Eiropas Sociālais fonds

Projekts

„Pētījuma veikšana par sociāli atstumto grupu iespējām darba tirgū” Līgums Nr. VPD1/ESF/NVA/04/GS/0.0.0.0/0000/0000/00

Pētījums par no ieslodzījuma vietām atbrīvoto personu iespējām iekļauties darba tirgū (atskaite)

Rīga, 2005.gada decembris

Šis dokuments ir veidots ar 75% Eiropas Savienības finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda un 20 % Latvijas valsts budžeta finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Šeit paustā informācija ir Rīgas Menedžeru skolas viedoklis un tāpēc tas nekādā gadījumā nav uzskatāms par Eiropas Kopienas vai Latvijas valsts viedokļa atspoguļošanu.

S A T U R S

1. Ievads 3

1.1. Tēmas aktualitāte 3

1.2. Pētījuma mērķis, uzdevumi, metodes 4

2. Esošās situācijas bijušo ieslodzīto rehabilitācijas problēmu 11‌

risināšanas analīze

2.1. Sociālās rehabilitācijas terminu definīcijas 11

2.2. Rehabilitācijas centrs kā sociāla institūcija 12

2.3. Kvalitātes vadība sociālās rehabilitācijas centrā 14

2.4. Sociālās rehabilitācijas un integrācijas procesa programma 15

2.4.1. Psiholoģiskā korekcija 15

2.4.2. Uzvedības korekcija 15

2.4.3. Atbrīvošanās no alkohola un narkotiku atkarības 16

2.4.4. Sociālo jautājumu risināšana un dzīves prasmju apguve 17

2.4.5. Darba iemaņu atjaunošana un apgūšana 17

2. 5. Rehabilitācijas centra darbību reglamentējošie normatīvie akti 18

3. Pētījuma izklāsts 20

3.1. Valsts institūciju pārstāvju intervēšana 20

3.2. No ieslodzījuma vietām atbrīvoto personu intervēšana 57

3.3. Uzņēmēju aptauja 72

3.4. Ieslodzījuma vietas atrodošo personu aptauja 82

3.5. Izpētītās mērķauditorijas analīzes apkopojums 92

4. Noslēguma daļa 94

4.1. Slēdzieni 94

4.2. Priekšlikumi 98

5. Literatūras saraksts 101

6. Pielikumi 105

6.3.1. Darba devēju atbilžu statistiskās tabulas atslēga 105

6.3.2. Darba devēju atbilžu statistiskās tabulas 107

6.4.1. Personu, kas atrodas cietumā atbilžu statistisko tabulu atslēga 114

6.4.2. Ieslodzīto atbilžu statistiskās tabulas 116

Ievads

1.1. Tēmas aktualitāte

Noziedzības pieauguma problēma ir viena no asākajām Latvijā. Cietumos atrodas 6 – 7 reizes vairāk ieslodzīto (attiecībā pret iedzīvotāju skaitu) nekā Rietumeiropas valstīs. Pēc Eiropas Padomes ziņām, pēc šī rādītāja Eiropas valstu vidū mēs atpaliekam tikai no Krievijas un Baltkrievijas. Recidīvisma līmenis (atkārtotas atgriešanās cietumā) Latvijā ir katastrofāli augsts un sasniedz 70%.

No ieslodzījuma vietām Latvijā katru gadu atgriežas vidēji ap 2500 cilvēku. Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes veiktā statistika liecina, ka vidējais brīvības atņemšanas termiņš valstī vīriešiem ir 4, 5 gadi un sievietēm 3,5 gadi. Šos gadus ieslodzītais ir bijis izolēts no sabiedrības, atrauts no politiskās, ekonomiskās un sociālās attīstības procesiem.

Brīvības atņemšanas svarīgākais mērķis ir stingri pasargāt sabiedrību no nozieguma. Taču šo mērķi var sasniegt vienīgi tad, ja pēc atgriešanās sabiedrībā likumpārkāpējs ne tikai vēlas, bet arī spēj dzīvot paša nodrošinātu dzīvi, ievērojot likumu.

Lai to sasniegtu ir svarīgas sekojošas lietas. Sabiedrības gatavība pieņemt bijušo ieslodzīto savā vidū un atbalstīt viņa pozitīvos centienus no kuras cilvēks ir nācis un tagad atgriežas. Tas ir atkarīgs no bijušā ieslodzītā, ja viņam ieslodzījuma laikā ir mainījusies vērtību sistēma un viņš vēlas iekļauties sabiedrības dzīvē, kā arī, ja viņam atjaunotas ieslodzījuma laikā zudušās sociālās prasmes un ir apgūtas zināšanas, kas veicina indivīda integrāciju jaunajā sociālajā vidē. Tas arī ir atkarīgs no valsts, kas ar savas likumdošanas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sistēmas palīdzību rada apstākļus, lai nodrošinātu bijušā ieslodzītā pamatvajadzības un sociālo iemaņu atjaunošanu.

Sociālā progresa sekmēšanai, taisnīgumam un cilvēku apstākļu uzlabošanai nepieciešams izveidot atbilstīgu fizisko un sociālo vidi, lai neizdevīgā stāvoklī esošas un viegli ievainojamas grupas tiktu iekļautas sociālajā attīstībā.

Tātad redzam, ka integrācija jeb zinātniski precīzāk būtu runāt par bijušo ieslodzīto reintegrāciju sabiedrībā (jo jebkurš indivīds vairāk vai mazāk veiksmīgi ir bijis integrējies sabiedrībā, jo ir mācījies, strādājis, pavadījis brīvo laiku) ir plašākais process, kurš sevī ietver resocializācijas procesu, kurš savukārt ir plašāks par rehabilitāciju. Izprotot šos procesus kā vienu kopveselu, bet saredzot katra atsevišķā procesa mērķus, metodes, darbības saturu un šo procesu mijiedarbību, var veidot zinātniski pamatotu bijušo ieslodzīto rehabilitācijas pakalpojumu sistēmu.

Ieslodzītais dārgi izmaksā valstij – tie ir tiešie izdevumi, kas saistīti ar policiju, tiesām un cietumiem. Bet vēl lielāka ir netiešā cena – noziedzības upuru morālie zaudējumi, bailes par savu drošību un neuzticība valstij, kas nespēj pasargāt. Civilizēta sabiedrība pašaizsardzības dēļ nedrīkst “slēpt galvu smiltīs” no šīs problēmas.

Mūsu valstī ir ļoti augsts ieslodzīto skaits. Viens no cēloņiem ir neattīstītā sociālās rehabilitācijas sistēma.

Ļoti nepieciešama ir visu institūciju darba koordinācija, kuras tieši vai netieši iesaistītas šīs problēmas risināšanā. Tādējādi sociālās rehabilitācijas problēmu pētīšana un novēršana varētu dot lielu ieguldījumu ieslodzīto personu sekmīgai un ātrai iekļaušanai pēc ieslodzījuma.

Nokļūstot brīvībā, bijušie ieslodzītie ir spiesti risināt vairākas problēmas vienlaicīgi un neatliekami. Atbrīvotajiem trūkst arī sociālo un juridisko zināšanu

Latvijā iepriekš veikti pētījumi saistībā ar ieslodzīto un no ieslodzījuma atbrīvoto personu vajadzībām un aktuālākajām problēmām, izpētītas iespējas un šķēršļi ieslodzītajiem iegūt vidējo un profesionālo izglītību, analizēti nodarbinātības pasākumu realizācijas procesi, kā arī veikta kompleksa sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības analīze gan cietumos, gan sociālās rehabilitācijas centros.

2003. gadā tika izveidots Valsts Probācijas dienests, kura funkcijās ietilpst sadarbība ar brīvības atņemšans iestādēm, sagatavojot personas atbrīvošanai pēc soda izciešanas un sniegt postpenitenciāro palīdzību. Patlaban sociālā rehabilitācija un sagatavošana atbrīvošanai cietumos tiek veikta minimāli, jo cietuma sociālās rehabilitācijas daļai trūkst personāla, bet šo funkciju izpildi Valsts Probācijas dienests vēl nav pilnībā pārņēmis. Pilsētu un pagastu pašvaldību pienākums ir nodrošināt sociālo rehabilitāciju personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm un kuru pēdējā dzīvesvieta pirms apcietināšanas bijusi konkrētās pašvaldības administratīvā teritorija. Pašvaldību sociālās palīdzības dienesti atbrīvotajiem palīdz, izsniedzot naudas pabalstus vai pārtikas talonus, bet mazāk spēj nodrošināt ar dzīvesvietu, jo pašvaldību dzīvojamais fonds privatizācijas rezultātā arvien samazinās, turklāt daudzi notiesātie līdz apcietināšanas brīdim nav bijuši reģistrēti noteiktā dzīves vietā, līdz ar to viņiem ir grūti pierādīt savu piederību konkrētai pašvaldībai.

Xxxxxx pašlaik nav vienotas sistēmas, kas nodrošinātu sodu izcietušo personu integrāciju sabiedrībā. Saņemtās palīdzības apjoms bieži vien pēc būtības neatrisina problēmas, bet dod tikai īslaicīgu iespēju apmierināt visnepieciešamākās vajadzības. Nepietiekamā aplīdzība ievērojami apgrūtina bijušo notiesāto reintegrāciju darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Ņemot vērā subsidiaritātes un decentralizācijas principus – nodot funkciju izpildi pēc iespējas zemākam līmenim, tuvāk sabiedrībai, arī viens no Valsts Probācijas dienesta uzdevumiem ir funkciju sasaistīšana vienotā sistēmā starp valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām, kas jau pašreiz strādā ar cilvēkiem, kuri pārkāpuši likumu vai jau izcietuši sodu.

Tāpec šī pētījuma mērķis ir izpētīt bijušo ieslodzīto iespējas integrēties sabiedrība un ieiet darba tirgū. Mērķis, uzdevumi un metodes ir aprakstītas nākošajā nodaļā.

1.2. Pētījuma mērķis, uzdevumi, metodes

Šī pētījuma mērķis ir izpētīt bijušo ieslodzīto iespējas integrēties sabiedrībā un darba tirgū. Pētījuma uzdevumus ir atspoguļot izpētes situācijas negatīvās un pozitīvās puses.

Pētījuma mērķa grupa ir bijušie ieslodzītie. Lai veiksmīgi realizētu izvirzīto mērķi tika noteiktas sekojošas anketējamās grupas:

• valsts institūciju pārstāvji , probācijas dienesti, ieslodzījuma vietas, sociālie dienesti, darbā iekārtošanās dienesti, sabiedriskā organizācija „Starptautiskais fonds – Glābšana” u.c.;

• bijušie ieslodzītie;

• darba devēji;

• ieslodzītie.

Pētījuma objekts:

• Pašreizējās situācijas izpēte – no ieslodzījuma atbrīvoto indivīdu integrācijas iespējas sabiedrībā un darba tirgū;

• Pozitīvie un negatīvie aspekti dotā jautājuma risināšanā;

• Darba tirgus pašreizējā situācija;

• Darba devēju prasības darba ņēmējiem ar noteiktām īpašībām;

• Darba devēju un no ieslodzījuma atbrīvoto indivīdu savstarpējās sadarbības pieredze;

• Bijušo ieslodzīto aktuālākās vajadzības;

• No ieslodzījuma atbrīvoto indivīdu problēmas risināšanas grūtības;

• Bijušo un ieslodzījumā esošo indivīdu personību īpatnības, kā arī viņu motivācija un izaugsme;

• Sabiedrībā valdošie stereotipi – to pamatotība un taisnīgums;

• Bijušo ieslodzīto darbā iekārtošanas nosacījumi;

• Sociālo - rehabilitācijas centru darbība;

• Dažādu mērķauditoriju uzskati par iespējamiem uzlabojumiem darbā ar bijušajiem ieslodzītajiem.

Saskaņā ar izvirzīto mērķi un noteiktajām mērķa grupām, un mērķauditoriju, bija jāveic sekojoši uzdevumi:

• Jāapgūst nepieciešamie dokumenti, likumi un literatūra, kas saistīta ar doto jautājumu;

• Jāizstrādā metodes un apmācības rīki, kas paredzēti noteiktajām mērķauditorijām;

• Tehniska aptauju un interviju organizēšana;

• Aptauju un interviju īstenošana;

• Statistiska un analītiska iegūto rezultātu apstrāde;

• Iegūto rezultātu analīze;

• Apkopoto rekomendāciju un ierosinājumu apstrāde dotā jautājuma veiksmīgai risināšanai;

• Rakstiski sagatavots iegūto materiālu, analīzes rezultātu un priekšlikumu izklāsts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek iztirzātas pētījuma metodes un procedūras, kuras paredzētas noteiktajām mērķa auditorijām.

1. Valsts institūciju pārstāvji , probācijas dienesti, ieslodzījuma vietas, sociālie dienesti, darbā iekārtošanās dienesti, sabiedriskā organizācija „Starptautiskais fonds – Glābšana” u.c.

Dotās problēmas izpētes procesā tika iepazītas organizācijas, kuras tieši vai netieši nodarbojas ar notiesāto un no ieslodzījuma atbrīvoto indivīdu problēmu risināšanu. Pārstāvošo organizāciju saraksts ir aplūkojams 2.1. nodaļā, kurā ir ietvertas vairākas intervijas. To tekstos ir norādīti personu uzvārdi, vārdi, kā arī personas ieņemamais amats konkrētajā organizācijā. Jāatzīmē, ka ievērojot pieņemtās normas, cietuma priekšnieka vārds un uzvārds netika norādīts. Dotās problēmas pētīšanā piedalījās 10 eksperti.

