AS “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi”” ieguldījumu plāns
Pielikums Nr.2 pie Līguma par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu
Nr. LP-7/2003.
Līgums noslēgts 19.05.2003.
Līguma darbības termiņš 31.12.2012.
Līgums saskaņots ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju 09.05.2003.
Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna
AS “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi”” ieguldījumu plāns
“SAFARI”
prospekts
Lēmums par Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna “AS “ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi”” ieguldījumu plāns “SAFARI”” (turpmāk – “Plāns”) dibināšanu pieņemts AS “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi”” (turpmāk – “Sabiedrība” un “Līdzekļu pārvaldītājs”) akcionāru pilnsapulcē 2003. gada 17. martā, protokols Nr.03-02. Prospekts ir apstiprināts AS “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi”” valdes sēdē 2003. gada 25.martā.
Sekojošā tabulā apkopota informācija par ieguldījumu plāna prospekta grozījumu apstiprināšanu AS
„Ieguldījumu pārvaldes Sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē un to reģistrēšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, kā arī līguma par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu Nr. LP- Nr.LP- 7/2003 pielikuma 1a grozījumu noslēgšanas datumiem:
Apstiprināti AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” valdes sēdē: | Reģistrēti finanšu un kapitāla tirgus komisijā: | Noslēgti līguma grozījumi: |
2003. gada 11. novembrī, protokols Nr.03-07. | 2003. gada 9. decembrī | 2003. gada 30.decembrī |
2006. gada 09. martā, protokols Nr. 06-01. | 2006. gada 5. aprīlī | 2006. gada 20. aprīlī |
2006. gada 27. jūnijā, protokols Nr. 06-07 | 2006. gada 07. augustā | 2006. gada 17. augustā |
2007. gada 24. septembrī, protokols Nr. 07-03. | 2007. gada 6. decembrī | 2007. gada 17.decembrī |
2008. gada 14. aprīlī, protokols Nr.01-0 | 2008. gada 08. maijā | 2008.gada 26. maijā |
2008. gada 09. maijā, protokols Nr.05-08 | 2008. gada 02. jūnijā | 2008.gada 30. jūnijā |
2008. gada 30. jūnijā, protokols Nr.06-08 | 2008. gada 30. jūlijā | 2008.gada 11. augustā |
2008. gada 17. oktobrī, protokols Nr.10-08 | 2008. gada 28. novembrī | 2008.gada 15. decembrī |
2009. gada 11. maijā, protokols Nr. 12-09 | 2009. gada 01. jūnijā | 2009.gada 12. jūnijā |
2009. gada 15. septembrī, protokols Nr. 19-09 | 2009. gada 20. oktobrī | 2009.gada 30. oktobrī |
2009. gada 03. novembrī, protokols Nr. 23-09 | 2009. gada 20. novembrī | 2009.gada 30.novembrī |
2010. gada 03. augustā, protokols Nr. 11-10 | 2010. gada 23. augustā | 2010. gada 30. augustā |
2010. gada 13. septembrī, protokols Nr. 14-10 | 2010. gada 06. oktobrī | 2010. gada 19. oktobrī |
2010. gada 06. decembrī, protokols Nr.18-10* | 2010. gada 30. decembrī | 2010. gada 30. decembrī |
2011. gada 02. februārī, protokols Nr. 03-11 | 2011. gada 10. februārī | 2011. gada 18. februārī |
2011. gada 28. jūnijā, protokols Nr.12-11 | 2011. gada 21. jūlijā | 2011. gada 29. jūlijā |
2011. gada 07. septembrī, protokols Nr. 14-11 | 2011. gada 27. septembrī | 2011. gada 05.oktobrī |
2011.gada 29. septembrī, protokols Nr. XX-11 | 2011. gada 10. oktobrī | 2011. gada 21. oktobrī |
Plāna Turētājbanka ir VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.
Prospektu, Plāna gada un ceturkšņa pārskatus, kā arī citu informāciju par Plānu un Sabiedrību var saņemt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālēs, AS “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi”” birojā (adrese: Xxxxxxxxxx xxxx 00/00, Xxxx, XX-0000, Xxxxxxx, tālrunis: 67774455, fakss: 67774496, internetā: xxx.xxxxxxxxx.xx) darba dienās no pulksten 9:00 līdz 17:00.
Pirms lēmuma pieņemšanas par šī ieguldījumu plāna izvēli, iepazīstieties ar šajā Prospektā sniegto informāciju. Lūdzu, rūpīgi izlasiet šo Prospektu un saglabājiet to kā galveno informācijas avotu par Plānu.
Prospekts var tikt izplatīts arī citās valodās, bet tekstam latviešu valodā ir noteicošais juridiskais spēks.
* Ieguldījumu plāna prospekta 6.1.10. punkta „Ieguldījumu plāna pārvaldes pakalpojumu deleģēšana trešajai personai” jaunā redakcija stājas spēkā 10 dienas pēc tam, kad AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi”” mājas lapā xxx.xxxxxxxxx.xx tiek publicēts paziņojums par VSPSL ieguldījumu plānu pakalpojumu deleģēšanu.
SATURS
1. PROSPEKTĀ IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN LIETOTIE TERMINI 4
2. DARĪJUMU AR PLĀNA LĪDZEKĻIEM UN PLĀNA PĀRVALDĪŠANAS IZMAKSU UN ATLĪDZĪBU KOPSAVILKUMS 5
3. PLĀNA IEGULDĪJUMU POLITIKA UN IEGULDĪJUMU IEROBEŽOJUMI 6
3.1. Darbības mērķis 6
3.2. Ieguldījumu politika 6
3.3. Ieguldījumu objekti un veidi 7
3.4. Ieguldījumu ierobežojumi 7
4. IEGULDĪJUMU RISKI 13
5. PLĀNA DALĪBNIEKA TIESĪBAS 14
5.1. Tiesības nodot fondētās pensijas kapitālu citam līdzekļu pārvaldītājam 14
5.2. Tiesības saņemt informāciju 14
5.3. Dalībnieka tiesības saņemt uzkrāto fondētās pensijas kapitālu 14
6. PLĀNA PĀRVALDE 15
6.1. Sabiedrība 15
6.2. Xxxxxxxxxxxx 00
6.3. Plāna zvērinātu revidentu komercsabiedrība 23
6.4. Citi maksājumi 23
7. PLĀNA LĪDZEKĻU UN PLĀNA DAĻAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAS METODES UN KĀRTĪBA 24
7.1. Plāna līdzekļu uzskaites principi 24
7.2. Vērtības noteikšana noguldījumiem kredītiestādēs 24
7.3. Vērtības noteikšana ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros 25
7.4. Vērtības noteikšana ieguldījumiem parāda vērtspapīros 25
7.5. Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību un tiem pielīdzināmo vērtspapīru vērtības noteikšana 26
7.6. Ieguldījumi atvasinātajos finanšu instrumentos vērtības noteikšana 26
7.7. Riska kapitāla tirgus ieguldījumu vērtības noteikšana 26
7.8. Aktīvu pārdošana ar atpirkšanu 26
7.9. Darījumi ārvalstu valūtā 27
7.10. Plāna ienākumu atkārtotā ieguldīšana 27
8. INFORMĀCIJA PAR NODOKĻIEM UN NODEVĀM 28
9. SABIEDRĪBAS PĀRVALDES INSTITŪCIJAS LOCEKĻU (AMATPERSONU) APSTIPRINĀJUMS PAR PROSPEKTĀ IEKĻAUTĀS INFORMĀCIJAS PATIESUMU 28
1. PROSPEKTĀ IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN LIETOTIE TERMINI
Aģentūra – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Amortizētā iegādes vērtība (amortised cost) – summa, kādā finanšu aktīvs vai finanšu saistības sākotnēji atzītas aktīvu un saistību pārskatā, no kuras atskaitīta atmaksātā pamatsumma, atskaitīta vai pieskaitīta amortizētā starpība starp attiecīgā finanšu instrumenta iegādes vērtību un tā vērtību termiņa beigās, kā arī atskaitīta šā instrumenta vērtības samazināšanās vai atgūšanas neiespējamības dēļ veiktā korekcija.
Attīstīta valsts – valsts, kuras ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma ir investīciju kategorijā.
Baltijas valsts - Latvijas Republika, Lietuvas Republika vai Igaunijas Republika.
Centrāleiropas un Austrumeiropas valsts – Austrijas Republika, Čehijas Republika, Ungārijas Republika, Polijas Republika, Slovākijas Republika, Turcijas Republika, Slovēnijas Republika.
ESAOD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, kuras ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma ir investīciju kategorijā.
EEZ valsts - Eiropas ekonomiskās zonas valstis.
ES – Eiropas Savienība.
ETF (exchange traded fund) – ETF jeb biržā tirgots fonds ir ieguldījumu veids, kas apvieno kapitāla vērtspapīru, atvērto ieguldījumu fondu un slēgto ieguldījumu fondu īpašības. Biržā tirgota fonda daļas tiek tirgotas regulētā tirgū, kur autorizētas institūcijas tam nodrošina likviditāti. Biržā tirgotam fondam, tāpat kā atvērtajiem ieguldījumu fondiem, pieder aktīvi, kuru īpašnieki ir fonda daļu turētāji.
Ieguldījuma objekts – vērtspapīri un citi finanšu instrumenti, kurus, saskaņā ar Likumu, Noteikumiem un Prospektu Sabiedrība ir tiesīga iegādāties par Plāna līdzekļiem.
Komisija – Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Likums – Latvijas Republikas Valsts fondēto pensiju likums un citi valsts fondēto pensiju shēmas un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbību regulējošie normatīvie akti.
Līgums – starp Aģentūru un Sabiedrību savstarpēji noslēgtais līgums par Shēmas līdzekļu pārvaldīšanu.
LR – Latvijas Republika.
LVL – Latvijas lati.
Noteikumi – normatīvie akti, kas nosaka Shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumus.
Patiesā vērtība – naudas summa, pret kuru aktīvu objekts var tikt apmainīts vai ar kuru var norēķināties par saistību, veicot darījumu starp zinošām un neatkarīgām pusēm uz abpusējas vēlēšanās pamata.
Plāna dalībnieks – persona, kura ir Shēmas dalībnieks un kura ir izvēlējusies šo Plānu.
Plāna daļa – Plāna līdzekļu uzskaites vienība, kas tiek izmantota Plāna līdzekļu uzskaitei un darījumos ar šiem līdzekļiem. Plāna daļa nav vērtspapīrs.
Plāna līdzekļi – Shēmas līdzekļu daļa, kas tiek pārvaldīta saskaņā ar Plānu šķirti no Sabiedrības citiem aktīviem, pārējo ieguldījumu plānu līdzekļiem un citiem Sabiedrības pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem.
Plāns – sistematizētu noteikumu kopums, kas izklāstīts ieguldījumu plāna prospektā un saskaņā ar kuru notiek Shēmas līdzekļu ieguldīšana, šajā Prospektā – ieguldījumu plāns “AS “ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi”” ieguldījumu plāns “SAFARI””.
