IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

PASŪTĪJUMS: Pakalpojuma Līgums Nr. 2018-VIDE/1535-01

PASŪTĪTĀJS: SIA “ EURO SKANDI AUTO”,

Xxxxxxxx xxxx 000, Xxxx, XX-0000,

IZPILDĪTĀJS: SIA „Firma L4”

Xxxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX–0000

OBJEKTS: Ietekmes uz vidi novērtējums derīgo izrakteņu ieguvei atradnes “Cēre” iecirknī “Ausekļi” Kandavas novadā

IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

Paredzētajai darbībai

derīgo izrakteņu ieguve atradnes “Cēre” iecirknī “Ausekļi” Kandavas novadā

Ziņojuma pirmā redakcija Kopsavilkums

Rīga, 2020

Paredzētās darbība – Derīgo izrakteņu (smilts, smilts-grants) ieguve nekustamajā īpašumā

,,Ausekļi” (zemes vienības kadastra Nr.9044 003 0041) valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes “Cēre” iecirknī “Ausekļi” Kandavas novadā, Cēres pagastā.

Ar šo paredzēto darbību tiek turpināta derīgo izrakteņu ieguve atradnē, kas noteikta par valsts nozīmes atradni pamatojoties uz tajā izpētīto derīgo izrakteņu kvalitātes rādītājiem, kvantitāti un izpētes detalitāti.

Šis ietekmes uz vidi novērtējums veikts pamatojoties uz Pakalpojuma līgumu starp SIA “Firma L4” un SIA “EURO SKANDI AUTO” par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu paredzētajai darbībai.

IVN procesā piesaistītie izpildītāji: LVĢMC veica prognozētā gaisa piesārņojuma aprēķinus un izkliedes modelēšanu, SIA “ELLE” veica trokšņa emisiju aprēķinus un trokšņa izplatības modelēšanu, Dr.ģeogr. Xxxxx Xxxxxxxxxx (vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu, zālāju biotopu eksperte) veica teritorijas bioloģiskās daudzveidības izpēti un sniedza atzinumu par paredzētās darbības ietekmju būtiskumu, Ietekmes uz vidi novērtējuma procesu un Vides pārskata izstrādi veica Vides speciāliste Bc Vides zinātnes Xxxxxxx Xxxxx un Mg ģeoloģija un Mg Vides zinātnes Xxxx Xxxxxx.

Ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumiem Nr.18 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi un akceptē paredzēto darbību”, kā arī Vides pārraudzības valsts biroja Programmu Nr. Nr. 5-03/7 (pielikums Nr.1).

Xxxxxxxx uz vidi novērtējuma ietvaros izvērtēti divi alternatīvie risinājumi:

1.alternatīvais variants: sākotnēji materiāla apstrādes rūpnīca atrodas esošajā iecirkņa Karjers tehnoloģiskajā laukumā, laikā, kamēr iecirknī Ausekļi tiek veikta ieguve centrālajā blokā, izveidojot vietu tehnoloģiskajam laukumam, ūdens ieguves urbumam un izveidoti 3 savstarpēji savienotie dīķi materiāla mazgāšanai izmantojamā ūdens apjoma iegūšanai un cikliskai izmantošanai, materiāla apstrāde tiek turpināta iecirkņa Karjers tehnoloģiskajā laukumā. Pēc tehnoloģiskā laukuma un nepieciešamo infrastruktūras objektu izveides iecirknī Ausekļi, rūpnīcas iekārtas tiek pārvestas uz iecirkni Ausekļi, bet iecirknī Karjers iespējams veikt teritorijas pilnvērtīgu rekultivāciju.

2.alternatīvais variants: Visā iecirkņa Ausekļi izstrādes laikā apstrādes rūpnīca tiek saglabāta esošajā vietā Iecirknī Karjers. Derīgo materiālu no iecirkņa Ausekļi ar autotransportu nogādā uz iecirkni Karjers apstrādei. Iecirknī Ausekļi darbojas mobilais sijātājs un drupinātājs, kā tas raksturots sadaļā

Izvērtējuma procesā darbības ierosinātājs pieņēmis lēmumu īstenot 1.alternatīvo risinājumu., kas samazina autotransporta kustību karjerā un ļauj veikt pilnīgu iecirkņa Xxxxxxx rekultivāciju.

Paredzētās darbības un darbības vietas izvēles argumentēts pamatojums

Paredzētās darbības īstenošanai – Derīgo izrakteņu (smilts, smilts-grants) ieguvei izvēlētā teritorija nekustamais īpašums ,,Ausekļi” (zemes vienības kadastra Nr.9044 003 0041) atrodas valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes “Cēre” iecirknī “Ausekļi” Kandavas novadā, Cēres pagastā.

Paredzētās darbības atrašanās vieta, tās ģeoloģiskā uzbūve, un hidroģeoloģiskie apstākļi noteikti par optimāliem derīgo izrakteņu ieguvei Atradnē derīgo izrakteņu ieguve uzsākta jau pagājušajā gadsimtā.

Paredzētā darbība nav pretrunā ar Kandavas novada teritorijas plānojumā noteiktajām atļautajām darbībām minētajā teritorijā.

Paredzētās darbības vieta nerobežojas ar apdzīvotām teritorijām, tādējādi derīgo izrakteņu ieguve un apstrāde nerada negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju dzīves apstākļiem.

Paredzētās darbības teritorijā neatrodas un tā nerobežojas ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Teritorijas izpētē nav konstatēti īpaši aizsargājami biotopi vai sugas, tajā neatrodas un tā tieši nerobežojas ar mikroliegumiem vai īpaši aizsargājamiem dabas objektiem.

Paredzētās darbības teritorijā vai tai pieguļošajās platībās nav kultūrvēsturisku vai arhitektonisku pieminekļu.

Paredzētās darbības teritorija nav noteikta par ainaviski vērtīgu teritoriju.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, var secināt, ka paredzētās darbības teritorija izvēlēta veiksmīgi un netiek konstatēti limitējoši vai aizliedzoši faktori veikt derīgo izrakteņu ieguvi un apstrādi šajā zemes īpašumā atradnes Cēre iecirknī Ausekļi.

Derīgo izrakteņu ieguves un apstrādes tehnoloģija ir aprobēta, veicot derīgo izrakteņu ieguvi šīs atradnes iecirknī Karjers, ko īsteno darbības ierosinātājs, atbilstoši zemes dzīļu izmantošanas Licencei. Līdzšinējā darbībā nav izsaukusi iedzīvotāju sūdzības vai kontrolējošo institūciju aizrādījumus. Kas pierāda darbības ierosinātāja atbilstošu profesionālo sagatavotību, kā arī izmantoto tehnisko līdzekļu un ieguves tehnoloģijas atbilstību vides un dabas aizsardzības prasībām.

Izvērtējot paredzētajai darbībai izvirzītās normatīvo aktu prasības, IVN procesā netika konstatētas neatbilstības vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

Pamatinformācija par paredzēto darbību

Paredzētās darbības ierosinātājs Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „EURO SKANDI AUTO”

Paredzētā darbība – Derīgo izrakteņu (smilts, smilts-grants) ieguve valsts nozīmes atradnes “Cēre” iecirknī “Ausekļi” Kandavas novadā, Cēres pagastā.

Paredzētās Darbības ietvaros plānota derīgo izrakteņu (smilts, smilts-grants) ieguve 12,8 ha platībā pilnībā virs gruntsūdens līmeņa, kā arī derīgā materiāla apstrāde (mazgāšana, sijāšana), derīgā materiāla transports.

Ieguve paredzēta vidēji 9 mēnešus gadā, bezsala periodā, paredzot iegūt gadā līdz 150 000 m3 derīgā materiāla.

Lai nodrošinātu ieguves un derīgā materiāla apstrādes procesu Iecirkņa D daļā plānots ierīkot tehnoloģisko laukumu, kurā paredzēts izvietot administratīvās un atpūtas telpas pārvietojamas konteinertipa, iegūtā materiāla šķirošanas, drupināšanas un mazgāšanas iekārtas un ieguves tehnikas vienības, laikā, kad tās netiek izmantotas, šajā atradnes daļā paredzēts ierīkot arī ūdensapgādes urbumu un trīs ūdenstilpnes/nosēddīķi (katra 500 m3) materiāla mazgāšanas tehnoloģisko procesu nodrošināšanai. Ūdenstilpnes tiks savā starpā savienotas, veidojot noslēgtu ciklu.

Tehnoloģiskā laukuma izveide tiks veikta pēc derīgā materiāla ieguves šajā platībā. Līdz tam tehnoloģiskais laukums tiks saglabāts esošajā ieguves vietā īpašumā Karjers.

Ieguves tehnikas uzpilde ar degvielu paredzēta no pārvietojamas autocisternas tehnoloģiskajā laukumā, īpaši aprīkotā teritorijā ar pretinfiltrācijas segumu.

Izvietojums un detalizēti risinājumi tiek noteikti derīgo izrakteņu ieguves projektā. Darbība vērtējama kā sezonāla, darbību plānots veikt bezsala periodā.

Darbību paredzēts veikt darba dienās, darba laikā, iekļaujoties laika posmā no 07:00 līdz 19:00. Aktīvajā sezonā iespējama arī darbība nakts maiņā, kurā darbotos sekojošas tehnikas vienības: 1 frontālais iekrāvējs un 1 sijāšanas iekārta, paredzamais maksimālais šāda režīma darbības laiks 2-3 mēneši.

Īss derīgā izrakteņa ieguves tehnoloģijas apraksts

Smilts un smilts-grants materiāla ieguvi paredzēts veikt atklāta karjera veidā, kāplēs. Vidējais derīgā slāņa biezums šajā iecirknī 19 m, optimālu kāpļu skaitu un nogāžu slīpumu nosaka Derīgo izrakteņu ieguves projektā.

Ieguvi veic ar ekskavatoru, iegūto materiālu daļu apstrādā (sijā) uz vietas, daļu ar automašīnām nogādā apstrādei uz tehnoloģisko laukumu, vai pasūtītājiem neapstrādātu (atkarībā no pieprasījuma un materiāla kvalitātes).