Doto pārstāvju uzskatus, vērtējumus un attiecības bija iespējams izpētīt, izstrādājot pamatīgi strukturizētu interviju. Savukārt, intervija tika sastādīta saskaņā ar pētījuma mērķi un tajā noteiktajiem uzdevumiem.

Intervijas struktūra:

1. Tagadējās situācijas šajā jomā apraksts;

2. Tagadējās situācijas priekšrocība;

3. Tāgadējas situācijas trūkumi;

4. Atbrīvotas personas galvenās vajadzības;

5. Visbiežāk viņi tomēr risināt kādas problēmas?

6. Nerisina vai risina ar lielām grūtībā kādas problēmas?

7. Kādi stereotipi eksistē mūsu sabiedrībā?

8. Kādi stereotipi ir vismāzāk patiesi?

9. Kādi Jums ir priekšlikumi pa visiem integrācijas virzieniem:

• sociālā;

• darbā;

• psiholoģiskā;

• atkarībās;

• izglītībā;

• materiālā un dzīvošanas nodrošināšanā;

• medicīniskā;

• garīgā un c.;

Katra intervija tiek analizēta atsevišķi, iepazīstoties ar visu ekspertu viedokļiem. Tāpat arī ir pieejamas interviju oriģinālās teksta versijas (skat. 3.1. nodaļā).

2. No ieslodzījuma atbrīvotie indivīdi.

Šīs auditorijas pamatgrupā tiek iekļauti cilvēki, kuri īslaicīgi uzturas sociālajā - rehabilitācijas centrā „Ratnieki”, kā arī tie, kuri ir atbrīvoti no ieslodzījuma. Pētījuma mērķā sasniegšanā un uzdevumu izpildē tika iesaistīti 25 cilvēki. Katram aptaujas dalībniekam tika piešķirts numurs, pēc kura vadoties tika izklāstīts intervijas materiāls, tātad intervijas tika veiktas anonīmi.

Doto indivīdu uzskatus bija iespējams izpētīt, izstrādājot pamatīgi strukturizētu interviju. Savukārt, intervija tika sastādīta saskaņā ar pētījuma mērķi un tajā noteiktajiem uzdevumiem.

Intervijas struktūra:

1. Kādas ir aktuālās problēmas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma?

2. Kādi ir dotās problēmas kavēkļi un grūtības?

3. Kuras problēmas ir iespējams atrisināt visvieglāk?

4. Kāda ir Jūsu motivācija un mērķi?

5. Vai šobrīd ir kādi panākumi?

6. Kurš Jums var palīdzēt?

7. Kādi ir Jūsu vēlējumi un ieteikumi?

Katra intervija tiek analizēta atsevišķi, iepazīstoties ar visu aptaujāto viedokļiem. Tāpat arī ir pieejamas interviju oriģinālās teksta versijas (skat. 3.2. nodaļā).

3. Uzņēmēji un darba devēji.

Šī auditorija tika izmeklēta un atlasīta tā, lai būtu pārstāvji no dažādu nozaru firmām ar dažādiem apgrozījumiem, sākot no mazākā (10 tūkst. LVL) līdz lielākam (1-1.5 milj. LVL). Kopumā tika atlasītas 40 firmas.

Dotās grupas aptauja norisinājās, izmantojot anketēšanas metodi. Anketu sastāda atvērtie un slēgtie jautājumi, un tie ir saskaņā ar pētījuma mērķi un tajā noteiktajiem uzdevumiem.

Anketas paraugs:

A N K E T A

1. Vai Xxxx, ka uzņēmējam, ir darbinieku deficīts?

Jā, liels	Ir laiku pa laikam	Praktiski nav

2. Kādi darbinieki būtu Jums visvairāk piemēroti (atzīmējiet ar cipariem no 1-6, kur 1 ir vissvarīgākā īpašība, bet 6 mazāk nozīmīga īpašība. Pierakstiet, ja kāda no īpašībām nav ietverta)?

Uzticami, disciplinēti
Speciālisti
Nelieto alkoholu un narkotikas
Aktīvi, iniciatīvi
Ar labu izglītību
Tādi, kas ātri iekļaujas kolektīvā

3. Kāda Jums ir pieredze sadarboties ar bijušiem notiesātiem?

Negatīva	Nav pieredzes	Pozitīva

4. Vai Jūs uzskatāt, ka viedoklis par to, ka visi bijušie notiesātie ir aizdomīgi un neiedveš uzticību, ir pārspīlēts?

Jā	Neesmu pārliecināts	Nē

5. Kādi stereotipi eksistē mūsu sabiedrībā par bijušiem notiesātiem? Viņi ir

Agresīvi
Viņi nav labojami
Sliņķi
Atkarīgi (no alkohola un narkotikām)
Ar zemu attīstības līmeni
Bezatbildīgi

6. Kādi stereotipi ir vismazāk patiesi?

Agresīvi
Viņi nav labojami
Sliņķi
Atkarīgi (no alkohola un narkotikām)
Ar zemu attīstības līmeni
Bezatbildīgi

7. Kāds Jums ir viedoklis par bijušo notiesāto?

8. Vai Jūs esat gatavs pieņemt darbā nepieciešamus darbiniekus, kas ir bijuši notiesāti?

Jā	Neesmu pārliecināts	Nē	Tikai bezizejas situācijā

9. Ar kādiem nosacījumiem Jūs pieņemtu darbā bijušos notiesātos?

10. Vai Jūs esat gatavi pieņemt darbā bijušo notiesāto, kas ir apguvis speciālu rehabilitācijas programmu un kam ir labas rekomendācijas?

Jā	Neesmu pārliecināts	Nē

11. Dati par uzņēmumu:

Darbinieku daudzums

Vīriešus

Sievietes

Vidējais vecums

Vidēja izglītība

Uzņēmuma specifika

Uzņēmuma apgrozījums

Paldies par atsaucību.

Aptauja veikta pēc statistiskām metodēm. Statistiskās apstrādes rezultātus un apstrādes atslēga skatīt pielikumā (6.3.1., 6.3.2.). Iegūto rezultātu analīze - skatīt 3.3. nodaļā.

4. Ieslodzītie

Jau šīs grupas nosaukums norāda uz to, kurā vietā ir veicama aptauja. Šī grupa tika visvairāk pārstāvēta – 100 cilvēku.

Dotās grupas aptauja norisinājās, izmantojot anketēšanas metodi. Anketu sastāda atvērtie un slēgtie jautājumi, un tie ir saskaņā ar pētījuma mērķi un tajā noteiktajiem uzdevumiem.

Anketas paraugs:

A N K E T A

personām, kas atrodas cietumā

1. Atzīmējiet ne mazāk kā 4 palīdzības veidus, kuri Jums visvairāk ir nepieciešami pēc iziešanas no cietuma (atzīmējiet ar krustiņiem un pierakstiet, ja kaut kas nav ietverts):

Sociālās konsultācijas
Profesijas iegūšana
Garīgā, tikumiskā izglītošana
Psiholoģiskā palīdzība
Narkologa palīdzība
Dzīvošana un uzturs rehabilitācijas periodā

2. Vai Jums ir profesija (apstiprinošs dokuments)?

Jā	Nē

3. Vai Jūs uzskatāt, ka Jums būs nepieciešama palīdzība, lai iestātos darbā?

Jā	Neesmu pārliecināts	Nē

4. Vai Jums ir grūti strādāt 8 stundas dienā?

Nē	Daļēji	Jā

5. Vai Jums ir stipra novirze uz jauno dzīvi un pilnvērtīgi ieiet sabiedrībā?

Jā	Vairāk jā, kā nē	Neesmu pārliecināts	Stipri šaubos	Nē

6. Vai Jūs jūtat, ka Jūsu nervi bieži ir saspringti?

Nē	Dažreiz	Jā, bieži

7. Novērtējiet sava atkarības līmeni no alkohola un narkotikām uz šo brīdi

Tādas nav	Nenozīmīga	Vidēja	Ļoti liela

8. Vai Jūs izpratāt savas atkarības iemeslus?

Jā	Nē

9. Novērtējiet savas tikumiskās un garīgās zināšanas uz šo brīdi

Es tikumiski un garīgi izglītots	Man ir daļējas zināšanas	Man ir tikai pamatzināšanas

10. Kā Jūs vērtējat, vai ir ļoti svarīgi, lai pastāvētu tādas organizācijas, kurās iespējams iegūt Jums nepieciešamo palīdzību?

Jā	Neesmu pārliecināts	Es tikšu gala pats

Paldies

Aptauja veikta pēc statistiskām metodēm. Statistiskās apstrādes rezultātus un apstrādes atslēga skatīt pielikumā (6.4.1., 6.4.2.). Iegūto rezultātu analīze - skatīt 3.3. nodaļā.

2.Esošās situācijas bijušo ieslodzīto rehabilitācijas problēmu risināšanas analīze ‌

2.1. Sociālās rehabilitācijas terminu definīcijas

Vispirms nodefinēsim terminus, jo šajā nodaļā apskatīsim divus procesus: bijušo ieslodzīto sociālās rehabilitācijas procesu un sociālās integrācijas sabiedrībā procesu.

Bijušo ieslodzīto sociālā rehabilitācija – pasākumu komplekss, kas vērsts uz personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu un uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu, integrāciju sabiedrībā, un ietver fizisko, tikumisko, psiholoģisko un profesionālo spēju atjaunošanu.

Šo definīciju papildina X.Xxxxxxxxxx un X.Xxxxxxxxxxx dotā definīcija, kurā teikts, ka “Sociālā rehabilitācija ir programmu un darbību komplekss, virzīts uz cilvēka sociālo funkciju, viņa sociālā un psiholoģiskā statusa atjaunošanu sabiedrībā”.

Izejot no šīm definīcijām varam secināt, ka sociālā rehabilitācija ir process, kura mērķis ir: sodu izcietušai personai atjaunot sociālās funkcionēšanas spējas, sociālo un psiholoģisko statusu sabiedrībā.

Kā plašākais mērķis jāskata sodu izcietušās personas resocializāciju, lai cilvēks varētu reintegrēties vai pēdējā laikā teorētiskajā literatūrā plaši lietotais jēdziens – iekļauties sabiedrībā.

Resocializācija – jaunu vērtību, sociālo lomu apzināšana, iepriekš iegūto vietā, kuras nepietiekami apzinātas, apgūtas vai attīstītas, jeb pēc citu autoru definīcijas - cilvēka sagatavošana, lai varētu iekļauties kultūrā un vidē, kura ir kļuvusi sveša krīzes, traumas vai dzīves izmaiņu rezultātā.

Sociālo integrāciju definēsim pēc ANO Pasaules sociālās attīstības konferences (1995.g.) normatīvo nostādņu starptautiskā akta – Kopenhāgenas sociālās attīstības deklarācijā noteiktā: “Sociālās integrēšanas mērķi ir sociālās stabilitātes uzturēšana un sociālā taisnīguma un progresa veicināšana; atteikšanās no diskriminācijas; tolerances un savstarpēja respekta, kā arī vērtību dažādības sekmēšana; vienlīdzīgas sociālās mobilitātes nodrošināšana; fizisko, psiholoģisko un sociālo barjeru likvidēšana, lai radītu visiem pieejamu sabiedrību”.

Tātad no vienas puses tā ir sabiedrības attīstība, kurai būtu jāpieņem visi indivīdi, bet no otras puses tā ir bijušo ieslodzīto gatavība iekļauties sabiedrībā.

Ar terminu „korekcija” parasti saprot labošanu, precizēšanu, bet šajā konkrētajā gadījumā izmantosim precizētu definīciju no:

Korekcija – kompleksa psiholoģiskā iedarbība uz personību un bieži uz sociālo apkārtni nolūkā mainīt cilvēka uzvedību labvēlīgā virzienā un novērst psihiskos traucējumus, psihosomatiskās saslimšanas, uzvedības traucējumus un dezadaptāciju, kā arī, lai attīstītu, noskaidrotu cilvēka spējas un iespējas pilnīgākai pašregulācijai, savas dzīves augstākā mērķa, jēgas un aicinājuma apzināšanai.

Sociālā izslēgtība – process, kurā indivīdi vai grupas tiek pilnībā vai daļēji izslēgti no iekļaušanās sabiedrībā, kurā tie dzīvo.

Tīkls – formālas vai neformālas saites starp cilvēkiem vai organizācijām, kuras var sadalīt resursus, prasmes, kontaktus un zināšanas.

Resocializācijas procesā notiek arī sociālās uzvedības korekcija, tāpēc praksē kā sinonīmu sociālai rehabilitācijai nereti lieto arī sociālās uzvedības korekciju. Korektāk un humānāk būtu lietot terminu sociālā rehabilitācija, kas ietver sevī arī uzvedības korekciju. It īpaši, ja runājam par personām, atbrīvotām no soda izciešanas vietām. Jēdziens “uzvedības korekcija” rada iespaidu, ka jāturpina izciest sodu, jo vēl vajag koriģēt uzvedību.

Cilvēka uzvedību regulē dažādi faktori, galvenokārt subjektīvie: intelekts, vara, motivācija, mīlestība, pašizolācija, padevība, drošība, izvairīšanās, kompromiss, uzspiešana, brīvība, vērtīborientācija.

Tātad no vienas puses sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana un statusa atgūšana ietver sevī arī sociālo uzvedību, bet no otras puses tā ir prasmju, spēju atjaunošana un jaunu apguve. Īpaši nozīmīgas ir darba tirgū nepieciešamās prasmes.

