VIENOŠANĀS Nr.1

par 2020.gada 25.jūnija publiskā pakalpojuma līguma Nr. DMV-20-134-lī “Par Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2021.-2025.gadam izstrādi” grozījumiem

Dokumenta parakstīšanas datums ir pēdējā pievienotā droša elektroniskā paraksta un tā laika zīmoga datums (01.12.2020.)

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, (turpmāk tekstā – Pasūtītājs), direktora p.i. Xxxxx Xxxxxx personā, kura rīkojas saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 1.xxxxx xxxxxxxx noteikumu Nr.114 “Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums” 110.punktu, Rīgas domes 2010.gada 24.augusta nolikumu Nr.71 „Rīgas vides aizsardzības fonda padomes nolikums" un Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra nolikumu Nr.92 „Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta nolikums” un Rīgas domes priekšsēdētāja 2020.gada 20.novembra rīkojumu Nr.RD-20-399-p “Par Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora amata pienākumu veikšanu”, (turpmāk tekstā – Pasūtītājs), no vienas puses, un

SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, valdes priekšsēdētāja Xxxxx Xxxxxxx personā, kurš rīkojas uz sabiedrības statūtu pamata, turpmāk tekstā – Izpildītājs, no otras puses, bet abi kopā turpmāk tekstā – Puses, un katrs atsevišķi – Puse, pamatojoties uz atklātā konkursa “Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2021.-2025.gadam izstrāde” (identifikācijas Nr.RD DMV 2020/13) rezultātiem, Rīgas domes 2020.gada 19.jūnija lēmumu Nr.424 “Par Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļu izlietojuma programmas 2020. gada pirmās kārtas projektiem apstiprināšanu” pielikuma 1.punktu un Izpildītāja iesniegto piedāvājumu, un SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, 2020.gada 13.novembra vēstuli “Par izmaiņām Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2021- 2025.gadam izstrādes grafikā (līguma Nr.DMV-20-134-lī” (Rīgas pilsētas pašvaldības dokumenta reģistrācijas Nr.DMV-20-6225-sd), 2020.gada 25.jūnija publiskā pakalpojuma līguma Nr. DMV- 20-134-lī “Par Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2021.-2025.gadam izstrādi” (turpmāk - Līgums) 4.13. un 7.2.punktu, vienojas veikt sekojošus grozījumus Līgumā:

1. Izteikt Līguma 4.1.punktu šādā redakcijā:

„4.1. Šī līguma izpildes termiņš ir 420 (četri simti divdesmit) kalendārās dienas no šī līguma spēkā stāšanās dienas. Šis līgums stājas spēkā ar dienu, kad šis līgums ir reģistrēts Rīgas domes Vienotās lietvedības sistēmas lietojumprogrammā “Līgumi 1”.”

2. Izteikt Līguma pielikumu Nr.1 “Tehniskā specifikācija” jaunā redakcijā (veiktas izmaiņas III punktā Izpildes laika plānojums).

3. .Pusēm ir saistošas visas Līgumā, tiem paredzētās saistības, kas nav grozītas ar šo vienošanos.

4. Šī vienošanās un Līguma pielikums Nr.1 “Tehniskā specifikācija” ir sastādīti latviešu valodā uz 9 (deviņām) lapām. Šī vienošanās ir parakstīta ar drošiem elektroniskajiem parakstiem.

5. Pušu rekvizīti un paraksti:

5.1. PASŪTĪTĀJS

5.2. IZPILDĪTĀJS

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments

Xxxxxxxx xxxx 00/00, Xxxx, XX-0000 Xxxxxxxx: 67012451

e-pasts: xxx@xxxx.xx

Norēķinu rekvizīti:

Rīgas pilsētas pašvaldība

Adrese: Xxxxxxxxxxx 0, Xxxx, XX-0000 NMR kods: 90011524360

PVN xxx.Xx.: LV90011524360

RD iestāde: Mājokļu un vides departaments RD iestādes adrese: Xxxxxxxx xxxx 00/00, Xxxx, XX-0000