Īpašuma robežās ierīkotā tehnoloģiskajā laukumā tiks veikta iegūtā materiāla apstrāde, kas ietver:

• Materiāla šķirošanu pa frakcijām, to sijājot;

• Materiāla drupināšana;

• Daļa grants materiāla tiks apstrādāta to mazgājot. Mazgāšanai nepieciešamais tehniskais ūdens tiks iegūts no individuāla urbuma, kas ierīkots īpašuma robežās. Ūdens tiks

izmantots slēgtā ciklā atkārtoti, šīm vajadzībām teritorijā paredzēts izveidot 3 mākslīgas ūdenstilpnes/nosēddīķus (katra 500 m3 liela). Ūdenstilpnes tiks savā starpā savienotas, veidojot noslēgtu ciklu. No pirmā nosēddīķa ūdens tiks ņemts derīgā materiāla mazgāšanai, bet otrajā un trešajā izmantotais ūdens tiks nostādināts.

Sezonas laikā, kamēr nesasalst ūdens, darbojas rūpnīca, darbināma ar elektroenerģiju (~kopā 180 kw), apstrādes maksimālā jauda 90 t/h tiek mazgāts materiāls 0-16 iegūstot: smilti 0-2 mm un oļus 2-8 un 8-16 mm. Pēc vajadzības ar šo pašu rūpnīcu ražo asfalta frakcijas no materiāla 16-70 mm kopējā ražība ap 90 t/h. Rūpnīcu apkalpo 1 frontālais iekrāvējs.

Vidēji gadā rūpnīca strādā 8 mēnešus darba dienās līdz 8 stundas dienā.

Laikā, kad rūpnīca nestrādā, materiāla apstrādi veic tieši ieguves vietā, izmantojot mobilo sijātāju FINTEC 542 un 2 frontālos iekrāvējus VOLVO 180 E, ar kuriem iegūst no slāņa un izsijā materiālu sagatavojot 0-16 mm granulometrisko sastāvu( šo darbību parasti veic aukstajā laikā no augusta līdz martam) atkarībā no meteoapstākļiem var būt 5 mēneši (sala laikā darbus pārtrauc), maksimāli 8 stundas dienā

saražots materiāls 0-16 un 16 x 70 un 70x maksimālā ražība ap 150 t /h

Vasaras sezonā periodiski strādā mobilais drupinātājs Q&K ar mobilo sijātāju Powerscreen 1400 kopējā jauda 150 t/h.

Šie agregāti atrodas pie slāņa un viņus apkalpo 1 ekskavators un 1 frontālais VOLVO 180 E.

Ražo smilts grants šķembu maisījumus. Darbojas vidēji ~ 4 mēneši gadā 8-12 stundas dienā darba laikā no plkst. 07 – 19.

Rūpnīca atrodas karjera centrālajā daļā, lokālā sijāšana un drupināšana tiek veikta attālinātos karjera iecirkņos, tādējādi samazinot materiāla transporta karjerā apjomus kā arī nodrošinot materiāla sagatavošanu laikā, kad rūpnīca nestrādā.

Visi trīs materiāla apstrādes komplekti nekad nedarbojas vienlaicīgi.

Kopā pamatā strādā rūpnīca vai drupināšana pie slāņa ar vienu vai otru sijātāju.

Smilts atradne un tās raksturojums

Saskaņā ar 2012.gada 8.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.321 “Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm”” smilts–grants un smilts atradne "Cēre" Kandavas novadā ir noteikta par derīgo izrakteņu valsts nozīmes atradni. Atradnes platība 93,3ha,

Pašlaik atradnes „Cēre” izpētītie kopējie A kategorijas (ap 94.1 ha platībā) smilts-grants krājumi ir 14533.0 tūkst.m3 (no tiem valsts nozīmes atradnes daļā – 14423.2 tūkst. m3), smilts – 206.4 tūkst. m3 (no tiem valsts nozīmes atradnē – 184.4 tūkst.m3), N kategorijas (ap 65.1 ha platībā) smilts-grants krājumu apjoms – 5935.5 tūkst.m3.

Atradnē „Cēre” smilts-grants ieguve notiek no pagājušā gadsimta 80-to gadu sākuma. Kopējie atlikušie krājumi atradnē uz 2011. gada 1. janvāri ir: A kategorija – 11973.18 tūkst. m3 smilts- grants un 206.4 tūkst. m3 smilts; N kategorija – 5935.50 tūkst. m3 smilts-grants.

2012.gada 1.jūnijā Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas sēdē tika akceptēti derīgo izrakteņu krājumi iecirknī ‘Ausekļi” un atlikušos krājumus iecirknī Karjers, atbilstoši veiktas izmaiņas atradnes Cēre krājumu uzskaitē.

Uz 2019.gada 1.janvāri derīgo izrakteņu krājumu bilancē atradnē Cēre noteikti A kategorijas smilts – grants krājumi - 12411.95tūkst.m3, N kategorijas - 5317.07tūkst.m3

1.attēls Esošās un izstrādātās derīgo izrakteņu ieguves vietas

Paredzēto darbību plānots īstenot paredzētās darbības zemes īpašumā Ausekļi (zemes vienības kadastra Nr.9044 003 0041). Zemes īpašums Ausekļi ir kopīpašums, īpašnieki ir darbības ierosinātājs SIA Euro Skandi Auto un Sia Haut. Starp darbības ierosinātāju un SIA HAUT 2018.gada 13.jūlijā ir noslēgta vienošanās Nr.1 par atļauju rīkoties ar kopīpašumu SIA Euro Skandi Auto, tai skaitā veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un zemes dzīļu izmantošanu (pielikumā zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti un SIA Haut un SIA Euro Skandi Auto Vienošanās Nr.1)

Kopējā zemes īpašuma platība ir 13 ha. Zemes īpašumam noteikti šādi apgrūtinājumi:

• Autoceļa V1447 aizsargjosla – 0,2ha

• Elektrisko gaisvadu līnija ar nominālo spriegumu 20kV un tās aizsargjosla – 0,4ha

• Ceļa servitūts – 0,1ha

Šajās teritorijās derīgā izrakteņa ieguve nav plānota.

Zemes īpašums Ausekļi robežojas ar zemes īpašumiem, kuru izmantošanas veids ir lauksaimniecības vai meža zeme, kā arī ar derīgo izrakteņu ieguves teritoriju Karjers un Akmeņkalni.

Saskaņā ar Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” meliorācijas kadastrā ietverto informāciju ne zemes īpašums Ausekļi, ne tam piegulošās teritorijas nav meliorētas.

Ņemot vērā IVN procesā veiktās papildus izpētes un modelēšanas datus, darbības īstenošana nerada apgrūtinājumus vai aprobežojums pieguļošo teritoriju izmantošanai lauksaimnieciskajai ražošanai vai mežsaimniecībai, kā arī nerada būtisku ietekmi uz pieguļošo teritoriju vides stāvokli.

Derīgo izrakteņu ieguve nerada izmaiņas pieguļošo zemes platību, kas ir lauksaimniecības un meža zemes, izmantošanai, vai papildus nosacījums vai aprobežojumus to izmantošanai.

Plānotie derīgo izrakteņu apstrādes veidi un apjomi

Smilts ieguves apjoms gadā plānots iegūt līdz 150 000 m3 (238 500 t). Tā kā ieguves un apstrādes apjomi ir atkarīgi no pieprasījuma, IVN procesā veiktajos aprēķinos tiek pieņemts sliktākais iespējamais scenārijs, ka gada laikā tiek izstrādāti visi 150 000 m3 derīgā materiāla.

Atkarībā no pieprasījuma variē arī ieguves un apstrādes darba laiki.

Pieņemot, ka lielāks pieprasījums pēc derīgā materiāla ir aktīvajā būvniecības sezonā (no maija

– oktobrim (ieskaitot)), tad var pieņemt, ka šajā laika periodā no visa prognozētā gada ieguves apjoma izstrādās apmēram 80% jeb līdz 120 000 m3 derīgā materiāla.

Turpmākajos aprēķinos tiek pieņemts, ka atradne gada griezumā var darboties nepārtraukti, tas ir, visas darba dienas (50 nedēļas x 5 dienas ~ 252 dienas gadā).

Izstrādes intensitāti gada griezumā var izdalīt trīs periodos:

• intensīva atradnes izstrāde būs 126 dienas (darbdienu skaits no maija līdz oktobrim (ieskaitot);

• vidēja atradnes izstrāde būs 63 dienas (darbdienu skaits oktobris, novembris, aprīlis);

• zema atradnes izstrādes būs 63 dienas (darbdienu skaits decembris, janvāris, februāris, marts).

Aprēķiniem pieņemts, ka diennakts griezumā atradnes izstrāde plānota diennakts gaišajā laikā pēc iespējas tuvāk normālam darba laikam - no 7:00 līdz 19:00. Pieņemot, ka lielāks pieprasījums pēc derīgā materiāla ir aktīvajā būvniecības sezonā (maijs – oktobris), tiek pieņemts, ka šajā laika periodā (126 dienas) izstrāde notiek no 7:00-19:00 jeb 12h dienā. Pārējā laikā gada griezumā izstrāde notiks maksimums 4 un 6 h dienā.

Daļa no iegūtā smilts – grants materiāla tiek apstrādāta (sijāta, mazgāta, drupināta). Vidējais iegūtā materiāla apjoms, kurš tiek apstrādāts ir 50% -60% no kopējā gada ieguves apjoma, tas mainās atkarībā no iegūtā materiāla kvalitātes rādītājiem un pieprasījuma, vidēji prognozējams 85 000 m3 (135 150 t).