Prospekts – šī Plāna prospekts.
Riska kapitāla tirgus – tirgus, kas piedāvā kapitālu Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrēto komercsabiedrību finansēšanai to attīstības stadijā.
Sabiedrība, Līdzekļu pārvaldītājs – akciju sabiedrība “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi””.
Sabiedrības amatpersonas - sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu un plānu pārvaldnieki, direktori rīkotāji un viņu vietnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz Plāna līdzekļiem vai rīkoties ar tiem Sabiedrības vārdā.
Sabiedrības ieinteresētās personas – Sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu Sabiedrības balsstiesīgo akciju, kā arī visu šeit nosaukto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
Shēma – Valsts fondēto pensiju shēma.
Turētājbanka – banka, kura glabā Plāna līdzekļus, veic to uzskaiti, darījumus ar Plāna līdzekļiem un citus Turētājbankas līgumā, LR normatīvajos aktos un Prospektā noteiktos pienākumus, šajā Prospektā
– VAS“Latvijas Hipotēku un zemes banka”.
2. DARĪJUMU AR PLĀNA LĪDZEKĻIEM UN PLĀNA PĀRVALDĪŠANAS IZMAKSU UN ATLĪDZĪBU KOPSAVILKUMS
MAKSIMĀLIE IKGADĒJIE MAKSĀJUMI PAR XXXXX XXXXXXXX (GADA PROCENTOS NO PLĀNA AKTĪVU VIDĒJĀS VĒRTĪBAS) = 1.83%*
ATLĪDZĪBAS LĪDZEKĻU PĀRVALDĪTĀJAM, TURĒTĀJBANKAI UN TREŠAJĀM PERSONĀM, KURĀM ATLĪDZĪBA TIEK MAKSĀTA NO PLĀNA LĪDZEKĻIEM
Atlīdzības veids | Maksimālais atlīdzības apjoms (gada procentos no Plāna aktīvu vidējās vērtības gadā) |
Atlīdzība Līdzekļu pārvaldītājam | 1.55% |
Atlīdzība Turētājbankai | 0.18% |
Izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumu plāna darbību | 0.10% |
(brokeru komisijas, komisijas par operācijām Plāna | |
norēķinu un vērtspapīru kontos, Plāna zvērināta | |
revidenta atlīdzība, u.t.t.) ** |
* Šajā tabulā ir sniegti maksimālie izmaksu apmēri, kas sedzami no Ieguldījumu plāna līdzekļiem. Faktiskie atlīdzības apjomi
var būt mazāki nekā šeit uzrādītie. Šajos maksājumos neietilpst izdevumi, kas saistīti ar ieguldījumu plāna aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu (repo) darījumiem.
** Gadījumā, ja faktiskas izmaksas ir lielākas par šajā punktā norādīto maksimālo atlīdzības apjomu, starpību starp faktiskām izmaksām un šajā punktā norādīto maksimālo apjomu segs Sabiedrība.
Šīs informācijas mērķis ir sniegt esošajiem un potenciālajiem Shēmas dalībniekiem vispārēju ieskatu par kopējām izmaksām, kas viņam jāsedz, piedaloties šajā Plānā. Sīkāka informācija par šo izmaksu noteikšanas un maksāšanas kārtību ir norādīta Prospekta 6.sadaļā “PLĀNA PĀRVALDE”, kā arī 7.sadaļā “PLĀNA LĪDZEKĻU UN PLĀNA DAĻAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAS METODES UN KĀRTĪBA”.
3. PLĀNA IEGULDĪJUMU POLITIKA UN IEGULDĪJUMU IEROBEŽOJUMI
3.1. Darbības mērķis
Plāns īstenos sabalansētu ieguldījumu politiku, ar mērķi nodrošināt Shēmas dalībniekiem stabilu ieguldījumu vērtības pieaugumu pie vidējās riska pakāpes. Plāna investīciju īstermiņa mērķis ir panākt kapitāla pieaugumu, kas ir lielāks par vidējo jaunattīstības valstu akciju tirgu ienesīgumu. Plāna investīciju ilgtermiņa mērķis ir panākt ienesīgumu, kas ir lielāks par ilgtermiņa latu depozītu likmēm.
3.2. Ieguldījumu politika
Plāna līdzekļi tiks ieguldīti saskaņā ar Likumu, Līgumu un šo Prospektu.
Plānā saņemtās Shēmas iemaksas tiek izvietotas fiksētā ienākuma instrumentos (obligācijās), noguldījumos kredītiestādēs, ieguldījumu apliecībās, kapitāla vērtspapīros. Plāna līdzekļi var tikt ieguldīti arī riska kapitāla tirgū. Daļa no plāna ieguldījumiem tiks veikta vadošo starptautisko līdzekļu pārvaldītāju ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, tādējādi nodrošinot Shēmas dalībniekiem pieeju pasaules profesionālākiem līdzekļu pārvaldītāju pakalpojumiem. Plāna līdzekļi var tikt ieguldīti arī biržā tirgotos ieguldījumu fondos (ETF), kas ir pielīdzināmi atvērtajiem ieguldījumu fondiem tādā gadījumā, ja noteiktam biržā tirgotam fondam ir autorizētie dalībnieki, kuri nodrošina fonda likviditāti biržā un no kuriem biržā tirgotā fonda pārvaldniekam ir pienākums pēc pieprasījuma atpirkt ieguldījumu apliecības jeb fonda daļas. Šāda ieguldījumu politika ilgtermiņā nodrošina ienesīguma līmeni, kas ir augstāks par konservatīvo ieguldījumu politiku, un ir vairāk piemērota jaunākiem cilvēkiem, kuru galvenais mērķis ir lielāks pensiju līdzekļu pieaugums un kuri ir gatavi uzņemties lielākus ieguldījumu riskus.
Ieguldījumi tādu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, kas veic ieguldījumus tikai parāda vērtspapīros, banku noguldījumos un atvasinātos līgumos, tiks pielīdzināti ieguldījumiem parāda vērtspapīros. Savukārt ieguldījumi tādu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, kas veic ieguldījumus kapitāla vērtspapīros, tiks pielīdzināti ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros.
Ieguldījumu fondiem ir vairākas pozitīvas iezīmes salīdzinot ar tiešiem ieguldījumiem kapitāla un parāda vērtspapīros:
• lielāka ieguldīto līdzekļu diversifikācija;
• mazāks ieguldījumu vērtības svārstīgums;
• pasaules vadošo līdzekļu pārvaldītāju pieredzes izmantošanas iespējas.
Tāpēc ir paredzēta aktīva Plāna līdzekļu ieguldīšana ārvalstu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās.
Līdz 50% no Plāna aktīviem var tikt ieguldīti kapitāla vērtspapīros, riska kapitāla tirgus ieguldījumos, kā arī ieguldījumus fondos, kas veic ieguldījumus kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos. Pārējie Plāna līdzekļi tiks izvietoti investīciju pakāpes valsts parāda vērtspapīros, pašvaldību un komercsabiedrību parāda vērtspapīros un banku noguldījumos, kā arī ieguldījumu fondu, kas veic ieguldījumus tādos instrumentos, ieguldījumu apliecībās, tādejādi aizsargājot Plānu no straujām īstermiņa vērtības svārstībām.
Plāna ieguldījumu politika neparedz noteiktus līdzekļu izvietojuma proporcijas pa ģeogrāfiskiem reģioniem, tomēr uzsvaru tiks likts uz ieguldījumiem Eiropas ekonomiskās zonas valstīs (turpmāk - EEZ valsts), ASV un Latvijā.
Plāna līdzekļi tiks ieguldīti gan ilgtermiņa, gan īstermiņa parāda vērtspapīros un noguldījumos kredītiestādes.
Ieguldījumu politika neparedz ieguldījumu koncentrāciju kādā konkrētajā tautsaimniecības nozarē.
Līdzekļu pārvaldītājs var izmantot atvasinātos finanšu instrumentus, lai nodrošinātos pret noteiktu ieguldījumu plāna aktīvu vērtības svārstību risku.
3.3. Ieguldījumu objekti un veidi
Plāna līdzekļi tiks ieguldīti šādos finanšu instrumentos:
1) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, ieskaitot biržā tirgotu fondu daļās (ETF);
2) valsts, pašvaldību vai starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros;
3) komercsabiedrību parāda vērtspapīros;
4) komercsabiedrību akcijās un citos kapitāla vērtspapīros (tālāk tekstā – kapitāla vērtspapīri);
5) noguldījumos kredītiestādēs;
6) atvasinātos finanšu instrumentos;
7) riska kapitāla tirgus ieguldījumos.
Izvēloties Plāna ieguldījumu portfeļa struktūru, Līdzekļu pārvaldītājs arī ņems vērā situāciju Latvijas un
ārvalstu finanšu tirgos un dažādu aktīvu veidu salīdzinošās vērtības un šo vērtību izmaiņu prognozes.
3.4. Ieguldījumu ierobežojumi
Xxxxxxxxx Xxxxx līdzekļus Līdzekļu pārvaldītājs ievēro šādus vispārējus ieguldījumu ierobežojumus:
Instruments | Īpatsvars kopējos Plāna līdzekļu aktīvos |
Termiņnoguldījumi | 0 - 80% |
Valsts, pašvaldību un starptautisko finanšu institūciju emitētie vai garantētie | |
parāda vērtspapīri, kā arī tādu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, kas investē līdzekļus tikai minētajos vērtspapīros | 0 - 80% |
Komercsabiedrību emitētie parāda vērtspapīri, kā arī tādu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības vai tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kas investē līdzekļus minētajos vērtspapīros | 0 – 80% |
Kapitāla vērtspapīri un tādu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības vai tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kas investē līdzekļus kapitāla vērtspapīros, ieskaitot riska kapitāla tirgus ieguldījumus | 0 – 50% |
3.4.1. Ieguldījumi valsts, pašvaldību un starptautisko finanšu institūciju vērtspapīros
Plāna līdzekļus drīkst ieguldīt valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, ja šos vērtspapīrus ir emitējusi vai garantējusi:
1) Latvija, cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai EEZ valsts;
2) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, kuras ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma ir investīciju kategorijā;
3) Starptautiska finanšu institūcija, kuras locekle ir viena vai vairākas Eiropas Savienības vai EEZ valstis.
Ieguldījumu kopsumma vienas valsts vai starptautiskas finanšu institūcijas emitētajos vai garantētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 35% no Plāna aktīviem. Minēto ierobežojumu drīkst pārsniegt sešus mēnešus pēc pirmās veiktās iemaksas Plānā, ja Plāna aktīvu vērtība ir mazāka par 100,000 latu. Minēto ierobežojumu drīkst arī pārsniegt, veicot ieguldījumus Latvijas valsts emitētajos parāda vērtspapīros, kā arī, ja Plāna aktīvos ir vērtspapīri no sešām vai vairākām viena emitenta emisijām un katras emisijas vērtspapīru vērtība atsevišķi nepārsniedz 20% no Plāna aktīviem.
