Elektronisko sakaru likums

Likumprojekts

21.07.2020.

Elektronisko sakaru likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1. abonentlīnija — fiziska līnija, kas savieno fiksētā publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktu ar centrāles krosu vai līdzvērtīgu iekārtu;

2. alternatīva izmantošana – nacionālajā radiofrekvenču plānā harmonizētam radiofrekvenču spektram papildus harmonizētai izmantošanai noteikts arī cits izmantošanas nolūks;

3. atrašanās vietas dati - dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā vai ko apstrādā, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, un kas norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāja galiekārtas atrašanās vietu. Publiskajos mobilajos elektronisko sakaru tīklos, satelītu tīklos un bezvadu tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai, tā ir galalietotāja galiekārtas ģeogrāfiskās atrašanās vieta (adrese), bet publiskajos fiksētajos elektronisko sakaru tīklos, kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās tiek izmantotas, lai pārraidītu elektronisko sakaru signālus, — pieslēguma punkta adrese;

4. ārkārtas gadījuma saziņa - saziņa starp galalietotāju un ārkārtas izsaukumu centrāli ar starppersonu sakaru pakalpojumiem, kas ietver ne tikai balss sakaru pakalpojumus, bet arī īsziņas, ziņapmaiņu, videosakarus vai citu veidu sakarus, piemēram, reāllaika tekstu, vispusīgu saziņu un teksta pārlikšanas pakalpojumus nolūkā ārkārtas gadījumā pieprasīt un saņemt palīdzību no ārkārtas palīdzības dienestiem;

5. ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kas tiek izveidots un izmantots informācijas aprites nodrošināšanai ārkārtas situācijās, kā arī aizsargātās informācijas pārraidīšanai;

6. augstākā līmeņa domēns .lv - Latvijas Republikas koda augstākā līmeņa domēns, kas tiek izmantots domēna vārda lietošanas tiesību reģistrācijai;

7. balss sakaru pakalpojums — starppersonu sakaru pakalpojums, kas nodrošina izsaukumu veikšanu un saņemšanu, izmantojot numurus atbilstoši starptautiskajam vai nacionālajam numerācijas plānam;

8. donora pakalpojuma sniedzējs – elektronisko sakaru komersants, kura galalietotājs citam elektronisko sakaru komersantam ir iesniedzis pieprasījumu par interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņu vai par numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanu;

9. Eiropas Komisijas tirgus ieteikums – Eiropas Komisijas ieteikums par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanai pamatnostādnes;

10. Elektroniskā numurēšanas sistēma (ENUM) — globāls standarts, kas nodrošina telefona numura piesaisti interneta adresei;

11. elektronisko sakaru komersants – komersants, kuram ir tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklu un sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu;

12. elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū – Regulatora noteikts elektronisko sakaru komersants, kas individuāli vai kopā ar citu elektronisko sakaru komersantu, atrodas tādā ekonomiskā spēka stāvoklī, kas ir līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj rīkoties neatkarīgi no citiem elektronisko sakaru komersantiem un galalietotājiem;

13. elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs — elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu;

14. elektronisko sakaru pakalpojums — pakalpojums, ko parasti nodrošina elektronisko sakaru tīklā par atlīdzību un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraides – izņemot pakalpojumu, kas nodrošina saturu vai veic redakcionālu pārvaldību saturam, kas tiek pārraidīts, izmantojot elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus – aptver šādus pakalpojumu veidus:

1. interneta piekļuves pakalpojumu,

2. starppersonu sakaru pakalpojumu,

3. pakalpojumus, kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraides, piemēram, pārraides pakalpojumi starpierīču saziņas pakalpojumu (turpmāk - M2M pakalpojums) un apraides nodrošināšanai;

15. elektronisko sakaru tīkls — signālu pārraides sistēmas, komutācijas vai maršrutēšanas iekārtas (tajā skaitā tīkla elementi, kas netiek izmantoti) un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot kabeļus un vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;

16. elektronisko sakaru tīkla būvniecība — elektronisko sakaru būvju būvniecība, veicot zemes darbus, kā arī statņu, mastu un iekārtu montāža uz esošajām būvēm, ja veicamo darbu rezultātā pazeminās būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība un jāveic to pastiprināšana;

17. elektronisko sakaru tīkla ierīkošana — elektronisko sakaru tīklu līniju un iekārtu montāža esošajās būvēs, starp tām, uz balstiem, stabiem, mastiem, statnēm, kabeļu kanalizācijā, neveicot zemes darbus, elektronisko sakaru tīklu radioiekārtu un antenu montāža, ja atbilstoši elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas tehniskajam projektam netiek pazemināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība un nav jāveic to pastiprināšana; 

18. elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana — elektronisko sakaru tīkla izveide (ierīkošana, būvniecība), attīstīšana, tostarp pārbūve, ekspluatācija, vadība, galalietotāja pieslēguma veikšana, kā arī piekļuves nodrošināšana tam; 

19. elektronisko sakaru tīkla pārbūve — elektronisko sakaru tīkla daļas vai tā iekārtu nomaiņa vai citi saistītie darbi aizsargjoslā, vai elektronisko sakaru iekšējā tīkla, tā daļas vai tā iekārtu nomaiņa, vai elektronisko sakaru tīkla vai tā iekārtu daļas apjoma maiņa, saglabājot esošās funkcijas;

20. elektronisko sakaru tīkls — signālu pārraides sistēmas, komutācijas vai maršrutēšanas iekārtas (t. sk., tīkla elementi, kas netiek izmantoti) un citi resursi (t. sk., fiziskā infrastruktūra), kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot kabeļus un vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;

21. eZvans — automātiski vai manuāli ierosināts vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" bezmaksas izsaukums no transportlīdzekļa saskaņā ar Komisijas 2012.gada 26.novembra deleģētās regulas (ES) Nr. 305/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES papildina attiecībā uz sadarbspējīga ES mēroga eCall pakalpojuma saskaņotu nodrošināšanu 2.panta "h" apakšpunktu;

22. fiziskā infrastruktūra — elektronisko sakaru tīkla būve vai elements (piemēram, ēkas, kuras izmanto elektronisko sakaru tīkla izvietošanai, kabeļi ēkās un uz ēku ārsienām, kabeļu līnijas, pievadi ēkām, vadojumi, antenas, torņi, masti, stabi un citas atbalsta konstrukcijas, kabeļu kanalizācijas caurules, ievadi ēkās un citi kabeļu kanāli, kabeļu kanalizācijas šahtas un akas, un sadales skapji un kastītes) elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai;

23. galalietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura pieprasa vai izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus, un nenodrošina elektronisko sakaru pakalpojumu un elektronisko sakaru tīklu citām personām;

24. galiekārta — iekārta, kas paredzēta pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktam;

25. harmonizēts radiofrekvenču spektrs — radiofrekvenču spektrs, kuram ar Eiropas Savienības tiesību aktu ir noteikti harmonizēti nosacījumi attiecībā uz tā pieejamību un lietderīgu izmantošanu;

26. identificējama galiekārta — galiekārta, kurai ražotājs piešķīris identifikatoru atpazīšanai elektronisko sakaru tīklā;

27. ierobežota josla - radiofrekvenču spektra josla, kuras lietošanas tiesību piešķiršanu un izmantošanu elektronisko sakaru nozarē nepieciešams ierobežot, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu;

28.  izsaucēja atrašanās vietas informācijas datubāze — Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturēta datubāze, kas satur informāciju par izsaucēja atrašanās vietas datiem;

29. izsaukums – savienojums vai savienojuma mēģinājums, kas veikts, izmantojot starppersonu sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj divpusēju balss saziņu reālā laikā;

30. kabeļu kanalizācija — zemē vai būvju konstrukcijās izvietotas caurules vai to kopums un kabeļu akas vai citas apakšzemes telpas, kas paredzētas elektronisko sakaru kabeļu līniju ierīkošanai un ekspluatācijai;

31. kaitīgie radiotraucējumi — traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc: 

1. radionavigācijas sakarus, 

2. radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari), 

3. citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus,

4. kompetentas institūcijas veiktu radiofrekvenču spektra monitoringu; 

32. kolektīvā ieguldījuma piedāvājums – elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū izteikta apņemšanās un aicinājums citiem elektronisko sakaru komersantiem finansiāli piedalīties jauna ļoti augstas veiktspējas tīkla līdz galalietotāju telpām vai bāzes stacijai izvēršanā, piedāvājot pretī vienu no šādām iespējām:

a) ļoti augstas veiktspējas tīkla kopīpašuma tiesības,

b) ilgtermiņa riska dalīšanu, izmantojot līdzfinansējumu,

c) pirkuma līgumu, kurš rada tiesības uz īpašu piekļuvi jaunajam ļoti augstas veiktspējas tīklam;

33. kopīga ierobežotas joslas izmantošana – ierobežotas joslas vienlaicīga izmantošana starp elektronisko sakaru komersantiem, no kuriem vismaz vienam ir piešķirtas attiecīgās joslas lietošanas tiesības, savstarpēji sadarbojoties un saskaņā ar Regulatora noteiktajām prasībām;

34. lokālais radiotīkls — mazas jaudas un maza darbības attāluma bezvadu piekļuves sistēma ar zemu traucējumu risku attiecībā uz citām šādām sistēmām, ko tuvumā izvērsuši citi lietotāji, neekskluzīvi lietojot harmonizētu radiofrekvenču spektru;

35. ļoti augstas veiktspējas tīkls – elektronisko sakaru tīkls, kas pilnībā vai daļēji sastāv no optiskās šķiedras elementiem vismaz līdz sadales punktam apkalpojamā vietā, vai arī elektronisko sakaru tīkls, kas spēj maksimālās noslodzes laikā nodrošināt līdzīgu darbspēju kā parastās noslodzes laikā, t.i. līdzīga elektronisko sakaru tīkla darbspēja un attiecīgi pakalpojumu kvalitātes parametri pieejamā lejuplīnijas un augšuplīnijas joslas platumā;

36. nacionālais numerācijas plāns — saskaņā ar Eiropas Savienības nacionālās numerācijas izmantošanas prasībām un starptautiskajām rekomendācijām izstrādāts Latvijas Republikas numerācijas plāns;

37. nacionālais radiofrekvenču plāns — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, konvencijām un standartiem izstrādāts plāns optimālam radiofrekvenču sadalījumam Latvijas Republikas teritorijā;

38. nepareiza numerācijas izmantošana — numerācijas izmantošana neatbilstoši nacionālajā numerācijas plānā noteiktajam numerācijas lietošanas mērķim;

39. noslodzes dati — jebkura informācija vai dati, kurus apstrādā, lai pārraidītu informāciju elektronisko sakaru tīklā vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus, izņemot pārraidāmās informācijas saturu;

40. numerācijas datubāzes nodrošināšanas pakalpojums — numerācijas datubāzes uzturēšana numerācijas pārvaldības vajadzībām, tai skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datubāzē esošajai informācijai, un tās apstrāde;

41. numerācijas krāpniecība — viena no šādām darbībām:

1) īsziņu vai multivides īsziņu nosūtīšana, maršrutēšana vai saņemšana vai izsaukumu veikšana, maršrutēšana vai saņemšana, izmantojot galalietotājam paredzētu pakalpojumu vai numerāciju, kā rezultātā rodas nelietderīga vai mākslīga noslodze, kas var izpausties arī kā vienveidīgi izsaukumi savienojuma ilgumā vai kā izsaukumi, īsziņas, multivides īsziņas galalietotājam neraksturīgā apjomā, ko rada Latvijas Republikā vai ārvalstīs esošs galalietotājs vai pieslēguma punktam pievienota iekārta;

2)izsaucošā numura vai tā daļas aizvietošana maršrutēšanas laikā;

3) izsaukumu saņemšana un veikšana uz un no numura, uz kuru nav piešķirtas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantam;

4) izsaukumu uzsākšana, maršrutēšana vai saņemšana uz nacionālo numuru, kas nav aktivizēts vai izmantots elektronisko sakaru tīklā Latvijas Republikā, izņemot viesabonēšanu un numuru eksteritoriālu izmantošanu;

42. numura saglabāšanas pakalpojums — pakalpojums, kas dod iespēju galalietotājam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto numuru;

43. operators — elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina publisko elektronisko sakaru tīklu vai saistītās iekārtas;

44. papildvērtības pakalpojums — pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, rēķinu sagatavošanai un maksājumu uzskaitei;

45. pārtveršanas punkts — publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts, kas nodrošina speciālu iekārtu tehnisku pieslēgšanu, lai likumos noteiktajos gadījumos varētu iegūt operatīvo informāciju no elektronisko sakaru tīkliem;

46. piekļuve — citam elektronisko sakaru komersantam sniegts pakalpojums ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajai fiziskajai infrastruktūrai un pakalpojumiem, ieskaitot to izmantošanu informācijas sabiedrības pakalpojumu vai apraides satura izplatīšanas pakalpojumiem. Piekļuve ietver piekļuvi elektronisko sakaru tīkla elementiem un saistītām iekārtām, ieskaitot iekārtas ar vadu vai bezvadu savienojumiem, piekļuvi abonentlīnijai, kā arī iekārtām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumus abonentlīnijā, piekļuvi fiziskai infrastruktūrai, piekļuvi datu plūsmai, piekļuvi atbilstošām programmatūras sistēmām (ieskaitot operacionālās atbalstsistēmas), piekļuvi informācijas sistēmām un datubāzēm, lai veiktu pasūtījumus, piegādes, uzturēšanas un bojājumu novēršanas pieprasījumus un rēķinu sagatavošanu, piekļuvi numura translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas, piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem (īpaši viesabonēšanai), piekļuvi ierobežotas piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem un piekļuvi virtuālo tīklu pakalpojumiem; 

47. piekļuve datu plūsmai — operatora sniegts elektronisko sakaru pakalpojums citam elektronisko sakaru komersantam, lai tas varētu piedāvāt galalietotājam platjoslas piekļuvi internetam un citus elektronisko sakaru pakalpojumus, kurus sniedz, izmantojot interneta protokolu;

48. pieslēguma punkts – fizisks publiskā elektronisko sakaru tīkla punkts, kurā galalietotājam ir nodrošināta piekļuve publiskam elektronisko sakaru tīklam pakalpojuma izmantošanai, ja elektronisko sakaru tīklā nodrošina maršrutēšanu vai komutēšanu, pieslēguma punkts var tikt identificēts ar noteiktu elektronisko sakaru tīkla adresi, kura var būt saistīta ar galalietotāja numuru vai vārdu;

49. privātais elektronisko sakaru tīkls - elektronisko sakaru tīkls, kas nav paredzēts komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē;

50. publisks elektronisko sakaru tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kuru izmanto, lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumus;

51. radiofrekvences piešķīrums — radioiekārtas darbības nodrošināšanai individuāli noteikta radiofrekvence vai radiofrekvenču kanāls, kā arī izmantošanas nosacījumi un izmantošanas tehniskie parametri;

52. radioiekārta — iekārta, kas izstaro vai uztver radioviļņus, lai nodrošinātu radiosakarus vai radionoteikšanu, vai iekārta, kurai ir jāpievieno radioviļņus izstarojoša palīgierīce, kas izstaro vai uztver radioviļņus, lai nodrošinātu radiosakarus vai radionoteikšanu;

53. radiostacija — viens vai vairāki raidītāji un uztvērēji, vai to kombinācija, kā arī papildierīces, kas attiecīgajā vietā nepieciešamas radiosakaru uzturēšanai;

54. reģistrēts galalietotājs — galalietotājs, kurš ir norādījis elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam savus identifikācijas datus;

55. saglabājamie dati — šā likuma 1. un 2. pielikumā minētie noslodzes dati, atrašanās vietas dati un ar tiem saistīti dati, kas operatoram nepieciešami, lai identificētu galalietotāju, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu;

56. saistītais pakalpojums — pakalpojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai ar elektronisko sakaru pakalpojumu un kas nodrošina iespēju vai atbalsta to nodrošināšanu, iekšēju nodrošināšanu vai automatizēto nodrošināšanu. Saistītais pakalpojums ietver numuru translāciju vai  līdzvērtīgas funkcionalitātes sistēmas, ierobežotas piekļuves sistēmas un elektronisko programmu ceļvežus kā arī citus pakalpojumus, piemēram, identifikācijas, atrašanās vietas noteikšanas un klātbūtnes noteikšanas pakalpojumus;

57. saistītā iekārta — saistītais pakalpojums, fiziskā infrastruktūra un iekārtas vai cits aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, un kas nodrošina iespēju vai atbalsta elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu šajā elektronisko sakaru tīklā;

58. saņēmējs – elektronisko sakaru komersants, kura elektronisko sakaru pakalpojumus vēlas izmantot galalietotājs pēc interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņas vai numura saglabāšanas pakalpojuma veikšanas;

59. speciālie radiolīdzekļi — radioviļņus izstarojošas iekārtas, kuras valsts aizsardzības un drošības vajadzībām izmanto apzinātai kaitīgo radiotraucējumu radīšanai, lai apgrūtinātu vai pārtrauktu nevēlamus radiosakarus;

60. starppersonu sakaru pakalpojums — pakalpojums, ko parasti sniedz par atlīdzību un, kas dod iespēju noteiktam personu skaitam elektronisko sakaru tīklos tieši savā starpā interaktīvi dalīties informācijā ar iespēju noteikt saņēmēju, un kurā neietilpst pakalpojumi, kuros interaktīva starppersonu saziņa ir tikai ar citu pakalpojumu saistīta sīka palīgfunkcija; 

61. starpsavienojums — piekļuves veids, kuru nodrošina operatori, izmantojot elektronisko sakaru tīklu fizisku vai loģisku savienojumu, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta galalietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta  galalietotājiem, vai piekļūt cita elektronisko sakaru komersanta sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, ja šādus pakalpojumus nodrošina  citi elektronisko sakaru komersanti, kam ir piekļuve tīklam;

62. tālāknodošana — elektronisko sakaru komersantam piešķirto numerācijas vai ierobežotās joslas lietošanas tiesību nodošana citam elektronisko sakaru komersantam, pašam neizmantojot šīs tiesības;

63. Transeiropas telemātikas pakalpojumi starp administrācijām (TESTA) — elektronisko sakaru platforma, kas ietver elektronisko sakaru fizisko infrastruktūru un savienojumus, kā arī saistītos elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstu publiskās pārvaldes institūcijām un Eiropas Savienības institūcijām;

64. transnacionāli tirgi — Eiropas Komisijas lēmumā noteiktie tirgi, kas aptver Eiropas Savienību vai ievērojamu tās daļu;

65. tuvas darbības bezvadu piekļuves punkts –  vizuāli neuzkrītoša  maza darbības attāluma mazjaudas bezvadu piekļuves iekārta, kas izmanto radiofrekvenču spektru un var būt apgādāta ar vienu vai vairākām antenām, un kuru var izmantot kā daļu no publiska elektronisko sakaru tīkla bezvadu piekļuves elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai; 

66. universālais pakalpojums — minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas ir pieejams patērētājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;

67. valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs — tehnisko līdzekļu kopums, kas valsts institūcijām nodrošina infrastruktūru ar augstu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību valsts informācijas sistēmām;

68. vispusīgās sarunas pakalpojums — multimediāls reālā laikā veikts saziņas pakalpojums, kas nodrošina video, teksta un balss divvirzienu simetrisku pārsūtīšanu starp galalietotājiem divās vai vairākās atrašanās vietās. 

(2) Termins “ārkārtas izsaukumu centrāle” šajā likumā lietots Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regulas 2015/758 par tipa apstiprinājuma prasībām transportlīdzekļa eZvana sistēmas izveidošanai uz pakalpojuma “112” bāzes un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK izpratnē.

(3) Termins “ierobežotas piekļuves sistēma” šajā likumā lietots Aizsargāta pakalpojuma likuma izpratnē.

(4) Termins “interneta piekļuves pakalpojums” šajā likumā lietots Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra regulas (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā, izpratnē.

(5) Termini “katastrofas pārvaldīšana”, “agrīnā brīdināšana” šajā likumā lietoti Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma izpratnē.

(6) Termins “mikrosabiedrība” un “maza sabiedrība” šajā likumā lietots Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē.

(7) Termini “nodibinājums” un “biedrība” šajā likumā lietots Biedrību un nodibinājumu likuma izpratnē.

(8) Termins “patērētājs”, “pastāvīgs informācijas nesējs” šajā likumā lietots Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1. veicināt elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus attīstību;

2. veicināt konkurences attīstību elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā;

3. veicināt elektronisko sakaru tīklu, it īpaši ļoti augstas veiktspējas tīklu, nodrošināšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību;

4. nodrošināt no elektronisko sakaru tehnoloģijas neitrālu elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu regulēšanu;

5. nodrošināt numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā domēna .lv racionālu un efektīvu izmantošanu;

6. nodrošināt harmonizēta radiofrekvenču spektra izmantošanu;

7. nodrošināt valsts, galalietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību;

8. veicināt universālā pakalpojuma pieejamību;

9. nodrošināt elektronisko sakaru tīklu integritāti un savietojamību, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību;

10. nodrošināt galalietotāju datu, tajā skaitā personas datu, aizsardzību, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumus.

3. pants. Likuma piemērošanas joma

1. Likums nosaka galalietotāju, elektronisko sakaru komersantu, privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, tiesības un pienākumus, kas saistīti ar elektronisko sakaru nozares regulēšanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī numerācijas un radiofrekvenču spektra lietošanu un pārvaldīšanu un augstākā līmeņa domēna .lv pārvaldīšanu.

2. Likums attiecas arī uz radio vai televīzijas programmu izplatīšanai nepieciešamajiem elektronisko sakaru tīkliem. Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums.

3. Likums neattiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumu un satura pakalpojumu sniegšanu un tās informācijas saturu, kuru pārraida vai saņem elektronisko sakaru tīklos.

II nodaļa
Valsts pārvalde elektronisko sakaru nozarē

4. pants. Satiksmes ministrijas kompetence

1. Vispārējo valsts pārvaldi elektronisko sakaru nozarē atbilstoši savai kompetencei nodrošina Satiksmes ministrija.

1. Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina:

1. ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklu un tajā pārraidītās valsts pārvaldes funkciju izpildei nepieciešamās aizsargātās informācijas drošības pārraudzību;

2. ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla pieslēgumu starptautisko organizāciju un citu juridisko personu tīkliem valsts funkciju realizēšanai;

3. valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu, uzturēšanu un darbību;

4. Transeiropas telemātikas pakalpojumus starp administrācijām (TESTA) Latvijas Republikas teritorijā.

(3) Satiksmes ministrija šā panta otrajā daļā minētās funkcijas var deleģēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Par augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju uzskatāms starptautiskās organizācijas, kas apstiprina augstākā līmeņa domēnu reģistra uzturētājus, — Interneta vārdu un numuru piešķires korporācijas — apstiprināts tiesību subjekts, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzinusi Satiksmes ministrija. Ministru kabinets nosaka augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības, kā arī tā atzīšanas kārtību. Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzīto prasību izpildi uzrauga Satiksmes ministrija.

(5) Satiksmes ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta vai valsts pārvaldes iestādes Satiksmes ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu.

(6) Satiksmes ministrijas izdotos administratīvos aktus elektronisko sakaru jomā var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma par šāda administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu iesniegšana tiesā neaptur Satiksmes ministrijas izdotā administratīvā akta darbību.

(7) Satiksmes ministrija nosaka elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības politiku un īsteno elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības projektus, tajā skaitā Eiropas Savienības fondu finansētos projektus.

5. pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetence

Šā likuma 6.panta ceturtajā daļā, 42.panta pirmajā daļā, 49.panta pirmajā daļā, 51.panta ceturtajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi un iesniegšanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

6. pants. Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" kompetence

(1) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari": 

1. pārvalda radiofrekvenču spektru un numerāciju, lai nodrošinātu to racionālu un efektīvu izmantošanu; 

2. sniedz elektromagnētiskās saderības un numerācijas datubāzes nodrošināšanas pakalpojumus; 

3. plāno radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu un nosaka radiofrekvences piešķīrumus radioiekārtu darbībai;

4. sniedz atzinumu par ierobežoto joslu pieejamību un izmantošanas nosacījumiem, kā arī ietekmi uz radiofrekvenču spektra izmantošanu lietošanas tiesību piešķiršanai, pagarināšanai, tālāknodošanai, maiņai un kopīgas ierobežotas joslas izmantošanai;

5. piešķir radiosakaru pazīšanas un izsaukuma signālus; 

6. reģistrē tuvas darbības bezvadu piekļuves punktus;

7. Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos nolīgumos un konvencijās noteiktajā kārtībā koordinē un reģistrē radiofrekvences piešķīrumu; 

8. sadarbojas ar citu valstu elektronisko sakaru kompetentajām institūcijām savas kompetences ietvaros;

9. sadarbojas un piedalās elektronisko sakaru nozares starptautisko institūciju un organizāciju darbā, lai veicinātu radiofrekvenču spektra un numerācijas nodrošināšanas pakalpojumu efektīvu izmantošanu; 

10. veic radiofrekvenču spektra monitoringu un radioiekārtu parametru mērījumus; 

11. pārbauda pieteikumus par kaitīgiem radiotraucējumiem radioiekārtu darbībā, noskaidro šo traucējumu avotus un pieņem lēmumu par traucējumu novēršanu; 

12. pieņem lēmumu par normatīvajiem aktiem neatbilstoši lietotu radioiekārtu darbības pārtraukšanu;

13. izsniedz radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas; 

14. izsniedz radioamatieru apliecības; 

15. saskaņā ar šajā likumā  noteikto kārtību akceptē vai noraida elektronisko sakaru tīklu antenu, radioiekārtu, apraides raidītāju un mobilo sakaru bāzes staciju ierīkošanas tehniskos projektus;

16. veido un uztur radiofrekvenču spektra un numerācijas datubāzes.

(2) Izpildot šā panta pirmajā daļā noteiktās funkcijas, valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus. 

3. Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" izdota administratīvā akta apstrīdēšana neaptur šā akta darbību, ja vien pārsūdzības institūcija nepieņem lēmumu par tā darbības apturēšanu uz sūdzības izskatīšanas laiku. 

4. Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" par sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem iekasē maksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Ministru kabinets nosaka tarifu korekcijas gadījumus un kārtību. 

7. pants. Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" tiesības 

Valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari" ir šādas tiesības: 

1. pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta, valsts pārvaldes iestādes vai citām personām, kā arī valsts informācijas sistēmām valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" funkciju izpildei nepieciešamo informāciju bez maksas; 

2. piekļūt iekārtām, kuras rada vai var radīt kaitīgus radiotraucējumus, apturēt neatbilstoši normatīvo aktu prasībām lietotas radioiekārtas darbību, kā arī pieprasīt, lai tiek uzrādīti atbilstības apliecinājumi vai citi ar elektronisko sakaru izmantošanu saistītie dokumenti; 

3. pārtraukt tādu radioiekārtu vai jebkuru citu iekārtu lietošanu, kuras rada vai var radīt kaitīgus radiotraucējumus. 

8. pants. Regulatora kompetence

(1) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) pilda šādas funkcijas:

1. veicina konkurenci elektronisko xxxxxx xxxxxx;

2. veic elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu un analīzi;

3. nosaka elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū un tam piemērojamās speciālās prasības;

4. uzrauga speciālo prasību, citu saistību, starpsavienojumu un piekļuves pienākumu ievērošanu savas kompetences ietvaros;

5. izskata pārrobežu strīdus;

6. veicina galalietotāju tiesību aizsardzību savas kompetences ietvaros;

7. uzrauga interneta pakalpojuma sniedzēja maiņas un numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanu;

8. nosaka universālā pakalpojuma saistības, ja ir noteikts universālā pakalpojuma finansēšanas un kompensācijas mehānisms;

9. uzrauga un monitorē universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu tarifu piemērošanu;

10. piešķir, anulē, tālāknodod numerācijas un radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības;

11. uzrauga numerācijas un ierobežotas joslas lietošanas tiesību specifisko nosacījumu izpildi;

12. izvērtē un uzrauga kopīgas ierobežotas joslas izmantošanu;

13. uzrauga, lai tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības par datu plūsmas ātruma un datu apjoma neierobežošanu, sniedzot publisko interneta piekļuves pakalpojumu;

14. uzrauga normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos;

15. sadarbojas ar citu valstu regulatoriem, Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Elektronisko sakaru regulatora iestādi (turpmāk - BEREC), Radiofrekvenču spektra politikas grupu (turpmāk – RSPG) un citām elektronisko sakaru nozares starptautiskām institūcijām un organizācijām;

16. atbalsta BEREC mērķus Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru labākas regulatīvās koordinēšanas un saskaņotības veicināšanā;

17. reizi gadā savas kompetences ietvaros apkopo un publisko pārskatu par elektronisko sakaru tirgiem, Regulatora izdotajiem lēmumiem, izmantotajiem resursiem un nākotnes plāniem;

18. veic publiskās konsultācijas ar ieinteresētām personām;

19. veic datu apkopošanu ģeogrāfiskai apsekošanai par platjoslas interneta pakalpojuma pieejamību.

(2) Regulators atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem elektronisko sakaru komersantiem un galalietotājiem. Pildot savas funkcijas, pieņemot lēmumu vai izdodot administratīvo aktu, Regulators ņem vērā Eiropas Komisijas ieteikumus, vadlīnijas, pamatnostādnes un BEREC pieņemtās pamatnostādnes, atzinumus, ieteikumus, kopējās nostājas, paraugpraksi un metodoloģiju attiecīgajā jautājumā.

(3) Regulators publisko pieņemtos administratīvos aktus un lēmumus savā tīmekļvietnē.

(4) Regulators pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas nodrošina to, ka pieprasītā informācija, kas ir Regulatora rīcībā, ir pieejama Eiropas Komisijai, BEREC un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem. Regulators informē elektronisko sakaru komersantu par tā sniegtās informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai.

9. pants. Regulatora tiesības 

Regulatoram ir šādas tiesības: 

1) pieprasīt un Regulatora noteiktajā termiņā netraucēti bez maksas saņemt no elektronisko sakaru komersantiem, personām, kas darbojas elektronisko sakaru nozarē vai saistītā nozarē, un no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī amatpersonām, informāciju, kas nepieciešama Regulatora funkciju izpildei (arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu), kā arī attiecīgo personu rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus; 

2) lai pildītu savas funkcijas un veiktu pārbaudes, iepriekš par to brīdinot, apmeklēt telpas un ēkas un piekļūt iekārtām, kuras tiek izmantotas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai vai publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai, kā arī pieprasīt, lai tiek uzrādītas atļaujas, sertifikāti vai citi dokumenti, kuri apliecina īpašuma tiesības vai tiesības izmantot šos objektus vai iekārtas. Šajā punktā minētās tiesības Regulators var deleģēt citām fiziskajām vai juridiskajām personām, tās atbilstoši pilnvarojot; 

3) saņemt noslodzes datus, kas ir nepieciešami, lai izskatītu strīdu, starpsavienojuma vai numerācijas krāpniecības jautājumus vai galalietotāja iesniegumu;

4) piekļūt Regulatora funkciju izpildei nepieciešamai Būvniecības informācijas sistēmā iekļautajai informācijai; 

5) piekļūt Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā noteiktajiem vienotajos informācijas punktos pieejamai informācijai;

6) piekļūt Regulatora funkciju izpildei nepieciešamajai valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" uzturētajās radiofrekvenču spektra un numerācijas datubāzēs, kā arī platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.

10. pants. Publiskā konsultācija

(1) Regulators savas kompetences ietvaros veic Latvijas Republikas mērogā publiskās konsultācijas ar ieinteresētajām personām šajā likumā noteiktajos gadījumos, pirms noteikumu pieņemšanas, kā arī, ja tam ir nepieciešams izzināt ieinteresēto personu viedokli par attiecīgo jautājumu vai arī plānotajam pasākumam ir būtiska ietekme uz elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu.

(2) Regulators veic publisko konsultāciju, ja tas plāno mainīt noteiktos specifisko lietošanas tiesību nosacījumus vai pieņemt lēmumus, kas var būtiski ietekmēt piešķirtās ierobežotās joslas un numerācijas lietošanas tiesības. Regulators ir tiesīgs pieņemt lēmumu bez publiskās konsultācijas, ja plānotās izmaiņas ir nebūtiskas.

(3) Regulators publicē konsultāciju dokumentu un paziņojumu par publisko konsultāciju Regulatora tīmekļvietnē. Regulators nosaka publisko konsultāciju termiņu vismaz 30 dienas, kuras laikā ieinteresētās personas iesniedz Regulatoram komentārus un priekšlikumus par konsultāciju dokumentu. Regulators ir tiesīgs veikt atkārtotu konsultāciju, kura ilgst vismaz 10 darba dienas.

(4) Regulators savā tīmekļvietnē publisko publiskās konsultācijas laikā saņemtos priekšlikumus, iebildumus un pieņemto pasākumu rezultātu.

11. pants. Konsultācija Eiropas Savienības līmenī

(1) Regulators veic mēnesi ilgu konsultāciju Eiropas Savienības līmenī ar Eiropas Komisiju, BEREC un Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem par plānotajiem pasākumiem, kas noteikti šā panta otrajā daļā un kas ietekmētu tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Regulators neveic konsultāciju Eiropas Savienības līmenī par pasākumiem, kas ir noteikti kā izņēmumi Eiropas Komisijas ieteikumā vai pamatnostādnēs par saskaņošanas procedūru.

(2) Regulators veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī par šādiem plānotiem pasākumiem:

1. pienākumu noteikšana attiecībā uz kabeļiem un saistītām iekārtām telpās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam;

2. elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu un analīzi;

3. elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un speciālo prasību piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu;

4. šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Regulators konsultācijas Eiropas Savienības līmenī veic pēc publiskās konsultācijas. Regulators uzsāk konsultāciju Eiropas Savienības līmenī, paziņojot un nosūtot plānoto pasākumu kopumu (lēmuma projektu) un tā pamatojumu Eiropas Komisijai, BEREC un Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem.

(4) Regulators citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru, BEREC un Eiropas Komisijas viedokļus un piezīmes ņem vērā, cik vien ir iespējams. Regulators ir tiesīgs pieņemt arī grozītu plānoto pasākuma kopumu. Regulators paziņo Eiropas Komisijai un BEREC pieņemto lēmumu.

(5) Regulators plānoto pasākumu kopumu attiecībā uz elektronisko pakalpojumu tirgu, kas nav norādīts Eiropas Komisijas tirgus ieteikumā, definēšanu vai elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu, ja tas ietekmētu tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, nepieņem vēl divus mēnešus pēc konsultācijas Eiropas Savienības līmenī termiņa beigām, ja saņem Eiropas Komisijas paziņojumu, ka plānotais pasākums radīs šķēršļus iekšējam tirgum vai tai radušās šaubas par tā saderību ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ja Eiropas Komisija divu mēnešu laikā pieņem lēmumu, ar kuru pieprasa Regulatoram atsaukt pasākuma projektu, Regulators sešu mēnešu laikā pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas groza vai atsauc pasākuma projektu. Regulators, ja tas groza pasākumu projektu, veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

(6) Regulators plānoto pasākumu kopumu par pienākumiem attiecībā uz kabeļiem un saistītām iekārtām telpās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam vai speciālo prasību piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu nepieņem trīs mēnešus, ja ir saņemts Eiropas Komisijas paziņojums, ka plānotais pasākumu projekts radīs šķēršļus iekšējam tirgum vai tai radušās šaubas par tā saderību ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Regulators trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas sadarbojas ar Eiropas Komisiju un BEREC, lai konstatētu veicamos vispiemērotākos un visefektīvākos pasākumus.

(7) Regulators pirms šī panta sestās daļas minētā termiņa beigām ir tiesīgs:

1. grozīt vai atsaukt pasākumu kopumu, cik vien iespējams, ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu un BEREC atzinumu;

2. atstāt spēkā pasākuma kopumu, sniedzot pamatojumu.

(8) Regulators ir tiesīgs atsaukt pasākuma kopumu jebkurā konsultācijas Eiropas Savienības līmenī stadijā.

(9) Regulators, ja tas uzskata, ka ir steidzama vajadzība rīkoties, lai nodrošinātu konkurenci un aizsargātu galalietotāju intereses, var nerīkot publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī par šī panta otrās daļas 1-.3.punktā noteiktajiem plānotajiem pasākumiem. Šādā gadījumā Regulators nekavējoties nosaka samērīgus pagaidu pasākumus. Ja Regulatora pagaidu lēmumā noteiktais veicamais pasākums ietver tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistību, tā stājas spēkā ne agrāk kā nākamajā dienā pēc Regulatora lēmuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

(10) Regulators par pieņemtajiem pagaidu pasākumiem un pamatojumu informē Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstu regulatorus un BEREC. Regulators pagaidu pasākumu var padarīt par pastāvīgu, pirms tam veicot publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

12. pants. Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma

(1) Lai nodrošinātu valsts atbalsta pasākumu plānošanu elektronisko sakaru jomā, platjoslas elektronisko sakaru attīstības politiku, platjoslas elektronisko sakaru tīklu, platjoslas un universālā pakalpojuma ģeogrāfiskās pieejamības monitoringu, tiek izveidota un uzturēta platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma, kas nodrošina informāciju par elektronisko sakaru tīklu un platjoslas interneta pakalpojumu ģeogrāfisko pieejamību.

(2) Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmā iekļauj Regulatora platjoslas interneta pakalpojuma ģeogrāfiskās apsekošanā iegūtos datus, kas sagatavoti atbilstoši BEREC vadlīnijām par elektronisko sakaru tīklu izvērsuma ģeogrāfisko apsekojumu, un Regulatora rīcībā esošos interneta pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultātus, kā arī Satiksmes ministrijas sniegto informāciju par teritorijām kurās tiek plānots valsts atbalsts un valsts atbalsta ietvaros izbūvēto elektronisko sakaru infrastruktūru.

(3) Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma uztur aktuālos un vēsturiskos datus par platjoslas interneta pakalpojuma ģeogrāfisko pieejamību un interneta pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultātus, piesaista ģeogrāfiskām koordinātēm un uztur informāciju par sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, uzņēmumiem un blīvi apdzīvotām teritorijām, kā arī nodrošina informācijas par elektronisko sakaru tīklu ģeogrāfisko izvietojumu atlasi no augstas detalizācijas topogrāfisko informācijas.

(4) Platjoslas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas turētājam ir tiesības bez maksas no Valsts zemes dienesta saņemt augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju par elektronisko sakaru tīklu ģeogrāfisko pieejamību un piekļūt adrešu reģistra datiem, kā arī saņemt no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras topogrāfiskās un ortofotokartes.

(5) Platjoslas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas turētājs izveido un uztur publiski pieejamu tiešsaistes karti, kas nodrošina iespēju adreses līmenī atlasīt informāciju par pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, to kvalitāti un sniedzējiem, kā arī informāciju par teritorijām, kurām tiek plānoti valsts atbalsta pasākumi elektronisko sakaru pakalpojumu izvēršanai un valsts atbalsta ietvaros izbūvēto infrastruktūru.

13. pants. Valsts politikas īstenošana ārkārtas gadījumu saziņas jomā

(1) Valsts politiku vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" un eZvana jomā īsteno Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

(2) Sabiedrībai paredzētu agrīno brīdināšanu un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci nosaka Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums.

III nodaļa
Elektronisko sakaru komersanta darbība, tiesības un pienākumi

14. pants. Reģistrācijas paziņojums

(1) Regulators nosaka elektronisko sakaru pakalpojumu un elektronisko sakaru tīklu sarakstu, pirms kura sniegšanas vai nodrošināšanas komersantam ir pienākums nosūtīt reģistrācijas paziņojumu Regulatoram.

(2) Regulators izdod noteikumus par reģistrācijas un darbības izbeigšanas paziņojuma nosūtīšanu un tajos ietveramo informāciju.  

(3) Komersants kļūst par elektronisko sakaru komersantu un iegūst tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu tikai pēc tam, kad reģistrācijas paziņojums ir saņemts Regulatorā. Reģistrācijas paziņojums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad Regulators ir saņēmis visu reģistrācijas paziņojumā noteikto informāciju. Regulators pēc reģistrācijas paziņojuma saņemšanas nosūta apstiprinājumu par tā saņemšanu un informē elektronisko sakaru komersantu par vispārējo atļauju.

(4) Regulators, izmantojot elektroniskus līdzekļus, nosūta BEREC saņemto reģistrācijas paziņojumu.

15. pants. Elektronisko sakaru komersantu saraksts

(1) Regulators uztur elektronisko sakaru komersantu sarakstu un nodrošina tā publisku pieejamību.

(2) Elektronisko sakaru komersantu sarakstam ir publiska ticamība un jebkurai personai ir tiesības ar to iepazīties Regulatora tīmekļvietnē.

(3) Regulators elektronisko sakaru komersantu sarakstā ieraksta Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu.

(4) Regulators nosaka noteikumus par elektronisko sakaru komersantu sarakstā publiskojamo informāciju.

16. pants. Izslēgšana no elektronisko sakaru komersantu saraksta

(1) Regulators elektronisko sakaru komersantu izslēdz no elektronisko sakaru komersantu saraksta šādos gadījumos:

1. Regulators ir saņēmis elektronisko sakaru komersanta darbības izbeigšanas paziņojumu;

2. elektronisko sakaru komersants ir izslēgts no komercreģistra;

3. elektronisko sakaru komersanta darbība ir apturēta vai izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, nodokļu administrācijas vai uz komercreģistra iestādes lēmumu;

4. saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu;

5. citos normatīvajos aktos minētajos gadījumos.

(2) Elektronisko sakaru komersants mēnesi pirms tas beidz sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu nosūta Regulatoram darbības izbeigšanas paziņojumu. Regulators izslēdz elektronisko sakaru komersantu no elektronisko sakaru komersanta saraksta darbības izbeigšanas paziņojumā norādītā termiņā, bet ne ātrāk kā mēnesi pēc paziņojuma saņemšanas.

(3) Komersants, kurš ir izslēgts no elektronisko sakaru komersanta saraksta, zaudē tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu, kā arī tam piešķirtās ierobežotās joslas un numerācijas lietošanas tiesības vai citā veidā gūto šo tiesību izmantošanas iespējas.

17. pants. Elektronisko sakaru komersanta tiesības un pienākumi

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir šādas tiesības:

1. sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus;

2. nodrošināt elektronisko sakaru tīklu;

3. pieprasīt ierobežotās joslas un numerācijas lietošanas tiesības;

4. risināt sarunas par starpsavienojuma līguma noslēgšanu;

5. apstrādāt noslodzes datus un atrašanās vietas datus, veicot anonimizēšanu, sabiedrībai nozīmīgu viedo inovāciju izpētei un attīstībai.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ir šādi pienākumi:

1. sniegt Regulatora noteiktajā termiņā, apjomā un detalizācijas līmenī informāciju, kas nepieciešama Regulatora funkciju izpildei (arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu), tajā skaitā informāciju, kas nepieciešama ģeogrāfisko apsekojumu veikšanai;

2. ievērot ierobežotas joslas un numerācijas lietošanas tiesību specifiskos nosacījumus;

3. nodrošināt, ka tā starppersonu sakaru pakalpojuma, izmantojot numerāciju, galalietotājs var sazināties ar cita elektronisko sakaru tīkla starppersonu sakaru pakalpojuma, izmantojot numerāciju, galalietotāju Eiropas Savienībā, kā arī iespēju piekļūt visiem Eiropas Savienības numuriem un vispārējiem starptautiskajiem bezmaksas numuriem (UIFN), ja galalietotāja operators to ir pasūtījis un tas ir saimnieciski rentabli;

4. publiskot savā tīmekļvietnē piemērojamos elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkta tehniskos parametrus tādā detalizācijas līmenī, lai galalietotājs varētu izvēlēties atbilstošu galaiekārtu un ražotājs izgatavot nepieciešamo galiekārtu, kura nodrošinātu pieslēguma punktā elektroniskos sakaru pakalpojumu saņemšanu;

5. saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja direktora rakstveida pieprasījumu par saviem līdzekļiem ierīkot, uzturēt, papildināt un pārveidot atbilstoši jaunieviestajām funkcionalitātēm pārtveršanas punktu (punktus), kas pēc operatīvās darbības subjekta vadītāja rakstveida pieprasījuma bez atlīdzības jānodod tā lietošanā operatīvās darbības pasākumu un kriminālprocesuālo darbību veikšanai;

6. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt valsts akciju sabiedrību "Elektroniskie sakari" ar numerācijas datubāzes uzturēšanai nepieciešamo informāciju, tai skaitā informāciju par tiem galalietotāja lietošanā nodotajiem numuriem, kurus galalietotājs ir saglabājis, saņemot numura saglabāšanas pakalpojumu;

7. veikt tehniskus un organizatoriskus pasākumus attiecībā uz elektronisko sakaru tīkla drošību tā galalietotāju datu aizsardzībai, kā arī konkrēta elektronisko sakaru tīkla drošības apdraudējuma gadījumā informēt galalietotājus par elektronisko sakaru tīkla lietošanas riskiem un pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šo risku mazināšanai;

8. individuāli informēt galalietotāju par iespēju uzstādīt interneta satura filtru, kas ierobežo tādu materiālu pieejamību, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai, kā arī nodrošināt bezmaksas interneta satura filtra uzstādīšanu, ja galalietotājs to pieprasa no elektronisko sakaru komersanta;

9. ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko elektronisko sakaru tīklu, — veikt tehniskus un organizatoriskus pasākumus attiecīgo elektronisko sakaru tīklu integritātes nodrošināšanai un sadarboties ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju atbilstoši Informācijas tehnoloģiju drošības likumā noteiktajam;

10. ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, kurā saskaņā ar Komisijas 2012.gada 26.novembra deleģētās regulas (ES) Nr. 305/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES papildina attiecībā uz sadarbspējīga ES mēroga eCall pakalpojuma saskaņotu nodrošināšanu 3.panta 1.punkta nosacījumiem ir iespējams eZvans bez maksas:

1. nodrošināt eZvana identifikāciju publisko mobilo elektronisko sakaru tīklos,

2. nodrošināt eZvana izsaukuma maršrutēšanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112";

11. ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, tas, saņēmis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta agrīnās brīdināšanas paziņojumu par katastrofu vai katastrofas draudiem, kas saistīti ar personas dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējumu, pēc iespējas ātrāk nosūta paziņojumā uz galiekārtu saviem galalietotājiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavoto informāciju par iespējamo rīcību draudu situācijā;

12. elektronisko sakaru tīkla darbības pārrāvumu vai force majeure gadījumā prioritāri nodrošināt ārkārtas palīdzības dienestu piekļuvi balss sakaru pakalpojumiem un interneta piekļuves pakalpojumiem;

13. ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, tas, saņēmis Ārlietu ministrijas paziņojumu par katastrofu vai katastrofas draudiem, kas saistīti ar personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, pēc iespējas ātrāk nosūta uz galaiekārtu saviem galalietotājiem attiecīgajā valstī Ārlietu ministrijas sagatavoto informāciju par iespējamo rīcību draudu situācijā;

(3) Elektronisko sakaru komersants, kas sniedz balss sakaru pakalpojumu, nodrošina:

1. sava elektronisko sakaru tīkla galalietotājam piekļuvi operatora palīdzības pakalpojumiem;

2. galalietotājiem bezmaksas izsaukumus uz Eiropas elektronisko sakaru pakalpojumu īsajiem kodiem "116X(XX)";

3. galalietotājiem bezmaksas izsaukuma ārkārtas palīdzības dienestiem (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gāzes avārijas dienestam, Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram), kā arī bezmaksas izsaukuma un īsziņas nosūtīšanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112”;

4. šīs daļas 3.punktā minētajos gadījumos, — izsaucēja atrašanās vietas noteikšanu un šo datu nodošanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram. Ministru kabinets nosaka izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanas un nodošanas kārtību;

5. galalietotājiem nepārtrauktu piekļuvi (iespēju sazināties ar) ārkārtas palīdzības dienestiem un nepārtrauktu iespēju pārraidīt galalietotājam adresētu sabiedrībai paredzētu brīdinājumu.

