ILGTERMIŅA PLĀNOŠANAS INSTRUMENTU IEVIEŠANA KLIMATA PĀRMAIŅU, EMISIJU SAMAZINĀŠANAS UN ATJAUNOJAMO

Pamatota tādu atjaunojamo enerģijas resursu, kā ūdens, vējš, biomasa, saule un ģeotermālā izmantošana, kas vērsta uz jūtamu vides kvalitātes uzlabošanu un ieguvumiem enerģētikas sektorā ir nozīmīga komponente ilgtspējīgai attīstībai. Arvien pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas resursiem, fosilo enerģijas resursu krājumu samazināšanās un nepieciešamība rūpēties par vides kvalitāti par vienu no galvenajiem nākotnes attīstības virzieniem ir izvirzījusi ilgtspējīgas attīstības principu ievērošanu. Šādu attīstības principu ievērošana un īstenošana nodrošina ekonomisko attīstību, konkurētspējas paaugstināšanu un nodarbinātības veicināšanu, vienlaikus saglabājot un nepazeminot vides kvalitāti.

Pieaugošā atjaunojamo enerģijas resursu loma pasaules kurināmā un enerģijas bilancē dod ieguldījumu enerģijas resursu labākā izmantošanā un to saglabāšanai ilgākam laika periodam. Vienlaicīgi tam ir arī pozitīvs efekts vides kvalitātes uzlabošanā, jo samazinās izmešu daudzums atmosfērā un ūdenī. Tādēļ atbalsts atjaunojamo resursu attīstībai kļūst arvien svarīgāks un būtiskāks uzdevums visām pasaules valstīm tajā skaitā arī Latvijai.

Pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas resursiem, kas saistīts ar ekonomisko attīstību, ierobežotie fosilā kurināmā krājumi, kā arī pārmērīgā vides piesārņošana ir radījusi pastiprinātu interesi par atjaunojamiem resursiem pēdējos desmit gados pasaulē. Atbalsts atjaunojamo resursu izmantošanai ir kļuvis par svarīgu Eiropas Savienības politikas uzdevumu. Eiropas Savienība savu stratēģisko mērķi definēja Eiropas Komisijas „Baltā grāmatā” (1997. gads), kur noteica, ka atjaunojamo resursu daļa Eiropas Savienības primāro resursu bilancē jāpalielina no 6 % 1997. gadā līdz 12 % 2010. gadā. Šis uzdevums ir virzīts gan uz apgādes drošības paaugstināšanu, gan ilgtspējīgas attīstības atbalstīšanu. Nākošais solis šīs politikas turpināšanā bija ES Direktīva 2001/77/EC par atjaunojamo resursu izmantošanu elektroenergijas ražošanā pieņemšana. Direktīvas mērķis ir palielināt saražoto „zaļās elektroenerģijas” daļu līdz 22.1% no kopējā Eiropas Savienības elektroenerģijas patēriņa.

Atjaunojamie energoresursi būs viens no galvenajiem līdzekļiem, lai izpildītu Ženēvas konvencijas “Par gaisa piesārņojuma robežšķēršojošo pārnesi lielos attālumoa” un ANO Vispārīgās konvencijas par globālo klimata pārmaiņu ierobežošanu, t. sk. Kioto tikšanās dokumentos noteiktās prasības.

Atjaunojamo resursu plašāka izmantošana var dot nozīmīgu ieguldījumu gan atsevišķu reģionu, gan visas Latvijas energoresursu bilancē. Šo resursu izmantošana var paaugstināt enerģijas apgādes drošumu, un it īpaši enerģijas apgādi reģionos ar sliktāk attīstītu enerģētikas infrastruktūru. Atjaunojamo resursu plašāka izmantošana pozitīvi ietekmē arī reģionu attīstību, jaunu darba vietu rašanos, lauksaimniecības, mežsaimniecības, rūpniecības un pētniecības un tehnoloģijas attīstību.

Atjaunojamo energoresursu attīstības mērķis ir optimāla Latvijas atjaunojamo energoresursu potenciāla izmantošana, vadoties no ekonomiskajiem, vides aizsardzības un enerģētikas attīstības kritērijiem un ņemot vērā starptautiskos un Eiropas Savienības mērķus un prasības saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Ir sagaidāms, ka atjaunojamie enerģijas resursi spēlēs nozīmīgu lomu enerģijas apgādes sistēmā nākotnē. Atbalsta politika atjaunojamiem enerģijas resursiem pašreizējā tehnoloģiju un tirgus attīstības stadijā veido to tirgus pozīciju nākotnē. Atbalsta politika atjaunojamiem

resursiem būs nepieciešama arī turpmākajos 10-15 gados, lai uzlabotu tehnoloģijas un pilnveidotu atjaunojamo resursu iegūšanu un patēriņu līdz tādam attīstības līmenim, kad tie spēj konkurēt ar tradicionāliem resursiem un tehnoloģijām.

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments un tā mērķis ir noteikt Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus atjaunojamo energoresursu izmantošanā Latvijā.

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnēm līdz ar citiem atbilstoša līmeņa plānošanas dokumentiem, izstrādātiem citos tautsaimniecības sektoros ir jāveido vienots pamats valsts tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības politikas veidošanā un īstenošanā.

Atjaunojamo energoresursu politikas ieviešanas rezultātā ir jāpanāk galvenā uzdevuma izpilde - atjaunojamo resursu izmantošanas paplašināšana Latvijā. Vienlaicīgi atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnēs paredzēto rīcību ieviešana arī sekmēs ES normatīvajos dokumentos formulēto indikatīvo mērķu sasniegšanu attiecībā uz atjaunojamo resursu izmantošanas paplašināšanu. Šobrīd ES ir izvirzīti 3 indikatīvie mērķi, pirmie divi no kuriem ir apstiprināti Latvijas likumdošanā - attiecīgi Elektroenerģijas tirgus likumā (2005) un Biodegvielas likumā (2005):

⇒ Eiropas Savienības Pievienošanās līgumā Latvijas pieņemtais (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2001/77/EC par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota izmantojot

atjaunojamos enerģijas resursus) mērķis nosegt noteiktu daļu no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa ar elektroenerģiju, kas ražota izmantojot atjaunojamos resursus, saskaņā ar kuru šīs daļas ikgadējam procentuālajam īpatsvaram attiecībā pret kopējo patēriņu līdz 2010.gada 31.decembrim ir jāsasniedz ne mazāk kā 49,3%.

⇒ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2003/30/EK (08.05.2003) par biodegvielas vai citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā, saskaņā ar kuru Latvijai ir līdz 2010.gada 31.decembrim jāsasniedz

5.75% biodegvielas no kopējā transportam patērētās degvielas daudzuma,

⇒ Eiropas Komisijas pieņemtajā Eiropas Savienības Enerģētikas politikas Zaļajā Grāmatā (Green Paper on European Union energy policy, 2000) izvirzītais mērķis palielināt atjaunojamo resursu īpatsvaru kopējā primāro enerģijas resursu bilancē

līdz 12% 2010.gadā. Lai gan šobrīd nav izvirzīti konkrēti indikatīvie mērķi ES dalībvalstīm un Latvijas situācijā vidējais ES rādītājs tiek būtiski pārsniegts, šajā situācijā kā Latvijas minimālo nacionālo mērķi ir jāizvirza nesamazināt atjaunojamo resursu īpatsvaru kopējā primāro resursu bilancē.

2. Esošā situācija

2.1. Atjaunojamo resursu loma primāro resursu piegādē un elektroenerģijas ražošanā

Atjaunojamie resursi ieņem nozīmīgu vietu Latvijas primāro resursu bilancē. Galvenie resursi, kas tiek plaši izmantoti šodien, ir koksne un hidroresursi, mazākā apjomā tiek izmantota arī vēja enerģija, salmi un biogāze. Atjaunojamo resursu daļa primāro energoresursu piegādē ir pieaugusi no 26% (1996. gads) līdz 34% (2004. gads), galvenokārt pateicoties koksnes resursu plašākai izmantošanai. Ņemot vērā, ka pieejamo hidroresursu apjoms ir atkarīgi no klimatiskiem apstākļiem un ūdens caurteces upēs, atjaunojamo resursu procentuālā daļa mainās arī atkarībā no šī faktora.

180

160

140

120

100

2000 2001 2002 2003 2004

32.6

32.3

32.6

31.6

34.5

AER daļa

Naftas produkti

Ogles

Kūdra

Koksne

Dabas gāze

Biogāze

Hidroenerģija

Importētā elektroenerģija

Vēja enerģija

200

Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

Att. 1 Primāro resursu piegādes struktūra un atjaunojamo resursu daļa tajā

2000

2001

2002

2003

2004

Koksne

HES

Vēja ģeneratori

Biogāze

Att. 2 Atjaunojamo resursu struktūra Latvijā

Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

HES

16.22%

Biogāze

0.15%

Pārējie

0,40%

Koksne

83.38%

Vēja

ģeneratori 0.25%

Att. 3 Atjaunojamo resursu struktūra Latvijā 2004. gadā

Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

Kā redzams att. 2. un 3. galvenais atjaunojamo resursu veids Latvijā ir koksne, kas sastāda

83.4 % no visiem izmantotiem atjaunojamiem resursiem 2004. gadā, hidroenerģija aizņem 16%, bet atlikušo daļu sastāda vējš un biogāze.

7000

6000

5000

4000

3000

GWh

46.5

45.5

47.7

39.3

35.4

2000

1000

1999 2000 2001 2002 2003 2004

AER-e daļa

AER-e kopā

Fosilais kurināmais un imports

Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

Att. 4 Elektroenerģijas apgādes struktūra un atjaunojamo resursu daļa

Nozīmīgu daļu atjaunojamie resursi ieņem arī elektroenerģijas apgādes sistēmā (sk. Att. 4). Lielākais īpatsvars Latvijā ir hidroresursiem, kas galvenokārt tiek izmantoti lielajās “Latvenergo” hidrostacijās. Ņemot vērā, ka saražotās elektroenerģijas apjomi hidroelektrostacijās ir lielā mērā atkarīgi no ūdens noteces Daugavā, atjaunojamo resursu daļa var būtiski svārstīties (sk. Att. 5). Mazo hidrostaciju devums ir niecīgs – 2004.gadā tikai 2%, bet vēja enerģijas 1.5% no ar atjaunojamiem resursiem saražotās elektroenerģijas kopējā apjoma.

3500 GWh

3000

Biogāze

Vēja ģeneratori Mazās HES

Lielās HES

2500

2000

1500

1000

500

2000

2001

2002

2003

2004

Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

Att. 5 Elektroenerģijas saražotais apjoms no atjaunojamiem resursiem

Biogāze

0.8%

Mazās HES

2.0%

Lielās HES

95.7%

Pārējie

2,3%

Vēja ģeneratori

1.5%

Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

Att. 6 Saražotās elektroenerģijas struktūra no atjaunojamiem resursiem 2004. gadā

GWh

Vēja ģeneratori Mazās HES

Biogāzes koģenerācija

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Octobris

Novembris

Decembris

Avots: VAS Latvenergo

Att. 7 Mazo hidrostaciju, vēja ģeneratoru un mazo koģenerācijas staciju elektroenerģijas ražošana pa mēnešiem 2003. gadā

Att. 7 ilustrē atjaunojamo enerģijas resursu izmantojošo elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju darbības režīmus gada laikā. Kā redzams, ražošanas režīmi katrai no tehnoloģijām ir mainīgi un tie atšķiras. Mazo HES stacijās ražošanas apjomi vislielākie ir pavasara mēnešos, vēja ģeneratoriem tie ir mainīgi visā gada griezumā, bet koģenerācija stacijām ražošanas apjomi vislielākie ir apkures sezonas laikā. Attēls ilustrē nepieciešamību, attīstot atjaunojamo resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, pievērst uzmanību arī to integrācijai elektroenerģijas apgādes sistēmā.

2.2. Atjaunojamo resursu izmantošana un potenciāls

Atjaunojamos resursus varam izmantot siltumenerģijas, elektroenerģijas, kā arī transporta sektorā. Šajā atskaitē lielākā uzmanība pievērsta atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanai tieši elektroenerģijas ražošanā.

Tabula 1 Tabula Atjaunojamo resursu un to pielietojums

Resursu veids	Elektroenerģija	Siltums	Transports
Saules baterijas (PV)	☑		☑
Vējš	☑
Hidroenerģija	☑
Biomasa	☑	☑
Biogāze	☑	☑
Biodegviela
Ģeotermālā enerģija	☑	☑
Saules kolektori		☑

2.2.1. Biomasa

Enerģētiskā koksne ir galvenais biomasas veids, kas iegūstama praktiski visos kokmateriālu ieguves un pārstrādes posmos:

▪ Koksnes resursi mežos (malka, mežizstrādes atlikumi);

▪ Koksnes pirmapstrāde un tālāka apstrāde (šķelda, skaidas, mizas, gabalatlikumi, koksnes putekļi);

▪ Otrreizējā pārstrāde (tara, mēbeles, būvju elementi);

Šodien enerģijas ieguvei pamatā tiek izmantota malka, mežizstrādes atlikumi, kokapstrādes blakusprodukti, speciālie produkti (briketes, granulas, kokogles).

1999

2000

2001

2002

2003

lauksaimniecība pārējie rūpniecība

enerģijas ražošana

mājsaimniecības

Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

Att. 8 Enerģētiskās koksnes izmantošana dažādās patēriņa grupās. PJ

Latvijā šodien koksne tiek plaši izmantota enerģijas ieguvei visos patēriņa sektoros. Kā redzams Att. 8 vislielāko daļu no patērētās koksnes izmanto mājsaimniecību sektors, kurā koksne pārsvarā tiek izmantota ar zemu lietderības koeficientu. Otrs lielākais koksnes patērētājs ir enerģijas ražošanas jeb centralizētās siltumapgādes sistēma. Katlu mājas, kas izmanto koksnes kurināmo ir ar dažādu tehnisko aprīkojumu un ar lietderības koeficientu, kas svārstās plašā amplitūdā. Koksnes patēriņš enerģijas ražošanai, kam ir izteikta tendence pieaugt, pa gadiem parādīts Tabula 2. Šodien Latvijā visvairāk tiek patērēta malka (sk. Att. 9), turpretim šķelda, kas ir izmantojama efektīvākās tehnoloģijās tiek izmantota vēl tikai apmēram 20% apmērā. Šķelda tiek lielos apmēros tiek arī eksportēta.