Trīs darba tirgū vajadzīgās prasmes izstrādājusi un noteikusi Kanādas Konferenču padome. Saskaņā ar to, mūsu gadsimtā visām darbavietām nepieciešami cilvēki:

• kas var kontaktēties, domāt un turpināt mācīties visu mūžu;

• kam piemīt labvēlīga attieksme un rīcība, atbildības izjūta un spēja piemēroties;

• kas var strādāt kopā ar citiem.

2.2. Rehabilitācijas centrs kā sociāla institūcija

Mūsu darbā mēs apskatām bijušo ieslodzīto sociālo rehabilitāciju, kura notiek institūcijā. Tāpēc tālāk sniegts īss sociālās institūcijas raksturojums. Sociālo institūciju funkcijas jāskata ir gan sabiedrības, gan individuālā līmenī.

Sabiedrības līmenī sociālās institūcijas:

• uzņemas atbildību par sabiedrības locekļu socializēšanu (mūsu gadījumā galvenokārt resocializēšanu);

• darbojas kā galvenais sociālās kontroles aģents, identificējot indivīdus, kuri neatbilst viņu ieņemamām lomām;

• uzņemas sociālās integrācijas funkciju, nodrošinot ar līdzekļiem un resursiem, kas palīdzētu indivīdam integrēties dažādās sociālās jomās.

Individuālajā līmenī sociālās institūcijas nodrošina ar resursiem, kuri nav pieejami citur un palīdz indivīdam uzlabot, sasniegt vai atjaunot personīgo labklājību, nepadarot indivīdu atkarīgu no institūcijas. Bijušo notiesāto sociālās rehabilitācijas centram ir jāveic visas iepriekš minētās funkcijas: gan sabiedrības, gan individuālā līmenī.

Tālāk apskatīsim sociālo institūciju pazīmes, kuras ir būtiskas izstrādājot sociālo rehabilitācijas centru prasības. Sociālās rehabilitācijas centra veiksmīgas funkcionēšanas pamats ir holistisks skatījums uz cilvēku.

Holisms kā koncepts kļuva populārs pagājušā gadsimta 70.gados. Praksē tas tiek izmantots no dažādām perspektīvām. Holisms pievērš uzmanību visām daļām vai līmeņiem, kas veido veselumu un ir savstarpēji saistīti. Aprakstot holismu visbiežāk lieto tādus terminus kā “kopveselums” un “veselums”. Holisma pamati atrodami tādu autoru darbos kā Xxxx Xxxxx (Xxx Xxxxx), Xxxxx Xxxxxxxx (Xxxxxx Xxxxxxx), Xxxxxxx Xxxxxx (Xxxxxx Xxxxxx), Xxxxx Xxxxxxxxxx (Xxxx Xxxxxxxxx), Xxxxxxx Xxxxxxx (Xxxxxx Xxxxxx) un citi. X.Xxxxxxxx (1927) un X.Xxxxxx (1939) izvirzīja viedokli par cilvēku kā veselumu un aprakstīja cilvēka ķermeņa spēju uzturēt iekšējo līdzsvaru. X.Xxxxxxx (1941), kurš turpināja X.Xxxxxxxxxx atziņas, ka organismu ietekmē vide, nonāca pie atzinuma, ka organismu nevar atdalīt no vides.

Šīs fundamentālās atziņas ir kā pamats, veicot bijušo ieslodzīto rehabilitāciju. Skatot cilvēku kā veselumu, kā trīsvienību, jāstrādā ar viņa ķermeni (organisma fiziskās vajadzības: ēdināšana, mājoklis, darbs, kustība), dvēseli (emocijas, jūtas, raksturs) un garu (prāts, griba, sirdsapziņa).

Nākošais veselums ir cilvēks – vide. Xxxxxx Xxxxxxx uzskata, ka videi ir fiziskie, kultūras un sociālie aspekti. “Fiziskā vide ietver dabisko pasauli un izveidoto pasauli. Sociālā vide ietver cilvēku attiecību tīklojumu dažādos organizācijas līmeņos. Gan fizisko, gan sociālo vidi ietekmē kultūras normas, vērtības, zināšanas un priekšstati, kas veido sociālo mijiedarbību un nosaka, kā mēs izmantojam un reaģējam uz fizisko vidi”.

Uzsākot darbu ar klientu sociālās rehabilitācijas centrā ir svarīgi izvērtēt personas – vides attiecības, jo tas palīdz izprast grūtības, ar kurām klients saskaras šobrīd un prognozēt tās grūtības, ar kurām tas saskarsies nākotnē. Sociālās rehabilitācijas centrā klienta vajadzību un resursu izvērtēšana ir sociālā darbinieka uzdevums. Galvenā uzmanība tiek pievērsta šo vides iezīmju ietekmei uz klientu. Sodu izcietušai personai ir jāmāca sakārtot savas attiecības ar vidi.

Kā veselums jāapskata arī sociālās rehabilitācijas centrs, tā darbinieki – klienti. Sociālās rehabilitācijas centra darbiniekiem nepieciešama holistiska domāšana, saskatot veselumu visdažādākajās tās izpausmēs. Xxxxxxx Xxxxx (Xxxxxx Xxxx) raksta, ka sociālo institūciju, kura sniedz pakalpojumus “raksturo tas, ka tā ar integratīvu, praktisku pieeju fokusējas uz problēmu risināšanu klienta dzīves telpā, mainot stratēģijas, kuras ietekmē gan personu, gan viņa vidi”.

Rehabilitācijas procesā nozīmīga ir interakcionālā pieeja, kura raksturo sadarbību un saistību, to pamatā attiecinot uz vides un indivīda mijiedarbību. Šo saistību raksturo vismaz divu elementu mijiedarbība, t.i.:

• ārējo un iekšējo faktoru mijiedarbība (vides un indivīda);

• ārējo faktoru iekšējā mijiedarbība (ekonomisko, sociālo, politisko, tiesisko u.c.);

• iekšējo faktoru mijiedarbība (indivīda vajadzību, interešu un vērtību orientācija, ideālu, normu utt. mijiedarbība).

Šī pieeja palīdz izprast noziegumu cēloņus, apstākļus, kā arī veidot individuālās korekcijas programmas, ievērojot vides un indivīda mijiedarbību.

Nākošā pazīme, kas raksturo jebkuru sociālo institūciju, ir tās MĒRĶIS UN UZDEVUMI.

Valsts probācijas dienesta likumā ir noteikts, ka sociālās rehabilitācijas centra galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju. To izprotot kā metodiski organizētu pasākumu kopumu, kura mērķis ir integrēt personu sabiedrībā.

Tas ir vispārīgais galamērķis. Lai šo galamērķi sasniegtu, katrai institūcijai ir jāizvirza mērķi saistībā ar vidi, indivīdu, grupu un kopienu prasībām. Xxxxx Xxxxxxx raksta, ka sociālo institūciju atšķirība no citām institūcijām ir “to darbības mērķu daudzveidīgums un mainīgums, kas rada grūtības organizācijas darbības novērtēšanas jomā”.

Rehabilitācijas centrā jānodrošina regulārs monitoringa process. Monitorings (angl. monitoring – uzmanīšana, novērošana) – apkārtējās dabasvides stāvokļa novērošana, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma. Sociālā rehabilitācija ir iespējama vienīgi regulāri analizējot, prognozējot un izdarot izmaiņas.

Nākošā pazīme attiecas uz DARBĪBAS TEHNOLOĢIJĀM

Sociālās rehabilitācijas institūcijas savā darbībā izmanto grupas palīdzības tehnikas (nodarbinātības, atkarības, psiholoģiskās un uzvedības korekcijas programmas), kā arī individuālās palīdzības tehnikas (diskusijas, testi). Katram cilvēkam ir savas vajadzības, īpašības, spējas, un līdz ar to sniegtajam pakalpojumam ir jāatbilst klienta vajadzību nodrošināšanai.

Sociālās rehabilitācijas institūcijas darbība un tās rezultativitāte ir atkarīga no personāla profesionalitātes. Personālam ir jābūt sagatavotam institūcijas izvirzīto mērķu sasniegšanai, jāpārzina darba specifika ar šo mērķgrupu. Strādājot ar bijušajiem ieslodzītajiem ir jābūt misijas apziņai kalpot idejai, ticībai, ka var un vajag palīdzēt šiem cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un rast piepildījumu savai dzīvei.

Nozīmīgas ir personāla – klienta attiecības. Sociālās rehabilitācijas centrā bijušajiem ieslodzītajiem personāla – klienta attiecības zināmā mērā kalpo par jaunu, atšķirīgu no ieslodzījuma vietas, attiecību modeli - personāls ar klientiem veido partnerattiecības. Partnerattiecības raksturo partneru saskarsmes stils, par kuru psihologi saka, ka tas “nozīmē augstu sadarbības pakāpi kopīgas pozīcijas izstrādē par apspriežamo jautājumu”. Tas izpaužas nelielā distancē starp sarunu biedriem.

Partneri uzklausa, nepārtraucot, nenovērtējot priekšlaicīgi un nepārdomāti viņa spriedumus un rīcību, neuzspiežot savus padomus, cenšas izskaidrot savu skatījumu. Tā rezultātā tiek radīti apstākļi atvērtībai, uzticībai, katram cilvēkam tik svarīgai iespējai būt pašam sev.

Rehabilitācijas institūcijas veiksmīga darbība ir iespējama tad, ja profesionāļi strādā komandā, jo rehabilitācija ir sistemātisks, mērķtiecīgs process. Tas arī ir viens no nosacījumiem, kuru jāietver rehabilitācijas centra prasībās. Lai komandas darbs būtu efektīvs, tad komandas veidošanā un tās darbībā jāievēro vairāki svarīgi principi:

• komandas locekļiem jābūt brīviem, atvērtiem komunikācijai un kopīgai plānošanai un darbībai;

• xxxxxx ir skaidri jāapzinās sava profesionālā identitāte un līdz ar to arī tas, ko viņš var veikt komandā;

• komandas locekļiem ir jārespektē xxxxx xxxxxxxxxx profesionālā kompetence;

• komandai ir jāsatiekas regulāri, lai dalītos paveiktajā, izvērtētu to un plānotu turpmāk veicamo;

• komandai ir jāuzņemas kolektīva atbildība par sniegtā pakalpojuma rezultativitāti.

2.3. Kvalitātes vadība sociālās rehabilitācijas centrā

Prasības organizāciju kvalitātes sistēmām nosaka ISO 9001:2000 standarts. Standarts ir universāls un piemērojams visdažādākajām organizācijām, arī tām, kuras sniedz pakalpojumus. Viena no būtiskākajām standarta prasībām ir noteikt kvalitātes mērķus. Par kvalitātes mērķiem var uzskatīt tos rezultātus, kurus organizācija vēlas sasniegt vai noturēt. Mērķi ir nepieciešami gan darbības kontrolei un vadībai, gan arī institūcijas darbības pilnveidošanai.

Saskaņā ar standartu mērķiem ir jābūt:

• IZMĒRĀMIEM. Mērķi ir jānosaka tā, lai būtu skaidrs, ko jāsasniedz, kad to izdarīs un kas liecinās par mērķa sasniegšanu. Tas nozīmē, ka mērķiem jābūt pietiekami šauriem un pēc iespējas konkrētākiem.

• SAPROTAMIEM UN AR JĒGU. Ikvienam darbiniekam ir jāizprot mērķis un tas, kāpēc ir noteikts šāds mērķis, ko tā sasniegšana nozīmēs klientiem un institūcijai. Ja darbinieki nesaskatīs jēgu izvirzītajiem mērķiem, viņi maz ko darīs to sasniegšanā.

• IEROBEŽOTIEM LAIKĀ. Mērķiem jābūt skaidriem. Jānosaka, kādā laika sprīdī ir jāsasniedz vēlamais rezultāts. Rehabilitācijas centrā laiks būs mērāms ar uzturēšanās ilgumu centrā.

• SASNIEDZAMIEM. Katru mērķi jāaplūko kā pakāpienu uz nākošo mērķi. Te būtiski ir pieejamie resursi un iespējas, ja to nav un mērķi sasniegt nav reāli, tad arī rezultātu nebūs un zudīs šāda mērķa jēga. Tas savukārt mazinās darbinieku motivāciju, kā arī ietekmēs klientu ticību. Mērķi ir jāpārskata un svarīgi plānot, kā tos sasniegt.

Rehabilitācijas procesam būs nepieciešama tā radoša pilnveide, gan mērķu sasniegšanas satura aspektā, gan resursu piesaistē, piemēram, dažādu projektu izstrādē, sadarbības partneru piesaistīšanā u.c. Pilnveidošanas pamatā var izmantot kvalitātes teorijas pamatlicēja X.Xxxxxxx (ASV) izstrādāto ciklu:

1. Plānot (noteikt mērķus, apmācīt personālu).

2. Darīt (veikt plānoto).

3. Pārbaudīt (atbilstību plānam, iecerēm).

4. Rīkoties (neatbilstību gadījumā atrast cēloņus un turpmāk novērst tos).

Institūcijas sekmīgai kvalitatīvai vadībai, nepieciešams izstrādāt visiem darbiniekiem darba amata aprakstus. Amatu apraksts ir atbildības un pilnvaru dokumentēšanas veids. Amata aprakstus veido katram profesionālim, izejot no profesiju standartiem un institūcijas specifikas. Viens no labākajiem veidiem atbildību un pilnvaru dokumentēšanai ir organizatoriskās struktūrshēmas un atbildības matricas, kurās konkrēti apraksta galvenās darbības un atbildīgos par tām.