Daļa grants materiāla tiks apstrādāta to mazgājot. Mazgāšanai nepieciešamais tehniskais ūdens tiks iegūts no individuāla urbuma, kas ierīkots īpašuma robežās. Ūdens tiks izmantots slēgtā ciklā atkārtoti, šīm vajadzībām teritorijā paredzēts izveidot 3 mākslīgas ūdenstilpnes/nosēddīķus (katra 500 m3 liela). Ūdenstilpnes tiks savā starpā savienotas, veidojot noslēgtu ciklu. No pirmā nosēddīķa ūdens tiks ņemts derīgā materiāla mazgāšanai, bet otrajā un trešajā izmantotais ūdens tiks nostādināts.

Ieguves tehnikas uzpilde ar degvielu paredzēta no pārvietojamas autocisternas tehnoloģiskajā laukumā, īpaši aprīkotā teritorijā ar pretinfiltrācijas segumu. Karjerā ar degvielu tiek uzpildīts iekrāvēji, ekskavators, mobilais sijātājs un mobilais drupinātājs. Dīzeļdegviela un smērvielas karjerā netiek ilgstoši uzglabātas, dīzeļdegviela augstāk minētajām iekārtām tiek piegādātas ar specializētu autotransportu, degvielu salejot degvielas tvertnē (10m3) tam speciāli aprīkotā vietā.

Tiek plānots, ka gada laikā karjera teritorijā tiks pārlieti līdz 100 000 l dīzeļdegvielas (~ 84.5 tonnas, pie blīvuma 845 kg/m3). Uzpildīšana bākā notiek izmantojot sūkni ar ražību 100 l/min (6 m3/h).

Alternatīvie tehnoloģiskie risinājumi

Izvērtējot iecirkņa Ausekļi apgūšanu, tika izvirzīti divi alternatīvie varianti materiāla apstrādes rūpnīcas atrašanās vietas izvēlei.

Abu alternatīvo variantu iespējamā ietekme uz vidi atšķiras ar emisiju gaisā avota novietojumu un trokšņa avota novietojumu, kā arī īstenojot 2.alternatīvo variantu ir papildus autotransporta slodze, pārvadājot iegūto materiālu no ieguves vietas iecirknī Ausekļi uz rūpnīcu iecirknī Karjers, kas rada iespaidu kā uz kopējām emisijām gaisā, tā trokšņa līmeni.

Veicot izmešu gaisā aprēķinus un to izkliedes modelēšanu izvērtēti abi alternatīvie varianti. Tāpat veicot trokšņa līmeņa aprēķinus un trokšņa modelēšanu, tas veikts abiem alternatīvajiem variantiem. To analīze un alternatīvā varianta izvēles pamatojums tiks sniegts turpmākajās Ziņojuma sadaļās.

Derīgā materiāla izvešana

Derīgā materiāla transports tiks nodrošināts izveidojot izbrauktuvi uz vietējas nozīmes autoceļu V1447 Cēres apvedceļš, kas savienojas ar vietējas nozīmes autoceļu V1435 Līgas, Zentene- Rideļi, pa to līdz Valsts nozīmes autoceļam A10 Rīga – Ventspils. Visi transporta maršrutā ietvertie ceļi ir asfaltēti. Visā transportēšanas maršrutā (no paredzētās darbības vietas līdz autoceļam A10) ir ātruma ierobežojums 70 km/h.

Derīgā materiāla transportam tiek izmantots apdzīvotās vietas Cēre apvedceļš, kurš nešķērso ciematus vai blīvi apdzīvotas teritorijas. Transporta maršrutam tuvākās viensētas: “Vīnkalni”, “Palejas”, “Mežnieki”, “Mazābji”, “Bērzkalni”, “Kalēji”, “Saulgrieži”, “Medņi”, “Jaunais krogs”, “Ceplīši”.

8.attēls Transportēšanas maršruts

Derīgā materiāla izvešanai aktīvajā periodā paredzēti aptuveni 48 reisi dienā. Tā kā materiāla izvešanu īsteno pircēji ar saviem transporta līdzekļiem, nav iespējams viennozīmīgi prognozēt

mašīnu kravnesību, bet tiek pieņemts, ka kravnesība būs vidēji 20 m3. Izvešana tiek veikta tikai darba dienās - 252 dienas gadā. Materiālu izvešanas apjomi dienā ir atkarīgi no izstrādes perioda, izvešana plānota no 119,05 m3 līdz 952,4 m3 dienā.

Nobrauktuve no autoceļa V1447 un iebrauktuve iecirknī Ausekļi ir ar grunts segumu. Sausā laikā tiek nodrošināta šo ceļa posmu laistīšana.

Turpmākais transportēšanas maršruts - autoceļi V1447 un V1435 ir asfaltēti, to brauktuves kvalitāte ļoti laba.

Ņemot vērā to, ka iecirknī Ausekļi ieguves darbi tiks uzsākti pēc to pabeigšanas iecirknī Karjers un kopējais ieguves apjoms tiek saglabāts līdzšinējā līmenī, nav prognozējams autotransporta plūsmas pieaugums uz autoceļiem V1447 un V1435.

Tā kā, ņemot vērā iedzīvotāju sūdzības par putekļi emisijām, pēdējo gadu laikā ir veikta autoceļu asfalta seguma izbūve, putekļu emisijas un traucējumi ceļam tuvumā esošo viensētu iedzīvotājiem būtiski samazinās.

Ņemot vērā atradnes iecirknī Ausekļi akceptēto smilts-grants materiāla krājumu apjomu – 2504,11 tūkst.m3 un plānoto ieguves apjomu – 150 000m3 smilts-grants materiāla gadā, var prognozēt, ka atradnes iecirkņa Ausekļi izstrādes laiks prognozējams 15 -20 gadi.

Teritorijas rekultivācija pēc ieguves darbu pabeigšanas

Atradnes iecirkņa rekultivācijas projekts ir viena no atradnes izstrādes tehniskā projekta sastāvdaļām. Ņemot vērā teritorijas ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus plānotais rekultivācijas veids ir – apmežošana, izmantojot augstvērtīgas Latvijas koku sugas.

Rekultivācijas procesā, kā būtiska sastāvdaļa ir stabila karjera borta nogāžu slīpuma izveidošana, kas novērš noslīdeņu un gravu veidošanos virszemes noteces iespaidā. Nogāžu veidošanai karjera pamatnes izlīdzināšanai tiks izmantots segkārtas un atsiju materiāls, veidojot maksimāli dabisku ainaviski pievilcīgu reljefu.

Nogāzes veidojamas dabīga saguluma smilts -grants gruntī ar slīpumu 1:3. Teritorijā pēc atbērtņu un segkārtas materiāla izlīdzināšanas un karjera nogāžu izveides, virs izlīdzinātās un noplanētās grunts, jāpārvieto un jāiestrādā saglabātā augsne. Augsnes sagatavošana, smalcināšana, bagātināšana ar barības vielām nodrošināma atbilstoši apmežošanai izvēlēto koku sugu optimālām augšanas prasībām.

Teritorijas rekultivācija – karjera bortu nogāžu veidošana, atbērtņu izlīdzināšana uzsākamas pakāpeniski pa sektoriem, kuros pilnībā pabeigti ieguves darbi.

Paredzētās darbības un tai piegulošās teritorijas apraksts

Paredzēto darbību plānots īstenot Kandavas novada Cēres pagastā, valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnē Cēre.

9.attēls Kandavas novads un paredzētās darbības atrašanās vieta tajā

Paredzēto darbību īsteno Valsts nozīmes smilts atradnes Cēre iecirknī “Ausekļi” Kandavas novadā, Cēres pagastā, nekustamajā īpašumā ,,Ausekļi” (zemes vienības kadastra Nr.9044 003 0041).

Atradnes tuvumā nav vērā ņemamu ūdensteču. Aptuveni 2 km uz rietumiem no atradnes atrodas Lieknas upes kreisā krasta pieteka Vecmuižas strauts.

Piegulošās teritorijas

Īpašums “Ausekļi” atrodas 1 km attālumā uz DA no apdzīvotas vietas Vecciems un 700 m uz DR no apdzīvotas vietas Kroģeļciems.

Tuvākā viensēta „Strēļi" atrodas 100 m uz D no darbības vietas, viensētas „Virskalni" un

,,Bērziņi" atrodas 150 m attālumā uz D, starp šīm viensētām un Īpašumu atrodas servitūta ceļš.

Paredzētās darbības teritorija robežojas ar vairākiem fiziskām un juridiskām personām piederošiem zemes īpašumiem. Ņemot vērā personas datu aizsardzības prasības, IVN Ziņojumā, kas ir publiski pieejams, zemes īpašnieku personas datus nav iespējams publiskot.

Ar paredzētās darbības teritoriju robežojas zemes īpašumi, kuru izmantošanas veids – lauksaimniecības un meža zeme, tajos neatrodas viensētas.

Paredzētās darbības teritorija tieši robežojas ar diviem atradnes Cēre iecirkņiem.

Iecirknis Karjers, kurā šobrīd notiek derīgo izrakteņu ieguve un apstrāde, ieguvi veic paredzētās darbības ierosinātājs SIA "Euro Skandi Auto”. Valsts vides dienesta 25 .03 .2013. izsniegta Zemes dzīļu izmantošanas Licence Nr.CS 132D0105, derīga līdz 18.12.2037.

Iecirknī Akmeņkalni derīgo izrakteņu ieguves darbi ir pārtraukti, un nav spēkā esošas zemes dzīļu izmantošanas Licences. Licence bija izsniegta SIA “Kubs E”. Pēc īpašnieku maiņas SIA “Cēres akmens” ir iegādājies īpašumus “Akmeņkalni, “Ošiņi” un “Rudeņkalni”. Pēc Īpašnieku apgalvojuma iecirknī Akmeņkalni tiek veikta agrāk izraktā materiāla pārapstrāde. Veicot vairākkārtīgas apsekošanas dabā konstatēts, ka šī saimnieciskā darbība tur tiek veikta fragmentāri, nelielos apjomos.