20%

74%

malka šķelda koksnes atlikumi

Att. 9 Izmantotās enerģētiskās koksnes sastāvs 2003. gadā

Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

Tabula 2 Koksnes patēriņš enerģijas ražošanai, TJ

	2000	2001	2002	2003	2004
Vispārējas lietošanas TEC	0	208	636	898	1420
Vispārējas lietošanas katlu mājas	0000	0000	0000	0000	6881
Uzņēmuma TEC		26	54	47	47
Uzņēmuma katlu mājas	3049	3250	3739	4074	4643
Kopā	8335	9313	10894	12583	12991

Koksnei vislielākais patēriņa īpatsvars ir Vidzemē – 29% no valstī kopumā patērētās koksnes šajā sektorā, tad seko Zemgale ar 28,4%, Rīgas rajons ar 20,2% un Kurzeme ar 19,4%. Arī valsts teritorijas mežainums sadalījumā pa administratīvajiem rajoniem vienmērīgs – tas mainās no 25- 30% (Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Preiļu, Rēzeknes rajonā) līdz pat 50-60% (Ventspils, Talsu, Aizkraukles rajonā).

Jāatzīmē, ka liela daļu no Latvijā saražotās enerģētiskās koksnes uzņēmumi eksportē uz dažādām Eiropas Savienības valstīm (Zviedrija, Lielbritānija, Lietuva un citas). Pēc nozares ekspertu novērtējuma 2004. gadā caur Latvijas ostām tika eksportētas apmēram 400 000 t granulu un 1 miljons t enerģētiskās šķeldas (aptuveni tāds pats apjoms, ko patērē Latvijā), kas enerģētiskās vienībās ir aptuveni 15 PJ.

Siltumenerģijas ražošanai kopš 1999. gada mazā apjomā (1 katlumāja) tiek izmantoti arī salmi. To patēriņš ir pieaudzis no 235 t. (1999. gads) līdz 1120 t. (2002. gadā).

Biomasas potenciāls

Eiropas Savienība (ES) biomasai izmanto divas definīcijas: plašāku definīciju, kas ietver biodegradētas frakcijas (2001/77/EC) un šaurāku formulējumu, kas aptver tikai ļoti specifiskus un skaidri definētus atkritumus (2001/80/EC).

Plašāka biomasas definīcija (2001/77/EC) - biomasa ir biodegradētu produktu frakcija, atkritumi un izstrādes atlikumi lauksaimniecībā (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), mežsaimniecībā un ar to saistītās nozarēs, kā arī biodegradēta frakcija no industriāliem un vietējiem atkritumiem.

Šaurāka biomasas definīcija (2001/80/EC) - biomasa ir produkti, kas daļēji vai pilnībā ir lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā iegūti augi un ko var izmantot kā kurināmo, lai iegūtu to enerģiju. Par kurināmo var tikt izmantoti šādi atkritumi:

▪ augu valsts atliekas no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izstrādes;

▪ augu atkritumi no pārtikas industrijas, ja saražotais siltums ir atgūts;

▪ fibrozie augu atkritumi no celulozes ražošanas un tās pārstrādes papīrā, ja enerģijas iegūšana notiek uz vietas un saražotais siltums ir atgūts;

▪ lūksnes (korķa) atlikumi;

Koksne

Latvijas vides nozīmīgākā sastāvdaļa ir meža ekosistēma. Tie aizņem 45% no kopējās teritorijas, kopējā mežu platība ir apmēram 29231 miljoni ha. Meži ir tautsaimniecībā izmantojamo resursu avots, un koksne ir nozīmīgākie atjaunojamie dabas resursi Latvijā.

Pēc potenciāliem resursu veidiem enerģētisko koksni var iedalīt sekojošās grupās:

▪ Kokapstrādes atliekas;

▪ Malka;

▪ Ciršanas atlikumi no kailcirtēm un kopšanas cirtēm;

▪ Krūmi;

▪ Celmi;

▪ Ikgadējais dabiskais atmirums;

▪ Otrreizējā koksne (koksne no izgāztuvēm).

Ir veikti vairāki pētījumi par koksnes resursu izmantošanas potenciāla novērtēšanu. Novērtējumi šajos pētījumos ievērojami atšķiras, tāpēc sekojošā tabulā ir doti vidējie dati robežās, ko iezīmē dažādie pētījuma avoti2. Novērtētais koksnes biomasas potenciāls tika pārrēķināts saskaņā ar datiem par apaļkoku pārstrādi 2002.gadā atbilstoši ziņojumā sniegtajām

metodikām.

Tabula 3 Kurināmā koksnes potenciāls Latvijā gadā

Kurināmās koksnes veids	Potenciāls miljonos m3	Potenciāls PJ
malka (mazvērtīgie apaļie cirsmas sortimenti)	1.8 - 2.4	12 – 16
mežizstrādes atlikumi (koka vainaga daļa cirsmās, jaunaudžu kopšana)	1.8 - 2.7	12 - 18
koksne no krūmājiem	0.3 - 0.75	2 - 5
celmi	0.1 - 0.4	0.7 - 3
ikgadējais dabiskais atmirums	~ 0.3	~ 1.5
kokapstrādes atlikumi	1.6 - 4.5	14 - 37
Otrreizējā koksne atkritumu izgāztuvēs	~ 0.3	- 2
Kopā		44.5 – 82.5

1 Zemkopības ministrijas dati

2 Atjaunojamo energoresursu programma, 2000. Sagatavojusi COWI Engineers and Planners AS-Bkb EC DG1A un LR Ekonomikas ministrijas uzdevumā Phare enerģētikas sektora Līguma Nr.SFR96/04 ietvaros. Latvia: Sectoral Environmental Assessment on the Utilization of Domestic Peat and Wood as a Fuel Source for Heating Systems, 1995. Sagatavojis Swedish Board for Investment and Technical Support LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Pasaules Bankas uzdevumā; atbilstoši ziņojumā sniegtajai metodikai ziņojumā novērtētais koksnes biomasas potenciāls tika pārrēķināts saskaņā ar 2003.g.ciršanas datiem. Latvia: Wood Harvesting, Distribution and Conversion Study, 1995. Sagatavojusi Jaako Poery Deutchland GmbH Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas uzdevumā; atbilstoši ziņojumā sniegtajai metodikai ziņojumā novērtētais koksnes biomasas potenciāls tika pārrēķināts saskaņā ar 2003.g.ciršanas datiem.

Zāģskaidu un koksnes pārstrādes atlikumu izmantošanas stratēģija Latvijai: Gala ziņojums. Pasaules Banka & LR VARAM, konsorcijs Indufor Oy (Helsinki), Plancenter Ltd. (Somija), VTT Energy (Jyvaskyla, Somija), 1999.

Xxxxxxx X. Koksnes pielietošana enerģētikā un celtniecībā, Nacionālās meža programmas 1. fāzes ziņojums

Kā redzams no tabulas datiem vislielākā amplitūda novērtējumos ir par mežizstrādes atlikumiem un kokapstrādes atlikumiem. Acīmredzot šo frakciju potenciāls un izmantošana būs saistīta arī ar tehnoloģiju attīstību un kurināmās koksnes cenas līmeni. Zemākā potenciāla novērtējuma robeža ir mazāka, nekā jau šodien patērējamais koksnes resursu apjoms, neieskaitot eksportēto daudzumu.

Pašlaik pārsvarā tiek izmantota malka, ko iegūst no izcirstās apaļkoksnes. Liela daļa malkas koksnes atbilst prasībām, kas atļautu to izmantot cita veida kokapstrādes produktu ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību. Tāpēc nākotnē nopietna uzmanība jāpievērš koksnes pilnīgākai, efektīvākai un racionālākai izmantošanai.

Biomasas izmantošana elektroenerģijas ražošanai

Biomasas izmantošana elektroenerģijas ražošanai ir visefektīvākā koģenerācijas režīmā. Ir izstrādātas un aprobētas Eiropā un Latvijā dažādas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas izmantojot biomasu, kā kurināmo:

▪ stirlinga dzinējs;

▪ skrūves tipa tvaika dzinējs;

▪ koģenerācijas iekārta, kura izmanto ORC „organic rankine cycle” ciklu.

Xxxxxxxxx dzinēja tehniskais raksturojums

Priekšrocības

▪ mazgabarīta iekārta,

▪ pilnīgi automātiska vadīšana,

▪ zems trokšņu līmenis,

▪ mikro-mēroga izmantošanas iespējas

Trūkumi

▪ Xxxxxxxxx dzinēja sildķermeņa automātiskai tīrīšanas sistēmai jāpilnveido pelnu tvertni, jāsamazina nogulsnēšanas problēmu un tad jāsasniedzas augstākas sistēmas izmantojamība,

▪ Vienīgi ierobežota ilggadēja pieredze biomasas sadedzināšana katlos,

▪ Koksnes kurināma ierobežota lietošana, tie nepiesārņo vidi ar pelniem un hlora saturošam vielām (šķelda, zāģskaidas, granulas)

Skrūves tipa dzinējs biomasai tehniskais raksturojums

▪ Skrūves tipa tvaika dzinēja cikls bāzēts uz standarta Renkina procesu. Pretēji tvaika turbīnas procesam, tvaiks izplatās skrūves tipa dzinējā (izspiešanas rotācijas dzinējs)

▪ Skrūves tipa dzinēju moduļu ieviešana esošajos biomasas katlumājās ir samēra viegla

▪ Skrūves tipa dzinēji galvenokārt piemēroti izmantošanai mazām katlumājām, kur tvaiks nepieciešams kā līdzeklis apkures procesā

Koģenerācijas iekārtas ar „Organic rankine cycle” (ORC) tehniskais raksturojums

▪ Biomasas kurtuve savienota ar šķidra kurināma katlu, kurš darbojas atmosfēras režīmā – ja nav tvaika katla ir vajadzīgs operators

▪ ORC process aprīkots ar zemas rotācijas ātruma aksiālo turbīnu, kura optimāli piemērota mazam apjomam – ļoti efektīva

▪ Kompaktais ORC modulis pieejams konteinera izmēra ar nominālam spējam no 400 līdz 1 500 kWel

▪ Galvenokārt piemērots lietošanai mazam centralizētam un zemas temperatūras apkures procesam (piemēram, žāvēšanas kameras kokzāģetavas).

Salmi

Lauksaimniecības darbības rezultātā iegūtie salmi Latvijā līdz šim nav tikuši uzskatīti par nozīmīgu potenciālu kurināmā veidu. Tomēr pēc citu valstu pieredzes un pirmo izstrādāto demonstrācijas projektiem Latvijā var secināt, ka salmus var plašāk izmantot siltumenerģijas ražošanā. Prognozētais enerģētikā izmantojamais salmu apjoms ir novērtēts, ņemot vērā šodienas sējumu platības.

2000.g. Phare programmas ietvaros izstrādātā “Atjaunojamo energoresursu programma” izvērtē, ka kopējais salmu pārpalikums Latvijā gadā ir robežās no 150 līdz 570 tūkstoši tonnu, pie kam salmu pārpalikumam ir izteikti reģionāls raksturs - vislielākais salmu pārpalikums ir Zemgalē. Pieņemot salmu vidējo siltumspēju 4.0 MWh/tonna, to kopējā enerģētiskā vērtība ir

2.2 - 8.2 PJ. Tālākai analīzei ieteikts izmantot zemāko vērtību.

Situācijas analīze parāda, ka Phare programmas ietvaros sniegtais rezultāts ir pamatots arī šobrīd. Graudu ražošanas kopajoms Latvijā 2002.gadā bija 932,4 tūkstoši tonnu, kuram atbilstošais salmu apjoms var tikt novērtēts ~ 700 tūkstoši tonnu. Pieņemot, ka kā kurināmais varētu tikt izmantoti 50% salmu, var iegūt ikgadējo salmu apjomu, kurš varētu būt potenciāli pieejams kā kurināmais, proti - 300 līdz 350 tūkstoši tonnas. Šī apjoma salmu kurināmā enerģētisko vērtību var novērtēt aptuveni 4 PJ. Salmu kurināmā izmantošana ir atkarīga no salmu transportēšanas attāluma, klimatiskajiem apstākļiem, salmu uzglabāšanas nosacījumiem, utml. Ievērojot šos apstākļus un prognozējot salmu izmantošanu kā kurināmo, iepriekš minētais potenciālais salmu kurināmā apjoms ir jāsamazina.

Analizējot Latvijas lauksaimniecības esošo struktūru un lauksaimniecības politikas mērķus, var prognozēt, ka graudaugu audzēšanas apjomi tuvākajos gados strauji nepieaugs. Ieteicamais ieguves un izmantošanas apjoms ir 0.2 PJ. Tā kā salmu resursi atrodas lauku teritorijā, tad to izmantošanu vajadzētu veikt nelielās ciemu vai pagastu katlu mājās, kuru jauda nepārsniedz 2 MW.

Biogāze

Biogāzi - tā ir deggāze, kas veidojas biomasas anaerobās fermentācijas procesā. Tā satur vidēji 60-75% metāna (dabasgāzes) un 25-40% CO2 (oglekļa dioksīda).

Biogāzes ieguves potenciālie avoti var būt:

▪ biogāzes ieguve no bioloģiski noārdāmajiem sadzīves atkritumiem,

▪ biogāzes ieguve no aktīvajām dūņām,

▪ biogāzes ieguve lopkopības sektorā, atbilstoši apstrādājot cūku un liellopu mēslus,

▪ biogāzes ieguve no dzīvnieku izcelsmes atkritumiem

▪ biogāzes ieguve no pārtikas rūpniecības organiskajiem atkritumiem, kā arī

▪ biogāzes ieguve no speciālajām zaļās masas plantācijām

Apjoma ziņā potenciāli lielākās iespējas ir biogāzes ieguvei no bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu masas. No biogāzes ieguves procesa viedokļa optimālas ir vienotas biogāzes ieguves iekārtas, kurās kā avotu kombinēti izmanto gan lopkopības mēslus, gan arī tiem tiek pievienoti pārtikas rūpniecības, piem., zivrūpniecības atkritumi). Biogāzes veidošanās procesā tiek padarīti nekaitīgi visdažādākie organiskie atkritumi, līdz ar to papildus energoresursu ieguvei ļoti liela nozīme ir arī ekoloģiskiem aspektiem, var pat teikt, ka šajā gadījumā blakusprodukta lomu spēlē enerģija. Pareiza lopkopības mēslu apstrāde ir būtiska tieši no videi draudzīgas lauksaimniecības prakses viedokļa. Savukārt aktīvo dūņu apstrāde,

izmantojot termofilo procesu saistītu ar biogāzes ieguvi, ir vienīgā metode, kas nodrošina drošu dūņu apstrādi atļaujošu to tālāku izmantošanu lauksaimniecībā kā mēslojumu (kā parāda pētījumi, vienīgi ar termofilā procesa palīdzību var droši iznīcināt patogēnus, parazītu oliņas un nezāļu sēklas, parastā dūņu izsaldēšanas metode šādu drošību nedod).

Iegūstamās biogāzes daudzuma augšējā teorētiskā robeža ir 317 miljoni m3 (5.2 PJ).

