NOLĪGUMS,

NOLĪGUMS,

ar ko izveido ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisko fondu

Šā nolīguma Puses,

ATGĀDINOT par stratēģisko partnerību, kas starp Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm (LAC) un Eiropas Savienību (ES) tika izveidota 1999. gada jūnijā Riodežaneiro notikušajā pirmajā ES un LAC samitā;

ŅEMOT VĒRĀ iniciatīvu, kas tika pieņemta 2008. gada 16. xxxxx Xxxx (Peru Republika) notikušā LAC un ES valstu un valdību vadītāju piektā ES un LAC samita laikā;

ATGĀDINOT par 2010. gada 18. maijā Madridē (Spānija) notikušā sestā ES un LAC samita laikā pieņemto ES un LAC

valstu un valdību vadītāju, Eiropadomes priekšsēdētāja un Komisijas priekšsēdētāja lēmumu izveidot ES un LAC fondu;

ATGĀDINOT par to, ka 2011. gadā Vācijas Federatīvajā Republikā tika izveidots pagaidu fonds, kurš beigs savu darbību un tiks likvidēts, tiklīdz stāsies spēkā starptautiskais nolīgums par ES un LAC fonda dibināšanu;

ATKĀRTOTI UZSVEROT nepieciešamību, ievērojot starptautiskās publiskās tiesības, izveidot starpvaldību starptautisku organizāciju, izmantojot “Starptautisko vienošanos par ES un LAC fonda dibināšanu saskaņā ar pilnvarām, kuras pieņemtas VI ES un LAC samita laikā Madridē notikušajā ministru sanāksmē”, kas palīdzētu nostiprināt saiknes, kuras pastāv starp Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, ES un ES dalībvalstīm,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo nolīgumu izveido ES un LAC starptautisko fondu (“fonds” vai “ES un LAC fonds”).

2. Šis nolīgums nosaka fonda mērķus un paredz vispārīgus noteikumus un pamatnostādnes, kas regulē tā darbību un struktūru.

2. pants

Būtība un galvenais birojs

1. ES un LAC fonds ir starptautiska starpvaldību organizācija, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām. Tas koncentrējas uz divpusējās reģionālās partnerības stiprināšanu starp ES un ES dalībvalstīm un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienu (CELAC).

2. ES un LAC fonda galvenais birojs atrodas Vācijas Federatīvās Republikas Hanzas brīvpilsētā Hamburgā.

3. pants

Fonda dalībnieki

1. Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis, ES dalībvalstis un ES, kuras ir paudušas savu piekrišanu atzīt šo nolīgumu par saistošu, tiklīdz ir pabeigtas to iekšējās juridiskās procedūras kļūst par vienīgajiem ES un LAC fonda dalībniekiem.

2. ES un LAC fondā var piedalīties arī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopiena (CELAC).

4. pants

Tiesībsubjektība

1. ES un LAC fondam ir starptautiska tiesībsubjektība un tiesībspēja un rīcībspēja, kas nepieciešama, lai īstenotu savus mērķus un darbības ikviena fonda dalībnieka teritorijā saskaņā ar to tiesību aktiem.

2. Fonds ir tiesīgs slēgt līgumus, iegādāties un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un celt prasību tiesā.

5. pants

Fonda mērķi

1. ES un LAC fonds:

a) palīdz nostiprināt CELAC un ES divpusējās reģionālās partnerības procesu, iesaistot pilsonisko sabiedrību un citus sociālās jomas dalībniekus un veicinot viņu devumu;

b) veicina abu reģionu turpmāku savstarpējo izzināšanu un saprašanos;

c) uzlabo abu reģionu savstarpējo redzamību, kā arī to divpusējās partnerības redzamību.