Smilts-grants un smilts atradnes “Cēre”, nekustamajā īpašumā “Ošiņi” (kadastra Nr.9044 003 0040) licences laukums 7,55 ha platībā. Netiek veikta saimnieciskā darbība

Smilts-grants un smilts atradnes “Cēre”, nekustamajā īpašumā “Kalnāpji” (kadastra Nr.9044 003 0037), 2,18 ha. īpašnieks VAS “Latvijas Autoceļu Uzturētājs”. Darbība nav uzsākta, īpašumu izmanto kā minerālmateriālu noliktavu.

Smilts-grants un smilts atradne “Cēre”, nekustamais īpašums “Ceļinieku karjers” (kadastra Nr.9044 003 0030). Ieguve veikta līdz ģeoloģiski izpētītajam dziļumam, atradne nav rekultivēta.

Smilts-grants un smilts atradne “Cēlāji” 2,466 ha platībā nekustamajā īpašumā “Smilgu kalns” (kadastra Nr.9044 003 0051). Darbība nav uzsākta. Vides pārraudzības valsts birojs 29.01.2014. pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību.

Smilts-grants un smilts atradne “Rūdolfi” 20,27 ha platībā, nekustamie īpašumi ar kadastra apzīmējumiem: „Dangāres” 9044 004 0065, „Liepiņas” 9044 004 0086 un 9044 004 0063),

„Rūdolfi” 90440040045 un „Dandziņas” 9044 004 0017. Kandavas novada dome 05.06.2013. izsniegusi SIA “Rūdolfi” bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju Nr.05.06.2013., derīgu līdz 10.07.2037. Ieguve uzsākta 2015.gadā un 2018.gadā apturēta uz nenoteiktu laiku. Šobrīd ieguves darbi nenotiek. Tajā neatrodas karjera tehnika un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā darbi varētu atsākties. Ar īpašniekiem nav izdevies sazināties.

Sabiedriski nozīmīgi objekti

Paredzētās darbības teritorijas tiešā tuvumā neatrodas sabiedriski nozīmīgi objekti. Cēres ciemā atrodas aizsargājami dendroloģiskie stādījumi – Cēres parks. Paredzētās darbības īstenošana nekādā mērā neskar un neietekmē šo objektu.

Cēres pagastā atrodas Raibāju viduslaiku kapsēta, paredzētās darbības teritorija neskar un nerobežojas ne ar šī kultūrvēsturiskā pieminekļa, ne tā aizsargjoslas teritoriju.

Citu sabiedriski nozīmīgu objektu, tai skaitā paredzētās darbības teritorijā un tās potenciālās ietekmes zonā nav.

Meteoroloģisko apstākļu raksturojums

Paredzētās darbības teritorijas klimatiskais raksturojums sagatavots pamatojoties uz tuvākās meteoroloģisko novērojumu stacijas Stende meteoroloģiskajiem datiem.

Laika apstākļus Stendē ietekmē tās atrašanās Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļkursas augstienē. Gada vidējā gaisa temperatūra Stendē ir +6,3oC, kas ir 0,1 oC zemāk nekā vidēji Latvijā. Gada vēsākais mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru -3,3 oC (0,4 oC augstāk nekā vidēji

Latvijā) ir februāris, savukārt vissiltākais gada mēnesis ir jūlijs ar +16,8 oC, kas ir 0,6 oC zemāk nekā vidēji valstī.

Līdzīgi kā vidējā gaisa temperatūra, arī minimālā un maksimālā gaisa temperatūra Stendē ir aptuveni tāda pati kā vidēji Latvijā, savukārt gada zemākā mēneša gaisa temperatūra ir nedaudz augstāka nekā vidēji valstī, bet gada augstākā vērtība ir nedaudz zem Latvijas vidējās vērtības.

Meteoroloģiskie apstākļi neietekmē paredzētās darbības veikšanu siltajos gada mēnešos. Ziemas laikā (decembris – marts) sala un biezas sniega segas laikā ieguves un materiāla apstrādes darbi netiek veikti.

Sausā laikā, lai mazinātu putekļu veidošanos piebraucamais ceļš un tehnoloģiskais laukums tiek mitrināti.

Hidroloģiskie apstākļi

Latvijas teritorija atrodas humīdajā klimatiskajā zonā, kur nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu.

Paredzētās darbības teritorija atrodas Ziemeļkursas augstienē Vanemas (Talsu - Tukuma) pauguraines apakšrajonā. Augstiene ir pēdējā Ledus laikmeta ledāja akumulācijas pauguraine virs pacelta devona pamatiežu pamata, kurā pauguru grupas mijas ar tādas pašas ģenēzes viļņotiem līdzenumiem.

Teritorijai raksturīgs labs saposmojums un paugurus veido labi ūdeni caurlaidīgi smilts –grants nogulumi. Kā rezultātā teritorijā ir labi virszemes noteces apstākļi, kā arī labi apstākļi lietus ūdeņu lejup ejošajai infiltrācijai. Pauguru teritorijā gruntsūdens līmenis ir zems.

Pateicoties šādiem apstākļiem paredzētās darbības un tai piegulošajās teritorijās nav veikta meliorācija.

Derīgais izraktenis – smilts un smilts-grants atrodas virs gruntsūdens līmeņa, tā ieguves procesā netiek veikta ūdens novadīšana.

Tādējādi Paredzētā darbība teritorijas hidroloģiskos apstākļus ietekmē tikai pašā ieguves vietā, un tiešā tās tuvumā, veicinot nokrišņu virszemes noplūdi karjera virzienā un to vertikālo infiltrāciju.

Paredzētās darbības un tai piegulošajās teritorijās nav ūdensteču vai ūdenstilpju, kuras rada plūdu draudus.

Tuvāko ūdensteču un ūdenstilpju raksturojums, tām noteiktais ūdeņu tips un izmantošana

Paredzētās darbības un tai piegulošo teritoriju virszemes ūdeņi pieder pie Ventas upju baseina apsaimniekošanas apgabala.

Publiski nav pieejamas detalizētas ūdensobjektu robežas. Saskaņā ar Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā 2016.-2021.gadam noteikto Paredzētās darbības vieta atrodas Engures ezera sateces baseinā, ūdensobjektā E029

Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā nav vērā ņemamu ūdensteču vai meliorācijas noteku, vai to aizsargjoslu. Aptuveni 2 km uz rietumiem no paredzētās darbības teritorijas atrodas Lieknas upes kreisā krasta pieteka Vecmuižas strauts.

Liekna (arī Liekne, Liekņa) ir Jurģupes kreisā satekupe Talsu un Tukuma novados. Iztece - Balgales pagasta dienvidrietumos. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Pie Dumpietes satekot ar Melčupi, izveido Jurģupi. Lielākās pietekas - Krauja, Vecmuižas strauts.

Paredzētās darbības īstenošana nekādā mērā neskar un neietekmē Vecmuižas strauta hidroloģisko režīmu vai ūdens kvalitāti.

Paredzētās darbības teritorijas ģeoloģiskās uzbūves un inženierģeoloģisko apstākļu raksturojums

Kandavas novada, tāpat kā visas Latvijas teritorija atrodas Austrumeiropas platformas ZR daļā. Tās ģeoloģiskajai uzbūvei raksturīgi divi pēc iežu sastāva, vecuma un attīstības vēstures krasi atšķirīgi uzbūves elementi: Kristāliskais pamatklintājs un nogulumiežu sega.

Cēres atradne ir liela grants un smilts iegula, kura izveidojusies ledāja kušanas ūdeņu darbības rezultātā. Inženierģeoloģiskie apstākļi

Inženierģeoloģiskie apstākļi nav sarežģīti un ir labvēlīgi derīgā materiāla izstrādei.

Paredzētās darbības un tai pieguļošajās teritorijās nav konstatēti mūsdienu ģeoloģiskie procesi, kas radītu ģeoloģiskos riskus.

Lokāli riski kā noslīdeņi un nogruvumi iespējami karjera bortos, ja netiek nodrošināts to atbilstošs drošs slīpums.

Teritorijas hidroģeoloģiskais raksturojums

Paredzētās darbības un tai piegulošās teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi ir samērā vienkārši. Paredzētā darbība praktiski neskar un neietekmē nevienu pazemes ūdens horizontu. Derīgā izrakteņa iegula pilnībā atrodas virs gruntsūdens līmeņa. Tādējādi ieguves procesā nav paredzama ūdens pieplūde karjerā.

Kandavas novadā reģistrēta tikai viena pazemes ūdens atradne - 615020 Kandava, Kandavas pilsētas centralizētās ūdensapgādes ūdens avots. Atradnē ūdeni iegūst no Augšdevona Gaujas

– Amatas ūdens horizonta, ūdens ieguves intervāls 140m – 180m no zemes virsmas. Ūdens horizonts ir ļoti labi aizsargāts no virszemes piesārņojuma.

Ņemot vērā attālumu līdz paredzētās darbības vietai, teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un hidroģeoloģiskos apstākļus, nekādos apstākļos nav iespējams, ka Paredzētās darbības īstenošana varētu ietekmēt šis pazemes ūdens atradnes ūdens resursus vai to kvalitāti.

Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā neatrodas pazemes ūdens atradnes vai ūdens ieguves urbumi, tā neatrodas un nerobežojas ar pazemes ūdens atradņu vai urbumu aizsargjoslām.

Apkārtnes dabas vērtību raksturojums

Paredzētās darbības un tai piegulošo teritoriju dabas vērtības pētīja un novērtēja Sugu un biotopu eksperte Dr.ģeogr. Xxxxx Xxxxxxxxxx (vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu, zālāju biotopu eksperta sertifikāts Nr.019., derīgs līdz 01.07.2018. pagarināts līdz 01.07.2023.). Pielikumā Nr. 5 pievienots sugu un biotopu ekspertes pilns atzinums.

Teritorija apsekota ar maršrutu metodi 2019. gada 21. septembrī, labos laika apstākļos.