(4) Elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina platjoslas interneta pakalpojumus vai balss sakaru pakalpojumus, nodrošina patērētājam vismaz vienu tarifu plānu, kura maksimālā cena par piekļuvi platjoslas internetam un balss sakaru pakalpojumam nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publicēto 1.kvintilē ietilpstošo mājsaimniecību patēriņu par šiem pakalpojumiem.

18. pants. Vispārējā atļauja

Regulators nosaka elektronisko sakaru pakalpojumu, izņemot starppersonu sakaru pakalpojumu, neizmantojot numerāciju, sniegšanas noteikumus, paredzot šādus vispārējas atļaujas nosacījumus:

1. piekļuves nodrošināšanai;

2. starpsavienojuma nodrošināšanai;

3. galalietotāju saziņas nodrošināšanai;

4. elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamībai;

5. galalietotāju piekļuvei numuriem;

6. attiecībā uz galalietotāju tiesībām.

19. pants. Pārkāpums

(1) Regulators izdod noteikumus par Regulatora un elektronisko sakara komersanta rīcību, ja konstatē šī likuma 18.pantā noteikto noteikumu pārkāpumu, ierobežotas joslas lietošanas tiesību vai numerācijas lietošanas tiesību specifisko nosacījumu neizpildi, universālā pakalpojuma vai speciālās prasības nepildīšanu.

(2) Regulators ir tiesīgs izslēgt elektronisko sakaru komersantu no elektronisko sakaru komersanta saraksta uz laiku līdz pieciem gadiem šādos gadījumos:

1. izdarīts būtisks šā panta pirmajā daļā noteikts pārkāpums un elektronisko sakaru komersanta veiktie pārkāpuma novēršanas pasākumi nav efektīvi;

2. tas gada laikā ir atkārtoti izdarījis šā panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu un elektronisko sakaru komersanta veiktie pārkāpuma novēršanas pasākumi nav efektīvi.

(3) Komersantam, kurš ir izslēgts no elektronisko sakaru komersanta saraksta saskaņā ar šā panta otro daļu, ir tiesības atsākt sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu vai nodrošināt elektronisko sakaru tīklu tikai pēc Regulatora noteiktā termiņa. Lai komersants atsāktu sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu vai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu, tas pēc Regulatora noteiktā termiņa nosūta Regulatoram reģistrācijas paziņojumu.

20. pants. Atsevišķa uzskaite un finanšu pārskati

Elektronisko sakaru komersantam, kuram ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības sniegt pakalpojumus citās nozarēs Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tā gada apgrozījums Eiropas Savienībā elektronisko sakaru pakalpojumu un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā ir lielāks par 50 miljoniem euro, veic atsevišķu uzskaiti par darbībām, kas saistīta ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu tiktāl, ciktāl tas būtu nepieciešams, ja minētās darbības veiktu juridiski neatkarīgas vienības, lai noteiktu visas izmaksas, ieņēmumus un izdevumus. Elektronisko sakaru komersants veic uzskaiti pamatojoties uz izmantotajām aprēķināšanas un attiecināšanas metodēm. Elektronisko sakaru komersants strukturāli nošķir darbības, kas saistītas ar elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, no citām savām komercdarbībām.

21. pants. Informācijas sniegšana

(1) Regulators nosaka noteikumus par Regulatoram regulāri iesniedzamās informācijas veidiem, apjomu, detalizācijas līmeni un iesniegšanas termiņiem.

(2) Regulators ir tiesīgs pieprasīt no elektronisko sakaru komersanta informāciju šādiem mērķiem:

1) lai veiktu regulāru vai atsevišķu pārbaudi attiecībā uz vispārējās atļaujas nosacījumu ievērošanu un izpildi, valsts nodevas maksājumiem par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, ierobežotas joslas un numerācijas lietošanas tiesībām un to izmantošanu, kā arī piekļuves un starpsavienojuma nodrošināšanu, speciālo prasību un citu saistību izpildi un informācija, kas ir nepieciešama ierobežotas joslas un numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai;

2) lai izvērtētu saņemtu sūdzību vai citas ziņas par elektronisko sakaru komersanta darbību elektronisko sakaru nozarē;

3) lai izvērtētu ierobežotas joslas vai numerācijas lietošanas tiesību pieprasījumu atbilstošo tā piešķiršanas kārtībai;

4) lai izstrādātu salīdzināmus pārskatus par elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti un cenām;

5) lai veiktu statistiku, izstrādātu ziņojumu, pētījumu par Regulatora kompetencē esošu jautājumu;

6) elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzei, kā arī, lai izvērtētu elektronisko sakaru tīklu vai tādu elektronisko sakaru pakalpojumu turpmāko attīstību, kuri varētu ietekmēt vairumtirdzniecības pakalpojumu pieejamību konkurentiem, teritoriālo pārklājumu un galalietotājiem pieejamiem pakalpojumiem;

7) ģeogrāfiskā apsekošana;

8) lai sniegtu informāciju BEREC, Eiropas Komisijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru pieprasījumiem.

(3) Regulators informē elektronisko sakaru komersantu par nolūku, kādā pieprasītā informācija tiks izmantota. Regulators šā panta otrajā daļā norādīto informāciju, izņemot par ierobežotas joslas un numerācijas lietošanas tiesību pieprasījumu, neprasa iesniegt pirms elektronisko sakaru komersanta reģistrēšanas un tā iesniegšana nav kritērijs komersanta ierakstīšanai elektronisko sakaru komersantu reģistrā.

(4) Elektronisko sakaru komersants, iesniedzot Regulatoram informāciju, norāda, kāda informācija ir komercnoslēpums un kāds ir šāda statusa noteikšanas tiesiskais pamats. Elektronisko sakaru komersants komercnoslēpuma statusu nenosaka un nodrošina publisku pieejamību informācijai, kas satur ziņas par sniegtiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un nodrošinātiem elektronisko sakaru tīkliem; ģeogrāfisko informāciju par nodrošināto elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību; galalietotāju skaitu; piekļuvi un noslodzi, tai skaitā īsziņas un multivides īsziņas, raksturojošiem kvantitatīviem rādītājiem; noslēgto elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu skaitu; pārvietoto numuru skaitu, nodrošinot numura saglabāšanas pakalpojumu; universālā pakalpojuma nodrošināšanas radītajām tīrajām izmaksām; elektronisko sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tarifiem. Regulators nodrošina to, ka elektronisko sakaru komersanta norādītā komercnoslēpumu saturošā informācija, kas iesniegta Regulatoram, tiek aizsargāta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

22. pants. Pārrobežu strīdi

(1) Regulators izskata pārrobežu strīdus starp Latvijas Republikas elektronisko sakaru komersantu un citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektronisko sakaru komersantu par elektronisko sakaru komersanta tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šī likuma, izņemot jautājumus par radiofrekvenču spektru. Regulators sadarbojas ar BEREC pārrobežu strīdu izskatīšanā. 

(2) Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības dalībvalsts elektronisko sakaru komersantam ir tiesības risināt pārrobežu strīdu Regulatorā vai attiecīgās dalībvalsts regulatorā.  

(3) Regulators par pārrobežu strīdu, kas skar tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, paziņo BEREC. Regulators lēmumu par pārrobežu strīdu pieņem mēneša laikā pēc BEREC atzinuma saņemšanas.  

(4)  Regulators ir tiesīgs pieņemt pagaidu lēmumu par veicamajiem pasākumiem pirms BEREC atzinuma saņemšanas,  ja tas uzskata, ka ir steidzama vajadzība rīkoties, lai nodrošinātu konkurenci vai aizsargātu galalietotāju tiesības.

23. pants. Elektronisko sakaru komersantu savstarpējās attiecības

Elektronisko sakaru komersantu savstarpējās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka līgums.

IV nodaļa
Elektronisko sakaru tīkli

24. pants. Privātā elektronisko sakaru tīkla lietošana

(1) Fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības izveidot un lietot privāto elektronisko sakaru tīklu.

(2) Elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana, izmantojot privāto elektronisko sakaru tīklu, ir aizliegta.

(3) Privātā elektronisko sakaru tīkla īpašniekam ir tiesības pieslēgt privāto elektronisko sakaru tīklu publiskajam elektronisko sakaru tīklam.

(4) Noteikumus par privātā elektronisko sakaru tīkla pieslēgšanu publiskajam elektronisko sakaru tīklam nosaka Regulators.

(5) Privātā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks un elektronisko sakaru komersants slēdz elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, kas nosaka līdzēju savstarpējās attiecības.

(6) Ja privātais elektronisko sakaru tīkls ir pieslēgts publiskajam elektronisko sakaru tīklam, tad privātā elektronisko sakaru tīkla īpašniekam ir pienākums nodrošināt elektronisko sakaru tīklu savietojamību.

25. pants. Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla un valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra lietošana

(1) Ministru kabinets nosaka ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanas un lietošanas kārtību, kā arī apstiprina to institūciju sarakstu, kuras izmanto ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklu.

(2) Ministru kabinets nosaka valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra lietošanas kārtību, valsts informācijas sistēmu izvietošanu un uzturēšanu valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā, kā arī to valsts nozīmes informācijas sistēmu, kuras ir jāievieto valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā, saraksta noteikšanas kārtību.

26. pants. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošana un būvniecība

(1) Ministru kabinets nosaka elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtību.

(2) Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, kā arī būvniecības pārraudzību īsteno būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktā institūcija.

(3) Elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot un būvēt (arī pārbūvēt) publisko elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras būves (kabeļu kanalizāciju, kabeļu akas, stabus, mastus, torņus, konteinerus) valsts, pašvaldību un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu un darbu veikšanas laikus ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Elektronisko sakaru komersants elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai būvniecību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņo ar attiecīgās teritorijas administrāciju vai reģionālo vides pārvaldi.

(5) Nekustamo īpašumu īpašnieku vai tiesisko valdītāju lietošanas tiesību aprobežojumu apjoms un izmantošanas kārtība noteikta šajā likumā, Aizsargjoslu likumā un Civillikumā.

(6) Publiskā elektronisko sakaru tīkla līnijas, kabeļus un pieslēguma punktus ierīko, kā arī iekārtas uzstāda, ievērojot likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”;

(7) Lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu aizsardzību, tiek izveidotas aizsargjoslas, kuru platuma ierobežojumus un izmantošanas kārtību nosaka Aizsargjoslu likums.

27. pants. Nekustamā īpašuma sakārtošana pēc elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbu pabeigšanas

(1) Ja elektronisko sakaru komersants elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbu laikā, ieskaitot avārijas novēršanas darbus, ir sabojājis vai kā citādi patvaļīgi pārveidojis citas personas nekustamo īpašumu, šim komersantam ir pienākums salabot sabojāto vai sakārtot pārveidoto nekustamo īpašumu. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam nav tiesību pieprasīt ar elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbiem saistītus vai nesaistītus papildu darbus vai palielināt atjaunošanas darbu apjomu.

(2) Ja mēneša laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto darbu pabeigšanas vai citā termiņā pēc vienošanās ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju elektronisko sakaru komersants nesakārto attiecīgo īpašumu, to ir tiesīgs sakārtot pats īpašnieks vai valdītājs, piedzenot no elektronisko sakaru komersanta ar īpašuma sakārtošanu saistītos izdevumus un zaudējumus.

28. pants. Elektronisko sakaru tīkla aizsardzības prasības un lietošanas tiesību aprobežojumi par labu elektronisko sakaru komersantam

(1) Publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai (ekspluatācijai) un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai par labu publiskā elektronisko sakaru tīkla komersantam ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums. Šis aprobežojums ir spēkā no dienas, kad attiecīgais elektronisko sakaru tīkls nodots ekspluatācijā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais attiecas arī uz tādu elektronisko sakaru tīklu, kas tiek izveidots, izmantojot publisko finansējumu, un lietots valsts institūciju funkciju izpildei.

(3) Dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku kabeļu ievads, stāvvadi, horizontālie kabeļu kanāli, kabeļu sadales un elektronisko sakaru tīklu iekārtu uzstādīšanas vietas koplietošanas telpās, ievērojot īpašumtiesības reglamentējošus normatīvos aktus, ir pieejamas bez diskriminācijas un uz vienlīdzīgu principu pamata elektronisko sakaru komersantiem publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai.

(4) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju elektronisko sakaru komersantam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm, lai veiktu ar šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras būvju nodrošināšanu (ekspluatāciju) saistītus darbus. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību īpašnieku vai valdītāju brīdina vismaz vienu dienu pirms šo darbu uzsākšanas. Avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez īpašnieka vai valdītāja iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt. Par avārijas gadījumiem tiek uzskatīti elektronisko sakaru tīkla bojājumi, kuru rezultātā elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana ir pilnībā vai daļēji traucēta vai arī draud nekavējoties iestāties.

(5) Izņemot tos gadījumus, kad šajā likumā noteikts pretējais, publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks vai valdītājs izlieto šajā likumā noteiktās tiesības saistībā ar publiskā elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu, nemaksājot atlīdzību par šajā pantā paredzēto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums neierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tiesības prasīt viņam radīto tiešo zaudējumu atlīdzību.

(6) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai, attiecīgos gadījumos, pārvaldītājs, nedrīkst bojāt vai pārveidot elektronisko sakaru tīklu, kas izvietots viņa nekustamajā īpašumā, vai veikt darbības, kas kavētu nekustamajā īpašumā izvietotā elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā, galalietotāju un patērētāju pieslēgumu veikšanu.

(7) Elektronisko sakaru tīklu pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja prasības pārvieto par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem, ja puses nevienojas citādi.

29. pants. Atlīdzība par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu

(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt atlīdzību, ja:

1) zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai būvniecībai;

2) veicot esoša elektronisko sakaru tīkla pārbūvi, palielinās zemes īpašuma platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu.

(2) Ja elektronisko sakaru nozares politikas plānošanas dokumentā vai vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attīstības programmā noteiktos mērķus, uzdevumus un rezultātus var sasniegt, ierīkojot vai izbūvējot ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu, un tas vienlaikus kalpos vispārējām sabiedrības interesēm, publiska persona atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu neprasa.

(3) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks prasa šā panta pirmajā daļā norādīto atlīdzību, bet puses savstarpēji nevar vienoties, atlīdzības apmēru par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši šā panta ceturtajā daļā minētajai metodikai.

(4) Metodiku, kādā nosakāma zemes īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, nosaka Ministru kabinets.

30. pants Tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izvietošana un izmantošana

(1) Operatoram ir tiesības izvietot tuvas darbības bezvadu piekļuves punktus, kuru fiziskie un tehniskie parametri atbilst Eiropas Komisijas īstenošanas regulā (ES), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 57. panta 2. punktu precizē tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu raksturlielumus, norādītajiem kritērijiem. Tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu valsts, pašvaldību un privātā īpašumā izvieto, iepriekš saskaņojot to ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(2) Operators izvieto tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu, ievērojot normatīvos aktus par darba aizsardzību, ugunsdrošību, elektrodrošību, būvniecību un elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu.

(3) Tuvas darbības bezvadu piekļuves punkta radioiekārtu atļauts izmantot pēc tuvas darbības bezvadu piekļuves punkta reģistrācijas valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari", izņemot vietās, kurās elektromagnētiskās saderības nodrošināšanai vai Latvijas Republikai saistošo starptautisko nolīgumu prasību izpildei nepieciešams noteikt individuālu radiofrekvences piešķīrumu.

(4) Publiskām un atvasinātām publiskām personām un to īpašumā esošajām kapitālsabiedrībām ir pienākums bez maksas vai, piemērojot vienreizēju maksu, kas balstīta uz pierādāmām izmaksām, un, ievērojot vienlīdzīgus nosacījumus, nodrošināt operatoriem piekļuvi infrastruktūrai nolūkā izvietot tuvas darbības bezvadu piekļuves punktus.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētais pienākums neattiecas uz piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, ja tās atrašanās vieta saistīta ar valsts aizsardzības vai nacionālās drošības jomu (tai skaitā kritiskās infrastruktūras objektiem). Šajos gadījumos balstoties uz attiecīgiem apsvērumiem par valsts aizsardzību un nacionālo drošību, lēmumu pieņem kompetentā iestāde valsts aizsardzības vai nacionālās drošības jomā, bet par kritiskās infrastruktūras objektu — tā īpašnieks. Lēmuma pieņēmējam atteikums nav jāpamato.

V nodaļa
Elektronisko sakaru tīklu galiekārtu un radioiekārtu
atbilstības novērtēšana, izplatīšana un lietošana

31. pants. Elektronisko sakaru tīklu galiekārtu un radioiekārtu atbilstības novērtēšana, kā arī izplatīšana un lietošana

(1) Gan galiekārtām, gan radioiekārtām piemēro būtiskās prasības, novērtē un apliecina atbilstību šīm prasībām likumā "Par atbilstības novērtēšanu" noteiktajā kārtībā.

(2) Kārtību, kādā radioiekārtas tiek piedāvātas tirgū, uzstādītas un lietotas, kā arī to lietošanas uzraudzību nosaka Ministru kabinets.

(3) Pēc galiekārtas īpašnieka vai procesa virzītāja pieprasījuma elektronisko sakaru komersantam, kas piedāvā elektronisko sakaru tīklā izmantot identificējamu galiekārtu, ir pienākums pārtraukt vai atjaunot nolaupītas, pazaudētas vai citādi pret īpašnieka gribu no viņa varas izgājušas elektronisko sakaru tīklā identificējamas galiekārtas (turpmāk — īpašniekam zudusi galiekārta) izmantošanas iespēju savā elektronisko sakaru tīklā. Elektronisko sakaru komersants, kas piedāvā elektronisko sakaru tīklā izmantot identificējamu galiekārtu, nodod centralizētai datubāzei informāciju par tam pieteikto īpašniekam zudušo galiekārtu.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veidojama un uzturama šā panta trešajā daļā minētā centralizētā datubāze, kā arī termiņus un kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti sniedz iekļaušanai centralizētajā datubāzē informāciju par īpašniekiem zudušām galiekārtām un nodrošina īpašniekam zudušas galiekārtas izmantošanas iespējas pārtraukšanu un atjaunošanu savā elektronisko sakaru tīklā.

(5) Aizliegts bez galiekārtas ražotāja vai tā pilnvarotas personas piekrišanas:

1) izmainīt galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamos datus, kā arī iegūt, glabāt un izplatīt šādam nolūkam paredzētus datus;

2) iegūt, izgatavot, glabāt un izplatīt programmatūru vai iekārtu, kas paredzēta galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamo datu izmainīšanai.

(6) Aizliegts lietot un izplatīt galiekārtas, kurām nesankcionēti izmainīti to identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamie dati, kā arī veikt darbības, kas saistītas ar galiekārtai piešķirtā iekārtas identifikatora nesankcionētu izmainīšanu vai galiekārtas nesankcionētu atsaistīšanu darbībai citā tīklā, ja tā rūpnieciski pielāgota darbībai konkrētajā elektronisko sakaru tīklā.

VI nodaļa
Elektronisko sakaru komersanti un galalietotāji

32. pants. Īpašie nosacījumi

(1) Elektronisko sakaru komersants, pastāvot vienādiem apstākļiem, nosaka galalietotājiem vienādus nosacījumus, neatkarīgi no galalietotāja valstspiederības, dzīvesvietas vai komercdarbības vietas. Elektronisko sakaru komersants piemērojot atšķirīgus nosacījumus, tos objektīvi pamato.

(2) Šajā nodaļā noteiktās patērētāju tiesības attiecas uz mikrosabiedrību, izņemot tās, kas sniedz starppersonu sakaru pakalpojumu, neizmantojot numerāciju, mazu sabiedrību, nodibinājumu un biedrību, ja vien tie nav skaidri pauduši atteikšanos no šiem noteikumiem.

(3) Šajā nodaļā noteiktās patērētāju tiesības piemēro arī 34.panta trešajā daļā noteiktajiem pakalpojumu komplektiem.

33. pants. Elektronisko sakaru komersanta un galalietotāja attiecības

(1) Elektronisko sakaru komersanta un galalietotāja savstarpējās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka elektronisko sakaru pakalpojuma līgums.

(2) Kopsavilkums ir elektronisko sakaru pakalpojuma līguma neatņemama sastāvdaļa un to nemaina, ja līguma puses par to nav vienojušās. Patērētājs ir tiesīgs iepazīties ar kopsavilkumu bez maksas pirms elektronisko sakaru pakalpojuma līguma noslēgšanas.

(3) Elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu noslēdz rakstveidā vai izmantojot elektronisko sakaru līdzekļus.

(4) Elektronisko sakaru komersants nodrošina patērētājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu, tarifu plānu un tarifu atlaižu atklātumu un publisko pieejamību.

(5) Elektronisko sakaru komersants pēc patērētāja pieprasījuma vismaz reizi gadā sniedz informāciju par patērētājam piemērotākajiem elektronisko sakaru pakalpojuma tarifiem, tarifu plāniem un tarifu atlaidēm.

(6) Elektronisko sakaru komersants nodrošina patērētājam iespēju uzraudzīt un kontrolēt interneta piekļuves pakalpojuma un starppersonu sakaru pakalpojuma patēriņa līmeni, ja tarifs ir saistīts ar pakalpojuma izmantošanas ilgumu un apjomu. Elektronisko sakaru komersants informē patērētāju pirms tas ir sasniedzis vai pārtērējis patēriņa limitu.

(7) Gadījumos, kad elektronisko sakaru komersants piemēro iekārtas izmantošanas ierobežojumus, tas pirms elektronisko sakaru pakalpojumu līguma slēgšanas informē, kā arī iekārtas pirkuma vai nomas līgumā norāda, ka iekārta nav izmantojama analoģiska veida elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanai no citiem elektronisko sakaru komersantiem.

34. pants. Informācijas prasības par līgumu

(1) Regulators izdod noteikumus par elektronisko sakaru pakalpojuma līgumā un kopsavilkumā iekļaujamo informāciju, kā arī informāciju, ko elektronisko sakaru komersants sniedz patērētājam pirms saistību rašanās.

(2) Elektronisko sakaru komersants Regulatora noteikto informāciju patērētājam sniedz skaidri un saprotami, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, kā arī nodrošinot informācijas pieejamību savā tīmekļvietnē. Ja elektronisko sakaru komersants nevar to sniegt, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, tas nodrošina, ka informācija ir pieejama tā tīmekļvietnē kā viegli lejuplādējams dokuments. Elektronisko sakaru komersants nodrošina informācijas pieejamību galalietotājam ar invaliditāti pēc tās pieprasījuma.

(3) Elektronisko sakaru komersants, piedāvājot pakalpojumu komplektu ar vai bez galiekārtas, kas ietver vismaz interneta piekļuves pakalpojumu vai starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju nodrošina:

1) šī panta pirmajā daļā minēto kopsavilkumu par visiem elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem, kas ietverti komplektā;

2) šī panta otrajā daļā minētās informācijas pieejamību komersanta tīmekļvietnē par visiem komplektā iekļautajiem elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem.

35. pants. Terminēts līgums

(1) Terminēts elektronisko sakaru pakalpojumu līgums (turpmāk – terminēts līgums), ko patērētājs ir noslēdzis ar elektronisko sakaru komersantu, sākotnēji nepārsniedz 24 mēnešus. Šis nosacījums neattiecas, ja terminēts līgums noslēgts par starppersonu sakaru pakalpojumu, neizmantojot numerāciju vai M2M pakalpojumu.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētais neattiecas uz ierīkošanas līguma termiņu, ja patērētājs atsevišķā līgumā ir piekritis maksāt tikai par fiziska savienojuma ierīkošanu, it īpaši ļoti augstas veiktspējas tīkla ierīkošanas gadījumā. Ierīkošanas līgumā par fiziska savienojuma ierīkošanu neietver galiekārtu, piemēram, maršrutētāju vai modemu, un ierīkošanas līgumā noteiktais neliedz patērētājiem izmantot šajā pantā noteiktās tiesības.

(3) Elektronisko sakaru komersants vismaz mēnesi pirms terminēta līguma automātiskas pagarināšanas, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, patērētāju informē par:

1) elektronisko sakaru pakalpojuma līguma izbeigšanas nosacījumiem;

2) par patērētājam piemērotākajiem elektronisko sakaru pakalpojuma tarifiem, tarifu plāniem un tarifu atlaidēm.