2.4. Sociālās rehabilitācijas un integrācijas procesa programmas

2.4.1. Psiholoģiskā korekcija

Programmas pamatā ir sociālās rehabilitācijas centra (SRC) darbības galveno principu izprašana. Šie principi ir atrodami speciālajā literatūrā, piemēram.

2.4.2. Uzvedības korekcija

Socializācijas teorijās, kurās pēta „superego” attīstību, sirdsapziņas vai paškontroles veidošanos, kriminālā uzvedība tiek skaidrota kā morālās attīstības vispārīgāko traucējumu aspekts. Morāle no šīs pozīcijas tiek skatīta kā attiecīgas uzvedības un atbilstošu pārliecību ieguve nosacījumu modelēšanas vai identifikācijas ceļā un ir dotās sabiedrības normu un noteikumu internalizācija vecāku, skolotāju vai vienaudžu ietekmē.

X.Xxxxxx raksta, ka cietuma funkcijas un mērķi laika gaitā ir mainījušies. 19.gadsimtā tika formulēts mērķis labot un pāraudzināt notiesātos. 20.gadsimta otrajā pusē tika ieviests jauns termins “resocializācija”, kas paredzēja iekļaušanu dažādās nodarbinātības programmās un brīvā laika aktivitātēs. 20.gadsimta 90.gados – 21.gadsimta sākumā rodas vēl modernāka atziņa – par cietumu darbības mērķi tiek izvirzīta notiesātās personas uzvedības normalizācija. Uzvedības normalizācijas metodes pamatā ir notiesāto cilvēktiesību respektēšana, ļaujot viņam attīstīt savu pašiniciatīvu, baudīt tā sauktās “dozētās brīvības” priekšrocības, pašam iegūt jaunu identitāti un veiksmīgi iekļauties sabiedrībā pēc atbrīvošanas no cietuma. Kamēr šī atziņa nav ieviesta praksē, ir jāapšauba uzvedības normalizācijas iespējas cietuma apstākļos, ko neveicina cilvēka izolācija no sabiedrības un cietuma vide.

Uzvedības korekcija balstās uz izpratni par morālo izaugsmi. Kolbergs (Kohlberg) ir noteicis morālo spriedumu attīstību no secīgi progresējoša universālā taisnīguma principa izpratnes, kura būtība ir tiesību un pienākumu sadale ar regulējamu priekšstatu par savstarpēju vienlīdzību. Autors piedāvā trīs morālo spriedumu līmeņus, katrs no tiem sastāv no divām stadijām. Šie līmeņi atspoguļo trīs attiecību veidus starp subjektu un sabiedrības normām:

Prekonvencionālais līmenis – raksturīgs bērniem pirms pusaudža vecuma, bet sastopams arī nelielai daļai pusaudžu un pieaugušo un atbilst sabiedrības izpratnei kā norobežotu indivīdu mijiedarbībai (Es).

Konvencionālais līmenis, to sasniedz vairums pusaudžu un pieaugušo, indivīds spēj spriest par attiecībām no savas grupas vai sabiedrības viedokļa.

Postkonvencionālais līmenis, to sasniedz neliela pieaugušo daļa. Šajā līmenī cilvēks izskaidro un vērtē sabiedrības normas no universālo tikumisko principu skatījuma, kuri ir to pamatā.

Virzīšanās uz augstāku pakāpi ir atkarīga no kognitīvās stimulācijas, sociālās pieredzes dialoga kopējās nodarbībās, kā arī no kognitīvā konflikta pārdzīvojuma, kurš rodas saskaroties ar augstākas stadijas cilvēka loģiku .

Uzvedības korekcija balstās arī uz ētikas atziņām. Par galveno gudrības un morālo principu krātuvi var uzskatīt un izmantot Bībeli, grāmatu, kura tika sarakstīta 1600 gadu laikā, un noteikti ir cauri gadsimtiem iznesta daudzu tautu morālā vērtība. Mūsdienu skatījums uz ētikas problēmām ir atrodams, piemēram, X.Xxxxx un X.Xxxxxxxxx grāmatā.

2.4.3. Atbrīvošanās no alkohola un narkotiku atkarības

Analizējot tieksmi lietot alkoholu vai narkotikas, jāapskata divas autonomas sistēmas, kuras determinē šo uzvedību: bioloģisko sistēmu, kura saistīta ar alkohola un narkotiku iedarbību uz organismu un atkarības sindroma veidošanu un sociālo sistēmu, kura atklāj šīs uzvedības normu un vērtību aspektu. Šīs sistēmas neiedarbojas tieši uz cilvēka uzvedību, bet gan mijiedarbojoties un noteiktā veidā ietekmējot motivācijas sfēru, apziņu un zemapziņu.

Veidojot programmu, lai atbrīvotos no atkarībām, ir svarīgi apzināt motīvus, kuri ir tieksmes uz alkoholu un narkotikām pamatā.

Vadošo motīvu klasifikācijā ir izmantojama X.Xxxxxxx un X.Xxxxxxxx izstrādātā shēma , saskaņā ar kuru alkohols kalpo kā:

1. Spriedzes redukcijas līdzeklis. Tā tiek uzskatīta par pašu izplatītāko formu – lietot alkoholu, lai relaksētos. Biheiviorālā virziena autoru veiktie pētījumi alkoholisma psiholoģijā (Kappels, Xxxxxxx, 1972; Striklers, 1979; Liskers, 1982 u.c.) pierādījuši, ka psihiskās spriedzes noņemšana var būt pastāvīgs alkoholizācijas motīvs, neatkarīgi no personības tipa un rakstura.

2. Emocionālā stāvokļa izmaiņas līdzeklis. Šis mehānisms iespējams ir pats universālākais, jo jebkura psihofarmakoloģiska viela ar bioķīmisku procesu palīdzību pirmkārt ietekmē cilvēka emocionālo sfēru.

3. Baudas ieguves līdzeklis. Alkohola psihofarmakoloģiskais efekts patiesi tiek izmantots, lai kādu brīdi iegūtu psihiska un fiziska komforta sajūtu un baudu, kuras dažādu iemeslu dēļ cilvēks nevar vai neprot iegūt citādā veidā.

4. Pašnoteikšanās, pašcieņas un pašvērtējuma paaugstināšanas līdzeklis. Jebkurš cilvēks tiecas pēc augsta un noturīga pašvērtējuma. Dažādu cēloņu rezultātā – nepareiza audzināšana, nelabvēlīgas attiecības ģimenē, neapmierinošs sociālais statuss, bijušajiem ieslodzītajiem arī nesakārtota dzīve, alkoholisms pazemina pašcieņu un pašvērtējumu. Kaut vai uz īsu brīdi alkohols rada psiholoģisku apmierinātību ar sevi.

5. Kompensācijas līdzeklis. Aizvieto trūkstošās iespējas vajadzību apmierināšanai. Alkohola lietošana šajā gadījumā, protams, ir „surogāta” motīvs. Šādu motīvu realizācija nevis apmierina vajadzības, bet uz laiku noņem ar neapmierinātām vajadzībām saistīto spriedzi.

6. Saskarsmes un komunikācijas līdzeklis. Par pamatu te ir neapmierinātās vajadzības pēc saskarsmes, vientulība, neveiksmes mīlestībā u.c., kā arī var būt cilvēka noslēgtība, neprasme komunicēt.

7. Iemācīšanas vai atdarināšanas rezultāts, pieņemta rituāla atbalstīšana. Augot alkoholiķu ģimenē, lietojot alkoholu pusaudžu un jauniešu kompānijās alkohola lietošana tiek pieņemta par normu un veidojas noteikti rituāli, kuri saistīti ar alkohola lietošanu.

8. Manipulācijas līdzeklis. Manipulatīvās uzvedības galvenais iemesls ir panākt vienpusēju izdevīgumu: materiālajā ziņā, atbrīvošanā no atbildības u.c. Šādu attiecību rezultātā veidojas egocentrisms, savukārt tā ietekmē tieksme pēc alkohola rodas tiklīdz tiek izvirzītas prasības, kuras neatbilst egocentriskām tieksmēm.

Atkarības no alkohola pārvarēšanai var ieteikt izmantot 12 soļu metodi. Par alkoholisma problēmu un tā ārstēšanas metodēm ir arī daudz citas literatūras, piemēram.

2.4.4. Sociālo jautājumu risināšana un dzīves prasmju apguve

Šie jautājumi ir aplūkoti 3 grāmatās.

Sociālās kompetences veidošana bijušajiem ieslodzītajiem ir svarīgs priekšnoteikums, lai cilvēks varētu iekļauties sabiedrībā. Viens no būtiskajiem sociālās kompetences rādītājiem ir Ego identitāte jeb sociālā prasme pašnoteikties. X. Xxxxxxxx uzsakata, ka “Es – identitāte ir atbilžu apzināšanās uz šādiem jautājumiem:

• Kas es esmu?

• Ko es gribu darīt?

• Ko es varu darīt?

• Kādu vērtību vārdā es dzīvoju?”

Ja cilvēkam ir stiprs Ego, tad viņš spēj adekvāti izmantot arī savus trūkumus labi tikt galā ar sarežģītām situācijām, pareizi uztvert realitāti, to neizkropļojot, izjust sevi un citus.

Ego identitātes veidošanās vistiešāk saistīta ar sociālo prasmju veidošanu. Vistiešāk to ietekmē šādas sociālās prasmes:

• pārliecināti rīkoties dažādās situācijās;

• komunicēties;

• būt pacietīgam;

• pieņemt lēmumus;

• noteikt mērķus;

• uzņemties atbildību par savu rīcību;

• uzticēties, veidot stabilas attiecības;

• integrēt savas un sabiedrības vērtības.

Dzīves prasmes - prasmes, ko cilvēks apgūst dzīves laikā un kuras ir nepieciešamas, lai cilvēks varētu iekļauties sabiedrībā un dzīvot neatkarīgi. Pasaules Veselības organizācija par svarīgākajām dzīves prasmēm atzinusi:

• pašizzināšanu un pašnoteikšanos;

• savu tiesību apzināšanos un aizstāvēšanu;

• stresa pārvarēšanu;

• pretošanos psiholoģiskajam spiedienam;

• kritisko domāšanu;

• lēmumu pieņemšanu;

• problēmu risināšanu;

• sociālo pielāgošanos, sadarbību;

• efektīvu komunikāciju.

Bijušajiem ieslodzītajiem var būt traucēta vienas vai vairāku grupu prasmju apguve. Prasmju apguvi var kavēt bērnības gados nelabvēlīga vide ģimenē, piemēram, disfunkcionāla ģimene. Negatīvi prasmju veidošanos ietekmē bērna atrašanās ārpusģimenes aprūpes institūcijās (bērnunamos, patversmēs). Ieslodzījuma vietā dzīves prasmju veidošanās process iegūst citu virzienu - sāk veidoties izdzīvošanas prasmes cietuma apstākļos. Nereti tas ir sabiedrībā nepieciešamo prasmju “izkropļots variants”.

2.4.5. Darba iemaņu atjaunošana un apgūšana

Bijušo notiesāto iekļaušanai sabiedrībā viens no svarīgākajiem sociālās rehabilitācijas uzdevumiem ir atjaunot zudušās darba prasmes, apgūt jaunas, bet galvenais – motivēt strādāt, tāpēc darba terapijai sociālās rehabilitācijas centrā ir jābūt pārdomātai, sabiedriski nozīmīgai un atbilstošai rehabilitējamo personu spējām.

Bezdarbs ir viens no recidīva riska faktoriem. Xxxxxx Xxxxxxx (Xxxxx Xxxxxx) Kanādas korekcijas dienesta veiktā pētījumā konstatējusi, ka aresta brīdī pat līdz 2/3 cilvēku ir bez darba. Tātad var secināt, ka bezdarbs un kriminalitāte veido zināmas kopsakarības.

Ar nodarbinātību cieši saistīta ir cilvēka gatavību strādāt un attieksme pret darbu.

Atrodoties cietumos, bijušie notiesātie atradinās strādāt 8 stundas dienā. Neprasme strādāt 8 stundas noved pie ātras atlaišanas no darba, pat, ja bijušajam notiesātajam ir izdevies iekārtoties darbā.

Kā raksta X.Xxxxxxxxx: “Lielas grūtības rada notiesātie, kuri ilgstoši vai nemaz nav strādājuši. Tas, ka nav darba iemaņas un speciālas zināšanas – to var apgūt. Bet viņiem ir riebums pret darbu un viņi ienīst čaklus, strādīgus cilvēkus. Nepazīst tādas jūtas kā iedvesmu un prieku par labi padarītu darbu”.

2. 5. Rehabilitācijas centra darbību reglamentējošie normatīvie akti

Rehabilitācijas centra sodu izcietušām personām darbību reglamentē normatīvie akti, kurus nosacīti var iedalīt vairākās grupās:

1. Likumi;

2. MK noteikumi;

3. Koncepcijas.

Valsts probācijas dienesta likumā ir noteikts, ka sociālās rehabilitācijas centrs ir institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām. Šīs prasības ir dotas MK 2003.gada 3.jūnija noteikumos Nr. 291, kuri tiks iztirzāti zemāk.