Paredzētās darbības vieta neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, nerobežoja ar īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, paredzētās darbība teritorijās nav izveidoti mikroliegumi un tā nerobežojas ar mikroliegumiem. Vairāk kā 2 km attālumā dienvidaustrumu virzienā atrodas

putnu sugas aizsardzībai izveidots mikroliegums, bet tuvākā īpaši aizsargājamā dabas Natura 2000 dabas teritorija ir dabas liegums “Abavas senleja”, kas atrodas vairāk kā 8 km attālumā dienvidrietumu virzienā.

Smilts-grants ieguves karjeru paredzēts paplašināt esošajam karjeram pieguļošajās teritorijās. Līdz ar to, daļu no šīm platībām veido esošā karjera ārmalas un uzbēruma joslas.

Mežu biotopi: darbība paredzēta platībās, kuras pēc mežu izciršanas apaugušas ar lazdām, baltalkšņiem, ošu atvasēm un krūmājiem.

Zālāju biotopi: darbībai paredzēta lauksaimniecībā izmantojamu zemju atmatās, kuras daļēji sāk apmežoties.

Paredzētās darbības teritorijā un tai tieši pieguļošajās platībās sastopamas Latvijā izplatītas lauksaimniecības zemju atmatām, nezālienēm un izcirtumiem raksturīgas augu sugas: parastā kamolzāle Dactylus glomerata, lielā dzelzene Centaurea scabiosa, savvaļas burkāns Daucus carrota, podagras gārsa Aegopodium podagraria.

Paredzētās darbības teritorijā nav sastopami dabiski biotopi. Visa paredzētās darbības teritorija ir antropogēni būtiski ietekmēta.

Paredzētās darbības teritorijā un tai tieši pieguļošajās platībās netika konstatētas īpaši aizsargājamas augu sugas. Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” nav informācijas par aizsargājamu sugu atradņu esamību šajās teritorijās.

Paredzētās darbības teritorijā un tai tieši pieguļošajās platībās netika konstatēti Latvijā vai Eiropas Savienībā īpaši aizsargājami biotopi. Apsekotie mežu un zālāju biotopi neatbilst bioloģiski vērtīgu biotopu kritērijiem.

Secinājumi par plānotās darbības vai pasākuma ietekmi uz konstatēto sugu un biotopu stāvokli un bioloģisko vērtību, kā arī uz piegulošo teritoriju un nosacījumi darbības vai pasākuma veikšanai:

• Paredzētā darbība neatstās būtisku negatīvu ietekmi uz apkārtnes dabas vērtībām.

• Meža bioloģiskā un ekoloģiskā vērtība palielinātos pieaugot mežaudzes vecumam.

• Aizaugošā zālāja dabiskošanās nav perspektīva.

• Visā apvidū būtiski ir nepieļaut agresīvu un dārzbēgļu sugu izplatīšanos savvaļā (piem. Kanādas zeltgalvīti Solidago canadensis).

Ainaviskais un kultūrvēsturiskais teritorijas un apkārtnes nozīmīgums

Latvijā nav izstrādāti vienoti ainavu vērtēšanas kritēriji, nav noteikta neviena aizsargājama ainava un to kvalitātes mērķi. Šobrīd Latvijā nav spēkā esošu normatīvo aktu, kas noteiktu ainavu vērtēšanas kārtību, mērķus un prasības ainavu aizsardzībai. Katrs eksperts ainavas vērtē, izmantojot savu subjektīvo vērtējumu un izvēlētus vērtējuma kritērijus.

Paredzētās darbības teritorijas ainavas apraksts veidots pamatojoties uz Xxxx. X.Xxxxxxxxxx (2002) piedāvātu ainavu aprakstīšanas shēmu, kā galvenos faktorus izdalot:

• Fiziskos faktorus (ģeoloģija, reljefa formas, mitruma režīms, augsne, veģetācija, ekoloģija);

• Cilvēka faktorus (arheoloģija, ainavas vēsture, zemes izmantošanas veids, celtnes un apdzīvotas vietas);

• Estētiskos faktorus (proporcija, mērogs, noslēgtība, saskaņotība, krāsa, skati);

• Asociācijas (vēsturiskās un kultūras).

Fiziskie faktori: Paredzētās darbības teritorijas un tai piegulošo platību ainava veidojusies Vanemas paugurainē, kas aptver Ziemeļkursas augstienes austrumdaļu. Sastopami 20-35 m augsti ziemeļu un ziemeļrietumu virzienā orientēti iegareni pauguri ar šaurām virsotnēm un stāvām nogāzēm. Paugurus atdala dažāda izmēra un dziļuma ieplakas.

Iecirkņa Ausekļi un tai piegulošajās teritorijās nav konstatētas īpaši aizsargājamas sugas un biotopi, nav noteiktas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Derīgo izrakteņu atradnes Cēre un tai piegulošās teritorijas ir stipri antropogēni pārveidotas.

Cilvēka faktori: Paredzētās darbības teritorija un tās tuvākā apkārtne nesaistās ar nozīmīgiem cilvēka faktoriem. Tajā nav vēsturisko vai arheoloģisko pieminekļu, vēsturiski nozīmīgu vietu. Atradnes Cēre teritorija ir derīgo izrakteņu ieguves teritorija, kur aktīvas ieguves teritorija mijas ar pamestām, neiekultivētām teritorijām.

Estētiskie faktori: Teritorijā vērtējama kā vidēji pārredzama pakāpeniski aizaugošu ar krūmāju lauksaimniecības zemju teritorija. Līdzās atrodas aktīvas derīgo izrakteņu ieguves vietas. Tādējādi paredzētās darbības teritorijas vides estētiskā vērtība ir zema.

Asociācijas (vēsturiskās un kultūras): Paredzētās darbības un tai piegulošā teritorija atrodas attālu no teritorijām, kuras saistās ar vēsturiskiem pieminekļiem un notikumiem. Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā nav vietu vai objektu, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem, tautas nemateriālo mantojumu, piemēram, teikām vai nostāstiem. Teritorija nav saistīta ar pazīstamu, slavenu personu dzīvi vai darbību.

Kopumā var secināt, ka Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā nav konstatēti tādi faktori, pamatojoties uz kuriem būtu iespējams un nepieciešams izdalīt vērtīgas vai aizsargājamas ainavas.

Kultūrvēsturiskais mantojums

Kandavas novadā ir daudz valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu, taču Cēres pagastā nav neviens valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ietverts objekts.

Paredzētās darbības īstenošana neskar un neietekmē Kandavas novada Kandavas pilsētā un citos pagastos esošos valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus.

Objektam paredzētajā teritorijā un tās apkārtnē esošo citu vides problēmu un riska objektu raksturojums

Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā nav konstatētas būtiskas esošas vai potenciālas vides problēmas. Tajā nav noteiktas piesārņotas vai potenciāli piesārņotas teritorijas, nav attīstīti mūsdienu ģeoloģiskie procesi, nav konstatēts gaisa piesārņojums.

Būtiskākās ietekmes uz vidi saistāmas ar derīgo izrakteņu (smilts un smilts-grants) ieguvi.

Derīgo izrakteņu valsts nozīmes atradnes “Cēre” izmantošana uzsākta jau pagājušajā gadsimtā.

Saskaņā ar VVD Ventspils RVP sniegto informāciju:

1. Smilts-grants atradnē “Cēre” nekustamajā īpašumā “Karjers” (kadastra Nr.9044 003 0032) licences laukums 18,539 ha platība. Valsts vides dienests izsniedzis Personu apvienībai SIA “Euro Skandi Auto” un SIA “Haut” 25.03.2013. zemes dzīļu izmantošanas licenci Nr.CS13ZD0105, derīgu līdz 18.12.2037. Darbība notiek, Darbības veicējs ir Paredzētās darbības ierosinātājs un tiek plānots uzsākt Paredzēto darbību pēc tam, kad būs pabeigti

ieguves darbi iecirknī “Karjers” Valsts vides dienesta 25 .03 .2013. Iecirknī akceptētie smilts – grants A kategorijas krājumi 2193.0 tlkst. m3 apjomā. Licences laukuma platība 18,539ha. VVD Ventspils RVP 14.02.2013. personu apvienībai SIA "Haut" un SIA,.Euro Skandi Auto" izsniegusi tehniskos noteikumus Nr.VE1 3TN00 I 2 valsts nozīmes smilts-grants un smilts atradnes “Cēre" izstrādei 19,17 ha platībā, izstrādei virs pazemes ūdens līmeņa, neveicot gruntsūdens atsūknēšanu, kā arī derīgo izrakteņu apstrādei (sijāšanai, drupināšanai un skalošanai).

2. Smilts-grants un smilts atradnes “Cēre”, nekustamais īpašums “Akmeņkalni” (kadastra Nr.9044 003 0053) licences laukums 13,84 ha platībā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra 19.09.2007. izsniegusi SIA “Kubs E” (šobrīd maksātnespējas procesā) zemes dzīļu izmantošanas licenci Nr.8/319, derīgu līdz 18.09.2032. Iecirknī Akmeņkalni derīgo izrakteņu ieguves darbi ir pārtraukti, un nav spēkā esošas zemes dzīļu izmantošanas Licences. Licence bija izsniegta SIA “Kubs E”. Pēc īpašnieku maiņas SIA “Cēres akmens” ir iegādājies īpašumus “Akmeņkalni, “Ošiņi” un “Rudeņkalni”. Pēc Īpašnieku apgalvojuma iecirknī Akmeņkalni tiek veikta agrāk izraktā materiāla pārapstrāde. Veicot vairākkārtīgas apsekošanas dabā konstatēts, ka šī saimnieciskā darbība tur tiek veikta fragmentāri, nelielos apjomos.

3. Smilts-grants un smilts atradne “Cēre”, nekustamais īpašums “Ošiņi” (kadastra Nr.9044 003 0040) licences laukums 7,55 ha platībā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra 19.09.2007. izsniegusi SIA “Kubs E” (šobrīd maksātnespējas procesā) zemes dzīļu izmantošanas licenci Nr.8/320, derīgu līdz 18.09.2032. Pēc zemes īpašnieku maiņas Licence savu spēku zaudējusi. Saimnieciskā darbība netiek veikta.