Plāna līdzekļus ir atļauts ieguldīt valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuri neatbilst šā panta pirmās rindkopas 1.-3.apakšpunktu kritērijiem, bet ir iekļauti Latvijā vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai EEZ valstī reģistrētā regulētajā tirgū. Ieguldījumu kopsumma šādos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Plāna aktīviem.
Plāna līdzekļus drīkst ieguldīt pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, ja:
1) vērtspapīrus ir emitējusi vai garantējusi pašvaldība, kas atrodas Latvijā, citā Eiropas Savienības valstī, EEZ valstī vai ESAOD investīciju kategorijas valstī;
2) vērtspapīri atbilst šā Prospekta prasībām par iekļaušanu fondu biržu oficiālajos sarakstos, kas ir izvirzītas komercsabiedrību finanšu instrumentiem un kas ir aprakstītas šī sadaļas 3.4.2.punktā.
Ieguldījumu kopsumma vienas pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5% no Plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz ieguldījumiem Latvijas pašvaldību emitētajos parāda vērtspapīros.
3.4.2. Ieguldījumi komercsabiedrību vērtspapīros
Plāna līdzekļus drīkst ieguldīt komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja šie vērtspapīri:
1) ir iekļauti Latvijā, citā Eiropas Savienības valstī, EEZ valstī vai ESAOD valstī reģistrētas fondu biržas, kura ir arī Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, oficiālajā sarakstā (tālāk šajā sadaļā ES, EEZ vai ESAOD biržas oficiālajā sarakstā);
2) nav iekļauti fondu biržu oficiālajos sarakstos, bet vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīru iekļaušana Eiropas Savienības vai EEZ vai ESAOD biržas oficiālajā sarakstā notiks gada laikā no dienas, kad ir sākta parakstīšanās uz šiem vērtspapīriem. Ieguldījumu kopsumma šādos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 20% no Plāna aktīviem. Ja minētie vērtspapīri gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās to saņemšanai, netiek iekļauti minētajā regulētajā tirgū, fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pienākums ir atpirkt šos vērtspapīrus par cenu, kas atbilst to iegādes vērtībai.
Ieguldījumi kapitāla vērtspapīros un ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos, kopā nedrīkst pārsniegt 50% no Plāna aktīviem.
Ieguldījumi viena emitenta kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5% no Plāna aktīviem un vienlaicīgi 5% no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.
Ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10% no Plāna aktīviem un vienlaicīgi 10% no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem.
3.4.3. Noguldījumi kredītiestādēs
Plāna līdzekļus drīkst noguldīt kredītiestādē, kas ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai un kurai ir atļauts sniegt finanšu pakalpojumus Baltijas valstī, Eiropas Savienības valstī vai EEZ valstī.
Noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 10% no Plāna aktīviem. Noguldījumu kopējais apjoms kredītiestādēs nedrīkst pārsniegt 80% no Plāna aktīviem. Šie ierobežojumi neattiecas uz prasībām uz pieprasījumu pret Turētājbanku.
3.4.4. Ieguldījumi ieguldījumu fondos un tiem pielīdzināmos vērtspapīros
Plāna līdzekļus drīkst ieguldīt ieguldījumu fondos un tiem pielīdzināmos vērtspapīros, ja ieguldījumu fonds ir reģistrēts Latvijā, citā Eiropas Savienības valstī vai EEZ valstī.
Ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā, kā arī ieguldījumi vienā biržā tirgotā fondā (ETF), nepārsniegs 5% no Plāna aktīviem un 10% no šī ieguldījumu fonda neto aktīviem.
Ieguldījumu kopsumma biržās tirgotos fondos (ETF) nedrīkst pārsniegt 10% no Ieguldījumu plāna aktīviem.
Ieguldījumi fondos, kuri drīkst veikt ieguldījumus tikai parāda vērtspapīros un noguldījumos kredītiestādes, ieguldījumu politikas izpratnē tiek pielīdzināti tiešajiem ieguldījumiem parāda vērtspapīros un noguldījumos kredītiestādēs, bet ieguldījumi fondos, kuri drīkst veikt ieguldījumu kapitāla vērtspapīros, tiek pielīdzināti tiešajiem ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros.
Ieguldījumu kopsumma ieguldījumu fondos, kuru pārvaldošajai sabiedrībai nav pienākums pēc ieguldītāja pieprasījuma atpirkt ieguldījumu fonda daļas vai tām pielīdzināmus vērtspapīrus, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem.
Tā kā ieguldījumi biržās tirgotos fondos ir pielīdzināmi ieguldījumiem atvērtajos ieguldījumu fondos tādā gadījumā, ja noteiktam biržā tirgotam fondam ir autorizētie dalībnieki, kuri nodrošina fonda likviditāti biržā un no kuriem biržā tirgotā fonda pārvaldniekam ir pienākums pēc pieprasījuma atpirkt ieguldījumu apliecības jeb fonda daļas, iepriekšējās rindkopas ierobežojums nav attiecināms uz ieguldījumiem šādos biržās tirgotos fondos (ETF).
3.4.5. Ieguldījumi atvasinātajos finanšu instrumentos
Plāna līdzekļus drīkst ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos, ievērojot šādus nosacījumus:
1) Šie atvasinātie finanšu instrumenti ir iekļauti Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai EEZ valstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā vai arī iekļauti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas tādas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā, kura ir arī Starptautiskās fondu biržas federācijas pilntiesīga locekle; vai
2) ja atvasinātajā finanšu instrumentā ietvertās saistības ir uzņēmusies kredītiestāde, kas saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai un kurai ir atļauts sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā vai citā Eiropas Savienības valstī vai EEZ valstī.
Ieguldījumus atvasinātajos finanšu instrumentos drīkst veikt tikai tāpēc, lai nodrošinātos pret noteiktu ieguldījumu plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam.
3.4.6. Ieguldījumi riska kapitāla tirgū
Pensiju plāna līdzekļus drīkst ieguldīt riska kapitāla tirgū – tirgū, kas piedāvā kapitālu Latvijā vai citā ES dalībvalstī reģistrēto komercsabiedrību finansēšanai to attīstības stadijā.
Ieguldījumu kopsumma riska kapitāla tirgū nedrīkst pārsniegt 5% no Ieguldījumu plāna aktīviem. Ieguldījumi tādas kapitālsabiedrības kapitālā, kura ir attīstības stadijā, nedrīkst pārsniegt 5% no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, bet ieguldījumu (kapitāla) daļas apjoms komercsabiedrībā, kura dibināta ar mērķi finansēt attīstības stadijā esošas komercsabiedrības, nedrīkst pārsniegt 30% no ieguldījumu (kapitāla) kopsummas vai attiecīgās komercsabiedrības kapitāla.
3.4.7. Noteikumi ieguldījumiem ārvalstu valūtās nominētos vērtspapīros
Līdzekļu pārvaldītājs var ieguldīt līdz 30% no Ieguldījumu plāna aktīviem ar fondētā pensijas kapitāla izmaksas valūtu nesaskaņotās valūtās. Ieguldījumu plāna līdzekļu ieguldījumi vienā ar saistībām nesaskaņotā valūtā nedrīkst pārsniegt 10% no Ieguldījumu plāna aktīviem.
Ieguldījumi eiro netiek uzskatīti par ieguldījumiem ar fondētā pensijas kapitāla izmaksas valūtu nesaskaņotās valūtās.
3.4.8. Uz Plāna rēķina izdarāmo aizņēmumu principi un kārtība
Līdzekļu pārvaldītājs var ņemt aizņēmumus uz Ieguldījumu plāna līdzekļu rēķina ar nolūku nodrošināt Ieguldījumu plāna dalībnieku interešu aizsardzību. Piemēram, ja Aģentūra iesniedz rīkojumu par ievērojama daudzuma Ieguldījumu plāna daļu dzēšanu, kā rezultātā varētu būt jāveic ieguldījumu pirmstermiņa pārdošana un varētu samazināties Ieguldījumu plāna darbības efektivitāte.
Lēmumu par aizņēmumu uz Ieguldījumu plāna līdzekļu rēķina veikšanu pieņem Plāna pārvaldnieks saskaņā ar Prospektu un Līdzekļu pārvaldītāja valdes lēmumiem.
Aizņēmumi var tikt ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem, un to kopsumma nedrīkst pārsniegt 50% no Ieguldījumu plāna aktīvu vērtības.
3.4.9. Citi Shēmas līdzekļu ieguldījumu ierobežojumi un nosacījumi
Ar Sabiedrības koncernā esošo komercsabiedrību emitētajos vērtspapīros ieguldījumus drīkst veikt tikai ar fondu biržas starpniecību un ieguldījumi šādos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5% no Plāna aktīviem.
Ieguldījumi ar Līdzekļu pārvaldītāju koncernā esošu komercsabiedrību pārvaldītajos ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 15% no Ieguldījumu plāna aktīviem.
Ieguldījumi Sabiedrības pārvaldīšanā esošajos ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 10% no ieguldījumu plāna aktīviem.
Ieguldījumu kopsumma vienas komercsabiedrības vai viena koncerna komercsabiedrību emitētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10% no Plāna aktīviem.
Noguldījumi vienā kredītiestādē un ieguldījumi šīs pašas kredītiestādes parāda un kapitāla vērtspapīros un atvasinātajos līgumos kopsummā nedrīkst pārsniegt 15% no Plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz prasībām uz pieprasījumu pret Turētājbanku.
Plāna pārvaldnieks daļu no Plāna līdzekļiem var turēt Plāna norēķinu kontā Turētājbankā, lai nodrošinātu Plāna līdzekļu likviditāti.
Ārkārtēju tirgus vai ekonomisko situāciju gadījumos Plāna pārvaldnieks var īslaicīgi turēt līdz pat 100% no Plāna aktīviem naudas līdzekļu veidā (Plāna norēķinu kontā Turētājbankā) un noguldījumos kredītiestādēs.
Lai nodrošinātu likviditāti, kā arī papildus ienākumus, Plāna pārvaldnieks var veikt aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu (repo) darījumus. Saistības, kas izriet no šādiem darījumiem, nedrīkst pārsniegt 50 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šos darījumus drīkst veikt vienīgi ieguldījumu plāna īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem.
Līdzekļu pārvaldītājam aizliegts:
1) ieguldīt Plāna līdzekļus nekustamajā īpašumā, , izņemot ieguldījumus ieguldījumu fondos, kuri drīkst veikt ieguldījumus nekustamajā īpašumā;
2) Plāna līdzekļus piešķirt aizdevumos;
3) Plāna līdzekļus ieguldīt Sabiedrības emitētajos finanšu instrumentos, izņemot tās pārvaldīšanā esošos ieguldījumu fondus, par kuru apliecību pirkšanu vai pārdošanu Sabiedrība nesaņem komisijas maksu no ieguldījumu plāna līdzekļiem
4) uz plāna rēķina uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līguma;
5) slēdzot aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu (repo) darījumus un 3.4.8. punktā noradītos darījumus, kopsummā pārsniegt 50 procentus no Plāna aktīviem.