Dotajā novērtējumā nav iekļauta biogāzes ieguve no zaļās masas plantācijām.

2.2.2. Hidroenerģijas izmantošana un potenciāls

Otrs nozīmīgākais atjaunojamo resursu veids Latvijā ir hidroenerģija. Hidroelektrostaciju (HES) un ūdensdzirnavu izmantošanai Latvijā ir senas tradīcijas, jo tā uzsākta jau 20 gadsimta pirmajā pusē. Nosacīti pēc uzstādītās jaudas HES var iedalīt sekojošās grupās:

✓ mazās HES; līdz 5 MW.

✓ lielās HES; vairāk par 5 MW

Hidroenerģija tiek izmantota 3 lielajās Latvenergo Daugavas kaskādes hidrostacijās (Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES) un 149. (2004. gads) mazās hidrostacijās.

Tabula 4 Hidroenerģiju izmantojošo staciju uzstādītās jaudas Latvijā

Hidrostaciju veids	Uzstādītā jauda, MW
Pļaviņu HES	870
Rīgas HES	263
Ķeguma HES	401
Mazās HES	26.2

Tabula 5 Hidrostacijās saražotā elektroenerģija, GWh

	2000	2001	2002	2003	2004
Lielās HES	2794	2796	2431	2212	3039
Mazās HES	25.3	37.1	32.6	50.85	65.52

Kā redzams 4. tabulā, saražotās elektroenerģijas apjoms hidrostacijās ir mainīgs. Tas svārstījās no 2.2 TWh līdz 3.0 TWh pēdējos piecos gados. Elektroenerģijas izstrādes pieauguma cēlonis mazajās stacijās salīdzinot 2000. gadu ar 2003. gadu ir straujš hidrostaciju skaita pieaugums šajā laika periodā. 2001. un 2002. gadā tika nodotas vairāk kā 40 hidrostacijas ar kopējo jaudu lielāku par 10 MW.

Hidroenerģijas potenciāls

Iespējami ir divi galvenie mazās hidroenerģijas attīstības virzieni:

▪ mazas jaudas HES vietās, kur tādi darbojās jau agrāk.

▪ mazas jaudas HES izveide “jaunās” vietās.

Veicot apkopojumu par visu agrāk darbojošos mazo HES un ūdensdzirnavu atjaunošanas iespējām, ir noteikts šo avotu iespējamais potenciāls. Pētījuma rezultātā iegūtie dati norāda, ka

Latvijas mazo un vidējo upju (bez Daugavas, Ventas, Lielupes, Gaujas vidus un lejas daļas) aprēķinātie teorētiskie resursi ir 900 miljoni kWh.

1999.gadā Jelgavā tika izstrādāts Latvijas mazo upju potenciāla vērtējums (autori X.Xxxxxxxxx un X.Xxxxx). Hidrotehniskā potenciāla aprēķini balstās uz upju hidroloģiju. Darbā tika aplūkoti tādi 293 objekti, kuru prognozētā izstrāde pārsniegtu 100’000 kWh. Kopējā šo objektu gada izstrāde tika novērtēta uz 150 miljoni kWh. No sarakstā ietvertajiem objektiem šobrīd ir atjaunoti 105 objekti, tādējādi šobrīd neizmantoti ir 188 objekti.

Praktiski apgūstamie hidroenerģētiskie resursi ir robežās no 150 - 300 miljoni kWh elektroenerģijas gadā. 2004.gadā kopējā mazo HES izstrāde bija 65 miljoni kWh, tātad ir apgūti 20% - 40% no praktiski apgūstamajiem mazo upju resursiem.

Dažos gadījumos pastāv iespēja drošības dambju celtniecībai plūdu draudu novēršanai teritorijās pie Daugavas upes (Jēkabpils) papildus attīstīt arī hidrostaciju celtniecību. Potenciālās jaunu hidrostaciju izveides jaudas uz Daugavas pēc Latvenergo novērtējuma ir 30 MW un 100 MW attiecīgi Jēkabpilī un Daugavpilī.

2.2.3. Vēja enerģija

Pašlaik Latvijā ir uzstādīti vēja ģeneratori ar kopējo jaudu 26.9 MW. Savu straujāko attīstību tie pieredzēja 2002. gadā, kad tika uzstādīti 23.8 MW. Vēja ģeneratoru elektroenerģijas izstrāde pa gadiem parādīta Tabula 6.

Tabula 6 Saražotā elektroenerģija ar vēja ģeneratoriem, GWh

	2000	2001	2002	2003	2004
VES	4.4	3.4	11.2	48.5	49.1

Vēja enerģijas potenciāls

Vēja energoresursu sadalījums Latvijā ir izteikti nevienmērīgs. Latvijas vēju atlasā ir iezīmētas zonas ar dažādiem vēja ātruma intervāliem – no 3.5 m/s līdz pat vairāk kā 5.0 m/s. Vēja enerģijas potenciāls ir pētīts un vērtēts vairākos projektos un ir iegūti atšķirīgi rezultāti. Vidējie teorētiskais potenciāls ir no 250 – 1250 milj. kWh jeb 0.8 – 4.5 PJ gadā.

Lielā daļā teritorijas, kur tehniski ir iespējams uzstādīt vēja elektrostacijas, ir spēkā dažādi saimniecisko darbību ierobežojošie likumdošanas akti. Liela daļa teritorijas, kur vēja izmantošanas potenciāls tiek vērtēts kā augstākais, atrodas valsts aizsardzībā. Vēja enerģijas izmantošanu ietekmē fakts, ka Latvijā vējš ir ļoti nepastāvīgs un neprognozējams. Šis faktors rada arī grūtības vēja elektrostaciju iekārtu ekspluatācijā. Pēdējos gados pasaulē iezīmējas jauns attīstības virziens t.i. vēja ģeneratoru uzstādīšana jūrā, kas atļauj pārvarēt iepriekš minētos likumdošanas ierobežojumus. Iekārtu un uzstādīšanas izmaksas šādam tehnoloģiskam risinājumam ir augstākas. Viens no vēja ģeneratoru uzstādīšanas ierobežojošiem faktoriem ir nepieciešamība tos integrēt elektroenerģijas apgādes sistēmā. Tādēļ vēja enerģijas izmantošanas maksimālo robežu nosaka ne tik daudz vēja enerģijas pieejamība, bet gan tehniski energoapgādes sistēmas ierobežojumi.

2.2.4 Saules enerģija

Saules enerģiju var izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Latvijā saules starojumam ir zema intensitāte. Saules siltuma enerģijas izmantošanas periods ir no aprīļa pēdējās dekādes līdz septembra pirmajai dekādei. Šajā periodā (aptuveni 1800 stundas) iespējams izmantot saules enerģiju, uzstādot saules kolektorus.

Saules enerģijas izmantošanas galvenie veidi Latvijā ir karstā ūdens sagatavošana vasaras mēnešos, īpaši vasarnīcās, graudu kaltēs vai siena žāvēšanai. Saules enerģiju pamatā turpinās izmantot saules kolektoros karstā ūdens sagatavošanai vasaras periodā, jo karstā ūdens pieprasījuma nodrošināšanai visu gadu ir nepieciešams kombinēt ar tradicionāliem siltumenerģijas iegūšanas veidiem. Tas savukārt sadārdzina kapitāla un ekspluatācijas izmaksas.

Saules bateriju (PV baterijas) darbības princips

Saules bateriju pamatā ir solārās šūnas - solārās elektriskās sistēmas ierīces, kas ražo elektrību. Šīs tehnoloģijas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 50. gados. Kopš tā laika universitātes, tehnoloģiskie institūti un kompānijas ir ieguldījušas daudz pūļu, lai uzlabotu solāro šūnu darbību un paaugstinātu to efektivitāti un darbības ilgumu. Saules baterijas ir izgatavotas no pusvadītāju materiāliem.

PV bateriju efektivitāte

Solārās šūnas pārvērš Saules gaismu enerģijā. Pārstrādes procesā no gaismas enerģijas (fotoniem) uz elektrību (elektroniem) liels daudzums enerģijas tiek zaudēts vai pārvēršas par siltumu. Šūnas pārsvarā ir zilā vai melnā krāsā, jo ir pārklātas ar neatstarojošu kārtu. Tas uzlabo Saules gaismas absorbēšanu, kā rezultātā paaugstinās energoefektivitāte.

Visefektīvākās šūnas (tomēr ar ļoti augstām izmaksām) laboratorijas apstākļos spēj panākt 25% efektivitāti. Komerciāli ražotām iekārtām tā parasti sasniedz 6-16%. Šīs atšķirības rada dažādi

iozmdeagnvtoietileamateriāli (pēc kvalitātes un krāsu jutīguma), ražošanas process, kā arī šūnu un paneļu

izmēri.

Tehniskais aprīkojums

Pamatā PV sistēma sastāv no trim galvenajiem elementiem: PV moduļa, invertora (ja sistēma nav pievienota elektrotīklam, tā vietā ir akumulācijas baterija un vadāmierīce) un elektroinstalācijas aprīkojuma. PV baterijas var tikt izmantotas autonomās sistēmās, kā arī pievienotas elektrotīklam. Saules starojums un moduļa novietojums

Solāros moduļus pēc izvēles var uzstādīt dažādi - gan uz ēkas jumta, gan pie sienām. Saražotais enerģijas daudzums būs atkarīgs no virsmas slīpuma un novietojuma pret Sauli. Jo vairāk gaismas tiek saņemts, jo lielāks ir iegūtās elektrības daudzums.

Izmaksas un ekonomiskā efektivitāte

Šobrīd moduļu cenas svārstās no 2,5-3,5 eiro par 1 Wp un pilnībā komplektētas sistēmas uzstādīšana izmaksā 4-8 eiro/Wp, atkarībā no izmēriem un veida. Ja vidēji gadā rēķinātais ieguvums ir 750-1500 kWh no uzstādītā kWp, tad elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir 20-80 eiro-centus par kWh.

2.2.5. Biodegviela

Biodegvielas plašāka izmantošana ir aktuāls jautājums Eiropas Savienībā, kur tai ir noteiktie direktīvie mērķi (biodegvielas īpatsvaram kopējā degvielas tirgū jāsasniedz vismaz 2% 2005.gadā un 5.75% 2010.gadā). Plašāk pazīstamie biodegvielas veidi ir bioetanols un biodīzeļdegviela. Latvijā ir izstrādāta nacionālā programma “Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā 2003-2010” (2003). Programma prognozē, ka Latvijā, lai nodrošinātu ES direktīvā mērķa sasniegšanu, 2010.gadā būs jāpatērē 75 tūkstoši tonnu biodegvielas (32 tūkstoši tonnu bioetanola un 43 tūkstoši tonnu biodīzeļa).

▪ biodīzeļdegviela 43000 tonnu = 1.72 PJ,

▪ bioetanols (5% etanola piedeva) 32000 tonnu = 1.40 PJ

Potenciāls var pieaugt:

▪ ja izveidojas biodegvielas ražotnes eksportam - bet tas neietekmē Latvijas vietējo enerģijas resursu bilance,

▪ biodegvielas izmantošana Latvijā pārsniedz ES noteiktos direktīvos mērķus.

Programmā norādītais maksimālais rapša sējumu platību apjoms ir 180 tūkst ha, kas dod izejvielas 168 tūkst.tonnu biodīzeļa saražošanai.

2.2.6. Ģeotermālā enerģija

Vairāku veikto pētījumu rezultātā ir noskaidrots, ka galvenais ģeotermālo ūdeņu potenciāls atrodas Latvijas dienvidrietumu daļā un ir 1300 – 1800 m dziļumā. Ģeotermālo ūdeņu temperatūra Latvijā atbilst tikai siltumapgādes vajadzībām.

2.3. Atjaunojamo resursu izmantošanas atbalsta nosakoša likumdošana

Pēc Elektroenerģijas tirgus likuma pieņemšanas tas ir galvenais normatīvais akts, kas regulē atjaunojamo resursu izmantošanu un atbalstu. Likums nosaka:

▪ Latvijas mērķi attiecībā uz elektroenerģijas daudzumu, kas saražots no AER kopējā elektroenerģijas patēriņā 2010. gadā Latvijā – 49,3% .

▪ Jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu un esošo ražošanas jaudu palielināšanas noteikumus.

▪ Regulē elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem.

Uz šī likuma pamata līdz 2006.gada 1.janvārim jāizdod šādi Ministru Kabineta noteikumi:

▪ Par elektroenerģijas obligāto iepirkumu no koģenerācijas stacijām un cenas noteikšanas kārtību atkarībā no stacijas jaudas un izmantojamā kurināmā.

▪ Par kārtību, kādā var saņemt ražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu

▪ Par daļu kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņā, kas obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

▪ Par kritērijiem, pēc kuriem ražotāji, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, kvalificējas tiesībām pārdot elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma ietvaros un cenas noteikšanas kārtību.

▪ Par pasākumiem, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas

Papildus AER izmantošanu regulē vēl sekojoši likumi:

▪ Biodegvielas likums

Nosaka Latvijas mērķus attiecībā uz biodegvielām – 2% no tirgū laistās biodegvielas energoietilpības 2005.gadā un 5,75% 2010.gadā.

▪ Komercdarbības atbalsta kontroles likums

Nosaka, ka atbalsts enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem iespējams līdz 40% no vides aizsardzības pasākumos ieguldītajiem līdzekļiem. Valsts arī var kompensēt starpību starp atjaunojamās enerģijas ražošanas izmaksām un elektroenerģijas realizācijas tarifu.

▪ Likums par akcīzes nodokli

Tīrai biodīzeļdegvielai akcīzes nodoklis ir 0, jaukumiem ar fosilo noteiktas akcīzes nodokļa atlaides.

▪ Ietekmes uz vidi novērtējuma likums Regulē vēja elektrostaciju ietekmes novērtējumu.

▪ Likums „Par dabas resursu nodokli”

Nosaka atbrīvojumu no dabas resursu un CO2 nodokļa AER izmantotājiem.

Netiešā veidā atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu atbalsta arī Enerģētikas likums, kas nosaka, ka Regulators savā darbībā sekmē vietējo un atjaunojamo energoresursu izmantošanu energoapgādē.

Kā jau iepriekš minēts daudzi AER izmantošanas Ministru kabineta noteikumi ir jāizstrādā līdz 2006. gada 1. janvārim. Xxxxxxxx pašlaik pieņemtie un projekta stadijā ir sekojoši:

▪ Ministru kabineta 08.01.2002. noteikumi Nr. 9 „Prasības koģenerācijas stacijām un kārtība, kādā nosakāma saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas cena”

▪ Projekts „Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodīzeļdegvielai un bioetanolam”

▪ Projekts „Kvalitātes prasības, atbilstības novērtēšanas un patērētāju informēšanas kārtība un tirgus uzraudzība biodegvielai un tās sajaukumam ar fosilo degvielu”

2.4. Atjaunojamo resursu atbalsta instrumentu darbība Latvijā

Galvenās atbalsta instrumentu grupas ir atbalsts investīcijām, fiskālie pasākumi, fiksētie tarifi. Citi atbalsta instrumenti, piemēram, zaļie sertifikāti, Latvijā vēl nav izmantoti.

