Dobeles pilsētas teritorijā. Darbu apjomi minēti būvprojektā ,pamatojoties uz tehniskajiem un ekonomiskajiem apsvērumiem, pašvaldības ieteikumiem un nepieciešamību sasniegt atbilstību ES direktīvu prasībām un LV standartiem. Xxxxxxxx veicami ,, atbilstoši Ministru kabineta 09.05.2017.noteikumu Nr. 253 „Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”.

Būvuzņēmējam jāveic visu darbi saskaņā ar būvprojektu un ievērojot tehnisko specifikāciju nosacījumus.

Būvuzņēmējs ir pilnībā atbildīgs par visu būvprojektā un šajā dokumentā doto projekta parametru pārbaudi savas kompetences ietvaros pirms izbūves veikšanas, par pielietoto risinājumu precizēšanu, kā arī izbūvētā atbilstību normatīvajiem aktiem, būvnormatīviem, kā arī Latvijas Republikas, Eiropas un Starptautiskajiem standartiem.

Saskaņā ar būvniecības līguma nosacījumiem, Būvuzņēmējs, neaprobežojoties ar zemāk minēto, ir pilnībā atbildīgs par:

✓ jebkuru tehnisko parametru, ieskaitot Pasūtītāja sagatavoto, pārbaudi;

✓ darbu veikšanas projekta izstrādi;

✓ materiālu,iekārtu saskaņošanas veidnes(formas) saskaņošanu ar būvuzraugu un Pasūtītāju;

✓ liekās grunts atbērtņu vietu , materiālu , tehnikas novietošanas un glabāšanas vietu rakstveida saskaņošanu ar zemes īpašniekiem un pašvaldību , pēc darbu pabeigšanas noformēt abu pušu parakstītu apliecinājumu , par to, ka teritorija sakārtota un pretenziju nav un apliecinājumu iesniegšanu Pasūtītājam;

✓ pieslēguma izbūves novietojuma ( katrā vietā) saskaņošanu ar katru zemes īpašnieku

✓ aprīkojuma un materiālu saskaņošanu ar Pasūtītāju, piegādi un uzstādīšanu;

✓ iekārtu piegādi un uzstādīšanu;

✓ darbu pārbaudēm;

✓ izpilddokumentācijas sagatavošanu un Darbu nodošanu ekspluatācijā;

✓ Pasūtītāja personāla apmācību;

✓ Saistībām līguma izpildes periodā, līguma garantijas un defektu novēršanas periodā. Būvprojekta un būvatļaujas dokumentācija ir iekļauta Nolikuma B pielikumā dokumentācija ir kā neatņemams pielikums šai tehniskajai specifikācijai un visas dokumentācijā iekļautās prasības un punkti ir lasāmi un interpretējami kopā ar šīs specifikācijas prasībām. Būvprojekta darbu un materiālu apjomi iekļauti iepirkuma procedūras finanšu piedāvājuma veidnēs (D 9, Tāmes), kuras Pretendentam jāaizpilda un pārskatot būvprojektu jāpārliecinās, ka Tāmēs ir iekļauti visi nepieciešamie darbu apjomi un materiāli. Finanšu piedāvājuma iekļautajās veidnēs, katra pieminētā pozīcija satur nepieciešamo materiālu un veicamo darbu apjomu, tādejādi netiek atsevišķi izdalīti materiāli un darbu apjomi

Būvprojektu „ Kanalizācijas tīklu paplašināšana Dobelē,Keramikas-Gaismas ielu masīvā”ietvaros” izstrādāja SIA „Firma L4” . Būvprojekts akceptēts Dobeles novada pašvaldības būvvaldē 2019.gada 23.decembrī , veikta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi 2019.gada 29.augustā izsniegtā būvatļaujā Nr. BIS-BV-4.2-2019- 451 (8.3./57).

Būvprojekta un būvatļaujas dokumentācija ir iekļauta Nolikumā (B pielikums) ir kā neatņemams pielikums šai tehniskajai specifikācijai un visas dokumentācijā iekļautās prasības un punkti ir lasāmi un interpretējami kopā ar šīs specifikācijas prasībām.

Informācija par būvobjektu

Būvobjekts “Kanalizācijas tīklu paplašināšana Dobelē, Keramikas – Gaismas ielas masīvā”.

Atrašanās vieta: Gaismas iela, Zivju iela, Rūpniecības iela, Bērzu iela, Vītolu iela, Vītolu iela (aiz Bērzu ielas), Bērzu iela 14, Strādnieku iela, Kalēju iela, Iebraucamais ceļš gar Liepājas ielu, Aizupes iela, Iebraucamais ceļš, Liepājas šoseja, Egļu iela, Keramikas iela, Gaismas iela 27C, Bērzes upe, Miera iela 39, Miera iela, Dobele.

Būvprojekts izstrādāts pamatojoties uz topogrāfiskās izpētes materiāliem, saskaņā ar LR spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”, MK noteikumiem Nr.253 „Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”, kā arī būvnormatīviem

LBN 223-15 „Kanalizācijas būves” un arī citiem normatīvajiem dokumentiem un standartiem.

Atbilstošo MK noteikumiem Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” pēc inženierbūvju iedalījuma grupās, kanalizācijas tīkli ar diametru, kas mazāks par 500 mm, pieder inženierbūvju II grupai.

Inženierbūves lietošanas galvenais veids:

- kods 222301 kanalizācijas tīklu cauruļvadi.

Būvprojektam nepieciešamo topogrāfisko uzmērīšanu veikusi SIA “Izpēte” no 2019.gada jūnija līdz septembrim. Topogrāfiskie plāni sastādīti LKS 92 koordinātu sistēmā, augstuma atzīmes uzmērītās Latvijas normālo augstumu sistēmā (LAS-2000,5).

Lai noteiktu esošās grunts sastāvu un gruntsūdens līmeni, objektā veikti ģeotehniskās izpētes darbi un pārskata sagatavošana par esošo situāciju. Ģeotehniskās izpētes pārskats pievienots būvprojekta Vispārīgajā daļā.

Saņemta būvatļauja Nr. BIS-BV-4.2-2019-451 (8.3./57). Saņemti nepieciešamie tehniskie noteikumi un atļaujas. Veicot būvdarbus ir jāievēro tehnisko noteikumu prasības.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt maģistrālos pašteces sadzīves kanalizācijas tīklus PP OD200 , sadzīves kanalizācijas tīklu ēku pievadus PP OD160, maģistrālos sadzīves kanalizācijas spiedvada tīklus PE OD75 un PE OD63, sadzīves kanalizācijas spiedvada tīklu ēku pievadus PE OD50, divas kanalizācijas sūkņu stacijas, kā arī kanalizācijas sūkņu staciju elektroapgādes tīklus.

Paredzēti K1 un K1S pieslēgumi (pievadi) no maģistrālā ielas vada līdz īpašuma robežai, ņemot vērā esošās apbūves objektus, ar mērķi, lai pievadu izvietojums ir racionāls konkrētā īpašnieka iekšējo pagalma tīklu pieslēgšanai, ņemts vērā pievadu izvietojums attiecībā pret ēkām gruntsgabalos, esošām komunikācijām, apstādījumiem, labiekārtojuma elementiem.

Pirms kanalizācijas tīklu izbūves, būvuzņēmējam ir jāpārbauda, jāuzmēra visas esošās K1 vietas un atzīmes, kur tiks pievienoti projektētie K1 tīkli un jāsalīdzina ar būvprojektā uzdotajām atzīmēm.

Pirms projektēto tīklu izbūves citu inženierkomunikāciju tiešā tuvumā, jāveic to trašu vietu nospraušana dabā, izsaucot attiecīgā dienesta pārstāvi, ja nepieciešama, ir jāveic kontrolatrakumi (atšurfēšana) un novietnes precizēšana. Tranšejas rakšanas darbus jāveic ievērojot visus nepieciešamos esošo komunikāciju aizsardzības pasākumus. Vietās, kur būvgrāvis šķērso komunikācijas, cauruļvadu un kabeļu nostiprināšanu ir jāveic saskaņā ar projektā paredzēto risinājumu, kā arī atbilstoši atbildīgo tīklu dienestu speciālistu norādījumiem. Ja nepieciešams rakšanas darbi šajās vietās ir jāveic nepielietojot mehānismus.

Bojājumu gadījumā, būvuzņēmējs par saviem līdzekļiem atjauno inženierkomunikācijas vai būves, saskaņojot un nododot būvi tās īpašniekam. Šķērsojumu vietās ar esošajiem elektrokabeļiem, sakaru kabeļiem, pirms tranšejas aizbēršanas uz kabeļiem jāizbūvē PE šķeltā tipa divpusējās aizsargcaurule tranšejas platumā.

Sadzīves kanalizācijas pašteces tīklus paredzēts izbūvēt ar atklātas tranšejas metodi, sadzīves kanalizācijas spiedvada tīklus paredzēts izbūvēt gan ar atklātas tranšejas, gan beztranšejas metodi.

Būvniecības darbi paredzēti Dobeles pilsētas ielās gan ar asfalta segumu, gan grants segumu, kā arī skarot zaļās zonas. Pēc būvdarbu pabeigšana tiks veikta vides sakārtošana

– atjaunoti ceļu segumi un zaļā zona tranšejas platumā.

Sadzīves kanalizācijas pašteces un spiedvada tīklu būvniecība paredzēta sekojošās zemes vienībās:

N.p.k.	Zemes vienība (kadastra apzīmējums)	Īpašuma nosaukums vai adrese	Piederība
1.	46010010905	Gaismas iela, Dobele	pašvaldība
2.	46010011811	Zivju iela, Dobele	pašvaldība
3.	46010011452	Rūpniecības iela, Dobele	pašvaldība
4.	46010011536	Bērzu iela, Dobele	pašvaldība
5.	46010011535	Vītolu iela, Dobele	pašvaldība
6.	46010011534	Vītolu iela (aiz Bērzu ielas), Dobele	pašvaldība
7.	46010011529	Xxxxx xxxx 00, Xxxxxx	xxxxxxxxxx
8.	46010011449	Strādnieku iela, Dobele	pašvaldība
9.	46010011445	Xxxxxx xxxx, Xxxxxx	xxxxxxxxxx
10.	46010011454	Iebraucamais ceļš gar Liepājas šoseju, Dobele	pašvaldība
11.	46010011453	Aizupes iela, Dobele	pašvaldība
12.	46010011444	Iebraucamais ceļš, Dobele	pašvaldība
13.	46010010109	Liepājas šoseja, Dobele	pašvaldība
14.	46010011307	Xxxx xxxx, Xxxxxx	xxxxxxxxxx
15.	46010010909	Xxxxxxxxx xxxx, Xxxxxx	xxxxxxxxxx
16.	46010011305	Xxxxxxx xxxx 00X, Xxxxxx	xxxxxxxxxx
17.	46010010108	Bērzes upe, Dobele	pašvaldība
18.	46010021006	Xxxxx xxxx 00, Dobele	fiziska persona
19.	46010020507	Miera iela, Dobele	pašvaldība

Sadzīves kanalizācijas pašteces tīkli

Maģistrālos sadzīves kanalizācijas pašteces tīklus paredzēts izbūvēt no PP OD200 cauruļvadiem, ēku pievadus no PP OD160, SN8 cauruļvadiem. Tīklus paredzēts izbūvēt ar atklātas tranšejas metodi.

Kopējais maģistrālo sadzīves kanalizācijas pašteces tīklu PP OD200 garums ~ 2173,0

m. Paredzamie darbi:

• trases nospraušana koordinātēs un tās fiksācija dabā;

• esošo komunikāciju atrakšana un to iebūves dziļuma precizēšana dabā uz vietas;

• seguma noņemšana un pēc būvdarbu pabeigšanas seguma atjaunošana būvdarbu zonā;

• būvgrāvja atrakšana un pēc cauruļvadu ieguldīšanas tā aizbēršana, pa kārtām veicot blīvēšanu;

• ja nepieciešams, gruntsūdens līmeņa pazemināšana;

• sadzīves kanalizācijas cauruļvadu smilšu pabērumu un apbēruma izveide;

• pievienošanās esošajiem sadzīves kanalizācijas tīkliem;

• sadzīves kanalizācijas plastmasas skataku izbūve;

• veco, turpmāk neizmantojamo cauruļvadu tamponāža vai demontāža;

• traucējošo koku un krūmu izzāģēšana un sakņu likvidēšana;

• zāliena atjaunošana;

• sadzīves kanalizācijas pašteces tīklu CCTV inspekcija;

• jaunizbūvētās trases uzmērīšana digitālā formā.

Sadzīves kanalizācijas sūkņu stacijas un sadzīves kanalizācijas spiedvada tīkli

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt divas jaunas pazemes tipa kanalizācijas sūkņu stacijas (KSS) uz Dobeles pilsētas pašvaldībai piederošiem zemes gabaliem: KSS-1, Vītolu ielā (aiz Bērzu ielas), kadastra apzīmējums 46010011534 un KSS-2, Gaismas ielā, kadastra apzīmējums 46010010905. Kanalizācijas sūkņu staciju KSS-1, Vītolu ielā paredzēts izbūvēt braucamajā daļā, kanalizācijas sūkņu staciju KSS-2, Gaismas ielā paredzēts izbūvēt zaļajā zonā. Pazemes tipa kanalizācijas sūkņu staciju korpusus paredzēts izgatavot no armētas stikla šķiedras vai HDPE materiāla.

Projektējamās kanalizācijas sūkņu stacijas jauda: KSS-1 ~ 1,6 l/s; KSS-2 ~ 3,1 l/s; Projektējamo kanalizācijas sūkņu staciju elektroapgādes nodrošināšanai ir pieprasīti tehniskie noteikumi no AS “Sadales tīkls” un izstrādāti kanalizācijas sūkņu

staciju elektroapgādes pieslēguma projekti.

Maģistrālos sadzīves kanalizācijas spiedvadus paredzēts izbūvēt no PE OD75 un OD63, ēku pievadus no PE OD50, PN10 cauruļvadiem. Izbūvi paredzēs veikt ar gan ar atklātas tranšejas, gan beztranšejas metodi.

Kopējais projektētais maģistrālos sadzīves kanalizācijas spiedvadu PE OD75 un OD63 garums ~ 462,0m.

Paredzamie darbi:

• trases nospraušana koordinātēs un tās fiksācija dabā;

• esošo komunikāciju atrakšana un to iebūves dziļuma precizēšana dabā uz vietas;

• seguma noņemšana un pēc būvdarbu pabeigšanas seguma atjaunošana būvdarbu zonā;

• būvgrāvja rakšana sadzīves kanalizācijas spiedvada izbūvei un pēc cauruļvadu ieguldīšanas tā aizbēršana, pa kārtām veicot blīvēšanu;

• sadzīves kanalizācijas spiedvada izbūvei ar beztranšejas metodi;

• darba bedru rakšana sadzīves kanalizācijas spiedvada izbūvei ar beztranšejas metodi;

• ja nepieciešams, gruntsūdens līmeņa pazemināšana;

• spiediena (enerģijas) dzēšanas aku izbūve;

• sūkņu staciju tvertnes iebūve no armētas stikla šķiedras vai HDPE materiāla;

• sadzīves kanalizācijas spiedvada hidrauliskā pārbaude;

• tvertnes nodrošināšana pret uzpeldēšanu;

• pašteces kanalizācijas un spiedvada pieslēgšana pie sūkņu stacijas;

• sūkņu vadības bloka uzstādīšana;

• KSS darbības monitoringa pieslēguma WEB SCADA ONLINE sistēmai izveide;

• KSS apkalpošanas laukumu ar šķembu segumu izbūve; jaunizbūvētās KSS uzmērīšana digitālā formā; jaunizbūvētās spiedvada trases uzmērīšana digitālā formā; zāliena atjaunošana.

Būvprojekta darbu un materiālu apjomi iekļauti iepirkuma procedūras finanšu piedāvājuma veidnēs, kuras Pretendentam jāaizpilda un pārskatot projektu jāpārliecinās, ka tajās ir iekļauti visi nepieciešamie darbu apjomi un materiāli. Finanšu piedāvājuma iekļautajās veidnēs, katra pieminētā pozīcija satur nepieciešamo materiālu un veicamo darbu apjomu, tādejādi netiek atsevišķi izdalīti materiāli un darbu apjomi.

Standarta specifikācijas

1.1.1. Būves un iekārtas izgatavojamas, izbūvējamas un ekspluatējamas atbilstoši saskaņotajiem Eiropas standartiem, jomās, kur tādi noteikti, kā arī visiem LR spēkā esošajiem standartiem un normatīvo aktu prasībām un pašvaldības izdotiem saistošajiem noteikumiem, ja tādi ir vai tiks izdoti un attiecināmi uz veicamā darba apjomu. Gadījumos, kur nav noteikti saskaņoti Eiropas standarti vai LR standarti, izmantojami attiecīgi analogi standarti, kas ir spēkā citās ES dalībvalstīs. Gadījumos, kad projekta izstrādē vai pie iekārtu vai materiālu atlases ir jāņem vērā saistošās veselības un darba drošības likumdošanas normas, izmantojamajām iekārtām un materiāliem ir jāatbilst attiecīgajā jomā spēkā esošajai likumdošanai. Specifikācija ir sagatavota atbilstoši iepriekšminēto normatīvu prasībām.

1.1.2. Ja Būvuzņēmējs piedāvā izmantot iekārtas vai materiālus, kas atbilst citiem, šeit neminētiem standartiem, šiem standartiem ir jābūt līdzvērtīgiem vai augstākiem par šeit iepriekšminētajiem standartiem, un Būvuzņēmējam ir jāsniedz izsmeļoša informācija pirms būvniecības uzsākšanas par atšķirībām starp minētajiem standartu veidiem. Pasūtītājs patur tiesības akceptēt vai noraidīt iekārtas un materiālus, kas izgatavotas atbilstoši standartiem, kurus Pasūtītājs, pēc saviem ieskatiem, nav akceptējis kā adekvātus.

1.1.3. Visiem līguma ietvaros paredzētajiem darbiem, nepieciešamajām iekārtām un materiāliem jāatbilst šo tehnisko specifikāciju prasībām un standartu prasībām, kas norādīti šajā dokumentā, kā arī jābūt saskaņā ar izstrādāto būvprojektu.

Atbilstība standartiem

1.1.4. Piegādātajām iekārtām un aprīkojumam jābūt ar visaugstāko kvalitāti, un tām ir jānodrošina visaugstākā montāžas kvalitāte atbilstoši labākai izpildāmo darbu praksei.

1.1.5. Celtniecībai, montāžai, materiāliem utt., jāatbilst sekojošu standartu un normatīvu prasībām, kas sakārtoti prioritārā secībā:

✓ Saskaņotie Eiropas standarti (normas – EN);

✓ Latvijas Republikas standarti un/vai Latvijas būvnormatīvi;

✓ Starptautiskie standarti un/vai citas ES dalībvalsts standarti, kuri, kā minimums, atbilst šeit norādītajiem;

✓ VAS „Latvenergo” izdotie noteikumi zemsprieguma un vidēja sprieguma elektroapgādes sistēmām un ietaisēm;

✓ Visi pārējie ar LR likumdošanu noteiktie normatīvi un standarti, kas attiecas uz Līgumu, un ir spēkā iepirkuma procedūras izsludināšanas laikā.

1.1.6. Kanalizācijas ārējo inženiertīklu un to elementu izbūve , kā arī ielu seguma atjaunošanas darbi veicami atbilstoši būvnormatīviem un spēkā esošiem likumdošanas normatīvaktiem . Xxxxxxxx veicami ,, atbilstoši Ministru kabineta 09.05.2017.noteikumu Nr. 253 „Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”

1.1.7. Būvdarbu līguma ietvaros veicamie darbi

Iepirkumu procedūras „Būvdarbu veikšana projekta „Kanalizācijas tīklu paplašināšana Dobelē, Keramikas-Gaismas ielu masīvā”ietvaros” (Xxxxx.Xx. DŪ 2020/01/KF) Nolikuma pielikumā (B Pielikums) ir pievienota būvprojekta dokumentācja, kurā Būvuzņēmējs var iepazīties ar situācijas plānu un būvprojektā veicamo darbu apjomiem .