Prospektā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, kas attiecas uz ieguldījumiem viena emitenta emitētos parāda vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kā arī viena atvērtā ieguldījumu fonda (Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē) ieguldījumu apliecībās, ir pieļaujams pārsniegt, ja šie pārsniegumi radušies ieguldījumu plāna ieguldījumu vērtības svārstību dēļ vai ja ieguldījumu veikšanas brīdī nav iespējams noteikt vai aprēķināt emitēto parāda vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu daudzumu vai vērtību, kā arī emitēto vai apgrozībā esošo ieguldījumu apliecību daļu vērtību vai skaitu.
Līdzekļu pārvaldītājs veic darījumus ar Plāna līdzekļiem saskaņā ar Likumu, Līgumu, Noteikumiem un šo Prospektu.
Līdzekļu pārvaldītājam nav tiesību uzņemties saistības uz Plāna līdzekļu rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz Plānu. Līdzekļu pārvaldītājs nedrīkst veikt bezatlīdzības darījumus ar Plāna līdzekļiem. Prasījumi pret Līdzekļu pārvaldītāju un Plāna līdzekļiem ietilpstošie prasījumi nav savstarpēji ieskaitāmi.
Ieguldījumu portfeļa ieguldījumu atbilstība šī Prospekta noteikumiem un ierobežojumu ievērošanas kontrole tiek veikta pamatojoties uz Plāna līdzekļu vērtību, kas noteikta saskaņā ar šī Prospekta 7. sadaļu PLĀNA LĪDZEKĻU UN PLĀNA DAĻAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAS METODES UN KĀRTĪBA.
3.4.10. Ieguldījumu objektu izvēle
Ieguldījumu objektu izvēle notiek saskaņā ar šajā Prospektā noteiktajiem Plāna ieguldījumu politikas un ieguldījumu ierobežojumu principiem, kā arī ievērojot diversifikācijas un risku samazināšanas principus.
Ar Plāna līdzekļiem rīkojas, pieņem lēmumus un izdod rīkojumus Līdzekļu pārvaldītāja valdes iecelts ieguldījumu plāna pārvaldnieks, ievērojot Prospekta nosacījumus, Līdzekļu pārvaldītāja valdes lēmumus, Plāna ieguldījumu politiku un kārtību, kādu to paredz LR spēkā esošie tiesību akti.
4. IEGULDĪJUMU RISKI
Pamatrisks - Plāna dalībniekiem skaidri jāapzinās, ka ieguldījumi finanšu instrumentos, kā arī ienākumi no tiem ir pakļauti svārstībām, kas tieši ietekmē valsts fondētās pensijas kapitāla vērtību.
Likviditātes risks – risks, kas saistīts ar reālajām iespējām noteiktā laika posmā realizēt kādu no pārvaldāmajiem aktīviem ar minimāliem izdevumiem. Likviditātes risks tiek samazināts turot daļu Plāna līdzekļu norēķinu kontā, kā arī ieguldot daļu Plāna līdzekļu īstermiņa parāda vērtspapīros un vērtspapīros ar augstu likviditātes pakāpi. Lai samazinātu risku, Līdzekļu pārvaldītājs izmantos aizņēmumus, kā arī pārdošanas ar atpirkšanu darījumus.
Darījumu partnera kredītrisks – risks, ka darījuma partneris, ar kuru Līdzekļu pārvaldītājs uz Plāna līdzekļu rēķina ir noslēdzis darījumu, nevar izpildīt savas saistības pret Plānu. Darījumu partnera risks tiek samazināts, veicot darījuma partnera kredītriska analīzi pirms darījuma veikšanas.
Emitenta kredītrisks - saistīts ar emitentu iespējām nepildīt savas saistības. Emitenta kredītrisks tiek samazināts pirms ieguldījumu veikšanas veicot pienācīgu emitenta analīzi, kā arī sekojot emitentu finansiālajam stāvoklim ieguldījumu laikā.
Informācijas risks - patiesas vērtspapīru tirgus informācijas, kura atspoguļo emitenta un kredītiestādes reālo situāciju, nepieejamība vai trūkums.
Valūtas risks – Plāna aktīvi var tikt ieguldīti ārvalstu valūtās nominētos finanšu instrumentos . Mainoties ārvalstu valūtu kursiem attiecībā pret latu, Plāna aktīvu vērtība var vai nu palielināties vai samazināties. Valūtas risks tiek samazināts slēdzot atbilstošus atvasinātos līgumus.
Procentu likmju svārstību risks – mainoties tirgus procentu likmēm var mainīties Plāna aktīvu vērtība, kas ietekmē Plāna darbības rezultātus. Parāda vērtspapīru vērtība var mainīties atkarībā no procentu likmju izmaiņām: ja procentu likmes pieaug, tad šo finanšu instrumentu cenas samazinās, un otrādi. Risks tiek ierobežots ieguldot noteiktu Plāna līdzekļu daļu instrumentos, kas tiek turēti līdz dzēšanai vai termiņa beigām un novērtēti pēc amortizācijas metodes.
Citi riski – nepārvarama vara (dabas katastrofas un stihijas, kara darbības, streiki, traucējumi saziņas līdzekļos, informācijas sistēmās), juridiskais, valsts regulācijas riski un tamlīdzīgi.
Līdzekļu pārvaldītājs, veicot Plāna pārvaldīšanu, rīkojas Plāna dalībnieku interesēs un iespēju robežās darīs visu, lai izvairītos vai minimizētu 4. sadaļā minētos riskus, taču Līdzekļu pārvaldītājs un Turētājbanka negarantē to, ka nākotnē būs iespēja pilnībā izvairīties no šiem riskiem. Līdzekļu pārvaldītājs un Turētājbanka negarantē ieguldījumu Plāna daļas vērtības pieaugumu vai saglabāšanu.
5. PLĀNA DALĪBNIEKA TIESĪBAS
5.1. Tiesības nodot fondētās pensijas kapitālu citam līdzekļu pārvaldītājam
Ieguldījumu plāna dalībnieks ir tiesīgs, iesniedzot Aģentūrā attiecīgu iesniegumu, pieprasīt fondētās pensijas kapitālu nodot citam līdzekļu pārvaldītājam vai citam ieguldījumu plānam. Ieguldījumu plāna vai līdzekļu pārvaldītāja maiņa notiek Likumā paredzētajā kārtībā.
5.2. Tiesības saņemt informāciju
Ieguldījumu plāna dalībniekam ir tiesības Likumā noteiktajā kārtībā saņemt no Aģentūras informāciju par Ieguldījumu plānu, Turētājbanku un Līdzekļu pārvaldītāju. Citas plāna dalībnieku tiesības nosaka Likums un šis Prospekts.
5.3. Dalībnieka tiesības saņemt uzkrāto fondētās pensijas kapitālu
Fondēto pensiju shēmas dalībniekam, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai vēlāk, ir tiesības izvēlēties:
1) uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam un aprēķināt (pārrēķināt) vecuma pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" vai
2) par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Šādus mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumus izdod Ministru kabinets.
Ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks nomiris pirms vecuma pensijas pieprasīšanas, viss fondētās pensijas kapitāls, kas reģistrēts līdz fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves dienai, tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā fondēto pensiju shēmas dalībnieka apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".
6. PLĀNA PĀRVALDE
6.1. Sabiedrība
6.1.1. Sabiedrības juridiskā adrese un tās izpildinstitūcijas atrašanās vieta
Akciju sabiedrība “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi””. Sabiedrības juridiskā adrese ir Xxxx Xxxxxxx 0, Xxxx, XX-0000 un izpildinstitūcijas atrašanās vieta ir Xxxxxxxxxx xxxx 00/00, Xxxx, XX-0000.
Sabiedrība ir akciju sabiedrība.
6.1.2. Sabiedrības dibināšanas datums un reģistrācijas numurs
Sabiedrība tika dibināta kā akciju sabiedrība 1998. gada 23. jūlijā un reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar reģistrācijas numuru 000340304.
Sabiedrības vienotais reģistrācijas numurs ir 40003403040.
Licence ieguldījumu sabiedrības darbībai izsniegta 2003.gada 31.janvārī un pārreģistrēta 2004. gada 30. decembrī, 2008. gada 1. jūlijā, 2011. gada 14.martā un 2011. gada 26.aprīlī.
6.1.3. Sabiedrības dibināšanas, reģistrētā un apmaksātā pamatkapitāla apjoms
Sabiedrības dibināšanas kapitāla apjoms ir LVL 125,000. Sabiedrības apmaksātais un reģistrētais pamatkapitāls ir LVL 550,000.
6.1.4. Informācija par Sabiedrības padomes un valdes locekļiem Padome
Padome ir akcionāru ievēlēta institūcija, kas šī Prospekta apstiprināšanas brīdī sastāv no trīs locekļiem. Padome darbojas saskaņā ar LR tiesību aktiem un Sabiedrības statūtiem.
Ar Plāna pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi:
• Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no Sabiedrības valdes pārskatu par Sabiedrības, x.xx., ieguldījumu plānu stāvokli;
• Padomei ir tiesības pārbaudīt Sabiedrības, x.xx., ieguldījumu plānu, reģistrus un dokumentus, vērtspapīrus un citu mantu;
• Padome var šo pārbaudi uzticēt kādam no saviem locekļiem vai uzdot atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam lietpratējam;
• Padome reizi ceturksnī no valdes saņem un apstiprina atskaiti par Sabiedrības darbības rezultātiem.
Padomes priekšsēdētājs
Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas pilsonis (personas kods 271165-10505) Izglītība: augstākā, inženieris organizators, inženieris elektromehāniķis.
Profesionālā biogrāfija: VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” - kredītresursu un aizdevumu departamenta direktora vietnieks (1993-1994), vērtspapīru departamenta direktors (1994-1996), valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (pirmais viceprezidents) (1996. – 2009), valdes priekšsēdētājs (2009 – šobrīd).
Būtiska līdzdalība (virs 10%) citās uzņēmējsabiedrībās: nav.
Ar ieguldījumu plāna pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi: veikt visus LR likumdošanā un Sabiedrības statūtos paredzētos Padomes locekļu pienākumus.
Padomes loceklis
Xxxxx Xxxxxxxx, Latvijas pilsonis (personas kods 161276-10110). Izglītība: augstākā, sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā.
Profesionālā biogrāfija: VAS „Privatizācijas aģentūra” – valdes loceklis (2004-2007), SIA „Eko tehnoloģijas” – finanšu konsultants (2007-2008), SIA „Finance step” – valdes loceklis (2008-2009), SIA „Latvijas Garantiju aģentūra” – valdes priekšsēdētājs (2009-2010) , VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” – valdes loceklis (2010-šobrīd).