(4) Ja terminētā līgumā paredzēta tā automātiska pagarināšana, pēc terminētā līguma sākotnējā termiņa beigām patērētājam ir tiesības jebkurā laikā izbeigt līgumu bez līgumsoda par to vienu mēnesi iepriekš paziņojot elektronisko sakaru komersantam. Patērētājs veic maksājumu par saņemto elektronisko sakaru pakalpojumu par to laika periodu, kurā elektronisko sakaru pakalpojuma līgums ir spēkā.

(5) Elektronisko sakaru komersants informē patērētāju par elektronisko sakaru pakalpojumu līguma grozījumiem un tiesībām izbeigt terminētu līgumu bez līgumsoda piemērošanas vismaz mēnesi pirms grozījumu spēkā stāšanās. Patērētājam ir tiesības mēneša laikā no grozījumu saņemšanas izbeigt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu bez līgumsoda piemērošanas, ja tiek grozīti terminēta līgumā iekļautais pušu saistību apjoms un grozījumi ir patērētājam nelabvēlīgi, piemēram attiecībā par piemērojamām maksām, tarifiem, elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanas ierobežojumiem, nodrošināto pakalpojumu kvalitātes prasībām, pārklājumu vai personas datu apstrādi. Elektronisko sakaru komersants var piemērot līgumsodu patērētājam par terminēta līguma izbeigšanu, ja katrs grozījums atsevišķi dod labumu patērētājam, vai izmaiņas ir tīri administratīvas un tās neiespaido patērētāju nelabvēlīgi, kā arī, ja elektronisko sakaru komersants ievieš normatīvo aktu prasības un to izpildei ir dots mazāks termiņš nekā grozījumu paziņošanas termiņš.

(6) Elektronisko sakaru komersants nepiemēro līgumsodu par terminēta līguma izbeigšanu, ja tās iemesls ir sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma neatbilstība terminēta līgumā noteiktajām elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām. Regulators pēc patērētāja pieprasījuma un pirms terminēta līguma izbeigšanas konstatē konkrētajam patērētājam sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes atbilstību terminēta līgumā noteiktajām elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām. Regulatoram konstatējot pakalpojuma kvalitātes neatbilstību terminētā līgumā noteiktajām elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām, ir pamats izbeigt terminētu līgumu bez līgumsoda piemērošanas.

(7) Patērētajam ir tiesības izbeigt līgumu attiecībā uz visiem komplektā iekļautajiem pakalpojuma veidiem bez līgumsoda, ja izbeigšanas iemesls ir kaut viena no sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma veida neatbilstība līgumā noteiktajām elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām vai ja kāds no pakalpojuma veidiem netiek sniegts. Regulators pirms līguma izbeigšanas un pēc patērētāja pieprasījuma konstatē konkrētajam patērētājam sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes neatbilstību līgumā noteiktajām elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām.

(8) Elektronisko sakaru komersants par terminēta līguma pirmstermiņa izbeigšanu piemēro līgumsodu par atlikušo pakalpojuma sniegšanas laiku un nosaka to proporcionāli sadalot par katru pilnu mēnesi, ietverot periodu no datuma, kad terminēts līgums ir izbeigts līdz attiecīga mēneša beigām.

(9) Ja terminēta līguma, kas paredzēja elektronisko sakaru pakalpojuma un to saņemšanai nepieciešamās iekārtas iegādi komplekta veidā, par iekārtu piemērojot atlikto maksājumu, saistības ir izbeigtas saskaņā ar šī panta piekto, sesto un 37.panta septīto daļu, elektronisko sakaru komersants piedāvā patērētājam iegūt savā īpašumā elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanai nepieciešamo iekārtu. Patērētājam ir tiesības to saņemt par maksu, kas nepārsniedz galiekārtas vērtību proporcionāli laikam, par ko vienošanās panākta līguma slēgšanas brīdī vai atlikušo pakalpojuma maksas daļu līdz līguma darbības beigām – atkarībā no tā, kura summa ir mazāka.

(10) Ja elektronisko sakaru komersants patērētājam piedāvāto iekārtu ir piesaistījis konkrētam elektronisko sakaru tīklam uz noteiktu laiku, tas, terminēta līguma saistībām beidzoties, nodrošina iekārtas atsaistīšanu, ļaujot to izmantot analoģiska veida elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanai no cita elektronisko sakaru komersanta.

(11) Ja patērētājs nolemj izmantot papildu interneta piekļuves pakalpojumu, starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju vai galiekārtu no tā paša elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs nepagarina tā terminētā līguma sākotnējo termiņu, kuram tiek pievienots šāds pakalpojums vai galiekārta, izņemot gadījumus, kad ar galalietotāju ir vienošanās par citiem noteikumiem.

36. pants. Informācijas publiskošana un pakalpojumu salīdzināšanas rīks

(1) Regulators izdod noteikumus, kuros nosaka interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējam un starppersonu sakaru pakalpojuma sniedzējam informācijas par sniegtajiem pakalpojumiem publiskošanai prasības. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējs un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējs Regulatora noteikto informāciju publisko skaidrā, aptverošā, mašīnlasāmā veidā un tādā formātā, kas ir pieejams galalietotājiem ar invaliditāti, kā arī informāciju regulāri atjaunina.

(2) Regulators nodrošina galalietotājiem bez maksas piekļuvi informācijas salīdzināšanas rīkam par interneta piekļuves pakalpojumu un starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju, attiecībā uz pakalpojumu cenām, tarifiem un pakalpojumu kvalitāti. Regulators nosaka informācijas apjomu un kārtību un termiņu, kādā elektronisko sakaru komersanti sniedz informāciju salīdzināšanas rīka funkcionalitātes nodrošināšanai.

37. pants. Pakalpojuma kvalitāte

(1) Regulators nosaka noteikumus par elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasībām elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodiku.

(2) Regulators veic elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumus saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto metodiku un Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 25.novembra regulu (ES) 2015/2120 ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr.531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā. Elektronisko sakaru komersants nepiemēro Regulatoram maksu par izmaksām (ierīkošana, abonēšanas maksa un noslodze), kas tam radušās, Regulatoram veicot elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumus. Elektronisko sakaru komersants nodrošina Regulatoram pieslēgumu nacionālajam interneta apmaiņas punktam bez maksas tādā apmērā, kas nepieciešams regulēšanas funkciju veikšanai.

(3) Regulators ir tiesīgs pieprasīt interneta piekļuves pakalpojuma un starppersonu sakaru pakalpojuma sniedzējam publiskot visaptverošu, salīdzināmu, uzticamu, atbilstīgu, ērti lietojumu un atjauninātu informāciju galalietotājam par sniegto pakalpojumu kvalitāti, un informāciju par pasākumiem, kas ir veikti, lai galalietotājiem ar invaliditāti nodrošinātu līdzvērtīgus elektronisko sakaru pakalpojumus kā citiem galalietotājiem.

(4) Regulators ir tiesīgs pieprasīt starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējam informēt patērētāju par ārējiem faktoriem kas ietekmē tā nodrošinātā pakalpojuma kvalitāti.

(5) Elektronisko sakaru komersants pirms šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās informācijas publicēšanas, to iesniedz Regulatoram pēc tā pieprasījuma.

(6) Regulators izstrādā un publisko elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu.

38. pants. Detalizācijas rēķins

(1) Regulators nosaka noteikumus par rēķina detalizācijas pamatlīmeni, lai patērētajiem nodrošinātu iespēju pārraudzīt, kontrolēt izdevumus, un rēķina saņemšanas iespējām.

(2) Elektronisko sakaru komersants pēc patērētāja pieprasījuma bez maksas nodrošina galalietotājam rēķinu ar detalizācijas pamatlīmeni. Elektronisko sakaru komersants var nodrošināt rēķinu ar plašāku informāciju nekā Regulators ir noteicis. Ja elektronisko sakaru komersants pēc patērētāja pieprasījuma nodrošina rēķinu ar informāciju, kas pārsniedz detalizācijas pamatlīmeni, tas var piemērot uz izmaksām balstītu maksu par šādu pakalpojumu.

39. pants. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņa

(1) Galalietotājam ir tiesības veikt interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņu, iesniedzot izvēlētajam elektronisko sakaru komersantam pieteikumu. Saņēmējs slēdz līgumu ar galalietotāju par interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņu, kurā paredz maiņas termiņu, kompensācijas apmēru par tā neievērošanu un citus noteikumus.

(2) Regulators izdod noteikumus interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņas nodrošināšanai, tehnisko īstenojamību, pakalpojumu nepārtrauktību un interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņas nodrošināšanas termiņiem.

(3) Saņēmējs un donora pakalpojuma sniedzējs sniedz galalietotājam nepieciešamo informāciju un nodrošina interneta piekļuves pakalpojuma nepārtrauktību, ja vien tas ir tehniski iespējams.

(4) Saņēmējs nodrošina, ka interneta piekļuves pakalpojumu galalietotājam aktivizē termiņā, par kuru tas ir vienojies ar galalietotāju. Donora pakalpojuma sniedzējs līdz pakalpojuma aktivizēšanas brīdim nodrošina galalietotājam interneta piekļuves pakalpojumu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pirms galalietotāja pieteikuma iesniegšanas. Saņēmējs un donora pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka interneta piekļuves sniedzēja maiņas rezultātā galalietotājam interneta piekļuves pakalpojuma zaudēšana nav ilgāka par vienu darbdienu.

(5) Donora pakalpojuma sniedzējs ar interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņas dienu izbeidz attiecīgo elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, ja tāds noslēgts.

(6) Donora pakalpojuma sniedzējs pēc patērētāja pieprasījuma atmaksā patērētājam tā veikto maksājumu par to periodu, kurā donora pakalpojuma sniedzējs interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņas dēļ nav sniedzis elektronisko sakaru pakalpojumu.

40. pants Numura saglabāšanas pakalpojums

(1) Elektronisko sakaru komersants pēc galalietotāja pieprasījuma nodrošina numura saglabāšanas pakalpojumu, saglabājot galalietotājam lietošanā nodoto numuru. Saņēmējs slēdz līgumu ar galalietotāju par numura pārvietošanu, kurā paredz numura pārvietošanas termiņu, kompensācijas apmēru par tā neievērošanu un citus noteikumus.

(2) Elektronisko sakaru komersants nodrošina numura saglabāšanas pakalpojumu nacionālā numerācijas plānā iekļautajiem numuriem, kuri ir nodoti lietošanā galalietotājam. Numura saglabāšanas pakalpojumu M2M pakalpojuma numuriem un numuriem eksteritoriālai izmantošanai nodrošina, ja tas ir tehniski iespējams.

(3) Regulators izdod noteikumus par numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanu, tehnisko īstenojamību, pakalpojumu nepārtrauktību un nosaka numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas termiņus, kā arī izmaksas, kuras var iekļaut maksā par pakalpojuma sniedzēja maiņas nodrošināšanu.

(4) Galalietotājs ir tiesīgs pieprasīt numura saglabāšanas pakalpojumu šādos gadījumos:

1) numura izmantošanas laikā;

2) mēneša laikā pēc elektronisko sakaru pakalpojuma līguma izbeigšanas, ja vien galalietotājs, izbeidzot elektronisko sakaru pakalpojuma līgumu, nav atteicies no šīs tiesības.

(5) Saņēmējs nodrošina, ka galalietotāja numuru pārnes un pakalpojuma aktivizē pēc iespējas ātrāk, nepārsniedzot vienu darbdienu pēc tā termiņa, par kuru ir vienojies ar galalietotāju. Numura saglabāšanas pakalpojums ir pabeigts, kad saņēmējs un donora pakalpojuma sniedzējs numerācijas datubāzē ir iesnieguši informāciju par numura saglabāšanas pakalpojumu un to apstiprinājuši.

(6) Donora pakalpojuma sniedzējs turpina sniegt pakalpojumu galalietotājam ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pirms galalietotāja pieteikuma iesniegšanas tikmēr, līdz saņēmējs sekmīgi aktivizē pakalpojumu. Saņēmējs un donora pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka numura saglabāšanas pakalpojuma veikšanas rezultātā galalietotājam pakalpojuma zaudēšana nav ilgāka par vienu darbdienu.

(7) Donora pakalpojuma sniedzējs ar numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas dienu izbeidz attiecīgā elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, ja tāds noslēgts. Donora pakalpojuma sniedzējs pēc patērētāja pieprasījuma atmaksā patērētājam tā veikto maksājumu par to periodu, kurā donora pakalpojuma sniedzējs numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas dēļ nav sniedzis elektronisko sakaru pakalpojumu.

(8) Elektronisko sakaru komersants nepiemēro maksu galalietotājam par numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanu.

(9) Elektronisko sakaru komersants var noteikt maksu par pakalpojuma maiņas nodrošināšanu, kura ir tuvināta izmaksām. Regulators ir tiesīgs pārbaudīt un izvērtēt maksu par pakalpojuma sniedzēja maiņas nodrošināšanu. Ja Regulators konstatē, ka maksā iekļautās izmaksas nav pamatotas vai tā nav tuvināta izmaksām, tas ir tiesīgs apturēt maksas piemērošanu, noteikt tās augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt maksu.

41. pants. Sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Galalietotājs sūdzību par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu iesniedz attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam, kurš to izskata likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā un termiņos.

(2) Ja galalietotājs nav apmierināts ar elektronisko sakaru komersantu sniegto atbildi vai elektronisko sakaru komersants nav sniedzis galalietotājam atbildi un sūdzība attiecas uz regulējamu elektronisko sakaru pakalpojumu, galalietotājs ir tiesīgs vērsties Regulatorā ar tāda paša satura sūdzību, pievienojot elektronisko sakaru komersanta atbildi, ja tāda ir sniegta. Regulators, izvērtējot sūdzību, var pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod elektronisko sakaru komersantam novērst konstatētos trūkumus. 

VII nodaļa
Radiofrekvenču spektrs

42. pants. Ierobežotas joslas

(1) Ministru kabinets nosaka ierobežotās joslas.

(2) Regulators elektronisko sakaru komersantam piešķir, anulē radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības uz ierobežoto joslu, kā arī pagarina to tiesību termiņu vai atļauj tās tālāknodot, kopīgi izmantot. Regulators izdod noteikumus, kuros nosaka kritērijus un nosacījumus ierobežotas joslas lietošanas tiesību anulēšanai, tālāknodošanai, un lietošanas tiesību termiņa pagarināšanai, kā arī kārtību, kādā ierobežotas joslas lietošanas tiesības pieprasa, piešķir, anulē, tālāknodod un pagarina to termiņu.

(3) Regulators, pieņemot lēmumu par ierobežotas joslu lietošanas tiesībām, vērtē konkurences apstākļus un nosacījumus, lai ar pieņemto lēmumu saglabātu un sasniegtu efektīvu konkurenci. Regulators, ja nepieciešams, konsultējas ar Konkurences padomi.

43. pants Ierobežotas joslas lietošanas tiesību piešķiršana

(1) Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs pieprasījumu par ierobežotās joslas lietošanas tiesību piešķiršanu Regulatoram iesniegt ne agrāk kā divus gadus pirms ierobežotas joslas izmantošanas uzsākšanas datuma. Regulators pēc pieprasījuma saņemšanas vai savas iniciatīvas rīko konkursu vai izsoli ierobežotas joslas lietošanas tiesību piešķiršanai. Regulators tās piešķir konkursa vai izsoles uzvarētājam.

(2) Regulators lēmumu par ierobežoto joslu lietošanas tiesību piešķiršanu konkursa vai izsoles uzvarētājam vai konkursa vai izsoles beigšanos bez rezultāta pieņem ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

(3) Regulators izdod noteikumus, saskaņā ar kuriem rīko konkursu vai izsoli, lai noteiktu uzvarētāju, kas iegūst ierobežotās joslas lietošanas tiesības, kā arī nosaka prasības un kritērijus dalībniekam un uzvarētājam, konkursa vai izsoles norises procesu, izvērtēšanas kārtību, konkursa vērtēšanas kritērijus, rezultātu apstiprināšanu, un kārtību, kādā Regulators rīkojas, ja uzvarētājs nepilda tam noteiktās saistības un pienākumus.

(4) Regulators rīko publisko konsultāciju par ierobežotās joslas lietošanas tiesību piešķiršanas procesu (konkurss vai izsole), piemērojamiem kritērijiem un prasībām dalībniekam un uzvarētājam, piemērojamiem specifiskajiem lietošanas tiesību nosacījumiem.

(5) Regulators ar lēmumu izsludina pieteikšanos uz ierobežotās joslas lietošanas tiesību iegūšanu.

44. pants Ierobežotu joslas lietošanas tiesību termiņa pagarināšana un anulēšana

(1) Elektronisko sakaru komersants pieprasījumu par ierobežotas joslas lietošanas tiesību termiņa pagarināšanu iesniedz Regulatoram ne agrāk kā divus gadus pirms ierobežotas joslas lietošanas tiesību termiņa beigām.

(2) Regulators izvērtē ierobežotas joslas lietošanas tiesību termiņa pagarinājuma iespējamību divus gadus pirms termiņa izbeigšanās. Ja pastāv iespējamība, ka Regulators nepagarinās ierobežotas joslas lietošanas tiesību termiņu, tas informē elektronisko sakaru komersantu.

(3) Regulators var atteikt pagarināt ierobežotas joslas lietošanas tiesību termiņu, lai gan tas nav informējis par atteikuma iespējamību, ja izpildās viens no šādiem nosacījumiem:

1) nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikts ierobežojums ierobežotas joslas izmantošanai;

2) nav izpildīti ierobežotas joslas lietošanas tiesību izmantošanas nosacījumi un specifiskie lietošanas tiesību nosacījumi;

3) pastāv konkurences kropļošanas iespējas.

(4) Regulatoram ir tiesības anulēt piešķirtās ierobežotas joslas lietošanas tiesības, izpildoties vienam no šādiem nosacījumiem:

1) elektronisko sakaru komersants neievēro ierobežotas joslas lietošanas tiesību izmantošanas nosacījumus;

2) elektronisko sakaru komersants nepilda specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus;

3) nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikts ierobežojums ierobežotas joslas izmantošanai;

4) pastāv konkurences kropļošanas apstākļi.

45. pants. Tālāknodošana

(1) Elektronisko sakaru komersants (tālākdevējs) var tālāknodot tam piešķirtās ierobežotās joslas lietošanas tiesības citam elektronisko sakaru komersantam (tālāksaņēmējs) saskaņā ar Regulatora noteiktajiem nosacījumiem, prasībām, termiņu un noteiktajā kārtībā.

(2) Regulators, izskatot elektronisko sakaru komersanta pieprasījumu par ierobežotas joslas lietošanas tiesību tālāknodošanu, ir tiesīgs lietošanas tiesības koriģēt, sadalot radiofrekvenču spektra joslas, precizējot piemērojamos specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus sadalītajām radiofrekvenču spektra joslām, nemainot elektronisko sakaru komersantu, kam tās ir piešķirtas.

(3) Tālāksaņēmējs ierobežotas joslas lietošanas tiesības izmanto, ievērojot specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus, kas ir noteikti tālākdevējam.

(4) Tālākdevējs atbild par ierobežotas joslas lietošanas tiesību izmantošanu, ja tas saglabā tiesības uz ierobežotas joslas lietošanas tiesību atgūšanu no tālāksaņēmēja vai termiņa pagarināšanu.

(5) Tālāksaņēmējs atbild par ierobežotas joslas tiesību izmantošanu, ja tālākdevējs atsakās no šīm tiesībām un iespējas tās atgūt, t.i. Regulators anulē tālākdevējam ierobežotas joslas lietošanas tiesības un tās piešķir tālāksaņēmējam uz tādiem pašiem nosacījumiem kā bija piešķirts tālākdevējam. Šajā gadījumā Regulators nerīko izsoli vai konkursu ierobežotas joslas tiesību piešķiršanai.

46. pants Specifiskie lietošanas tiesību nosacījumi

(1) Regulators var noteikt elektronisko sakaru komersantam šādus ierobežotas joslas specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus:

1) prasības attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un pārklājumu;

2) prasības attiecībā uz ierobežotas joslas efektīvu izmantošanu;

3) ierobežotas joslas lietošanas tiesību termiņu;

4) prasības attiecībā uz kopīgu ierobežotas joslas izmantošanu vai tā apvienošanu;

5) prasības par infrastruktūras, x.xx. saistītu iekārtu, izmantošanu, kopīgas ierobežotas joslas izmantošanas gadījumā;

6) saistības elektronisko sakaru komersantam, kurš ierobežotas joslas lietošanas tiesības saņēmis konkursa vai izsoles rezultātā.

(2) Regulators nosaka elektronisko sakaru komersantam ierobežotas joslas lietošanas tiesību termiņu atbilstoši ierobežotās joslas izmantošanai un paredzamajiem ieguldījumiem, kā arī, lai nodrošinātu tās efektīvu un lietderīgu lietošanu. Regulators nosaka ierobežotas joslas lietošanas tiesību termiņu vismaz uz 15 gadiem, bet nepārsniedzot 20 gadus. Ja nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikts ierobežojums ierobežotas joslas izmantošanai, Regulators nosaka termiņu, kas nepārsniedz ierobežotas joslas atbrīvošanas termiņu.

(3) Regulators pārskata noteiktos specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus, ņemot vērā tirgus un tehnoloģijas attīstību un konkurences apstākļus.

47. pants. Vienota ierobežotās joslas lietošanas tiesību piešķiršanu

(1) Regulators sadarbībā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru var vienoti piešķirt ierobežotās joslas lietošanas tiesības. Regulators, ja tas ir vienojies ar kādu no Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru par vienotu ierobežotās joslas lietošanas tiesību piešķiršanu, izdod noteikumus saskaņā ar kuriem notiek piešķiršanas process.

(2) Regulators par vienoto ierobežotās joslas piešķiršanas procesu savā tīmekļvietnē publisko šādu informāciju:

1) ierobežotā josla, uz kuru tiks piešķirtas lietošanas tiesības;

2) grafiks saskaņā ar kuru notiek piešķiršanas process;

3) kopīgos vienoto ierobežotās joslas piešķiršanas nosacījumus, procedūru atlasei un piešķiršanai;

4) specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus, kuri tiks piemēroti ierobežotas joslas lietošanas tiesībām;

5) Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras piedalās vienotajā ierobežotās joslas piešķiršanas procesā.

48. pants. Kopīga ierobežotas joslas izmantošana

(1) Kopīga ierobežotas joslas izmantošana ir iespējama starp elektronisko sakaru komersantiem.

(2) Regulators izskata un izvērtē elektronisko sakaru komersanta pieprasījumu par kopīgas ierobežotas joslas izmantošanu. Regulators, pieņem lēmumu par kopīgas ierobežotas joslas izmantošanas atļaušanu un nosaka nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir pieļaujama kopīga ierobežotas joslas izmantošana.

(3) Regulators izdod noteikumus, kuros nosaka kritērijus un nosacījumus, pie kuriem ir atļauta kopīga ierobežotas joslas izmantošana, kārtību kādā tā notiek, kā arī pieprasījuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

(4) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" ir tiesīga izsniegt radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju tiem elektronisko sakaru komersantiem, kuriem Regulators ir atļāvis kopīgu ierobežotas joslas izmantošanu.

49. pants. Nacionālais radiofrekvenču plāns

(1) Ministru kabinets apstiprina nacionālo radiofrekvenču plānu, kas nosaka radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgos nosacījumus (tajā skaitā radio saskarnes un to parametrus, koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju un harmonizētu vai alternatīvu izmantošanu).

(2) Radiofrekvenču spektra joslas var izmantot tikai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktajiem radiosakaru veidiem un radiosakaru sistēmām.

50. pants. Harmonizēta radiofrekvenču spektra izmantošana

(1) Harmonizēta radiofrekvenču spektra alternatīva izmantošana ir iespējama tikai tad, ja to nav iespējams harmonizēti izmantot vai nav tirgus pieprasījuma harmonizētai izmantošanai.