2. ES un LAC fonds jo īpaši:

a) veicina un koordinē uz rezultātiem orientētas darbības, lai atbalstītu divpusējās reģionālās attiecības, galveno uzmanību pievēršot CELAC un ES samitos noteikto prioritāšu īstenošanai;

b) sekmē diskusijas par kopējām stratēģijām, tiecoties īstenot iepriekš minētās prioritātes, veicinot pētniecību un izpēti;

c) sekmē auglīgu viedokļu apmaiņu un jaunas kontaktu izveides iespējas starp pilsonisko sabiedrību un citiem sociālās jomas dalībniekiem.

6. pants

Darbības kritēriji

1. Lai sasniegtu šā nolīguma 5. pantā noteiktos mērķus, ES un LAC fonda darbības:

a) pamatojas uz prioritātēm un tēmām, kuras risinātas valstu un to valdību vadītāju samitu līmenī, galveno uzmanību pievēršot divpusējo reģionālo attiecību kontekstā noteiktajām vajadzībām;

b) cik vien iespējams un saskaņā ar fonda darbības regulējumu iesaista pilsonisko sabiedrību un citus sociālās jomas dalībniekus, piemēram, akadēmiskās iestādes, un ņem vērā to brīvprātīgo devumu. Šajā nolūkā ikviens dalībnieks varētu noteikt piemērotas iestādes un organizācijas, kuras stiprinātu divpusējo dialogu valstu līmenī;

c) uzlabo esošās iniciatīvas;

d) popularizē partnerību, īpašu uzmanību pievēršot darbībām ar pastiprinošu efektu.

2. Uzsākot vai piedaloties darbībās, ES un LAC fonda rīcība ir mērķtiecīga, dinamiska un orientēta uz rezultātiem.

7. pants

Fonda darbība

1. Lai sasniegtu 5. pantā noteiktos mērķus, ES un LAC fonds cita starpā īsteno šādas darbības:

a) rosina diskusijas semināru, konferenču, darbsemināru, pārdomu grupu, kursu, izstāžu, publikāciju, prezentāciju, profesionālo apmācību, paraugprakses un īpašu zināšanu apmaiņas ceļā;

b) veicina un atbalsta pasākumus, kas saistīti ar CELAC un ES samitos risinātām tēmām un CELAC un ES augstāko amatpersonu sanāksmēs izvirzītām prioritātēm;

c) uzsāk divpusējas informēšanas programmas un iniciatīvas, tostarp apmaiņu noteiktajās prioritārajās jomās;

d) veicina pētījumus abu reģionu izvirzītajos jautājumos;

e) veido un piedāvā jaunas kontaktu iespējas, jo īpaši ar personām vai iestādēm, kurām nav informācijas par CELAC un ES divpusējo reģionālo partnerību;

f) izveido interneta vietni un/vai elektronisko izdevumu.

2. ES un LAC fonds var ierosināt iniciatīvas, kas saistītas ar sabiedriskajām un privātajām iestādēm, ES iestādēm, starptautiskām un reģionālām iestādēm, Latīņamerikas un Karību jūras valstīm un ES dalībvalstīm.

8. pants

Fonda struktūra

ES un LAC fondu veido:

a) valde;

b) priekšsēdētājs un

c) izpilddirektors.

9. pants

Valde

1. Valdi veido ES un LAC fonda dalībnieku pārstāvji. Tā rīko sanāksmes augstāko amatpersonu līmenī un, ja nepieciešams, ārlietu ministru līmenī CELAC un ES samitu gadījumā.

2. Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienu (CELAC) valdē pārstāv tās prezidentvalsts, neskarot attiecīgās valsts dalību valsts statusā.

3. Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asamblejas (EUROLAT) prezidiju aicina novērotāja statusā valdē no katra reģiona izvirzīt vienu pārstāvi.

4. Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) un ES Apvienoto parlamentāro asambleju aicina novērotāja statusā valdē izvirzīt pa vienam pārstāvim no ES un no Karību jūras reģiona.

10. pants

Valdes priekšsēdētājs

Valdei ir divi valdes priekšsēdētāji: viens pārstāvis no ES un viens pārstāvis no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm.