4. Smilts-grants un smilts atradnes “Cēre”, nekustamajā īpašumā “Kalnāpji” (kadastra Nr.9044 003 0037), 2,18 ha. īpašnieks VAS “Latvijas Autoceļu Uzturētājs”. Darbība nav uzsākta, īpašumu izmanto kā minerālmateriālu noliktavu.

4. Smilts-grants un smilts atradne “Cēre”, nekustamais īpašums “Ceļinieku karjers” (kadastra Nr.9044 003 0030). Ieguve veikta līdz ģeoloģiski izpētītajam dziļumam, atradne nav rekultivēta.

5. Smilts-grants un smilts atradne “Cēlāji” 2,466 ha platībā nekustamajā īpašumā “Smilgu kalns” (kadastra Nr.9044 003 0051). Darbība nav uzsākta. Vides pārraudzības valsts birojs 29.01.2014. pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību.

6. Smilts-grants un smilts atradne “Rūdolfi” 20,27 ha platībā, nekustamie īpašumi ar kadastra apzīmējumiem: „Dangāres” 9044 004 0065, „Liepiņas” 9044 004 0086 un 9044 004 0063),

Ventspils RVP pēdējo piecu gadu laikā nav konstatējusi būtiskus zemes dzīļu izmantošanas noteikumu pārkāpumus un saņēmusi iedzīvotāju sūdzības, kas saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi.

Paredzētās darbības prognozējamajā ietekmes teritorijā nav citu nozīmīgu rūpniecības vai vides risku objektu.

Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, veica piesārņojošo vielu (NO2, SO2, CO, PM10, PM2.5 un C6H6) emisiju aprēķinus atradnes teritorijā, kā arī piesārņojošo vielu izkliedes modelēšana ar programmu EnviMan (beztermiņa licence Nr. 0000-0000-0000, versija 3.0), izmantojot Gausa matemātisko modeli. Datorprogrammas izstrādātājs ir OPSIS AB (Zviedrija).

Ņemot vērā aprēķinu un modelēšanas rezultātus secināts, ka:

• Pasākumi gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai nav nepieciešami, jo derīgo izrakteņu ieguves teritorijā un tās apkārtnē pēc piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas rezultātiem robežlielumi cilvēka veselības aizsardzībai netiek pārsniegti.

• Nozīmīgākie emisiju avoti tuvākajā apkārtnē ir derīgo izrakteņu ieguves teritorija.

• Izvērtējot 1. un 2. alternatīvos variantus var secināt, ka nevienā no gadījumiem gaisa kvalitātes robežvērtības netiks pārsniegtas. Atšķirības emisiju gaisā aprēķinos ir nebūtiskas.

Trokšņa izplatības novērtējums

SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (ELLE) pēc SIA „EURO SKANDI AUTO” pasūtījuma veica vides trokšņa novērtējumu valsts nozīmes derīgo izrakteņu (smilts-grants un smilts) atradnes “Cēre” iecirknī “Ausekļi”, kas atrodas Cēres pagastā, Kandavas novadā.

Izvērtējot aprēķinu un modelēšanas rezultātus konstatēts, ka:

• Uzsākot derīgā materiāla ieguvi un apstrādi ar maksimālo plānoto tehnikas noslodzi gadā, tuvākajās dzīvojamās apbūves teritorijās trokšņa līmenis dienas laikā, neatkarīgi no izstrādes bloka, sagaidāms robežās no 30 līdz 48 dB(A), tādējādi netiks pārsniegti MK noteikumos Nr. 16 (07.01.2014.) noteiktie trokšņa robežlielumi mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās.

• Alternatīvajā risinājumā iecirknim “Ausekļi” tuvākajās dzīvojamās apbūves teritorijās kopējais trokšņa līmenis dienas laikā, neatkarīgi no izstrādes bloka, sagaidāms robežās no 40 līdz 52 dB(A). Analizējot trokšņa līmeņa izmaiņas pēc derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas alternatīvajā risinājumā iecirknī “Ausekļi”, redzams, ka trokšņa līmenis viensētu teritorijās, kas novietotas paredzētās darbības teritorijas tuvumā, palielināsies par 4 līdz 10 dB(A). Taču arī šajā gadījumā netiks pārsniegti MK noteikumos Nr. 16 (07.01.2014.) noteiktie trokšņa robežlielumi mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās.

• Uzsākot derīgo izrakteņu ieguvi un veicot to transportēšanu gan plānotās darbības pamatvariantā, gan alternatīvajā risinājumā, paredzētās darbības ietveros radītā autotransporta radītās trokšņa emisijas nepārsniedz MK noteikumos Nr. 16 (07.01.2014.) noteiktie trokšņa robežlielumi mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās viensētās, kas izvietotas transportēšanas maršruta tuvumā.

• Lai novērtētu kopējo trokšņa līmeni iecirkņa “Ausekļi” tuvumā esošajās viensētu teritorijās, tika aprēķināts summārais trokšņa līmenis, ko rada autotransporta kustība autotransporta kustību uz valsts galvenā autoceļa A10 Rīga – Ventspils un vietējas nozīmes autoceļiem, kravas vilcienu kustību uz dzelzceļa līnijas “Ventspils-Tukums II”, iecirkņa “Akmeņkalni” darbības radīto trokšņa līmeni un ar paredzēto darbību saistītie trokšņa avoti.

• Veicot fona trokšņa līmeņa modelēšanu, tika konstatēts, ka atsevišķās viensētu teritorijās (“Elpji”, “Saulgrieži”, “Andziņi”, ”Avotiņi”, “Mežnieki”, “Medņi”, “Upeslīči”), kas atrodas tiešā dzelzceļa un autoceļa tuvumā (to aizsargjoslā) tiek pārsniegti MK noteikumos Nr. 16 (07.01.2014.) noteiktie vides trokšņa robežlielumi un mērķļielumi. Pārsniegumu galvenais avots ir autotransporta kustība uz valsts nozīmes autoceļiem un vilcienu kustības uz dzelzceļa līnijas “Ventspils – Tukums II” radītais trokšņa līmenis.

• Paredzētās darbības īstenošana, tai skaitā plānotais materiāla transports gan plānotās darbības pamatvariantā, gan alternatīvajā risinājumā, neietekmē kopējo trokšņa piesārņojumu viensētu teritorijās (“Elpji”, “Saulgrieži”, “Andziņi”, ”Avotiņi”, “Mežnieki”, “Medņi”, “Upeslīči”, “Ceplīši”, “Spruksti”, “Bērzkalni”, “Kalēji” un “Palejas”), kurās tika konstatēti esoši trokšņa robežvērtību pārsniegumi, (fona vērtības) bez paredzētās darbības radītā trokšņa emisijām.

Paredzētie pasākumi ietekmju uz vidi mazināšanai

Ietekmes novēršanas un samazināšanas pasākumi

Būtiskākās paredzētās darbības negatīvās ietekmes saistītas ar derīgā materiāla ieguves, apstrādes un transportēšanas darbiem. Šo darbu procesā būtiskākās negatīvās ietekmes saistās ar materiāla transportēšanas radītajām neērtībām iedzīvotājiem, iespējamu putekļu un trokšņa piesārņojumu. IVN procesa laikā ir detalizēti analizētas minētās ietekmes, veikti aprēķini un atbilstoši matemātiskās modelēšanas darbi.

Ņemot vērā iegūtos rezultātus, tika veikta alternatīvā varianta izvērtējums un izstrādāti inženiertehniskie un organizatoriskie pasākumi ietekmju minimizēšanai.

Kopumā tiek plānots veikt šādus inženiertehniskos un organizatoriskos pasākumus derīgā materiāla ieguves, pārstrādes un transportēšanas procesu ietekmes uz vidi samazināšanai:

• Lai samazinātu izmešus gaisā:

o nepieciešamības gadījumā tiks mitrināti visi ražošanas iecirkņi, jo, pārsniedzot 4% mitrumu, putēšana nenotiek;

o sausā laikā, tiks nodrošināta neasfaltētā piebraucamā ceļa mitrināšana;

o tiks izmantota atbilstoši un labā darba kārtībā esoši tehniskie līdzekļi, minimizējot to darbošanos tukšgaitā;

o sausā laikā tiks nodrošināta izvedamā smilts-grants materiāla pārsegšana, lai izvairītos no putekļu emisijām transportēšanas laikā;

o pa paredzētās darbības teritorijas perimetru izveidos augsnes vaļņus un tos apzaļumos, kas būtiski samazina putekļu emisijas ārpus darbības teritorijas. Smilts materiāla bērtnes tiks veidotas karjerā un to augstums paredzēts mazāks par aizsargvaļņa augstumu.

• Lai mazinātu trokšņa traucējumus:

o Ieguves, materiāla apstrādes un materiāla transporta darbi tiks veikti tikai darba dienās, darba laikā, iekļaujoties laika intervālā no 7:00 – 19:00;

o pa paredzētās darbības teritorijas perimetru izveidos augsnes vaļņus, kas būtiski samazina trokšņa izplatību ārpus teritorijas;

o tiks izmantoti atbilstoši un labā darba kārtībā esoši tehniskie līdzekļi;

o Arī turpmāk apstrādei tiks izmantota ar elektroenerģiju darbināmā materiāla apstrādes rūpnīca, ar mazāku trokšņa jaudu;

Citi pasākumi:

• Karjera borti teritorijās, kur izstrāde pabeigta tiks pakāpeniski rekultivēti, veidojot nogāzes slīpumā 1:3, maksimāli novēršot nobrukumu un noslīdeņu veidošanos.;

• smilts materiāla izrakšanas darbi tiks veikti saskaņā ar 2006. gada 21.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.150 “Darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ieguvē”;

• ekskavatora un citas tehnikas darba drošības noteikumi ir doti to rūpnīcu izgatavotāju instrukcijās un, ekspluatējot šos agregātus un mašīnas, tie obligāti tiks ievēroti;

• darbi objektā tiks veikti atbilstoši tehniskajā projektā paredzētajiem tehniskajiem risinājumiem, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības organizēšanas un darba vietu iekārtošanas prasības. Pārējo darbu veikšanā ir jāievēro to darbu veikšanas darba drošības noteikumi, kuri projektā nav paredzēti, bet darba gaitā var rasties;

• pirms darbu uzsākšanas tiks saņemtas visas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, licences un saņemti nepieciešamie saskaņojumi;

• darbu izpildē tiks ievērotas noteikumu „Drošības tehnika celtniecībā” prasības, mehānismu un iekārto apkopes, ekspluatācijas instrukcijas un noteikumi;

• tehnisko līdzekļu tehniskās apkopes un remontu darbi tiek izpildīti ar specializēto firmu spēkiem, ārpus atradnes teritorijas atbilstoši aprīkotās darbnīcās;

Paredzētās darbības ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtējums

Iespējamās ietekmes uz vidi, ko rada paredzētās darbības īstenošana, var klasificēt:

1. Tiešās un netiešās ietekmes

Tiešās ietekmes ir tādas izmaiņas vidē, kas iedarbojas uz vidi tieši un nepastarpināti, piemēram, piesārņojums, emisijas vidē, mežu izciršana u.c.