(2) Regulators, ja gada laikā kopš ierobežota josla nacionālajā radiofrekvenču plānā ir noteikta kā harmonizēts radiofrekvenču spektrs (turpmāk – harmonizētā josla) nav saņēmis elektronisko sakaru komersanta pieprasījumu par šo tiesību piešķiršanu, rīko publisko konsultāciju par interesi iegūt harmonizētās joslas lietošanas tiesības. Regulators informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par iespēju nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikt harmonizētai joslai alternatīvu izmantošanu, ja pēc publiskās konsultācijas ir konstatēts, ka elektronisko sakaru komersantam nav interese iegūt harmonizētas joslas lietošanas tiesības. Regulators informē Eiropas Savienības dalībvalstu regulatorus un Eiropas Komisiju par šā panta otrajā daļā minēto publisko konsultāciju rezultātiem.

(3) Valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari” izsniedz radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas alternatīvai izmantošanai bez Regulatora lēmuma par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu. Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" anulē alternatīvās izmantošanas radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas, ja Regulators piešķir harmonizētās joslas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantam harmonizētai izmantošanai. Elektronisko sakaru komersants harmonizētās joslas alternatīvo izmantošanu pārtrauc gada laikā no Regulatora lēmuma spēkā stāšanās par harmonizēto joslu lietošanas tiesību piešķiršanas.

(4) Elektronisko sakaru komersanta vai privātā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka izdevumi vai zaudējumi, kas saistīti ar harmonizētās joslas atbrīvošanu saskaņā ar šā panta piekto daļu, netiek segti.

(5) Regulators pirms harmonizētas joslas lietošanas tiesību termiņa pagarinājuma rīko publisko konsultāciju par harmonizētas joslas lietošanas tiesību termiņa pagarināšanu vai piešķiršanu no jauna.

51. pants. Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja

(1) Radiofrekvenču spektru radioiekārtu darbībai atļauts izmantot pēc radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas saņemšanas valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari" vai saskaņā ar koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju.

(2)  Radioiekārtām, kuras nodrošina tikai radioviļņu uztveršanu, atļauja saņemama, ja to darbībai ir nepieciešama aizsardzība no kaitīgiem radiotraucējumiem un atļauja nav izsniegta saistītajai raidošajai radioiekārtai.

(3)  Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" publisko informāciju par radiofrekvences piešķīrumu ierobežotās joslās lietošanas atļaujām savā tīmekļvietnē.

(4) Ministru kabinets nosaka radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju veidus un derīguma termiņus, priekšnoteikumus to izsniegšanai, anulēšanai, radioiekārtas darbības nosacījumus un lietošanas ierobežojumus, kā arī kārtību, kādā iesniedz un izskata radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas pieprasījumu, anulē radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas un reģistrē tuvas darbības bezvadu piekļuves punktus.

(5) Radiofrekvenču spektra izmantošana tuvas darbības bezvadu piekļuves punkta radioiekārtai atļauta saskaņā ar šī likuma 30. pantu.

52. pants. Radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošana

(1) Radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanas termiņi radiosakaru veidiem vai radiosakaru sistēmām, kuru ieviešana paredzēta starptautiskajos līgumos vai normatīvajos aktos, tiek norādīti nacionālajā radiofrekvenču plānā ne vēlāk kā divus gadus pirms paredzētās radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanas.

(2) Elektronisko sakaru komersanta vai privātā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka izdevumi vai zaudējumi, kas saistīti ar radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanu, netiek segti.

53. pants. Kaitīgie radiotraucējumi

(1) Radioiekārtas uzstāda un izmanto tā, lai neradītu kaitīgos radiotraucējumus. Jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu radiofrekvenču izmantošana atļauta tikai attiecīgu situāciju gadījumos.

(2) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" izskata pieteikumus par kaitīgajiem radiotraucējumiem radio un televīzijas programmu uztveršanā un radiosakaru darbībā un noskaidro to cēloņus.

(3) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" aizliedz vai ierobežo radioiekārtas lietošanu, lai novērstu kaitīgos radiotraucējumus vai šādu radiotraucējumu rašanos.

(4) Ja radioiekārtas lietošana vai tās radītie kaitīgie radiotraucējumi var izraisīt valsts drošības, sabiedriskās kārtības, kā arī kuģošanas un gaisa satiksmes drošības apdraudējumu, radioiekārtas lietošanas pārtraukšanu pēc valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" pieprasījuma atbilstoši savai kompetencei nekavējoties nodrošina Valsts policija vai Militārā policija, vai valsts drošības iestāde.

54. pants. Radioamatieru radiostacijas ierīkošana

Ministru kabinets nosaka radioamatieru radiostaciju būvēšanas, ierīkošanas un lietošanas, kā arī radioamatieru apliecības saņemšanas kārtību.

55. pants. Radiofrekvenču spektra lietošana valsts aizsardzībai vai drošībai, kā arī speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība

(1) Radiofrekvences joslās, kuras nacionālajā radiofrekvenču plānā iedalītas tikai valsts aizsardzībai vai drošībai paredzēto radiosakaru sistēmu darbībai atbilstoši nacionālajā radiofrekvenču plānā noteiktajam radiosakaru veidam, lieto attiecīgais radiofrekvenču spektra lietotājs.

(2) Ministru kabinets nosaka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību, tehniskās prasības speciālo radiolīdzekļu darbībai un elektromagnētiskā izstarojuma ierobežošanai, objektus un gadījumus, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.

56. pants. Piekļuve lokālajiem radiotīkliem

(1) Galalietotājam ir tiesības nodrošināt pieeju publiskajam elektronisko sakaru tīklam ar tā rīcībā esoša privātā lokālā radiotīklu starpniecību, ja tā saimnieciskā darbība nav saistīta ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un pieejas nodrošināšana publiskajam elektronisko sakaru tīklam ir tikai papildinājums galalietotāja nodrošinātajiem pakalpojumiem. Galalietotājam, kas nodrošina šādu pieeju, nav pienākums reģistrēties elektronisko sakaru komersantu sarakstā.

(2) Elektronisko sakaru komersants pēc sava galalietotāja piekrišanas saņemšanas ir tiesīgs atļaut citām personām piekļūt savam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot galalietotāja telpās izvietoto lokālo radiotīklu. Elektronisko sakaru komersants skaidri un nepārprotami informē galalietotāju, ka tā telpās izvietotais lokālais radiotīkls tiks izmantots pakalpojumu sniegšanai citām personām.

(3) Elektronisko sakaru komersants neierobežo galalietotāja pieeju trešo personu nodrošinātajiem lokālajiem radiotīkliem, kā arī atļauj citu elektronisko sakaru komersantu galalietotājiem pieeju savam elektronisko sakaru tīklam ar lokāla radiotīkla, vai ar pēc trešās puses iniciatīvas apvienotu un publiski darītu pieejamu dažādu galalietotāju lokālo radiotīklu, starpniecību.

(4) Galalietotājiem ir tiesības atļaut citiem galalietotājiem pieslēgties saviem lokālajiem radiotīkliem, kā arī pēc savas vai trešās puses iniciatīvas apvienot un padarīt publiski pieejamus savus lokālos radiotīklus. Elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējam nav tiesību nepamatoti ierobežot šajā daļā minētās galalietotāju tiesības.

(5) Valsts vai pašvaldību iestāde bez pamatojuma neliedz citai personai piekļuvi savam lokālajam radiotīklam, kas atrodas tās telpās vai tuvumā, un ir paredzēts tās apmeklētajiem.

(6) Nevalstiskajām organizācijām vai valsts iestādēm un pašvaldībām ir tiesības apvienot dažādu galalietotāju lokālos radiotīklus, ieskaitot šī panta piektajā daļā minētos gadījumos un padarīt tos pieejamus trešajām personām.

VIII nodaļa Numerācija

57. pants Numerācijas lietošanas tiesības

(1) Regulators piešķir numerācijas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantam. Regulators izdod noteikumus saskaņā ar kuriem numerācijas lietošanas tiesības pieprasa, piešķir, anulē, pagarina un tālāknodod, nosacījumus un kritērijus to veikšanai. Regulators nosaka noteikumus saskaņā ar kuriem Regulators rīko konkursu vai izsoli numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai.

(2) Regulators pieņem lēmumu par numerācijas lietošanas tiesībām triju nedēļu laikā no elektronisko sakaru komersanta pieprasījuma saņemšanas dienas, nerīkojot konkursu vai izsoli. Ja Regulators rīko konkursu vai izsoli numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai, Regulators lēmumu pieņem ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

(3) Ja elektronisko sakaru komersantam ir piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības, Regulators var noteikt šādus specifiskus lietošanas tiesību nosacījumus:

1) prasības attiecībā uz numerācijas efektīvu izmantošanu;

2) numerācijas lietošanas tiesību izmantošanas termiņu, atbilstoši numuru izmantošanas mērķim un paredzamajiem ieguldījumiem;

3) prasības attiecībā uz numerācijas lietošanas tiesību tālāknodošanu;

4) saistības elektronisko sakaru komersantam, kurš numerācijas lietošanas tiesības saņēmis konkursa vai izsoles rezultātā;

5) prasības, kas izriet no starptautiskajiem numerācijas lietošanas nolīgumiem;

6) prasības attiecībā uz numuru eksteritoriālu izmantošanu.

(4) Regulators informē BEREC par piešķirtajām numerācijas lietošanas tiesībām uz numuriem, kurus var izmantot eksteritoriāli Eiropas Savienībā.

58. pants. Numerācijas krāpniecība un nepareiza numerācijas izmantošana

(1) Regulators izdod noteikumus, kuros nosaka numerācijas krāpniecības pazīmes, kā arī termiņu un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu un Regulatoru un kā konstatē un novērš numerācijas krāpniecību.

(2) Elektronisko sakaru komersanti starpsavienojuma līgumā paredz kārtību, kādā pārtrauc izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi numuriem un elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā arī savstarpējo maksājumu kārtību gadījumos, kad konstatēta numerācijas krāpniecība vai nepareiza numerācijas izmantošana.

(3) Elektronisko sakaru komersantam, konstatējot numerācijas krāpniecību vai nepareizu numerācijas izmantošanu, ir pienākums nekavējoties pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi attiecīgajam numuram vai numuru diapazonam.

(4) Ja elektronisko sakaru komersants neizpilda šā panta trešajā daļā noteikto pienākumu par izsaukumu maršrutēšanas un piekļuves pārtraukšanu, Regulatoram ir tiesības anulēt piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības uz attiecīgajiem numuriem un atteikt piešķirt jaunas numerācijas lietošanas tiesības nākamo trīs gadu laikā.

(5) Regulators numerācijas krāpniecības jautājumos sadarbojas ar Latvijas Republikas tiesībsargājošajām institūcijām, citu valstu regulatoriem, Eiropas Savienības institūcijām, BEREC un citām elektronisko sakaru nozares starptautiskām organizācijām un institūcijām;

(6) Regulators, pamatojoties uz elektronisko sakaru komersanta lūgumu, izvērtē numerācijas krāpniecības gadījumu un sniedz atzinumu par tā atbilstību pazīmēm.

59. pants. Nacionālais numerācijas plāns

Regulators nosaka nacionālo numerācijas plānu, kas nosaka numura un identifikācijas kodu struktūru un formātu tā identifikācijai un maršrutēšanai, numura sastādīšanas procedūras, kā arī numuru un identifikācijas kodu lietošanas mērķus un veidus, un numurus un identifikācijas kodus, uz kuriem numerācijas lietošanas tiesības piešķir konkursā vai izsolē.

60. pants Ikgadējā valsts nodeva par numerācijas lietošanas tiesībām

(1) Par numerācijas lietošanas tiesībām maksājama ikgadēja valsts nodeva, kuras likmes, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts nodevu ieskaita valsts budžetā, un no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem tiek nodrošināts finansējums elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanai.

61. pants Numerācijas datubāze

(1) Kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" pārvalda numerāciju, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi, nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" nodrošina elektronisko sakaru komersantam piekļuvi numerācijas datubāzei, tai skaitā informācijai par tiem galalietotāja lietošanā nodotajiem numuriem, kurus galalietotājs ir saglabājis, saņemot numura saglabāšanas pakalpojumu.

(3) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" nodrošina publiski pieejamu informāciju par numerācijas izlietojumu un komersantiem lietošanā piešķirtajiem numerācijas diapazoniem.

IX nodaļa
Piekļuve un starpsavienojums

62. pants. Starpsavienojums

(1) Elektronisko sakaru komersanti savstarpēji vienojoties slēdz starpsavienojuma un piekļuves līgumus. Regulators nosaka noteikumus par iekļaujamo informāciju un nosacījumiem starpsavienojuma un piekļuves līgumā.

(2) Elektronisko sakaru komersants starpsavienojuma līgumu vai tā atvasinājumu (tai skaitā grozījumu, vienošanās par izbeigšanu), kas noslēgts ar citu Latvijas Republikā reģistrētu elektronisko sakaru komersantu, iesniedz 10 darbadienu laikā pēc tā noslēgšanas Regulatoram. Ja elektronisko sakaru komersants noslēdz starpsavienojuma līgumu par starpsavienojumu Latvijas Republikā ar citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu elektronisko sakaru komersantu, kas nav reģistrēts Latvijas Republikā kā elektronisko sakaru komersants, tas informē Regulatoru par noslēgto starpsavienojuma līgumu un vienošanos par tā izbeigšanu 10 darbadienu laikā.

(3) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums risināt sarunas par piekļuvi vai starpsavienojumiem ar visiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri to pieprasa. Elektronisko sakaru komersants informāciju, ko tas ir saņēmis pirms sarunām, sarunu procesa laikā vai pēc sarunām, izmanto tikai tam nolūkam, kādam šī informācija ir sniegta, turklāt ievērojot tās konfidencialitāti. Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību nodot šo informāciju citām personām (struktūrvienībām, meitas vai mātes komersantam vai partneriem), kurām tā nodrošinātu konkurences priekšrocības.

(4) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums piemērot līdzvērtīgus nosacījumus līdzvērtīgos apstākļos citiem elektronisko sakaru komersantiem, kuriem nodrošina piekļuvi un starpsavienojumu.

(5) Regulatoram ir tiesības pieprasīt grozījumu veikšanu noslēgtajā piekļuves un starpsavienojuma līgumā, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu savstarpēju savietojamību vai konstatēta tā neatbilstība Regulatora prasībām.

(6) Elektronisko sakaru komersants var vērsties Regulatorā par starpsavienojuma vai piekļuves līguma noslēgšanas sarunu vadīšanu, ja tas nevar noslēgt starpsavienojuma vai piekļuves līgumu (tai skaitā grozījumu) ar citu elektronisko sakaru komersantu.

63. pants. Piekļuve kabeļu kanalizācijai

(1) Elektronisko sakaru komersants nodrošina piekļuvi kabeļu kanalizācijai un informācijai par kabeļu kanalizācijas izvietojumu, pieejamo ietilpību un citiem fiziskiem parametriem par tarifu, kas ir tuvināts izmaksām. Regulators nosaka noteikumus par informācijas publiskošanas vietu, nosacījumiem, apjomu un detalizācijas līmeni. Elektronisko sakaru komersants nodrošina publisku pieeju šai informācijai, izņemot, ja tā ir aizsargāta ar nacionālo drošību un informācijas tehnoloģiju drošību reglamentējošiem normatīviem aktiem.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums piemērot līdzvērtīgus nosacījumus līdzvērtīgos apstākļos citiem elektronisko sakaru komersantiem, kuriem nodrošina piekļuvi kabeļu kanalizācijai.

(3) Elektronisko sakaru komersants piemēro izmaksām tuvinātu tarifu par piekļuvi kabeļu kanalizācijai un informācijai par to. Regulators ir tiesīgs izvērtēt izmaksām tuvināto tarifu un apturēt piemērojamo tarifu, noteikt tā augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifu.

(4) Regulators nosaka noteikumus piekļuvei kabeļu kanalizācijai nodrošināšanai.

(5) Elektronisko sakaru komersants nodrošina citam elektronisko sakaru komersantam papildu kabeļu kanalizācijas tilpumu, ja tas būvē vai pārbūvē kabeļu kanalizāciju, tajā skaitā elektronisko sakaru tīkla pievadu, un dublējošas infrastruktūras izbūve ir fiziski neiespējama vai ekonomiski neefektīva (vietās, kur pēc ierīkošanas, būvniecības vai pārbūves darbu veikšanas ir nepieciešams atjaunot ceļa brauktuves vai ietves segumu, vietās, kuras plānots asfaltēt turpmāko divu gadu laikā, vai vietās, kurās aizsargjosla gar kabeļu kanalizāciju sava kabeļa ieguldīšanai padarīs neiespējamu elektronisko sakaru komersantam paralēlas aizsargjoslas veidošanu, u.tml.). Šā panta daļas noteikumi nav piemērojami valsts atbalsta programmu ietvaros īstenojamos projektos, ja to paredz konkrētā projekta noteikumi.

(6) Regulators nosaka noteikumus, kādā elektronisko sakaru komersants nodrošina papildu kabeļu kanalizācijas tilpumu kabeļu kanalizācijas būvniecības, pārbūves vai elektronisko sakaru tīkla pievadu izbūves laikā, ja dublējošas infrastruktūras izbūve ir fiziski neiespējama vai ekonomiski neefektīva (vietās, kur pēc ierīkošanas, būvniecības vai pārbūves darbu veikšanas ir nepieciešams atjaunot ceļa brauktuves vai ietves segumu, vietās, kuras plānots asfaltēt turpmāko divu gadu laikā, vai vietās, kurās aizsargjosla gar kabeļu kanalizāciju sava kabeļa ieguldīšanai padarīs neiespējamu elektronisko sakaru komersantam paralēlas aizsargjoslas veidošanu, u.tml.).

(7) Regulators ir tiesīgs noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumu nodrošināt piekļuvi kabeļiem un saistītām iekārtām telpās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam, ja attiecīgo dublējošo elektronisko sakaru tīkla elementu izbūve ir fiziski neiespējama vai ekonomiski neefektīva. Ja šī piekļuve nav iespējama tehnisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ, Regulators ir tiesīgs noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumu nodrošināt aktīvu vai virtuālu piekļuvi. Regulators, nosakot iepriekš noteikto pienākumu, izdod noteikumus par piekļuves kabeļiem un saistītām iekārtām telpās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam nodrošināšanu.

X nodaļa
Universālais pakalpojums

64. pants. Universālajā pakalpojumā ietilpstošie pakalpojumi

(1) Universālajā pakalpojumā ietilpst platjoslas interneta pakalpojums un balss sakaru pakalpojums fiksētā vietā, t.i. mājsaimniecībā, neatkarīgi no elektronisko sakaru tīklā izmantotās tehnoloģijas.

(2) Regulators izdod noteikumus, kuros nosaka universālā pakalpojuma prasības un parametrus.

(3) Patērētājs ir tiesīgs saņemt katru universālajā pakalpojumā ietilpstošu pakalpojumu atsevišķi. Universālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka patērētājs nemaksā par elektronisko sakaru pakalpojumiem vai iespējām, kuri nav nepieciešami pieprasīto universālo pakalpojumu sniegšanai.

65. pants. Universālā pakalpojuma pieejamība

(1) Ja Regulators ģeogrāfiskās apsekošanas rezultātā, konstatē, ka Latvijas Republikas teritorijā vai tās daļā nav pieejama piekļuve platjoslas interneta pakalpojumam un balss sakaru pakalpojumam fiksētā atrašanās vietā un to nav iespējams nodrošināt parastos tirgus apstākļos vai ar citu rīku palīdzību, tas var noteikt universālā pakalpojuma saistības un to izpildes nosacījumus vienam vai vairākiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri kļūst par universālā pakalpojuma sniedzējiem. Universālā pakalpojuma saistība ietver pienākumu pēc patērētāja pieprasījuma konkrētā teritorijā nodrošināt universālā pakalpojuma pieejamību, t.i. izvērst elektronisko sakaru tīklu vietās, kur kāds no universālā pakalpojumā ietilpstošiem pakalpojumiem nav pieejams, un nodrošināt piekļuvi universālā pakalpojumā ietilpstošajiem pakalpojumiem.

(2) Regulators, ja konstatē, ka ir nepieciešams noteikt universālā pakalpojuma saistību, veic aptauju par elektronisko sakaru komersantu interesi nodrošināt universālo pakalpojumu saistību konkrētajā teritorijā. Ja vismaz divi elektronisko sakaru komersanti izsaka interesi, Regulators rīko konkursu, lai noteiktu universālā pakalpojuma sniedzēju. Uz konkursa norisi nav attiecināms Publisko iepirkumu likums. Regulators izdod noteikumus, saskaņā ar kuriem rīko konkursu, lai noteiktu universālā pakalpojuma sniedzēju.

(3) Ja aptaujas rezultātā nav gūts apstiprināms par elektronisko sakaru komersantu interesi nodrošināt universālā pakalpojuma saistību vai konkurss beidzas bez rezultāta, Regulators, nosakot universālā pakalpojuma sniedzēju un universālā pakalpojuma saistības, ņemot vērā šādus apsvērumus:

1) ģeogrāfiskās apsekošanas rezultātu;

2) elektronisko sakaru komersantus, kuri sniedz pakalpojumus konkrētajā teritorijās vai tās tuvumā;

3) attiecīgā elektronisko sakaru komersanta potenciālu (finanšu un tehniskie resursi, galalietotāju skaitu u.c.) nodrošināt universālā pakalpojuma pieejamību attiecīgajā teritorijā;

4) citus pastāvošus apstākļus.

(4) Regulators nosaka universālā pakalpojuma sniedzēju un universālā pakalpojuma saistības lai pēc iespējas radītu mazāku konkurences kropļojumu.

(5) Regulators pirms universālā pakalpojuma sniedzēja un universālā pakalpojuma saistību noteikšanas veic publisko konsultāciju.

(6) Regulators pārskata noteiktās universālā pakalpojuma saistības ik pēc trim gadiem.

(7) Universālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina universālā pakalpojuma saistības izpildi ekonomiski izdevīgākā veidā.

(8) Universālā pakalpojuma sniedzējs pirms visu publiskā elektronisko sakaru tīkla aktīvu vai to lielākās daļas nodošanas elektronisko sakaru komersantam, kuram ir cits kapitāldaļu turētājs (turpmāk — tīkla pārņēmējs), iesniedz Regulatoram vismaz šādu informāciju:

1) nodošanas mērķis un nepieciešamība;

2) nodošanas termiņš;

3) elektronisko sakaru pakalpojumu saraksts, kurus sniegs elektronisko sakaru komersants, kam noteiktas universālā pakalpojuma saistības, un tīkla pārņēmējs;

4) plānotie elektronisko sakaru pakalpojumu tarifi, ko piedāvās elektronisko sakaru komersants, kuram noteiktas universālā pakalpojuma saistības, un tīkla pārņēmējs;

5) universālā pakalpojuma saistību izpilde periodā, par kuru Regulatoram nav sniegta informācija.

(9) Regulators sešu mēnešu laikā no šā panta astotajā daļā noteiktās informācijas saņemšanas dienas izvērtē, kā plānotā nodošana ietekmēs universālā pakalpojuma pieejamību noteiktā atrašanās vietā. Ja Regulators konstatē, ka elektronisko sakaru komersantam nepieciešams no jauna noteikt universālā pakalpojuma saistības, kā arī lai nodrošinātu universālā pakalpojuma sniegšanu un tā nepārtrauktību, Regulators var noteikt citu nodošanas termiņu un noteikt elektronisko sakaru komersantam universālā pakalpojuma saistības.

(10) Elektronisko sakaru komersants, kuram noteiktas universālā pakalpojuma saistības, ir tiesīgs nodot visus publiskā elektronisko sakaru tīkla aktīvus vai to lielāko daļu tīkla pārņēmējam tikai pēc nodošanas termiņa, ja Regulators tādu ir noteicis.

66. pants. Universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu noteikšana

(1) Elektronisko sakaru komersants, kuram ir Regulatora noteiktas universālā pakalpojuma saistības par universālā pakalpojuma pieejamības nodrošināšanu, aprēķina universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas un papildu ieguvumu saskaņā ar Regulatora izdoto universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku. Elektronisko sakaru komersants samazina tīrās izmaksas par aprēķināto papildu ieguvuma vērtību.