RD iestādes kods: 000

Xxxxx Xx. XX00XXXX0000000000000 (Rīgas

vides aizsardzības fonds) Luminor Bank AS Latvijas filiāle

Direktora p.i. Xxxx Xxxxx

SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”

Xxxxxxxx xxxx 0, xx.0, Xxxx XX-0000 Xxxxxxxx: x000 00000000

E-pasts: xxxx@xxxxxxxxxxx.xx NMR kods: 40003374818 PVN xxx.Xx.: LV40003374818

Konta Nr. XX00XXXX0000000000000 Kods XXXXXX00

AS Swedbank

Valdes priekšsēdētājs Xxxxx Xxxxxxxx

Pielikums Nr.1

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

Atklātam konkursam

“Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2021.-2025.gadam izstrāde”

identifikācijas Nr. RD DMV 2020/13

I PAMATOJUMS

Ministru kabineta 2009.gada 3. novembra noteikumu Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” 39. punkts nosaka, ka rīcības programma gaisa kvalitātes uzlabošanai (turpmāk – Rīcības programma) jāpārskata ne retāk kā reizi piecos gados. Pārskatīto rīcības programmu saskaņo un apstiprina šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Rīcības programmas nepieciešamību un saturu nosaka Eiropas Padomes un Parlamenta 2008. gada 21. maija direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropā, tās 23. pants un XV pielikums, Latvijas Republikas likums „Par piesārņojumu”, kura 17.pantā noteikts, ka pašvaldībai, kuras teritorijā tiek vai var tikt pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi ir jāizstrādā rīcības programma piesārņojuma samazināšanai, kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”.

Gaisa kvalitātes uzlabošanai un piesārņojuma samazināšanai Rīgas pilsētā ir veikti vairāki pasākumi jau ar Rīgas domes 06.07.2004. lēmumu Nr.3247 apstiprinātās “Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2004-2009” izpildes laikā. Tomēr tie pilnībā neatrisināja gaisa piesārņojuma problēmas pilsētas centrā un 2011. gadā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3285 (2011.gada 7. jūnijs) tika apstiprināta otrā gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma periodam 2011.–2015.g., kas aktualizēta 2013.-2014.gadā (Rīgas domes 26.08.2014. lēmuma Nr.1449 redakcijā). Arī šīs rīcības programmas realizācijas laikā gaisa piesārņojuma problēmas Rīgā netika atrisinātas.

Sākot ar 2010.gadu, pret Latviju ir uzsākta Eiropas Komisija (turpmāk – EK) pārkāpuma procedūras lieta, kurā EK norāda, ka Latvija nav izpildījusi savas saistības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.xxxxx Xxxxxxxxxx 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, jo Rīgā tiek pārkāpts daļiņām PM10 noteiktais diennakts robežlielums jau sākot no 2005.gada, un pārsniegumi turpinās arī 2011.-2015. gados.

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk - LVĢMC) pārskatā par gaisa kvalitāti Latvijā 2015. gadā NO2 gada vidējā koncentrācija novērojumu stacijās “Krišjāņa Valdemāra iela” (51.1 µg/m3) un "Brīvības iela" (49.7 µg/m3) pārsniedza gada robežlielumu cilvēka veselības aizsardzībai (40 µg/m3).