Būvdarbu līgumā ir ietvertas 3 (trīs) būvdarbu galvenās komponentes,ts.k. 1)Komponete K1 Kanalizācijas tīklu izbūve;

2)Komponente K2 Kanalizācijas spiedvadu tīklu izbūve:

3)Komponente K3 Kanalizācijas sūkņu staciju izbūve.

KSS elektroapgāde. Būvuzņēmējam atbilstoši ST Tehniskajiem noteikumiem nepieciešams izstrādāt kanalizācijas sūkņu stacijas pirms uzkaites elektroapgādes tehnisko projektu un realizēt tā izbūvi

Katra no komponentēm ietver vairākas apakškomponentes, būvdarbu apjomi veido pavisam kopā Koptāmi, 3(trīs) kopsavilkumus un 19 (deviņpadsmit ) lokālās tāmes ar līguma ietvaros veicamo darbu apjomiem Xxxxx xxxxxx ir atspoguļoti Nolikuma D9 pielikums Tāmes.

1.2. Darbu izpildes vieta

Dobeles aglomerācija atrodas Dobeles novadā. Dobeles novads atrodas Latvijas dienvidu daļā, kur Austrumkurzemes augstiene mijas ar Zemgales līdzenumu un robežojas ar Auces, Brocēnu, Jaunpils, Jelgavas, Tērvetes un Tukuma novadu.

Dobeles pilsēta ir novada administratīvais centrs, kas atrodas apmēram 70 km uz dienvidrietumiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Dobeles aglomerāciju veido Dobeles pilsēta un daļēji to ietverošo pagastu ciemu teritorijas- Auru pagasta Liepziedu un Rūpnieku ciemi, Krimūnu pagasta Ceriņu ciems, Dobeles pagasta Lejasstrazdu ciems, Bērzes pagasta Šķibes un Miltiņu ciemi.

Dobeles novads, Dobeles pilsēta

1.3. Objekta adrese, atrašanās vieta

Keramikas-Gaismas ielu masīvā, Dobelē iekļaujas sekojošas ielas:

Aizupes iela, Bērzu iela, Egļu iela ,Gaismas iela,Kalēju iela,Keramikas iela, Rūpniecības iela,Strādnieku iela,Vītolu iela,Zivju iela un Liepājas šoseja.

1.4. Situācijas plāns, būvprojekta dokumentācija Nolikuma pielikumā (B Pielikums) ir iekļauts Būvprojekts un Būvuzņēmējs var iepazīties ar situācijas plānu un plānotajiem darba apjomiem.

1.5. Zemes lietošanas tiesības apliecinošie dokumenti

1.5.1. Būvuzņēmējam, realizējot projektu, jāpārliecinās par zemes lietošanas tiesības apliecinošo dokumentu esamību visiem zemes gabaliem, kas paredzēti būvniecībai (ir iekļauti tehniskajā projektā), kā arī par teritorijas izmantošanas prasībām un ierobežojumiem.

1.5.2. Gadījumā, ja nepieciešams būvdarbu tehnoloģiskām vajadzībām (tehniskas izvietošana būvdarbu laikā, būvniecība blakus esošajiem īpašumiem u.t.t), tad

Būvuzņēmējam jāveic nepieciešamie skaņošanas darbi ar zemju īpašniekiem un jāpiedāvā Pasūtītājam alternatīvi risinājumi skaņojumu neiespējamības gadījumā.

1.6. Tehniskie noteikumi, Pasūtītāja īpašie noteikumi , nodrošināmās garantijas.

1.6.1. Izstrādājot Būvprojektu tika pieprasīti un saņemti tehniskie noteikumi no noteiktajām institūcijām . Minētie noteikumi atrodami Būvpojektā . Izsniegtie tehniskie noteikumi ir saistoši Būvuzņēmējam piedāvājuma sagatavošanas un būvdarbu līguma realizācijas laikā.

1.6.2. Gadījumos, kur būvdarbu laikā var būt nepieciešamas jebkādas papildus atļaujas, licences, saskaņojumi vai tml., kas izriet no kādas Darbu daļas būvprojekta, Būvuzņēmējam ir jāsaņem attiecīgā atļauja no atbildīgās iestādes un, pirms tiek uzsākti būvdarbi attiecīgajā Darbu daļā, jāiesniedz tā Būvuzraugam.

1.6.3. Papildus Pasūtītājs nosaka īpašos noteikumus, kuri jāievēro veicot būvdarbu sagatavošanu, materiālu izvēli un būvniecību, iesniedzamo apdrošinšanu/ garantiju nodrošināšana:

1.6.3.1. Būvuzņēmējam obligāti ir jāievēro Dobeles novada domes 2010.gada 29.jūnija saistošie noteikumi Nr.19 „Par inženierkomunikāciju aizsardzību Dobeles novadā „

( skatīt xxx.xxxxxx.xx)

1.6.3.2. Pirms materiālo vērtību demontāžas darbu Būvuzņēmējs vienojas ar Pasūtītāju par utilizējamo un atgūstamo materiālu vienībām.

1.6.3.4. Tīklu izbūves laika plānojumu saskaņot ar Dobeles novada pašvaldības ielu rekonstrukcijas darbu plāniem.

1.6.3.5. Būvniekam jānodrošina garantijas objektā veiktiem būvdarbiem, iebūvētiem materiāliem un uzstādītām iekārtām :

a) Izpildīto būvdarbu minimālais garantijas termiņš ne mazāks kā 3 gadi jeb 36 mēneši

b) Būvmateriālu kvalitātes garantijas minimālais termiņš – ne mazāks kā 3 gadi jeb 36 mēneši,

c) Iekārtām - kvalitātes garantijas minimālais termiņš ne mazāks kā 3 gadi jeb 36 mēneši,

Garantiju periods tiek noteikts sākot ar nākamo dienu pēc tam, kad ir saņemts Dobeles novada būvvaldes akts par attiecīgā objekta pieņemšanu ekspluatācijā.

1.6.3.6. Būvnieka izsniegtās garantijas apliecinājuma veidā noformējamas rakstiski ar paraksttiesīgās personas akceptu.

1.6.3.7. Būvniekam jāuztur spēkā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana visā būvdarbu līguma izpildes laikā un garantijas laika periodā par visu līguma summu.

1.6.3.8. Būvniekam 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc līguma noslēgšanas jāiesniedz kreditiestādes/apdrošināsanas izsniegta Līguma saisitību izpildes garantija, kas nav mazāka par 20 (divdesmit ) % no Līgumcenas un kā garantijas saņēmēju norādot Pasūtītāju.

1.6.3.9. Būvniekam līdz objekta nodošanai ekspluatācijā vai gala rēķina iesniegšanai jāiesniedz kreditiestādes/apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu Garantijas laika saisitību izpildes garantiju ( garantijas laiks-36 kalendārie mēneši) par summu, kas nav mazāka par 5 % (pieciem procentiem) no Līgumcenas, kā garantijas summas saņēmēju norādot Pasūtītāju.

1.7. Topogrāfiskā izpēte

1.7.1. Būvprojekta izstrādes laikā veikti topogrāfiskās izpētes darbi un saskaņoti ar Pasūtītāju. Tomēr Būvuzņēmējs ir atbildīgs par visu būvprojektam nepieciešamo topogrāfiskās izpētes datu atbilstības pārbaudi un jebkādu neskaidrību novēršanu pirms būvdarbu uzsākšanas.

1.7.2. Esošās topogrāfiskās izpētes rezultāti pievienoti būvprojektā.

1.8. Ģeotehniskā izpēte

1.8.1. Būvprojekts„Kanalizācijas tīklu paplašināšana Dobeles aglomerācijā“ izstrādāts pamatojoties uz izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, SIA „Izpēte” 2019.gada no jūnija- septembrim veiktās topogrāfiskās izpētes materiāliem, 2019.gada oktobrī veiktās ģeotehniskās izpētes materiāliem, saskaņā ar LR spēkā esošajiem būvnormatīviem LBN 223-15 „Kanalizācijas būves”, „Vispārīgie Būvnoteikumi”, kā arī citiem normatīvajiem dokumentiem un standartiem. Ar esošās ģeotehniskās izpētes rezultātiem var iepazīties iepirkuma nolikuma dokumentācijai pievienotā tehniskajā projektā (Nolikuma B pielikums)

1.8.2. Būvnieks ir atbildīgs par to, ka sagatavojot savu piedāvājumu iepirkuma procedūrā uun uzsākot būvdarbus ir iepazinies ar esošo situāciju un pilnībā rēķinās ar esošajiem ģeotehniskajiem apstākļiem.

2. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

2.1. Inženiertehniskā apsekošana

Būvuzņēmējs ir atbildīgs par papildus tehnisko apsekošanas veikšanu, kas varētu būt nepieciešama darbu veikšanai un darbu apjomu precizēšanai, kā piedāvājuma sagatavošanas laikā, tā arī būvdarbu realizācijas laikā.

2.2. Piekļūšana būvlaukumiem

2.2.1. Būvmateriālu un iekārtu piegāde projekta teritorijā ir iespējama pa autoceļu. Būvuzņēmējs var pats organizēt citu piekļūšanu būvlaukumiem, bet par visiem paredzētajiem piekļuves pasākumiem jāsaņem Pasūtītāja apstiprinājums.

2.2.2. Būvdarbi nedrīkst nepamatoti kavēt citu pakalpojumu sniegšanu, piekļūšanu pie esošajām ēkām vai traucēt regulāro satiksmes plūsmu.

2.2.3. Būvuzņēmējs atbild par visiem pagaidu piekļūšanas ceļiem un darbiem to nodrošināšanai, kā arī nepieciešamajiem pieslēgumiem adekvāta pakalpojumu līmeņa un satiksmes plūsmas nodrošināšanai.

2.2.4. Būvuzņēmējs atbild par būvmateriālu un iekārtu piegādi būvlaukumā un būvgružu transportēšanu uz izgāztuvēm.

2.2.5. Būvuzņēmējs pilnībā atbild par būvdarbu organizēšanu sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem un visām nepieciešamajām valsts un pašvaldības institūcijām.

2.3. Darbarīki, smērvielas, patērējamās vielas un rezerves daļas

2.3.1. Būvuzņēmējam jāpiegādā pilns aprīkojuma un iekārtu komplekts, lai visas ierīces daļas varētu uzstādīt un ekspluatēt. Piegādei jābūt pietiekamai, lai veiktu regulāro apkopi un nomaiņu. Jāpiegādā arī speciālie darbarīki, kas ir svarīgi aprīkojuma uzstādīšanai, apkopei vai remontam.

2.3.2. Uzņēmējam jānodrošina pirmā visu smērvielu uzpilde, kas nepieciešama ierīču darbībai.

2.3.3. 3 dienu laikā pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas Būvuzņēmējam jāpārbauda un jāpapildina (ja nepieciešams) visas smērvielas.

2.3.4. Uzņēmējam jānodrošina pietiekami daudz rezerves daļu uz laiku, kamēr iekārtas tiek nodotas ekspluatācijā un tiek noteikti defekti. Uzglabāšanas laikā rezerves daļas jāiepako un jānoblīvē, lai pasargātu no bojājumiem un korozijas. Uz katras pakas jābūt skaidri salasāmam uzrakstam latviešu valodā, kurā norādīts tās saturs.

2.4. Darbu izpildes programma, darbu aizsardzības plāns, iedzīvotāju informēšana un objekta pieņemšanas – nodošanas procedūra

2.4.1. Darbu izpildes programma.

2.4.1.1. Būvuzņēmējam jāplāno darbu izpildes programma un savi resursi, lai nodrošinātu katras projekta daļas pabeigšanu un nodošanu ekspluatācijā atbilstoši

2.4.1.2. Būvuzņēmējam ir jāiesniedz Būvuzraugam detalizēta Būvdarbu izpildes programma, kas izstrādāta saskaņā ar iepirkuma procedūrā pieprasīto būvdarbu pabeigšanas termiņu, būvprojektu un šīm tehniskajām specifikācijām. Būvuzņēmējam ir jāņem vērā Latvijas Republikas teritorijā valdošie klimatiskie apstākļi. Būvuzņēmējam ir jāparedz pietiekami resursi darbu izpildei.

2.4.1.3. Nekādos apstākļos nedrīkst pārtraukt darbus un atstāt nepabeigtu kādu ielas posmu pirms ziemas perioda iestāšanās. Darbu nepabeigšanas gadījumā, Būvuzņēmējam jāizbūvē pagaidu cietais segums brauktuves daļā, ko pavasarī par saviem līdzekļiem pārbūvē atbilstoši izsniegtajiem tehniskajam noteikumiem. 2.4.1.4.Uzņēmējam regulāri jāveic būvdarbu foto fiksācija. Uzņēmējam katru mēnesi jāiesniedz CD ar digitālām fotogrāfijām, kurās fiksēts fotofiksācijas(uzņēmšanas) laiks, datums. Fotogrāfijas ir SIA “DOBELES ŪDENS” īpašums, tādēļ nedz drukātā, nedz arī faila formātā tās nedrīkst tikt nodotas kādas citas personas vai personu rokās, izņemot, ja tam dota rakstiska Pasūtītāja atļauja.

2.4.2. Darbu veikšanas projekts.

2.4.2.1. Darbu veikšanas projektā jānorāda informācija:

✓ Biroja telpu, dažādu materiālu un iekārtu uzglabāšanai paredzētu noliktavu, ko Būvuzņēmējs ir paredzējis izmantot, atrašanās vieta, platība utt.

✓ Būvuzņēmēja piedāvātie risinājumi un utilizācijas vietas tranšeju utt. atūdeņošanas rezultātā uzkrātā ūdens utilizācijai.

✓ Satiksmes organizācijas plāns, kas obligāti vispirms ir izskatāms un saskaņojams ar Dobeles novada pašvaldības Komunālo nodaļu(jāsaņem rakstisks apliecinājums par saskaņošanu ) un citiem atbildīgajiem dienestiem, x.xx., informācija par apvedceļiem, kurus plānots izmantot satiksmes novirzīšanai, lai netraucētu Darbu izpildi, kā arī par plānotajiem darba drošības pasākumiem, sabiedrības informēšanas pasākumiem un publikācijām , informatīvās tikšanās ar iedzīvotājiem utt.

✓ Metožu, kādas paredzēts izmantot būvdarbu veikšanai, apraksts.

✓ Detalizēts Darba drošības plāns, kurā ir atrunāta kārtība iespējamo negadījumu novēršanai Darbu izpildes laikā, x.xx., paredzēta darba drošības inženiera štata vienība utt.

✓ Būvuzņēmēja piedāvātais lielformāta informatīvo stendu novietojums Darbu izpildes vietās un stendu gabarīti. Projektā ir paredzētas 2 (divu) gb lieformāta informatīvo stendu(pagaidu informatīvais stends) uzstādīšana pie galvenā autoceļa( sabiedrībai labi pāredzamā vietā) un 3(trīs) gb informatīvo plāksņu ( ar informāciju par ES ieguldījumiem projektā) novietošana Pasūtītāja birojā Xxxxxxxxxx xxxx 0, Xxxxxx un pie jaunizbūvētām

kanalizācijas sūkņu stacijām( KSS) Vītolu un Gaismas ielās,Dobelē. Stendi un informatīvās plāksnes jānoformē atbilstoši ES fondu publicitātes vadlīnijām(2014.- 2020.gada) ES ieguldījumiem.

✓ Cita informācija, kas nepieciešama pēc būvuzrauga pieprasījuma vai pēc Būvuzņēmēja ieskatiem.

2.4.2.2. Darbu veikšanas projekts (DVP) , Būvuzņēmējs pirms būvdarbu uzsākšanas Dobeles novada pašvaldības Komunālā nodaļā saskaņoto Satiksmes kustības organizācijas shēmu , saskaņotā shēma Būvdarbu veicējam ir jāiesniedz Pasūtītājam un Būvuzraugam saskaņošanai. DVP jāveic jebkādi grozījumi vai papildinājumi, kurus pamatoti pieprasa Būvuzraugs vai Pasūtītājs. Un tikas tad, kad Būvuzraugs saskaņo minēto DVP (x.xx. Satiksmes kustības organizācijas apraksts) , Būvuzņēmējs ir tiesīgs uzsākt būvdarbus un nodrošinot pilnībā būvprojekta paredzēto objektu izbūvi. Jebkādas izmaiņas savā darbībā Būvuzņēmējs var veikt tikai ar iepriekšēju rakstisku Būvuzrauga atļauju.

2.4.3. Darbu aizsardzības plāns

2.4.3.1. Būvuzņēmējam ir jāiesniedz Būvuzraugam un Pasūtītājam Darbu aizsardzības plānu būvdarbiem saskaņošanai vismaz 7 (septiņas) dienas pirms jebkādām plānotām celtniecības aktivitātēm būvlaukumā. Darbinieku aizsardzības plānā jāietver, taču to nedrīkst ierobežot:

✓ Celtniecības riska novērtēšanas un kontroles pasākumi;

✓ Organizēšanas un vadības sagatavošanās darbi plāna īstenošanai;

✓ Atbilstoši noteiktas drošības prasības.

2.4.3.2. Būvuzņēmējam 7 (septiņu)dienu laikā no līguma noslēgšanas Būvuzraugam jāiesniedz Organizatoriskā tabula, informācija par Būvuzņēmēja pārstāvi un citiem vadošajiem darbiniekiem - to darba apraksti, adreses, telefona un faksa numuri. Būvuzraugam nekavējoties jāpaziņo, ja tam sniegtā informācija mainījusies.

2.4.3.3. Būvuzņēmējam jebkuri darbi jāveic, jāpārbauda un jānodod ekspluatācijā tā, lai iespējami mazāk traucētu esošo ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas sistēmu, kā arī iespēju robežās nepiesārņotu un nebojātu apkārtējo vidi un traucētu iedzīvotājus.

2.4.3.4. Lai iedzīvotāji būtu informēti par notiekošo , būvdarbu veicējam 5 (piecas ) darba dienas pirms darbu uzsākšanas Dobelē ir obligāti jāveic iedzīvotāju informēšana publicējot paziņojumus vietējā laikrakstā „Zemgale“ , ievietojot informāciju Pasūtītāja un Dobeles novada pašvaldības interneta vietnēs (xxx.xxxxxxxxxxxx.xx, xxx.xxxxxx.xx) par būvdarbu teritoriju, termiņiem, satiksmes kustības ierobežojumiem objekta teritorijā un pie objekta pieguļošajās teritorijās.

2.4.3.5. Būvuzņēmējs atbild par jebkuru atbilstošu, iepriekš saskaņotu ar Būvuzraugu un Pasūtītāju un savlaicīgu paziņojumu ievietošanu vietējā laikrakstā „Zemgale“ , Pasūtītāja un Dobeles novada pašvaldības interneta vietnēs (xxx.xxxxxxxxxxxx.xx, xxx.xxxxxx.xx)

2.4.4. Objekta nodošanas ekspluatācijā procedūra.

2.4.4.1. Pēc darbu pabeigšanas Būvuzņēmējam ir nekavējoties jāiesniedz nepieciešamā izpilddokumentācija. Būvuzņēmējam ir jāplāno izpilddokumentācijas sagatavošana un iesniegšana Dobeles novada būvvaldē vismaz tādā termiņā, lai ilgākais,divas pēc būvdarbu pabeigšanas, būvobjektu var nodot ekspluatācijā. Objektu

nodošana veicama saskaņā ar Latvijas Republikā un pašvaldībā spēkā esošajiem normatīviem ne vēlāk kā Līgumā norādītajos termiņos.