Sodu izcietušo personu sociālās rehabilitācijas valsts koncepcijā, kura apstiprināta 1998.gada 29.decembrī LR ministru kabinetā, punktā 5.2. ir noteikta palīdzība no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotajiem viņu sociālajā rehabilitācijā. Punktā 5.2.1., paredzot dzīves vietas nodrošināšanu, iesaka katra rajona administratīvajā teritorijā bijušajiem ieslodzītajiem radīt iespēju uzturēties patversmē, rehabilitācijas centrā – ilglaicīgi (no trīs mēnešiem līdz vienam gadam). Dzīvošanas laikā tiek meklēts darbs un norit iekļaušanās resocializācijas programmā; patversmēs vai rehabilitācijas centros tiek sniegtas konsultācijas par dokumentu noformēšanas kārtību un juridiskajiem jautājumiem; ja nav iespējas to darīt patversmēs vai rehabilitācijas centros, tiek izveidoti atsevišķi konsultatīvie centri; koncepcijā ieteikts nodrošināt ar apmaksātiem pagaidu darbiem līdz iekārtošanai pastāvīgā darbā, palīdzību profesijas izvēlē un pārkvalifikācijā.

Sociālo institūciju darbību regulē LR Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums (2002.gada 19.novembris), kurš stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likuma 3.pants nosaka, ka tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

9.pants paredz, ka “pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un palīdzību.

Xxxxxx xxxxxxxx, ka sociālie pakalpojumi jāsaņem tieši pašvaldībā. Pašvaldībai, ja tajā nav attiecīgo pakalpojumu ir tiesības pirkt pakalpojumus no citām pašvaldībām, tas dod arī pamatu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pirkšanai.

21.pants ir noteicis personas tiesības uz sociālo rehabilitāciju, paredzot, ka tiesības uz sociālo rehabilitāciju ir likuma 3.pantā minētajām personām, kuru iekļaušanās sabiedrībā ir apgrūtināta. Viena no likumā minētajām grupām ir personas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Likuma 32.pants nosaka to, ka sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. Tālāk šī likuma panta izpildi detalizēti atklāj MK noteikumi.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 351 (1999.gada 12.oktobrī) “Noteikumi par materiālo palīdzību personām, kuras tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm” paredz materiālās palīdzības apmēru un kārtību kādā to piešķir.

Bijušajiem ieslodzītiem daudzos gadījumos piemērojami MK noteikumi Nr. 97 (2003.gada 25.februāris), kas nosaka kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu. Lielākā daļa no ieslodzījuma vietām iznākušo cilvēku laika periodā, kamēr pārkvalificējas un atrod darbu, pieder trūcīgo kategorijai.

Bijušajam ieslodzītajam, uzturoties rehabilitācijas centrā, ir jākārto arī savs dzīvokļa jautājums. LR likums “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (2002.gada 1.janvāris) 14.pantā nosaka, ka pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja

attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

Lielākai daļai personu, atgriežoties no ieslodzījuma vietas, nav pieraksta, nav dzīvesvietas, jo mājoklis privatizēts vai denacionalizēts. Atrast dzīvesvietu daudzām pašvaldībām sagādā grūtības, jo trūkst brīvu dzīvokļu vai, ja tādi ir, tad tos piedāvā izsolē, šie mājokļi prasa remontu. Te sāk veidoties apburtais loks: nav līdzekļu, nav dzīvesvietas, nav darba un cilvēks neredz izeju un neprot šīs problēmas risināt. Vislabākais risinājuma variants būtu vienlaicīgi atrast dzīves vietu un darbu.

Nodarbinātības sekmēšanai 2002.gada 1.jūlijā ir pieņemts “LR Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”, kura mērķis ir izveidot bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu viņiem iespēju atgriezties darba tirgū.

Likuma 3.pantā ir paredzēti aktīvās nodarbinātības pasākumi, tādi kā profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, algotie pagaidu sabiedriskie darbi, pasākumi konkurences paaugstināšanai. Rehabilitācijas centram sadarbībā ar nodarbinātības dienestiem ir jānodrošina aktīvāki nodarbinātības pasākumi.

Viens no pamatdokumentiem sociālās rehabilitācijas institūcijā ir nodaļas sākumā minētie MK noteikumi Nr. 291 (2003.gada 3.jūnijs) “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” . Noteikumu II sadaļa nosaka vispārīgās prasības sociālo pakalpojumu sniedzēju darbībai. Īpaši jāatzīmē 2.2. punkts, kas prasa sociālo pakalpojumu sniedzējam nodrošināt atbilstošu skaitu darbinieku ar attiecīgu izglītību. Svarīgi rehabilitācijas centrā ir ievērot prasību 2.4, kura paredz regulāru kvalifikācijas celšanu katru gadu darbiniekiem, kuri strādā ar klientiem:

2.4.1. institūcijas vadītājam un sociālajam darbiniekam – ne mazāk par 24 stundām gadā;

2.4.2. sociālajam rehabilitētājam – ne mazāk par 16 stundām gadā.

Rehabilitācijas iestādēm saistoši ir arī Darba aizsardzības likums, Ugunsdzēsības un ugunsdrošības likums, kā arī MK noteikumi Nr. 278. „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība (2003.g. 27.maijā) un MK noteikumi „Higiēnas prasības pārtikas apritē” (1998.g. 14.aprīlī).

3. Pētījuma izklāsts

Lai sasniegtu pētījuma mērķi tika aptaujātas sekojošās respondentu grupas: valsts institūcijas pārstāvji, uzņēmēji, bijušie ieslodzītie un ieslodzītie, kas patreiz atrodas ieslodzījuma vietā. Katra grupa tika izpētīta saskaņā ar aptaujas struktūru. Daudzi jautājumi un tēmas no aptaujas bija vienādas dažādām respondentu grupām.

Piemēram, par bijušo ieslodzīto integrāciju darba tirgū pastāvošo situāciju izteicās valsts institūciju pārstāvji, uzņēmēji un bijušie ieslodzītie.

Valsts institūciju pārstāvji dodot vērtējumu pašreizējai situācijai izmantoja savas darbības pieredzi, līdztekus analizējot pašreizējas situācijas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Uzņēmēji darba tirgus integrācijas tēmu izvērtēja balstoties uz savu pieredzi. No viņiem iegūtiem datiem varēja uzzināt par darbinieku deficītu, par prasībām no darba ņēmēja, par viņu pieredze darbā ar bijušajiem noziedzniekiem un par viņu gatavību pieņemt darbā bijušo ieslodzīto.

Atbrīvotie no ieslodzījuma apraksta savu tagadējo situāciju, grūtībā darbā vai arī par savu pozitīvo pieredzi.

Tādā veidā bijušo ieslodzīto darba integrācijas situācija tika aplūkota no dažādiem skatu punktiem.

Vajadzības, kas rodas no ieslodzījuma atbrīvotajiem tika apskatīts no sekojošo respondentu grupu viedokļiem: valsts institūciju pārstāvjiem, bijušo un patreizējo ieslodzīto skatu punkta. Šajā jautājumā valsts institūciju pārstāvji izsaka ekspertu viedokli, kur izpildot savus darba pienākumus saskārušies ar galvenajām grūtībām un problēmām, kas jārisina no ieslodzījuma vietas atbrīvotām personām. No ieslodzījuma vietas atbrīvotās un ieslodzījuma vietā atrodošās personas runāja par savām aktuālām problēmām atrodoties cietumu vārtu pretējās pusēs. Personas, kas atrodas ieslodzījuma vietā tikai paredz savas problēmas, bet atbrīvotās jau reāli ar viņām ir saskārušies.

Par bijušo ieslodzīto personiskām īpašībām tiks aptaujātas visas respondentu grupas. Valsts institūciju pārstāvji savā ikdienas darbā satiekas ar personām, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietām, un viņiem ir it sevišķi zināmas viņu īpatnības un problēmas. Uzņēmēji, stāstot par savu pieredzi sadarbojoties ar bijušajiem ieslodzītajiem, izsaka savu viedokli par viņu personībām. Paši ieslodzītie un atbrīvotie netiešā veidā pastāsta par savām personības īpatnībām un problēmām.

Sabiedrības attieksme pret bijušajiem ieslodzītajiem parādās pastāvošajos stereotipos. Izvērtēt pastāvošos stereotipus un to atbilstību realitātei bija viens no aptaujas punktiem valsts institūciju pārstāvjiem un uzņēmējiem.

Ieteikumus par pētījuma problēmas risināšanu izstrādāja valsts institūciju pārstāvji, uzņēmēji un no ieslodzījuma vietas atbrīvotās personas līdz ar to aptverot visus problēmas aspektus.

3.1. Valsts institūciju pārstāvju intervēšana

Šajā nodaļā tiek izanalizētas intervijas ar valsts institūciju pārstāvjiem. Viņu viedoklis tiek traktēts kā eksperta viedoklis. Šie viedokļi ir balstīti uz pieredzi, kas veidojušies, strādājot ar bijušiem ieslodzītajiem, un ir ļoti nozīmīgi. Interviju struktūru atbilstība analizēta nodaļā 1.2. Nodaļas beigās pievienots pilns interviju teksts.

Eksperti vēlas uzsvērt bijušo ieslodzīto reintegrācijas problēmu risināšanas svarīgumu. Statistika par atbrīvotajiem no ieslodzījuma un no jauna ieslodzītajiem (līdz 70%) norāda, ka šo apburto loku ir jācenšas pārraut.

Eksistē gan subjektīvi, gan objektīvi iemesli, kas rada sarežģījumus bijušo ieslodzīto reintegrācijai sabiedrībā.

Vislielākā problēma šajā jautājumā saistās ar likumdošanas sistēmas iedarbīgumu jeb ietekmīgumu. Eksperti norāda, ka vienota sistēma Notiesāšana-Soda piemērošana-Reintegrācija sabiedrībā nepastāv. Konkrēto jautājumu risina valsts mērogā, atsevišķi pievēršot uzmanību arī likumdošanas un finanšu jautājumu izskatīšanai.

Bijušo ieslodzīto personības īpatnības rada subjektīvus sarežģījumus konkrētās problēmas risināšanā. Daudzi no viņiem nav gatavi strādāt pilnu darbadienu, kā arī viņiem nav pilnvērtīgas profesionālās iemaņas, ir grūti nodibināmi jauni kontakti, atrodas alkohola un narkotiku atkarības varā u.c. Lai risinātu dotās problēmas ir izveidotas atsevišķas valsts organizācijas, sociālie- rehabilitācijas centri, kuru darbībai ir nepieciešama turpmāka attīstība.

Gandrīz visās intervijās ir atzīmēts, ka bijušo ieslodzīto darba integrācijas situācija ir uzlabojusies. Uz doto brīdi brīvo darbavietu skaits ir kļuvis lielāks nekā pirms pāris gadiem. Tiek piedāvātas arī darbavietas tiem indivīdiem, kuriem nav specialitātes, galvenokārt tas ir smags,

netīrs, zemu atalgots darbs. Daudz sarežģītāka ir kļuvusi sieviešu darbā iekārtošanās problēma.

Interviju tēmas

Tēmas

Ekspertu skaits

Viņām piedāvā mazāk apmaksātu darbu, turklāt prasības pret viņām ir lielākas, it īpaši tas attiecas uz ārējo izskatu. Turklāt, šī cilvēku grupa darba tirgū tiek uzskatīta par diskriminējošo, kas savukārt rada aizspriedumus no viņiem izvairīties gan sabiedrībā, gan darbavietā. Viņiem ir jākonkurē ar pārējiem cilvēkiem un visbiežāk šajā konkurencē bijušie ieslodzītie zaudē. Bijušie ieslodzītie – grupa, ar kuru iespējams visvairāk manipulēt, jo viņi daudz ko nezina, nepārzina savas tiesības, uz viņiem ir vieglāk izdarīt spiedienu. Ja ieslodzījumā ir pavadīts ļoti ilgs laika periods (vairāk nekā 10 gadi), tad diezgan grūti ir apzināt visas izmaiņas valsts iekārtā, kas notikušas pa tiem gadiem, kas pavadīti ieslodzījumā, un diezgan sarežģīti varētu būt iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tālāk ir attēlota ekspertu aplūkoto tēmu biežums. Punktu vērtējums – visaktuālākā un nozīmīgākā tēma – 10 punkti, visnenozīmīgākā – 0 punkti.

Problēma ar valstisku nozīmi

Finansējuma nepieciešamīb a

Pozitīvas izmaiņas

Eiropas ietekme šajā jautājumā

Izglītības sistēmas nozīme

Att.1

Uz doto brīdi konkrētajai situācijai ir savas priekšrocības, piem. daudz darba piedāvājumu iespējams atrast internetā, valsts aģentūrās, probācijas nodaļās. Ir arī atvērts Eiropas darba tirgus. Valsts nodarbinātības aģentūras piedāvā dažādus apmācības kursus, tādējādi sekmējot darba integrācijas procesa norisi. Šādus un līdzīgus izteikumus bija iespējams saņemt no gandrīz puses aptaujāto ekspertu. Diagrammā ir attēlots ekspertu norādīto aktuālo problēmu iedalījums attiecībā uz kopējo grupas skaitu.

Att.2

Turklāt, ir atzīmētas vēl arī citas dotās situācijas priekšrocības. Tiem, kuri nodarbināti ieslodzījuma vietās, ir iespējams iekrāt daļu naudas vajadzībām pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma. Viņiem ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu.

Pastāv vairākas organizācijas, kas nodarbojas ar konkrēto problēmu.Tiek izveidoti īpaši sociālie- rehabilitācijas centri, kur daudzas bijušo ieslodzīto problēmas tiek atrisinātas savstarpēji sadarbojoties ar tajos strādājošajiem speciālistiem. Sociālie-rehabilitācijas centri ir vietas, kur ne tikai tiek apmierinātas cilvēku primārās vajadzības, bet arī, un galvenokārt, tiek risināti morālās

– psiholoģiskās gatavības jautājumi integrācijai sabiedrībā.