Atbalsts investīcijām

Vides investīciju fonds (VIF)

Izveidots 1997.g. VIF ir SIA, kur visu kapitāla daļu turētāja ir Vides ministrija. Pašlaik pamatkapitāls 4 186 699 LVL

Atbalsta RER šādās jomās:

▪ Alternatīvā enerģija (mazās HES, vēja enerģētiskās iekārtas)

▪ Gaisa piesārņojums (apkures sistēmu rekonstrukcija – siltumefektivitāte, kurināmā nomaiņa tai skaitā ar biomasu)

Fonda aizdevuma galvenie nosacījumi:

▪ nemainīga procentu likme – no 4% pašvaldībām, no 5% uzņēmumiem,

▪ aizdevuma termiņš – līdz 15 gadiem,

▪ aizdevuma valūta – lati,

▪ atliktais maksājums – līdz 12 mēnešiem,

▪ aizdevuma summa – no Ls 5 000 pašvaldībām, sākot no Ls 10 000 uzņēmumiem

▪ komisijas maksa – 0% pašvaldībām, līdz 1% uzņēmumiem,

▪ aizdevums – līdz 90% no kopējām projekta izmaksām pašvaldībām, līdz 80% no kopējām projekta izmaksām uzņēmumiem,

▪ uzņēmumiem pašu ieguldījums – vismaz 20% no kopējām projekta izmaksām,

▪ aizdevuma nodrošinājums – pašvaldības garantija, uzņēmumiem vismaz 100% apmērā no aizdevuma summas (kustamais, nekustamais īpašums, trešās puses garantija).

Pavisam līdz 2004.gadam fonds ieguldījis atjaunojamo energoresursu projektos 2 047 000 latu. Finansēti 6 mazo hidroelektrostaciju, 1 vēja ģeneratora un 17 biomasas sadedzināšanas iekārtu projekti.

Vides aizsardzības fonda administrācija (VAFA)

Fonda līdzekļi tiek iegūti no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem valsts budžetā (sadalījums 40% valsts budžetā, 60% pašvaldības budžetā) [6.]. 2004.gadā fonda apsaimniekotie dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 9,64 milj. LVL. Fonda līdzekļus izmanto vairākās programmas, tai skaitā:

▪ dabas resursu izpēte un atjaunošana (ietver arī RER)

▪ gaisa aizsardzība un klimata pārmaiņa (ietver arī RER lietošanu) Līdzekļi tiek piešķirti dotācijas veidā līdz 100% no projekta izmaksām.

Projektus var iesnieg privātpersonas, pašvaldības, vides aizsardzības valsts pārvaldes iestādes. Parasti attiecībā uz AER tas var būt projektēšanas vai resursu izpētes projekts.

LR Nacionālā programma „Par siltuma sistēmu uzlabošanu, samazinot sēra saturu kurināmajā”, atbalsta mazuta nomaiņu ar citu kurināmo, tai skaitā RER (koksne, salmi). ES struktūrfondu līdzekļi, ERAF. Sedz līdz 75% no attiecināmajām izmaksām projektos.

Fiskālie pasākumi

▪ Dabas resursu nodoklis:

Likumā „Par dabas resursu nodokli” ir paredzēts, ka no tā ir atbrīvotas hidroelektrostacijas. Citām ražošanas vajadzībām izmantojot virszemes ūdeņus, nodokļa likme ir 0,002 LVL/m3 [6.].

▪ Akcīzes nodoklis:

5% atlaide benzīnam (no 192 uz 182 LVL/1000 l), ja etilspirts no lauksaimniecības izejvielām piejaukts 4,5-5% , ja ETBE piejaukts 10-12%.

5,5% atlaide dīzelim (no 164 uz 155 LVL/1000 l), ja biodīzelis no rapša sēklām piejaukts 5-30% (neieskaitot).

30,5% atlaide dīzelim( no 164 uz 115 LVL/1000 l), ja biodīzelis piejaukts 30% un vairāk. Neapliek ar akcīzes nodokli degvielu, kas pilnībā iegūta no rapša sēklu eļļas [7.].

▪ CO2 (SEG) nodoklis:

Netiek iekasēts no tām sadedzināšanas iekārtām, kurās kā kurināmo izmanto AER (koksni, salmus) un vietējo kūdru. Citām iekārtām tas ir 0,1 LVL/t (pārejas noteikumos pēc 2008.gada 0,3 LVL/t) CO2ekvivalenta [6., 4.pielikums]

Fiksētie tarifi

Līdz 2005.gadam valsts politika attiecībā uz AER tika realizēta, katru gadu nosakot kvotas jaunu elektroenerģijas jaudu uzstādīšanai. No šīm jaudām tika garantēta enerģijas iepirkšana par fiksētām cenām. Dažādiem AER veidiem piešķirtās jauno jaudu kvotas iepriekšējos gados bijušas šādas:

Tabula 7 Izsludinātās atjaunojamo resursu izmantojošo elektroenerģijas ražošanas jaudu kvotas

gads/avots	kopā	hidro	vēja	biomasa	biogāze	citi
2002.	30 MW	10 MW	0	10MW	10MW	0
2003.	3 MW	0	1 MW	1 MW	1 MW	0
2004.	2 MW	0	0	1 MW	1 MW	0
2005.	23 MW	0	0	20 MW	3 MW	0

Atbalsts fiksēto tarifu veidā Latvijā ticis sniegts no atjaunojamiem energoresursiem ražotai elektroenerģijai. Nosacījumi atbalsta saņemšanai ir bieži mainījušies. Šī iemesla dēļ pašlaik Latvijā darbojas enerģijas ražotāji, kas izmanto viena veida atjaunojamos energoresursus, bet pārdod saražoto enerģiju pēc dažādiem nosacījumiem – dubulto tarifu, vidējo realizācijas tarifu, regulatora noteikto tarifu un līgumcenu. 2005.gadā tika grozīts līdzšinējais elektroenerģijas tirgus likums, svītrojot pantus, kas regulē atbalstu no AER ražotai elektroenerģijai, un tika pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums, kas nenosaka fiksētos tarifus. Tāpēc var teikt, ka atbalsts fiksēto tarifu veidā vairs netiek piemērots, tomēr ir ražotāji, kas to turpina saņemt saskaņā ar agrāk noslēgtiem līgumiem. Līdz 2006.gada janvārim paredzēts izdot Ministru kabineta noteikumus, kuri regulēs cenu noteikšanas kārtību no AER iegūtai elektroenerģijai. Līdz šim ražotāju tarifi un to saņemšanas nosacījumi ir bijuši šādi:

Mazās HES (jauda nepārsniedz 2MW), kas sākušas darbību pirms 2003.gada, pārdod elektroenerģiju par dubulto tarifu (divkāršs vidējais realizācijas tarifs, pašlaik 0,0687 LVL/kWh) 8 gadus. Pārējām mazajām HES regulators noteicis tarifu vienādu ar vidējo realizācijas tarifu (pašlaik 0,03435 LVL/kWh).

No sadzīves atkritumus vai biogāzi izmantojošām iekārtām (jauda nepārsniedz 7MW), kas sākušas darbību līdz 2005.gada 8. jūnijam (Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās datums), enerģiju iepērk 8 gadus par cenu, kas atbilst vidējam realizācijas tarifam.

sant/kWh

Mazās HES līdz Mazās HES pēc Vēja ģen līdz

2003.gadam 2003.gadam 2001.gadam

Vēja ģen pēc

2001.gadam

Att. 10 Fiksētie tarifi mazo HES un vēja ģeneratoriem atkarībā no licences darbības sākuma datuma

Citiem AER, piemēram, vēja enerģijai, tika piemērots dubultais tarifs ražotājiem, kas licenci saņēmuši pirms 2001.gada 1. jūnija, pēc tam cenu noteica regulators (līdz šim vidējais realizācijas tarifs).

Ja vismaz 75% enerģijas koģenerācijas stacijā saražo no AER (koksne, cita biomasa, biogāze), tad elektroenerģiju iepērk par šādiem tarifiem:

Stacijas jauda mazāka par 0,5 MW: vidējais realizācijas tarifs X 1,12; Stacijas jauda 0,5-4 MW: vidējais realizācijas tarifs X 0,95;

Stacijas jauda lielāka par 4 MW: cenu nosaka regulators.

Šie tarifi neattiecas uz koģenerācijas stacijām, kas saņēmušas licenci līdz 01.16.2001., jo tām bija noteikts dubultais tarifs.

sant/kWh

< 0,5 MW

0,5-4,0 MW

līdz 2001.gadam

Att. 11 Fiksētie tarifi mazo koģenerācijas stacijām atkarībā no uzstādītās jaudas un licences darbības sākuma datuma

Mazais biomasu izmantojošo koģenerācijas staciju skats Latvijā norāda uz to, ka fiksēto tarifu atbalsts līdz šim nav bijis pietiekams, lai šī tehnoloģija plaši ienāktu elektroenerģijas ražošanā.

Subsīdijas ražotājiem

Kopš 2005.gada valsts piešķir tiešo atbalstu biodegvielas ražotājiem. Katru gadu tiek noteiktas finansiāli atbalstāmās kvotas biodīzeļdegvielai un bioetanolam. 2005.gadā kvotas apjoms bija 11 392 000 litri bioetanola un 12 500 000 litri biodīzeļdegvielas. Šīs kvotas ietvaros 2005.gadā tiešā atbalsta lielums bija 170 latu par 1000 litriem saražotās biodīzeļdegvielas un 140 latu par 1000 litriem saražotā bioetanola.

2.5. AER ieviešanas iespējamie atbalsta veidi Eiropas Savienībā

Eiropas Savienības valstīs tiek pielietoti dažādi AER atbalsta mehānismi to plašākai izmantošanai elektroenerģijas ražošanā, bet plašāk izmantotie ir sekojoši:

▪ Investīciju atbalsts ar subsīdijām vai atlaidēm nodokļiem;

▪ Fiksēto iepirkuma tarifu pieeja;

▪ Fiksēto prēmiju pieeja;

▪ Cenu piedāvājumu procedūra;

▪ Kvotu+ Tirgojamu Zaļo sertifikātu procedūra;

▪ Voluntāri līgumi.

Katra ES dalībvalsts izvēlas un piemēro tos atbalsta pasākumus, kas vislabāk ir piemēroti lai sasniegtu izvirzīto mērķi, nacionālai likumdošanai un biznesa tradīcijām. Eiropas Komisija gatavojas sagatavot ziņojumu par AER izmantotiem atbalsta pasākumiem dalībvalstīs un iezīmēt varbūt kopēju stratēģiju šo mehānismu izmantošanai nākotnē.

Katram no iepriekš uzskaitītiem atbalsta mehānismiem ir savas stiprās un vājās puses, kas īsumā ir raksturotas turpmākā tekstā.

Fiksēto iepirkuma tarifu pieeja

Fiksēto tarifu pieeja tiek plaši pielietota un daudzās valstīs tā ir ievērojami palīdzējusi palielināt AER izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. Pastāv plašas iespējas pilnveidot šo pieeju, nosakot fiksētos tarifus atkarībā no uzstādītās jaudas, atkarībā no ražošanas objekta atrašanās vietas (atrašanās vēja zonā) un fiksēto tarifu samazināšanās soli laika periodā.

Fiksēto tarifu galvenās priekšrocības un vājās vietas ir:

▪ Ir regulējams un nodrošina ilgtermiņā noteiktību par atbalstu;

▪ Nenodrošina pilnībā AER mērķa sasniegšanu;

▪ No cenu samazināšanas viedokļa neefektīvs;

▪ Nodrošina investoram drošību un noteiktību par ienākumu plūsmu

Tabula 8 Eiropas Savienības valstīs piemērotie AER atbalsta mehānismi

Valsts	Atbalsta veids	Piezīmes
Austrija	Fiksēti tarifi	Ražotājiem, kas atļaujas izņēmuši līdz 2004. gada beigām un sāks darbību līdz 2006. gada beigām atbalsts ir uz 13. gadiem.
Beļģija	Kvotas un Zaļo Sertifikātu tirdzniecība
Dānija	Fiksēta prēmija	Fiksēta prēmijas cena aizvietoja fiksētos tarifus. Garantēts 3. gadi (biogāze) un 20 gadi (vējš).Izsoles mehānisms vēja ģeneratoriem jūrā.
Somija	Nodokļu atlaides	Tiek pielietots nodokļu atlaides un investīciju subsīdijas.
Francija	Fiksētie tarifi	Fiksētie tarifi stacijām mazākām par 12 MW, parējām konkursu sistēma.
Vācija	Fiksētie tarifi	Nosaka fiksētos tarifus uzstādītām iekārtām sākot ar 2004 gadu uz nākošiem 20 gadiem katrai tehnoloģijai diapazonu.
Nīderlande	Fiksētie tarifi un nodokļu atlaides	Tiek pielietota jaukta stratēģija- nodokļu atlaides un fiksētie tarifi.
Portugāle	Fiksētie tarifi un investīciju subsīdijas	Fiksētie tarifi un subsīdijas investīcijām vidēji apmēram 40% apmērā.
Spānija	Fiksētie tarifi vai fiksētas prēmijas	Ražotājs var izvēlēties atbalsta veidu, kas saistīts ar vidējo realizācijas tarifu.
Zviedrija	Kvotas un Zaļo sertifikātu tirdzniecība	Kvotu sistēma patērētājiem. AER no 7.4% (2003. gadā) līdz 16.9% (2010. gads).

Fiksēto prēmiju pieeja

Fiksēto prēmiju sistēma vai vides ieguvumu sistēma ir fiksēto tarifu sistēmas veids. Šajā gadījumā valdība nosaka prēmijas lielumu, kas tiek maksāta papildus mainīgai elektroenerģijas cenai tirgū. Prēmijas lielums tiek noteikts izmantojot pilno/ārējo (external) izmaksu pieeju, kas raksturo parasto fosilo kurināmo izmantojošo tehnoloģiju papildus izmaksas par vides kvalitātes pasliktināšanu salīdzinot ar atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu. Ideālā gadījumā tam vajadzētu nodrošināt taisnīgu konkurenci starp visām tehnoloģijām. Tomēr praksē jāsaskaras ar grūtībām, kas saistītas ar precīzu pilno izmaksu metodes pielietošanu un izmaksu noteikšanu.