2.4.4.2.Būvuzņēmējam ne vēlāk kā 14 dienas pirms plānotās ekspluatācijā nodošanas datuma, Būvuzņēmējam ir jāiesniedz Pasūtītājam un Dobeles novada pašvaldības būvvaldē objekta izpilddokumentācija. Dokumentāciju iepriekš ir pārbaudījis un apstiprinājis Būvuzraugs un Pasūtītājs. Objekta izpilddokumentācijā jābūt iekļautiem sekojošiem dokumentiem:

✓ Saskaņotām izpildshēmām digitālā DWG formāta;

✓ Ražotāju sertifikātiem, kas apliecina izmantoto materiālu un aprīkojuma atbilstību specifikācijas prasībām;

✓ Spiediena, CCTV un visu citu veikto testu rezultātiem, kas apliecina, ka objekta izbūve ir veikta atbilstoši prasībām;

✓ Segto darbu aktiem;

✓ Būvuzrauga sertifikātiem, kas apliecina, ka Būvuzrauga pārstāvji ir sertificējuši pabeigtos Darbus;

✓ Būvdarbu atskaitēm, būvuzraudzības žurnāliem, autoruzraudzības žurnāliem;

✓ Jebkurai citai informācijai, ko pieprasa būvvalde un Pasūtītājs;

✓ TV inspekcija par cauruļvadu pārbaudēm, grunts sablīvēšanas testi;

✓ Atzinums no Pasūtītāja un pārejām pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem par objekta gatavību nodošanai ekspluatācijā. Atzinumiem jābūt saskaņotiem.

2.4.4.3.Tiek sasaukta Darbu pieņemšanas komisija (kuras sastāvā tiek iekļauti Pasūtītāja, Būvuzrauga , Būvuzņēmēja un Autoruzrauga pārstāvji), kas veic objekta pārbaudi dabā, un Būvuzņēmējam ir jānovērš jebkuri defekti, ko objekta pārbaudes laikā konstatē iepriekšminētā komisija. No Būvuzņēmēja tiek gaidīta aktīva līdzdalība objektu pieņemšanas - nodošanas procesā, kas nozīmē, ka Būvuzņēmējam ir savlaicīgi jāiesniedz Pasūtītājam un Būvuzraugam saskaņošanai objektu izpildshēmas, jānovērš jebkuri Būvuzrauga un Pasūtītāja konstatētie defekti, kā arī jāievēro jebkuras citas pamatotas Būvuzrauga vai Pasūtītāja prasības.

2.4.4.4.Garantijas periods iestājas no datuma, kad tiek parakstīts objekta pieņemšanas – nodošanas akts. No būvuzņēmējiem tiek prasīts sagatavot garantijas pasākumu aprakstu, x.xx. reaģēšanas laiku un atbildīgās personas. Ne vēlāk kā 14 dienas pirms plānotās ekspluatācijā nodošanas datuma, Būvuzņēmējam ir jāiesniedz Pasūtītājam un Dobeles novada pašvaldības būvvaldē objekta izpilddokumentācija.

2.5. Darbu izpildes atskaites , atskaišu sagatavošana un iesniegšana, sanāksmju

organizācija

2.5.1. Būvuzņēmējam ir jāiesniedz iknedēļas un ikmēneša darbu izpildes atskaites saskaņā ar līgumu un definētajām prasībām šajās tehniskajās specifikācijās. Iknedēļas un ikmēneša atskaišu veidnes formas jāsaskaņo un atskaites jāiesniedz Būvuzraugam un Pasūtītājam apstiprināšanai. Pēc Būvuzrauga pieprasījuma jāsagatavo citas nepieciešamās atskaites, kā arī atskaites, kas var būt nepieciešamas saistībā ar Būvuzņēmēja izmantoto būvdarbu tehnoloģiju. Šajās atskaitēs jānorāda darbu izpildes vieta un darbu veids, kādus paredzēts veikt attiecīgajā laika posmā. Minētās darbu atskaites ir jāiesniedz savlaicīgi pirms attiecīgā pārskata perioda iestāšanās. Būvuzņēmējam obligāti ir jāpiedalās darba sanāksmēs, kā arī iknedēļas tehniskajās sanāksmēs , un citās sanāksmes ( saistībā ar līguma izpildi) pēc Pasūtītāja pieprasījuma.

2.5.2. Iknedēļas atskaites

Katras iknedēļas atskaitei, kā minimums jāsatur (bet nav jāaprobežojas ar):

✓ Iepriekšējā nedēļā paveiktie darbi un atbildīgās personas;

✓ Plānotie darbi nākamajās divās nedēļās un atbildīgās personas par to veikšanu;

✓ Atskaites periodā atrisinātās problēmas un to risinājumi;

✓ Iepriekšējos periodos identificētās un līdz atskaites periodam neatrisinātās problēmas (x.xx. jebkādu resursu tūkums) un to risinājumi, atbildīgās personas;

✓ Atskaites periodā identificētās problēmas (x.xx. jebkādu resursu tūkums), to risinājumi, atbildīgās personas par problēmu risināšanu;

✓ Komentāri par darbu grafika atbilstību kopējam laika grafikam;

Atskaites identifikācijas numurs, kurš viennozīmīgi identificē projektu un atskaiti, kā arī atskaites periodu. Numerāciju iepriekš saskaņot ar Būvuzraugu un Pasūtītāju.

2.5.3. Ikmēneša atskaites

Katrai ikmēneša atskaitei, kā minimums jāsatur (bet nav jāaprobežojas ar):

✓ Atskaites identifikācijas numurs, kurš viennozīmīgi identificē projektu un atskaiti, kā arī atskaites periodu. Numerāciju iepriekš saskaņot ar Būvuzraugu un Pasūtītāju;

✓ Atskaites mēnesī izpildīto darbu un to apjomu apraksts, norādot konkrētus (skaitliskus, piemēram, m, m2, m3 u.t.t.) izpildes parametrus, kā arī jāsatur secinājumi par paveikto darbu atbilstību attiecībā pret plānoto darba apjomu;

✓ Būtiskāko, problemātisko un interesantāko būvniecības gaitu atspoguļojuma fotofiksācijas materiāli (foto-krāsainas, digitālas , fiksēts veiktā foto datums, vieta, kārtas nr.)

✓ Atskaites periodā atrisinātās problēmas un to risinājumi, kā arī iespējamā ietekme uz projekta realizāciju;

✓ Iepriekšējos periodos identificētās un atskaites periodā neatrisinātās problēmas un atskaite par to iespējamajiem risinājumiem un risinājumu meklēšanas progresu, kā arī šo problēmu iespējamā ietekme uz projekta realizāciju;

✓ Atskaites periodā identificētās problēmas darbu izpildē, pielietotie risinājumi problēmu risināšanā un problēmu iespējamā ietekme uz projekta realizāciju (termiņš, izmaksas, tehniskie paņēmieni un tehnoloģijas, darbu kvalitāte);

✓ Projekta plānotais laika grafiks ar faktisko izpildi (x.xx. izpilde % nepabeigtām laika grafika komponentēm) ar komentāriem par plānotajām darbībām, ja izpilde ir

mazāka par plānoto. Nepieciešamības gadījumā arī priekšlikumi izmaiņām laika grafikā, jeb piedāvātais laika grafiks;

✓ Plānotā projekta naudas plūsma un tās atbilstība esošajai situācijai. Nepieciešamības gadījumā arī priekšlikumi izmaiņām naudas plūsmas grafikā;

✓ Paveikto darbu apjomu un izmaksu tabulas, ietverot tās kopējos darbu apjomos un izmaksās, kā arī atspoguļojot arī iepriekšējos periodos paveiktos darbu apjomus un izmaksas, kā arī saņemtā avansa dzēšanu; Iknedēļas atskaišu kopijas; Atsevišķi sagatavoti apstiprināšanai kārtējā maksājuma pieprasījuma dokumenti pilnā apjomā. (Ietverot rēķinus, darbu pieņemšanas - nodošanas aktus, izpildshēmas un citus nepieciešamos dokumentus atbilstoši uz mēneša beigām sagatavojamajai izpilddokumentācijai).

2.5.4. Pēc Pasūtītāja pieprasījuma atskaitēs projekta realizācijas laikā var tikt iekļautas papildus prasības par atskaišu formu un saturu.

2.5.5. Atskaites un ziņojumus no Būvuzņēmēja puses apstiprina Līgumā nominētais atbildīgais Būvdarbu vadītājs.

2.5.6. Jebkura veida atskaite jāiesniedz vismaz 3 (trīs) oriģinālos eksemplāros, ja vien Būvuzraugs un Pasūtītājs nav norādījuši savādāk.

2.6. Izpildītie darbi un izpildshēmas

2.6.1. Tikai par izpildītiem darbiem var tikt pieprasīti kārtējie maksājumi atbilstoši darbu izpildes līgumam. Par izpildītiem darbiem uzskatāmi tikai tādi darbi, kuri ir kvalitatīvi pabeigti un par kuriem ir sastādītas kvalitatīvas un atbilstošas izpildshēmas šo tehnisko specifikāciju izpratnē. Izpildītājs 1 reizi mēnesī līdz 10. datumam Pasūtītājam iesniedz būvuzrauga izskatītu un akceptētu pārskatu un būvdarbu izpildes formas( formas Nr.2) par iepriekšējā mēnesī faktiski izpildītiem darbiem objektā.

2.6.2. Par kvalitatīvi pabeigtiem darbiem, pieņemot izpildītos darbus kārtējā maksājuma vajadzībām, uzskata darbus, kurus pabeidzot, ir pabeigts konkrēto būvdarbu tehnoloģiskais cikls un nākamais būvdarbu cikls nespēs ietekmēt (vai spēj minimāli ietekmēt) iepriekšējā būvdarbu ciklā veikto būvdarbu kvalitāti. (tehnoloģisko ciklu piemēram, inženierkomunikāciju (K) izbūve (x.xx. tranšejas aizbēršana), seguma atjaunošana, labiekārtošana utt.) un sastādīta atbilstoša kvalitatīva izpildshēma.

2.6.3. Izpildītos darbu apjomus spārbauda un apstiprina Būvuzraugs un Pasūtītājs.

2.6.4. Būvuzņēmējam ir jāsagatavo kvalitatīvas objekta izpildshēmas, attēlojot izbūvētos kanalizācijas tīklus, KSS un aprīkojumu norādot citu komunikāciju šķērsojumus ar augstuma atzīmēm, visas attiecīgās augstuma atzīmes, noslēgarmatūru, māju pievadu pieslēguma vietas informāciju par izbūvētajām komunikācijām, citām būvēm. Lai nodrošinātu kvalitatīvu objekta izpildshēmu sagatavošanu tās jāuzsāk gatavot pirms iebūvēto cauruļvadu, ēku pievadu tranšeju aizbēršanas.

2.6.5. Izpildshēmas sagatavojamas, izmantojot DWG. Izpildshēmas sagatavojamas, par pamatu izmantojot līgumā iekļauto projektu, veicot tajā izmaiņas un papildinājumus atbilstoši faktiski veiktajiem būvdarbiem. Izpildshēmu sagatavošanas standartiem ir jābūt pilnībā atbilstošiem līguma projekta rasējumiem.

2.6.6. Saskanā ar LR likumdošanu, visām izpildshēmām ir jābūt saskaņotām ar attiecīgajiem atbildīgajiem valsts un pašvaldības dienestiem un iestādēm, un tās jāiesniedz Pasūtītājam. Pēc objekta pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas Būvuzņēmējam ir jāiesniedz Pasūtītājam izpildshēmas arī elektroniskā formātā DWG.. No šī brīža izpildshēmas un TV inspekcijas pārbaužu testi pārriet Pasūtītāja īpašumā.

2.7. Publicitātes un vizuālā identitātes nodrošināšana , lielformāta informātīvie stendi,

pastāvīgās informācijas plāksnes

2.7.1. Būvuzņēmējam ir jāuzstāda vismaz 2 lielformāta informatīvie stendi darbu veikšanas vietās ( Dobelē un Bērzes pagasta Miltiņu ciemā ) , kurās notiks būvdarbi un

ievērojot VARAM un ES Vizuālās identitātes vadlīnijām Vizuālā identitāte 2014.–2020. gada plānošanas periodā ES ieguldījumiem ES ieguldījumiem

Vizuālo prasību elementus un ansambli var lejuplādēt xxx.xxxxxxx.xx (link is external)

Lielformāta informatīvos stendus Būvuzņēmējs demontē pēc objekta nodošanas ekspluatācijā 6 mēnešu laikā . Stendu( un arī infomatīvo plākņu) novietojums, saturs un izmēri pirms uzstādīšanas ir jāsaskaņo ar Pasūtītāju un Būvuzraugu, kā arī vietējo pašvaldību.

2.7.2. Pēc būvdarbu pabeigšanas jānodrošina 3 pastāvīgo informācijas plākšņu uzstādīšana ievērojot ES Vizuālās identitātes nosacījumus 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Plāksnes jāpiegādā Pasūtītājam līdz noslēguma maksājuma iesneigšanai.

2.7.3. Būvuzņēmējam jāuzņemas visas ar lielformāta stendu , projekta informācijas plākšņu izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu , uzturēšanu un demontāžu saistītās izmaksas.

2.7.4. Darbu apakšlīgumi:

2.7.4.1. Gadījumā, ja būvuzņēmējs vēlas slēgt apakšlīgumus par xxxxx Xxxxx daļas izpildi, iepirkuma piedāvājumā tam ir jānorāda darbu veids, apjoms, par kuru realizāciju tas ir paredzējis slēgt darbu apakšlīgumu (- us), kā arī piedāvātā darbu apakšuzņēmēja pieredze līdzīgu darbu veikšanā.

2.7.4.2. Gadījumā, ja būvuzņēmējs ir paredzējis piesaistīt specializētus darbu apakšuzņēmējus kādu no specifikācijā minēto darbu daļas veikšanai, būvuzņēmējam ir jānominē attiecīgie apakšuzņēmēji jau iepirkuma procedūras laikā.

2.7.4.3. Neskatoties uz iepriekšminēto, jebkura jauna apakšuzņēmēja, kas nav nominēts piedāvājumā, kandidatūras apstiprināšanai ir nepieciešams rakstisks Būvuzrauga saskaņojums.

2.8. Augstuma atzīmes un objektu izvietojuma noteikšana dabā

2.8.1. Būvuzņēmējs atbildīgs par pareizu visu šī līguma ietvaros izbūvējamo Darbu objektu nospraušanu dabā, x.xx., kur tas ir nepieciešams, objektu izvietojuma dabā parametru aprēķināšanu. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par izvietojuma parametru pareizības pārbaudi pirms darbu uzsākšanas.

2.8.2. Pirms jebkādu būvdarbu uzsākšanas Būvuzņēmējam ir jāveic būvlaukuma vietas izpēte, lai pārbaudītu būvdarbu projektu pareizību, iepazītos ar esošajām virszemes un pazemes struktūrām, ēku robežām, cauruļvadu pieslēgumu vietām utt.

2.8.3. Būvuzņēmējam ir jāsagatavo digitālā formā detalizētas izpildshēmas visiem projekta ietvaros izbūvētajiem objektiem. Pirms tiek uzsākta tranšeju aizpildīšana, ir jāveic visu izbūvēto pazemes cauruļvadu tīklu u.c. komunikāciju uzmērīšana, un jāsagatavo shēmas, norādīt visus nepieciešamos datus un mērījumus, kam ir jābūt pietiekami precīziem, lai uz to pamata būtu iespējams sagatavot objektu izpildhēmas. Izpildshēmas sagatavojamas atbilstoši LR likumdošanai attiecībā uz katra atsevišķā būvdarbu objekta pieņemšanu un nodošanu par tā ekspluatāciju atbildīgajam valsts vai pašvaldības dienestam un šo tehnisko specifikāciju prasībām.

2.8.4. Uzmērījumi dabā veicami saskaņā ar LR LKS-92 koordinātu sistēmu un Baltijas augstuma atzīmju sistēmu. Kontrolpunktiem, kas tiks izmantoti iekārtu nospraušanā ir jābūt saistītiem ar Latvijas koordinātu sistēmu LKS92 un Baltijas līmeņa sistēmu.

2.9. Darba laiks

2.9.1. Standarta darba laiks ir no 08.00 līdz 17.00 darbadienās, t.i., no pirmdienas līdz piektdienai, par ko Būvuzņēmējs informē, uzsākot darbus.

2.9.2. Darbu veikšana ārpus noteiktā darba laika ir pieļaujama tikai ar Pasūtītāja un Būvuzrauga savlaicīgu pieprasītu rakstisku atļauju. Nav atļauts veikt darbus oficiāli noteiktajās svētku dienās, izņemot gadījumos, kad tas ir iepriekš rakstiski saskaņots ar Būvuzraugu un Pasūtītāju . Darbu veikšana nakts laikā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos un tikai Būvuzrauga klātbūtnē.

2.10. Esošo būvju/komunikāciju aizsardzība

2.10.1. Darbu izpildes gaitā ir jāveic visi nepieciešamie drošības pasākumi, lai nepieļautu iespējamos bojājumus esošajām būvēm, komunikāciju tīkliem utt. Būvuzņēmējs uzņemas atbildību par jebkādiem nodarītiem bojājumiem, kas radušies Būvuzņēmēja darbības rezultātā.

2.10.2. Esošās komunikācijas var radīt kavējumus un sarežģījumus, veicot līgumā noteiktos būvdarbus. Pirms būvdarbu uzsākšanas ir nepieciešams veikt vietas izpēti, lai noteiktu minēto komunikāciju atrašanās vietu. Vietas izpētes ietvaros tiek veikti kontrolrakumi un šķērsgriezuma tranšejas, savukārt, rakšanas darbi veicami manuāli, nepieciešamības gadījumā izmantojot pneimatiskus darbarīkus. Vietas izpētes vajadzībām ir aizliegts izmantot mehāniskas iekārtas. Turklāt, Būvuzņēmējam ir jāievēro darbu izpildes vietai tuvumā esošo būvju īpašnieku izteiktās prasības un norādījumi. Būvuzņēmējs Pasūtītāja priekšā uzņemas atbildību par jebkādām prasībām par bojājumu nodarīšanu esošām būvēm/komunikācijām, kas radušies Būvuzņēmēja darbības rezultātā, veicot vietas izpēti.

2.10.3. Gadījumā, ja darbu izpildes gaitā ir nepieciešams šķērsot kādas esošās komunikācijas, Būvuzņēmējam ir jānosaka to precīzā atrašanās vieta un jāveic pietiekami pagaidu pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgo pakalpojumu nepārtrauktību (pārslēgumi utt.), pirms tiek šķērsotas attiecīgās komunikācijas. Aizliegts veikt jebkādu komunikāciju šķērsošanu (pārgriešanu) bez iepriekšējas rakstiskas atļaujas saņemšanas no attiecīgā atbildīgā dienesta un/vai īpašnieka.

2.10.4. Ja nepieciešams, lai novirzītu esošās komunikācijas vai lai veiktu darbus saistībā ar komunikācijām, kas atrodas darbu izpildes vietā vai tās tuvumā, Būvuzņēmējam jāplāno sava darbu izpildes programma attiecībā uz komunikāciju ierīkošanu, koordinējot un saskaņojot to ar citiem iesaistītajiem būvuzņēmējiem, nodrošinot darbu uzraudzību, sagatavojot rakstiskus paziņojumus vai informējot atbildīgos dienestus vai īpašniekus par plānoto darbu norises gaitu attiecībā uz tiem būvdarbu posmiem, kuru gaitā ir paredzēts skart minētajiem dienestiem/īpašniekiem piederošās komunikācijas. Šim nolūkam Būvuzņēmējam ir jāorganizē ikmēneša tehniskās plānošanas/darbu koordinēšanas sanāksmes būvvietā, iepriekš saskaņojot to precīzo norises datumu un laiku ar Būvuzraugu vai tā pārstāvi, turklāt, Būvuzņēmējs ir tiesīgs sasaukt šādas sanāksmes, saskaņojot to ar Būvuzraugu, biežāk nekā reizi mēnesī, ja tas ir nepieciešams pēc Būvuzņēmēja ieskatiem.