Patreizējai situācijai ir savi trūkumi, un proti, bijušajiem ieslodzītajiem ir grūti atrast sev pastāvīgu dzīvesvietu, un turklāt šis process ir laikietilpīgs. Paralēli rodas problēma – dzīvesvietas deklarēšanas jautājums. Ir iespējams pārnakšņot nakts patversmē, bet ne visiem tas ir pieņemami, tai skaitā arī ne darba devējiem. Gadījumos, kad nav neviena radinieka vai paziņu, un nav praktiski nevienas vietas kur dzīvot, tad daudzus šī bezizeja ievelk recidīvā un iespējams nokļūt atkal atpakaļ ieslodzījumā. Lai sekmīgi integrētos sabiedrībā, ir nepieciešams nodibināt jaunus kontaktus, bet iepriekš aprakstītajā situācijā tas var izrādīties neiespējami.

Pastāv arī ievērojamas morālās - psiholoģiskās problēmas, kas kavē vai pilnībā traucē pārvarēt grūtības un iziet cauri visiem integrācijas etapiem, jo bijušie ieslodzītie šīs problēmas mēdz risināt agresīvā veidā. Reizēm arī iekrātā nauda tiek „nodzīvota”, finansiālās plānošanas iemaņas ir zudušas vai arī tās netika pilnvērtīgi apgūtas. Iepriekš minētās situācijas ir arī uzskatāmas par recidīva izraisīšanas cēloņiem.

Tie indivīdi, kuri ieslodzījumā ir pavadījuši vairāk nekā 3 gadus, un pat vēl sliktākā gadījumā, ja viņi tika apcietināti vēl padomju laikā, proti – citā laikmetā, tad droši var atzīt, ka viņi ir zaudējuši darba iemaņas, ļoti daudzi ir atpalikuši no dzīves aprites, reizēm ir zaudējuši visus radiniekus, un palikuši bez jebkāda atbalsta. Šai grupai pastāv ierobežojumi noteiktās darba vietās, tādējādi sašaurinot pieejamo darba tirgu bijušajiem ieslodzītajiem. Šīs problēmas ir nopietni šķēršļi jeb kavēkļi sekmīgai reintegrācijai sabiedrībā. Nav pieejami grupveida apmācības kursi specialitātē, kuros bijušie ieslodzītie varētu ātri iesaistīties. Nepieciešams veidot jaunas grupas vai arī ir jāpiesakās dalībai rindas kārtībā. Diemžēl var gaidīt tikai tie indivīdi, kuri spēj sevi uzturēt, un tādējādi apmācības problēma tiek nostādīta otrā plānā.

Mēģinot nopelnīt iztikai, daudzi bijušie ieslodzītie iesaistās nelegālās darba attiecībās, kas savukārt rada nedrošības sajūtu savā darbavietā un nestabilas peļņas iegūšanas iespējas.

Sociālo-rehabilitācijas centru darbības realizēšanā, kur notiek pastāvīgs darba process ar bijušajiem ieslodzītajiem, arī vērojamas savas problēmas. Šāda veida centros netiek nodrošināta kompleksa pieeja un tādu iestāžu ir skaitliski maz. Turklāt, centri nav pārpildīti, jo šis ir jautājums, kas jāuzņemas katram bijušajam ieslodzītajam individuāli, lai gan to vajadzētu darīt valstij.

Diagrammā attēloti visbiežāk izteiktie trūkumi. Maksimālais vērtējums par katru tēmu atsevišķi

– 10, minimālais – 0.

Interviju tēmas

Tēmas

Aptaujāto skaits

Esošas problēmas darba tirgū bijušajiem ieslodzītajiem

Bijušo ieslodzīto atpalicība no dzīves

Bijušo ieslodzīto psiholoģiskās problēmas

Mājokļa problēmas nerisināšana

Atbrīvoto personu materiālās grūtības problēma

Att. 3

Tālāk eksperti aplūko bijušo ieslodzīto aktuālākās problēmas un vajadzības. Vissvarīgākā vajadzība pēc ekspertu atzinuma – kļūt par pilnvērtīgu personību, dzīvot un strādāt sabiedrībā, lai gūtu arī sabiedrības pilnvērtīgu atzinumu. Minimālās vajadzības – vajadzības, kas saistītas ar izdzīvošanu. Būtībā visas vajadzības ir tieši tādas pašas kā citiem cilvēkiem, vienīgi tās ir daudz sarežģītāk realizējamas.

Sevišķi būtiska sociālā vajadzība ir dokumentu noformēšana. Ieslodzījumā tiek noformēti dokumenti bez maksas: pase, nodokļu grāmatiņa. Bijušie ieslodzītie pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma visbiežāk ir bez naudas un dokumentiem. Tas nozīmē, ka viņiem ir nepieciešama precīza informācija par dokumentu noformēšanu, dzīvesvietas deklarēšanu un citām formalitātēm.

Vissvarīgākā un zināmākā bijušo ieslodzīto vajadzība ir iekārtošanās darbā. Kā galvenie šķēršļi uz doto brīdi, kad darba piedāvājumu ir pietiekami daudz, ir paši bijušie ieslodzītie. Daudzi no viņiem, uzturoties ieslodzījuma vietā, ir atraduši strādāt un nevēlas strādāt pilnu darbadienu, kā arī ir zaudējuši savās profesionālās iemaņas un motivāciju. Turklāt, bijušie ieslodzītie uzstāda neadekvāti augstas prasības par darba samaksu – jo ilgāks laiks pavadīts ieslodzījumā, jo lielākas ilūzijas šajā jautājumā.

Taču tie, kuri vēlas strādāt, darbu atrod, lai gan tās ir valsts subsidētās darbavietas. Bieži vien eksperti norāda tieši uz bijušo ieslodzīto psiholoģiskajām problēmām, kas ir šķēršļi, iekārtojoties darbā.

Att. 4

Visaktuālākā vajadzība – nauda, kas nepieciešama izdzīvošanai pirmajā mēnesī pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma. Gadījumā, ja nav neviena tuvinieka, tad šī vajadzība ir jūtama vēl spēcīgāk, kā arī tā var būt recidīva cēlonis. Taču bijušie ieslodzītie nespēj plānot savu budžetu, ja viņiem ir pat minimālie iztikas līdzekļi, tērē to neapdomīgi. Gandrīz visi eksperti atzīmē, ka šī problēma ir īpaši sarežģīta, lai rastu tai risinājumus.

Att. 5

Kā nākamā vajadzība ir jāatzīmē apmācība jeb izglītošana – gan vispārējā, gan profesionālā. Tā ir ne tikai dominējošā vajadzība mūsdienu darba tirgū, bet arī vispāratzīta patiesība – jo vairāk cilvēks mācās, jo mazāk viņš degradējas. Vienotas izglītības jeb apmācības sistēmas speciāli paredzētas ieslodzītajiem nepastāv. Ieslodzījuma vietās ir problemātiski organizēt apmācību, jo ir nepietiekams finansējums, grūti plānot apmācības procesa nepārtrauktību mācību gada laikā, neliels bibliotēkas fonds u.c. Pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma daudzi bijušie ieslodzītie vēlas iegūt Latvijas Republikas apstiprinātu sertifikātu specialitātē. Valsts nodarbinātības aģentūrās ir iespējams iziet speciālus profesionālās un latviešu valodas apmācības kursus. Tomēr, tai pat laikā, uzreiz pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma priekšplānā izvirzās citas problēmas, kas saistītas ar finansēm, dzīvesvietu, laika trūkumu, un pēc ierastās bezdarbības ieslodzījuma vietā, ne visi indivīdi ir spējīgi pārciest tādu slodzi ( mācīšanos un darbu).

Tādējādi pastāv ne tikai izglītības sistēmas problēma, bet arī citas problēmas , kas saistītas ar bijušo ieslodzīto individuālajām rakstura īpašībām.

Att.6

Sarežģīti ir rast risinājumu dzīvesvietas jautājumā, un jo īpaši grūti to ir risināt atbrīvotajiem indivīdiem no ieslodzījuma. Nepilngadīgajiem bijušajiem ieslodzītajiem pastāv dažas iespējas iegūt dzīvesvietu uz nepastāvīgu laika posmu. Savukārt, pārējiem šī problēma netiek apskatīta valsts mērogā. Šādu atzinumu ir izteikuši gandrīz visi eksperti.

Att. 7

Tāpat arī pastāv vajadzība pēc psiholoģisko pakalpojumu sniegšanas. Ieslodzījuma vietā šo pakalpojumu nodrošinājums ir nepietiekams. Pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma, nespējot plānot savu dzīvi objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ, bijušie ieslodzītie atkārtoti rada sev problēmas. Morālā un psiholoģiskā atbalsta trūkuma dēļ, viņi nespēj tikt galā ar vienkāršām sadzīves grūtībām. Bijušie ieslodzītie neatzīst savas problēmas vai arī baidās tās atzīt, tādējādi psiholoģiskais uzdevums ir grūts un darbietilpīgs. Ir nepieciešams mainīt ne tikai uzvedību, bet arī domāšanas veidu, morāli, un vērtības.

Bijušie ieslodzītie risinot savas psiholoģiskās problēmas individuāli, dara to neefektīvi. Viņi nezin kā un pie kā griezties pēc palīdzības. Turklāt, šo problēmu risināšana ir laikietilpīgs process.

Psiholoģiskie pakalpojumi tiek nodrošināti sociālajos-rehabilitācijas centros. Tomēr vienotas kompleksas programmas šajā jomā neeksistē.

Att. 8

Vajadzība – atbrīvoties no atkarības (alkohola, narkotiku, azartspēļu u.c.) – netiek afišēta bijušo ieslodzīto vajadzību klāstā. Nepastāv valsts programmas, kas attiecas uz atbrīvošanos no atkarības. Šī problēma ir diezgan sarežģīta un tā ir aktuāla visā pasaulē.

Ieslodzījuma vietās ar šīs problēmas risināšanu nodarbojas, taču darba process ir nesistemātisks un ar to galvenokārt nodarbojas nespeciālisti. Atkarības problēmas sakne ir meklēja cilvēka psiholoģijā un vidē, kurā indivīds atrodas. Problēmas risināšana ir grūta un darbietilpīga.

Att. 9

Daudzi sarežģījumi bijušajiem ieslodzītajiem saistās ar medicīnisko pakalpojumu saņemšanu. Šī ir visu bijušo ieslodzīto vajadzība, jo ieslodzījuma vietā par veselību rūpēties nebija iespējams. Pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma viņi saprot, ka medicīniskos pakalpojumus viņi nevar atļauties, un tādējādi veselība tiek atstāta novārtā. Lielākajai daļai bijušo ieslodzīto nav nepieciešamo zināšanu par rūpēm par savu veselību, kā arī par veselīga dzīvesveida piekopšanu. Brīdī, kad piemeklē nopietna veselības problēma, bieži tā tiek atrisināta ar lielām grūtībām, bet bieži arī slimība tiek ielaista, rodas ciešanas un visbeidzot indivīds nokļūst alkohola atkarībā.

Valsts mērogā ir izstrādātas programmas tikai dažām infekcijas slimībām (tuberkuloze, hepatīts, AIDS).

Garīgā vajadzība, kā zināms, ir gan ticīgajiem, gan neticīgajiem. Ieslodzījuma vietās ar šo vajadzību apmierināšanu nodarbojas kapelāns. No ieslodzījuma atbrīvotie ticīgie ir daudz pacietīgāki un efektīvāk risina savas problēmas. Garīgās apgarotības problēma, kas nosaka cilvēciskās vērtības, ir visiem cilvēkiem.

Ļoti būtiska vajadzība ir bijušo notiesāto atzīšana sabiedrībā. Sabiedrībā, kas izvairās no konkrētās riska grupas, pastāv daudz pamatotu un nepamatotu stereotipu saistībā ar bijušajiem ieslodzītajiem. Tāpēc īpaši nozīmīga bijušajiem ieslodzītajiem ir savstarpējo attiecību uzturēšana ar tuviniekiem, kuri sniedz morālo atbalstu, padomus, nepieciešamo informāciju un arī vajadzības gadījumā – naktsmājas. Bieži vien tas izrādās abpusējs eksāmens savstarpējo attiecību atjaunošanā. Radiniekiem ir jāzina, kā viņiem palīdzēt. Iespējams, ka abām pusēm ir nepieciešamas psihologa konsultācijas, lai kopīgi spētu risināt šādus jautājumus.

Vajadzība pēc atbalsta bijušo ieslodzīto vidū tika novērtēta visaugstāk. Tādējādi pozitīvas prognozes integrācijai sabiedrībā ir lielākas un stabilākas. Ģimene ir drošs atbalsts cilvēkam, kuram no jauna ir jāieiet sabiedrībā. Tāpēc daudzi bijušie ieslodzītie meklē jaunas attiecības tieši ģimenes veidošanai.

Bijušie ieslodzītie savas problēmas risina dažādi. Visbiežāk viņi iekārtojas darbā, tomēr pārsvarā tie, kuriem ir specialitāte. Agrāk vai vēlāk viņiem izdodas atrast sev dzīvesvietu, nereti uz kādu laiku vai naktsmītni patversmē. Turklāt, bez citu cilvēku atbalsta viņiem izdodas sevi materiāli nodrošināt.

Tikai daži efektīvi risina savas problēmas, jo primāro vajadzību apmierināšana neatrisina dzīves kvalitātes jautājumu kopumā. Lai to panāktu, ir nepieciešams izmainīt dzīvesveidu, mērķus, psiholoģiju. Tādu problēmu risināšana individuāli un vienatnē nav iespējama.