Būtiska līdzdalība (virs 10%) citās uzņēmējsabiedrībās:
• SIA „Finance step”, xxx.xx. 40103166285 (100%);
• SIA „MR 7”; xxx.xx. 40103229398 (85%);
• SIA „ĢL Konsultants”, xxx.xx. 40103242818 29%).
Ar ieguldījumu plāna pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi: veikt visus LR likumdošanā un Sabiedrības statūtos paredzētos Padomes locekļu pienākumus.
Padomes loceklis
Xxxxx Xxxxxxx, Latvijas pilsonis (personas kods 290673-10847). Izglītība: augstākā, politisko zinātņu maģistrs.
Profesionālā biogrāfija: Latvijas Banka – nozares padomnieks Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Briselē (2004-2011), Eiropas Latviešu apvienība – Latviešu biedrības Beļģijā pārstāvis, ELA prezidija priekšsēdētāja biedrs (2007-šobrīd), Latviešu biedrība Beļģijā – biedrs, valdes priekšsēdētāja biedrs (2005-2008), Latviešu biedrība Beļģijā – valdes priekšsēdētājs (2008 – šobrīd), Eiropas Kustība Latvijā
– valdes loceklis (2011-šobrīd).
Būtiska līdzdalība (virs 10%) citās uzņēmējsabiedrībās:
• SIA „Biznesa Sistēmas”, xxx.xx. 40003864316 (28.33%).
Ar ieguldījumu plāna pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi: veikt visus LR likumdošanā un Sabiedrības statūtos paredzētos Padomes locekļu pienākumus.
Valde
Valde ir Sabiedrības izpildinstitūcija, kas pārvalda Sabiedrības mantu un rīkojas ar tās kapitāliem atbilstoši likumu un statūtu noteikumiem un akcionāru pilnsapulču norādījumiem.
Ar Plāna pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi:
• Valde pārzina un vada visas Plāna lietas. Tā atbild par Xxxxx pārvaldi, kā arī likumam atbilstošu grāmatvedību;
• Valde pārvalda Sabiedrības un Plāna mantu un rīkojas ar to kapitāliem. Pārvaldot Plāna mantu Valdei ir jārīkojas vienīgi saskaņā ar šī Prospekta noteikumiem;
• Valde ieceļ Plāna pārvaldnieku;
• Valde apstiprina Plāna gada ceturkšņa un gada pārskatus.
Valdes priekšsēdētāja
Xxxxxx Xxxxxxxxxx, Latvijas pilsone (pers.k.030979-11509)
Izglītība: augstākā ekonomiskā, kvalifikācija – uzņēmējdarbības vadītājs; uzņēmējdarbības maģistrs.
Profesionālā biogrāfija: SIA “Finanšu Apdrošināšanas Aģentūra “Baltikums”” reklāmas nodaļas speciāliste (2001-2001); AS „Pirmais atklātais pensiju fonds” galvenā grāmatvede, valdes locekle (2001-2007); IPAS “Baltikums Asset Management” galvenā grāmatvede, valdes priekšsēdētāja (2003- 2008), AS „IPS „Hipo Fondi”” galvenā grāmatvede, valdes locekle (2008 – 2011); AS „IPS „Hipo Fondi”” galvenā grāmatvede, valdes priekšsēdētāja (2011 – šobrīd).
Būtiska līdzdalība (virs 10%) citās uzņēmējsabiedrībās: nav.
Ar ieguldījumu plāna pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi: veikt visus LR likumdošanā un Sabiedrības statūtos paredzētos Valdes locekļu pienākumus.
Valdes loceklis
Xxxxxxxx Xxxxxxxx, Latvijas pilsonis (pers.k.111281-10326)
Izglītība: augstākā, kvalifikācija – sociālo zinātņu maģistrs vadības zinībās .
Profesionālā biogrāfija: AS „Rietumu banka” kredītu projektu vadītāja asistents (2004.-2006.), Latvijas investīciju un attīstības aģentūras vecākais eksperts (2006.-2007.), VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” finanšu vadības departamenta analītiķis (2007.– 2010.), AS „IPS „Hipo Fondi”” vecākais analītiķis (2010. – 2011.); AS „IPS „Hipo Fondi”” valdes loceklis (2011. – šobrīd).
Būtiska līdzdalība (virs 10%) citās uzņēmējsabiedrībās: SIA „Arkada-M” (xxx.Xx. 40003856342) – 20%.
Ar ieguldījumu plāna pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi: veikt visus LR likumdošanā un Sabiedrības statūtos paredzētos Valdes locekļu pienākumus.
6.1.5. Informācija par Ieguldījumu plāna pārvaldnieku
Ieguldījumu plāna pārvaldnieks ir Xxxxxx Xxxxxxxxxx.
Xxxxxxxxxxxx ir atbildīgs par ieguldījumu plāna līdzekļu pārvaldīšanu. Pārvaldnieks rīkojas ar ieguldījumu plāna līdzekļiem saskaņā ar LR likumdošanu, šajā Prospektā noteikto ieguldījumu politiku, ievērojot attiecīgos ieguldījumu ierobežojumus.
Pārvaldnieks var būt tikai vienas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbinieks. Pārvaldnieks drīkst pārvaldīt vairākus vienas sabiedrības pārvaldē esošus ieguldījumu plānu un ieguldījumu fondu līdzekļus.
Pensiju plāna pārvaldnieka darbību uzrauga Sabiedrības iekšēji izveidota kontrolējoša struktūra – Investīciju komiteja.
6.1.6. Informācija par Līdzekļu pārvaldītāja akcionāriem
Līdzekļu pārvaldītāja akcionāri ir:
Nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese | Akciju skaits | Īpatsvars Līdzekļu pārvaldītāja kapitālā |
SIA „Biznesa Sistēmas”, reģ. Nr. 40003864316, Xxxxxxxxxx xxxx 00-00, Xxxx, XX-0000 | 000 000 | 43% |
SIA „NKK”, reģ. Nr. 40003750550, Xxxx xxxx 0-00, Xxxx, XX-0000 | 30 600 | 6% |
SIA „Riska investīciju sabiedrība”, reģ. Nr. 40003952445, Xxxx xxxxxxx 0, Xxxx, LV-1050 | 282 200 | 51% |
6.1.7. Sabiedrības finansiālā stāvokļa raksturojums Patenti, licences un speciālas atļaujas
Sabiedrībai 2003.gada 31.janvārī tika izsniegta licence ieguldījumu sabiedrības darbībai. Licence tika pārreģistrēta 2004. gada 30. decembrī, 2008. gada 1. jūlijā, 2011. gada 14.martā un 2011. gada 26.aprīlī.
Sabiedrībai 2003.gada 14.martā tika izsniegta licence valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai. Licence tika pārreģistrēta 2004. gada 30. decembrī un 2008. gada 1. jūlijā.
Nekustamais īpašums un citi pamatlīdzekļi
Uz Prospekta apstiprināšanas brīdi Sabiedrībai nekustamais īpašums, kā arī pamatlīdzekļi nepieder.
Īpašuma ieķīlājumi un galvojumi par citu personu saistībām
Uz Prospekta apstiprināšanas brīdi Sabiedrība nav veikusi sava īpašuma ieķīlājumus un galvojumus par citu personu saistībām, kā arī tai nav citu apgrūtinājumu, kas attiecas uz Sabiedrības darbību un var ietekmēt Sabiedrības finansiālo stāvokli.
Prasības, tiesu procesi un izpildraksti
Uz Prospekta apstiprināšanas brīdi pret Sabiedrību nav iesniegtas prasības, uzsākti tiesu procesi un iesniegti izpildraksti, kā arī nav piemērotas civiltiesiskās un ekonomiskās sankcijas.
6.1.8. Sabiedrībai maksājamās atlīdzības apjoms un maksāšanas kārtība
Par Plāna līdzekļu pārvaldīšanu un apkalpošanu Līdzekļu pārvaldītājs saņem maksimālo atlīdzību 1.55% (viens komats piecdesmit pieci procenti) gadā no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā. Atlīdzība Līdzekļu pārvaldītājam gulstas uz Plānu un tā ir jānomaksā no Plāna līdzekļiem.
Līdzekļu pārvaldītājam maksājamās atlīdzības apjoms tiek iekļauts Plāna līdzekļu vērtības aprēķinā katru darba dienu.
Aprēķinot Līdzekļu pārvaldītājam maksājamās atlīdzības apjomu tekošajā dienā, Līdzekļu pārvaldītājs pieņem, ka Plāna pārskata gads ietver 365 dienas:
LPA t = ((PAV t * L)/ 365) *X
LPAt – Līdzekļu pārvaldītājam maksājamās atlīdzības apjoms aprēķina dienā PAVt – Plāna līdzekļu vērtība tekošajā dienā
L - Līdzekļu pārvaldītājam maksājama atlīdzības likme (procentos no Plāna aktīvu vidējās vērtības gadā)
X - kalendāro dienu skaits no pēdējās aprēķina dienas
Līdzekļu pārvaldītājam maksājamās atlīdzības apjoms var tikt mainīts, bet tas nedrīkst pārsniegt 1,55% ( viens komats piecdesmit pieci procenti) gadā no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā.
n
Līdzekļu pārvaldītājam maksājamā atlīdzība tiek uzkrāta un izmaksāta vienu reizi mēnesī, bet ne vēlāk kā piecpadsmit darba dienu laikā pēc kārtējā kalendāra mēneša beigām. Līdzekļu pārvaldītājam maksājamās atlīdzības apjoms par mēnesi tiek aprēķināts, summējot Līdzekļu pārvaldītājam maksājamās atlīdzības apjomu par katru aprēķina dienu:
LPA k = Σ LPA t
t=1
LPA k – Līdzekļu pārvaldītājam maksājamās atlīdzības apjoms par tekošo mēnesi LPA t – Līdzekļu pārvaldītājam maksājamās atlīdzības apjoms aprēķina dienā
n – aprēķinu dienu skaits
Dienā, kad notiek atlīdzības izmaksa, aprēķinātā atlīdzības summa tiek samazināta par izmaksāto atlīdzības summu.
6.1.9. Informācija par citiem Līdzekļu pārvaldītāja nodibinātiem ieguldījumu plāniem un fondiem
Šī Prospekta apstiprināšanas brīdī Līdzekļu pārvaldītājs piedāvā šādus ieguldījumu plānus un fondus:
• AS “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi”” ieguldījumu plāns “JŪRMALA”
AS “ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi”” ieguldījumu plāns “JŪRMALA” īsteno konservatīvu ieguldījumu politiku, ar mērķi nodrošināt Shēmas dalībniekiem stabilu ieguldījumu vērtības pieaugumu pie pēc iespējas zemākās riska pakāpes. Plāna investīciju ilgtermiņa mērķis ir pensiju kapitāla saglabāšana un ienesīguma nodrošināšana, kas ir lielāks par ilgtermiņa latu depozītu likmēm. Saņemtās Shēmas iemaksas tiek izvietotas tikai fiksētā ienākuma instrumentos (obligācijās) ar investīciju pakāpes kredītreitingu, noguldījumos kredītiestādēs ar investīciju pakāpes kredītreitingu, kā arī ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, kas investē līdzekļus tikai minētajos instrumentos.