11. pants

Valdes pilnvaras

ES un LAC fonda valde īsteno šādas pilnvaras:

a) ieceļ fonda priekšsēdētāju un izpilddirektoru;

b) pieņem fonda darba vispārējās pamatnostādnes un nosaka tā darbības prioritātes un reglamentu, kā arī piemērotus pasākumus, lai garantētu pārredzamību un pārskatatbildību, jo īpaši attiecībā uz ārējo finansējumu;

c) apstiprina mītnes līguma noslēgšanu, kā arī citu līgumu vai vienošanos noslēgšanu, kuras fonds var noslēgt ar Latīņa­ merikas un Karību jūras reģiona valstīm un ES dalībvalstīm privilēģiju un imunitātes jautājumos;

d) pieņem budžetu un civildienesta noteikumus, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu;

e) apstiprina grozījumus fonda organizatoriskajā struktūrā, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu;

f) pieņem daudzgadu darba programmu, tostarp daudzgadu budžeta tāmi — parasti uz četriem gadiem —, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegto projektu;

g) pieņem gada darba programmu, tostarp projektus un darbības nākamajam gadam, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegto projektu un saskaņā ar daudzgadu programmu;

h) pieņem nākamā gada budžetu;

i) apstiprina fonda uzraudzības un revīzijas kritērijus, kā arī ziņojumus par fonda projektiem;

j) pieņem fonda gada ziņojumu un finanšu pārskatu par iepriekšējo gadu;

k) sniedz konsultācijas un padomus priekšsēdētājam un izpilddirektoram;

l) ierosina Pusēm grozījumus šajā nolīgumā;

m) novērtē fonda darbību attīstību un veic pasākumus, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtajiem ziņojumiem;

n) izšķir domstarpības, kas eventuāli var rasties starp Pusēm, interpretējot vai piemērojot šo nolīgumu un tā pielikumus;

o) atsauc iecelto fonda priekšsēdētāju un/vai izpilddirektoru;

p) apstiprina stratēģisko partnerību izveidi;

q) apstiprina jebkura nolīguma noslēgšanu vai juridiskā instrumenta izveidošanu, par ko panākta vienošanās saskaņā ar

15. panta 4. punkta i) apakšpunktu.

12. pants

Valdes sanāksmes

1. Valde katru gadu sasauc divas kārtējās sanāksmes. Šīs sanāksmes sakrīt ar CELAC un ES augstāko amatpersonu sanāksmēm (SOM).

2. Valde turklāt pēc viena valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora vai vismaz vienas trešdaļas tās dalībnieku pieprasījuma sasauc ārkārtas sanāksmes.

3. Valdes sekretariāta funkcijas tiek veiktas fonda izpilddirektora uzraudzībā.

13. pants

Valdes lēmumu pieņemšana

Valde lēmumus pieņem, piedaloties vairāk nekā pusei tās dalībnieku no katra reģiona. Lēmumus pieņem, vienprātīgi vienojoties visiem klātesošajiem dalībniekiem.

14. pants

Fonda priekšsēdētājs

1. Valde izraugās priekšsēdētāju no ES un LAC fonda dalībnieku izvirzītajiem kandidātiem. Priekšsēdētāju ieceļ uz četriem gadiem, un viņa pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.

2. Priekšsēdētājs ir plaši pazīstama un augsti novērtēta personība gan Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs, gan ES. Priekšsēdētājs savus pienākumus veic brīvprātīgi, taču viņam ir tiesības saņemt kompensāciju par visiem nepieciešamajiem un pienācīgi pamatotajiem izdevumiem.

3. Priekšsēdētāja pienākumus pārmaiņus veic ES dalībvalsts pilsonis un Latīņamerikas vai Karību jūras reģiona valsts pilsonis. Ja ieceltais priekšsēdētājs ir no ES dalībvalsts, tad izpilddirektors ir no Latīņamerikas vai Karību jūras reģiona valsts, un otrādi.