2016. gada 20. decembrī ar Rīgas domes lēmumu Nr. 4641 tika apstiprināta trešā Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.–2020.gadiem. Rīcības programmā 2016.- 2020. gadiem iekļautie pasākumi transporta infrastruktūras uzlabošanā pilsētā ir devuši panākumus - 2018.gadā transporta piesārņojumu avotu ietekmes novērojumu stacijā “Brīvības iela” NO2 slāpekļa dioksīda gada vidējā vērtība (31.87 µg/m3) nepārsniedza robežlielumu cilvēka veselības aizsardzībai, bet ir pārsniegts gada vidējais apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis (ApPNS) cilvēka veselības aizsardzībai (26 µg/m3) – informācijas avots LVĢMC pārskats par gaisa kvalitāti Latvijā 2018.gadā. Vēl šinī pārskatā secināts, ka pilsētas fona novērojumu stacijās “Parks” un “Ķengarags” 2018.gadā nedaudz palielinājusies slāpekļa dioksīda gada vidējās koncentrācijas, attiecīgi: 26.7 µg/m3 un 24.6 µg/m3 nepārsniedzot robežlielumu cilvēka veselības aizsardzībai (40 µg/m3), tomēr pārsniedzot gada vidējo apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni (ApPNS) cilvēka veselības aizsardzībai (26 µg/m3) pilsētas fona novērojumu stacijā “Parks”. PM10 koncentrācijām transporta piesārņojuma avotu ietekmes novērojumu stacijā “Brīvības iela” (2018.g. vidējā koncentrācija 35.98 µg/m3) tika pārsniegts gan gada vidējais augšējais (28 µg/m3), gan arī apakšējais (20 µg/m3) piesārņojuma novērtēšanas slieksnis cilvēka veselības aizsardzībai. Pārsniegts arī diennakts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (50 µg/m3) par 8 diennaktīm, bet atskaitot no gada diennakts daļiņu PM10

pārsniegšanas gadījumiem tos pārsniegumus, kas saistīti ar ceļu sāls/smilts kaisīšanu ziemas periodā un dabisko avotu (jūras sāls) ietekmi, novērojumu stacijā “Brīvības iela” sākot no 2014.gada netiek reģistrēti diennakts robežlieluma cilvēka veselības aizsardzībai (50 µg/m3) pārsniegšanas gadījumi. Tomēr laika periodā no 2014.gada līdz 2018.gadam daļiņu PM10 augšējā diennakts piesārņojuma novērtējuma sliekšņa pārsniegšanas gadījumu skaits palielinājies gan transporta piesārņojuma avotu ietekmes novērojumu stacijā “Brīvības iela”, gan arī pilsētas fona stacijā “Kronvalda bulvāris”. Laika periodā no 2014.gada līdz 2018.gadam pilsētas fona novērojumu stacijā “Kronvalda bulvāris” daļiņu PM2.5 gada vidējā koncentrācija pārsniedza gada vidējo apakšējo (12 µg/m3) piesārņojuma novērtēšanas slieksni cilvēka veselības aizsardzībai (ApPNS). 2018. gadā tika fiksētas paaugstinātas benzola gada vidējās koncentrācijas Rīgas Domes rūpnieciskās ietekmes novērojumu stacijā “Mīlgrāvis” (4.85 µg/m3), transporta piesārņojumā avotu ietekmes stacijā “Brīvības iela” (RD) (4.14 µg/m3), pilsētas fona novērojumu stacijās “Pārdaugava” (4.34 µg/m3) un “Parks” (3.89 µg/m3). Līdzīgas tās bijušas 2019. gadā – attiecīgi 3.18; 4.92; 4.97 un 2.63 µg/m3.

LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Valsts sekretāru 2019. gada 6. jūnija sanāksmē ir izsludinājusi “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam”. Plāns izstrādāts, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī samazinātu izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu dēļ rada gaisa piesārņojums. Atbilstoši plānā noteiktajam Rīgas domei ir jāizstrādā jauns gaisa kvalitātes plāns, kā arī jāizvērtē papildus pasākumu veikšana.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams izstrādāt Rīcības programmu 2021.-2025. gadam.

II VEICAMIE DARBI

2.1. Rīgas pilsētas gaisa piesārņojuma raksturs un novērtējums 2014.-2019. gados (informācija par piesārņojuma avotiem un to radītajām emisijām, par fona, industriālo un transporta satiksmes gaisa monitoringa staciju rezultātiem).

Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2021.-2025.gadam saturam jāatbilst 2009.gada 3.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” 18.pielikuma I daļas prasībām, tas ir, jāietver esošās situācijas raksturojums tām piesārņojošam vielām, kurām noteiktie robežlielumi Rīgā tiek pārsniegti pēdējos 4 gados (VSIA LVĢMC „Pārskats par gaisa kvalitāti Latvijā” 2015.-2019. gadiem – slāpekļa dioksīdam NO2 un daļiņām PM10, kā arī benzolam un benz(a)pirēnam, jo gada vidējā koncentrācija atsevišķās monitoringa stacijās pēdējos gadus pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni. Jāsniedz detalizēta informācija par gaisa piesārņojuma avotiem Rīgā un to radītajām emisijām sektoru un avotu (stacionārie, laukuma, mobilie) griezumā. Esošās situācijas raksturošanai jāizmanto aktuālā pieejamā informācija, piemēram, stacionāro avotu raksturojumam jāizmanto veidlapās “Nr.2- Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību” operatoru sniegtā informācija par 2019.gadu; mobilo avotu raksturojumam - RD Pilsētas attīstības departamenta transporta modeļa EMME2 dati par 2019. vai 2020.gadu.

Šajā posmā jāapkopo arī informācija par Rīgas gaisa monitoringa staciju rezultātiem (fona, industriālās un transporta satiksmes stacijas), izmantojot LVĢMC un Rīgas domes gadskārtējos pārskatus par gaisa monitoringa rezultātiem Rīgā 2014. – 2019. gados.

2.2. Pasākumu izvēle daļiņu PM10, daļiņu PM2.5, slāpekļa dioksīda NO2, benzola un benz(a)pirēna koncentrāciju samazināšanai 2021.-2025. gadam Rīgā.

Izvēloties pasākumus/rīcības gaisa kvalitātes uzlabošanai, programmas izstrādātājam jāizmanto Rīgas pašvaldības attīstības plānošanas dokumenti kā arī jāizmanto informācija par gaisa aizsardzības jomas aktualitātēm un tendencēm pasaulē, jāapkopo citu ES pilsētu pieredze. Jāņem vērā arī secinājumi, kas iegūti Rīgas Vides aizsardzības fonda finansētos pētījumos

„Pētījumi par transporta radītā putekļu piesārņojuma samazināšanu” (2012.gads), „Pētījums par tehnoloģijām ielu apstrādei ar daļiņas saistošiem šķīdumiem un iespējas šīs tehnoloģijas ieviest Rīgā”(2012.gads), „Pētījums par tehnoloģijām putekļu smalko daļiņu sastāva un morfoloģijas noteikšanai un metodes izstrāde putekļu paraugu savākšanai Rīgas gaisa monitoringa stacijās un atklātā vidē” (2013.gads), „Smalko daļiņu PM10 sastāva un morfoloģijas analīze un zonējuma kartes izstrāde Rīgai” (2014.gads); „Pētījums par benzola piesārņojumu Rīgā: fona koncentrācijas noteikšana un zonējuma kartes izstrāde” (2015.gads); „Pētījums par gaisa piesārņojuma atkarību no transportlīdzekļu skaita un kustības rakstura pilsētas centra kanjona tipa ielā” (2017.gads); “Pētījums par Rīgas gaisa kvalitāti vietās ar trūkstošiem datiem, izmantojot tiešsaistes bezvadu sensoru tīklu” (2018.gads); "Pētījums par efektīvu smaku piesārņojuma monitoringu industriālas teritorijas tuvumā Rīgā, izmantojot portatīvu sensoru sistēmu" I kārta (2019.gads) kā arī citu Rīgas domes struktūrvienību pētījumi, kas saistīti ar gaisa kvalitāti.

Jāņem vērā arī pasākumi, kuru veikšana noteikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāru 2019. gada 6. jūnija sanāksmē ir izsludinātajā “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam” (pēdējā precizētajā versijā, kas pieejama: xxxx://xxx.xxxxx.xxx.xx/xxx/xxxxxxxxxxx/xxxxxxxxx_xxxx_xxxxxxxx/xxxxxxxxx_xxxx_xxxxxxxx_xxx es_aizsardzibas_joma/?doc=27258).