Cenu piedāvājumu procedūra

Pielietojot cenu piedāvājuma procedūru, AER elektroenerģijas ražotāji piedāvā savus cenu piedāvājumus un ražošanas apjomus uz nākošo laika periodu, lai izpildītu noteiktu AER kvotu. Tiek izvēlēti labākie cenu piedāvājumi, lai segtu nepieciešamo AER elektroenerģijas daļu, un

starpība starp elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu un piedāvāto kontrakta tarifu tiek izmaksāta prēmijas veidā AER elektroenerģijas ražotājiem.

▪ Tendera procedūra ir efektīva, stimulējot jaunu jaudu celtniecību nepieciešamā apjomā;

▪ Pieeja ir cenu efektīva, jo samazina izmaksas;

▪ Pieeja jāpiemēro katrai tehnoloģijai atsevišķi;

▪ Pilnībā nenodrošina izvirzītā AER mērķa sasniegšanu

Kvotu+ Tirgojamu Zaļo sertifikātu procedūra

Šajā sistēmā tiek noteikts AER elektroenerģijas apjoms, kas jāsaražo vai jāiepērk noteiktā laika intervālā, piemēram, gada laikā, un pieeja tiek piemērota kombinācijā ar tirgojamiem zaļiem sertifikātiem. Šajā gadījumā kvotu izpildīšana tiek uzlikta patērētājiem. Katru dienu atsevišķi tiek noteikta elektroenerģijas cena vairumtirdzniecības tirgū un zaļo sertifikātu cena sertifikātu finansu tirgū. Zaļo sertifikātu cena atspoguļo prēmiju par AER salīdzinot ar tradicionālām fosilo kurināmo izmantojošām ražošanas tehnoloģijām.

▪ Sistēma ir visefektīvākā lai sasniegtu izvirzīto AER mērķi;

▪ Potenciāli var būt efektīva no cenu viedokļa, ja ir ražošanas pārpalikums;

▪ Tirgus cenas izmaiņas rada nenoteiktību investoriem. Daļēji to var samazināt pilnveidojot tirgus modeli.

Investīciju atbalsts ar subsīdijām vai atlaidēm nodokļiem

Subsīdijas investīcijām tika plaši pielietotas atjaunojamo resursu attīstības sākuma periodā

– 1990 gados, bet daudzos gadījumos ta nav devusi vēlamo efektu, jo neveicina tehnoloģisko attīstību.. Investīciju atbalsta sistēma darbojas efektīvāk, ja tā tiek apvienota vēl ar kādu citu atbalsta mehānismu. Īsumā šo metodi var raksturot sekojoši:

▪ Nav garantijas par to efektivitāti, jo rezultāti atkarīgi no to lieluma, ilglaicīguma un budžeta iespējām;

▪ Neveicina cenu efektivitāti un izmaksas grūti attiecināt tirgus dalībniekiem. To var veikt tikai valsts budžets;

▪ Tirgus risks ir samazināts, bet politiskā nenoteiktība ir augsta.

3. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas problēmas

3.1. Atjaunojamo resursu izmantošanas tehnoloģiju konkurētspēja

Pašlaik enerģijas ražošana it īpaši elektroenerģijas, izmantojot atjaunojamos resursus, lielākajā gadījumā nav ekonomiski izdevīga Latvijā salīdzinot ar tradicionālām fosilo kurināmo izmantojošām tehnoloģijām. Finansu atbalsta mehānismi joprojām ir nepietiekami straujākai atjaunojamo resursu izmantošanai.

Atjaunojamos resursus izmantojošās tehnoloģijas nosacīti var sadalīt vairākās grupās:

▪ Tehnoloģijas, kuru ražošanas izmaksas ir zemākas vai salīdzināmas ar fosilo kurināmo izmantojošām tehnoloģijām. Šajā grupā ietilpst mazas un vidējas koksni izmantojošas katlu mājas, kas ir ražotas Latvijā un nav aprīkotas ar automātiku, mazās hidrostacijas, kas uzbūvētas uz eksistējošiem dambjiem.

▪ Otrajā grupā ietilpst tehnoloģijas, kuru ražošanas izmaksas ir augstākas nekā fosilo kurināmo izmantojošas tehnoloģijas, bet kuras var kļūt konkurētspējīgas pie dažādiem apstākļiem, piemēram, pieeja lētiem kredītresursiem, nodokļu atlaides investīcijām, enerģijas ražošana ir izvietota reģionos, kuri ir attālināti no enerģijas apgādes infrastruktūras un fosilo kurināmo transporta izmaksas ir augstas. Šai grupai var pieskaitīt lielos vēja ģeneratorus, biomasas katlu mājas, kas nodrošinātas ar automātiku.

▪ Trešajā grupā var ieskaitīt tehnoloģijas, kuras no ekonomiskā viedokļa nevar konkurēt ar tradicionālām tehnoloģijām. Šajā grupā var iekļaut saules foto elementus, mazos vēja ģeneratorus, mazās biogāzes stacijas, biomasas koģenerācijas stacijas.

3.2. Galvenie šķēršļi atjaunojamo resursu izmantošanai

Likumdošanas un finansiālie šķēršļi

▪ Sniegtais atbalsts no atjaunojamiem energoresursiem ražotai elektroenerģijai fiksēto tarifu veidā ir bijis fragmentārs un nosacījumi atbalsta saņemšanai ir bieži mainījušies;

▪ Piemērotā kvotu sistēma jaunu jaudu celtniecībai nav izstrādāta pamatojoties uz skaidri definētiem kritērijiem un stratēģiskiem mērķiem;

▪ Nepieciešamība tuvākā laikā izstrādāt daudz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas atbalstošu regulējošo noteikumu, kas papildinās Elektroenerģijas tirgus likumu;

▪ Nepietiekams atbalsts valsts investīciju veidā vai citu investīciju atbalstošu instrumentu veidā no atjaunojamiem energoresursiem ražotai elektroenerģijas demonstrācijas projektiem.

Nepietiekoši plaša informācija

▪ Nepietiekoša pieeja informācijai par pieejamiem atjaunojamiem resursiem katrā reģionā un to izmantošanas iespējām,

▪ Nepietiekoša informācija par uzņēmumiem, kas var palīdzēt realizēt projektus ar atjaunojamo resursu izmantošanu,

▪ Nepietiekoša pieeja informācijai par projektu sagatavošanas procedūru un iespējamiem eksistējošiem atbalsta mehānismiem šādiem projektiem. Nepietiekoša informācija par sociāliem, ekonomiskiem un vides ieguvumiem no atjaunojamo resursu izmantojošu projektu realizācijas.

Apgrūtināta pieeja tehnoloģijām

▪ Nepietiekošs skaits vietējo uzņēmumu iesaistīti atjaunojamo resursu izmantojošo tehnoloģiju ražošanā,

▪ Tehnoloģiju importa/eksporta nodokļu atlaižu sistēmas trūkums.

Dabas un ainavu aizsardzība

Noteiktus ierobežojumus atjaunojamo resursu potenciālam nosaka dabas un ainavu aizsardzības prasības, kas visvairāk skar vēja enerģijas, mazās hidroenerģijas izmantošanu un koksnes biomasas ieguvi.

No kopējās Latvijas mežu platības ~ 30% mežu tiek izmantoti saudzīgi un saimnieciskā darbība tajos ir ierobežota vai aizliegta, tajā skaitā ~ 15% ir dabas aizsardzības meži (īpaši aizsargājamo dabas teritoriju meži ar stingrās un regulējamās aizsardzības statusu, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu un ierobežotas saimnieciskās darbības joslu meži, aizsargjoslu meži ap pilsētām, īpaši aizsargājamie meža iecirkņi) [2002, “Vides indikatori’’].

Vēja elektrostaciju izvietošana ir aizliegta īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības zonās.

Ir noteikta mazo HES celtniecības ierobežošana uz zivju sugu migrācijai būtiskām upēm. Lai izvērtētu vēja elektrostaciju kompleksu un hidroelektrostaciju darbības sagaidāmo ietekmi uz vidi, atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, tām tiek piemērots sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums.

3.3. Vēja enerģijas integrācijas problēmas

Vēja enerģijas izmantošana, uzstādot vēja ģeneratorus, ir viena no plašāk izmantotām atjaunojamo enerģijas resursu izmantojošām tehnoloģijām šodien elektroenerģijas ražošanai. Vēja enerģijas izmantošanas strauja palielināšanās izsauc nepieciešamību pievērst uzmanību jautājumiem par šīs tehnoloģijas integrāciju elektroenerģijas apgādes sistēmā:

▪ Pie vēja enerģijas daļas pieauguma kopējā ražošanā un tās izmantošanas mainīgās dabas, pieaug manevrēšanas nepieciešamība, lai uzturētu sistēmas balansu. Sistēmas balansēšanas jautājumi nav tikai vēja enerģijas jautājums, tas ir jebkuras sistēmas darbības jautājums, jo to rada nepieciešamība uzturēt balansu starp patēriņu un

ražošanu. Vēja enerģijas gadījumā papildus nenoteiktības faktors ir vēja enerģijas mainīgā daba un grūtības prognozēt iespējamo ražošanas apjomu;

▪ Lielas uzstādītas vēja enerģijas jaudas izmaina arī tīklu attīstības plānošanu, attīstību un to izmantošanu. Ja vienu vai dažus vēja ģeneratorus var pieslēgt pie sadales tīkliem, turpretim lielu jūrā uzstādītu vēja ģeneratoru parku pieslēgšanai nepieciešams jaunu pārvades līniju celtniecība.

Pētījumu rezultāti3 par vēja enerģijas integrāciju Eiropas valstu elektroenerģijas sistēmās parāda, ka vēja ģeneratoru uzstādītā jauda līdz 10% no maksimālās sistēmas slodzes neprasa papildus izmaksas vai būtiskas sistēmas darbības izmaiņas.

Palielinoties vēja ģeneratoru jaudas daļai kopējā elektroenerģijas apgādes sistēmā, papildus izmaksas , kas saistītas ar vēja enerģijas integrāciju arī palielinās. Pētījumu rezultāti rāda, ka pie vēja enerģijas daļas 20-30% papildus izmaksas par balansēšanu ir apmēram 3 EUR/MWh. Dānijas pārvades sistēmas operatora Eltra pieredze rāda, ka balansēšanas izmaksas par vēja enerģiju ir apmēram 2.6 EUR/MWh.

3.4. Galvenie faktori atjaunojamo energoresursu pamatnostādņu nepieciešamībai

▪ Lai realizētu optimālu un līdzsvarotu atjaunojamo resursu izmantošanai ir nepieciešama valsts koordinēta darbība un atbalsts. Parakstot ES līgumu, Latvija ir apņēmusies, ka ar atjaunojamiem resursiem saražotās elektroenerģijas apjoms 2010 gadā sastādīs 49.3% no elektroenerģijas patēriņa. Dotā mērķa sasniegšanai Latvijai ir jādefinē sava stratēģija un mehānismi.

▪ Līdz šim Latvijā ir eksistējusi fragmentāra pieeja atjaunojamo resursu attīstībai, kas ilgtermiņā var novest pie atjaunojamo resursu neefektīvas izmantošanas un nevēlamām sekām vides, ekonomikas un sociālā sektorā.

▪ Atjaunojamo resursu stratēģijas izstrādāšana var sekmēt šīs prioritātes iestrādāšanu Vienotā programdokumentā – Nacionālā attīstības plānā nākošajam laika periodam.

▪ Līdz šim atjaunojamo resursu izmantošana tiek aplūkota galvenokārt vides un enerģētikas sektoru kontekstā, nesaistot to ar ne mazāk svarīgu sektoru mijiedarbību - reģionālā attīstība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, zinātne un pētniecība un citi..

3 EWEA report “Support Schemes for Renewable Energy”, 2004.

4. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas atbalsta politika

4.1. Politikas pamatprincipi

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādņu izstrāde balstās uz sekojošiem pamatprincipiem:

1) globālās atbildības apzināšanās princips - Latvijai ir jāuzņemas atbildība par darbībām, kas var ietekmēt, kaut mazā mērā, arī Eiropas un pasaules vides stāvokli; atjaunojamo energoresursu izmantošana ir kā līdzeklis SEG emisiju, kā arī citu gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai, ievērojot pasākumus, kas jau tiek veikti starptautiskajā līmenī un ir noteikti Rīcības programmā 21.gadsimtam un globālajās starptautiskajās vides aizsardzības konvencijās.

2) pēctecības un koordinētības princips - tiek nodrošinātā politikas plānošanas dokumentu savstarpējā saistība un esošo pasākumu, kas jau tiek veikti valsts līmenī, ievērošana;

3) integrācija un subsidiaritāte - atjaunojamo energoresursu izmantošanas integrēšana dažādās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, un nacionālās, reģionālās un vietējās plānošanas līmenī.

4) finansiālo iespēju princips - akceptējot rīcības virzienus, tiek ievērotas valsts budžeta iespējas,

5) orientācija uz rezultātiem - atjaunojamo resursu politikas plānošana ir uz rezultātu orientēts process,

6) zinātnisko pētījumu datu un rezultātu ievērošana rīcību pamatojumā un lēmumu, kas skar enerģētikas attīstību un vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, pieņemšana uz labi argumentētas informācijas bāzes, efektīvas sadarbības starp iesaistītajām un ieinteresētajām valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un zinātniskās pētniecības iestādēm veidošana.

7) ietekmes uz vidi novērtējuma apsvērumu, ekonomisko un sociālo apsvērumu integrēta ievērošana/ izvērtēšana atjaunojamo energoresursu veidu un apjoma pamatojumā - sociāli ekonomiski pamatota atjaunojamo energoresursu attīstība un ekonomisko metožu prioritāra pielietošana to izmantošanas veicināšanai, tādu ekonomisko instrumentu izmantošana, kas aizsargā sabiedrības intereses; tajā pašā laikā pasākumi, kas tiek īstenoti, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu attīstību Latvijā, nedrīkst radīt iemeslus neattaisnotai pārējo energoresursu diskriminācijai

8) līdzdalības princips - plānošanas procesā tiek iesaistītas sabiedriskās organizācijas, privātais sektors, pašvaldības, ārvalstu institūcijas, sabiedrība tiek informēta par iecerētajām iniciatīvām.

9) publiskā - privātā sektora partnerības veicināšana atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanai - sadarbības veicināšana/veidošana starp organizācijām un personām privātajā un valsts sektorā, kuri var piedāvāt atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, plānošanas un citus pakalpojumus,

10) augsti efektīvu un inovatīvo tehnoloģiju ieviešanas veicināšana, atjaunojamo energoresursu izmantošanas pilot/demonstrācijas projektu veidošana, tā veicinot jauno atjaunojamo resursu tehnoloģiju ienākšanu valstī,

11) aktīva Kioto protokola noteikto kā arī citu starptautiskās sadarbības mehānismu

izmantošana atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanai, kas dos iespēju samazināt SEG emisijas un iegūt papildus valstij finanšu resursus un modernas tehnoloģijas,

12) reģionālās pieejas ievērošana atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstībā - konkrēto atjaunojamo energoresursu veidu izvēlei ir jāveicina sociāli ekonomisko aktivitāšu līdzsvarošana visā valsts teritorijā.