(2) Elektronisko sakaru komersants nodrošina, ka tā universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķinu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Elektronisko sakaru komersants publisko tīro izmaksu aprēķinu un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu.

(3) Elektronisko sakaru komersantam, kuram Regulatora noteiktās universālā pakalpojuma saistības ir radījušas zaudējumus un tas vēlas saņemt kompensāciju, ir tiesīgs līdz 1.septembrim iesniegt Regulatoram tīro izmaksu aprēķinu un to pamatojumu par iepriekšējo kalendāro gadu.

(4) Regulators pārbauda iesniegtās tīrās izmaksas un apstiprina to apmēru. Regulators tīrās izmaksas apstiprina, ja izpildās šādi nosacījumi:

1) elektronisko sakaru komersants ir ievērojis universālā pakalpojuma saistības un to izpildes nosacījumus;

2) tās ir aprēķinātas atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajai metodikai;

3) elektronisko sakaru komersants pierāda, ka ir pakļauts netaisnīgam apgrūtinājumam un saistību izpilde rada zaudējumus.

(5) Regulators savā tīmekļvietnē publicē ziņojumu par apstiprinātajām universālā pakalpojuma saistību tīrajām izmaksām.

(6) Elektronisko sakaru komersants var saņemt kompensāciju tikai par Regulatora apstiprināto tīro izmaksu apmēru.

67. pants. Universālā pakalpojuma saistību finansēšana

Universālā pakalpojuma saistību par pakalpojuma pieejamību tīrās izmaksas kompensē no valsts budžeta.

XI nodaļa
Xxxxxx analīze un būtiska ietekme tirgū

68. pants. Pamatnosacījumi

(1) Regulators veic elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, analīzi un elektronisko sakaru komersanta būtiskas ietekmes noteikšanu ievērojot Eiropas Komisijas tirgus ieteikumu.

(2) Regulators, ja nepieciešams, konsultējas ar Konkurences padomi par elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, analīzi, elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi noteikšanu un speciālo prasību noteikšanu.

69. pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanas kārtība

(1) Regulators definē elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu un ģeogrāfisko tirgu saskaņā ar konkurences principiem un valstī esošiem īpašiem apstākļiem, kā arī ņem vērā infrastruktūras konkurences līmeni un ģeogrāfiskā apsekojuma rezultātus.

(2) Regulators var definēt no Eiropas Komisijas tirgus ieteikuma atšķirīgu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu.

70. pants. Tirgus analīze

(1) Regulators nosaka noteikumus par tirgus analīzei nepieciešamās informācijas apjomu, termiņiem un iesniegšanas kārtību.

(2) Regulators, ja tas ir definējis no Eiropas Komisijas tirgus ieteikuma atšķirīgu tirgu, konkrētā tirgus analīzē pārbauda šādu kumulatīvu kritēriju izpildi:

1) pastāv lieli un ilglaicīgi strukturāli, juridiski vai regulatīvi šķēršļi ienākšanai tirgū;

2) tirgus struktūra nav vērsta uz efektīvu konkurenci;

3) konkurences tiesību piemērošana ir nepietiekams pasākums, lai novērstu tirgus nepilnības.

(3) Regulators piemēro speciālās prasības elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū, ja ir izpildīti šā panta otrajā daļā noteiktie kritēriji.

(4) Regulators, veicot tirgus analīzi, ņem vērā šādus apsvērumus:

1) tirgus tendences un efektīvas konkurences attīstības iespējamību;

2) konkurences ierobežojumi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī;

3) regulējums un pasākumi konkrētajā tirgū vai saistītajā mazumtirdzniecības tirgū;

4) regulējums citos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos.

(5) Regulators atsevišķi vai kopā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru var BEREC iesniegt pieprasījumu, pievienojot pierādījumus, par iespējama transnacionālā tirgus analīzes veikšanas nepieciešamību un noteikšanu. Regulators kopā ar citu Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru veic transnacionāla tirgus, t.i. Eiropas Komisijas lēmumā noteikta tirgus, kas aptver Eiropas Savienību vai ievērojamu tās daļu, analīzi un saskaņoti lemj par elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piemērojamām speciālām prasībām.

(6) Regulators kopā ar citu Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru var veikt tirgus analīzi tirgum, kas nav noteikts kā transnacionālais tirgus, ja tirgus apstākļi attiecīgajās dalībvalstīs ir pietiekami viendabīgi.

(7) Regulators veic nākamo konkrētā tirgus analīzes kārtu ne vēlāk kā piecus gadus pēc iepriekšējā pasākuma pieņemšanas (speciālo prasību noteikšanas vai tirgus analīzes veikšanas). Ja Eiropas Komisijas tirgus ieteikumā ir noteikts jauns elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus, kuru analīzi Regulators nav veicis, Regulators to veic triju gadu laikā pēc Eiropas Komisijas tirgus ieteikuma pieņemšanas.

(8) Ja Regulators nevar pabeigt konkrētā tirgus analīzi šā panta septītajā daļā noteiktajos termiņos, tas lūdz BEREC palīdzību tirgus analīzes veikšanā un speciālo prasību noteikšanā. Regulators sešu mēnešu laikā no šā panta septītajā daļā noteiktā termiņa veic konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

71. pants. Elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšana

(1) Regulators ņemot vērā konkrētā tirgus analīzes rezultātus, nosaka, vai tajā ir efektīva konkurence. Ja tirgus analīzes rezultātā Regulators konstatē, ka tirgū nav efektīvas konkurences, tas pieņem lēmumu par elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un tirgus analīzes rezultātā konstatētajām problēmām atbilstošu un samērīgu speciālo prasību noteikšanu. Ja Regulators konstatē, ka tirgū ir efektīva konkurence, tas nepiemēro vai atceļ iepriekš piemērotās speciālās prasības elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū.

(2) Ja elektronisko sakaru komersantam ir būtiska ietekme konkrētā tirgū, Regulators var atzīt, ka tam ir būtiska ietekme cieši saistītā tirgū, ja saikne starp šiem diviem tirgiem ļauj konkrētajā tirgū esošo ietekmi izmantot cieši saistītajā tirgū, tādējādi stiprinot elektronisko sakaru komersanta kopējo ietekmi elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū. Lai to novērstu, Regulators papildus speciālajām prasībām konkrētajā tirgū var piemērot elektronisko sakaru komersantam cieši saistītajā tirgū šādas speciālās prasības: caurredzamības saistības, vienlīdzīgas attieksmes pienākumu, atsevišķas uzskaites pienākums un tarifu regulēšanas un izmaksu attiecināšanas saistība.

72. pants. Elektronisko sakaru komersants, kas darbojas tikai vairumtirdzniecības tirgos

(1) Regulators izvērtē elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū, kurš nesniedz mazumtirdzniecības pakalpojumu, atbilstību šādiem kritērijiem:

1) elektronisko sakaru komersants, tā struktūrvienības, mātes un meitas komersants darbojas un plāno darboties tikai elektronisko sakaru vairumtirdzniecības tirgos un neveic darbības elektronisko sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgos;

2) elektronisko sakaru komersants, nav noslēdzis ar citu elektronisko sakaru komersantu, kas darbojas elektronisko sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgū, ekskluzīvu līgumu par vairumtirdzniecības pakalpojuma izmantošanu mazumtirdzniecības pakalpojuma sniegšanā.

(2) Ja Regulators konstatē šā panta pirmajā daļā noteikto abu kritēriju atbilstību, Regulators, ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, var piemērot elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū vienlīdzīgas attieksmes pienākumu, piekļuves pienākumu un tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistību.

(3) Regulators, konstatējot, ka elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem vai ir radušās vai var rasties konkurences problēmas, veic konkrētā tirgus analīzi, pārskata un nosaka noteiktās speciālās prasības.

XII nodaļa
Speciālās prasības

73. pants. Speciālās prasības elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū

(1) Regulators ir tiesīgs elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piemērot šādās speciālās prasības pilnā vai daļējā apjomā:

1. vairumtirdzniecības tirgū piekļuves un starpsavienojuma jomā: piekļuves saistība, piekļuves pienākums fiziskai infrastruktūrai, vienlīdzīgas attieksmes pienākums, caurredzamības saistība, tarifu regulēšanas un izmaksu attiecināšanas saistība un atsevišķas uzskaites pienākums;

2. mazumtirdzniecības tirgū: tarifu regulēšanas un izmaksu attiecināšanas saistība.

(2) Regulators paziņo Eiropas Komisijai, ja tas piemēro elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū citas saistības, kas nav noteiktas šajā likumā.

74. pants. Piekļuves saistība

(1) Piekļuves saistība ietver elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū pienākumu nodrošināt citam elektronisko sakaru komersantam piekļuvi elektronisko sakaru tīkla elementiem un saistītām iekārtām, tai skaitā:

1. nodrošināt piekļuvi noteiktiem elektronisko sakaru tīkla elementiem, saistītām iekārtām, atsaistītu piekļuvi abonentlīnijām vai tās daļai, un to izmantošanu, kā arī piekļuvi datu plūsmai;

2. nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkla aktīviem, pasīviem un virtuāliem elementiem un pakalpojumiem;

3. risināt sarunas ar elektronisko sakaru komersantu, kurš pieprasa piekļuvi;

4. nepārtraukt piekļuvi, kura jau ir nodrošināta;

5. nodrošināt noteiktus vairumtirdzniecības pakalpojumus, kas paredzēti tālākpārdošanai;

6. nodrošināt piekļuvi tehniskajām saskarnēm vai būtiskām tehnoloģijām, kas nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamībai vai virtuālā tīkla pakalpojumiem;

7. nodrošināt iespēju izvietot elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotajās telpās noteiktus elektronisko sakaru tīkla elementus vai nodrošināt cita veida infrastruktūras objektu izmantošanu;

8. nodrošināt saistītu iekārtu koplietošanu;

9. sniegt noteiktus elektronisko sakaru pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu galalietotājiem elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamību vai viesabonēšanu mobilo elektronisko sakaru tīklos;

10. nodrošināt piekļuvi darbības atbalstsistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai uzturētu konkurenci elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā;

11. savstarpēji savienot elektronisko sakaru tīklus vai elektronisko sakaru tīklu elementus vai iekārtas;

12. nodrošināt piekļuvi saistītiem pakalpojumiem, piemēram identifikācijas, vietas noteikšanas un klātbūtnes noteikšanas pakalpojumi.

(2) Regulators, nosakot piekļuves saistību elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū, ņem vērā šādus apsvērumus:

1. vai ar cita veida piekļuvi konkrētajā tirgū vai saistītā vairumtirdzniecības tirgū var novērst konstatēto problēmu;

2. konkurējošo iekārtu izmantošanas vai uzstādīšanas tehnisko un saimniecisko dzīvotspēju, ņemot vērā konkrētā tirgus attīstības pakāpi, attiecīgā starpsavienojuma vai piekļuves būtību un veidu, n pieejamību (piemēram, kabeļu kanalizācijas pieejamību);

3. tehnoloģiju paredzamo attīstību, kas ietekmēs elektronisko sakaru tīkla tehniskos risinājumus un pārvaldību;

4. vajadzību nodrošināt elektronisko sakaru tehnoloģiju neitralitāti, lai varētu attīstīt un pārvaldīt elektronisko sakaru tīklus

5. piedāvātās piekļuves nodrošināšanas iespējamību attiecībā uz pieejamo kapacitāti;

6. elektronisko sakaru komersanta veiktos ieguldījumus un riskus ļoti augstas veiktspējas tīklos;

7. ilgtermiņa konkurences nodrošināšana, t. sk. īpaši uz infrastruktūru balstītas konkurences attīstību un tādu inovatīviem komercdarbības modeļiem, attīstību, kas sekmē noturīgu konkurenci, piemēram, kolektīvie ieguldījumi;

8. attiecīgos gadījumos intelektuālā īpašuma tiesības;

9. Viseiropas pakalpojumu nodrošināšana.

(3) Regulators elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū nosaka noteikumus par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas un elektronisko sakaru tīkla tehniskajiem un darbības nosacījumiem.

75. pants. Piekļuves pienākums fiziskai infrastruktūrai

Piekļuves pienākums fiziskai infrastruktūrai ietver saistību elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū nodrošināt piekļuvi fiziskai infrastruktūrai un ļaut citiem elektronisko sakaru komersantiem tās izmantošanu. Regulators var noteikt pienākumu nodrošināt piekļuvi fiziskai infrastruktūrai neatkarīgi no tā vai tās elementi ir daļa no konkrētā tirgus definīcijas.

76. pants. Vienlīdzīgas attieksmes pienākums

Vienlīdzīgas attieksmes pienākums ietver šādus pienākumus:

1. piemērot līdzvērtīgus nosacījumus (t. sk. cenu, pakalpojuma līmeni un ar to pašu, līdzvērtīgu vai citu aizvietojamu sistēmu un procesu palīdzību) līdzvērtīgos apstākļos citam elektronisko sakaru komersantam, kuri nodrošina līdzvērtīgus elektronisko sakaru pakalpojumus;

2. sniegt citam elektronisko sakaru komersantam līdzvērtīgu elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošinot līdzvērtīgu piekļuvi un informāciju tādā pašā kvalitātē un ar tiem pašiem nosacījumiem un termiņiem, ar kādiem šis elektronisko sakaru komersants sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošina piekļuvi un informāciju sev, savam saistītajam komersantam;

3. sniegt citam elektronisko sakaru komersantam līdzvērtīgu elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošināt līdzvērtīgu piekļuvi un informāciju tādā pašā kvalitātē un ar tiem pašiem nosacījumiem un termiņiem, ar kādiem šā elektronisko sakaru komersanta saistītais komersants sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošina piekļuvi un informāciju.

77. pants. Caurredzamības saistības

(1) Caurredzamības saistība ietver pienākumus elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū veikt šādas darbības:

1. ievērot noteiktas informācijas (uzskaite, tehniskās specifikācijas, cenu un tarifu, piekļuves un starpsavienojuma nodrošināšanas un izmantošanas nosacījumi, detalizēti darbības procesi, grāmatvedības informācija, u.c.) publiskošanas prasības. Regulators nosaka noteikumus par publiskojamo informāciju, termiņiem, informācijas publiskošanas prasībām, veidu, detalizācijas līmeni un termiņiem;

2. publiskot pamatpiedāvājumu par pakalpojumu sniegšanu tajā tirgū, kurā tam ir noteikta būtiska ietekme. Regulators nosaka noteikumus par pamatpiedāvājuma publiskošanas prasībām, termiņiem, veidu, pamatpiedāvājumā iekļaujamo informāciju, detalizācijas līmeni.

(2) Regulators var noteikt, ka elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, ja tam noteikts vienlīdzīgas attieksmes pienākums, publisko pamatpiedāvājumu tā, lai tajā iekļautā informācija būtu detalizēti atdalīta, lai citam elektronisko sakaru komersantam – pakalpojuma saņēmējam – nav jāmaksā par saistītām iekārtām vai aprīkojumu, kas pieprasītajam pakalpojumam nav nepieciešams. Elektronisko sakaru komersants, kuram ir noteikts šis pienākums, pamatpiedāvājumā ietver attiecīgo piedāvājuma aprakstu, to sadalot sastāvdaļās, atbilstīgi tirgus vajadzībām, saistītajos noteikumos un nosacījumos, t. sk. cenās.

(3) Regulatoram ir tiesības noteikt pienākumu elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū grozīt pamatpiedāvājumu vai noteikt grozījumus publiskotajā pamatpiedāvājumā, ja tā nosacījumi neatbilst normatīvo aktu un Regulatora prasībām.

78. pants. Tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības

(1) Tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistība var ietvert pienākumu tarifu kontroles pasākumus (piemēram tuvināt tarifus izmaksām, aprēķināt tarifus saskaņā ar Regulatora noteiktu metodiku, ievērot tarifu augšējo robežu, nodrošināt pietiekamu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu cenu starpību u.c.) un prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu.

(2) Regulators, nosakot tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistību, ņem vērā attiecīgā elektronisko sakaru komersanta investīcijas, iespēju tam gūt samērīgu peļņu no piekļuves vai starpsavienojumu nodrošināšanā ieguldītā kapitāla atbilstoši saistītajiem riskiem, kā arī tā veiktos ieguldījumus ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanā. Regulators var nenoteikt tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistību, ja pietiekami konkurences apstākļi saistītajā mazumtirdzniecības tirgū un kāda no piemērotām speciālām prasībām starpsavienojuma un piekļuves jomā nodrošina efektīvu un nediskriminējošu piekļuves pieejamību. Regulators, nosakot tarifu kontroles pasākumus attiecībā uz piekļuvi esošajiem elektronisko sakaru tīkla elementiem, ņem vērā ieguvumus, ko dotu prognozējami un stabili vairumtirdzniecības tarifi.

(3) Regulators nosaka metodiku pietiekamas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu cenu starpības aprēķināšanai.

(4) Elektronisko sakaru komersants, kuram ir pienākums tuvināt tarifus izmaksām, pierāda, ka tarifi ir balstīti uz pamatotām izmaksām, ņemot vērā peļņu par veiktajām investīcijām. Regulators var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants sniedz savu tarifu un izmaksu pamatojumu.

(5) Regulators izmaksu aprēķināšanai var izmantot arī citādas metodes, nevis tās, kuras izmantojis elektronisko sakaru komersants, kuram ir noteikts pienākums tuvināt tarifus izmaksām. Ja Regulators konstatē, ka tarifā iekļautās izmaksas nav pamatotas vai tarifi nav tuvināti izmaksām, tas ir tiesīgs apturēt šo tarifu piemērošanu un noteikt tarifu augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus. Regulators nosaka tarifu aprēķināšanas metodiku.

(6) Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū, kuram noteikta piekļuves vai starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistība, Regulators ir tiesīgs apturēt šo tarifu piemērošanu, nosakot tarifu augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus, ja Regulators konstatē, ka nav lietderīgi un samērīgi šim elektronisko sakaru komersantam piemērot izmaksu aprēķināšanas saistības, tajā skaitā nosakot pienākumu tuvināt tarifus izmaksām un prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu. Regulators, nosakot tarifu augšējo robežu vai arī uzdodot koriģēt tarifus, tos nebalsta uz tāda elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanas izmaksām un rentabilitāti, kuram nav piemērotas izmaksu aprēķināšanas saistības un šā panta ceturto un piekto daļa. Regulators, nosakot tarifu augšējo robežu vai uzdodot koriģēt tarifus, ir tiesīgs izmantot salīdzinošo novērtēšanu un analīzi, informāciju par izmaksām, kas rodas, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu visefektīvākajā veidā un izmantojot jaunākās pieejamās tehnoloģijas, kā arī izmaksu aprēķināšanas modeļus un citas metodes. Ja visefektīvākajā veidā sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma izmaksas mainās, Regulators var pārskatīt tarifu augšējo robežu vai uzdot koriģēt tarifu.

(7) Regulators nosaka izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku.

(8) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kuram ir noteiktas prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu, publisko izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmas aprakstu, norādot galvenās izmaksu grupas, kā arī izmaksu attiecināšanas noteikumus. Atbilstību izmaksu aprēķināšanas sistēmai pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Zvērināta revidenta ziņojumu par atbilstību noteiktajai izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmai elektronisko sakaru komersants publisko katru gadu.

79. pants. Atsevišķas uzskaites pienākums

(1) Atsevišķas uzskaites pienākums ietver saistību veikt atsevišķu darbības uzskaiti saskaņā ar Regulatora noteikto elektronisko sakaru pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku.

(2) Regulatoram ir tiesības pieprasīt elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi sniegt grāmatvedības datus, kas satur informāciju par ieņēmumiem, kas gūti no trešajām personām. Regulators var publiskot informāciju, lai veicinātu konkurences attīstību.

XIII nodaļa
Citas saistības

80. pants. Savienojuma pabeigšanas tarifs

(1) Elektronisko sakaru komersants piemēro Eiropas Komisijas vai Regulatora noteikto savienojuma pabeigšanas tarifu, ja tāds ir noteikts. Regulators uzrauga savienojuma pabeigšanas tarifa piemērošanu. Regulators ir tiesīgs uzdot elektronisko sakaru komersantam mainīt tā piemēroto savienojuma pabeigšanas tarifu.

(2) Ja Eiropas Komisija nav noteikusi savienojuma pabeigšanas tarifu, Regulators var piemērot tarifu kontroles pasākumus saskaņā ar šā likumā noteikto kārtību par elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu analīzi un speciālo prasību noteikšanu.

(3) Regulators reizi gadā informē Eiropas Komisiju un BEREC par savienojuma pabeigšanas tarifu piemērošanu.

81. pants. Apņemšanās vērtēšana

(1) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū var iesniegt Regulatoram apņemšanos par piekļuves nodrošināšanas vai kolektīvo ieguldījumu nosacījumiem. Apņemšanās var būt šādas:

1. novērst konkrētajā tirgū Regulatora konstatētās konkurences problēmas;

2. kolektīvā ieguldījuma piedāvājums;

3. piekļuves nodrošināšana citam elektronisko sakaru komersantam, ja apņemšanās izteicējs īsteno vertikāli integrētu komersanta brīvprātīgu nošķiršanu vai pēc tā īstenošanas.

(2) Elektronisko sakaru komersants iesniedz Regulatoram apņemšanos un detalizētu informāciju, kurā norāda pasākumu īstenošanas grafiku, ilgumu un veicamos pasākumus. Regulators, izvērtējot iesniegto apņemšanos un iesniegto informāciju, veic tirgus pārbaudi. Regulators var atteikt apstiprināt apņemšanos, neveicot tirgus pārbaudi, ja tā acīmredzami neatbilst šā panta trešajā un ceturtajā daļa noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem.

(3) Regulators tirgus pārbaudē izvērtē apņemšanās atbilstību šādiem kritērijiem:

1. tajā iekļautās prasības un nosacījumi ir taisnīgi, samērīgi un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi;

2. apņemšanās piedāvātie ieguvumi pieejami visiem elektronisko sakaru komersantiem;

3. piekļuve, tostarp piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīklam, ir pieejama laicīgi, t.i. pirms apņemšanās izteicējs sāk sniegt ar to saistītos mazumtirdzniecības pakalpojumus;

4. ilgtspējīgas konkurences veicināšana mazumtirdzniecības tirgos;

5. ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas un izmantošanas veicināšana.

(4) Regulators papildus šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem vērtē kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma atbilstību šādiem nosacījumiem:

1. kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma pieejamība un atklātība:

   1. tas ir pieejams jebkuram elektronisko sakaru komersantam visā ļoti augstas veiktspējas tīkla darbības laikā uz vienlīdzīgiem nosacījumiem;

   2. tas ir publiskots un pieejams kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicēja tīmekļvietnē;

   3. jebkuram interesentam bez liekas kavēšanās ir nodrošināta informācija par iespējām veikt kolektīvo ieguldījumu, tā detalizētiem noteikumiem, pārvaldības noteikumu pamatprincipiem un līguma projektu;

   4. noteikti procesi par kolektīvā ieguldījuma projekta izveidi un attīstību, kas ir skaidri un saprotami izklāstīti rakstveidā jebkuram potenciālajam ieguldītājam, kā arī ir paziņots par visiem nozīmīgajiem projekta atskaites punktiem.

2. piekļuves nodrošināšanas pamatprincipi:

1. ieguldītājam ir nodrošināta piekļuve izvērstajam ļoti augstas veiktspējas tīklam, par kuru veikts kolektīvais ieguldījums, visa tā darbības laikā;

2. elektronisko sakaru komersantam, kurš nepiedalās kolektīvajā ieguldījumā, ir tiesības no ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas paša sākuma saņemt vairumtirdzniecības pakalpojumu, uz kuru kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicējam piedāvājuma izteikšanas laikā ir bijušas noteiktas speciālās prasības;

3. elektronisko sakaru komersantam, kurš nepiedalās ieguldījumā, ir nodrošināta piekļuve ar tādu pašu kvalitāti, ātrumu, nosacījumiem, galalietotāju tvērumu (skaitu un teritoriju), kāda bija tam pieejama pirms ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību par vara tīkla pāreju uz optisko tīkla elementu.