Netiešās ietekmes veidojas mijiedarbības starp vidi un tiešajām ietekmēm rezultātā, piemēram, ekosistēmas izmaiņas, ja mainās gruntsūdens līmenis.

2. Īslaicīgās, vidēji ilgās un ilglaicīgās ietekmes

Īslaicīgās ietekmes rada visa veida būvniecība un rekonstrukcija, it sevišķi, ja darbība tiek veikta cilvēka darbības neizmainītā vidē.

Šādas darbības izraisa relatīvi īslaicīgu traucējumu un pēc to pabeigšanas nerodas būtiski pēcefekti, ja vien darbības ir veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Galvenās ietekmes ir troksnis, putekļu emisijas, atkritumu koncentrēšanās vienuviet. Ietekmi var mazināt lokalizējot īslaicīgo piesārņojumu, veicot pasākumus emisiju gaisā un trokšņu emisiju mazināšanai.

Vidēji ilga un ilglaicīga ietekme ir saistīta ar zemes transformāciju no viena zemes izmantošanas mērķa citā ( lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija par derīgo izrakteņu ieguves teritoriju).

3. Summārās (kumulatīvās) ietekmes

Summārās ietekmes uz vidi ir ietekmju kopums, kurš rodas realizējot paredzēto darbību un izvērtējot iespējamo citu darbību ietekmes.

Izvērtējot iespējamās ietekmes uzmanība pievēršama kā pozitīvām, tā negatīvām ietekmēm.

Derīgo izrakteņu ieguves procesa summārās ietekmes tiek vērtētas saistībā ar citām darbībām, kas tiek veiktas prognozējamajā paredzētās darbības ietekmes zonā. Galvenokārt tās ir derīgo izrakteņu ieguve vai apstrāde, kā arī kumulatīvās ietekmes, kas saistītas ar iegūtā materiāla transportu.

Paredzētās darbības īstenošanas gaitā prognozējamas gan ilglaicīgas ietekmes (piemēram, esošo biotopu likvidācija), gan īslaicīgas (piemēram, automašīnu radītais troksnis), gan paliekošas ietekmes (izmaiņas ainavā), kā ari būtiskas, un nebūtiskas ietekmes.

Paredzētā darbības – derīgo izrakteņu ieguve, apstrāde un transports var radīt šādas tiešas ietekmes:

• Esošo biotopu iznīcināšana paredzētās darbības teritorijā. Šī ietekme ir neatgriezeniska, lokāla un maznozīmīga, jo teritorijā nav konstatēti īpaši aizsargājami biotopi vai sugas.

• Smilts un smilts-grants resursu samazināšanās reģionā. Ietekme ir neatgriezeniska un reģionāla. Pieejamie derīgo izrakteņu resursi samazināsies par iegūto apjomu. Taču šis daudzums ir nenozīmīgs Latvijas mērogā.

• Emisijas gaisā ieguves procesā, ko rada ieguves tehnika, transports, kā arī iespējamas putekļu emisijas no smilts bērtnēm. Putekļu emisiju ietekme uz gaisa kvalitāti ir nebūtiska, sekundāra un īslaicīga, saistīta ar ilgstošiem sausuma periodiem. Kopumā ietekme uz gaisa kvalitāti ir lokāla. Ietekme nebūtiska un nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības ārpus paredzētās darbības teritorijas.

• Emisijas gaisā, ko rada izraktā smilts materiāla transportēšana ir prognozējamas neasfaltētajā piebraucamā ceļa posmā, kā arī gadījumos, ja tiek transportētas nepārsegtas kravas. Tā kā transporta maršrutā autoceļš ir asfaltēts un kravas paredzēts pārsegt, nozīmīgas putekļu emisijas neveidojas. Putekļu emisijas definējamas kā lokālas un nebūtiskas, kas nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības.

• Trokšņa emisijas, ko rada ieguves un materiāla apstrādes process un tajā iesaistītie tehniskie līdzekļi, Ietekmes lokālas un sezonālas (tikai atradnes izstrādes laikā). Ietekmes nebūtiskas un nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības ārpus paredzētās darbības teritorijas. Tā kā darbi tiks veikti tikai darba dienās, darba laikā arī trokšņa traucējumi būs tikai darba dienās darba laikā.

• Transportēšanas trokšņi ir būtiskākā negatīvā ietekme, jo autoceļam piegulošajās teritorijās atrodas vairākas viensētas, kuras izvietotas autoceļa aizsargjoslā. Kā arī būtiskas trokšņa emisijas rada vilcienu satiksme. Veicot esošā trokšņa līmeņa novērtējumu plānotajā transportēšanas maršrutā, konstatēts, ka esošajā, jeb fona situācijā trokšņa līmenis tiek pārsniegts pie vairākām viensētām transporta ceļa tuvumā un trokšņa pārsniegumu galvenais avots ir dzelzceļš, jeb vilcienu radītais troksnis. Paredzētā darbības un tās ietvaros veiktā derīgā materiāla transports nerada trokšņa līmeņa pārsniegumus un nepasliktina esošo situāciju viensētās, kur jau šobrīd ir vērojams trokšņa līmenis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteikto vilcienu kustības laikā.

• Nav prognozējama ietekme uz pazemes ūdens resursiem atradnes tuvumā esošajās viensētās.

• Izvērtējot emisijas gaisā un to izkliedi, kā arī trokšņa emisijas tika vērtēta arī summārā (kumulatīvā) ietekme, ko rada paredzētā darbība un saimnieciskā darbība atradnes Cēre iecirknī Akmeņkalni. Šobrīd veikto darbību iecirknī Akmeņkalni summārās ietekmes ar plānoto darbību iecirknī Ausekļi nerada tādas ietekmes, kas pārsniegtu normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības. Tā kā nav zināms ar kuriem tehniskajiem līdzekļiem, kad un ar kādu jaudu tiks veikta derīgo izrakteņu ieguve SIA “Cēres akmens” piederošajos zemes īpašumos atradnes Cēre teritorijā (minētais uzņēmums nav saņēmis zemes dzīļu izmantošanas Licenci un ieguves limitus viņam piederošajos īpašumos), tādēļ pirms darbības uzsākšanas SIA “Cēres akmens” varēs izvērtēt summārās ietekmes ar šo paredzēto darbību. Analogi nav datu par prognozētajiem derīgo izrakteņu ieguves darbiem atradnē “Rūdolfi”, kur ieguve ir apturēta un nav informācijas par to vai, kad un cik lielā apjomā tā tiks turpināta.

Lielākā daļa ietekmju, kas saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi un apstrādi ir terminētas – tās būs novērojamas tikai darbības veikšanas izrakšanas laikā.

Ņemot vērā Xxxxxxxx uz vidi novērtējuma gaitā iegūto informāciju un izpētes darbu rezultātus, konstatēts, ka nav nepieciešams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā plānot kompensēšanas pasākumus, vai izstrādāt ietekmes mazinošus pasākumus.

Neīstenojot paredzēto darbību, teritorijā saglabāsies neapsaimniekots krūmājs.

Xxxxxxxxxx ierobežojumi esošajās saimnieciskajās darbībās

Paredzētās darbības teritorija robežojas lauku un meža zemēm. Derīgo izrakteņu ieguve un plānotā rekultivācija – apmežošana nerada traucējumus vai ierobežojumus kaimiņu zemju izmantošanai.

Tā kā gruntsūdens līmeņu paredzētās darbības un tai piegulošajās teritorijās ir zemi un augsnes mitrumu nosaka nokrišņu daudzums, nav prognozējama ietekme uz piegulošo zemju hidroloģisko režīmu un augsnes struktūru blakus esošajos īpašumos.

Paredzētās darbības sociāli - ekonomisko aspektu izvērtējums

Projekta īstenošana atstās labvēlīgu ietekmi uz Kandavas novada sociāli ekonomisko stāvokli.

Pozitīvās ietekmes, pirmkārt, saistāmas ar nodarbinātības līmeņa pieaugumu. Tiks saglabātas darba vietas darbiniekiem, kuri nodarbināti šobrīd atradnes iecirknī Karjers, kas ir vietējais darbaspēks.

Pozitīvu ietekmi atstās arī nodokļu apjoma pieaugums, kas nonāks novada un valsts budžetā, tai skaitā dabas resursu nodoklis, iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

Plānotais maksimālais smilts ieguves daudzums gada laikā ir līdz 150 000 m3, atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā norādītajam, nodokļa likme par smilts-grants ieguvi ir 0,36 EUR/ m3 Attiecīgi pie maksimālā ieguves daudzuma gada laikā tas sastāda 54 000 eiro. No nodokļa summas 60 % tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā, 40 % valsts budžetā. Šajā gadījumā pie maksimālā gada ieguves daudzuma pašvaldības budžetā tiks ieskaitīti 32 400 eiro.