13) aktīvās komunikācijas princips - sabiedrības informēšana un aktīva sabiedrības un tās mērķgrupu līdzdalība ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu saistītu jautājumu risināšanā, veidojot Latvijas iedzīvotājos izpratni par atjaunojamiem energoresursiem un radot iedzīvotājos atbildības sajūtu par atjaunojamo energoresursu izmantošanu un SEG, kā arī citu gaisu piesārņojošo emisiju, samazināšanu; īpaši tādas informācijas sniegšana, kas veicina atteikšanos no fosilo energoresursu lietošanas vai šīs lietošanas samazināšanu.

4.2. Politikas mērķi

Atjaunojami resursu stratēģijas izstrādāšanas galvenie mērķi ir:

1. Izveidot atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanai atbalstošu ekonomisko, politisko un likumdošanas vidi, kas nodrošina Latvijas pieņemto indikatīvo mērķu sasniegšanu,

2. Ilgtermiņā nodrošināt AER ieguldījums SEG emisiju samazināšanā,

3. Dot ieguldījumu Latvijas enerģijas apgādes drošības veicināšanai.

4.3. Savietojamība ar citiem mērķiem

Savietojamība ar vides sektora mērķiem

Atjaunojamo resursu izmantošanas politika dos pozitīvu ieguldījumu sekojošu saistīto mērķu sasniegšanā vides sektorā, kuru izpilde ir noteikta ES direktīvās, Latvijas parakstītajās/ ratificētajās starptautiskajās konvencijās un Latvijas valdības apstiprinātajos stratēģiskajos dokumentos:

▪ ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā un Latvijas klimata pārmaiņu samazināšanas programmas 2005.-2010.gadam noteiktais mērķis par SEG emisiju samazināšanu un SEG emisiju samazinošo tehnoloģiju pielietošanas līmeņa paaugstināšanu,

▪ ANO EEK Ženēvas konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Gēteborgas Protokola par paskābināšanos, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu, un saistītās ES direktīvas4 un Nacionālās rīcības programmas valsts kopējo emisiju gaisā samazināšanai noteiktais mērķis par sēra dioksīda, kā arī slāpekļa oksīda un

4 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2001/81/EC, ieviesta ar MK noteikumiem Nr.597 (09.09.2003) “Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju daudzumu”

xxxxxxxx organisko vielu emisiju ierobežošanu un kopējo nacionālo emisiju griestu ievērošanu,

▪ Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2003.-2012.gadam noteiktais mērķis, atbilstoši ES direktīvai5, par atkritumu poligonos un izgāztuvēs apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšanu.

▪ nacionālajā SEG emisiju kvotu sadales plānā noteiktais CO2 emisiju samazinājuma mērķis siltumapgādes sektorā no sadedzināšanas iekārtām, kuras saražoto siltumu piegādā gala patērētājiem6.

Savietojamība ar Latvijas attīstības plānu (Vienoto Programmdokumentu)

Atjaunojamo resursu izmantošanas politika veicina līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas teritorijas attīstību un paredz dot pozitīvu ieguldījumu tautsaimniecības stratēģisko attīstības mērķu īstenošanā, noteiktu Latvijas attīstības plānā (Vienotais programmdokuments) 2004- 2006.gadam:

▪ zināšanu intensīvas ekonomikas veidošana,

▪ Latvijas ilgtspējīgas attīstības veicināšana,

▪ nodarbinātības veicināšana,

▪ teritoriju sociāli ekonomiskās atšķirības samazināšana,

un Vienotā Programmdokumenta 2004.-2006.gadam vidējā termiņa mērķu sasniegšanā:

▪ infrastruktūras attīstība,

▪ konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana,

▪ cilvēkresursu attīstība.

2004.-2006.gadam apstiprinātais Latvijas attīstības plāns (Vienotais programmdokuments) nosaka, ka pašvaldību uzņēmumu darbināto rajonu apkures sistēmu modernizēšana, lai samazinātu gaisa piesārņojumu ir prioritāte, lai lūgtu ERAF līdzfinansējumu vides sektorā (191 lpp, Nr.777). Valsts investīcijas tiek novirzītas plašākai atjaunojamo resursu pielietošanas veicināšanai pašvaldību siltumapgādes sistēmās, tajā skaitā ieskaitot koģenerācijas iespēju veicināšanu (213 lpp, Nr.793). Finansējums tiek piešķirts, lai nodrošinātu pāreju no škidrā kurināmā ar augstu sēra saturu uz kurināmo ar zema sēra saturu, ja iespējams, uz atjaunojamo resursu kurināmo (212 lpp, Nr.791). Pasākumos “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” tiek atbalstītas enerģijas kultūras (238 lpp, Nr.974 un 242 lpp, Nr.989).

Tāpat Vienotais programmdokuments uzsver atjaunojamo resursu izmantošanu netieši veicinošu mērķu sasniegšanu, būtiskākie no kuriem ir sekojoši:

▪ inovatīvo tehnoloģiju konkurētspējīgā potenciāla izmantošanas nozīme Latvijas komercdarbībā (157 lpp, Nr657),

▪ vadošo zinātniski pētniecisko centru un universitāšu tīkla izveidošana un nostiprināšana, kā arī to saiknes nodrošināšana ar privāto sektoru veicinās pieejamo pasaules līmeņa zināšanu uzkrāšanu, kā arī nodrošinās tehnoloģiju pārnesi (157 lpp, Nr657),

5 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

6 SEG emisiju kvotu sadales plānā 2005-2007.gadiem (apstiprināts ar MK rīkojumu Nr.722, 05.10.2004) šis mērķis ir noteikts 1% 2005.g (salīdzinot ar bāzes gadu), 2% 2006.gadā (salīdzinot ar 2005.gadu) un 2% 2007.gadā (salīdzinot ar 2006.gadu). Ir paredzams, ka emisiju kvotu samazināšanas mērķi tiks izvirzīti arī nākamajam emisiju kvotu sadales periodam.

▪ atbalsts tiek paredzēts pieprasījuma-virzītas pieejas īstenošanai, lai nodrošinātu tirgus

orientētu līdzekļu izlietojumu (157 lpp, Nr658),

▪ komercdarbības atbalsts ir virzīts, lai veicinātu videi draudzīgas komercdarbības ieviešanu (162 lpp, Nr.684),

▪ ir nepieciešams apvienot fiziskos infrastruktūras ieguldījumus ar cilvēkresursu attīstības pasākumiem, lai paaugstinātu faktiskās nodarbinātības un produktivitātes rādītājus

Šo mērķu sasniegšanas veicināšana ir ievērota Atjaunojamo energoresursu izmantošanas Pamatnostādnēs paredzēto rīcības virzienu formulēšanā.

4.4. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas sasaiste ar pārējiem tautsaimniecības sektoriem

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas politika mijiedarbojas ar daudzām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Vides ministrija pamatnostādņu īstenošanas gaitā paredzēts turpināt sadarbības politiku ar enerģētikas, rūpnieciskās ražošanas, transporta, mežsaimniecības, lauksaimniecības, izglītības un zinātnes un citām nozarēm, lai atjaunojamo resursu izmantošanas jautājumi tiktu iekļauti šo nozaru politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. Sekojošajā tabulā un attēlā ir parādītas starpsektoriālās sadarbības galvenās saites.

Sadarbības sektors	Sadarbības sfēra
Transports	biodegvielas izmantošana
Lauksaimniecība	enerģētisko kultūru biomasas audzēšana
Mežsaimniecība	enerģētiskās koksnes biomasas ieguve
Enerģētika	energoapgādes drošības paaugstināšana
Rūpniecība	Zinātnes un pētniecības veicināšana tehnoloģiju attīstībai, rūpniecības biomasas atkritumu izmantošana, biomasas izmantošana rūpniecības sektora siltumapgādē
Ārējās attiecības	Starptautiskās sadarbības mehānismi Kopīgi īstenojamo projektu realizācija
Izglītība un zinātne	Zinātne un pētniecība Sabiedrības izglītība
Reģionālā attīstība	jaunu darbavietu veicināšana nodokļu ieņēmumu veicināšana pašvaldībās

Lauksaimniecība

Mežsaimniecība

Reģionālā attīstība

Ilgtspējīgas enerģētikas attīstības stratēģija

Ekonomiskā attīstība

Vides kvalitāte

Atjaunojamo enerģijas resursu pamatnostādnes

Klimata pārmaiņas

Transports

Atkritumu apsaimniekošana

4.5. Galvenie virzītājspēki atjaunojamo resursu politikai

Ir daudzi dažādi virzītājspēki atjaunojamo resursu izmantošanas atbalstam. Tie atšķiras dažādās valstīs un mainās laika gaitā. Pēc naftas krīzes 1970 gados galvenais virzītājspēks atjaunojamo resursu plašākai izmantošanai bija alternatīvu enerģijas resursu izvēle, lai paaugstinātu apgādes drošumu. Vēlāk pieaugošais vides jautājumu nozīmīgums un bažas par fosilo enerģijas resursu ilgtspējību veidoja galvenos virzītājspēkus atjaunojamo resursu atbalstam. Šodien Latvijā galvenā motivācija atjaunojamo resursu atbalstam pirmkārt ir vides kvalitātes un klimata pārmaiņu samazināšanas uzdevumi, otrkārt enerģijas apgādes drošuma jautājumi, kā arī fosilo enerģijas resursu cenu pieaugums ilgtermiņā. Atjaunojamo enerģijas resursu virzītājspēkus var nosacīti iedalīt trīs galvenās grupās: ekonomiskie, vides un sociālie.

Ekonomiskie virzītājspēki

Ekonomiskā optimizācija: Enerģijas apgāde sistēmas optimizācija ir galvenais loģiskais pamats atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanai. Īpaši tas attiecas uz teritorijām, kur

pieslēgšanās centralizētiem enerģijas apgādes tīkliem ir problemātiska, bieži šajos gadījumos atjaunojamo resursu izmantošana ir lētāka, salīdzinot ar pieslēgšanos iespēju tīkliem. Daudzos gadījumos atjaunojamos resursus var izmantot decentralizētās sistēmās, kas ļauj samazināt nepieciešamību paplašināt esošos tīklus un ietaupīt naudas līdzekļus.

Apgādes drošums: Salīdzinot pieaugošo enerģijas patēriņu un ierobežotos fosilā kurināmā krājumus, Latvijas atkarība no importētiem energoresursiem ir augsta. Atjaunojamo resursu izmantošana samazina atkarību no importētiem resursiem, paaugstinot apgādes drošumu. Tādejādi valsts kļūst mazāk atkarīga no cenu izmaiņām fosilā kurināmā veidiem, kas paaugstina arī valsts sociāli ekonomisko stabilitāti. Enerģijas apgādes drošuma jautājumi arvien pieaug, ko pierāda arī pēdējie notikumi naftas apgādes jomā.

Vides virzītājspēki

Emisiju samazināšana: Izmantojot atjaunojamos enerģijas resursus (izņemot biomasu) nerodas tiešas emisijas. Ražojot enerģiju no vēja, saules netiek tiešā veidā radītas emisijas. Biomasas un atkritumu izmantošanas gadījumā emisijas rodas, bet tās tiek ierobežotas ar likumdošanas un noteikumu piemērošanas palīdzību.

Klimata pārmaiņu samazināšana:

Sociālie virzītājspēki

Nodarbinātība: Palielinoties atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanai tiek palielināta nodarbinātība tiešā un netiešā veidā. Tas ir saistīts ne tikai ar ražošanas tehnoloģiju izstrādāšanu, uzstādīšanu, bet arī ar to apkalpošanu, uzturēšanu kārtībā un kurināmā sagatavošanu biomasas gadījumā. Atjaunojamo resursu plašāka izmantošana iespējams paplašinās šo rūpniecības apakšnozari, bet vienlaicīgi jāņem vērā, ka tradicionālajā enerģijas ražošanas nozarē var samazināties vienlaicīgi nodarbināto skaits. Jāatzīst, ka ir ļoti grūti precīzi noteikt atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas iespaidu uz nodarbinātības faktoru, bet tiek pieņemts, ka vispārīgā gadījumā tam ir pozitīvs efekts.

Sabiedrības atbalsts: Arvien vairāk pieaug sabiedrības informētība un interese par ilgtspējīgu attīstību un līdz ar to atbalsts atjaunojamiem enerģijas resursiem.

Sociāli – ekonomiskā kohēzija: Atjaunojamos enerģijas resursu sektoram ir potenciāls tikt attīstītam teritorijās/reģionos, kuros citi ekonomikas sektori neattīstās vai nevar tikt attīstīti. Atjaunojamo resursu ražošanas biznesa iniciētas aktivitātes, piemēram, biomasas ražošana, sagatavošana, var radīt ekonomisko attīstību reģionos, kas pirms tam bija mazāk pievilcīgi.

5. Ilgtermiņa plānošana un scenāriji

5.1. Ilgtermiņa plānošanas uzdevumi

Ilgtermiņa plānošana un stratēģijas izstrādāšana ir saistīta ar daudziem nenoteiktības faktoriem, kurus mēs nevaram iepriekš paredzēt, izstrādājot pieņēmums. Tomēr mēs nedrīkstam neņemt vērā tos, analizējot enerģētikas un vides attīstības iespējamos virzienus. Ilgtermiņa stratēģiskos risinājumus pamatot tikai uz pieņēmumiem, ka pastāvošās attīstības tendences turpināsies ietver risku, ka mēs neņemam vērā situācijas, kuras var rasties, ja mūsu pieņēmumi neizpildās. Lai mazinātu šādus riskus un lai izstrādātu pilnīgāku pārskatu par sistēmas attīstību jāņem vērā iespējas, ka daži no sistēmu ietekmējošiem faktoriem var attīstīties dažādos virzienos, bet citi var tikt aizvietoti ar jauniem vai mainīsies to ietekmes pakāpe. Šāda sistēmas ilgtermiņa attīstības prognozēšana un analīze var dot iespēju paredzēt iespējamos apdraudējumus, riskus un izstrādāt nepieciešamos pasākumus, lai tos apsteigtu un izmainītu nevēlamās attīstības tendences. Var teikt, ka rūpīga sistēmas ilgtermiņa attīstību ietekmējošo nenoteiktības elementu apzināšana var kalpot par pamatu jebkuras stratēģijas izstrādāšanai.