2.10.5. Izpildītājam vienības cenās ir jāparedz izmaksas visiem darbiem, ņemot vērā tiem nepieciešamo resursu laika ieguldījumu un programmā plānoto izpildes laiku.

2.10.6. Visā darbu izpildes gaitā Būvuzņēmējs apkopo datus par visu darbu izpildes gaitā sastapto vai skarto komunikāciju novietojumu, izmēriem un komunikāciju veidu, un sagatavo atbilstošas shēmas.

2.11. Nožogojumi, brīdinājuma zīmes un apgaismojums

2.11.1. Šī līguma ietvaros visās darbu izpildes vietās būvlaukumā, kā arī teritorijām, kur tiek izmantotas materiālu utt. uzglabāšanai, ir jānodrošina pagaidu nožogojums. Nožogojuma barjeras jāuzstāda pirms būvdarbu uzsākšanas, lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību. Nožogojumam ir jāatbilst saistošajām prasībām attiecībā uz darbiem, kas tiek veikti uz koplietošanas ceļiem vai to tuvumā. Gājēju šķērsošanas vietās jāparedz pieeja sabiedriskajiem objektiem un tas jāorganizē pa 1m platām un stabilām laipām.

2.11.2. Darbu izpildes vietā ir jāuzstāda arī atbilstošs brīdinājuma signāllampas ik pēc 25 m pie nožogojuma barjerām uz ceļa vai tā tuvumā, kas jāiededz diennakts tumšajā laikā. Brīdinājuma signāllampas ir jāuztur labā darba kārtībā atbilstoši Būvuzrauga prasībām.

2.11.3. Būvuzņēmējam ir jānodrošina pastāvīga objekta apsardze gan darbu izpildes laikā, gan ārpus noteiktā darba laika.

2.11.4. Uzstādītām brīdinājuma zīmēm ir jāatbilst saskaņotām satiksmes organizācijas prasībām. Brīdinājuma zīmēm ir jābūt tīrām, labi nostiprinātām un viegli saskatāmām/salasāmam, un tās ir jāpārvieto katru dienu vai arī kā neieciešams atbilstoši darbu norises gaitai, lai nodrošinātu, ka minētās brīdinājuma zīmes ir pareizi novietotas ceļa lietotāju ērtībām.

2.11.5. Būvuzņēmējam jānodrošina brīdinājuma paziņojumu par slēgtajiem ceļu posmiem uzstādīšana visās vietās, kur tas ir nepieciešams, lai savlaicīgi informētu satiksmes dalībniekus par slēgtajiem ceļa posmiem un ļautu tiem izvēlēties citus pārvietošanās maršrutus, preses uzdevumos utt., Brīdinājuma paziņojumu teksts, izmēri un uzstādīšanas vieta Būvuzņēmējam ir jāsaskaņo ar Būvuzraugu.

2.11.6. Visām darbu izpildes vietā uzstādītājām zīmēm un brīdinājumiem ir jābūt latviešu valodā.

2.11.7. Būvuzņēmējs nes pilnu materiālo atbildību par iespējamajiem negadījumiem vai bojājumiem, kas rodas tā nespējas nodrošināt pietiekamu nožogojumu, apsardzi vai apgaismojumu būvvietā rezultātā, kā arī par iespējamajām neērtībām vai kaitējumu, kas tiek nodarīts sabiedrībai vai īpašniekiem Būvuzņēmēja nevērības dēļ.

2.12. Darbu izpildei nepieciešamo ūdens resursu nodrošinājums

2.12.1. Būvdarbu veikšanai, cauruļvadu un aku pārbaudei, kā arī citiem mērķiem nepieciešamos ūdens resursus par saviem līdzekļiem nodrošina Būvuzņēmējs.

2.12.2. Būvuzņēmējam ik mēnesi ir jāatlīdzina Pasūtītājam par visu objektā patērēto ūdeni vai citiem pakalpojumiem. Maksājamā summa ir jāaprēķina pamatojoties uz veiktajiem nolasījumiem un piemērojamo tarifu par katru pakalpojumu. Piemērojamie tarifi ir tie, kas par attiecīgo pakalpojumu ir spēkā katra mēneša pēdējā dienā, kuras laikā tas tiek izmantots, atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu regulatora aptiprinātajiem tarifiem.

2.13. Elektroapgāde

2.13.1. Būvuzņēmējam ir jānodrošina būvdarbu veikšanai nepieciešamie elektroenerģijas resursi un to piegāde. Būvuzņēmējs vienojas ar atbildīgajiem dienestiem par nepieciešamo elektroenerģijas nodrošinājumu, un savos darbu izcenojumos paredz ar to saistītās izmaksas.

2.13.2. Savukārt, gadījumos, kad ir nepieciešams nodrošināt pastāvīgu elektroenerģijas barošanu izbūvēto objektu ekspluatācijai vai lietošanai, Būvuzņēmējs ir tiesīgs izmantot minētos pastāvīgos elektroenerģijas barošanas avotus tikai ar Pasūtītāja atļauju.

2.14. Darba telpas būvvietā

2.14.1. Būvuzņēmējs savām vajadzībām nodrošina teritoriju, kas ir nepieciešama tā biroja telpu un noliktavu telpu izvietošanai būvlaukumā. Būvuzņēmējs par saviem līdzekļiem paredz arī aprīkotu biroja telpu būvlaukumā būvuzraugam un sedz visas ar biroja nodrošināšanu saistītās izmaksas. Minētās izmaksas Būvuzņēmējam jāparedz pie izmaksām.

2.14.2. Būvuzņēmējs par saviem līdzekļiem sedz visas ar biroja nomu, izveidi, atjaunošanu utt. saistītās izmaksas. Minētās izmaksas Būvuzņēmējam jāparedz būvdarbu izmaksās.

2.14.3. Būvuzņēmējs sedz visas ar ūdensapgādes, elektroapgādes un telekomunikāciju un citu pakalpojumu nodrošināšanu būvvietā un izbūvējamo cauruļvadu trasējuma garumā saistītās izmaksas, aprīkotu biroja telpu būvlaukumā būvuzraugam.

2.14.4. Būvuzņēmējam jānodrošina un jāuztur kārtībā atbilstošas koplietošanas labierīcības darbu izpildes vietā, un pēc darbu pabeigšanas objektā tās jānovāc.

2.15. Trokšņu līmenis

2.15.1. Būvuzņēmējam ir jānodrošina, ka tā veikto darbu rezultātā radītais troksnis nerada neērtības iedzīvotājiem, un tā līmenis nepārsniedz zemāk minētās maksimālās pieļaujamās normas. Arī būvdarbos izmantojamo iekārto radītais troksnis nedrīkst pārsniegt šeit minētās normas:

✓ Noteiktajā darba laikā: troksnis nedrīkst pārsniegt apkārtnē valdošo dabisko trokšņa līmeni ne vairāk kā par 10 dB(A), vai arī tas nedrīkst pārsniegt 65 dB(A), atkarībā no tā, kurš no abiem rādītājiem ir zemākais, ko nosaka, mērot līdzvērtīgu nepārtrauktu trokšņa līmeni.

✓ Ārpus noteiktā darba laika: 55 dB(A) – līdzvērtīgs nepārtraukts trokšņa līmenis.

✓ Nakts laikā: 40 dB(A) - līdzvērtīgs nepārtraukts trokšņa līmenis.

2.15.2. Iepriekšminētie trokšņa līmeņi attiecas uz nožogotajām darbu izpildes teritorijām, kā arī uz teritorijām, kas atrodas dzīvojamo ēku tuvumā.

2.16. Vibrācijas līmenis

2.16.1. Būvvietā rakšanas un cauruļvadu caurduršanas darbu laikā radītais vibrācijas līmenis ir pastāvīgi jākontrolē, izmantojot vibrogrāfu. Šim nolūkam būvvietā minēto darbu veikšanas laikā pastāvīgi ir jāatrodas operatoram, kam ir nepieciešamās iemaņas darbā ar minēto iekārtu. Vibrogrāfa mērījumi veicami dažādās iepriekš izvēlētās vietās atbilstoši cauruļvadu trasējumam.

2.16.2. Būvuzņēmējam līguma izpildes gaitā ir jānodrošina pastāvīga tuvumā esošo būvju un komunikāciju uzraudzība, it sevišķi, cauruļvadu caurduršanas, rakšanas, akmeņu savākšanas un sūknēšanas darbu laikā.

2.16.3. Darbu rezultātā radītās zemes svārstības nedrīkst pārsniegt zemāk minētās normas:

10 mm/s pie esošo būvju sienām; mm/s jebkurām esošajām būvēm vai komunikācijām.

2.16. Kārtības nodrošināšana būvvietā

2.16.4. Koplietošanas ceļi, kas tiek izmantoti piekļuvei būvvietai, kā arī pārējās teritorijas ir jāuztur kārtībā un reizi dienā vai, nepieciešamības gadījumā, arī biežāk ir jāveic to

tīrīšana, novācot būvgružus, lai nodrošinātu tīrību un kārtību būvvietā. Piesārņojumu vai smiltis ar automašīnām un traktoru riteņiem nedrīkst iznest uz pilsētas ielām.

2.16.5. Jebkādi izraktās grunts pārpalikumi un būvgruži, kas rodas darba procesa laikā objektā, Būvuzņēmējam savlaicīgi ir jāaizvāc no būvobjekta un jātransportē deponēšanai darbu izpildes projekta saskaņotās vietās.

2.17. Citu iespējamo traucējumu novēršana

2.17.1. Būvuzņēmējam ir jāveic visi nepieciešamie piesardzības pasākumi attiecībā uz izvēlēto būvdarbu veikšanas tehnoloģiju, kā arī jāparedz pasākumi būvvietas uzturēšanai kārtībā, lai nodrošinātu iedzīvotāju un īpašumu aizsardzību pret bojājumiem vai traucējumiem, ko var izraisīt ūdens, dūmi, putekļi, būvgruži, u.c. traucējumi, kas rodas līguma izpildes gaitā.

2.17.2. Nepieciešamības gadījumā Būvuzņēmējam jāveic būvdarbu gaitā skarto teritoriju apsegšana vai norobežošana un jāorganizē izraktās grunts aizvākšana uz citu uzglabāšanas vietu.

2.17.3. Būvuzņēmējam par saviem līdzekļiem ir jānodrošina iepriekšminēto prasību ievērošana.

2.18. Pagaidu būves

2.18.1. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par jebkādu Darbu izpildei nepieciešamo pagaidu būvju projektēšanu, izbūvi vai uzstādīšanu. Pirms darbu uzsākšanas Būvuzņēmējam jāiesniedz Būvuzraugam saskaņošanai detalizēti piedāvājumi un shēmas šādu pagaidu būvju izbūvei. Minētā piedāvājuma vai shēmu saskaņošana neatbrīvo Būvuzņēmēju no atbildības par šādu pagaidu būvju atbilstību paredzētajam mērķim un to drošību.

2.19. Apkārtējās vides aizsardzība

2.19.1. Darbu izpildes gaitā Būvuzņēmējam ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu piesārņojošu vielu nonākšanu augsnē, upēs, straumēs un virszemes ūdenskrātuvēs Būvuzņēmēja veikto darbību rezultātā.

2.19.2. Būvuzņēmējam ir jāievēro saistošo LR normatīvu, kas reglamentē ūdenskrātuvju aizsardzības pret piesārņojošu vielu ieplūdi, sabiedrības veselības un zvejas vietu aizsardzību, prasības, un jākonsultējas ar atbildīgajiem dienestiem vai iestādēm pirms jebkādu darbu uzsākšanas attiecīgajā ūdenskrātuvē vai tās tuvumā.

2.20. Konfidencialitāte

Būvuzņēmēja pienākums ir ievērot konfidencialitāti attiecībā uz iepirkuma dokumentāciju un tajā iekļauto informāciju. Būvuzņēmējs nav tiesīgs publiskot jebkādu informāciju, rasējumus, kas attiecas uz Darbiem šī līguma ietvaros, vai arī izvietot būvvietā reklāmu, izņemot gadījumos, kad tas ir rakstiski saskaņots ar Būvuzraugu, kā arī izņemot līguma informatīvos stendus.

3. BŪVDARBI UN IEKĀRTAS

3.1. Cauruļu materiāli, ieguldīšanas dziļums un tranšeju platumi

3.1.1. Cauruļvadu materiāli ir norādīti Tehniskās specifikācijas 4.2.; 4.3. punktā.

3.1.2. Cauruļvadi izbūvējami saskaņā ar tehniskajā projektā norādīto trasējumu un atbilstoši Latvijas Būvnormatīvos noteiktajām prasībām.

3.1.3. Tranšeju platumam jābūt atbilstoši Latvijas Būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Tranšejas ir jānostiprina, lai nodrošinātu pietiekamu tuvumā esošo pazemes komunikāciju un citu būvju aizsardzību.

3.1.4. Pirms darbu uzsākšanas katrā objektā Būvuzņēmējam ir jāpārbauda projektēto parametru atbilstība šķērsojamajos ielu posmos izbūvētajām komunikācijām, x.xx., cauruļu diametra, ieguldīšanas dziļuma, materiālu utt. un atjaunojamā seguma atbilstība (seguma veids, augstums utt.). Gadījumā, ja Būvuzņēmējs konstatē kādas nobīdes vai neatbilstības, tas nekavējoties informē Būvuzraugu rakstiski un gaida turpmākos norādījumus.

3.2. Esošo komunikāciju novietojums

3.2.1. Ceļu segumu uzlaušana, tranšeju aizbēršana un segumu atjaunošana veicama atbilstoši cauruļu ieguldīšanas ražotāja specifikācijas prasībām.

3.2.2. Būvuzņēmējam izbūvējot ŪK atzarus iebrauktuvēs, jāsaglabā esošās caurtekas, iebraucamie ceļi u.t.t..

3.3. Rakšanas darbi uz virsmām ar cieto segumu

3.3.1. Būvuzņēmējam jāveic rakšanas darbi uz virsmām ar cieto segumu tā, lai nenodarītu bojājumus ceļiem, ietvēm vai citām virsmām ārpus tranšejas robežām, un Būvuzņēmējs nes atbildību par jebkādiem tā darbības rezultātā radītiem bojājumiem. Gadījumā, ja rakšanas darbu laikā tiek pārkāpta noteiktā seguma zāģēšanas līnija, jānosprauž jauna zāģēšanas robeža apkārt pārrāvuma vietai, lai nodrošinātu taisnu leņķi pret esošo segumu attiecībā uz visiem pagaidu seguma atjaunošana darbiem. Minētos darbus Būvuzņēmējs veic par saviem līdzekļiem.

3.3.2. Kāpurķēžu tehnikas izmantošana uz koplietošanas vai privātiem ceļiem vai klātām virsmām ir atļauta tikai rakšanas darbu vajadzībām.

3.3.3. Ceļu, ietvju un apmaļu x.xx atjaunošana Būvuzņēmējam jāveic saskanā ar būvprojektu . Atjaunošanas darbi veicami būvprojektā noteiktajā apjomā vai arī tādā apjomā, kāds izriet no veiktajiem būvdarbiem.

3.4. Rakšanas darbi laukos,grants ielās /ceļu malās/sabiedriskās vietās

3.4.1. Vēlākais, vienu nedēļu pirms plānotās darbu uzsākšanas Būvuzņēmējs brīdina zemes īpašniekus vai tās lietotājus par plānotajiem darbiem. Būvuzņēmējam ir jāuzstāda pagaidu nožogojums, lai norobežotu no pārējās teritorijas vietu, kurā paredzēts veikt darbus.

3.4.2.Tranšejas neturēt atvērtas ilgāk par vienu dienu vai arī saskaņā ar vienošanos, kāda panākta ar zemes īpašnieku. Visi žogi/sienas vai iebrauktuves ir jāatjauno to sākotnējā stāvoklī.

3.4.3. Būvuzņēmējam ir jāņem vērā arī vispārīgajā specifikācijā minētās prasības attiecībā uz rakšanas darbu veikšanu mauriņos, dārzos, laukos vai citās atklātās teritorijās vai to tuvumā.

3.4.4. No tranšejas virsmas tās platumā noņem augsnes virskārtu, ko uzglabā būvvietā, lai vēlāk izmantotu to atkārtoti. Pēc tam, kad ir pabeigta cauruļu ieguldīšana un tranšejas

aizbēršana, augsnes virskārtu ieklāj atpakaļ un apsēj ar zāles maisījumu, kura sastāvs ir saskaņots ar Pasūtītāju.

3.5. Pieslēgumi ŪK tīkliem

3.5.1. Ēku pieslēgumus izbūvē posmā no kolektora līdz pieslēguma akai jāveic saskaņā ar tehniskā projekta izstrādes laikā apstiprināto vietu. Pirms tehniskā projekta izstrādes Būvuzņēmējam jāveic katras ielas dzīvojamo māju apsekošanu un pēc iedzīvotāju izteiktajām vajadzībām jāprecizē pieslēguma vietu atzari uz maģistrāla ielās kolektora.

3.5.2. Pieslēgumi kanalizācijas tīkliem izbūvējami līdz ielu sarkanajām līnijām, pret katru ielas posma projekta teritorijā esošo kadastrālo zemes vienību.

3.5.3. Būvuzņēmējs atjauno virsmu vismaz tās sākotnējā vai labākā stāvoklī, saskaņā ar attiecīgā ielas posma noteiktajām prasībām virsmas atjaunošanai.

3.6. Kanalizācijas sūkņu stacijas

3.6.1. Projekta ietvaros paredzēts veikt divu jaunu sadzīves kanalizācijas sūkņu staciju (KSS) izbūvi Vītolu ielā (jauda 1,6 l/sek) un Gaismas ielā(jauda 3,1 l/sek) uz Dobeles novada pašvaldībai piederošas zemes. Katrā kanalizācijas sūkņu stacijā paredzēts uzstādīt divus iegremdējamus kanalizācijas sūkņus – vienu darba sūkni, otru – rezerves sūkni.

3.6.2. Paredzamie darbi katrā no KSS.

• sūkņu stacijas tvertnes iebūve no PE korpusa ar dubultām sienām;

• divu iegremdējamu kanalizācijas sūkņu izbūve;

• tvertnes nodrošināšana pret uzpeldēšanu;

• pašteces kanalizācijas un spiedvada pieslēgšana pie sūkņu stacijas;

• KSS darbības monitoringa pieslēguma WEB SCADA ONLINE sistēmai izveide;

• sūkņu vadības bloka uzstādīšana;

• elektromagnētiskā notekūdeņu plūsmas mērītāju ar datu izvadi uz automātikas vadības skapi un WEB SCADA online uzstādīšana dzelzsbetona grodu akā DN1500 blakus KSS;

• KSS apkalpošanas laukuma ar šķembu segumu ~

• 40,0 m2 platībā izbūve;

• jaunizbūvētās KSS uzmērīšana digitālā formā;

• zāliena atjaunošana.

3.6.3. Kanalizācijas sūkņu stacijas (KSS) izbūvējamas būvprojektā norādītajās vietās. Ja būvuzņēmēja piedāvāto sūkņu staciju dimensijas un novietojumi neatbilst šiem dokumentiem, tad būvuzņēmēja pienākums ir novērst šīs neatbilstības pārskaņojot būvprojektu autoruzraudzības kārtībā (atbilstoši likumdošanas prasībām). Darbu ietvaros ir jāveic visu vispārceltniecisko, mehānisko un elektrisko, automātikas iekārtu izbūve, x.xx., elektroapgādes sistēmas, tehnoloģiskās, automātikas sistēmas un visu pārējo konstrukciju un fasondaļu izbūve.

3.6.3.1. Kad precizēts sūkņu staciju piegādātājs un to konstrukcija, tad Būvuzņēmējam autoruzraudzības kārtībā precizēt sūkņu staciju pamata plātnes (pamatu) konstrukciju un sūkņu stacijas pievienošanu pie tās. Būvuzņēmējam jāiekļauj sūkņu staciju pamatu izbūves izmaksas sūkņu stacijas kopējās izmaksās.