Pilnvērtīga integrācija sabiedrībā ir visgrūtāk risināmā bijušo ieslodzīto problēma. Viņi tam ir slikti sagatavoti. Bijušajiem ieslodzītajiem ir grūti realizējama savstarpējā sadarbība ar visiem sabiedrības līmeņiem, jo īpaši valsts organizācijām. Ja nav nevienu sociālo atbalsta saišu, tad praktiski pozitīvu rezultātu sadarbībā nav sagaidāmi.

Bijušie ieslodzītie nespēj patstāvīgi risināt savas problēmas. Iekārtojoties darbā ne vienmēr viņi parāda sevi no tās labākās puses – bezatbildīgi, slinki. Viņi neprot plānot un racionāli rīkoties ar naudu, laikā nomaksāt rēķinus, neprot sevi uzturēt trūcīgos finansiālos apstākļos. Viņos novērojama arī emocionālā nestabilitāte, nepietiekami nosvērti, lai pieņemtu lēmumus patstāvīgi. Nereti viņi rada nepatikšanas gan sev, gan citiem. Tādēļ bijušie ieslodzītie ar grūtībām risina vai vispār nerisina savu atkarības problēmu no alkohola un narkotikām.

Morāli-garīgā veidola attīstībā, bijušajam noziedzniekam svarīgs faktors būtu savas vainas atzīšana noziegumā cietušajam. Tādējādi tiktu mainīta gan sabiedrības, gan bijuša ieslodzītā attieksme un uztvere. Taču pagaidām dotais mehānisms nedarbojas, bet atrodas izstrādes stadijā. Iespējams, ka tieši konkrētās grūtības pārvarēšana būtiski ietekmētu bijuša ieslodzītā integrāciju sabiedrībā.

Attiecībā uz sabiedrībā valdošajiem stereotipiem tika apkopoti sekojoši viedokļi par bijušajiem ieslodzītajiem:

• Šausmīgi;

• Agresīvi;

• Nespēj mainīties,

• Noziedznieki;

• Visi viņi ir vienādi;

• No viņiem sagaidāms vissliktākais;

• Viņiem nevar uzticēties;

• Viņi nespēj pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā;

• Viņi grūti iekļaujas darba kolektīvā;

• Nepielāgojas veicamajam darbam;

• Atpalikuši;

• No viņiem vajag izvairīties;

• Viņi saistās ar vissliktāko, ir inficēti;

• Labāk par viņiem neko nezināt;

• Viņi nedrīkst traucēt mums dzīvot;

• Savā sabiedrībā viņus ielaist ir kaunpilni;

• Savstarpēja sadarbība ir nedroša, jebkurā mirklī var notikt vissliktākais;

• Paši vainīgi savā liktenī, lai tad paši arī tiek galā ar savām problēmām;

• Viņus vajag nodrošināt ar dzīvesvietu un darbu, bet pārējais gan jau nokārtosies.

Ir maz tādu cilvēku, kuri domā par to, kā šo problēmu risināt. Nav iespējams aplūkot cilvēka dzīves gājumu un arī nav vēlēšanās, tādēļ sabiedrībā ir raksturīga stereotipu pastāvēšana. Stereotipu rašanās ir sasaistāma ar abām pusēm: bijušie ieslodzītie ir tādi, jo sabiedrība viņus nepieņem jeb neatzīst, savukārt sabiedrība viņus neatzīst, jo viņi tādi ir. Eiropā notiesātie tiek uzskatīti par visneaizsargāto cilvēku grupu. Gadījumā, ja viņi kaut ko nesaņem, tad šāda darbība uzskatāma par spīdzināšanu. Mūsu sabiedrībā tas pašreiz tiek traktēts savādāk.

Stereotipi ir neizbēgami arī iekārtojoties darbā. Uzzinot, ka iespējamais pretendents vakancei ir bijis ieslodzījumā, darba devējs nevēlas viņu pieņemt darbā. Tomēr pakāpeniski attiecības ar darba devēju mainās uz labo pusi.

Neskatoties uz to, ka daudzi stereotipi ir nepamatoti un nav patiesi, tomēr katrā no tiem ir sava daļa taisnības. Vienīgi individuālā saskarsmē ir iespējams atklāt patiesību. Vispārēja stereotipu apkopošana ir nepatiesa un nepamatota. Pēc ekspertu izteikumiem, visnepatiesākie viedokļi ir par to, ka viņi visi ir vienādi un nespēj strādāt un dzīvot normālu dzīvi.

Ekspertu priekšlikums dotā jautājuma risināšanā - ieslodzīto reintegrācijas procesu ir nepieciešams uzsākt jau pus gadu pirms atbrīvošanas no ieslodzījuma, bet vislabāk – jau sākot ar pirmo dienu ieslodzījumā. Ieslodzījumā katras personības problēmas netiek atrisinātas, tieši pretēji – tās saasinās. Ieslodzījuma vietas paredzētas soda izciešanai. Savukārt, rehabilitācija ir process, kas skar personības izmaiņas, un tām ir nepieciešams veltīt īpašu uzmanību, kā arī iesaistīt valstiskās un nevalstiskās organizācijas procesa realizēšanā. Šī ir sarežģītas uzbūves sistēma un tās īstenošanā ir nepieciešama radoša pieeja. Patreiz ieslodzījuma vietās brīva laika telpa, bet nav nekādu iespēju nodarboties ar integrēšanu sabiedrībā. Ieslodzījuma vietās ir nepieciešamas vairāk pozitīvā lādiņa izraisošu aktivitāšu – darbs, sports, izglītība u.c. Tas ir būtiski ieslodzītajiem, lai viņi neatpaliktu no normālās sabiedriskās dzīves un nejustos atstumti. Lai sistēma darbotos, doto problēmu ir nepieciešams risināt valsts mērogā. Nepieciešams pilnveidot likumdošanu, attīstīt sociālo-rehabilitācijas centru tīklu. Tāpat arī ir nepieciešama sistemātiska centra speciālistu sagatavošana. Valstij pilnībā jānodrošina rehabilitācijas procesa finansējums. Bijušo ieslodzīto personības pārveidošanas problēmu nepieciešams risināt kompleksi. Cilvēkam jāpalīdz nodrošināt sociālās, ekonomiskās, kultūras un garīgās saites jeb saistības, kā arī rast pozitīvās iespējas nevis ļaut šai riska grupai pazust nebūtībā. Šāda rehabilitācijas darba pamatā ir jābūt līgumam par savstarpējām saistībām starp notiesāto un dienestiem, kas risina konkrēto problēmu. Līgumā jānorāda noteikti termini un sasniedzamie mērķi.

Dotais process ir komplekss, daudzpusīgs, mērķtiecīgs, līdz ar to rehabilitācijai iztērēto naudu varēs uzskatīt kā lietderīgi iztērētu.

Attiecībā uz rehabilitācijas sociālo sfēru jāatzīmē, ka ieslodzījumā jābūt pieejamai saprotamai informācijai par valsts iestādēm un tajās sagatavojamiem dokumentiem. Primāro dokumentu sagatavošanas procedūrai jābūt maksimāli vienkāršotai, saprotamai.

Darba integrācijas procesam jābūt daudzveidīgam. Pirmkārt, ieslodzījumā jānodrošina darbs. Iespējams izveidot uzņēmumu sadarbībā gan ar valsts, gan privātfirmām. Ieslodzīto peļņas iespējas ieslodzījuma vietās atrisina vairākas problēmas, tai skaitā arī daudzu ieslodzīto parādsaistību dzēšanu. Ieslodzījumā nopelnītā nauda dotu iespēju radiniekiem veikt naudas uzkrājumus, kas būtu nepieciešami pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma, nestu peļņu valstij un segtu uzturēšanās izdevumus ieslodzījumā. Tādējādi arī tuvinieki tiks vairāk ieinteresēti atbalstīt un saglabāt attiecības, apzinoties, ka vēlāk iespējams viņi tiks atbalstīti, arī materiāli. Ir nepieciešama savstarpējās sadarbības sistēmas izveide Ieslodzījums – Ražošanas uzņēmums – Sociālais-rehabilitācijas centrs. Pēc noteiktas programmas ieslodzītie iegūst profesionālo orientāciju, apgūst specialitāti, uzsāk strādāt un turpina sociālo rehabilitāciju, un integrējas sabiedrībā. Cilvēks, kas sajūt un redz virzību nākotnē, kļūst daudz atbildīgāks un motivētāks.

Tālāk ir nepieciešams risināt jautājumu par valsts subsidēto darbavietu nodrošināšanu, kur īpaši ieinteresētiem jābūt darba devējiem.

Bez tam, ir nepieciešams piemeklēt atbilstīgu darbu konkrētajam bijušajam ieslodzītajam nevis jebkuru, jo ieinteresētība un motivācija var krasi samazināties. Informācijai par darba vakancēm ir jābūt pieejamai un saprotamai, jo daudzi bijušie ieslodzītie ir atpalikuši no dzīves un vienīgais informācijas avots ir baumas un pašu fantāzijas. Šis ir viens no iemesliem, kura rezultātā rodas bezspēcība darba meklējumos.

Psiholoģiskā palīdzība ir visaktuālākā bijušo ieslodzīto vajadzība, jo jāmaina ne tikai uzvedība, bet arī iekšējais stāvoklis un domāšanas veids. Šo vajadzību eksperti atzīmē vairākkārt un vienlaicīgi uzsver šīs problēmas sāpīgumu. Psiholoģiskās palīdzības sniegšana ir nepietiekama. Ieslodzījuma vietās, kur īpaši nepieciešama palīdzība, trūkst psihologu. Psihologa darbs ir jāveic prasmīgi un delikāti. Paši ieslodzītie ar grūtībām atzīst savas problēmas, tāpēc viņiem ir nepieciešams papildu motīvs. Neuzbāzīgā formā ir vajadzīgs atgādināt par to, ka pastāv iespēja atgriezties ieslodzījumā un, tāpēc no ieslodzītā tiek sagaidītas darbības, kas mazina atgriešanās iespējas risku.

Psiholoģiskā darba aktivitātes ir nepieciešams pastiprināt gan ieslodzījuma vietās, gan sociālos- rehabilitācijas centros. Īpaša uzmanība jāpievērš individuālajam darbam. Tāpat nepieciešama ir atbalsta sistēmas izveide starp centru iemītniekiem, lai tā darbotos, kā arī nodarbinātība. Sociālā- rehabilitācijas centra iekšienē ir jāizveido savstarpējās atbildības sistēma, kurā ir vecākie, kas uzrauga „jaunos” centra iemītniekus jeb ienācējus.

Attiecībā uz atkarības problēmām (alkohola, narkotiku, azartspēļu u.c.), ir nepieciešams pilnveidot esošās ārstniecības metodes, kā arī izstrādāt jaunas. Problēmas risināšanas sarežģītība slēpjas faktā, ka atkarību ir grūti atzīt. Šajā ārstniecības kursā ir nepieciešama arī psihologa klātbūtne, ar kura palīdzību tiek mainīts arī domāšanas veids. Ir nepieciešams strādāt ar indivīda motivāciju un šis darba process ir jāuzsāk jau ieslodzījuma vietā.

Ir iesniegti priekšlikumi attiecībā uz ieslodzīto un bijušo ieslodzīto apmācību. Savā būtībai tai ir jābūt sistēmai, kas izveidota valsts programmas ietvaros. Īpaši aktuāla ir gan vispārējās izglītības, gan profesionālās izglītības apmācība. Ieslodzījuma vietās tās varētu būt neklātienes studijas vai moduļu apmācības sistēmas. Tā realizācijai jau daudz kas ir nodrošināts – gan laiks, gan vieta, pasniedzēji, taču trūkst finansējuma. Turklāt efektīvam profesionāli-tehniskās izglītības procesam ir nepieciešams tehniskās bāzes nodrošinājums (materiāli, darba galdi).

Nepieciešams ir nodrošināt ar iespējām turpināt iesāktās apmācības pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma sociālos - rehabilitācijas centros. Izglītošanās ir katra ieslodzītā brīva izvēle, taču nedrīkst piemirst, ka uz mācīšanos būtu vēlams motivēt. Tā piemēram, sniedzot informāciju par privātuzņēmuma atvēršanu – pulksteņu, apavu un citu remontdarbnīcu – norādīt uz pozitīvajām nākotnes perspektīvām.

Dzīvoklis – pamatu pamats, bez kura neko citu nav iespējams uzsākt. Protams, tiem, kuriem pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma nav kur dzīvot, ir jānodrošina ar pajumti – sociālās mājās, kopmītnēs, sociālos – rehabilitācijas centros vismaz uz vienu mēnesi līdz pirmās mēnešalgas saņemšanai. Tādu iespēju ievērojami trūkst. Ir jābūt dzīvesvietas nodrošinājumam, bet tā iegūšanas veidi un ērtības var atšķirties.

Gadījumos, ja ir dzīvesvieta, jebkurā gadījumā vēl ir nepieciešami papildu finanšu resursi izdzīvošanai. Ja ieslodzījumā nav darba, tad nav arī nepieciešamās finanses. Ir nepieciešams vismaz vienreizējas piešķiršanas pabalsts, lai nodrošinātu izdzīvošanu vismaz vienam mēnesim.

Turklāt ir nepieciešams ņemt vērā dotā kontingenta specifiku, jo īpaši viņu nespēju plānot savu budžetu un novērtēt galvenās un otršķirīgās vajadzības. Iespējams pat šeit nav nepieciešama nauda, bet gan sociālo, medicīnisko, psihologa un citu pakalpojumu nodrošināšana.