• AS “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi”” ieguldījumu plāns “RIVJERA”
AS “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Hipo Fondi”” ieguldījumu plāns “RIVJERA” īsteno sabalansētu ieguldījumu politiku, ar mērķi nodrošināt Shēmas dalībniekiem stabilu ieguldījumu vērtības pieaugumu pie vidējās riska pakāpes. Plāna investīciju īstermiņa mērķis ir panākt kapitāla pieaugumu, kas ir lielāks par vidējo pasaules attīstīto valstu akciju tirgu ienesīgumu. Plāna investīciju ilgtermiņa mērķis ir panākt ienesīgumu, kas ir lielāks par ilgtermiņa latu depozītu likmēm. Saņemtās Shēmas iemaksas tiek izvietotas fiksētā ienākuma instrumentos (obligācijās) ar investīciju pakāpes kredītreitingu, noguldījumos kredītiestādēs ar investīciju pakāpes kredītreitingu, ieguldījumu apliecībās, kapitāla vērtspapīros.
• Atvērtais ieguldījumu fonds „Hipo Globālais kopējā ienesīguma fonds”
Fonds ir globāls kopējā ienesīguma fonds - fonda kopējo ienesīgumu veido gan potenciālais ieguldītā kapitāla pieaugums, gan tādi ienākumi kā procentu un dividenžu maksājumi. Fonda mērķis, veicot
ieguldījumus, ir nodrošināt ieguldītājiem iespējami augstāku ilgtermiņa ienesīgumu ar mainīgu kopējā riska līmeni, kas ir atkarīgs no tā, kādos finanšu instrumentos fonda manta tiek ieguldīta. Kopējais fonda riska līmenis var būt gan vidējs, gan augsts. Fonds var ieguldīt savu mantu gan kapitāla vērtspapīros jeb uzņēmumu akcijās, gan arī parāda vērtspapīros – ieguldījumi var tikt veikti dažādu emitentu vērtspapīros dažādās valstīs. Līdzekļi var tikt ieguldīti Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un citās valstīs. Fonda pamatvalūta ir eiro jeb EUR.
• Atvērtais ieguldījumu fonds „Hipo Globālais obligāciju investīciju fonds”
Fonds ir globāls obligāciju fonds, kas veic diversificētus ieguldījumus dažādos ģeogrāfiskajos reģionos, tiecoties atrast potenciāli pievilcīgākās ieguldījumu iespējas. Līdzekļi var tikt ieguldīti Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un citās valstīs. Fonda mērķis, veicot ieguldījumus, ir nodrošināt ieguldītājiem iespējami augstāku ilgtermiņa ienesīgumu ar vidēju riska līmeni. Fonds galvenokārt iegulda savu mantu diversificētā parāda vērtspapīru portfelī, kurš ietver ieguldījumus dažādu emitentu vērtspapīros dažādās valstīs. Ir sagaidāms, ka fonda ienākumi tiks gūti gan no ieguldījumu procentu maksājumiem, gan no ieguldījumu cenu izmaiņām. Fonda pamatvalūta ir eiro jeb EUR.
• Slēgtais ieguldījumu fonds „Hipo Latvijas nekustamā īpašuma fonds I”
Fonds ir nekustamā īpašuma fonds, kas veic diversificētus ieguldījumus dažādos nekustamajos īpašumos vai to lietošanas tiesībās Latvijā, tiecoties atrast potenciāli pievilcīgākās ieguldījumu iespējas. Fonda darbības mērķis ir nodrošināt ieguldītājiem kapitāla vērtības pieaugumu vidējā termiņā uz īpašuma objektu ģenerētās naudas plūsmas un fonda aktīvu tirgus cenas pieauguma rēķina, atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus pieaugumam. Fonda darbības termiņš ir pieci gadi, kopš tā nodibināšanas. Fonda pamatvalūta ir eiro jeb EUR.
• Slēgtais ieguldījumu fonds „Hipo Latvijas nekustamā īpašuma fonds II”
Fonds ir nekustamā īpašuma fonds, kas veic diversificētus ieguldījumus dzīvokļu, ģimenes māju un privātās apbūves zemesgabalu nekustamajos īpašumos, to lietošanas tiesībās Latvijā, tiecoties atrast potenciāli pievilcīgākās ieguldījumu iespējas. Fonda darbības mērķis ir nodrošināt ieguldītājiem vidējā termiņā kapitāla pieaugumu, atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus pieaugumam. Fonda darbības termiņš ir pieci gadi, kopš tā nodibināšanas. Fonda pamatvalūta ir eiro jeb EUR.
6.1.10. Ieguldījumu plāna pārvaldes pakalpojumu deleģēšana trešajai personai
Sabiedrība Likumā paredzētajā kārtībā var nodot tiesības sniegt atsevišķus Plāna pārvaldē ietilpstošos pakalpojumus citai personai, kurai ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā.
Sabiedrībai ir noslēgts līgums ar VAS„Latvijas Hipotēku un zemes banka”, saskaņā ar kuru VAS„Latvijas Hipotēku un zemes banka” sniedz Sabiedrībai pakalpojumus, kas saistīti ar Plāna administratīvo vadību:
1) Plāna vērtības un Plāna daļas vērtības noteikšana;
2) ar Plāna līdzekļiem veikto darījumu uzskaites veikšana;
3) Plāna finanšu pārskatu un atskaišu sagatavošana.
Deleģējot kādu no Plāna pārvaldē ietilpstošajiem pakalpojumiem trešajai personai, Sabiedrība informē Plāna dalībniekus par deleģētā pakalpojuma veidu un sniedz Likumā noteikto informāciju par trešo personu, kurai pakalpojums ir deleģēts, publicējot to Sabiedrības mājas lapā.
6.2. Turētājbanka
6.2.1. Ieguldījumu plāna turētājbankas nosaukums: VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”
Bankas juridiskā adrese: Xxxx xxxxxxx 0, Xxxx, XX-0000. Turētājbankas izpildinstitūcijas atrašanās vieta sakrīt ar Turētājbankas juridisko adresi.
6.2.2. Turētājbankas dibināšanas datums un reģistrācijas numurs
VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” nodibināja Latvijas valdība 1993. gada 19. martā ar LR Ministru kabineta rīkojumu Nr. 140, kā valsts komercbanku. Turētājbanka tika reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1993. gada 3. jūnijā. Saskaņā ar Komerclikuma reformu Banka 2004. gada 14. jūlijā ir reģistrēta komercreģistrā. Turētājbankas vienotais reģistrācijas numurs: 40003132437.
6.2.3. Turētājbankas tiesības un pienākumi veicot turētājbankas funkcijas
Līdzekļu pārvaldītājs noslēdz līgumu ar Turētājbanku par Plāna līdzekļu glabāšanu un Ieguldījumu plāna kontu apkalpošanu.
Tiesības
Turētājbanka rīkojas neatkarīgi no Līdzekļu pārvaldītāja un vienīgi Plāna dalībnieku interesēs, ja tās nav pretrunā ar Prospektu, LR tiesību aktiem un Komisijas noteikumiem.
Turētājbankai ir tiesības uz atlīdzību par Turētājbankas līgumā noteikto pakalpojumu sniegšanu.
Pienākumi
Turētājbanka Plāna līdzekļus tur šķirti no Līdzekļu pārvaldītāja, citu tās pārvaldē esošo ieguldījumu plānu, ieguldījumu fondu un Turētājbankas mantas saskaņā ar LR tiesību aktiem un Turētājbankas līgumu.
Turētājbanka seko, lai darījumi ar Plāna līdzekļiem notiktu saskaņā ar Prospektu un LR tiesību aktiem.
Turētājbanka seko, lai Plāna daļas vērtība tiktu aprēķināta saskaņā ar Prospektu, LR tiesību aktiem un Komisijas noteikumiem.
Turētājbanka izpilda Līdzekļu pārvaldītāja vai Līdzekļu pārvaldītāja pilnvaroto personu rīkojumus, ja tie nav pretrunā ar LR tiesību aktiem, Komisijas noteikumiem, Prospektu un Turētājbankas līgumu.
Turētājbanka seko, lai pienācīgi tiktu veikti darījumos ar Plāna mantu noteiktie maksājumi.
Turētājbanka nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, rakstiski ziņo Aģentūrai, Komisijai un Līdzekļu pārvaldītāja padomei par Turētājbankai zināmo Līdzekļu pārvaldītāja rīcību, ar kuru pārkāptas LR tiesību aktu prasības Shēmas līdzekļu pārvaldīšanas jomā vai kas ir pretrunā ar noslēgtā Turētājbankas līguma nosacījumiem.
Turētājbanka sadarbojas ar Aģentūru un tās ieceltiem zvērinātiem revidentiem, un pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz izrakstus no Līdzekļu pārvaldītāja kontiem saistībā ar shēmas līdzekļu pārvaldīšanu.
Turētājbanka Aģentūras ieceltiem zvērinātiem revidentiem padara pieejamus visus tās rīcībā esošos dokumentus par shēmas līdzekļu pārvaldīšanu.
Turētājbanka gadījumā, ja Komisija ir anulējusi Līdzekļu pārvaldītāja licenci ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbībai vai arī licenci shēmas līdzekļu pārvaldīšanai, izpilda Aģentūras rīkojumu par Līdzekļu pārvaldītāja pārvaldīšanā esošo shēmas līdzekļu nodošanu citam līdzekļu pārvaldītājam.
No licences anulēšanas dienas līdz dienai, kad Aģentūra ir nodevusi līdzekļus citam pārvaldītājam, Turētājbanka veic līdzekļu pārvaldīšanas pienākumu.
Atbildība
Turētājbanka pilnā apmērā apņemas atlīdzināt Līdzekļu pārvaldītājam visus zaudējumus, kas radušies gadījumā, ja Turētājbanka ar nolūku pārkāpusi Likumu vai Līgumu vai nolaidīgi veikusi savus pienākumus.
Ja Turētājbanka devusi piekrišanu darījumam, kas neatbilst Prospekta noteikumiem, LR tiesību aktu nosacījumiem, vai nav iesniegusi pretenziju par šo nosacījumu pārkāpumu, Turētājbanka un Līdzekļu pārvaldītājs ir solidāri atbildīgas par Plānam nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumus, ja Turētājbanka izpilda Līdzekļu pārvaldītāja rīkojumus, pamatojoties uz Līdzekļu pārvaldītāja sniegto informāciju, kas izrādījusies nepatiesa vai nepilnīga, kā arī par zaudējumiem, kas radušies, Turētājbankai izpildot Līdzekļu pārvaldītāja dotos rīkojumus, ja tie atbilst Likumam, Turētājbankas līgumam un Ieguldījumu plāna prospekta noteikumiem.