3.6.3.2. Pirms darbu uzsākšanas teritorija, kurā paredzēts veikt KSS izbūvi, ir jānorobežo no apkārtējās teritorijas, uzstādot pagaidu nožogojumu. Būvuzņēmējam visi darbi ir jāveic Pasūtītāja saskaņotajos rasējumos norādītajās objekta un teritorijās.

3.6.3.3.Visus mehāniskos, elektriskos darbus, kā arī automātikas sistēmas ierīkošanu atbilstoši saskaņotajam ar Pasūtītāju projektam ir jāveic specializētam apakšuzņēmējam vai pašam būvuzņēmējam, ja viņa kvalifikācija atļauj veikt šos darbus. Būvuzņēmējam ir jāiesniedz Būvuzraugam informācija par tā nominēto specializēto apakšuzņēmēju, un jebkādus mehāniskos un elektriskos darbus objektā var uzsākt tikai pēc tam, kad Būvuzraugs ir apstiprinājis nominēto apakšuzņēmēju.

3.6.3.4. Mehāniskie un elektriskie darbi sūkņu stacijā ietver sekojošo:

✓ Visu cauruļvadu un komunikāciju tīklu, x.xx., veidgabalu, kameru un aku sienu šķērsojošo cauruļu izbūve;

✓ Vāku un virsmas kārbu ierīkošana;

✓ Visu saistīto elektroapgādes kabeļu ierīkošana;

✓ Sūkņu un rupjo piemaisījumu uztveršanas groza izcelšanas sistēmas ierīkošana;

✓ Automātikas un signalizācijas sistēmas izveide;

✓ Sūkņu piegāde un uzstādīšana.

3.6.3.5. Būvuzņēmējs ar Pasūtītāju paraksta nodošanas – pieņemšanas aktu , tad, kad izpildītas augstāk uzskaitītas prasības un iesniegti:

✓ Sūkņu tehniskās pases, apkalpes rokasgrāmatas un cita dokumentācija;

✓ Veikta KSS apkalpojošā personāla apmācība;

✓ Veikta katra sūkņa pārbaude darbojoties darba režīmā.

3.6.4. Sūkņu stacijas konstrukcijas:

Sniegtā specifikācija papildina paskaidrojuma rakstā noteiktos parametrus. 3.6.4.1.Sūkņu stacijas korpusam jābūt atbilstošam LVS EN 12050-1:2003.

Sūknētavas korpusa materiāls - stiklašķiedra vai plastmasa, tai jābūt izgatavotai rūpnieciski un ražotājam jāapliecina tās piemērotība konkrētajiem būvniecības materiāliem. Sūknētavas apakšējai daļai, jānodrošina konstrukcija, kas samazinātu ar iespējamu notekūdeņu sedimentāciju izraisītās problēmas.

3.6.4.2. Sūknētavā jābūt aprīkotai ar kāpnēm, ienākošās strūklas slāpētaju, rupjo frakciju filtru jeb atkritumu grozu un pietiekamu ventilāciju.

3.6.4.3. Aizbīdņiem un pretvārstiem jābūt kaļamā ķeta korpusā ar epoksīda pārklājumu, (marķējums GGG) atbilstoši LVS EN 1074-1:2001 standarta prasībām.

3.6.4.4..Iekšējo cauruļvadu apsaistei jābūt nerūsējošā tērauda AISI 304. Visām savienojumu bultskrūvēm un paplāksnēm jāatbilst (nerūsējošā tērauda klasei AISI 316), uzgriežņiem (AISI316). Izceļamā groza rupjo piemaisījumu atdalīšanai, spraugu izmēram jāatbilst 50 mm un tam jābūt no nerūsējošā tērauda AISI 304. Sūknētavā jābūt iebūvētam nažveida aizbīdnim ar kāta pagarinātāju uz ienākošā kolektora. Aizbīdnim jābūt marķētam ar CE zīmi.

3.6.4.5..Sūkņu un groza izcelšanas vadulām jābūt no nerūsējošā tērauda AISI 304. Sūkņu izcelšanas ķēdēm jāatbilst nerūsējošā tērauda klasei AISI 316. Ķēdēm jābūt sertificētām.

3.6.4.6. Kāpnēm jābūt ar pretslīdes virsmu vai gropēm un jābilst nerūsējošais tērauda klasei AISI 316. Kāpnēm jāsniedzas līdz sūknētavas dibenam. Teleskopiskais iekāpšanas rokturis no nerūsējošais tērauda AISI304 klases nedrīkst atrasties ārpus sūknētavas.

3.6.4.7. KSS jābūt aprīkotai ar nerūsējoša tērauda AISI 316 materiāla ventilācijas caurulēm, kuras veic ventilēšanas funkcijas dažādos sūknētavas līmeņos. Nav pieļaujama PVC ventilācijas cauruļu izmantošana. Zonās ar transporta slodzi izmantojamas slēdzamas kaļamā ķeta lūkas ar eņģi. Slodzes klase ne mazāka kā D400 atbilstoši LVS EN 124:2002 standarta prasībām. Lūku izmēriem jābūt izvēlētiem tā, lai varētu ērti izcelt un apkalpot sūkņus un rupjo frakciju grozu.

3.6.4.8. Sūkņu stacijas korpusā un citās tās detaļās nedrīkst tikt izmantoti koka izstrādājumu (saplāksnis, OSB u.c.).

3.6.4.9.Sūkņu stacija būvlaukumā jāpiegādā samontēta un gatava pieslēgšanai pie kanalizācijas tīkliem. Sūkņu stacijas diametram jābūt ne mazākam par 1200mm.

3.6.5. Tehnoloģiskie risinājumi

3.6.5.Sūkņu stacijās jāuzstāda aprīkojums, kas nodrošina to pilnīgu automātisku darbību. Sūknēšanas ātrumu atbilstība prasībām tiek uzturēta izmantojot „mīkstos” palaidējus, kas piemēroti plūsmu atbilstošai ieplūdei. Sūkņu stacijas ir jāaprīko ar divu sūkņu vadības automātiku un SCADA sistēmu ar datu pārraidi uz dispečerpunktu, kā arī sūkņu stacijām ir jābūt vadāmām no esošā dispečerpunkta datora.

3.6.6. Mehāniskais aprīkojums

3.6.6.KSS mehāniskajā aprīkojumā jāiekļauj sekojoši elementi, bet neaprobežojoties ar tiem:

✓ Diviem iegremdējami centrbēdzes kanalizācijas sūkņiem;

✓ KSS cauruļvadi, aizbīdņi un pretvārsti, noslēgarmatūra;

✓ Savienojumu caurules;

✓ Aizsargrestes

✓ Vadulas un mehānisms sūkņu pacelšanai;

✓ Redeļu grozs.

3.6.7. Elektriskās un vadības iekārtas

3.6.7.KSS elektriskajā un vadības aprīkojumā jāiekļauj sekojoši elementi, bet neaprobežojoties ar tiem:

✓ Zemsprieguma sadale visiem elektropatērētājiem un pieslēgums elektrības ievada skapim (pieslēgums ārējās elektroapgādes tīklam);

✓ Mērīšanas ierīces;

✓ Radio modems avārijas datu pārraidei;

✓ Stacijas apsardzes signalizācijas sistēma;

3.6.8. Elektroapgāde

Būvuzņēmējam jānodrošina sūkņu stacijas pieslēgums ārējiem maģistrālajiem elektroapgādes tīkliem. Ja nepieciešams, Pasūtītāja vārdā jāiesniedz pieteikums AS ‘’Sadales tīkli’’ par elektro pieslēguma izbūvi (vai jaudas palielināšanai) un jāveic šī pieslēguma izbūvei nepieciešamie darbi. Objekta pieslēgšanas nepieciešamā jauda jāprecizē, saskaņojot ar Pasūtītāju un A/S “Sadales tīkli”.

3.6.8.1. Pasūtītājs ir veicis priekšdarbus šo elektro pieslēgumu nodrošināšanai un izņēmis tehniskos noteikumus, kuri ir pievienoti šiem iepirkuma dokumentiem.

Elektroapgādes projektēšana, iekārtu piegāde un uzstādīšana jāveic saskaņā ar A/S “Sadales tīkli” izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. Nepieciešamības gadījumā Būvuzņēmējam jāprecizē tehniskie noteikumi, ja esošajiem ir beidzies derīguma termiņš vai arī ir jebkādi citi iemesli, lai tos precizētu.

3.6.8.2. KSS jānodrošina pieslēguma vieta pārvietojamam dīzelģeneratoram.

Zibens aizsardzība un iezemēšana

3.6.9.1. Būvuzņēmējam jānodrošina iezemēšanas sistēma visām KSS atbilstoši LVS HD 384 „Izbūves noteikumi lietotāju elektroietaisēm līdz 1kV”. Jāiezemē visas metāliskās iekārtas, aprīkojums. Zemējuma kontūram jābūt slēgtam vienotā sistēmā, kas pievienots iezemētiem elektrodiem.

3.6.7.2. Zibens aizsardzība jāierīko atbilstoši standarta ENV 61024-1 (Protection of structures against lightning) prasībām.

3.7. Sūkņi

3.7.1.Vispārīgs apraksts

3.7.1.1. Sūkņiem jābūt piemērotiem attiecīgās vielas pārsūknēšanai.Būvuzņēmējam jāreģistrē un jāiesniedz Būvuzraugam plānotās sistēmas sūknēšanas spiediena, plūsmas un darba punkta esošos raksturlielumus un jāsaņem to akcepts no Būvuzrauga.

3.7.1.2. Sūkņu konstrukcijā jālieto sūkņu funkcijām atbilstoši materiāli, kam jāatbilst pārsūknējamai vielai un videi tai vietā, kur sūknis tiek uzstādīts.

3.7.1.3. Sūkņiem ir jābūt novietotiem tā, lai to uzpilde notiktu smaguma spēka darbības rezultātā ar normālu iesūces plūsmas trajektoriju.Sūkņu rotācijas ātrums nedrīkst pārsniegt nominālo1500 apgr./min. Caurplūdumam caur sūkņiem jābūt gludam, bez iedobumiem un šķēršļiem.

3.7.1.4. Cietvielu daļiņu, kuras var izplūst caur sūkni (korpusu un lāpstiņriteni), diametram ir jābūt samērojamam ar sūknēšanas ražīgumu un tādam, lai nepieļautu aizsprostošanos.Cietvielu daļiņu, kuras izplūst caur sūkni, diametrs nedrīkst būt lielāks par 90% no izplūdes caurules vai tālāko cauruļvadu nominālā iekšējā diametra.

Jebkura sūkņa spiediena/plūsmas parametriem jābūt nemainīgiem visos iespējamos ekspluatācijas apstākļos, x.xx. pie sūkņu paralēlas darbības un pie maksimālas nosēdumu radītās pārslodzes.

Sūknim un tā piedziņas motoram visa sūkņa kalpošanas laikā jābūt piemērotam strādāt pie jebkura paaugstināta spiediena dubļu vai maģistrālā spiediena paaugstināšanās u.c. iemeslu dēļ.

3.7.1.5. Katra sūkņa iesūkšanas galā (izņemot pieņemšanas rezervuārā iegremdējamos sūkņus) un izplūdē jābūt noslēgaizbīdnim un spiediena manometram. manometra savienojumam ar sūkņa cauruļvadu jābūt piemērotam tam šķidrumam, kurš tiek sūknēts.

3.7.1.6. Sūkņiem jāatbilst drošības noteikumiem pēc LVS EN 809.

3.7.2.Prasības iegremdējamajiem sūkņiem kanalizācijas sūkņu stacijā.

Dotā specifikācija papildina paskaidrojuma rakstā noteiktos parametrus.

3.7.2.1. Sūkņu tips – iegremdējamie sūkņi, motora aizsardzības klase IP 68. Uzstādīšanas veids uz atbalsta pēdas. Sūkņa darbaratam jābūt daļēji atvērtam, pretēji rotēšanas virzienam vērstām pašattīrošām lāpstiņām vai ekvivalentam. Attālumam starp darbaratu un korpusu jābūt regulējamam vai ekvivalentam, kas nodrošina pret darbarata nosprūšanu, šķiedru saplēšanu un augstu sūkņa lietderības koeficientu (virs 50%). Sūknim jābūt aprīkotam ar griezējmehānismu, ja tas īpaši prasīts tehniskajā projektā.

3.7.2.2. Lai palielinātu sūkņa ekspluatācijas drošību sūknim jābūt :

✓ statorā iebūvētiem termoslēdžiem;

✓ statora izolācijai jāatbilst H klasei (180oC);

✓ ar pārbaudes kameru, kur iebūvēts sūces sensors.

3.7.2.3. Sūkņa korpusam jābūt izgatavotai no pelēkā ķeta GG25 vai līdzīga materiāla, atbilstoši EN1561 (DIN1691), ar gludām virsmām bez porām un citām nepilnībām. Sūkņa un motora asij ir jābūt viengabala bez savienojuma elementiem. Blīvslēgiem jābūt dubultiem un neatkarīgas darbības, korozijas izturīgiem no volframa cementētā karbīda vai materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām. Pārsūknējot šķidrumu, kura temperatūra ir līdz 40ºC, motoram jānodrošina darbība ilgstošā nepārtrauktā režīmā, vai ieslēgšanās līdz 15 reizēm stundā. Darba punktā sūknim jābūt 10 - 30% jaudas rezervei.

3.7.2.4. Sūkņiem jābūt aprīkotiem ar integrēto aizsardzību(vai tā jāparedz atsevišķi), līmeņu kontrolei. Dzinējiem jāietver elektronisko ierīci, kas nodrošina motora aizsardzību dažādās situācijās. Pārslodzes gadījumā integrētajai pārslodzes aizsardzībai uz 5 minūtēm jāizslēdz sūkņi.

3.7.2.5. Sūkņiem jābūt aprīkotiem ar hermētisku kabeļa ievadu no korozijizturīga poliamīda materiāla

3.7.2.6. Minimālais sūkņu garantijas laiks 36 kalendārie mēneši jeb 3(trīs) gadi no objekta nodošanas .Sūkņiem pie ražotāja jābūt pārbaudītiem atbilstoši IEC 34-1 CSA vai līdzvērtīgai(ekvivalentai) pārbaudes procedūrai. Sūkņiem jāatbilst drošības noteikumiem pēc LVS EN 809.

3.8.Vispārējas elektrotehniskās prasības

3.8.1..Visām, elektrotehniskām iekārtām un inženierkomunikācijām jāatbilst LR spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un standartiem. Jābūt piemērotiem to uzstādīšanas un/vai izbūves vietai un ekspluatācijas apstākļiem.

3.8.2Visām elektroinstalācijām jāatbilst LVS HD 385.5.52S1 un LVS HD 384.7.714S1 noteikumiem.

3.9. Prasības SCADA sistēmai

3.9.1. Iekārtu automātiskai vadībai un uzraudzībai jānodrošina datorizēta vadības un uzraudzība sistēma (pazīstama arī kā SCADA sistēma: pārraudzības sistēma vadībai un datu apkopošanai).

3.9.2. Sūkņu vadības automatikā – jānodrošina sūkņu darbības automātiskā cikliskā pārslēgšanās.

3.9.3. Jāpiegādā un jāuzstāda viss nepieciešamais aprīkojums, lai nodrošinātu pieslēgumu pie esošās SCADA sistēmas, kura šobrīd nodrošina:

✓ Ūdens sagatavošanas iekārtu kontroli, monitoringu un attālinātu vadību;

✓ II pacēluma sūkņu stacijas kontroli, monitoringu un attālinātu vadību;

✓ Esošo kanalizācijas sūkņu staciju kontroli, monitoringu un attālinātu vadību;

✓ Datu un trauksmju reāla laika apkopošanu un uzglabāšanu;

✓ Datu un trauksmju apstrādi;

3.9.4. Visu sistēmai pievienoto komponenšu darbības „piespiedu” apturēšanu un uzsākšanu no operatora darba stacijas. Vadības ķēdes un iekārtas

3.9.4.1. Vadības ķēžu spriegums jāpadod no pazeminošajiem transformatoriem saskaņā ar LVS EN 60742. Sekundārās puses viens atzarojums jāsazemē lietojot nomaināmu, pieskrūvējamu savienojumu.

3.9.4.2. Transformatoriem jābūt tādas jaudas, lai nobarotu paredzētos starterus ar 50% jaudas rezervi. Abiem, gan primārajiem, gan sekundārajiem jābūt aizsargātiem ar atbilstošām miniatūrām slēgiekārtām.

3.9.5. Vadības veidi

3.9.5.1. Elektrovadības funkcijas jānodrošina, lietojot programmējamas vadības iekārtas vai elektromagnētisku sistēmu.

3.9.5.2. Programmējamas vadības iekārtas jāapgādā ar ievades/izvades moduļiem, interfeisa moduļiem, secīgām vienībām, enerģijas avotu.

3.9.6. Ikvienai RAM atmiņai jāparedz piemērotas baterijas, kam jānodrošina kā minimums 24 stundu rezerves barošana jaudas zuduma gadījumā. Jāparedz arī indikācijas lampa “Zems baterijas līmenis”. Lietojot LEDs uz moduļa virsmas, tiem jāparedz indikācijas stāvoklis I/O, kam jābūt redzamam no paneļa ārpuses.

3.9.7. Blakus sistēmai vai uz paneļa durvīm vienmēr jābūt piestiprinātam uz nedegoša materiāla lapas uzdrukātam sarakstam, kurā dots katra I/O sīks apraksts. Šim grafikam jābūt redzamam no paneļa ārpuses.

3.9.8. Kā minimums jāparedz 10% vai 2 rezerves ieejas un 2 rezerves izejas (kas lielāks).

3.9.9. Ieejas un izejas signāliem, ieskaitot rezervi, jāparedz uz DIN tipa sliedes montētas atvienojamas pieslēgspaiļu līstes. Ja paredzēti izejas releji, tie jāuzstāda vienā kopā ar pieslēgspailēm uz vienas un tās pašas DIN tipa sliedes.

3.9.10. Programmējamas vadības iekārtas jāizmanto, lai kontrolētu iekārtu tikai automātiskajā režīmā. Manuālās ķēdes un aizsardzības bloķēšana jāsavieno savā starpā, lai nodrošinātu ierobežotu iekārtas vadību, ja PLC nenostrādā.

3.9.11. Avārijas apstāšanās signāliem jābūt cieši savienotiem ar atkārtotājsignāliem uz PLC.

3.9.12. Bojājuma izejas signāliem jānāk no dzinēja pārslodzes un no palaides un nepalaides signāliem. Tam jātiek atiestatītam ar vienas spiedpogas palīdzību, kas iebūvēta startera priekšpusē.

3.10. Telemetrijas prasības

3.10.1Signāli jāpadod no attiecīgā releja zem sprieguma neesošiem pārslēdžiem uz atvienojamu pieslēgspaiļu ierīci telemetrijas sekcijā. Šīs pieslēgspailes jāmontē pie, bet nevis telemetrijas iekārtai paredzētajā vietā. Jāparedz vai nu 10gab. vai 10% (to, kas lielāks) rezerves pieslēgspailes.

Analogie signāli pilnībā jāizolē lietojot cilpveida izolatorus.

3.10.2. Jāievēro LR likumdošanas vides aizsardzības, darbu drošības jomā.

3.11. Ekspluatācijas un apkopes prasības

3.11.1. Iekārtām jābūt projektētām un aprīkotām tā, lai nodrošinātu to optimālu apkopi un ekspluatāciju. Personāla darbībai ekspluatācijas un apkopes darbos jābūt minimālai.

3.11.2. Iekārtu darbība jānodrošina bez personāla klātbūtnes. Visam izmantotajam aprīkojumam jābūt droši un viegli apkalpojamam un ar zemu regulārās apkopes nepieciešamību.

3.11.3. Pirms nodošanas pasūtītājam jānodrošina nepieciešamās ekspluatācijas rokas grāmatas latviešu valodā trijos eksemplāros un digitālā formā - 1 eksemplāru.