4. Priekšsēdētājs:

a) pārstāv fondu visās tā ārējās attiecībās, nodrošina redzamību un pārstāvību, uzturot augsta līmeņa kontaktus ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un ES un tās dalībvalstu iestādēm un citiem partneriem;

b) sniedz ziņojumus ārlietu ministru sanāksmēs, citās ministru sanāksmēs, valdē un vajadzības gadījumā citās svarīgās sanāksmēs;

c) dod padomu izpilddirektoram, sagatavojot daudzgadu un gada darba programmas projektu un budžeta projektu, kas jāiesniedz apstiprināšanai valdē;

d) veic citus uzdevumus, par kuriem ir vienojusies valde.

15. pants

Xxxxx izpilddirektors

1. Fondu pārvalda izpilddirektors, kuru uz četriem gadiem ieceļ valde un kura pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi, un kuru izraugās no ES un LAC fonda dalībnieku izvirzītajiem kandidātiem.

2. Neskarot valdes kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai jebkuras citas struktūras norādījumus.

3. Izpilddirektors saņem atalgojumu, un tā pienākumus pārmaiņus veic ES dalībvalsts pilsonis un Latīņamerikas vai Karību jūras reģiona valsts pilsonis. Ja ieceltais izpilddirektors ir no ES dalībvalsts, tad ieceltais priekšsēdētājs ir no Latīņa­ merikas vai Karību jūras reģiona valsts, un otrādi.

4. Izpilddirektors ir fonda juridiskais pārstāvis, un viņš veic šādas funkcijas:

a) sagatavo fonda daudzgadu un gada darba programmu un tā budžetu, apspriežoties ar fonda priekšsēdētāju;

b) ieceļ fonda darbiniekus un vada to darbu, nodrošinot, ka tiek ievērota atbilstība fonda mērķiem;

c) īsteno budžetu;

d) iesniedz periodiskus un gada ziņojumus, kā arī finanšu pārskatus to apstiprināšanai valdē, ievērojot pārredzamas procedūras un nodrošinot pareizu informācijas apriti attiecībā uz visām darbībām, kuras fonds veic vai atbalsta, tostarp atjauninātu valsts iestāžu un organizāciju sarakstu, kā arī fonda darbībā piedalošos subjektu sarakstu;

e) iesniedz 18. pantā minēto ziņojumu;

f) sagatavo sanāksmes un palīdz valdei;

g) vajadzības gadījumā konsultē pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un citus sociālās jomas dalībniekus, jo īpaši iestādes, kuras atkarībā no izvirzītā jautājuma un konkrētajām vajadzībām varētu norādīt ES un LAC fonda dalībnieki, un padziļinātai izskatīšanai informē valdi par šādas saziņas rezultātiem;

h) vada apspriedes un sarunas ar fonda galvenā biroja valsti un citām šā nolīguma Pusēm par telpām, kuras fonds šajās valstīs izmanto;

i) pēc pienācīgas apspriešanās ar valdi un informējot to par šādu apspriežu uzsākšanu un paredzēto noslēgumu, kā arī periodiski apspriežoties par to saturu, darbības jomu un sagaidāmajiem rezultātiem, vada sarunas ar starptautiskajām organizācijām, valstīm un sabiedriskajām vai privātajām iestādēm par jebkādiem nolīgumiem vai juridiskajiem instru­ mentiem, kam var būt starptautiskas sekas, vai jautājumiem, kas nav saistīti ar administratīviem jautājumiem un fonda ikdienas darbu;

j) ziņo valdei par jebkādu tiesvedību, kurā fonds ir iesaistīts.

16. pants

Fonda finansējums

1. Iemaksas ir brīvprātīgas, neskarot tiesības piedalīties valdes sanāksmēs.

2. Fonda finansējumu galvenokārt veido tā dalībnieku iemaksas. Valde, ievērojot abu reģionu līdzsvaru, var izskatīt citas fonda darbības finansējuma iespējas.

3. Atsevišķos gadījumos pēc valdes iepriekšējas informēšanas un apspriešanās un ar tās piekrišanu fondam ir atļauts ģenerēt papildu resursus, izmantojot ārējo finansējumu no publiskām un privātām organizācijām, tostarp pēc pasūtījuma sagatavojot ziņojumus un analīzes. Minētos resursus izmanto tikai fonda darbības finansēšanai.