Turētājbankas daļēja pienākumu nodošana trešajām personām neatbrīvo Turētājbanku no LR tiesību aktos un Turētājbankas līgumā paredzētās atbildības.
Turētājbanka nav atbildīga par Likumā vai Ieguldījumu plāna prospektā noteikto ierobežojumu, kas attiecas uz visu Līdzekļu pārvaldītāja pārvaldē esošo Ieguldījumu plāna līdzekļu ieguldījumiem un to kontroli, ja Turētājbanka nav visu Līdzekļu pārvaldītāja pārvaldē esošo Ieguldījumu plānu līdzekļu turētāja.
6.2.4. Turētājbankai maksājamās atlīdzības apjoms un maksāšanas kārtība
Turētājbankas atlīdzība tiek segta no Plāna līdzekļiem uz Līdzekļu pārvaldītāja rīkojuma pamata, saskaņā ar šo Prospektu un Turētājbankas līgumu.
Turētājbanka saņem šādu atlīdzību :
Pakalpojums | Maksimālais atlīdzības apjoms |
Plāna līdzekļu glabāšana Operāciju* veikšana ar Plāna līdzekļiem ** | 0.18% gadā no Plāna aktīvu vidējās vērtības gadā 4.00 LVL |
* par Operāciju ar Ieguldījumu plāna līdzekļiem netiek uzskatīti Shēmas līdzekļu pārskatījumi no Aģentūras konta uz Ieguldījumu plāna kontu un pārskatījumi no Ieguldījumu plāna konta uz Aģentūras kontu, kā arī naudas līdzekļu pārskaitījumi, kas nav saistīti ar vērtspapīru iegādi Par naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas nav saistīti ar vērtspapīru iegādi, Turētājbanka var ieturēt papildus komisijas maksu saskaņā ar tās cenrādi.
** šajā punktā minētā komisijas maksa ietilpst Prospekta 6.4. punktā minētajos maksājumos un uz to attiecas Prospektā 6.4. punktā minētais izmaksu maksimālais ierobežojums.
Turētājbankai maksājamās atlīdzības apjoms tiek iekļauts Plāna līdzekļu vērtības aprēķinā katru darba dienu.
Aprēķinot Turētājbankai maksājamās atlīdzības apjomu tekošajā dienā, Līdzekļu pārvaldītājs pieņem, ka Plāna pārskata gads ietver 365 dienas.
TBA t = (PAVt * L /365) *X
TBAt – Turētājbankai maksājamās atlīdzības apjoms aprēķina dienā PAVt – Plāna līdzekļu vērtība aprēķina dienā
L - Turētājbankai maksājamās atlīdzības likme (procentos no Plāna aktīvu vidējās vērtības gadā) X - kalendāro dienu skaits no pēdējās aprēķina dienas
Turētājbankai maksājamā atlīdzība tiek uzkrāta un izmaksāta Turētājbankai vienu reizi mēnesī, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā no Turētājbankas iesniegtā rēķina saņemšanas dienas.
Turētājbankai maksājamās atlīdzības apjoms par mēnesi tiek aprēķināts, summējot Turētājbankai maksājamās atlīdzības apjomu par katru aprēķina dienu:
n
TBA k = Σ TBA t
t=1
TBA k – Turētājbankai maksājamās atlīdzības apjoms par tekošo mēnesi TBA t – Turētājbankai maksājamās atlīdzības apjoms aprēķina dienā
n – aprēķinu dienu skaits
Pārējā Turētājbankai maksājamā atlīdzība, x.xx., par Plāna līdzekļu pārskaitījumiem, tiek apmaksāta nekavējoties, ja tā saskaņā ar Līdzekļu pārvaldītāja noslēgto vienošanos nosacījumiem, netiek veikta citā termiņā.
Dienā, kad notiek atlīdzības izmaksa, aprēķinātā atlīdzības summa tiek samazināta par izmaksāto atlīdzības summu
6.3. Plāna zvērinātu revidentu komercsabiedrība
Plāna zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir “Ernst & Young Baltic” SIA. Vienotais reģistrācijas numurs 40003593454. Juridiskā adrese Xxxx, Xxxxxx xxxx 0, Xxxx, XX-0000. Zvērināto revidentu komercsabiedrības licence nr. 17.
Atlīdzība zvērinātam revidentam tiek segta no ieguldījumu plāna līdzekļiem uz Līdzekļu pārvaldītāja rīkojuma pamata, saskaņā ar šo Prospektu un savstarpējo līgumu. Zvērināta revidenta atlīdzības apjoms tiek noteikts atbilstoši savstarpējam līgumam, bet tas nevar pārsniegt 0.07% (nulle komats nulle septiņi procenti) gadā no Plāna aktīvu vidējās vērtības gadā. Šie maksājumi ietilpst Prospekta 6.4. punktā minētajos maksājumos un uz tiem attiecās Prospektā 6.4. punktā minētais izmaksu maksimālais ierobežojums.
6.4. Citi maksājumi
Citas izmaksas, kas ir saistītas ar Plāna darbību (komisijas par operācijām ar norēķinu un vērtspapīru kontiem, brokeru komisijas, u.t.t.) tiek segtas atbilstoši faktiskajām izmaksām un saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem, un tiek attiecinātas uz katru konkrēto darījumu. Šīs izmaksas tiek aprēķinātas un iekļautas Plāna līdzekļu vērtības aprēķinā katru dienu, bet maksātas ne vēlāk kā nākamā mēneša piecpadsmitajā darba dienā par iepriekšējo mēnesi.
Šo izmaksu maksimālais apmērs, ņemot vērā 6.3. punktā minētos maksājumus, tiek noteikts 0.1% (nulle komats viens procents) apmērā gadā no Plāna aktīvu vidējās vērtības gadā.
Ja tiek pieņemti grozījumi vai papildinājumi tiesību aktos saistībā ar Shēmas darbības uzraudzību, saskaņā ar kuriem Līdzekļu pārvaldītājam tiek noteikti kādi obligāti maksājumi, kas maksājami Komisijai vai citai institūcijai, tie uzskatāmi par nodevu maksājumiem, kas veicami saistībā ar Plānu aktīviem un sedzamai tieši no šo Plānu aktīviem, ja vien pieņemtie tiesību aktu grozījumi vai papildinājumi nenoteiks citu to segšanas kārtību.
7. PLĀNA LĪDZEKĻU UN PLĀNA DAĻAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAS METODES UN KĀRTĪBA
7.1. Plāna līdzekļu uzskaites principi
Plāna līdzekļu vērtība tiek aprēķināta Likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Plāna līdzekļu vērtība ir Plāna līdzekļu aktīvu un saistību vērtību starpība. Plāna daļas vērtību nosaka, dalot Plāna līdzekļu vērtību uz aprēķina brīdi ar uz aprēķina brīdi reģistrēto Plāna daļu skaitu.
Plāna līdzekļu vērtību un Plāna daļas vērtību nosaka katras darba dienas beigās uz plkst. 17:00. Plāna daļas vērtība tiek izteikta latos un noapaļota līdz septiņām zīmēm aiz komata. Plāna daļas vērtība Plāna darbības sākšanas brīdī ir viens lats.
Informācija par Plāna līdzekļu vērtību un Plāna daļas vērtību ir pieejama Aģentūrā, Līdzekļu pārvaldītāja birojā tā darba laikā, kā arī Līdzekļu pārvaldītāja internetā mājas lapā xxx.xxxxxxxxx.xx.
Nosakot Plāna līdzekļu vērtību, tiek ievēroti šādi vispārīgie principi:
1) darbības turpināšanas princips - tiek pieņemts, ka Plāns darbosies arī turpmāk;
2) uzkrāšanas princips – tiek ņemti vērā visi Plānam piekritīgie ieņēmumi un izdevumi neatkarīgi no to saņemšanas vai maksājuma datuma un atbilstoši to uzkrātajam apjomam līdz Plāna līdzekļu vērtības noteikšanas brīdim;
3) konsekvences princips - netiek mainītas Plāna līdzekļu vērtības noteikšanas metodes;
4) piesardzības princips - novērtēšana visos gadījumos tiek veikta ar pienācīgu piesardzību;
5) būtiskuma princips – tiek atspoguļota visa būtiskā informācija par darījumiem un notikumiem Plāna līdzekļu vērtības noteikšanas brīdī;
6) darījumi un citi notikumi jāatspoguļo pēc būtības, tas ir jāuzskaita un jāuzrāda atbilstoši to ekonomiskajam saturam un finansiālajai būtībai, nevis tikai to juridiskajai formai.
Izņēmuma gadījumos var atkāpties no minētajiem grāmatvedības principiem un pieņēmumiem. Jebkuru šādu gadījumu ir jāpaskaidro finanšu pārskatu un citu pārskatu pielikumos, norādot, kā tas ietekmēs Plāna aktīvus un saistības, finansiālo stāvokli un darbības rezultātus.
Plāna finanšu instrumenti sākotnēji tiek novērtēti pēc to iegādes vērtības. Šī vērtība vēlāk tiek palielināta vai samazināta atbilstoši finanšu instrumenta vērtības izmaiņām, nodrošinot, lai šī vērtība pēc iespējas precīzāk atspoguļotu finanšu instrumenta Patieso vērtību. Darījumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīvu vai finanšu saistību iegādi, tiek iekļautas finanšu aktīvu un finanšu saistību iegādes vērtībā. Par aktīvu pirkšanas vai pārdošanas dienu uzskatāma norēķinu diena.
7.2. Vērtības noteikšana noguldījumiem kredītiestādēs
Visi termiņnoguldījumi tiek klasificēti kā aizdevumi un debitoru parādi un tos novērtē pie termiņnoguldījuma pamatsummas pieskaitot uzkrāto procentu daļu, kas tiek aprēķināta laika periodā no pēdējā procentu izmaksas datuma līdz aprēķina datumam. Ja noguldījuma līgumā ir paredzēta procentu izmaksa pa daļām, tad dienā, kad tiek saņemti uzkrātie procenti, noguldījuma vērtība tiek samazināta par saņemto procentu summu.
7.3. Vērtības noteikšana ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros
Ieguldījumi kapitāla vērtspapīros tiek klasificēti kā ieguldījumi, kas ir pieejami pārdošanai vai turētie tirdzniecības nolūkā. Kapitāla vērtspapīri tiek novērtēti to patiesajā vērtībā. Kā informācijas avoti kapitāla vērtspapīru vērtības noteikšanai tiek izmantotas informācijas sistēmas Bloomberg un/vai Reuters, kā arī attiecīgo tirgus dalībnieku mājas lapas internetā (ja vērtspapīri netiek kotēti biržā).