3. kolektīvā ieguldījuma piedāvājumā ietverti nosacījumi, kas veicinās konkurences attīstību ilgtermiņā:

1. tas ļauj ieguldītājam ilgtermiņā konkurēt ar kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicēju saistītajos mazumtirdzniecības tirgos;

2. ieguldītājam nodrošināta efektīva piekļuve augstas veiktspējas tīklam, ciktāl uz to attiecas kolektīvais ieguldījums;

3. ieguldītājam ir tiesības izvēlēties ieguldījuma vērtību, dalības apmēru un darbības laiku;

4. ieguldītājam ir iespēja nākotnē palielināt savu dalību kolektīvajā ieguldījumā;

5. nosacījumi dalībai kolektīvajā ieguldījumā ir atkarībā no ieguldītāja iesaistīšanās laika, tostarp arī šādos aspektos: tiesību iegūšanai prasītā finansiālā atlīdzība, aizsardzība, kādas tiesības dod kolektīvajiem ieguldītājiem būves posmā un ekspluatācijas posmā (piemēram, piešķirot neatņemamas lietošanas tiesības uz visu ļoti augstas veiktspējas tīkla, kas uzbūvēts, izmantojot kolektīvo ieguldījumu, paredzamo darbmūža laiku), un nosacījumus, saskaņā ar kuriem pievienojas kolektīvajam ieguldījumam vai izstājas no tiem;

6. elastīgums ieguldītājam tādā veidā, ka tam ir iespēja uzņemties saistības pakāpeniski un tas ir noteikts vienības līmenī, lai mazam kolektīvajam ieguldītājam ar ierobežotiem resursiem, kurš ir iesaistījies minimālā apmērā, būtu iespēja pakāpeniski palielināt savu dalību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu sākotnējo saistību līmeni. Nosakot finansiālo atlīdzību, ko maksā katrs kolektīvais ieguldītājs, ņemts vērā princips, ka agrīnie ieguldītāji uzņemas lielāku risku un agrāk iegulda kapitālu;

7. lai atspoguļotu risku samazināšanos un neitralizētu stimulus atturēties no kapitāla ieguldīšanas agrīnos posmos, piemaksu, kas laika gaitā palielinās, uzskata par pamatotu attiecībā uz saistībām, kuras ieguldītājs uzņemas vēlāk, un attiecībā uz jauniem ieguldītājiem, kuri kolektīvajā ieguldījumā iesaistās pēc projekta uzsākšanas;

8. atļauts nodot kolektīvā ieguldītāja tiesības citai personai. Saņēmējs saņem tās pašas tiesības un pienākumus, kas bija sākotnējam kolektīvajam ieguldītājam;

9. ieguldītājiem piešķirtas savstarpējas tiesības piekļūt ļoti augstas veiktspējas tīklam, par kuru veikts kolektīvais ieguldījums, lai tie sniegtu mazumtirdzniecības pakalpojumus saskaņā ar pārredzamiem nosacījumiem, kuri ir norādīti kolektīvā ieguldījuma piedāvājumā, it sevišķi tad, ja kolektīvie ieguldītāji ir pa vienam un atsevišķi atbildīgi par konkrētu ļoti augstas veiktspējas tīkla daļu izvēršanu. Ja ir izveidots kolektīvā ieguldījuma instruments, tas kolektīvajiem ieguldītājiem tieši vai netieši ļauj piekļūt ļoti augstas veiktspējas tīklam uz devuma līdzvērtīguma pamata un saskaņā ar taisnīgiem un samērīgiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp finansiāliem nosacījumiem, kas atspoguļo dažādā līmeņa risku, kuru uzņēmušies atsevišķi kolektīvie ieguldītāji.

4) atbilst nākotnes vajadzībām un veicina jauna ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanu;

5) kolektīvā ieguldījuma piedāvājumu publiskos vismaz sešus mēnešus pirms jaunā ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas uzsākšanas.

(5) Regulators var izvērtēt apņemšanos, ņemot vērā citus valstī esošus īpašus apstākļus, tirgus struktūru, citus kritērijus un apsvērumus, lai nodrošinātu piekļuvi potenciālajiem ieguldītājiem.

(6) Regulators par tirgus pārbaudes rezultātiem un apņemšanos veic publisko konsultāciju.

(7) Regulators elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū pēc publiskās konsultācijas dara zināmus savus sākotnējos secinājumus, apsvērumus un nosacījumus, kurus plāno noteikt apņemšanās ieviešanai. Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū var pārskatīt savu apņemšanos atbilstoši Regulatora secinājumiem un plānotajiem nosacījumiem.

(8) Regulators ir tiesīgs ar lēmumu pilnībā vai daļēji apstiprināt apņemšanos, kā arī noteikt piemērojamos nosacījumus. Regulators ir tiesīgs noteikt termiņu, kurā apņemšanās ir saistoša. Regulatora noteiktais termiņš ir ne mazāk kā septiņi gadi. Regulatoram ir tiesības pagarināt tā noteikto termiņu.

(9) Regulators, veicot tirgus analīzi, ņem vērā Regulatora apstiprinātās apņemšanās ietekmi uz konkrēto tirgu, konkurenci un uz elektronisko sakaru komersantam noteiktajām speciālām prasībām. Regulators, veicot konsultāciju Eiropas Savienības līmenī, nosūta arī apņemšanās apstiprināšanas lēmumu.

(10) Regulators pārrauga un uzrauga apstiprinātās apņemšanās ievērošanu. Regulators ir tiesīgs pieprasīt apņemšanās izteicējam sniegt Regulatoram ikgadējos ziņojumus par atbilstību.

82. pants. Kolektīvā ieguldījuma piedāvājums

(1) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū ir tiesīgs piedāvāt apņemšanos un izteikt citam elektronisko sakaru komersantam kolektīvā ieguldījuma piedāvājumu. Kolektīvā ieguldījuma piedāvājums ir spēkā pēc tam, kad Regulators to ir apstiprinājis. Regulators apstiprina kolektīvā ieguldījumu piedāvājumu, ja ir vismaz viens potenciālais ieguldītājs.

(2) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū kolektīvā ieguldījuma piedāvājumā iekļauj taisnīgus, samērīgus un vienlīdzīgas attieksmes noteikumus. Vienlīdzīgas attieksmes noteikumi nenozīmē to, ka potenciāliem ieguldītājiem piedāvā pilnīgi vienādus noteikumus, bet gan to, ka piedāvāto noteikumu atšķirības ir pamatotas ar vienādiem objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un prognozējamiem kritērijiem.

(3) Kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicējam ir tiesības lūgt ieguldītāju pierādīt spēju veikt pakāpeniskus maksājumus, ņemot vērā ļoti augstas veikstpējas tīkla izvēršanas posmus.

(4) Regulators vērtē pieteicējam piemērotās speciālās prasības nākošajā tirgus analīzes kārtā. Regulators izvērtē nepieciešamību atcelt speciālās prasības attiecībā uz ļoti augstas veiktspējas tīkla elementiem, kuri ir izvērsti, izmantojot kolektīvo ieguldījumu. Regulatoram ir tiesības nenoteikt regulēšanas atvieglojumus (speciālo prasību atcelšana), ja konkrētajā tirgū pastāv būtiskas konkurences problēmas, kuras ir iespējams atrisināt tikai ar regulēšanas iejaukšanos.

83. pants. Funkcionālā nošķiršana

(1) Regulators ir tiesīgs noteikt vertikāli integrētam elektronisko sakaru komersantam pienākumu nodot neatkarīgai vienībai (elektronisko sakaru komersantam, struktūrvienībai) ar atsevišķu piekļuves produktu vairumtirdzniecības nodrošināšanu saistītas darbības (turpmāk — funkcionālā nošķiršana), ja tas secina, ka, nosakot speciālās prasības, tirgū, nav izdevies izveidot efektīvu konkurenci, un vienlaikus konstatē būtiskas un pastāvīgas konkurences problēmas vai tirgus darbības traucējumus saistībā ar atsevišķu piekļuves produktu nodrošināšanu vairumtirdzniecības tirgos. Neatkarīgā vienība nodrošina piekļuves produktus un elektronisko sakaru pakalpojumus visiem elektronisko sakaru komersantiem, tajā skaitā citiem elektronisko sakaru komersantiem mātes komersantā, ar vienādiem nosacījumiem un termiņiem, cenu un elektronisko sakaru pakalpojumu līmeni, to pašu sistēmu un procesu palīdzību.

(2) Regulators pirms funkcionālās nošķiršanas pienākuma noteikšanas veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī. Regulators iesniedz Eiropas Komisijai lēmuma projektu par funkcionālo nošķiršanu, kurā ietver šādu informāciju:

1. pamatojumu Regulatora secinājumiem saskaņā ar šā panta pirmo daļu;

2. novērtējumu, ka pieņemamā laikposmā nav vai nav pietiekami lielu izredžu izveidot infrastruktūras konkurenci;

3. analīzi par gaidāmo ietekmi uz Regulatoru, elektronisko sakaru komersantu, neatkarīgās vienības darbaspēku un elektronisko sakaru nozari kopumā, stimuliem veikt ieguldījumus elektronisko sakaru nozarē, kā arī uz sociālo un teritoriālu līdzvērtību, citām ieinteresētām pusēm, jo īpaši norādot gaidāmo ietekmi uz infrastruktūras konkurenci un iespējamo ietekmi uz patērētājiem;

4. pamatojumu, kāpēc šis pienākums būtu visefektīvākais līdzeklis uz konstatēto konkurences problēmu vai tirgus nepilnību novēršanu orientētu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanai;

5. nošķiršanas būtību un pakāpi, kā arī neatkarīgās vienības juridisko statusu;

6. neatkarīgās vienības aktīvus, tās sniegtos elektronisko sakaru pakalpojumus vai nodrošinātos produktus;

7. pārvaldes kārtību, kas nodrošina neatkarīgās vienības personāla neatkarību un struktūru;

8. prasību pildīt Regulatora noteiktās saistības;

9. prasību nodrošināt procedūru caurskatāmību, jo īpaši attiecībā uz citiem elektronisko sakaru komersantiem;

10. uzraudzības programmu, kuras mērķis ir nodrošināt Regulatora noteikto saistību izpildi un kura ietver arī gada pārskata publiskošanu.

(3) Pēc tam kad Eiropas Komisijai paziņots lēmuma projekts par funkcionālo nošķiršanu, kā arī pēc tā pieņemšanas Regulators veic ar konkrēto tirgu saistīto citu tirgu koordinētu analīzi un, pamatojoties uz šo analīzi, pārskata elektronisko sakaru komersantam piemērotās speciālās prasības.

(4) Regulators elektronisko sakaru komersantam, kam ir uzlikts funkcionālās nošķiršanas pienākums, var piemērot jebkuru speciālo prasību kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tas atzīts par elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū, vai citu Eiropas Komisijai paziņotu pienākumu.

84. pants. Brīvprātīga funkcionāla nošķiršana

(1) Elektronisko sakaru komersants, kuram ir būtiska ietekme tirgū, informē Regulatoru vismaz trīs mēnešus pirms tas veic kādu no šādiem pasākumiem:

1) nodod savus piekļuves tīkla aktīvus vai to lielu daļu juridiskajai personai, kam ir cits īpašnieks;

2) izveido neatkarīgu vienību, lai visiem mazumtirdzniecības elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem (arī šā elektronisko sakaru komersanta mazumtirdzniecības struktūrvienībām) nodrošinātu līdzvērtīgus piekļuves produktus.

(2) Elektronisko sakaru komersants ziņo Regulatoram par visām izmaiņām šā panta pirmajā daļā norādītajos pasākumos, kā arī par pasākuma galarezultātu.

(3) Lai nodrošinātu piekļuvi citiem elektronisko sakaru komersantiem, elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū var iesniegt Regulatorā apņemšanos saskaņā ar 79. panta pirmās daļas 3.punktu.

(4) Regulators, veicot konkrētā tirgus analīzi, izvērtē plānotās nošķiršanas un apņemšanās ietekmi uz elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi noteiktajām speciālām prasībām. Regulators veic konkrētā tirgus analīzi pēc neatkarīgās vienības darbības uzsākšanas tajā. Regulators vērtē nepieciešamību uzlikt, grozīt vai atcelt speciālās prasības nošķirtajai vienībai.

(5) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū informē Regulatoru par jebkādām apstākļu izmaiņām, kas attiecas uz tā atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

85. pants. Pāreja no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem

(1) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū informē Regulatoru vismaz divus mēnešus pirms savu plānu realizācijas par vara dzīslu kabeļa, kuru izmanto cits elektronisko sakaru komersants balstoties uz Regulatora noteiktām speciālām prasībām vai citiem Regulatora noteiktiem pienākumiem, ekspluatācijas izbeigšanu savā elektronisko sakaru tīklā vai to aizstāšanu ar optisko šķiedru kabeļiem. Elektronisko sakaru komersants kopā ar informāciju par plāniem iesniedz detalizētu pārejas grafiku un nosacījumus, kā arī informāciju par alternatīvu pakalpojumu tam elektronisko sakaru komersantam, kurš izmanto attiecīgo vara kabeli. Regulators ir tiesīgs noteikt nosacījumus, lai nodrošinātu pāreju no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem.

(2) Regulators ir tiesīgs atcelt noteiktos pienākumus uz vara kabeli, kura ekspluatāciju izbeidz vai to aizstāj, ja ir veikts paziņojums saskaņā ar šā panta pirmo daļu un elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū ir nodrošinājis piekļuves prasītājam alternatīvu pakalpojumu, kas ļauj saņemt piekļuvi ar tādu pašu kvalitāti, ātrumu, nosacījumiem, galalietotāju tvērumu (skaitu un teritoriju), kāda bija pirms pārejas. Regulators pirms pienākumu atcelšanas veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

XIV nodaļa
Ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu pieejamība

86. pants. Ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšana

(1) Elektronisko sakaru komersants, kas piedāvā ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumus, nodrošina, ka viņa piedāvātie pakalpojumi neierobežo galalietotāja tiesības brīvi izvēlēties pakalpojuma piegādātāju, kā arī ir sadarbspējīgi ar citu elektronisko sakaru komersantu pakalpojumiem.

(2) Elektronisko sakaru komersants nodrošina galalietotājam iespēju bez maksas un vienkāršā procesā pēc līguma beigām atdot atpakaļ ciparu televīzijas iekārtu.

(3) Ciparu televīzijas un ciparu radio signālu pārraides sistēmas veido saskaņā ar Eiropas Savienības noteiktajiem elektronisko sakaru nozares standartiem.

(4) Ciparu televīzijas iekārtas tiek uzskatītas par tādām, kas atbilst sadarbspējas prasībai, ja tās atbilst harmonizētajiem standartiem, atsauces uz kuriem ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai to daļām.

(5) Galalietotāju iekārtām, kas ir paredzētas, lai uztvertu ciparu televīzijas signālus (apraidi, izmantojot zemes, kabeļu vai satelītu pārraides), ko pārdod vai iznomā, vai citādi dara pieejamas, un, kas var atkodēt digitālus televīzijas signālus, ir jāspēj atkodēt tādus signālus saskaņā ar kopējo Eiropas vienotu kodēšanas algoritmu, ko piemēro atzīta Eiropas standartizācijas organizācija un skaidri rādīt pārraidītos signālus.

(6) Televizoriem ar integrētu ekrānu ar redzamo diagonāli, lielāku par 30 cm, ko pārdod vai iznomā, ir jābūt ar vismaz vienu atvērtās saskarnes ligzdu (kas atbilst vai nu Eiropas standartizācijas organizācijas pieņemtam vai atzītam standartam, vai rūpniecībā plaši lietotiem parametriem), kas ļauj vienkārši pieslēgt perifēras iekārtas, un tam jāspēj caurlaist attiecīgos digitālo televīzijas signālu elementus, arī informāciju par interaktīviem un ierobežotas piekļuves pakalpojumiem.

(7) Automobiļu radiouztvērējiem, kas ir integrēti jaunos M kategorijas transportlīdzekļos, kurus dara pieejamus tirgū vai iznomā, jāspēj uztvert un atskaņot zemes ciparu radio apraides pakalpojumus. Uztvērēji, kas atbilst harmonizētajiem standartiem, atsauces uz kuriem ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai to daļām, tiek uzskatītas par tādām, kas atbilst minētajai prasībai un uz kuru attiecas minētie standarti vai to daļas.

XV nodaļa
Datu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē

87. pants. Datu neizpaušana

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums bez reģistrēta galalietotāja piekrišanas neizpaust ziņas par galalietotāju kā arī informāciju par tā saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem vai papildvērtības pakalpojumiem, izņemot gadījumus, ja šī informācija nepieciešama šajā likumā noteiktajām institūcijām un iestādēm normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai un likumā noteiktajiem mērķiem.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ir aizliegts bez reģistrēta galalietotāja piekrišanas izpaust informāciju, kuru pārraida vai kura ir pārraidīta, sniedzot galalietotājam elektronisko sakaru pakalpojumus, izņemot gadījumus, ja šī informācija nepieciešama šajā likumā noteiktajām iestādēm normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai un likumā noteiktajiem mērķiem.

88. pants. Personas datu apstrādes drošība

(1) Papildus Fizisko personu datu apstrādes likumā noteiktajam elektronisko sakaru komersants nosaka personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību.

(2) Ministru kabinets nosaka obligātās prasības, kas elektronisko sakaru komersantam jāievēro, izstrādājot personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību.

89. pants. Pieslēgšanās elektronisko sakaru tīkliem

(1) Pieslēgties elektronisko sakaru tīkliem, lai iegūtu operatīvo informāciju, drīkst tikai operatīvās darbības subjekti likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par galalietotājiem, pret kuriem vērsti šajā pantā minētie pasākumi, kā arī par šo pasākumu mērķi, pamatojumu un apjomu.

90. pants. Noslodzes datu apstrāde

(1) Noslodzes datus apstrādā laikposmā, kurā galalietotājs var apstrīdēt rēķinu un veikt maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Noslodzes datu apstrāde un uzglabāšana ir atļauta, kamēr tiek izskatīta un atrisināta pretenzija, kā arī līdz laikam, kad tiek piedzīts neveiktais maksājums.

(2) Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs apstrādāt noslodzes datus bez iepriekšējas saskaņošanas ar reģistrētu galalietotāju maksas uzskaitei par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, maksājumu piedziņai, pretenziju izskatīšanai vai starpsavienojumu nodrošināšanai, kā arī lai izpildītu šajā likumā noteikto pienākumu informēt galalietotāju par patērētājam piemērotākajiem elektronisko sakaru pakalpojuma tarifiem, tarifu plāniem un tarifu atlaidēm.

(3) Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs apstrādāt noslodzes datus bez iepriekšējas saskaņošanas ar reģistrētu galalietotāju šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmērā atbilstoši šajā likumā noteikto kompetento iestāžu informācijas pieprasījumam.

(4) Noslodzes datu apstrāde ir atļauta elektronisko sakaru pakalpojumu izplatīšanas un papildvērtības pakalpojumu sniegšanas nolūkos, ja reģistrēts galalietotājs, uz kuru šie dati attiecas, pirms noslodzes datu apstrādes ir devis piekrišanu saskaņā ar noslēgto elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu. Noslodzes datu apstrāde citam mērķim bez reģistrēta galalietotāja piekrišanas ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja galalietotāju nav iespējams identificēt turpmākā šo noslodzes datu izmantošanā.

(5) Galalietotājam nav tiesību piekļūt noslodzes datiem un izdarīt tajos labojumus.

91. pants. Atrašanās vietas datu apstrāde

(1) Atrašanās vietas datu apstrāde, ņemot vērā šajā pantā paredzētos izņēmumus, ir atļauta tikai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai.

(2) Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim bez reģistrēta galalietotāja piekrišanas ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja galalietotāju nav iespējams identificēt, turpmākā šo atrašanās vietas datu izmantošanā.

(3) Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim ir atļauta ar reģistrēta galalietotāja piekrišanu laikposmā, kas nepieciešams, lai sniegtu papildvērtības pakalpojumus.

(4) Pirms saņemta piekrišana par atrašanās vietas datu apstrādi citam mērķim, elektronisko sakaru komersantam ir pienākums informēt galalietotāju par apstrādājamo datu veidu, apstrādes mērķi un termiņu, kā arī par to, vai atrašanās vietas dati tiks nodoti trešajām personām papildvērtības pakalpojumu sniegšanai.

(5) Reģistrētam galalietotājam ir tiesības jebkurā laikā atsaukt piekrišanu atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, par to paziņojot attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam.

(6) Reģistrētam galalietotājam, kas ir piekritis atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, ir tiesības bez maksas pieprasīt, lai atrašanās vietas datu apstrāde uz noteiktu laiku tiek pārtraukta, par to paziņojot attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam.

(7) Elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez galalietotāja piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Gāzes avārijas dienestam, Jūras meklēšanas un glābšanas dienestam, kā arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centram tā pienākumu veikšanai un šo datu nodošanai šajā panta daļā minētajiem dienestiem.

(8) Elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez reģistrēta galalietotāja piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama, lai nosūtītu šā likuma 17.panta otrās daļas 11. un 13.punktā minēto informāciju.

(9) Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs veido un uztur izsaucēja atrašanās vietas datubāzi un informācijas sistēmu. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina no elektronisko sakaru komersantiem saņemto datu par izsaucēja atrašanās vietu apstrādi, uzturēšanu un tālāku nodošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gāzes avārijas dienestam, Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram.

92. pants. Saglabājamo datu izmantošana un apstrāde

(1) Saglabājamie dati tiek saglabāti un konkrēti saglabājamie dati normatīvajos aktos noteiktā gadījumā un kārtībā tiek nodoti atbilstoši pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekta, valsts drošības iestādes, prokuratūras, tiesas vai Konkurences padomes pieprasījumam saistībā ar kādu laikposmu un/vai ģeogrāfisku teritoriju un/vai personu loku, lai aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību vai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, krimināllietu iztiesāšanu vai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanu.

(2) Informācija par reģistrēta galalietotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi, kuram savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese, galalietotāja identifikatoru vai pieslēguma numuru un galalietotāja atrašanās vietu tiek saglabāta un pēc pieprasījuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodota Valsts policijai, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību administratīvo pārkāpumu lietās par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu.

(3) Elektronisko sakaru komersants nodrošina saglabājamo datu saglabāšanu tādā apjomā, kādā tie ir iegūti vai apstrādāti, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumus, kā arī nodrošina to aizsardzību pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, zudumu vai pārveidošanu, vai šajā likumā neparedzētu apstrādi vai izpaušanu. Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus saglabājamo datu iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, komersanta tehniskās iekārtas tos neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

(4) Elektronisko sakaru komersants nodrošina saglabājamo datu glabāšanu 18 mēnešus, kā arī to nodošanu šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām pēc to pieprasījuma.

(5) Elektronisko sakaru komersants reizi gadā sniedz statistisku informāciju Datu valsts inspekcijai par šā panta pirmajā daļā minēto institūciju pieprasījumiem saņemt saglabājamos datus un par šo datu izsniegšanu, nenorādot institūciju, kura datus pieprasījusi.

(6) Ministru kabinets nosaka saglabājamo datu pieprasīšanas un nodošanas kārtību šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām.

(7) Datu valsts inspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā reizi gadā apkopo statistisko informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto institūciju pieprasījumiem saņemt saglabājamos datus un par šo datu izsniegšanu.

(8) Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par faktu, ka saglabājamie dati pieprasīti vai nodoti šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, kā arī informāciju par galalietotājiem, attiecībā uz kuriem saglabājamie dati pieprasīti vai nodoti, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

(9) Saglabājamo datu apstrādi var veikt tikai elektronisko sakaru komersanta pilnvarota persona.

(10) Saglabājamie dati ir izdzēšami pēc šī panta trešās daļas noteiktā termiņa beigām, izņemot tos datus, kurus šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas ir pieprasījušas līdz datu saglabāšanas termiņa beigām, bet kuri vēl nav sniegti, kā arī datus, kas turpmāk nepieciešami pakalpojumu sniegšanai, maksas uzskaitei par sniegtajiem pakalpojumiem, pretenziju izskatīšanai, maksājumu piedziņai vai starpsavienojumu nodrošināšanai.