Viens no iespējamiem līdzekļiem, kas ļauj daļēji ņemt vērā nenoteiktības faktorus ir scenāriju pieejas pielietošana enerģētikas – vides sistēmas attīstības prognozēšanā. Scenārijiem jābūt veidotiem, ņemot vērā starptautiskos apstākļus, loģiski un ticami aprakstot iespējamo nākotnes attīstības virzienus. Scenāriju veidošana ir starpdisciplinārs process, jo jāņem vērā vairākas attīstību nosakošas dimensijas (ekonomika, vides, tehnoloģiska un citas). Scenārijiem jāintegrē ilgtermiņa parādības (ieskaitot demogrāfiskas, tehnoloģiskas vai vides), kā arī īstermiņa parādības, piemēram, inflācija, naftas cenas lēcienus. Papildus scenārijiem jāņem vērā iespēja par sistēmas attīstību nosakošo tendenču izmaiņu.

Ilgtermiņa tautsaimniecības plānošanā un vides sektora stratēģijas izstrādē aktuāls uzdevums ir veikt ekoloģiska un ekonomiska rakstura kompleksus pētījumus, novērtējot emisiju ierobežojošos līmeņus pie dažādiem ieejas datu nosacījumiem. Lai to veiktu, ir nepieciešams apstrādāt apjomīgu informācijas daudzumu, analizēt daudzus attīstību ietekmējošus faktorus un emisiju samazināšanas iespējamās stratēģijas. Lai atrisinātu šo uzdevumu nepieciešams izveidot enerģētikas un vides sistēmas plānošanas un analīzes metodi

- modeli, balstoties uz Latvijas enerģētikas struktūru, iespējamām nākotnes tehnoloģijām un emisiju samazināšanas iespējām.

5.2. Izmantotā modelēšanas metodika

Ilgtermiņa plānošanai un atjaunojamo enerģijas resursu attīstības scenāriju analizēšanai ir izmantots modelis MARKAL. MARKAL modelis tika izstrādāts Starptautiskās Enerģijas aģentūras (IEA) projektā Energy Technology Systems Analysis Programme (ETSAP), un tā pilnveidošana turpinās jau vairāk kā 20 gadus. MARKAL analīzes galvenokārt izmanto valdības, starptautiskas institūcijas, tādas kā IEA, OECD, IPCC. Rezultātus var izmantot valsts vides aizsardzības stratēģijas izstrādāšanā, enerģētikas politikas izstrādē, dažādu politisko instrumentu pārbaudei, kā arī lai līdzsvarotu dažādas politikas, piemēram, vides un enerģētikas.

MARKAL ir optimizācijas modelis, kurš parasti attēlo konkrētas enerģijas sistēmas attīstību 40-50 gadu periodā nacionālā vai reģionālā līmenī atkarībā no ieejas lielumiem. Ar MARKAL modeli iegūtie rezultāti ir atkarīgi no ieejas parametriem un modeļa algoritma. Galvenās modeļa paradigmas ir ideāls tirgus (competitive partial equilibrium) un tehnoloģiju attīstības pār redzamība vairākus gadus desmitus nākotnē.

MARKAL modeļa pamatā ir specifiskas enerģijas vai izmešu tehnoloģijas, kuras ir raksturotas kvantitatīvi ar tehniskiem un ekonomiskiem parametriem. Esošās un nākotnes tehnoloģijas ir ieejas informācija modelī. Abas puses – gan apgādes, gan lietotāju – ir integrētas modelī, tāpēc viena puse automātiski reaģē uz izmaiņām, kas notiek otrajā pusē. Modelis izvēlas tehnoloģiju kombināciju, minimizējot kopējās enerģijas sistēmas izmaksas. Šai pieejai ir savas priekšrocības, piemēram, MARKAL kā ieejas informācija nav nepieciešams iepriekš sagrupēt siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanas pasākumus, jo modelis pats izvēlas labākās tehnoloģijas un tās sarindo pēc to ekonomiskajiem rādītājiem.

MARKAL modelim kā ieejas informācija ir nepieciešamas prognozes par enerģijas resursu cenām, kā arī par lietderīgās enerģijas pieprasījumu vai arī citiem parametriem, piemēram, apsildāmo telpu platību vai par kilometrāžu, kas tiks nobraukta, kas atspoguļo nepieciešamo enerģijas daudzumu. Elektroenerģijas un centralizēto siltumenerģijas patēriņu modelis nosaka pats.

Parasti modelim liek atrast optimālo atrisinājumu vairākiem nākotnes scenārijiem, lai varētu izvērtēt un salīdzināt tos. Tāpēc sākumā ir jāizstrādā bāzes scenārijs, mūsu pētījuma gadījumā, piemēram, scenārijs bez atjaunojamo enerģijas resursu indikatīvā mērķa. Darba gaitā šis scenārijs pēc tam tiek salīdzināts ar scenārijiem, kuros atjaunojamie resursi tiek izmantoti dažādos līmeņos un atšķirīgās tehnoloģijās. Var būt arī dažādi scenāriji atkarībā no elektroenerģijas importa cenām vai dažādiem enerģijas patēriņa pieauguma tempiem. Katram scenārijam modelis atradīs vislētāko tehnoloģiju kombināciju.

Modelēšanas scenāriji

Modelēšanas metodikas izmantošana ļauj atjaunojamo resursu attīstību pētīt, ietverot:

▪ enerģijas apgādes drošuma jautājumu,

▪ SEG samazināšanas stratēģijas jautājumu,

▪ Ilgtspējīgas attīstības mērķi,

▪ Koģenerācijas attīstību,

▪ Enerģijas patēriņa vadības principus.

Modelēšanai tika izveidots bāzes scenārijs un vairāki atjaunojamo resursu izmantošanas scenāriji, kuru nosaukums īsumā raksturo galveno resursu veidu, kas dominē šajā scenārijā. X tabulā ir parādīta kopējā patērētā elektroenerģija un elektroenerģija, kas ir saražota izmantojot RES-E avotus attiecīgos scenārijos.

Bāzes scenārijs ir izstrādāts, ņemot vērā jaunas elektrostacijas būvi uz oglēm, kas no dabas aizsardzības viedokļa ir vissarežģītākais variants. Pie pieņēmuma, ka jaunā stacijā tiek izmantota dabas gāze, bāzes scenārijs varētu būt nedaudz lētāks.

Tabula 9 Kopējais elektroenerģijas patēriņš un no atjaunojamiem energoresursiem saražotā elektroenerģija, TWh

	2005	2010	2015	2020	2025	2030	2035
Kopējais elektroenerģijas patēriņš
BASE	6.86	8.15	9.32	10.73	12.20	13.47	15.06
BIO	6.86	8.35	9.58	10.98	12.47	13.87	15.37
RES-E	6.86	7.68	8.75	10.15	11.48	13.04	14.71
RES-EUP	6.86	8.30	9.93	11.41	13.03	14.77	16.78
SOL100	6.86	8.13	9.30	10.71	12.18	13.46	15.03
WIN500	6.86	8.12	9.29	10.72	12.18	13.53	15.07
No atjaunojamiem resursiem saražotā elektroenerģija
BASE	2.89	2.94	2.97	2.99	3.01	3.38	3.41
BIO	2.89	3.35	3.85	4.04	4.07	4.43	4.47
BIOGAS	2.89	3.23	3.25	3.28	3.30	3.67	3.70
RES-E	2.89	3.79	4.31	5.01	5.66	6.43	7.25
RES-EUP	2.89	4.09	4.89	5.62	6.42	7.28	8.27
SOL100	2.89	3.05	3.07	3.10	3.12	3.49	3.52
WIN500	2.91	3.77	3.82	3.87	3.92	4.02	4.08

Salīdzinot atsevišķus scenāriju ar bāzes scenāriju iegūst cik papildus jāmaksā par RES-e avotos saražoto elektroenerģiju. Vidējā papildus maksa par RES-e elektroenerģiju laika periodiem 2005.-2025.gadam ir parādīta Att. 12. Mazākās papildus kWh izmaksas ir vēja enerģijas plašas izmantošanas gadījumā. Lielākas ir koksnes un biogāzes izmantošanas gadījumā, bet vislielākās ir, kad izmanto saules enerģiju elektroenerģijas ražošanā. RES-e mērķa izpildīšanas papildus kWh izmaksas ir līdzīgās pie apskatītajiem izaugsmes tempiem.

1.00

0.75

0.70

0.74

0.50

0.25

0.14

0.00

BASE

BIO

BASE

WIN500

BASE

RES-E

BASEUP

RES-EUP

Att. 12 RES-E elektroenerģijas papildus vidējās izmaksas laika posmā 2005.- 2025.gadam, sant.(2000.)/kWh

Ņemot vērā 9. Tabulas informāciju un Att. 12 datus, var secināt, ka elektroenerģijas, kurā saražota ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu un kuras apjoms atbilst Latvijas indikatīvajam mērķim - 49.3%, papildus vidējā izmaksa ir 0,70 sant./kWh, un 0,74 sant./kWh atbilstoši RES-E, RES-EUP scenārijiem. Tabula 10 apkopoti MARKAL modeļa optimizācijas rezultāti par uzstādāmām jaudām, kuras ir nepieciešamas, lai saražotu elektroenerģiju atbilstoši indikatīvajām mērķim.

Tabula 10 Nepieciešamās elektroenerģijas ražošanas uzstādāmās jaudas scenārijos BASE un RES-E

	2005	2010	2015	2020	2025	2030	2035
Bāzes scenārijs, MW
Esošās CHP	590	590	520	510	510	460	440
Dabas gāze	80	110	110	110	110	110	110
Hidroenerģija	0000	0000	0000	0000	0000	0000	1570
Ogles	0	370	540	750	920	1000	1210
Koksne	0	0	0	0	0	0	0
Biogāze	0	10	10	10	10	10	10
Saule	0	0	0	0	0	0	0
Vējš	30	30	30	30	30	200	200
	2005	2010	2015	2020	2025	2030	2035
RES-E scenārijs, MW
Esošās CHP	590	590	580	580	580	530	510
Dabas gāze	80	110	110	110	110	110	110
Hidroenerģija	1570	1670	1670	1680	1680	1680	1730
Ogles	0	000	000	000	430	580	700
Koksne	0	0	40	100	120	150	200
Biogāze	0	10	10	10	10	20	20
Saule	0	0	0	0	0	0	200
Vējš	30	250	320	370	540	700	700

Sekojošos attēlos ir ilustrēti dažādos modelētos scenārijos iegūtie rezultāti par elektroenerģijas ražošanas apjomiem, izmantotiem resursiem elektroenerģijas patēriņa nodrošināšanai un indikatīvo RES-e mērķu sasniegšanai.

2005

2010

2015

2020

2025

2030

2035

Vējš Saule

Biogāze Koksne Imports (neto) Xxxxx Xxxxxxxxxxxxx Dabas gāze

Esošās CHP

Att. 13 Bāzes scenārijs – BASE (elektroenerģijas ražošana TWh)

2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035

Vējš Saule

Biogāze Koksne Imports (neto) Xxxxx Xxxxxxxxxxxxx Dabas gāze

Esošās CHP

Att. 14 Scenārija RES-E (elektroenerģijas ražošana TWh)

2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035

Vējš Saule

Biogāze Koksne Imports (neto) Xxxxx Xxxxxxxxxxxxx Dabas gāze

Esošās CHP

Att. 15 Scenārijs BIO (elektroenerģijas ražošana TWh)

2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035

Vējš Saule

Biogāze Koksne Imports (neto) Xxxxx Xxxxxxxxxxxxx Dabas gāze

Esošās CHP

Att. 16 Scenārijs WIN 500 (elektroenerģijas ražošana TWh)

2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035

Vējš Saule

Biogāze Koksne Imports (neto) Xxxxx Xxxxxxxxxxxxx Dabas gāze

Esošās CHP

Att. 17 Scenārijs RES-EUP (elektroenerģijas ražošana TWh)

6. Atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas politikas uzdevumi un rīcības

Atjaunojamo resursu politikas ieviešanai ir nepieciešama sekojošu uzdevumu izpilde:

▪ noteikt atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas stratēģiskos virzienus,

▪ noteikt indikatīvos mērķus elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem dažādām to izmantojošām tehnoloģijām,

▪ izveidot administratīvo, organizatorisko un informatīvo vidi, kura veicina AER izmantošanas paplašināšanu,

▪ izveidot ekonomisko un finansiālo vidi, kura ir labvēlīga AER izmantošanas paplašināšanai, šim nolūkam palielinot ekonomisko un finansiālo AER atbalsta instrumentu pieejamību un daudzveidību un pilnveidojot to saturu,

▪ veicināt zinātnes un lietišķo pētījumu attīstību AER tematikā,

▪ veicināt sabiedrības līdzdalības pasākumus AER izmantošanas plānošanā un īstenošanā.

Atjaunojamo energoresursu atbalstošos instrumentus nosacīti var sadalīt tiešos un netiešos. Tiešie atbalsta politikas pasākumi, kas tiešā veidā ietekmē atjaunojamo energoresursu tirgu iedala finansiālos un nefinansiālos pasākumos. Finansiālie pasākumi dod tirgus dalībniekiem finansiālu iniciatīvu palielināt to lomu atjaunojamo energoresursu tirgū. Turpretim nefinansiālie pasākumi šo pašu mērķi palīdz sasniegt ar līgumiem ar ieinteresētām pusēm vai izvirzītu obligātu nosacījumu izpildīšanas palīdzību. Galvenās aktivitātes atjaunojamo resursu atbalstam ir jaunu tehnoloģiju komercializēšana, finansiālas atbalsta metodes, plašākas AER izmantošanas administratīvo un citu šķēršļu novēršana un informācijas izplatīšana un apmācība.

6.1. Atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas stratēģiskie virzieni

Kā iepriekš tika norādīts, Latvijā ir izmantošanas potenciāls dažādiem atjaunojamo resursu veidiem. Tomēr ir jāizvēlas daži prioritāri attīstības virzieni nākošajam laika periodam. Tos izvēloties jāņem vērā esošā situācija par atjaunojamo resursu izmantošanu, to iespējamais potenciāls un attīstības perspektīvas:

▪ Biomasas dominējošā loma atjaunojamo resursu bilancē turpināsies. Papildus jau plašai biomasas izmantošanai siltumenerģijas ražošanai ir nepieciešams paplašināt arī biomasas izmantošanu elektroenerģijas ražošanai. Joprojām galvenie biomasas produkti būs apaļkoksne, bet ar vien plašāk tiks izmantota šķelda, koksnes atlikumi.

▪ Vēja enerģijas izmantošana un arī saprātīga mazo HES celtniecība, biogāzes un biodegvielas ražošana, saules kolektoru izmantošana un jaunu tehnoloģiju pielietošana siltumenerģijas apgādē turpināsies nākošajā laika periodā;

▪ Pārējās atjaunojamo resursu izmantošanai iespējas, tādas kā, ģeotermālās enerģijas izmantošana, saules PV, lielās HES, atkritumu sadedzināšana netiks plaši attīstīta tuvākajā laika periodā līdz 2010 gadam.