3.1.4. Pirms nodošanas ekspluatācijā jāapmāca personāls tā, lai tas spētu pastāvīgi veikt piegādāto un uzstādīto iekārtu ekspluatāciju. Par nepieciešamās apmācības apjoma pietiekamību jāsaņem apliecinājums no Pasūtītāja.

4. MATERIĀLI Materiālu raksturojums kanalizācijas tīkliem ‌

4.1.Pašteces kanalizācijas cauruļvadiem jābūt no PP monolītsienu caurulēm, stiprības klase SN8, atbilstoši EN 13476. Materiāliem jānodrošina minimālais cauruļvada ekspluatācijas laiks ne mazāk 50 gadi. Caurulēm, ar SN8 stiprības klasi. Caurulēm jābūt aprīkotām ar cieši piemetinātu atbilstošu uzmavu. Cauruļu savienojuma vietai ir jābūt gludai, lai savienojums neradītu šķidruma tecēšanas pretestību. Pielaidei starp cauruli un uzmavu ir jābūt pielāgotai tā, lai nodrošinātu:

✓ Vieglāku montāžu;

✓ Pilnīgu cauruļvada hermētiskumu;

✓ Vienādu savienojuma vietas un caurules stingrumu ;

✓ Perfektu pretestību abrāzijai;

✓ Neradītu šķidruma plūsmas bremzēšanu ;

✓ Jāiesniedz Latvijā izsniegti produktu atbilstības sertifikāti.

4.2. Kanalizācijas spiedvadu cauruļvadiem jābūt no augsta blīvuma polietilēns (PE100), spiediena klase PN10, ar polipropilēna (PP) aizsargslāni, noturīgiem pret punktveida slodzēm un plaisu rašanos, kā arī pret to izplēšanos ilgtermiņā un tiem jānodrošina attiecīgās spiediena klases SDR17, PN6. Cauruļvadiem jāatbilst attiecīgajam EN normām LVS EN12201.

4.2.1.Sadzīves kanalizācijas spiedvada iebūves dziļums ne mazāks par 1.80m.

4.3. Pasūtītājs Xxxxxxxxx var pieprasīt katras materiālu partijas ražošanas procesā kvalitāti apliecinošu dokumentu izdrukas no ražošanas iekārtas par katra konkrēta izstrādājuma partijas katra saražotā cauruļu metra atbilstību attiecīgiem ražošanas standartiem, kas nodrošina un apliecina saražotā produkta kvalitāti:

✓ Sienas biezumu, gan pa atsevišķiem slāņiem, gan kopējo biezumu;

✓ Sienas biezuma sadalīšanu pa caurules perimetru;

✓ Iekšējo diametru;

✓ Ārējo diametru;

✓ Ovālumu;

✓ Ekscentriskumu;

Virsmas defektus. Fasondaļu materiāls pirms izmantošanas saskaņojams ar Būvuzraugu un Pasūtītāju.

4.5. Ievesta melnzeme un velēnas.‌

4.5.1. Ievestajai melnzemei jābūt ar vieglu vai vidēju tekstūru, ar pH vērtību starp 6,0 un 7,5. Ievestajā melnzemē nedrīkst būt akmeņi, kas lielāki par 20mm un kopējais akmeņu sastāvs nedrīkst pārsniegt 10% no masas.

4.5.2. Organiskās melnzemes kārta ir jāieved no zemes īpašuma ar līdzīgas augsnes sērijas augsnes sastāvu būvobjektā esošajam. Informācija par melnzemes izcelsmes vietu un sastāvu jāiesniedz Būvuzraugam apstiprināšanai.

4.5.3. Melnzemei jābūt bez nezālēm, nezāļu saknēm, augsnes apakšējās kārtas un neatbilstošām vielām.

4.5.4. Ievestām velēnām jāatbilst BS 3969 un tās jānogādā Darbu izpildes vietā 24 stundu laikā pēc izrakšanas (pavasarī un vasarā - 18 stundu laikā). Iekļautajai zālei un tās proporcijām jāatbilst BS 3969:1998, 3. punkta noteikumiem.

4.6. Materiālu licencēšana

4.6.1. Visiem celtniecības materiāliem jābūt sertificētiem saskaņā ar materiālu izgatavotājas valsts Nacionālās Standartu Asociācijas prasībām, un Būvuzraugs ir tiesīgs pieprasīt ražotājiem iesniegt pierādījumus, kas apliecina, ka attiecīgie materiāli ir sertificēti atbilstoši minētajām prasībām. Neskatoties uz iesniegto sertifikātu, Būvuzraugs ir tiesīgs veikt neatkarīgus materiālu testus. Šim mērķim Būvuzraugs var ņemt paraugus izgatavotāja rūpnīcā vai arī no piegādātajām materiālu partijām, un iesniegt minētos paraugus Būvuzrauga izvēlētai akreditētai laboratorijai pārbaudes testu veikšanai.

4.6.2. Būvuzņēmējam nepieciešams piestādīt ES atbildīgas institūcijas izdotu dokumentu par dotā materiāla nekaitīgumu vai atbilstības izmantošanu cauruļvadu izbūvei. . Turklāt, balstoties uz minēto pārbaudes testu rezultātiem, Būvuzraugam ir tiesības noraidīt jebkurus materiālus, neskatoties uz to, ka ražotāju iesniegtie sertifikāti apliecina materiālu atbilstību paredzētajam mērķim.

4.7. Pārbaudes iekārtas

4.7.1. Būvuzņēmējam jānodrošina būvvietā Darbu pārbaudei, kvantitatīvajai uzmērīšanai un pārbaudēm nepieciešamie resursi, instrumenti, tehnika un materiāli ar atbilstošu kvalitāti, gabarītiem, jaudu vai atbilstošā daudzumā.

4.7.2. Pirms darbu veikšanas Būvuzņēmējam ir jāiesniedz saskaņota darbu pārbaudes programma.

4.8. Materiālu uzglabāšana

4.8.1. Materiālu un to sastāvdaļu uzglabāšana jāveic tādā veidā, lai saglabātu to kvalitāti un atbilstību līgumā noteiktajiem standartiem.

4.8.2. Materiālu un to sastāvdaļu daudzumam, kas tiek uzglabāts būvvietā, ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu sekmīgu darbu norisi un to iztrūkums neradītu kavējumus. Būvuzņēmējam jāiesniedz Pasūtītājam apstiprināšanai materiālu uzglabāšanas

/materiālu noliktavu vietas , kas ir rakstiski saskaņotas ar zemes īpašnieku

/pašvaldību (apliecinājums) Jāiesniedz apliecinājums vai atļauja no zemes īpašnieka

4.9. Materiālu pārvietošana un lietošana

4.9.1. Materiāli un to sastāvdaļas ir jāpārvieto tā, lai novērstu to jebkādus iespējamos bojājumus vai stāvokļa pasliktināšanos, kā arī ievērojot izgatavotāja rekomendācijas.

4.9.2. Cauruļu un veidgabalu pārvietošana, transportēšana un uzglabāšana jāveic saskaņā ar ražotāju rekomendācijām.

4.9.3. Cauruļu iekraušana, izkraušana, sakraušana glabāšanai un pārvietošana būvvietā jāveic tā, lai neradītu tām bojājumus, sevišķu uzmanību pievēršot cauruļu un veidgabalu aizsargkārtu/aizsargmateriālu saglabāšanai.

4.9.4. Pārvietošanas laikā, atkarībā no to garuma, caurulēm jānodrošina pietiekama plakana atbalsta virsma.

4.9.Cauruļu celšanai jāizmanto piemērotas ierīces un atsaites, kas nebojā caurules. Cauruļu veidgabali un piederumi jāglabā drošā vietā uz līdzena pamata, ievērojot tīrību un kārtību. Blakus izbūvējamajām cauruļvadu līnijām drīkst atrasties tikai tās daļas, kuras vistuvākajā laikā paredzēts izmantot.

ZEMES DARBI, RAKŠANAS DARBI UN AIZBĒRŠANA

5.1.Rakšanas darbi – vispārīgi

5.1.1. Rakšanas atļaujas saņemšana. Būvuzņēmējs, pirms darbu uzsākšanas saņem būvatļauju un rakšanas darbu atļauju. Uzsākot darbu, pirmkārt, novāc visus traucējošos kokus, celmus, krūmus, dzīvžogus – pirms tam saskaņojot šīs darbības ar Pasūtītāju, konstrukcijas un citus šķēršļus, līdz minimālajam dziļumam, lai atsegtu grunts virskārtu platībā, kādā paredzēts veikt pastāvīgo objektu izbūvi, pie attiecīgā uzbēruma vai nogāžu slīpuma, kā arī visā teritorijā, kas tiks skarta būvdarbu gaitā. Koku celmi un saknes ir jāizrok un jāaizvāc. Augošie koki nedrīkst tikt bojāti vai aizvākti, ja vien, tādu rīkojumu nav devis Būvuzraugs. Visi nevajadzīgie utilizējamie materiāli jāaizved no būvlaukuma. Kokiem ir jāuzstāda vairogi, ja darbs notiek līdz 2 m attālumā vai tuvāk kokam.

5.1.2. Būvuzņēmējam jāveic rakšanas darbi tā, lai nebojātu tranšeju gatavās virsmas un pasargātu tās no noārdīšanās. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par esošo pazemes komunikāciju drošu saglabāšanu, un bojājumu gadījumā tas par saviem līdzekļiem nodrošina bojāto komunikāciju atjaunošanu atbilstoši būvuzrauga un atbildīgo dienestu prasībām.

5.1.3. Būvbedres pamatne ir rūpīgi jāpārbauda, vai tajā nav cietu objektu, tādu kā akmeņi, ieži, koku saknes utt., un ja tādi ir, tie ir obligāti jāaizvāc un jāsagatavo pamatne. Ir aizliegta būvbedres pamatnes jeb tranšejas pamatnes aizbēršana līdz līmenim, kurā atrodas kāds no iepriekšminētajiem cietajiem priekšmetiem.

5.1.4. Visām būvbedrēm jābūt attiecīgā platumā, dziļumā un garumā kā norādīts saskaņotājā tehniskajā projektā, jeb ar tādiem izmēriem, kā norādījis un saskaņojis Būvuzraugs.

5.1.5. Izraktais materiāls, ko ir paredzēts izmantot aizbēršanai, jāuzglabā vismaz 600 mm attālumā no vaļējas tranšejas malas, un to nedrīkst novietot vai uzglabāt tādā veidā, kas varētu radīt papildus slodzi uz vaļējas tranšejas malu vai jebkādā citā veidā apdraudēt būvbedru stabilitāti, radīt šķēršļus normālai satiksmei uz ceļa vai ierobežot pārvietošanās iespējas, vai arī radīt draudus darbu izpildes vietā vai tās tuvumā esošo personu drošībai. Ja Būvuzraugs izrakto materiālu atzīst par nepiemērotu atpakaļ atbēršanai, tad pēc tā utilizācijas būvvietā jāatgādā apstiprināts aizstājējmateriāls aizbēršanas vajadzībām. Liekās grunts atbērtnes vietas rakstveidā jāsaskaņo ar pašvaldību un zemes īpašnieku, iesniedzot Pasūtītājam iesniedzot abu iesaistīto pušu akceptētu apliecinājumus

( rakstveidā) - 1) pirms darbu uzsākšanas - par to, ka atbērtņu s vietas ir saskaņotas ar zemes īpašnieku

2) pēc darbu pabeigšanas -par to, ka vieta ir sakārtota un nekādas pretenzijas un strīdi nepastāv.

Tranšejas cauruļvadu izbūvei

5.1.6. Tranšejas sānu malām ir jābūt attiecīgi nostiprinātām jeb tām ir jānodrošina drošs nogāzes sānu leņķis. Tranšejas dibenam ir jābūt rūpīgi noplanētam pareizā slīpumā un noblietētam līdz vajadzīgajam blīvumam, pirms tiek uzsākta pamatnes izbūve. Balsti ir jāuzstāda gadījumos, kad pastāv nobrukuma risks, vai arī tranšejas dziļums pārsniedz 2.0 m.

5.1.7. Ar tranšeju rakšanu saistītais darbu apjoms ietver arī tranšeju pamatņu nolīdzināšanu, lai tās būtu piemērotas betonu jeb šķembu materiālu ieklāšanai, kā arī ūdens atsūknēšanu vai jebkuru citu apstiprinātu ūdens novadīšanas veidu.

5.1.8. Gadījumos, kad tranšejās tiek atrasti akmeņu gabali vai laukakmeņi, tranšejas pamatnē ir jāveic rakšanas darbi papildus 100 mm dziļumā pirms pamatnes kārtas ieklāšanas. Nav pieļaujama akmeņu atrašanās tuvāk par 200 mm līdz tranšejā ievietotajai caurulei.

5.1.9. Visas mīkstās (kūdra un citas nenoturīgas gruntis) vietas būvbedru dibenā, kas satur pamatnei nederīgu grunts materiālu, jāizrok līdz norādītājam dziļumam un jāaizpilda ar piemērotu, apstiprinātu materiālu. Būvuzņēmējam ir jānostiprina jebkādas nestabilās vai nepietiekami blīvās vietas, un pastāvīgo konstrukciju izbūvi drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad Būvuzraugs ir rakstiski apstiprinājis pamatnes gatavību.

5.1.10. Jebkurās rakšanas vietās, kur Būvuzņēmējs ir netīšām veicis rakšanas darbus zem projekta atzīmes, tam ir jānodrošina rakšanas vietu atpakaļ aizbēršana ar piemērotiem materiāliem un blietēšana līdz nepieciešamajai atzīmei par Būvuzņēmēja paša līdzekļiem.

5.2. Rakšanas darbi blakus vai uz klātām virsmām

5.2.1. Būvuzņēmējam ir jāveic rakšanas darbi, izraktās grunts aizvākšana un būvniecības darbi tā, lai radītu pēc iespējas mazākus bojājumus ceļu, trotuāru un citām klātajām virsmām. Būvuzņēmējam jāsedz remonta izmaksas, ja darbu gaitā virsmām, kas neietilpst apmaksātajā atjaunojamo virsmu platībā, ir nodarīti bojājumi. No ceļiem vai ielām nekavējoties jānovāc izlieti vai izbērti materiāli, izraktie dubļi vai māli, utml.

5.2.2. Visi bruģakmeņi, apmales, u.c. klāto virsmu daļas, kuras darbu gaitā var tikt bojātas, pirms darbu uzsākšanas ir uzmanīgi jāaizvāc no darbu veikšanas vietas un pēc darbu pabeigšanas jāatjauno sākotnējā formā.

5.2.3. Veicot rakšanas darbus uz ceļiem, cietais segums griežams ar speciāla frēzes palīdzību, tā, lai tranšejām veidotos taisnas, līdzenas malas ar minimālo dziļumu 75 mm asfalta segumiem un ar minimālo dziļumu 200 mm ceļiem ar betona segumu. No ceļu malām noņemtās velēnas uzmanīgi ir jāsagriež šķēlēs, jāsarullē un jāatliek malā atkārtotai izmantošanai vēlāk. Ja parkos vai mauriņos tiek uzglabāta izraktā grunts, tai apakšā ir jāpaklāj brezents vai cits piemērots aizsargmateriāls. Bez rakstiskas Būvuzrauga atļaujas Būvuzņēmējam ir aizliegts veikt dzīvžogu vai koku ciršanu darbu izpildes vietā.

5.2.4. Ja nepareizi izmantojot būvniecības tehniku, vai arī Būvuzņēmēja neuzmanības vai citu neattaisnojamu iemeslu dēļ Būvuzņēmējs ir izracis platākas tranšejas nekā bija norādīts, vai arī pārējās ceļu, brauktuvju vai ietvju daļās ar kāpurķēžu vai citu smago transportu ir sabojāts to segums, Būvuzņēmējs ir atbildīgs par visu bojāto virsmu

atjaunošanu par saviem līdzekļiem. Būvuzņēmējam ir jāatjauno bojātās virsmas vismaz līdz to sākotnējam stāvoklim, kādā tās bija pirms Būvuzņēmēja darbības uzsākšanas objektā, vai arī jākompensē attiecīgajam īpašniekam vai atbildīgajam valsts vai pašvaldības dienestam sertificētās atjaunošanas darbu izmaksas.

5.2.5. Gadījumā, ja Būvuzņēmējs neveic augstāk norādītos atjaunošanas darbus vai nesedz to izmaksas, Pasūtītājam ir tiesības ieturēt šo summu no Būvuzņēmējam veicamajiem maksājumiem.

5.2.6. Savā rakšanas un pagaidu virsmu atjaunošanas darbu izmaksu aprēķinā Būvuzņēmējam ir jāietver arī izmaksas, kādas var rasties saistībā ar darbu norises vietai blakus esošo ēku un būvju sienu, pamatu un citu struktūru, kas ir bojātas būvdarbu gaitā, neuzmanīgas sprāgstvielu vai smagās tehnikas lietošanas rezultātā, atjaunošanu vismaz atbilstoši iepriekšējam stāvoklim.

5.3. Rakšanas darbi esošo ēku un būvju tuvumā

5.3.1. Būvuzņēmējam jānodrošina darbu norises vietai blakus esošo ēku un būvju sienu, pamatu un citu struktūru stiprināšana, balstīšana utml., ja veicamie būvniecības darbi var traucēt to stabilitātei.

5.3.2. Veicot rakšanas darbus netālu no esošu ēku pamatiem, var būt nepieciešama šo pamatu nostiprināšana, lai nodrošinātu to stabilitāti. Šajā gadījumā rakšana veicama pa posmiem, kuru garums nepārsniedz 1 m, pamīšus veicot nepieciešamo pamatu stiprināšanu. Veicot rakšanas darbus katrā posmā, lai novērstu iebrukšanu, esošo būvju pamatiem, kā arī tranšeju sienām vai virsmām ir jābūt labi nostiprinātām ar speciālu vairogu palīdzību. Visu augstāk minēto pasākumu izmaksas Būvuzņēmējam jāietver savā rakšanas darbu izmaksu aprēķinā. Būvuzņēmējs nes pilnu atbildību par šo konstrukciju drošību un gadījumā, ja ēkām vai būvēm darbu gaitā tomēr tiek nodarīti kādi bojājumi vai arī tiek konstatēta šo būvju sēšanās vai šķiebšanās, kas ir saistīta ar to nepietiekamu nostiprināšanu, Būvuzņēmējam no saviem līdzekļiem ir jāsedz šo bojājumu remonta izmaksas.

5.4. Pazemes komunikācijas

5.4.1. Gadījumā, ja darbu veikšanas gaitā tiek skartas vai bojātas jebkādas pazemes komunikācijas, x.xx. ūdensvadi, ēku pieslēgumi, elektrības kabeļi, telekomunikāciju kabeļi, kanalizācijas vai drenāžas tīkli vai citas valsts, pašvaldības vai privātiem dienestiem piederošas komunikācijas, Būvuzņēmējam, saskaņā ar Būvuzrauga norādījumiem, ir jāsedz no saviem līdzekļiem remonta izmaksas. Būvuzņēmējam ir jāuzņemas pilna atbildība par jebkādām prasībām, kuras var izvirzīt attiecīgais pašvaldības, valsts vai privātais dienests, kura pārvaldībā ir bojātās komunikācijas, par radītajiem traucējumiem vai bojājumiem pret Būvuzņēmēju vai Pasūtītāju.

5.4.2. Būvuzņēmējam ir jāņem vērā, ka dažas sabiedriskās iestādes vai privātie uzņēmumi var pieprasīt samaksu par sava personāla sniegtajiem pakalpojumiem līguma darbības laikā, piemēram, par komunikāciju atrašanās vietu dabā parādīšanu. Būvuzņēmēja pienākums ir izpildīt šādas samērīgas prasības un savos izmaksu aprēķinos tam ir jāparedz šādu pakalpojumu izmaksas. Lai novērtētu iespējamo kopējo šādu izmaksu summu, pirms iepirkuma piedāvājuma iesniegšanas Būvuzņēmējam jāsazinās ar atbildīgajiem dienestiem un organizācijām un jāprecizē paredzamais laika patēriņš un saistītās izmaksas.