4. Vācijas Federatīvā Republika uz sava rēķina un fonda finansiālā ieguldījuma satvarā nodrošina atbilstīgi mēbelētas telpas, kas ir piemērotas lietošanai fonda vajadzībām, kā arī nodrošina telpu apkopi, komunālos pakalpojumus un drošību.

17. pants

Revīzija un pārskatu publicēšana

1. Fonda pārskatu revīzijas veikšanas nolūkā valde ieceļ neatkarīgus revidentus.

2. Neatkarīgu revidentu veiktie fonda aktīvu, pasīvu, ienākumu un izdevumu pārskati fonda dalībniekiem tiek darīti pieejami iespējami drīz pēc katra finanšu gada beigām, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc minētā datuma, un tos iesniedz apstiprināšanai nākamajā valdes sanāksmē.

3. Pārbaudīto pārskatu kopsavilkumu un bilanci publicē.

18. pants

Fonda darbības izvērtējums

Sākot no dienas, kad šis nolīgums stājas spēkā, izpilddirektors reizi četros gados valdei sniedz ziņojumu par fonda darbību. Valde sniedz vispārēju šīs darbības izvērtējumu un pieņem lēmumu par fonda turpmāko darbību.

19. pants

Stratēģiskā partnerība

1. Fondam ir četri sākotnējie stratēģiskie partneri: Eiropas Savienībā – “L'Institut des Amériques” Francijā un “Regione Lombardia” Itālijā, un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs – Starptautiskais demokrātijas un attīstības fonds (FUNGLODE) Dominikānas Republikā un Latīņamerikas un Karību jūras valstu Ekonomikas komisija (ECLAC).

2. Lai sasniegtu savus mērķus, ES un LAC fonds nākotnē var izveidot stratēģiskās partnerības ar abu reģionu starpvaldību organizācijām, valstīm un publiskām vai privātām organizācijām, vienmēr ievērojot abu reģionu līdzsvara principu.

20. pants

Privilēģijas un imunitāte

1. Fonda būtība un tiesībsubjektība ir noteikta 2. un 4. pantā.

2. Fonda, valdes, priekšsēdētāja, izpilddirektora, personāla locekļu un fonda dalībnieku pārstāvju statusu, privilēģijas un imunitāti saistībā ar to funkciju veikšanu Vācijas Federatīvajā Republikas teritorijā reglamentē Vācijas Federatīvās Republikas valdības un fonda noslēgtais mītnes nolīgums.

3. Mītnes nolīgums, kas minēts šā panta 2. punktā, ir neatkarīgs no šā nolīguma.

4. Ar vienu vai vairākām Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm un ES dalībvalstīm fonds var noslēgt citus nolīgumus, kurus apstiprina valde, par šādām privilēģijām un imunitāti, ciktāl tas ir nepieciešams fonda pienācīgai darbībai attiecīgajās teritorijās.

5. Fondam veicot savu oficiālo darbību, tā ienākumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem. Fonds nav atbrīvots no maksājumiem par sniegtajiem pakalpojumiem.

6. Xxxxx izpilddirektora un personāla algām un fonda maksātajam atalgojumam nepiemēro valstu nodokļus.

7. Fonda personāls ir visi izpilddirektora ieceltie personāla locekļi, izņemot tos, kuri ir nolīgti uz vietas un kuriem atalgojums tiek aprēķināts pēc stundu tarifa likmes.

21. pants

Valodu lietojums fondā

Fonda darba valodas ir tās valodas, kuras tiek izmantotas kopš 1999. gada jūnija saskaņā ar stratēģisko partnerību, kas noslēgta starp Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm un Eiropas Savienību.

22. pants

Domstarpību izšķiršana

Visas domstarpības, kas var rasties starp Pusēm par šā nolīguma un tā grozījumu piemērošanu vai interpretāciju, risina tiešās pušu sarunās, tiecoties tos laicīgi atrisināt. Ja domstarpības neatrisina šādā veidā, lēmumu par to pieņem valde.