Paredzētās darbības iespējamo alternatīvu raksturojums

Paredzētajai darbībai – derīgo izrakteņu ieguve un apstrāde derīgo izrakteņu valsts nozīmes atradnes Cēre iecirknī Ausekļi nav iespējama teritorijas izvēles alternatīva – derīgo izrakteņu ieguvi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iespējams veikt tikai šajā teritorijā.

Tādējādi iespējama tikai alternatīvu tehnoloģiju izskatīšana.

Ņemot vērā to, ka šobrīd darbības ierosinātājs veic ieguves un materiāla apstrādes darbus atradnes Cēre iecirknī Karjers, ir plānots izmantojot to pašu tehnoloģiju un tehniskos līdzekļus darbu turpināt iecirknī Ausekļi.

Tā kā, uzsākot ieguves darbus iecirknī Ausekļi, līdz tā centrālā bloka daļējai izstrādei un tehnoloģiskā laukuma ierīkošanas iecirkņa Ausekļi centrālajā blokā ir plānots saglabāt tehnoloģisko laukumu ar derīgā materiāla apstrādes rūpnīcu esošajā teritorijā iecirknī Karjers, IVN procesā tika izvērtēts alternatīvais risinājums nepārvietot apstrādes rūpnīcu un tehnoloģisko laukumu, saglabājot tos visu iecirkņa Ausekļi izstrādes laiku iecirknī Karjers.

1.alternatīva – tehniskais laukums un materiāla apstrādes rūpnīca tiek izvietota iecirkņi Ausekļi centrālajā blokā

2.alternatīva tehniskais laukums un materiāla apstrādes rūpnīca netiek pārvietota un atrodas iecirknī Karjers līdzšinējā atrašanās vietā

Izvērtējot abus alternatīvos variantus var secināt, ka abu alternatīvu ietekmes ir vienādas salīdzinot prognozējamos trokšņa traucējumus, ietekmi uz gaisa kvalitāti, ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ietekmi uz ainavu, ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem.

Kā būtiskāko abu alternatīvo risinājumu atšķirību tika noteiktas tas, ka īstenojot 1.alternatīvo variantu, iespējama pilnīga iecirkņa Xxxxxxx rekultivācija un apmežošana.

Īstenojot 2.alternatīvo variantu iecirkņa Karjers rekultivāciju var veikt tikai daļēji, jo saglabājas tehniskais laukums un materiāla apstrādes rūpnīca, kā arī ir nepieciešams garāks materiāla transportēšanas ceļš no ieguves vietas iecirknī Ausekļi uz apstrādes rūpnīcu iecirknī Karjers, kas savukārt ir ekonomiski neizdevīgi (lielāki izdevumu degvielai, automašīnu nolietojums).

Izvērtējot visus zaudējumus un ieguvumus, ir pieņemts lēmums īstenot 1. alternatīvo variantu, kur iecirkņa Ausekļi centrālajā daļā tiks ierīkots tehnoloģiskais laukums, uz to pārvietojot materiāla apstrādes rūpnīcu.

Iecirknis Karjers tiks pilnībā rekultivēts.

Paliekošo ietekmju būtiskuma raksturojums

Īstenojot paredzēto darbību un izvēlēto alternatīvo alternatīvo tehnoloģiskā laukuma un materiāla apstrādes rūpnīcas izvietojumu– prognozējamas šādas galvenās ietekmes uz apkārtējo vidi:

• Esošo biotopu iznīcināšana paredzētās darbības teritorijā. Šī ietekme ir lokāla un maznozīmīga, jo teritorijā nav konstatēti īpaši aizsargājami biotopi vai sugas. Ietekmi novērtējis atbilstoši sertificēts eksperts savā slēdzienā, pēc teritorijas apsekošanas un pieejamo vēsturisko un citu materiālu izvērtēšanas.

• Smilts, smilts-grants resursu samazināšanās reģionā. Ietekme ir neatgriezeniska un reģionāla. Pieejamie derīgo izrakteņu resursi samazināsies par iegūto apjomu. Taču šis daudzums ir nenozīmīgs Latvijas mērogā.

• Emisijas gaisā ieguves procesā, ko rada ieguves tehnika, transports, kā arī iespējamas putekļu emisijas no smilts-grants materiāla bērtnēm. Putekļu emisiju ietekme uz gaisa kvalitāti ir nebūtiska, sekundāra un īslaicīga, saistīta ar ilgstošiem sausuma periodiem, šajā laikā, tiek nodrošināta tehnoloģiskā laukuma, piebraucamā ceļa un iekšējo ceļu mitrināšana. Ietekmes nebūtiskas un nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības ārpus paredzētās darbības teritorijas. Ietekmju prognoze noteikta izmantojot matemātiskās modelēšanas metodi.

• Trokšņa emisijas, ko rada derīgā izrakteņa ieguves un apstrādes process un tajā iesaistītie tehniskie līdzekļi, kā arī materiāla transports. Ieguves un apstrādes radītais trokšņa līmenis ir nebūtisks un nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības ārpus paredzētās darbības teritorijas. Tā kā darbi tiks veikti tikai darba dienās, darba laikā arī trokšņa traucējumi būs tikai darba dienās darba laikā. Modelēšanas procesā tika konstatēts, ka atsevišķas dzīvojamās mājas atrodas autoceļa un dzelzceļa aizsargjoslā un pie autoceļa un dzelzceļa šķērsojuma. Pie šīm mājām trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteikto robežvērtību novērtējot trokšņa fona līmeni bez paredzētās darbības ieguldījuma. Novērtējot summāro trokšņa traucējumu (fona + paredzētās darbības radītais) tika konstatēts, ka paredzētās darbības īstenošana neiespaido trokšņa līmeni pie šīm mājām. Tādējādi radītā ietekme ir uzskatāma par nebūtisku, jo nepasliktina esošo stāvokli. Ietekmju prognoze noteikta izmantojot matemātiskās modelēšanas metodi.

Izvērtējot iespējamās negatīvās ietekmes uz vidi, ko rada paredzētās darbības īstenošana, var konstatēt, ka tās nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības, ir lokālas un pārsvarā gadījumu nebūtiskas.

Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem

Paredzētās darbības sākotnējā sabiedriskā apspriešana notika laika posmā no 2018.gada 25.jūlija līdz 2018. gada 25. augustā.

Ar informācija par paredzēto darbību varēja iepazīties - Cēres pagasta pārvaldē, Silavās, Cērē, Cēres pagastā, Kandavas novadā, LV-3122, tālr. 63154991, pirmdienās - piektdienās no 10:00

– 16:00

Informatīvais materiāls bija publicēts SIA „Firma L4” interneta vietnē xxxx://xxx.x0.xx/xx/xxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxxx/

Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 16.08.2018. plkst.16:00 Cēres pamatskolā, Xxxxxx xxxx 0, Cērē, Cēres pagastā, Kandavas novadā, LV-3122.

Sanāksmē piedalījās Ierosinātājas, Pilnvarotās personas, Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes, Kandavas novada pašvaldības un sabiedrības pārstāvji.

Sanāksmē galvenokārt tika uzdoti jautājumi un izteikti iebildumi par plānoto derīgo izrakteņu transportēšanu un sagaidāmām summārām ietekmēm ar līdzšinējo izvešanas ceļu noslodzi. Iebildumi izteikti saistībā ar ceļa putēšanu, satiksmes drošību, arī ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu. Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā Birojā tika saņemts viens sabiedrības pārstāvja iesniegums pret Paredzēto darbību, kurā norādīts, ka plānotā transportēšanas maršrutā ir vairāk nekā 20 mājas, bet derīgo izrakteņu transportēšana no Atradnes jau šobrīd rada nozīmīgas ietekmes (ceļa putēšana, troksnis, satiksmes drošība, ceļa

stāvokļa pasliktināšanās). Sabiedrības pārstāvi satrauc gan transportēšanas intensitātes palielināšanās, gan trokšņa palielināšanās pašā derīgo izrakteņu ieguves procesā.

IVN procesa laikā transportēšanas maršruta autoceļš ir asfaltēts un paplašināts, tādējādi ir likvidēts galvenās iedzīvotāju neapmierinātības avots – automašīnu radītie putekļi autoceļa tuvumā esošajās viensētās.

Vides kvalitātes novērtēšanas monitoringS

Izvērtējot prognozējamās ietekmes uz vidi paredzētās darbības veikšanas laikā un pēc tās pabeigšanas, tika secināts, ka saistībā ar paredzētās darbības īstenošanu nav nepieciešams izstrādāt vides kvalitātes monitoringa programmu un veikt īpašus monitoringa novērojumus. Šāds secinājums balstīts uz to, ka:

• Nav paredzami gaisa piesārņojuma robežvērtību pārsniegumi, tādēļ nav nepieciešams paredzēt regulārus novērojumus (monitoringu).

• Trokšņa līmeņa pārsniegumus materiāla izvešanas maršrutā rada galvenokārt dzelzceļa transports, izvērtējot paredzētās darbības ieguldījumu matemātiskās modelēšanas ceļā, konstatēts, ka tā nepaaugstina trokšņa līmeni viensētās, kur tas ir pārsniegts.

• Uz vietas nav paredzēts veikt sadzīves notekūdeņu attīrīšanu – tos uzkrāj tvertnē un pēc tam izved licencēta kompānija, tādēļ nav nepieciešams paredzēt notekūdeņu kvalitātes monitoringu.

• Derīgo izrakteņu ieguve neietekmē teritorijas hidroģeoloģiskos un hidroloģiskos apstākļus.

Derīgā materiāla ieguves procesā, paredzētās darbības ierosinātājs veiks regulāru iegūtā materiāla uzskaiti, kas nepieciešama atlikušo krājumu novērtēšanai. Šī informācija ir publiski pieejama arī iedzīvotājiem LVĢMC mājaslapā, tādēļ nav nepieciešams paredzēt papildus iedzīvotāju informēšanu.

Document Metadata

Table of Contents

IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

Document Metadata