5.5. Izraktās grunts pagaidu pārvietošana

5.5.1. Izrakto grunti ir atļauts uzglabāt tikai atbilstoši saskaņotās vietās(rakstiska zemes īpašnieka atļauja/aplieinājums). Aizliegts uzglabāt grunti ceļu nomalēs vai sabiedriskās vietās. Pēc cauruļu ieguldīšanas izraktā grunts vai tās daļa, kas ir pietiekami kvalitatīva, lai to izmantotu atkārtoti, tiek atvesta atpakaļ un izmantota rakšanas vietas aizbēršanai.

5.5.2. Izrakto grunti, kas ir piemērota atkārtotai izmantošanai, drīkst pārvietot projām no darbu veikšanas vietas tikai ar Būvuzrauga rīkojumu vai tā atļauju.

5.6. Ūdens atsūknēšana

5.6.1. Ja tranšejās vai izraktajās būvbedrēs uzkrājas ūdens, Būvuzņēmējam jānodrošina ūdens atsūknēšana vai novadīšana, izbūvējot nepieciešamās teknes, vaļņus vai veicot citus darbus, lai nodrošinātu, ka laikā, kamēr tiek veikta cauruļu ieguldīšana un apbēršana, formēta pamatne vai stiprinājumi, darba telpā neuzkrājas ūdens. Būvuzņēmējam visā darbu laikā jānodrošina būvvietā darba gatavībā esoši atbilstošas jaudas sūkņi vai ūdens pazemināšanas iekārtas.

5.6.2. Ja tranšejās vai būvbedrēs sakrājies ūdens, tas aizvadāms tā, lai netiktu nodarīti bojājumi ceļiem, pašvaldības vai privātam īpašumam, nenotiktu lietus ūdens novades sistēmas piesārņošanās ar smiltīm, vai arī netiktu radīti citi nevajadzīgi traucējumi ielu vai ceļu lietošanā vai radīt draudus sabiedrības veselībai.

5.6.3. Būvuzņēmējam ir savlaicīgi pirms būvdarbu veikšanas jāievāc nepieciešamā informācija par gruntsūdens līmeni, jāiepazīstas ar vietas izpētes rezultātiem un jāveic jebkādi nepieciešamie ģeoloģiskie papildus kontrolurbumi, ja viņš uzskata, ka tādi nepieciešami.

5.6.4. Ja vien nav norādīts savādāk, tranšeju un bedru aizbēršana uzsākama, tiklīdz uzbūvētās struktūras ir ieguvušas vajadzīgo stiprību vai arī ir sekmīgi pabeigta cauruļvada ieguldīšana un pārbaude. Pēc tās uzsākšanas aizbēršanu ir nepieciešams pabeigt maksimāli īsā laikā.

5.6.5. Uz ielām vai ceļiem izraktās bedres un tranšejas aizpildāmas ar piemērotu, frakcionētu smilts, šķembu materiālu, kas atbilst LR noteiktajām prasībām.

5.6.6. Aizpildīšanai paredzētais materiāls ieklājams slāņos pa 200 mm un blīvējams, izmantojot vibroblieti (vai apstiprinātu analogu), blīvēšanu veicot ar vismaz sešiem pārbraucieniem. Ja Būvuzņēmējs ir pieļāvis, ka grunts, kas pie izrakšanas vēl bija derīga atkārtotai izmantošanai, ir zaudējusi savas īpašības un kļuvusi nepiemērota aizbēršanai, Būvuzņēmējam uz sava rēķina jāsagādā pietiekams daudzums piemērotas grunts, lai kompensētu iztrūkstošo grunts daudzumu.

5.6.7. Pēc tam, kad ir pabeigta būvbedru un tranšeju aizbēršana, visa pāri palikusī grunts nekavējoties ir jāaizvāc no darbu izpildes vietas, un visas bojātās virsmas jāatjauno vismaz līdz to sākotnējam stāvoklim, kādā tās bija pirms darbu uzsākšanas. Darbu noslēgumā visiem ceļiem, ietvēm, pagalmiem, dārziem, laukiem un citām teritorijām, kas tika skartas darbu izpildes gaitā, ir jābūt tādā stāvoklī, kādā tās bija pirms darbu uzsākšanas, turklāt tīrām un sakoptām, un Būvuzņēmējam ir jāaizvāc jebkādi izraktās grunts pārpalikumi.

5.7. Cauruļvadu iebūve

5.7.1. Cauruļu izbūve ir veicama saskaņā ar Pasūtītāja un Būvuzrauga saskaņoto tehnisko projektu. Cauruļu izbūve jāuzsāk tranšejas zemākajā galā. Caurules jānovieto tā, lai uzmavas daļa būtu vērsta pret plūsmas virzienu

5.7.2. . Liekot spiedvadus, jāievēro pacēlums virzienā uz dotās sekcijas atgaisošanas vārstu. Jānodrošina nepieciešamie pasākumi, kas nepieļautu zemes vai citu svešķermeņu iekļūšanu caurulēs. Jānodrošina pietiekams cauruļu enkurojums, kas nepieļautu to nobīdi pirms Darbu pabeigšanas.

5.7.3. Visas caurules un palīgmateriāli pirms uzstādīšanas jāpārbauda. Caurules un palīgmateriāli, kuros atklāti defekti, jāaizvāc no darbu veikšanas vietas. Nav pieļaujama caurules vai veidgabala gala korķa, diska vai cita veida aizbāžņa ilglaicīga noņemšana, pirms šī caurule vai veidgabals tiek uzstādīts vietā. Pirms uzstādīšanas jāpārbauda cauruļu un veidgabalu, kā arī to oderējuma vai apvalka (ja tādi ir) kvalitāte un jānosaka, vai nav bojājumu. Savienojošās virsmas un komponenti tieši pirms izmantošanas jānotīra.

5.7.4. Pie cauruļvadu materiālu iebūves obligāti jānodrošina informējošās brīdinājuma lentas,un marķējums

5.8. Cauruļu savienošana

5.8.1. Cauruļu savienojumu virsmām un elementiem ir jābūt tīriem. Pirms savienojuma veikšanas jāpārbauda, vai uz tiem nav nokļuvuši netīrumi vai svešķermeņi. Rūpīgi jāseko līdzi tam, lai gatavā savienojuma gredzenā neiekļūtu java vai cits svešas izcelsmes materiāls.

5.8.2. Vietās, kur jāieklāj cauruļvadu izliekumi ar elastīgiem savienojumiem, izliece katrā savienojuma vietā nedrīkst pārsniegt pusi no ražotāja ieteiktās maksimālās izlieces. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu izlieces rezervi pamatnes vai aizpildīšanas materiāla sēšanās gadījumā.

5.8.3. Kausētas metinājuma šuves augstas un vidējas pakāpes blīvuma polietilēna caurulēs drīkst veidot tikai starp caurulēm ar vienādiem fizikāliem raksturlielumiem. Metinājuma šuves starp atšķirīgām, dažādu ražotāju caurulēm drīkst veidot tikai ar īpašu Būvuzrauga atļauju.

5.8.4. Caurules posmam, kurā veikta metināšana, jāsasniedz vismaz tāda pati stiprības pakāpe kā nemetinātai caurulei. Ja metināšana notiek sliktos laika apstākļos, jānodrošina pietiekama aizsardzība, kas ļauj ievērot pie savienojuma vienmērīgu temperatūras režīmu.

5.8.5. Lai izveidotu atloku savienojumus, atlokus ir nepieciešams nolīdzināt pirms savienojošo skrūvju nospriegošanas. Veidojot atloku savienojumus, nedrīkst izmantot citus savienojuma palīgelementus, izņemot tos, kas nepieciešami, lai izveidotu vertikālus savienojumus, piemēram, vienā atloka pusē uz laiku var ievietot starplikas ar atbilstošu minimālo gumijas saturu. Uz savienojuma skrūvju vītnēm uzklāj grafīta pastu, un vienmērīgi nostiprina uzgriežņus par diametrāli pretējiem pāriem.

5.8.6. Smērvielas, kuras tiek izmantotas slīdošajos savienojumos, nedrīkst negatīvi ietekmēt savienojuma gredzenus vai caurules, tām jābūt inertām attiecībā pret caurulēs plūstošo šķidrumu. Smērvielas, kas tiek izmantotas ūdensvadu savienojumiem, nedrīkst ietekmēt ūdens garšu un krāsu, tās nedrīkst būt toksiskas, kā arī tām jābūt noturīgām pret mikroorganismiem. Pieļaujama tikai cauruļu ražotāja atļautu smērvielu izmantošana. . Smērvielas, kas tiek izmantotas slīdošajos savienojumos, nedrīkst negatīvi ietekmēt savienojuma gredzenus vai caurules, tām jābūt inertām attiecībā pret caurulēs plūstošo šķidrumu. Smērvielas, kas tiek izmantotas ūdensvadu savienojumiem, nedrīkst ietekmēt ūdens garšu un krāsu, tās nedrīkst būt toksiskas, kā arī tām jābūt noturīgām pret mikroorganismiem. Pieļaujama tikai cauruļu ražotāja atļautu smērvielu izmantošana.

5.9. Cauruļu pamatnes sagatavošana un apbēršana

5.9.1. Kanalizācijas kolektoru un spiedvadu pamatņu sagatavošanai un apbēršanai lietojams augstas klases granulveida materiāls. Materiālam jābūt ar labām filtrējošām īpašībām, iegūtam no dabiska avota. Ja vien nav noteikts savādāk, minimālajam granulveida materiāla pamatnes biezumam zem caurules ir jābūt:

✓ 150 mm caurulēm diametrā līdz 300 mm;

✓ 200 mm caurulēm diametrā no 375 mm līdz 1200 mm;

✓ Akmeņainā vai jauktā gruntī, kurā ir daudz akmeņu vai citu cietu objektu, granulveida materiāla pamatnes biezums jāpalielina par 100 mm;

✓ Ja tranšeja izveidota akmeņainā gruntī, pamatnes biezumam jābūt 200 mm caurulēm ar diametru līdz 750 mm un 300 mm caurulēm, kuru diametrs ir vienāds vai lielāks par 750 mm;

5.9.2. Sagatavojot cauruļu pamatni, jāatstāj vieta cauruļu savienojumiem. Veicot jebkuras kategorijas pamatnes sagatavošanu, vispirms pa slāņiem, kuru biezums nepārsniedz 150 mm, zem caurules līmeņa manuāli ieklājams un noblietējams augstas klases granulveida materiāls. Pirms blīvēšanas slānis manuāli jānolīdzina un jāpieblietē, lai iegūtu vienmērīgu blīvu pamatni bez irdenām sekcijām visā attiecīgā cauruļvada posma garumā starp savienojuma vietu un stiprinājuma padziļinājumiem. Pēc tam, kad caurules ir ieliktas un pārbaudītas, uzmanīgi jāturpina granulveida materiāla manuāla ieklāšana spraugās starp cauruli un tranšejas malām līdz pus caurules līmenim. Granulveida materiālu ieklāj un noblietē pa kārtām, kuru biezums nepārsniedz 150 mm, kuras pirms blīvēšanas abās caurules pusēs ar rokām ir vienmērīgi jānolīdzina un jāpieblietē.

5.9.3. Aizpildīšanas materiālam neatkarīgi no darbu veida un neatkarīgi no tā, vai tas iegūts no uz vietas izraktā grunts materiāla vai arī importēts, ir jābūt homogēnam sablīvējamam materiālam, bez augu atliekām, būvgružiem, sasalušiem zemes gabaliem, un viegli uzliesmojošām vielām. Aizpildīšanai paredzētais materiāls nedrīkst saturēt mālu ar augstu ūdens piesātinātības pakāpi, māla pikas.

5.10. Spiedvadu pārbaude

5.10.1. Visi spiedvadu pārbaudei paredzētie manometri var būt vai nu standarta modeļi, ar apaļu ciparnīcu un minimālo diametru 100 mm, un rādījumiem ūdens staba metros, vai arī ar digitālu indikāciju (precizitāti) līdz 0,1 m ūdens staba augstuma. Pirms jebkura manometra izmantošanas Būvuzņēmējam jāveic tā pārbaude kompetentā neatkarīgā iestādē, un jāsaņem un pēc pieprasījuma jāuzrāda datēts atbilstības sertifikāts.

5.10.2. Hidrauliskā pārbaude veicama pēc tranšeju aizbēršanas, noblietēšanas un šķembu kārta uzklāšanas, pirms izjaukto asfaltsegumu atjaunošanas. Cauruļvadu pārbaude veicama pa posmiem, kuru garumu nosaka būvdarbu gaitā saskaņā ar Būvuzrauga noteikto pārbaudes kārtību. Sākotnēji pārbaudes veicamas pa posmiem, kuru maksimālais garums nepārsniedz 500 metrus.

5.10.3. Spiedvadu pārbaudi veic pie spiediena, kas ir ne mazāks kā 8 atmosfēras , 24 h diennaktī.

5.10.4. Papildus atsevišķu posmu pārbaudēm ir veicama arī visa cauruļvada pārbaude, pēc tam, kad ir pabeigta tā izbūve, izmantojot to pašu spiedienu un metodes, kuras izmantotas tā atsevišķo posmu pārbaudei.

5.10.5. Visas bojātās caurules, kurām ir konstatētas plaisas, paaugstināta porainība, noplūdes vai citi defekti, ir jānomaina ar jaunām caurulēm. Jāsalabo visi savienojumi, kur konstatētas noplūdes. Pirms pārbaužu veikšanas Būvuzņēmējam jānodrošina pietiekams cauruļvadu enkurojums tā, lai noslodze no līkumiem, atzariem vai cauruļvadu galiem tiktu izlīdzināta pret atbalstu spēku, ko nodrošina stingra grunts pamatne vai speciāli uzstādīti pagaidu enkuri.

5.10.6. Vaļējie cauruļvadu sekciju gali ir jāaiztaisa ar korķiem, vākiem vai pareizi pievienotiem slēgtiem atlokiem. Būvuzņēmējam jārūpējas par adekvātiem drošības pasākumiem cauruļvadu pārbaužu laikā.

5.10.7. Būvuzņēmējs savlaicīgi informē Būvuzraugu par savu nodomu veikt cauruļvadu sekcijas pārbaudi vismaz 1 darba dienu pirms plānotās pārbaudes.

5.11. Cauruļvadu tīrīšana

5.11.1. Pēc būvdarbu pabeigšanas jāveic pašteces kanalizācijas cauruļvadu tīrīšana , un pirms tiek veikti jebkādi pieslēgumi kolektoriem, visu cauruļvadu ārējās virsmas ir rūpīgi jānotīra no eļļām, smilts un citiem gružiem, nenodarot bojājumus caurulei.

5.12. Pašteces cauruļvadu TV inspekcija

5.12.1. Visiem pašteces kanalizācijas cauruļvadiem ar diametru D200 mm un vairāk ir obligāti veicama TV inspekcija. Veicot cauruļvadu iekšējā stāvokļa TV inspicēšanu, Būvuzņēmējam jānodrošina viss TV inspekcijai nepieciešamais tehniskais aprīkojums, kā arī jānodrošina piemērota, no nelabvēlīgiem laika apstākļiem aizsargāta vieta monitora uzstādīšanai. Būvuzņēmējam jānodrošina TV inspekcijas veikšanai nepieciešamais personāls, kas prastu apieties ar iekārtām un interpretēt iegūtos rezultātus. TV inspekcija jāveic pēc tranšejas aizbēršanas un grunts, un šķembu maisījuma noblietēšanas.

5.12.2. Apgaismojuma intensitātei un kameras pārvietošanās ātrumam cauruļvadā jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu inspicēšanas norisi. Būvuzņēmējam jānodrošina iespēja pēc Būvuzrauga pieprasījuma kameru jebkurā brīdī apturēt, fiksējot tās atrašanās vietu. TV inspekcijas aprīkojumam jānodrošina iespēju iegūt atsevišķu punktu fotogrāfijas.

5.12.3. Veicot pašteces cauruļvadu TV inspekciju, Būvuzņēmējam jānodrošina visu iespējamo cauruļvadu defektu fiksēšanu, kuri radušies būvniecības laikā vai pirms tās, kā arī cauruļvadu atkāpes no vertikālās ass saskaņā. Ja TV inspekcijas laikā ir konstatēti defekti, Būvuzņēmējam ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai tos novērstu.

5.13. Skatakas – vispārīgās prasības

5.13.1. Skatakas izbūvējamās saskaņā ar Pasūtītāja saskaņoto un akceptēto Tehnisko projektu.

5.13.2. Kanalizācijas skatakas PP vai ekvivalentas plastmasas akas (atbilstoši LVS EN 13598-2:2009) ir jāpiegādā un jāiebūvē saskaņā tehnisko projektu pēc ražotāja rekomendācijām. Piegādes komplektā jābūt attiecīgā ražotāja izgatavotai pamatnei un pārsedzei. Cauruļu ievadīšana šajās akās veicama, izmantojot ražotāja apstiprinātos veidgabalus. Pieslēgumu vietām plastmasas skatakām jābūt izveidotām ražotāja rūpnīcā attiecīgi iemetinot (iekausējot) cauruļvada pievienošanai nepieciešamo plastmasas veidgabalu (uzmavu). Pārsvarā projektētas PP DN400 un PP DN630.

5.13.3. Skataku vāki DN400 un DN600aprīkojami ar vākiem uz kuriem ir attēlots SIA

„DOBELES ŪDENS” logotips. Logo jāizmanto tikai uz asfaltētā apjoma un pieslēgumu aku vākiem virspusē .Xxxx dizainu iepriekš saskaņot ar Pasūtītāju. Visiem lūku vākiem jābūt fiksētiem pie rāmja ar eņģi. Visiem skataku vākiem :

Rūpnieciski sagatavota pamatne, pagarinājuma šahtā teleskopiskā daļa ar gumijas manšeti.

5.13.3.Spiediena dzēšanas akas - peldošās lūkas vākam jābūt aprīkotam ar slēdzamu konstrukciju, fiksētam pie rāmja ar eņģi.. Tikai DN400 un DN 600 ( zem grants seguma) .

5.13.4. Spiediena dzēšanas akas dzelzsbetona grodam ar monolīti lieto pamatni jābūt ražotam no betona markas B30W10F200 ar vibropresēšanas metodi, ķīmiskās noturības intervālam jābūt robežās no pH3 – pH 11. Akas sienu biezums DN 1000 – 120 mm.

5.13.5. Aku kamerām, ja to pieprasa Būvuzraugs, veicama hidrauliskā pārbaude ar ūdeni. Būvuzņēmējam savā piedāvājumā jāsniedz apraksts kā tiks nodrošināta minēta pārbaude. Pārbaudāmās akas pirms mērījumiem uz 48 stundām pilnībā piepilda ar ūdeni. Ja turpmākajās 24 stundās ūdens līmenis nenokrītas par vairāk kā 12 mm, aka uzskatāma par pietiekami hermētisku. Ja aka neiztur iepriekšminēto pārbaudi, Būvuzņēmējam par saviem līdzekļiem jāveic papildus hermetizēšana un pārbaude jāatkārto atbilstoši Būvuzrauga prasībām.

5.13.6. Akās ienākošo un no tās izejošo cauruļu galiem ir jābūt pēc iespējas īsākiem. Caurules jānostiprina grodā ar aizsargčaulu to hermetizējot. Aizliegts caurules monolīti iebetonēt akās.

5.14. Akas – vāki un korpusi

5.14.1. Aku vākiem un korpusiem ir jāatbilst EN124 prasībām. Tām jāatbilst sekojošiem slodzes parametriem:

✓ Novietojums: Slodze

✓ (1) Visi ceļi D 250 klase

✓ (2) Trotuāri C250 klase

✓ (3) Privātie celiņi, iebrauktuves un automašīnu novietnes B125 klase

✓ (4) Dārzi, lauki utt. B125 klase

5.14.2. Uzstādāmajām lūkām uz asfaltbetona seguma jābūt peldošā tipa, grants seguma ielās -peldošās ar korpusa un vāka materiālu no pelēkā ķeta, ūdensvada un kanalizācijas akām, balstītas uz rūpnieciski ražota dzelzbetona gredzena H=100 mm.