Rīcības programmas izpildē jāiesaista ne tikai Rīgas domes izpildvaras institūcijas (Pilsētas attīstības departaments, Satiksmes departaments, Mājokļu un vides departaments, Īpašuma departaments, Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas enerģētikas aģentūra”, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, AS „Rīgas siltums”), bet arī LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, LR Satiksmes ministrija, Veselības ministrija, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, Rīgas brīvostas pārvalde un Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde.

Lai nepieļautu situāciju, kad atbildīgie par konkrētu pasākumu/rīcību realizāciju objektīvu iemeslu dēļ atsakās saskaņot izstrādāto rīcības programmu, pieprasot konkrētu pasākumu/rīcību anulēšanu vai nomaiņu, programmas izstrādātājam plānotie pasākumi/rīcības jāsaskaņo ar atbildīgajiem jau rīcības programmas izstrādes laikā.

Šajā posmā jāsagatavo MK noteikumu Nr. 1290 18.pielikuma 6.2. līdz 11.punktā minētā informācija, tai skaitā:

• Jāveic citās ES pilsētās veikto pasākumu apkopojumu un izstrādāt piedāvājumu par to, kādi pasākumi būtu jāveic Rīgā, lai nodrošinātu atbilstošu gaisa kvalitāti.

• Jāveic kvantitatīvo novērtējumu par izvēlēto papildus pasākumu ietekmi uz gaisu piesārņojošo vielu emisijām.

• Noprezentēt sagatavoto pasākumu sarakstu ministrijām un institūcijām, kuras varētu būt atbildīgas par šo pasākumu īstenošanu. Konsultēties ar ministrijām un institūcijām, kuras varētu būt atbildīgas par pasākumu veikšanu, par iespējamajām izmaksām, to avotiem, kā arī iespējamajiem pasākumu īstenošanas termiņiem, pieaicinot arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu.

• Sagatavot gala pasākuma sarakstu, kuru veikšana nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstošu gaisa kvalitāti, kā arī vienoties par to īstenošanu ar atbildīgajiem par pasākumu izpildi. Xxxxxx xxxxxxxxx/rīcībai jānorāda atbildīgais par izpildi, izpildes laiks un realizācijai nepieciešamais finansējums (EUR), kā arī, ja zināms – finansējuma avots.

• Aprakstīt, kādā veidā katrs no pasākumiem varētu tikt praktiski ieviests (norādot arī konkrētās rīcības, kas jāveic, lai pasākumu ieviestu.

• Sagatavot rezultatīvo rādītāju sarakstu katram no izvēlētajiem un rīcības plānā iekļautajiem pasākumiem, ko var izmantot, lai sekotu līdzi pasākumu ieviešanas progresam. Identificēt iespējamos datu avotus.

• Izstrādāt priekšlikumus par to kādus pasākumus būtu jāveic, lai virzītos uz PVO noteikto mērķu sasniegšanu.

2.3. Datu iegūšana plānoto pasākumu emisiju izkliežu aprēķiniem.

Rīcības programmas izstrādātājam jāiegūst dati par mājsaimniecību apkures sistēmu radīto piesārņojumu Rīgā – jāizpēta šobrīd notiekošie pētījumi un to rezultāti, jāizvērtē mājsaimniecību radītais NO2, daļiņu PM10; daļiņu PM 2.5 un benz(a)pirēna piesārņojums, tai skaitā:

• Ievākt un apkopot datus par pilsētā esošo apkures iekārtu veidu, vecumu, izmantoto kurināmā veidu, kā arī par to, vai ēku ir iespējams tehniski pieslēgt centralizētajai siltumapgādei.

• Veikt citu iestāžu pārziņā esošo datu apkopošanu un informācijas ievākšanu (CSP veikto aktuālāko apsekojumu „Par energoresursu patēriņu mājsaimniecībā” laikā iegūtie dati, Valsts Zemes dienesta nekustamo īpašumu reģistrā pieejamie dati, Rīgas domes Siltumapgādes komisijas rīcībā esošie dati, Latvijas skursteņslaucītāju brālības sagatavotie tehniskā stāvokļa pārbaudes akti, Xxxxxxxxx rīcībā esošie dati).