Kapitāla vērtspapīru vērtība tiek noteikta saskaņā ar šādiem principiem:
▪ pēc pēdējās pieejamās notikuša darījuma cenas biržā, kur vērtspapīrs tiek kotēts, bet ne vēlāk kā līdz Plāna vērtības aprēķina dienas plkst. 17.00 pēc Latvijas laika;
▪ ja Plāna vērtības aprēķina dienā nav notikuši darījumi ar minētajiem kapitāla vērtspapīriem, šo kapitāla vērtspapīru patiesā vērtība tiek noteikta kā to vidējā pirkšanas (bid) un pārdošanas (ask) cena tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī, bet ne vēlāk kā līdz Plāna vērtības aprēķina dienas plkst. 17.00 pēc Latvijas laika;
▪ ja Plāna vērtības aprēķina dienā biržās vai finanšu informācijas sistēmās nav attiecīgo vērtspapīru kotēto tirgus cenu un ja nav notikuši darījumi ar šiem vērtspapīriem, tad šo vērtspapīru novērtēšanā tiek izmantota pēdējā pieejamā ar vērtspapīriem notikuša darījuma cena vai pēdējā pieejamā vidējā pirkšanas (bid) un pārdošanas (ask) cena;
▪ ja finanšu instrumenta tirgus nav aktīvs vai pie tirdzniecības organizētājiem vairāk nekā piecas Plāna līdzekļu vērtības aprēķina dienas nav attiecīgo vērtspapīru notikušo darījumu cenu un kotēto pirkšanas un pārdošanas cenu, tad Turētājbanka ir atbildīga par šādu finanšu aktīvu vērtības noteikšanu, balstoties uz Turētājbankas iekšējām procedūrām.
7.4. Vērtības noteikšana ieguldījumiem parāda vērtspapīros
Ieguldījumi parāda vērtspapīros (gan ar fiksētu, gan ar mainīgu ienesīgumu) tiek klasificēti kā:
1) pārdošanai pieejamie ieguldījumi / tirdzniecības nolūkā turētie ieguldījumi;
2) līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi.
Plāna ieguldījumu parāda vērtspapīros klasifikācija ir atkarīga no Līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu mērķiem un tiek veikta saskaņā ar Starptautiskā grāmatvedības standarta nr. 39 prasībām.
Līdzekļu pārvaldītājs veic parāda vērtspapīru klasifikāciju tā iegādes brīdī, kā arī regulāri (katra mēneša beigās) pārskata aktīvu klasifikāciju.
Pārdošanai pieejamo / tirdzniecības nolūkā turēto Parāda vērtspapīru patiesā vērtība tiek noteikta pēc šādiem principiem:
▪ vienmēr priekšroka tiek dota finanšu informācijas sistēmās vai biržās publicētām vērtspapīru pirkšanas cenām (bid) tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī, bet ne vēlāk kā līdz Plāna vērtības aprēķina dienas plkst. 17.00 pēc Latvijas laika;
▪ ja Plāna vērtības aprēķina dienā biržās vai finanšu informācijas sistēmās nav attiecīgo vērtspapīru kotēto tirgus cenu, tad tiek izmantota pēdējā pieejamā kotētā vērtspapīru pirkšanas cena (bid);
▪ ja finanšu instrumenta tirgus nav aktīvs un pie tirdzniecības organizētājiem vairāk nekā piecas Plāna līdzekļu vērtības aprēķina dienas nav attiecīgo vērtspapīru kotēto tirgus cenu, tad tiek izmantota cenu apzināšanas metode, t.i., finanšu instrumenta vērtības noteikšana pēc maksimālās cenas, kādu finanšu tirgus dalībnieki ir gatavi maksāt par šo finanšu instrumentu;
▪ ja nav iespējams izmantot cenu apzināšanas metodi, Turētājbanka ir atbildīga par šādu finanšu aktīvu vērtības noteikšanu, balstoties uz Turētājbankas iekšējām procedūrām.
Ja tirgus cena neiekļauj Parāda vērtspapīra uzkrātos procentus (t.i., no nākamā procentu maksājuma), tie tiek pieskaitīti tirgus cenai apmērā, kas atbilst laika periodam, kurā procenti ir uzkrāti (t.i., no kupona / procentu maksājuma aprēķina sākuma datuma līdz Plāna vērtības aprēķināšanas dienai).
Ieguldījumi parāda vērtspapīros, kas tiek klasificēti kā līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot efektīvās procentu likmes metodi, saskaņā ar kuru vērtspapīri tiek uzskaitīti to iegādes un amortizētā diskonta vai uzcenojuma vērtību kopsummā, ienākumu atzīšanai un uzskaites vērtības samazināšanai, pielietojot likmi, kas precīzi diskontē līdz finanšu aktīva termiņa beigām vai nākamajam procentu likmes maiņas datumam paredzamo nākotnes naudas maksājumu plūsmu līdz finanšu aktīva pašreizējai uzskaites vērtībai. Līdzekļu pārvaldītājs drīkst iekļaut parāda vērtspapīrus šajā kategorijā, ja Līdzekļu pārvaldītājam ir nolūks un spēja turēt šo finanšu instrumentu līdz atmaksas termiņa beigām.
7.5. Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību un tiem pielīdzināmo vērtspapīru vērtības noteikšana
Ieguldījumu fondu apliecības tiek klasificētas kā tirdzniecības nolūkā turētie vai pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi un tos novērtē pēc patiesās vērtības. Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību patiesā vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz ieguldījumu plāna vērtības aprēķina dienā pēdējo pieejamo ieguldījumu apliecību atpirkšanas cenu. Kā informācijas avoti par ieguldījumu fondu apliecību vērtību tiek izmantotas Reuters un/vai Bloomberg finanšu informācijas sistēmas, kā arī attiecīgo tirgus dalībnieku mājas lapas internetā.
Biržā tirgotu fondu (ETF) daļu vērtība tiek noteikta kā pēdējā pieejamā (zināmā) šo vērtspapīru tirgus cena. Ja biržā tirgota fonda tirgus cena nav pieejama, šāda vērtspapīra novērtēšanā var tikt izmantota minētā fonda daļas neto aktīvu vērtība. Kā informācijas avoti par ETF vērtību tiek izmantotas Reuters vai Bloomberg finanšu informācijas sistēmas, kā arī attiecīgo ieguldījumu fondu pārvaldes sabiedrību mājas lapas internetā.
7.6. Ieguldījumi atvasinātajos finanšu instrumentos vērtības noteikšana
Ja atvasinātais finanšu instruments tiek tirgots biržās vai citos regulētos tirgos, šādu atvasināto finanšu instrumentu vērtība tiek noteikta pēc to pirkšanas cenām (BID) tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī, bet ne vēlāk kā līdz Plāna vērtības aprēķina dienas plkst. 17.00.
Ja atvasinātais finanšu instruments netiek tirgots biržās vai citos regulētos tirgos, šādu atvasināto finanšu instrumentu vērtības noteikšanu nodrošina Turētājbanka.
7.7. Riska kapitāla tirgus ieguldījumu vērtības noteikšana
Ieguldījumi riska kapitāla tirgū tiek novērtēti to patiesajā vērtībā. Riska kapitāla tirgus ieguldījumu patiesā vērtība tiek noteikta, balstoties uz riska kapitāla ieguldījumu pārvaldītāja atskaitēm par ieguldījumu vērtību jeb ieguldījumu novērtējumiem. Gadījumā, ja Plānam pieder ieguldījumi kapitālsabiedrības kapitālā, tad patiesā vērtība tiek noteikta pamatojoties uz jaunāko pieejamo komercsabiedrības finanšu pārskatu. Novērtējumi notiek ne biežāk kā reizi ceturksnī.
7.8. Aktīvu pārdošana ar atpirkšanu
Aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumi tiek reģistrēti kā finansēšanas (aizņēmumu) darījumi. Plāns var iesaistīties šajos darījumos kā aktīvu pārdevējs, un pārdotos aktīvus tas turpina uzrādīt savā aktīvu
un saistību pārskatā, izmantojot attiecīgā veida pašu aktīviem piemērotas uzskaites principus. Pārdošanas rezultātā saņemtie līdzekļi tiek uzrādīti kā saistības pret minēto aktīvu pircēju.
7.9. Darījumi ārvalstu valūtā
Plāna vērtības noteikšanā un finanšu pārskatos lietojamā nauda vienība ir LR lats.
Aktīvi ārvalstu valūtās katru darba dienu tiek pārrēķināti pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas grāmatvedības kursa.
7.10. Plāna ienākumu atkārtotā ieguldīšana
No Plāna līdzekļu ieguldījumiem saņemtie ienākumi tiek atkārtoti ieguldīti dažādos aktīvos, pamatojoties uz Prospektā noteikto ieguldījumu politiku un ievērojot Prospektā un normatīvajos aktos noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.
8. INFORMĀCIJA PAR NODOKĻIEM UN NODEVĀM
Plāns nav juridiska persona un nodokļus nemaksā. Ja likumdošanā tiek paredzēta nodokļu piemērošana ieguldījumu objektiem, kā arī darījumiem ar Plāna līdzekļiem, Sabiedrība šos nodokļu maksājumus sedz no Plāna līdzekļiem.
Uz Prospekta apstiprināšanas brīdi Plāna dalībnieku iemaksas Plānā ir daļa no obligātajām iemaksām valsts pensiju apdrošināšanā un papildus nodokļu saistības, veicot iemaksas Plānā, neveido. Mainot līdzekļu pārvaldītāju vai ieguldījumu plānu, Ieguldījumu plāna dalībniekam nodokļi netiek piemēroti. Beidzot dalību Shēmā, Plāna dalībnieks vai nu pievieno fondēto pensiju kapitālu nefondētajam pensiju kapitālam vai arī par fondēto pensiju kapitālu iegādājas dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Arī šis darījums netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Turpmākās izmaksas bijušajam Plāna dalībniekam no apvienotā fondētā un nefondētā pensiju kapitāla vai dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polises tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” vai citiem likumiem, kuri nākotnē var aizstāt šos likumus, un uz to pamata izdotajiem Ministru Kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
Līdzekļu pārvaldītājs šajā punktā sniedz vispārēju nodokļu likumdošanas apskatu un nenes atbildību par nodokļu piemērošanas kārtību katram konkrētam Plāna dalībniekam. Neskaidrību gadījumā par nodokļu piemērošanas kārtību Plāna dalībniekam ir jāgriežas pie sava nodokļu konsultanta.
9. SABIEDRĪBAS PĀRVALDES INSTITŪCIJAS LOCEKĻU (AMATPERSONU) APSTIPRINĀJUMS PAR PROSPEKTĀ IEKĻAUTĀS INFORMĀCIJAS PATIESUMU
“Mēs apliecinām, ka informācija, kas sniegta šajā Prospektā atbilst patiesībai un ka netiek slēpti fakti, kas varētu kaitēt Shēmas esošo un potenciālo dalībnieku interesēm.”
Amata nosaukums Paraksts Paraksta atšifrējums
Valdes priekšsēdētāja / Xxxxxx Xxxxxxxxxx /
Valdes loceklis / Xxxxxxxx Xxxxxxxx /