5.14.3. Aku vākiem un rāmjiem ir jābūt stingri nostiprinātiem norādītajās pozīcijās, aku vākiem jābūt piestiprinātiem pie rāmjiem. Rāmjiem jābūt korpusā iestrādātai enkurfāzei, kas nodrošina to noturību asfalta segumā.

5.14.4. Rāmjiem jābūt iebetonētiem betonā ar 2/1 smilšu/cementa proporciju, lai nodrošinātu, ka aku vāki, kad tie ir uzlikti, ir vienādā līmenī ar ielas seguma augstumu.

5.14.5. Spiediena dzēšanas akas ķeta lūka aprīkojamas ar slēdzamu konstrukciju, lai Pasūtītājs varētu samazināt tās nozagšanas risku.

5.15. Grunstūdens līmeņa pazemināšana

5.15.1. Būvuzņēmējam jāseko, lai būvēm un caurulēm paredzētajos rakšanas darbos netraucētu ūdens no jebkāda izplūdes avota, jo darbi veicami sausos apstākļos.

5.15.2. Rakšanas darbu pasargāšanai no augsta gruntsūdens, tā atsūknēšanai un novadīšanai pielietotā metode ir jāsaskaņo ar Būvuzraugu. Uzņēmējam jānodrošina viss sūknēšanai nepieciešamais aprīkojums un jāseko, lai darbu veikšanas vietā visu laiku

atrastos atbilstoša rezerves iekārta, kas palīdzētu izvairīties no iespējamiem gruntsūdens atsūknēšanas traucējumiem.

5.15.3. Rakšanas darbu atūdeņošanai, piemēram, var izmantot vienu no šiem paņēmieniem:

✓ atūdeņošana ar sūknēšanu no urbumiem/akām;

✓ sūknēšana tieši no rakšanas vietas;

✓ sūknēšana no dziļurbumiem un urbumiem/akām ar filtru; un

✓ sūknēšana no adatveidīgām filtru sistēmām.

5.15.4. Augstākminēto metožu pielietošana ir atkarīga no augsnes īpašībām, kas aprakstītas ģeotehniskās izpētes rezultātos.

6. SEGUMU ATJAUNOŠANA UN LABIEKĀRTOŠANA

6.1. Segumu atjaunošana

6.1.1. Segumi, kas var tikt bojāti vai demontēti Darbu gaitā, ir klasificēti sekojoši:

✓ Asfaltbetona ceļi un ietves;

✓ Smilts un grants ceļi un ietves;

✓ Pagalmi un ietves ar cieto segumu;

✓ Privāti zemes gabali, lauki, zālāji ceļu malās un pagalmi.

6.1.2. Atjaunošanas vajadzībām var izmantot grunts materiālu, kas iepriekš darbu veikšanas gaitā tika izrakts no tranšejām, ja vien tas ir labā stāvoklī un pēc Būvuzrauga ieskatiem ir piemērots pamatnes izbūvei. Gadījumā, ja rodas materiālu iztrūkums, Būvuzņēmējam jānodrošina trūkstošā materiāla apjoma piegāde, un ar to saistītās izmaksas ir jāparedz pie pagaidu atjaunošanas izmaksām. Ceļa virsmas izbūve virs tranšejas pamatnes kārtas veicama, izmantojot norādītos importētos materiālus.

6.2. Ceļu darbi – vispārīgi

6.2.1. Ceļu izbūvi un atjaunošanu veic Būvuzņēmējs saskaņā ar tehniskajos noteikumos, būvprojekta un Pasūtītāja norādītājām prasībām. Būvuzņēmējs veic visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai novērstu iespējamos bojājumus ceļa pamatkārtai, sagataves kārtai vai augšējam ceļa seguma līmenim, kas var rasties, neuzmanīgi darbojoties ar būvniecībā izmantojamo tehniku un iekārtām, kā arī par saviem līdzekļiem novērš radušos bojājumus.

6.2.2. Ceļa pamatne ir virsma, kas ir iegūta pēc visu zemes darbu pabeigšanas. Ceļa pamatnes virsmas sagatavošanu un attīrīšanu veic pēc tam, kad ir pabeigti visi ar komunikāciju ieguldīšanu saistītie rakšanas darbi. Atklātās pamatnes virsmu pārbauda Būvuzraugs, un sagataves kārtas uzlikšana var notikt tikai pēc tam, kad Xxxxxxxxxx no savas puses ir akceptējis ceļa pamatni.

6.2.3. Līdzko ir pabeigta ceļa pamatne, bez Būvuzrauga atļaujas smagajai būvtehnikai uz tā ir aizliegts uzbraukt. 48 stundu laikā no ceļa pamatnes uzlikšanas, jāuzklāj un jānoblīvē līdz nepieciešamajam biezumam graudains sagataves kārtas materiāls.

6.3. Saliekamā betona bortakmeņi, teknes, apmales

6.3.1. Saliekamā betona bortakmeņi, apmales un teknes ierīkojamas atbilstoši noteiktajām prasībām. Šiem betona elementiem ir jābūt rūpnieciski izgatavotiem un jāatbilst EN1340:2003 standarta prasībām.

6.3.2. Vietās, kur teknes un bortakmeņi jānovieto 12 m vai mazāk metru rādiusā, jāizmanto līdzvērtīga diametra sastāvdaļas. Bortakmeņi, apmales, teknes jānovieto uz

B15. markas (saskaņā ar EN 206-1:2002) betona pamatnes, kā norādīts rasējumos. Tiem jābūt piedursavienotiem, ja vien Līgumā nav noteikts savādāk.

6.3.3. Vietās, kur tos novieto uz betona bruģa, tiem jābūt ar šuvēm, kas sakrīt ar deformācijas šuvēm, ar bruģa šuvēm identiskiem platumiem un pildvielu. Visiem lieliem bortakmeņiem jābūt stiprinātiem ar 20. markas cementu. Vietās, kur rādiuss ir ≤ 12 metri, jāizmanto atbilstoša diametra bortakmeņi un teknes.

6.4. Ietvju pamatne

6.4.1. Ietvju pamatnei jābūt veidotai no 1. tipa granulēta sagataves kārtas materiāla, kas uzklāts un noblīvēts slāņos, kas nepārsniedz 100 mm biezumu. Blīvēšanu līdz nepieciešamajai biezumam veic ar vibroveltņa, vibroblietes palīdzību.

6.5. Seguma atjaunošana

6.5.1. Būvuzņēmējam ir jāveic visu virsmu atjaunošana. Virsmu atjaunošana veicama cik drīz vien iespējams pēc tam, kad ir pabeigta tranšejas aizbēršana un pieblīvēšana, veikta TV inspekcija pašteces cauruļvadiem, bet ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā pēc attiecīgā tranšejas posma aizbēršanas.

6.5.2. Augšējās seguma virskārtas atjaunošana veicama, stingri ievērojot tehniskajā projektā noteiktās prasības. Seguma virskārtas izveidei izmantojams betona bruģakmens, asfalts vai grants.

6.5.3. Pagalmos ar cieto segumu un uz ietvēm pamatne ir jānomaina saskaņā ar projektu, un jebkurā gadījumā ar materiāliem, kas biezuma, stiprības un struktūras ziņā ir līdzvērtīgi sākotnējā pamatnē izmantotajiem materiāliem.

6.5.4. Gadījumos, kad tas nav noteikts būvprojektā, veicot pagalmu un ietvju ar cieto segumu atjaunošanu, ir jāieklāj, kā minimums, 150 mm bieza grants vai šķembu kārta, ar daļiņu izmēru no 100 mm līdz 40 mm, tā jāsablīvē un virs tās uzklāj smalku šķembu kārtu, virs kuras, savukārt, tiks uzklāta seguma virskārta. Betona blokus un saliekamo bruģi pagalmos un uz ietvēm iegulda smilts pamatnē, kas vismaz 50 mm biezā kārtā ir uzklāta uz iepriekšminētās pamatkārtas un apstrādāta atbilstoši Būvuzrauga prasībām.

6.5.5. Bojātos un salauztos betona blokus Būvuzņēmējs nomaina par saviem līdzekļiem. Vietās, kur ieklātās seguma kārtas jau ir iesēdušās, Būvuzņēmējam tās ir jānoņem, jāaizpilda ar piemērotu materiālu, jānomaina un jānoblietē izveidotais segums.

6.5.6. Braucamās daļas ceļu seguma atjaunošana jāparedz atbilstoši: Minerālmateriālu maisījums (grants/šķembu maisījums (h-8cm; frakcija 0/45mm) ielas seguma konstrukcijas atjaunošanai.

Salizturīgais slānis (Kf>1m/dnn) h=8cm) grants ielas seguma konstrukcijas atjaunošanai.(atbilstoši “Ceļu specifikācijas 2019” p 5.1,p 5.1.3. prasībām) Rupjgraudaina grunts ( dabīga grunts vai pievesta smilts tranšejas aizbērumam)

6.5.6.1. Brauktuves ar nesaistītu minerāla materiāla seguma atjaunošana

a)Grants maisījums 0/32 s , h=8 cm grants ielas seguma konstrukcijas atjaunošanai. b)Minerālmateriālu maisījums 0/63 pn,h=12 cm grants ielas seguma konstrukcijas atjaunošanai.

c) Salizturīgais slānis (Kf>1m/dnn) h=40cm) grants ielas seguma konstrukcijas atjaunošanai.(atbilstoši “Ceļu specifikācijas 2019” p 5.1,p 5.1.3. prasībām) d)Rupjgraudaina grunts ( dabīga grunts vai pievesta smilts tranšejas aizbērumam)

6.5.7. Lauku, dārzu, mauriņu, pagalmu un apzaļumotu ceļa malu atjaunošanu, kur tas ir iespējams, veic, ieklājot vietā un noblīvējot augsnes virskārtu un velēnu, kas iepriekš tika noņemta no sākotnējās virsmas.

6.5.8. Visa pārpalikusī augsne, būvgruži utt. ir jāaizvāc no būvvietas.

6.5.9. Ieklātajām seguma kārtām nosēžoties, velēnu atjauno noteiktajā līmenī.

6.5.10. Vietās, kur paredzēts sēt zāli, un kur nav ieklāta atpakaļ izņemtā velēna vai arī tā pilnībā nepārklāj izrakto platību, uz tranšejām uzklāj smalkas melnzemes virskārtu, minimums, 100 mm biezumā, ko pēc tam uzecē, uzklāj mēslojumu un iesēj apstiprinātu zāles sēklu, kas ir paredzēta sēšanai attiecīgajā laika periodā. Apsētā teritorija ir jāaizsargā, lai neieļautu pārvietošanos tajā, šajā nolūkā uzstādot pagaidu nožogojumu utt., ko var noņemt tikai pēc tam, kad ir izaugusi spēcīga un bieza zāles kārta.

6.5.11. Būvuzņēmējam jānovērš virsmas iesēdumi, ja tādi ir izveidojušies, kā arī jāveic atkārtota melnzemes uzklāšana un zāles sēšana teritorijās, kur nav izveidojies pietiekami biezs zālājs.

6.5.12. Visā virsmas teritorijā, kas tika skarta darbu izpildes gaitā veic virsmas blīvēšanu, planēšanu un attīrīšanu no akmeņiem, kuru diametrs pārsniedz 25 mm.

6.6. Darbu pabeigšana

6.6.1. Pēc visu iepriekš minēto virsmas atjaunošanas darbu vai ar to saistītu darbu pabeigšanas, jāsaņem Būvuzrauga atzinums un gadījumā, ja tiek atjaunoti publiskie ceļi vai ielas - atbildīgās pašvaldības institūcijas atzinums.

6.6.2. Visiem ceļiem un ietvēm jābūt kārtīgiem un tīriem, visiem segumiem jābūt atjaunotiem tādā pašā kvalitātē kā pirms darbu uzsākšanas, virsmas segumam jābūt vienā līmenī un veidotam no līdzvērtīga materiāla kā esošais segums.

6.6.3. Jāatjauno visi ceļa apzīmējumi, kas tika noņemti darbu veikšanas laikā.

6.6.4. Skataku un citu aku vākiem ir jābūt precīzi vienā līmeni ar jauno segumu, bez jebkādiem padziļinājuma vai pacēluma. Pirms darbu pabeigšanas ir jāatjauno skataku lūkas un citu aku vāki, jāatbrīvo no šķembu un darvas paliekām.

7. SATIKSMES ORGANIZĀCIJAS PRASĪBAS

7.1.1. Satiksmes organizācija ir būtiska šī projekta sastāvdaļa, it sevišķi tāpēc, ka vienlaicīgi darbi tiks veikti vairākos ielu posmos un/vai vairāki ielu posmi vienlaicīgi būs slēgti. Satiksmes organizācija lielā mērā ir atkarīga no tā, kādas tehnoloģijas ir paredzēts izmantot būvdarbu veikšanā. Būvuzņēmējam sadarbībā Dobeles novada pašvaldības Komunālo nodaļu, Būvuzraugu un arī konsultējoties ar Pasūtītāju Būvuzņēmējam ir jāizstrādā satiksmes organizācijas plāns šī būvprojekta realizācijai. Plānā jānorāda iespējamie satiksmes apvedceļi/atzarojumi satiksmes novirzīšanai. Pirms darbu uzsākšanas izstrādātas satiksmes organizācijas plāns ir jāsaskaņo un jāiesniedz apstiprināšanai Pasūtītājam un Būvuzraugam. Ja satiksmes organizācijas plāns vēl nav saskaņots, būvnieks nedrīkst uzsākt būvdarbus objekta izbūvē!

7.1.2. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par nepieciešamo ceļu atvēršanas un slēgšanas atļauju saņemšanu no atbildīgajiem dienestiem. Būvuzņēmējam saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir jāuzstāda arī atbilstoši informatīvi paziņojumu stendi, kas informē par satiksmes ierobežojumiem, ceļa slēgšanu utt.

7.1.3. Būvuzņēmējam ir jānodrošina un visā līguma izpildes laikā jāuztur, kur nepieciešams, atbilstošas norobežojošās barjeras, brīdinājuma signāllampas un apsardze

objektos. Norobežojošajām barjerām un brīdinājuma signāllampām ir jābūt labā darba stāvoklī atbilstoši Būvuzrauga ieskatiem.

7.1.4. Vietās, kur ceļi ir slēgti satiksmei vai arī, kur ir noteikti satiksmes ierobežojumi, Būvuzņēmējam ir jāpiegādā, jāuzstāda un jāuztur visa Darbu izpildes perioda garumā atbilstošas brīdinājuma zīmes un virziena norādes, kā arī jebkuras citas zīmes vai brīdinājuma gaismas signāli, kas var būt uzskatāmi par nepieciešamām. Būvuzņēmējam jānodrošina, lai visas satiksmes zīmes, apgaismojuma elementi, barjeras un satiksmes brīdinājuma signāllampas būtu tīri un salasāmi/saskatāmi, kā arī Būvuzņēmējs ir atbildīgs par to pārvietošanu, aizsegšanu vai novākšanu atbilstoši darbu izpildes gaitai.

7.1.5. Atsevišķi no mehānisko transporta līdzekļu kustībai ja nepieciešams jāparedz un jāierīko zonas kur jābūt nodrošinātai arī gājēju kustībai pa laipām. Būvuzņēmējam jāievēro darba frontes robeža, lai maksimāli samazinātu iespējamos bojājumus ārpus darba frontes robežām privātīpašumu teritorijā, un pirms darbu uzsākšanas jebkurā darbu posmā, kur darbu gaitā tiks skarta arī pieeja privātīpašumam, savlaicīgi jābrīdina to īpašnieki, lietotāji vai nomnieki, un jāievēro jebkādas samērīgas to izvirzītās prasības.

7.1.6. Darbus objektā var uzsākt tikai pēc tam, kad ir saskaņoti un ieviesti visi satiksmes drošības pasākumi. Šajā nolūkā jāievēro zemāk minētās prasības:

1) Ceļa zīmēm ir jābūt noformētām un uzstādītām atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām.

2) Satiksmes organizācijas plāns Būvuzņēmējam ir jāsaskaņo un atbildīgajiem dienestiem par satiksmes nodrošināšanu Pasūtītāju, kā arī tajā jāveic ja nepieciešams nepieciešamās izmaiņas un papildinājumi, un regulāri pasākumi sabiedrības informēšanai, x.xx., drukāti informatīvie materiāli, informatīvi paziņojumi vietējos laikrakstos.

3) Būvuzņēmējam jāuzstāda atbilstošas brīdinājuma zīmes, norobežojošās barjeras, ceļa zīmes un jāierīko pagaidu gājēju celiņi.

4) Būvuzņēmējam jānodrošina netraucēta piekļuve ēkām (dzīvojamām ēkām, iestādēm, tirdzniecības vietām utt.).

5) Līguma izpildes laikā Būvuzņēmējam jānodrošina netraucētas piekļuves iespējas ārkārtas palīdzības dienestiem.

6) Būvuzņēmējam ir jānodrošina arī pastāvīga darbu koordinācija ar:

- Vietējo policijas pārvaldi un ārkārtas palīdzības dienestiem; Dobeles novada pašvaldību ,

Pasūtītāju -SIA „DOBELES ŪDENS” Būvuzraugu, kā arī ar autoruzraugu

8. DARBA DROŠĪBA UN VESELĪBAS AIZSARDZĪBA

8.1.1. Būvuzņēmējs uzņemas pilnu atbildību par Xxxxx drošību un ievēro spēkā esošo LR likumdošanu darba drošības jomā, LR būvnormatīvu, kā arī attiecīgo ES direktīvu prasības.

8.1.2. Būvuzņēmējam jāievēro VAS „Latvenergo” noteiktās drošības prasības zemsprieguma elektrosistēmu un vidēja sprieguma elektrosistēmu ierīkošanai.

8.1.3. Darba drošības pasākumi personu un īpašuma aizsardzībai būvvietā, kā arī ārpus tās, ir īstenojami, ievērojot Līguma noteikumos minētās prasības. Pirms Darbu uzsākšanas Būvuzņēmējs iesniedz Būvuzraugam rakstiskai saskaņošanai Darba drošības un veselības aizsardzības plānu. Minētais plāns, x.xx., tajā ietvertās instrukcijas rīcībai ārkārtas situācijās, ir saistošas visām personām, kas ir iesaistītas Darbu izpildē. Īpaša uzmanība jāpievērš zemāk minētajiem jautājumiem:

✓ Potenciāli bīstamo darbības veidu apzināšana un pasākumu risku novēršanai/mazināšanai ieviešana;

✓ Tīrības un kārtības nodrošināšana būvvietā;

✓ Kārtība ziņošanai par negadījumiem un bīstamiem apstākļiem, kādi konstatēti Darbu izpildes gaitā;

✓ Xxxxxx darba prakses ieviešana;

✓ Informācija, kas sniedzama personālam, citiem būvuzņēmējiem vai būvvietas apmeklētājiem;

✓ Darbības koordinēšana dažādu līgumu ietvaros;

✓ Darbs ar kanalizācijas sistēmu;

✓ Saistošās darba higiēnas prasības;

8.1.4. Pirms darbu uzsākšanas būvvietā darba drošības un veselības aizsardzības plānu ir nepieciešams aktualizēt. Arī turpmākajā darbu izpildes gaitā šo plānu ir regulāri nepieciešams pārskatīt un pilnveidot.

8.1.5. Būvuzņēmējam ir jānodrošina atbilstoši kvalificēta darba aizsardzības speciālista

/inženiera klātbūtne būvvietā. Darba aizsardzības speciālistam/inženierim ir jāveic nepieciešamās izmaiņas un papildinājumi šajā dokumentā, ietverot attiecībā uz šo projektu iespējamos riskus un pasākumus šo risku kontrolei.

Document Metadata

Table of Contents

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

Document Metadata