• Informācijas apmaiņa starp iestādēm, kuru pārziņā ir dažādi dati par apkures iekārtām, kā arī ēku būvniecību.

• Lai apkopotu informāciju par mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām, veikt aptauju ne mazāk kā 2500 mājsaimniecībās.

• Sniegt rekomendācijas par to, kādā veidā iespējams iegūt un uzkrāt informāciju, kas nepieciešama sadedzināšanas iekārtu reģistra izveidei nākotnē un novērtēt orientējošās tā izmaksas.

Transporta sektorā jāiegūst aktuālie dati par esošo transportlīdzekļu skaitu pilsētas ielās un to iedalījumu pēc tipiem, pēc izmantotās degvielas un pēc vecuma.

Apkopot datus par stacionāro avotu radīto piesārņojumu. Stacionāro avotu raksturojumam jāizmanto veidlapās “Nr.2-Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību” operatoru sniegtā informācija par 2019.gadu.

2.4. Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu veikšana izvēlētajiem pasākumiem, analizējot to ietekmi uz rūpniecību, transportu un mājsaimniecībām; pasākumu prioritizēšana.

Rīcības programmas izstrādes gaitā jānovērtē plānoto pasākumu/rīcību ietekme uz gaisa kvalitātes uzlabošanos, veicot izkliedes aprēķinus. Izkliedes aprēķiniem jāizmanto datorprogrammas, kas minētas 2013.gada 2.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.182

„Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” 2.pielikumā, ņemot vērā to lietošanas ierobežojumus.

Izstrādātājam jāveic veikto izkliedes aprēķinu rezultātu analīze un, pamatojoties uz to, jāizdala prioritāri veicamie pasākumi/rīcības. Piedāvāto pasākumu/rīcību kopumam jānodrošina konkrētu piesārņojošo vielu (NO2, PM10, PM2.5, benzols, benz(a)pirēns) koncentrāciju samazināšanās apkārtējā gaisā un gaisa kvalitātes atbilstība 2009.gada 3.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” un Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropā prasībām.

Rīcības programmas izstrādes gaitā jānovērtē plānoto pasākumu ietekme uz gaisa kvalitātes uzlabošanos, izanalizējot un sniedzot rekomendācijas to veiksmīgai realizēšanai arī tām rīcībām, kas Rīgas domei būs jāveic Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas rīcības plāna 2019. - 2030. gadam ietvaros.

2.5. Ekonomisko un vides/sabiedrības ietekmju aprēķinu veikšana – pasākumu izmaksu un piesārņojuma samazināšanas efektu salīdzinājums

Nozīmīga darba sadaļa jaunajā rīcības programmā 2021.-2025. gadam ir ekonomisko aprēķinu veikšana – pasākumu/rīcību izmaksu un piesārņojuma samazināšanas pakāpes

salīdzinājums.

Veikt piedāvāto pasākumu izmaksu – efektivitātes novērtējumu, vērtējot arī izmaksas, ko rada paaugstināta gaisa piesārņojuma radītā ietekme uz cilvēku veselību un vidi.

2.6. Rīcības programmas izstrādes darba grupu sanāksmju organizēšana un vadīšana.

2.7. Rīcības programmas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes organizēšana

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes organizēšana jāveic pirms darba nodošanas, iestrādājot Rīcības programmā sabiedriskās apspriešanas sanāksmē gūtās atziņas (rīcības, metodoloģija u.c.). Sabiedrības un citu iesaistīto pušu informēšanai sagatavot vizuālus materiālus (piemēram, infografikas veidā) un īsu, viegli uztveramu rakstisku kopsavilkumu par plāna izstrādes mērķi, plānā iekļautajiem pasākumiem katrā no tautsaimniecības sektoriem un galvenajiem rīcības plāna gaitā izdarītajiem secinājumiem.