93. pants. Izsaucošā un izsaucamā numura identifikācijas ierobežojumi

(1) Izsaucošā numura galalietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt izsaucošā numura identifikāciju katram izsaukumam atsevišķi.

(2) Izsaucošā numura galalietotājam ir tiesības reizi gadā bez maksas aizliegt izsaucošā numura identifikāciju pastāvīgi visiem izsaukumiem.

(3) Izsaucamajam galalietotājam ir tiesības bez maksas atteikties no ienākošo izsaukumu izsaucošā numura identifikācijas.

(4) Izsaucamā numura galalietotājam ir tiesības prasīt, lai operators nodrošina to izsaukumu noraidīšanu, kuru galalietotāji ir aizlieguši izsaucošā numura identifikāciju.

(5) Izsauktā numura galalietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt izsauktā numura identifikāciju izsaucošā numura galalietotājam.

(6) Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs informē galalietotāju, kādos gadījumos tiek veikta izsaucošā vai izsaucamā numura identifikācija, un sniedz galalietotājam informāciju par šajā pantā paredzētajām tiesībām.

(7) Balss sakaru pakalpojumu sniedzējs nodrošina šajā pantā, kā arī šā likuma 92.pantā paredzētās tiesības.

(8) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma ievērot šajā pantā paredzētās tiesības, ja izsaucamā numura galalietotājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, gāzes avārijas dienests, Jūras meklēšanas un glābšanas dienests.

94. pants. Izsaukuma pāradresācija

Galalietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt trešo personu izsaukumu pāradresāciju uz galalietotāja galiekārtu.

XVI nodaļa
Kompetento iestāžu tiesības un pienākumi

95. pants. Datu valsts inspekcijas tiesības

(1) Lai veiktu normatīvajos aktos noteikto uzraudzību elektronisko sakaru, personas datu aizsardzības un informācijas sabiedrības pakalpojumu aprites jomā, Datu valsts inspekcijai ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums 15 dienu laikā sniegt noslodzes datus.

(2) Datu valsts inspekcijai ir tiesības reizi gadā pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt statistisku informāciju Datu valsts inspekcijai par šā likuma 92.panta pirmajā daļā minēto institūciju pieprasījumiem saņemt saglabājamos datus un par šo datu izsniegšanu, nenorādot institūciju, kura datus pieprasījusi.

(3) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šā panta minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību kādā Datu valsts inspekcija var pieprasīt un elektronisko sakaru komersants nodot noslodzes datus.

96. pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības

(1) Lai veiktu normatīvajos aktos noteikto uzraudzību patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības un informācijas sabiedrības pakalpojumu aprites jomā, Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības pieprasīt no elektronisko sakaru komersanta šādus noslodzes datus par galalietotāju:

1. nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, ja galalietotājs ir juridiskā persona;

2. vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja galalietotājs ir fiziskā persona;

3. galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtos telefonu numurus, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformāciju.

(2) Pēc pieprasījuma saņemšanas, elektronisko sakaru komersantam ir pienākums 15 dienu laikā sniegt tā rīcībā esošos noslodzes datus.

(3) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šā panta minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var pieprasīt un elektronisko sakaru komersants nodot noslodzes datus.

97. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības

(1) Finanšu un kapitāla tirgu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumu izmeklēšanas nolūkos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam ir pienākums sniegt noslodzes datus, kas minēti šā likuma 1.pielikuma 1.punktā un 2.punkta 1., 2., 3., 4., 5. un 6.apakšpunktā, kā arī datus, kas minēti šā likuma 2.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā.

(2) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šā panta minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību kāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieprasīt un elektronisko sakaru komersants nodot noslodzes datus.

98. pants. Informācijas sniegšana civillietās

(1) Elektronisko sakaru komersantam pēc tiesas pieprasījuma ir pienākums nodrošināt informācijas sniegšanu par tā reģistrētā galalietotāja vai lietotāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi, kuram savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese, galalietotāja identifikators vai telefona numurs, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību civillietās.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto, pēc prasības celšanas un tiesas pieprasījuma elektronisko sakaru komersants nodrošina informācijas sniegšanu arī par noslodzes datiem, kuriem ir nozīme lietas izskatīšanā un kuru izpaušanu lietā tiesa atzinusi par pieļaujamu, samērojot to ar personas tiesībām uz tās datu aizsardzību.

(3) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

99. pants. Informācijas sniegšana oficiālās statistikas nodrošināšanai

(1) Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto oficiālo statistiku, Centrālajai statistikas pārvaldei (turpmāk — Pārvalde) ir tiesības slēgt līgumu ar elektronisko sakaru komersantu, par nepieciešamo datu nodošanu vai statistikas datu sagatavošanu. Atlīdzību par datu sagatavošanu nosaka līgumā. Šāda līguma izpildei elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs apstrādāt visus nepieciešamos noslodzes datus, tostarp atrašanās vietas datus. Neatkarīgi no līguma veida Elektronisko sakaru komersants Pārvaldei sniedz anonimizētus datus.

(2) Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto oficiālo statistiku, Pārvaldei ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošina publiskā mobilo elektronisko sakaru tīkla darbību, ir pienākums sniegt tā rīcībā esošas informācijas anonimizētus datus par galalietotājam ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtajiem telefona numuriem atbilstoši Pārvaldes sagatavotajam galalietotāju izlases sarakstam. Pārvaldei ir tiesības pieprasīt šajā daļā minēto informāciju ne biežāk kā divas reizes gadā, nodrošinot elektronisko sakaru komersantam pašizmaksās balstītu samaksu par informāciju.

(3) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētās informācijas pieprasīšanas kārtību un veidu, pieprasāmās informācijas apjomu un samaksu par pieprasītās informācijas sagatavošanu, kā arī informācijas sagatavošanas un nodošanas termiņus.

100. pants. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības

(1) Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir tiesības pieņemt lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pilnvarotajam pārstāvim piekļuvi elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem, lai tas varētu pārliecināties, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pieņemtais lēmums par Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārda vai interneta protokola (IP) adreses piekļuves ierobežošanu tiek pildīts.

(3) Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.

(4) Pamatojoties uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumu, augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs un elektronisko sakaru komersants Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Latvijas Republikā ierobežo piekļuvi Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

(5) Persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildes rezultātā tiek ierobežotas, ir tiesīga attiecīgo lēmumu apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi.

(7) Elektronisko sakaru komersants, izpildot šīs panta ceturtajā daļā minēto prasību, vienlaikus pāradresē galalietotāju uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapu internetā, kur norādīta informācija par personai piemērojamo atbildību.

(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sagatavo un nosūta augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam un elektronisko sakaru komersantam lēmumu par to, ka ierobežojama piekļuve Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, kā arī lēmumā ietveramā pieprasījuma formu, lēmuma nosūtīšanas veidu, izpildes veidu un darbības termiņu.

(9) Elektronisko sakaru komersants nav atbildīgs par šā panta piektās daļas minētā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmuma izpildes rezultātā trešajām personām radītajiem zaudējumiem.

(10) Lai veiktu normatīvajos aktos noteikto uzraudzību par personu dalību Latvijā nelicencētajās interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums 15 dienu laikā sniegt par galalietotāju, kurš ir izmantojis Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja mājaslapu internetā, šādus noslodzes datus, ja attiecīga informācija ir pieejama elektronisko sakaru komersantam:

1. nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, ja galalietotājs ir juridiskā persona;

2. vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja galalietotājs ir fiziskā persona;

3. galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtos telefonu numurus, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformāciju.

101. pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības

Valsts ieņēmumu dienestam likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos ir tiesības pieņemt lēmumu par:

1. domēna vārda atslēgšanu;

2. lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai.

XVII nodaļa
Administratīvie pārkāpumi elektronisko sakaru jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

102. pants. Pārkāpumi radiosakaru jomā

(1) Par radioamatieru radiostacijas būvēšanas, ierīkošanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.

(2) Par tādu radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru atbilstība būtiskajām prasībām nav novērtēta un apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto radioiekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību vai radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujā noteiktos parametrus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par tādu radioiekārtu, elektrisko vai elektronisko iekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru darbība rada kaitīgos radiotraucējumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(6) Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu bez radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(7) Par jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu raidīšanai paredzēto radiofrekvenču izmantošanas kārtības pārkāpšanu vai radiotraucējumu radīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no astoņdesmit sešām līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(8) Par atteikšanos nodrošināt piekļuvi radioiekārtai vai nodrošināt iespēju pieslēgties radioiekārtas raidīšanas un uztveršanas traktam, lai pārbaudītu radioiekārtas darbības tehniskos parametrus, vai par atteikšanos nodrošināt iespēju apskatīt radioiekārtu un tai pievienotās ierīces vai programmatūru, kura nodrošina radioiekārtas darbību vai parametru ieregulēšanu, vai par radioiekārtu lietošanas un uzraudzības normatīvo aktu neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(9) Par tādu radioiekārtu lietošanu, kuras rada kaitīgos radiotraucējumus kuģošanas, gaisa vai dzelzceļa satiksmes drošības, valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai cilvēku dzīvības, veselības un drošības aizsardzības nodrošināšanai izmantoto sakaru iekārtām, vai šādu radioiekārtu darbības nepārtraukšanu pēc pieprasījuma piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

103. pants. Viesabonēšanu regulējošu normatīvo aktu pārkāpšana

Par normatīvo aktu pārkāpšanu attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

104. pants. Datu plūsmas ātrumu un datu apjomu regulējošu normatīvo aktu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto datu plūsmas ātruma vai datu apjoma prasību pārkāpšanu, sniedzot publisko interneta piekļuves pakalpojumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

105. pants. Piekļuves, piekļuves datu plūsmai un starpsavienojuma prasību pārkāpšana, izņemot vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumus

Par piekļuves, piekļuves datu plūsmai un starpsavienojuma prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

106. pants. Galalietotāja tiesību pārkāpšana elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā, izņemot vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumus

Par galalietotāju tiesību pārkāpšanu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

107. pants. Speciālo prasību un citu saistību pārkāpšana

Par speciālo prasību un citu saistību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

108. pants. Vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšana

Par vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

109. pants. Patvaļīga pieslēgšanās publiskajam elektronisko sakaru tīklam

Par patvaļīgu pieslēgšanos publiskajam elektronisko sakaru tīklam piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

110. pants. Nelikumīgas darbības ar datiem, programmatūru un iekārtām, kas nepieciešamas elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai

Par elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamo datu izmainīšanu vai par šādam nolūkam paredzētu datu iegūšanu, glabāšanu vai izplatīšanu, kā arī par šādam nolūkam paredzētas programmatūras vai iekārtas iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu vai izplatīšanu bez ražotāja vai tā pilnvarotas personas piekrišanas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

111. pants. Publisko elektronisko sakaru tīklu aizsardzības prasību pārkāpšana

(1) Par publisko elektronisko sakaru tīklu bojāšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par publisko elektronisko sakaru tīklu darbības traucēšanu, tai skaitā nenodrošinot piekļuvi attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm, lai veiktu šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras būvju pārbūvi, renovāciju, atsevišķa abonentlīnijas pieslēguma ierīkošanu pie ēkā esošā elektronisko sakaru tīkla vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

112. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 103. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 104, 105., 106., 107., 108. un 109.pantā minētajiem pārkāpumiem veic Regulators.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 110. un 112. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai Pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 111. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Elektronisko sakaru likums (Latvijas Vēstnesis, …….).

2. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti šādi saskaņā ar “Elektronisko sakaru likumu" izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1. MK 09.08.2005. noteikumi Nr.591 “Kārtība, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas likumā noteiktajos gadījumos nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos”;

2. MK 11.08.2009. Nr.89 “Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu”;

3. MK 01.02.2011. noteikumi Nr.93 “Noteikumi par speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību un tehniskajām prasībām to darbībai”;

4. MK 11.09.2007. noteikumi Nr.619 “Noteikumi par zudušu identificējamu elektronisko sakaru galiekārtu centralizētas datubāzes veidošanu, uzturēšanu un izmantošanu, kā arī šādu galiekārtu izmantošanas iespējas pārtraukšanu un atjaunošanu”;

5. MK 04.12.2007. noteikumi Nr.820 “Kārtība, kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, Konkurences padome, prokuratūra un tiesa pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod saglabājamos datus, un kārtība, kādā apkopo statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem un to izsniegšanu”;

6. MK 09.08.2011. noteikumi Nr.627 “Obligātās prasības, kas jāievēro, izstrādājot personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību”;

7. MK 01.07.2014. noteikumi Nr.366 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”;

8. MK 21.01.2014. noteikumi Nr.45 “Numerācijas pārvaldīšanas kārtība, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi”;

9. MK 09.06.2014. noteikumi Nr.291 “Kārtība, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sagatavo un nosūta lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām”;

10. MK 17.06.2014. noteikumi Nr.306 “Kārtība, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Datu valsts inspekcija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus”

11. MK 19.08.2014. noteikumi Nr.501 “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība”;

12. MK 06.10.2009. noteikumi Nr. 1151 “Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)”;

13. MK 07.06.2016. noteikumi Nr.360 “Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas un lietošanas noteikumi”;

14. MK 09.08.2016. noteikumi Nr.529 “Radioamatieru radiostaciju būvēšanas, ierīkošanas un lietošanas, kā arī radioamatieru apliecības saņemšanas kārtība”;

15. MK 16.05.2017. noteikumi Nr.261 “Kārtība, kādā nosaka atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu”;

16. MK 26.05.2014. noteikumi Nr.271 “Noteikumi par izsaucēja ‒ izsaucošās elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ‒ atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu”;

17. MK 06.02.2018. instrukcija Nr.1 “Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība”;

18. MK 06.02.2018. instrukcija Nr.1 “Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība”;

19. MK 19.08.2014. noteikumos Nr.501 “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība”;

20. MK 09.08.2016. noteikumos Nr.529 “Radioamatieru radiostaciju būvēšanas, ierīkošanas un lietošanas, kā arī radioamatieru apliecības saņemšanas kārtība”;

21. MK 06.06.2006. noteikumi Nr.453 “Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām”;

22. MK 16.02.2010. noteikumi Nr.143 “Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē”;

23. MK 27.10.2009. noteikumi Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem”;

24. MK 03.07.2001. noteikumi Nr.298 “Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana”.

3. Regulators līdz 2021.gada 21.decembrim BEREC nosūta, izmantojot elektroniskus līdzekļus, reģistrācijas paziņojumus, kas saņemti pirms 2020.gada 21.decembra.

4. Regulators līdz 2023.gada 21.decembrim pirmoreiz veic ģeogrāfisko apsekošanu.

5. Regulators pārskata universālā pakalpojuma saistības līdz 2021.gada 21.decembrim. Līdz Regulatora lēmuma pieņemšanai par universālā pakalpojuma saistībām, bet neilgāk kā līdz 2021.gada 21.decembrim ir spēkā uz šī likuma spēkā stāšanās brīdi Regulatora noteiktās universālā pakalpojuma saistības un Regulatora 2016.gada 17.novembra lēmums Nr.1/24 “Noteikumi par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē”. Regulators nosaka universālā pakalpojuma saistības, ja ir izveidots universālā pakalpojuma finansēšanas un kompensācijas mehānisms.

6. Šajā likumā noteiktā universālā pakalpojuma saistību finansēšanas kārtība attiecas tikai uz tām universālā pakalpojuma saistībām, ko Regulators noteicis šajā likumā noteiktajā kārtībā.

7. Regulators sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti šādi saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu izdotie Regulatora noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

   1. Regulatora 2017.gada 30.novembra lēmums Nr. 1/32 “Noteikumi par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu”;

   2. Regulatora 2018.gada 20.decembrī lēmums Nr. 1/35 “Vispārējās atļaujas noteikumi elektronisko sakaru nozarē”;

   3. Regulatora 2017.gada 21.decembra lēmums  Nr. 1/40 “Informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē”;

   4. Regulatora 2016.gada 17.novembra lēmums Nr. 1/24 “Noteikumi par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē”;

   5. Regulatora 2017.gada 6.jūlija lēmums Nr. 1/20
      “Universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodika”;

   6. Regulatora 2006.gada 8.novembra lēmums Nr.275 “Par Noteikumiem par abonenta rēķina detalizācijas pamatlīmeni”;

   7. Regulatora 2017.gada 30.novembra lēmums Nr. 1/31 “Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasību, kvalitātes pārskatu iesniegšanas un publiskošanas noteikumi”;

   8. Regulatora 2017.gada 23.novembra lēmums Nr. 1/30 “Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodika”;

   9. Regulators 2014.gada 18.jūnijā lēmums Nr. 1/11 “Noteikumi par atsaistītu piekļuvi abonentlīnijai vai tās daļai”;

   10. Regulatora 2016.gada 14.jūlijā lēmums Nr. 1/12 “Noteikumi par piekļuvi saistītām iekārtām”

   11. Regulatora 2013.gada 19.decembra lēmums Nr. 1/38 “Starpsavienojumu pamatpiedāvājuma noteikumi”;

   12. Regulatora 2017.gada 30.martā lēmums Nr. 1/13 “Elektronisko sakaru tīkla tehniskie un darbības noteikumi starpsavienojuma pakalpojumam”;

   13. Regulatora 2017.gada 14.septembrī lēmums Nr. 1/25 “Elektronisko sakaru tīkla tehniskie un darbības noteikumi par piekļuvi datu plūsmai”;

   14. Regulatora 2018.gada 4.oktobra lēmums Nr. 1/25 “Piekļuves, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, piekļuves datu plūsmai un atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājuma noteikumi”;

   15. Regulatora 2016.gada 25.augusta lēmums Nr. 1/15 “Noteikumi par tirgus analīzei nepieciešamās informācijas apjomu un iesniegšanas kārtību”;

   16. Regulatora 2015.gada 3.decembrī lēmums Nr. 1/19 “Numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas noteikumi”;

   17. Regulatora 2015.gada 3.decembra lēmums Nr. 1/18 “Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesībām”;

   18. Regulatora 2011.gada 16.jūnija lēmums Nr.1/7
       “Noteikumi par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām”;

   19. Regulatora 2018.gada 7.jūnija lēmums Nr. 1/11 “Noteikumi radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanai izsoles kārtībā”;

   20. Regulatora 2015.gada 3.decembrī lēmums Nr. 1/20 “Krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumi”;

   21. Regulatora 2013.gada 19.decembra lēmums Nr. 1/40 “Elektronisko sakaru pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodika”;

   22. Regulatora 2015.gada 15.oktobra lēmums Nr. 1/14 “Elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika”;

   23. Regulatora 2016.gada 10.marta lēmums Nr.1/5
       “Pietiekamas pakalpojumu cenu starpības aprēķināšanas metodika elektronisko sakaru nozarē”;

   24. Regulatora 2017.gada 16.novembra lēmums Nr. 1/28 “Noteikumi par privātā elektronisko sakaru tīkla pieslēgšanu publiskajam elektronisko sakaru tīklam”.

8. Šā likuma 34.pantā noteiktās informācijas prasības par līgumu tiek piemērotas tikai tiem līgumiem, kuri noslēgti pēc 34.panta pirmajā daļā minēto noteikumu stāšanās spēkā.

9. Šajā likumā lietotais termins “numerācijas krāpniecība” atbilst citos tiesību aktos lietotajam terminam “krāpniecība, izmantojot numerāciju” un “krāpniecība, kas veikta, izmantojot numerāciju”, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

10. 17.panta otrās daļas 11.punkts un 17.panta trešās daļas 5.punkts attiecībā uz galalietotājam adresētu sabiedrībai paredzētu brīdinājumu stājas spēkā no 2022.gada 21.jūnija.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Šajā likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no šādām Eiropas Savienības direktīvām:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta lēmums Nr. 676/2002/EK par regulējošiem noteikumiem attiecībā uz radiofrekvenču spektra politiku Eiropas Kopienā, publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 108, 24.04.2002;

2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 12.jūlija direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 201, 31.07.2002;

3. Eiropas Kopienas Komisijas 2002.gada 16.septembra direktīva 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū, publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 249, 17.09.2002;

4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra direktīva 2009/136/EK, ar ko groza direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 337, 18.12.2009;

5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīvas 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/5/EK, publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 153, 22.05.2014;

6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīva 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai, publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 155, 23.5.2014;

7. Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīva 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi, publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 321, 17.12.2018.

Likums stājas spēkā 2020.gada 21.decembrī.

1.pielikums
Elektronisko sakaru likumam

Saglabājamie dati, sniedzot numuratkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus

(1) Publiskā fiksētā elektronisko sakaru tīkla operators saglabā šādus datus, ja šāda datu apstrāde ir veikta darījuma ietvaros ar galalietotāju, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu:

1) izsaucēja pieslēguma numurs;

2) reģistrētā galalietotāja — izsaukuma iniciatora — vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese;

3) izsauktā pieslēguma numurs un pieslēguma numurs, uz kuru izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;

4) izsauktā pieslēguma numura reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese, kā arī tā reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese, kuram izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;

5) savienojuma sākuma un beigu datums un laiks;

6) elektronisko sakaru pakalpojuma veids.

(2) Publiskā mobilo elektronisko sakaru tīkla operators saglabā šādus datus, ja šāda datu apstrāde ir veikta darījuma ietvaros ar galalietotāju, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu:

1) izsaucēja pieslēguma numurs;

2) reģistrētā galalietotāja — izsaukuma iniciatora — vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese;

3) izsauktā pieslēguma numurs un pieslēguma numurs, uz kuru izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;

4) izsauktā pieslēguma numura reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese, kā arī tā reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese, kuram izsau­kumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;

5) savienojuma sākuma un beigu datums un laiks;

6) elektronisko sakaru pakalpojuma veids;

7) izsaucēja numura starptautiskais mobilā galalietotāja identitātes identifikators (IMSI);

8) izsaucēja starptautiskais mobilās galiekārtas identitātes identifikators (IMEI);

9) izsauktā numura starptautiskais mobilā galalietotāja identitātes identifikators (IMSI);

10) izsauktā pieslēguma numura galalietotāja starptautiskais mobilās galiekārtas identitātes identifikators (IMEI);

11) priekšapmaksas pakalpojuma anonīma galalietotāja gadījumā — sākotnējais pakalpojuma aktivizācijas datums un laiks un aktivizācijas vietas identifikators (piemēram, šūnas ID);

12) mobilo sakaru galiekārtas atrašanās vietas identifikators (piemēram, šūnas ID) savienojuma sākumā;

13) dati, kas identificē mobilo sakaru tīkla katras šūnas ģeogrāfisko atrašanās vietu atbilstoši šūnas atrašanās identifikatoram (piemēram, šūnas ID) atrašanās vietas datu saglabāšanas perioda laikā.

2.pielikums
Elektronisko sakaru likumam

Saglabājamie dati, sniedzot publiskos interneta piekļuves pakalpojumus

Publiskā elektronisko sakaru tīkla operators saglabā šādus datus, ja šāda datu apstrāde ir veikta darījuma ietvaros ar galalietotāju, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu:

1) piešķirtais reģistrētā galalietotāja identifikators;

2) publiskajā elektronisko sakaru tīklā ieejošam savienojumam piešķirtā IP adrese vai pieslēguma numurs;

3) tā galalietotāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese, kuram savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese, ja tā ir fiksētā protokola (IP) adrese, galalietotāja identifikators vai pieslēguma numurs;

4) balss sakaru izsaukuma [izmantojot interneta protokolu (IP)] saņēmēja identifikators vai pieslēguma numurs, ja šādi dati ir konkrētā elektronisko sakaru tīkla operatora apstrādē;

5) paredzētais izsaukuma saņēmēja — reģistrētā galalietotāja — vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese un reģistrētā galalietotāja identifikators;

6) publiskā interneta piekļuves pakalpojuma savienojuma sākuma un beigu datums un laiks (atbilstoši noteiktai laika zonai) kopā ar IP dinamisko vai statisko adresi, kuru piešķīris interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs, un lietotāja identifikators;

7) elektroniskā pasta nosūtīšanas vai balss sakaru izsaukuma [izmantojot interneta protokolu (IP)] sākuma un beigu datums un laiks (atbilstoši noteiktai laika zonai);

8) publiskā interneta piekļuves pakalpojuma veids.

SMlik_100620_ESL