23. pants

Grozījumi

1. Šo nolīgumu var grozīt pēc ES un LAC fonda valdes ierosinājuma vai arī, ja to prasa viena no Pusēm. Grozījumu priekšlikumus nosūta depozitāram, kurš par tiem informē visas Puses, lai tās tos var izskatīt un risināt sarunas.

2. Grozījumus pieņem vienprātīgi, un tie stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc datuma, kad depozitārs saņēma pēdējo paziņojumu, kas nepieciešams visu formalitāšu nokārtošanai minētajā nolūkā.

3. Depozitārs informē visas puses par grozījumu stāšanos spēkā.

24. pants

Ratifikācija un pievienošanās

1. Šis nolīgums ir atvērts parakstīšanai visām Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, ES dalībvalstīm un ES no 2016. gada 25. oktobra līdz tā spēkā stāšanās dienai, un tas ir jāratificē. Ratifikācijas dokumentus deponē depozitāram.

2. Šim nolīgumam jebkurā brīdī var pievienoties ES un tās Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis un ES dalībvalstis, kuras to nav parakstījušas. Attiecīgos pievienošanās dokumentus deponē depozitāram.

25. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad astoņas ikviena reģiona puses, tostarp Vācijas Federatīvā Republika un ES, ir deponējušas savus attiecīgos ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus depozitāram. Attiecībā uz citām ES dalībvalstīm un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, kuras savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus deponē pēc nolīguma stāšanās spēkā, šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad minētās Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis, un ES dalībvalstis deponējušas savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus.

2. Depozitārs informē visas Puses par ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu saņemšanu, kā arī par šā nolīguma spēkā stāšanās datumu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

26. pants

Ilgums un denonsēšana

1. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

2. Jebkura no Pusēm var denonsēt šo nolīgumu, pa diplomātiskiem kanāliem iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram. Denonsēšana stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem no datuma, kad paziņojums tika saņemts.

27. pants

Darbības izbeigšana un likvidācija

1. Fondu likvidē:

a) ja visi fonda dalībnieki vai visi fonda dalībnieki, izņemot vienu, nolīgumu denonsē, vai

b) ja fonda dalībnieki nolemj tā darbību izbeigt.

2. Tā darbības izbeigšanas gadījumā fonds pastāv tikai tā likvidēšanas nolūkos. Likvidatori pārtrauc fonda darbību, pārdod tā īpašumu un dzēš tā pasīvus. Atlikumu sadala starp dalībniekiem pro rata to attiecīgajam ieguldījumam.

28. pants

Depozitārs

Šā nolīguma depozitārs ir Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretārs.

29. pants

Atrunas

1. Šā nolīguma parakstīšanas vai ratificēšanas brīdī vai tam pievienojoties, Puses var noformulēt atrunas un/vai deklarācijas saistībā ar tā saturu ar noteikumu, ka tās nav nesavienojamas ar šā nolīguma priekšmetu un mērķi.

2. Par noformulētajam atrunām un deklarācijām informē depozitāru, kurš par to informē citas nolīguma Puses.

30. pants

Pārejas noteikumi

Pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas darbību beidz pagaidu fonds, kas 2011. gadā tika izveidots saskaņā ar Vācijas Federatīvās Republikas tiesību aktiem, un to likvidē. Pagaidu fonda aktīvus un pasīvus, resursus, līdzekļus un citas līgumiskas saistības nodod saskaņā ar šo nolīgumu izveidotajam ES un LAC fondam. Šajā nolūkā ES un LAC fonds un pagaidu fonds pabeidz nepieciešamos juridiskos instrumentus ar Vācijas Federatīvo Republiku un apmierina attiecīgās juridiskās prasības.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu, kas ir sagatavots vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodās, un visi teksti ir vienlīdz autentiski, nolīgumu deponē Eiropas Savienības Padomes arhīvā, kurš izsniedz apliecinātu kopiju visām Pusēm.