Atjaunojamo enerģijas resursu stratēģija nākošajam laika periodam tāpēc jāvirza uz atbalstu biomasas plašai un efektīvai izmantošanai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Papildus jāatbalsta arī vēja enerģijas izmantošana un saprātīga mazo HES potenciāla apgūšana, biogāzes un biodegvielas ražošana, saules kolektoru izmantošanai siltumenerģijas apgādē. Tas protams nenozīmē, ka atlikušie resursi un to izmantošanas tehnoloģijas būtu jāizslēdz no iespēju saraksta, ir jāturpina to izpēte un demonstrācijas projektu realizācija, jo tie var kļūt aktuāli un nozīmīgi pēc 2010. gada.

6.2. Atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas indikatīvie mērķi

Izvirzītais mērķis 2010. gadā atjaunojamo resursu izmantošanai elektroenerģijas ražošanā ir

3.76 TWh, kas atbilst EC Direktīvā Latvijai izvirzītam indikatīvam mērķim 49.3% un elektroenerģijas tirdzniecības likumā noteiktam mērķim pie pieprognozētā zemākā elektroenerģijas kopējā patēriņa scenārija 7.64 TWh (sk. 11.att.). Elektroenerģijas kopējā patēriņa pieauguma tempi pēdējos četros gados ir bijuši amplitūdā no 2.5% līdz 4.5%.

Elektroenerģijas pieprasījumu prognozēšanai ir izmantots ekonometriskais modelis, kas ņem vērā vairākus pieprasījumu ietekmējošus faktorus. Kā svarīgākos var atzīmēt sekojošus: 1) valsts ekonomikas struktūra un ekonomikas tehnoloģiskais līmenis, kas nosaka ekonomikas energointensitāti 2)ekonomikas attīstības stadija un attīstības temps, 3) enerģijas cenu izmaiņas un to elastība ar patēriņu. Iegūtā elektroenerģijas patēriņa prognoze uz 2010. gadu 7640 GWh paredz vidēji 3 % patēriņa pieauguma tempu gadā, kā arī vienlaicīgi vidēji 1% elektroenerģijas ietaupījumu gadā. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas stratēģija ir cieši saistīta ar energoefektivitātes politikas realizēšanu, jo arī tas ir viens no veidiem, lai samazinātu fosilā kurināmā izmantošanu un kaitīgo izmešu daudzumu. Tāpēc izvēlētā patēriņa prognoze paredz valsts politikas integrētu pieeju atjaunojamo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes pasākumu ieviešanai.

Tabula 11 Indikatīvie mērķi saražotiem elektroenerģijas apjomiem no atjaunojamiem energoresursiem dažādām izmantojošām tehnoloģijām, GWh

	2004	2010
Lielās HES	2790	2790
Eksistējošas mazās HES	65.5	70
Jaunas mazās HES		17.6 (5MW)
Eksistējoši vēja ģeneratori	47.8	47
Xxxxx vēja ģeneratori		297 (135 MW)
Eksistējoši bioenerģija ģeneratori	26.8	27
Jauni bioenerģijas ģeneratori		510 (85 MW)
Biomasa kā papildus kurināmais koģenerācijā		18(3 MW)
Saules enerģija	0	0
Kopā	2839	3776
% daļa	43.6	49.3

Uzrādīti ražošanas apjomi eksistējošām tehnoloģijām 2010 gadā ir pieņemti vienādi ar 2004. gada ražošanas apjomiem, bet saražotās elektroenerģijas apjoms lielās hidroelektrostacijās ir pieņemts nemainīgs visā plānošanas periodā 2790 GWh.

Att. 18 pirmais variants atspoguļo a/s Latvenergo prognozēto kopējo elektroenerģijas patēriņa scenāriju, bet otrais variants pētījumā uzrādīto prognozes scenāriju par elektroenerģijas kopējo patēriņu.

GWh

9000

8500

8580

8000

7500

7640

7000

6786

6500

6000

2004

2010

1. variants 2. variants

Att. 18 Elektroenerģijas kopējā patēriņa prognožu varianti

6.3. Atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas atbalsta politikas un rīcības

6.3.1. Administratīvās, organizatoriskās un informatīvās vides izveide AER izmantošanas veicināšanai

Organizatoriskie un plānošanas pasākumi administratīvo un citu šķēršļu novēršanai AER plašākai izmantošanai ir:

▪ AER izmantošanas jautājumu integrācija pašvaldību plānošanas dokumentos - rekomendēt iekļaut AER resursu pieejamības un izmantošanas novērtējumu vietējā un reģionālajā līmenī pašvaldību attīstības plānos, izstrādāt rekomendācijas šāda novērtējuma veikšanai. Līdz šim plānošanai pašvaldību līmenī nav pievērsta pietiekoša metodiskā vērība, lai gan jautājums ir aktuāls, veicot pašvaldību reformu, kas dod iespēju realizēt mērķtiecīgu AER plānošanas politiku pašvaldību līmenī un valsts- pašvaldību sadarbību. Atbilstoša konsultatīvā mehānisma izveidošana var sniegt palīdzību pašvaldībām šo jautājumu risināšanā.

▪ Palielināt valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību spējas AER politikas realizēšanai.

▪ Statistikas sistēmas pilnveidošana, izveidojot ērti iegūstamas informācijas sistēmu par AER ikgadējo izmantošanu Latvijā (izmantojošo iekārtu reģistrs, izmantojamo resursu apjoms);

▪ AER elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu reģistra izveidošana un apkalpošana;

▪ AER pamatnostādnes ir jāintegrē ar citām saistītām valsts politikas sfērām, piemēram, klimata izmaiņas, reģionālā attīstība, atkritumu apsaimniekošana, enerģujas efektivitāte, transports, lauksaimniecība un citas.

▪ Izstrādāt attīstības programmas konkrētiem atjaunojamo resursu veidiem, iekļaujot tajās ekonomisko pamatojumu to izmantošanai.

▪ Jāizstrādā AER mērķu izpildes kontroles mehānisms un regulāri, ne retāk kā vienreiz divos gados, jāpārskata un jāatjauno AER stratēģija.

▪ Jāizstrādā elektroenerģijas tīklu karte, kas parāda AER pieslēgšanās labvēlīgākos un nelabvēlīgākos rajonus;

▪ Jānodrošina šīs informācija atklātība un brīva pieeja AER projektu attīstītājiem;

▪ Izpētīt tehniskās iespējas un novērtēt nepieciešamos finansiālos ieguldījumus par jūras piekrastes tīkla izveidošanu, lai pieslēgtu jūras piekrastes vēja ģeneratorus;

▪ Veicināt un palīdzēt pašvaldību centralizētās siltumapgādes plānu izstrādāšanu, kas iezīmētu pieejamās siltuma slodzes biomasas koģenerācijas attīstībai;

▪ Apzināt siltuma slodzes pašvaldībās, kas izmanto AER resursus siltuma ražošanā;

6.3.2. Labvēlīgas ekonomiskās un finansu vides izveide AER attīstībai

Apstāklis, ka elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenas neietver pilnas izmaksas sabiedrībai par elektroenerģijas ražošanu savā ziņa izkropļo tirgu. Ja vides izmaksas tiktu attiecinātas uz elektroenerģijas ražošanu, ņemot vērā to ietekmi, daudzas atjaunojamo energoresursu izmantojošas tehnoloģijas nevajadzētu atbalstīt, jo tās būtu konkurētspējīgas salīdzinot ar fosilo kurināmo izmantojošām tehnoloģijām .Līdz ar to šodien vēl ir nepieciešams turpināt finansiālu atbalsta instrumentu izmantošana AER izmantošanas veicināšanā. Principiālais attīstības virziens ir ekonomisko un finansiālo instrumentu pieejamības un daudzveidības palielināšana un šo instrumentu satura pilnveidošana.

Atbalsts investīcijām

Atbalsts investīcijām ir svarīgs tehnoloģijām, kurām lielāko daļu izmaksu sastāda lielais investīciju apjoms un kuru konkurētspēja šodien ir vēl nepietiekama, piemēram, biomasas koģenerācijas tehnoloģijas, saules izmantošana elektroenerģijas ražošanā.

Atbalsts investīcijām no ES struktūrfondu līdzekļiem nākamā ES finansēšanas perioda (2007- 2012) ietvaros

Ievērojot ES Latvijai noteikto mērķi par elektroenerģijas ražošanu no AER un vadoties no formulētās nepieciešamības tā sasniegšanā izmantot daudzveidīgus AER avotus, šī brīža situācijā īpaši svarīga Latvijai ir ES struktūrfondu līdzekļu izmantošana biomasas koģenerācijas attīstībai. Pilsētu siltuma slodžu izmantošanā biomasas koģenerācijas stacijām Latvijas apstākļos ir jākonkurē ar citiem primāriem importētiem enerģijas resursiem, galvenokārt dabasgāzi. Līdz ar to ir nepieciešama papildus uzmanība un valsts atbalsta programma par siltumapgādes sistēmu uzlabošanu, izmantojot biomasu un koģenerācijas tehnoloģiju, kas sniegtu atbalstu investīcijām plašākai biomasas resursu pielietošanas veicināšanai kā pašvaldību publisko, tā arī uzņēmumu siltumapgādes sistēmās, un kurā tiktu piesaistīti Kohēzijas fonda un/vai ERAF līdzekļi.

ES Komisijas priekšlikumi par finanšu programmēšanu nākamajam periodam (2007-2013) paredz iekļaut Kohēzijas fonda atbalstīto pasākumu sarakstā elektroenerģijas ieguvi no vēja un

biomasas tehnoloģijām. Latvijas pozīcija ir atbalstīt šādu priekšlikumu un iekļaut nacionālajā plānā par Kohēzijas fonda izmantošanu šādus pasākumus.

ERAF atbalstītajos pasākumos “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” ir jāparedz atbalsts enerģijas kultūrām un, lai radītu priekšnoteikumus biogāzes iekārtu attīstībai, jāparedz atbalsts uzņēmumiem, kuri paredz elektroenerģijas ražošanu no biogāzes (kuras ieguves avoti ir citi kā atkritumu poligonos nonākušie atkritumi).

Vides investīciju fonds

• sekmē videi draudzīgu projektu ieviešanu, apvienojot vietējos un ārvalstu finansu resursus, piešķirot ilgtermiņa aizdevumus uz atvieglotiem nosacījumiem privātā un pašvaldību sektora projektiem,

• veicina Latvijas un ES likumdošanas un starptautisko vienošanos prasību izpildi vides aizsardzības jomā.

Atbalsts enerģijas apgādes plānu, balstītu uz AER, izstrādei

AER izmantošanā noteikto indikatīvo mērķu sasniegšanai būtiska loma ir vietējā un reģionālā līmeņa AER apgādes plānu kvalitatīvai izstrādei, kuru izstrādē un īstenošanā būtiska loma ir pašvaldībām un publiskā - privātā sektora sadarbībai. Lai atbalstītu to izstrādi, Vides aizsardzības fondā ir nepieciešams paredzēt speciālu grantu līniju šādiem plāniem - kā pamatu izmantojot jau esošo programmu dabas resursu izpētei un atjaunošanai un to konkretizējot.

6.3.3. Zinātne un pētniecība

Atbalsts zinātnei, pētniecībai un demonstrācijas projektiem dod iespēju ilgtermiņā attīstīt jaunu un samazināt eksistējošo atjaunojamo energoresursu izmantojošo tehnoloģiju izmaksas un veicina to iekļaušanos tirgū. Finansiāls atbalsts nacionālajām pētniecības programmām ļaus piesaistīt jaunus zinātniekus pētniecības kolektīvos, radīs arvien lielākas iespējas Latvijas zinātniekiem sekmīgi konkurēt un piedalīties ES finansētās programmās tādā veidā piesaistot papildus līdzekļus pētniecībai gan no ES budžeta, gan Latvijas uzņēmumu līdzfinansējumu. Plānotais, garantētais valsts investīciju pieaugums zinātnei un pētniecībai nākotnē radīs ne tikai pozitīvu ietekmi pētniecības attīstībā, bet arī investīciju plūsmu pieaugumu. Kā prioritārus uzdevumus zinātnes un pētniecības jomā var minēt:

▪ enerģētikas zinātnes iekļaušana Latvijas prioritāro zinātņu sarakstā,

▪ atjaunojamo resursu pētniecības virziena paplašināšana akadēmiskajos un lietišķajos pētījumos,

▪ atbalstīt demonstrācijas projektus īpaši tehnoloģijām, kas šodien ir tikai attīstības sākuma posmā un nav konkurētspējīgas;

▪ starpsektorālo pētījumu programmas realizācija (AER - transports, AER - reģionālā attīstība, AER -lauksaimniecība, AER - politikas zinātne; pētījumi par tautsaimniecības klasteru, pamatotu uz AER izmantošanu, attīstība)

▪ augsto tehnoloģiju atjaunojamo resursu pētniecības programmu attīstība,

▪ stratēģiskie pētījumi par zema oglekļa satura ekonomikas attīstību,

▪ sadarbības veidošana starp zinātni un uzņēmējiem ES zinātnes finansējuma mērķa veicināšanai (1/3 - valsts, 2/3 - uzņēmēju līdzekļi)

▪ maģistra līmeņa profesionālo studiju programmu attīstība AER tematikā (budžeta vietu piešķiršana, atbalsts programmu izstrādei

6.3.4. Sabiedrības līdzdalība pasākumi AER attīstībā

• Paplašināt diskusijas par AER nozīmi un lomu Latvijas attīstībā visās sabiedrības mērķgrupās, tajā skaitā profesionāļiem, politiķiem, lēmuma pieņēmējiem, un informēšana par AER pozitīvo enerģētikas, vides, ekonomikas un sociālo devumu;

• AER iekļaušana neformālās izglītības saturā, realizējot efektīvu mērķgrupu orientētu izglītības politiku. AER rokasgrāmatu izdošana, orientētas konkrētām mērķgrupām;.

• sabiedrības mērķgrupu intereses par AER nozīmību veidošana - NVO forums;

• vispārizglītojošo skolu skolnieku intereses par AER veicināšana - VAF konkursi;

• kampaņu organizācija, kas demonstrē AER izmantošanas dotos ieguvumus un sniedz informāciju par pieejamo finansiālo un konsultatīvo atbalstu AER izmantojošo tehnoloģiju ieviešanai.

Document Metadata

Table of Contents

ILGTERMIŅA PLĀNOŠANAS INSTRUMENTU IEVIEŠANA KLIMATA PĀRMAIŅU, EMISIJU SAMAZINĀŠANAS UN ATJAUNOJAMO

Document Metadata