2.8. Kopsavilkuma sagatavošana.

Jāsagatavo Rīcības programmai izvērsts kopsavilkums angļu valodā, kas sastāv no vispārīgās informācijas par gaisa piesārņojuma avotiem, esošās situācijas analīzes un veicamajiem pasākumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai. Kopsavilkuma apjoms – ne mazāk kā 12 lpp. ar attēliem – paraugam var izmantot 2011.-2015.gada Rīcības programmas kopsavilkumu angļu valodā.

2.9. Rīgas pilsētas gaisa piesārņojuma ar slāpekļa dioksīdu (NO2) un daļiņām (PM10) zonu karšu atjaunošana pēc 2019.gada emisiju datiem.

Jāizvērtē iespējas pārskatīt RD 2015. gada 22. septembra saistošos noteikumus Nr. 167 “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli” noteikto zonu iedalījumu un noteikt zonas, ne tikai pēc gaisa kvalitātes modelēšanas rezultātiem, bet arī iedzīvotāju blīvuma, teritorijas izmantošanas veida un centralizētās siltumapgādes pieejamības atbilstoši “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.-2030. gadam” prasībām. Saskaņā ar iepriekšminētā uzdevumā izdarītajiem secinājumiem, veikt zonu karšu atjaunošanu, ņemot vērā NO2 un PM10 emisijas no stacionāriem, mobiliem un laukuma tipa piesārņojuma avotiem Rīgā, tajā skaitā mājsaimniecībām.

Izkliežu aprēķiniem izmantot emisiju daudzumus no visu tipu avotiem, kas izmantoti aprēķinos Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmai 2021.-2025. gadam.

Zonējumu veikt NO2 un PM10 gada vidējām koncentrācijām no stacionāriem, mobiliem un laukuma tipa gaisa piesārņotājiem Rīgā, tajā skaitā mājsaimniecībām.

Jāveic izkliedes aprēķini, rezultātu kalibrēšana, zonu ārējo robežu izlīdzināšana, krāsainu karšu (papīra un digitālā formātā) sagatavošana.

Modelēšanai jāizmanto datorprogrammas saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumiem Nr.182 „Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi”.

2.10. Lai arī turpmāk Riga airTEXT varētu nodrošināt precīzas gaisa kvalitātes prognozes, izmantojot rīcības programmas izstrādes gaitā iegūto aktuālo informāciju par emisijām, jāatjauno dati par gaisa piesārņotājiem servisa Riga airTEXT piesārņojuma izkliedes modelim.

2.11. Sagatavotos dokumentus jāiesniedz papīra formātā un arī elektroniski (Word un pdf formātā), emisiju aprēķinu grafikus Excel formā, pievienojot izejas datus, kas izmantoti grafiku izstrādei.

III IZPILDES LAIKA PLĀNOJUMS

Nr.p. k.

Veicamie uzdevumi

Izpildes laiks, kalendārās dienas

Rīgas pilsētas gaisa piesārņojuma raksturs un novērtējums 2014.- 2019.gados; Datu iegūšana plānoto pasākumu emisiju izkliežu aprēķiniem;

180

Pasākumu izvēle daļiņu PM10, daļiņu PM2.5, slāpekļa dioksīda NO2, benzola un benz(a)pirēna koncentrāciju samazināšanai laika periodā no 2021. līdz 2025. gadam Rīgā; Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu veikšana esošajai situācijai un izvēlētajiem pasākumiem, analizējot pasākumu ietekmi uz transportu, rūpniecību un mājsaimniecībām;

Rīgas pilsētas gaisa piesārņojuma ar NO2 un PM10 zonu karšu atjaunošana pēc 2019.gada emisiju datiem; Informācijas atjaunošana par gaisa piesārņotājiem Riga airTEXT piesārņojuma prognožu

modelim;

Ekonomisko un vides/sabiedrības ietekmju aprēķinu veikšana – pasākumu izmaksu un piesārņojuma samazināšanas efektu salīdzinājums;

Darba grupas rīcības programmas izstrādei sanāksmju organizēšana un vadīšana; Rīcības programmas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes organizēšana; Kopsavilkuma sagatavošana un sagatavoto

dokumentu iesniegšana.

Kopā:

420

PASŪTĪTĀJS

IZPILDĪTĀJS