Dotā problēma var tikt risināta arī paplašinot valsts un nevalstisko sociālo-rehabilitācijas centru tīklu. Centriem ir jābūt nelieliem (10 – 12 cilvēki), jo tad ir iespējams realizēt individuālu pieeju. Ja pastāvēs vietu ierobežojumi, tad programmas iziešanā būs lielāka motivācija. Uzturēšanās ilgums centrā ir viena gada garumā, kas savukārt nodrošinātu daudz kompleksāku un efektīvāku pieeju reintegrācijas procesam.

Saprotams, ka atrodoties ieslodzījumā nav nekādu iespēju rūpēties par veselību, tādēļ praktiski visiem bijušajiem ieslodzītajiem ir nepieciešams medicīnisko pakalpojumu nodrošinājums. Eksperti sniedz priekšlikumus, kā šos pakalpojumus konkrētajai cilvēku grupai padarīt materiālā ziņā daudz pieejamākus. Viņiem ir jānodrošina iespēja pierakstīties pie ģimenes ārsta, jābūt pieejamai vajadzīgajai informācijai un jānodrošina atvieglojumi primāro medicīnisko vajadzību apmierināšanā.

Nepieciešams viņiem nodrošināt iespēju vismaz vienu reizi pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma savest kārtībā savu ārējo izskatu.

Šī problēma risināma, vienlaicīgi propagandējot veselīga dzīvesveida piekopšanu. Nepieciešams rast vēlmi būt veselam. Šādā veida aktivitātes ir jāuzsāk gan ieslodzījuma vietās, gan sociālos- rehabilitācijas centros.

Attiecībā uz garīgo palīdzību nekādi jauni priekšlikumi netika izteikti. Šajā sfērā zināma palīdzība ir nepieciešama, taču tā nedrīkst būt pārāk uzmācīga. Nepieciešamai informācijai par baznīcām un garīgajiem audzinātājiem ir jābūt vispārējai un pieejamai. Parasti ieslodzījumos par to un līdzīgām tēmām informē kapelāns.

Dotajā nodaļā tiek sniegts valsts institūciju pārstāvju daudzpusīgs pārskats par bijušo ieslodzīto darbā iekārtošanas problēmas pašreizējo situāciju. Tiek iztirzātas situācijas priekšrocības un trūkumi. Konkrētā problēma aplūkota saskaņā ar bijušo ieslodzīto galvenajām prasībām. Eksperti sniedza priekšlikumus par bijušo ieslodzīto integrācijas procesa pilnveidošanu. Izteiktie priekšlikumi ir gan vispārīgi, attiecoties uz likumdošanu, valsts politiku dotās problēmas risināšanā, valsts finansējumu, gan privāti, kas saistās ar bijušo ieslodzīto aktuālajām vajadzībām pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma. Dotie priekšlikumi tika iesniegti attiecīgajās valsts iestādēs,

kas pieņem valstiskus lēmumus un turpmāk veiks atsevišķu to izstrādi un ieviešanu. Bez šaubām, ka šis ir darbietilpīgs, laikietilpīgs process, kam nepieciešams papildus finansējums un izmaiņas sabiedrībā pret doto problēmu. Tomēr jāatceras, ka problēmas risinājums dos labumu visai sabiedrībai.

Tālāk tiek sniegti interviju teksti pilnīgā apjomā un oriģinālu versijās, jo tajos tiek iztirzātas aplūkojamās tēmas.

Valsts institūciju pārstāvju sniegto interviju atšifrēšana

Nr.		Jautājums, atbildes
	Uzvārds, vārds, eksperta ieņemamais amats	1. Pašreizējās situācijas apraksts konkrētajā jomā
1.	Cietuma priekšnieks	Šī ir valsts mēroga problēma un tai risinājuma nav. Vecie likumi, kas skar šos jautājumus, nedarbojas, taču jauni likumi nav izstrādāti. Nav arī finansiālās bāzes. Nepietiekama uzmanība. Tomēr ir pozitīvas izmaiņas. ES ietekmē, sistēmā ir vērojamas būtiskas izmaiņas.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Ir pozitīvas izmaiņas. Daudzi šobrīd dodas uz Eiropu strādāt. Darba tirgū lielāks darba piedāvājumu skaits. Vislielākais darba pieprasījums ir būvniecības nozarē.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Šobrīd ir liels darbaspēka pieprasījums. Ir iespējams atrast darbu ar mēneša algu no 100- 250 Ls apmērā.
4.	Xxxxx Xxxx, Sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Šajā jautājumā problēmu nav.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Valsts nodrošina ar vairākām, jaunām darbavietām. Šobrīd ir vieglāk piekļūt Eiropas darba tirgum, kur iespējams saņemt mēneša darba algu no 150-180 un augstāk. Visvairāk darba piedāvājumu ir tehniskām specialitātēm. Tie, kuri ieslodzījumā pavadījuši vairāk nekā 10 gadus ir atpalikuši, jo darba tirgus ir mainījies un pastāv kadru atlase. Tomēr ir firmas, kas nodarbojas, piemēram, ar tiesu telpu uzkopšanu, atkritumu utilizāciju, kur tiek nodarbināti praktiski visi. Turpretī, vīriešiem atrast darbu nav problēmas, jo tiek piedāvāts fizisks darbs metālapstrādē, kokapstrādē, mēbeļu cehā, celtniecībā, dzelzceļa darbos. Sievietēm problēmu ir vairāk, jo fizisks darbs priekš viņām ir par smagu. Sievietēm tiek piedāvāts preču iesaiņošanas darbs universālveikalu tīklos Nelda, Maxima. Atbildīgs darbs netiek piedāvāts, jo neuzticas. Turklāt, darba samaksa sievietēm ir

		zemāka. Viņām ir zems pašnovērtējums. Taču lielākā daļa bijušie ieslodzītie vīrieši ir pārāk pašpārliecināti un viņiem ir augstas ambīcijas attiecībā uz darbu. Vīrieši vēlas saņemt darba samaksu ne mazāku kā 300-400Ls. Ir izskanējuši pat tādi izteikumi, ka labāk tad ir zagt. Protams, viņiem ir nepareizi morāli-ētiskie principi.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Darba piedāvājums ir pietiekams un daudzi bijušie ieslodzītie ir aktīvā darba vecumā. Pie mums tiek organizēti profesionālās un valsts valodas apmācības kursi. Un daudziem tieši tā trūkst. Tomēr bijušie ieslodzītie nav īpaši aktīvi darba meklējumos, daudzi tiecas iegūt maznodrošinātā statusu, kas savukārt piešķir tiesības saglabāt vietu rindā pēc dzīvokļiem. Tādēļ daudzi uzsāk nelegālā darba attiecības.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx,	Problēma ir valstiska mēroga, jo bijušo ieslodzīto
	International Foundation	skaits mērojams tūkstošos un, turklāt, 2/3
	Salvation president	atkārtoti atgriežas ieslodzījumā. Šis rādītājs ir 5-6
		reizes augstāks nekā vidējais rādītājs Eiropā. Ir
		jābūt valsts sistēmai, kas regulētu integrāciju
		sabiedrībā.
		Bijušie ieslodzītie grūti iekļaujas sabiedrībā, jo
		viņi neprot strādāt, slinko, ir pārāk saspringta
		nervu sistēma, lieto alkoholu, kā arī viņiem ir
		morālas problēmas. Viņi spēj noturēties
		pacēlumā kādu laiku, bet galvenie cēloņi
		nolaidībai ir tie, kas minēti iepriekš. Xxxxxx tika
		atklāti pēc 6 gadus ilgas personiskās darba
		pieredzes sociālrehabilitācijas centrā. Valsts
		nodarbinātības dienests nerisina šīs problēmas,
		bet bez tā darba devēji nespēj pieņemt viņus
		darbā. Lai mainītu bijušā ieslodzītā personību, ir
		nepieciešams, lai viņš iemācītos pats risināt
		radušās problēmas. Viņiem ir jāiziet līdzīgs
		rehabilitācijas apmācības kurss. Taču, kā zināms,
		pēc mācību iestādes pabeigšanas ir sagaidāms
		vienīgi speciālists, bet ne pilnvērtīgs darbinieks,
		tāpēc ir nepieciešama aktīva apmācība, kā arī
		praktiskās adaptācijas periods. Ikvienas
		personības problēmas ieslodzījumā neatrisinās,
		bet saasinās. Ieslodzījuma vietas paredzētas soda
		izciešanai. Savukārt, rehabilitācija – sabiedrības
		locekļa tiesību atjaunošana sociālā, ekonomiskā,
		kultūras un garīgajā aspektā. To nav iespējams
		realizēt pēc izteiktas pavēles, tas ir darbs. Un tā
		labad, ir nepieciešams izveidot sistēmu, kas ar to
		nodarbotos, iesaistot realizācijas procesā gan
		valstiskās, gan nevalstiskās organizācijas.
		Valstiskā organizācija finansē pārraudzības
		procesa realizāciju, bet nevalstiskā – attīsta šo
		sistēmu un sniedz valstiskajai organizācijai

		atskaites. Šī sistēma ir kompleksa un tai ir nepieciešama radoša pieeja. Pašreiz tā attīstās.
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, Sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Eiropas pieredze darbā ar bijušajiem ieslodzītajiem, protams, ir jāizmanto, kas arī ietilpst ES pilnvērtīgas dalībvalsts pienākumos. Tikai likumdošanas līmenī nostiprināta sistēma spēj uzsākt darboties stabili un daudz atbildīgāk. Dotajā brīdī ,protams, pastāv sistēma bijušo ieslodzīto integrācijai sabiedrībā. Taču tā darbojas, stipri ietekmējoties no katra bijušā ieslodzītā individuālajām spējām. Tātad sistēma aplūkojama, kā atsevišķu personību rīcības summa, un drīzāk ir uzskatāma par shēmu, nevis reintegrācijas sistēmu. Protams, lai pilnvērtīgi atrisinātu šo problēmu trūkst finansējuma, kompleksas pieejas. Ir jāizveido savstarpējās sadarbības ķēde Cietums-Rehabilitācijas centri- Valstiskās organizācijas-Sabiedrība.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Saskaņā ar likumdošanu attiecībā uz bijušo ieslodzīto darbā iekārtošanu nekādu privilēģiju nav, viņi konkurē ar visiem citiem cilvēkiem. Šajā konkurencē bijušie ieslodzītie ir vislielākie zaudētāji. Darba devēji pieņem viņus darbā tikai tādā gadījumā, ja ir labi pazīstami un pārliecināti par viņu kvalifikāciju. Bijušie ieslodzītie – grupa, ar kuru iespējams visvairāk manipulēt, jo viņi daudz ko nezina un nepārzina savas tiesības. Atstumtie. Viņus ir vieglāk pakļaut, diskriminēt. Bijušajiem ieslodzītajiem vairāk piemērojama valsts subsidētās darba vietas. Taču šādu darba vietu atvēršanai ir nepieciešama darba devēju un pašu darbinieku piekrišana. Iespējams, ka informāciju par viņu pagātni nevajadzētu atšifrēt.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Ir grūti iekļauties sabiedriskajā dzīvē. Ja ieslodzījumā pavadīti 15 gadi, tad grūti apzināt visas izmaiņas valsts iekārtā. Vissāpīgākā patiesība ir tāda, ka darba devēji nevēlas pieņemt darbā bijušos ieslodzītos.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	2. Pašreizējās situācijas priekšrocība.
1.	Cietuma priekšnieks	Tie nedaudzie, kuri strādā ieslodzījumā, spēj kādu naudu iekrāt. Viņiem ir tiesības uz dzīvesvietu.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Xxxxxx, pateicoties pietiekami lielajam darba piedāvājumu apjomam, ir kļuvis vieglāk integrēties.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecākā referente	Darba piedāvājumus iespējams meklēt: - Internetā, - Valsts darbā iekārtošanas aģentūrās, - Probācijas nodaļās.
4.	Xxxxx Xxxx,	Īpašas priekšrocības dotajā situācijā nav.

	sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Ir atvērts Eiropas darba tirgus. Rīgā darba vieta trūkums nav. Pārsvarā tiek piedāvāts fizisks, netīrs darbs.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Ir iespējams reģistrēties darbā iekārtošanas aģentūrā, kur tiek piedāvāti arī dažādi apmācības kursi.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation prezident	Ar konkrēto problēmu nodarbojas sociālie- rehabilitācijas centri.
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Motivētiem un psiholoģiski gataviem cilvēkiem, kas vēlas uzsākt jaunu dzīvi, viss ir pielāgots: ir dienesti, kas piedāvā darbu, ir iespējas īrēt vai nopirkt dzīvokli, mācīties, sakārtot visas sociālās saistības. Bet ar vienu nosacījumu, ka cilvēkam ir apmierinātas primārās vajadzības, viņš ir stabili motivēts, darbaspējīgs un optimistiski noskaņots.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Priekšrocība ir tad, ja cilvēks zina, ka viņš negrib atgriezties ieslodzījumā, un tad viņš var izmantot visu organizāciju palīdzību, lai sasniegtu savus mērķus. Ir organizācijas (Rīgas misija), kas palīdz atrast dzīvesvietu bijušajiem ieslodzītajiem, kuri ir nepilngadīgi.

Nr.		Jautājumi, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	2. Pašreizējās situācijas trūkumi
1.	Cietuma priekšnieks	Grūti dabūt dzīvokli. Ja nekā nav, tad rodas apburtais loks – likties nav kur un tāpēc lielākā daļa atgriežas ieslodzījumā. Tie, kuri ieslodzījumā nokļuvuši vēl Padomju laikos, vispār ir atpalikuši no dzīves aprites, jo daudz kas ir mainījies. Turklāt, pa to laiku pavadīto ieslodzījumā, viņi ir zaudējuši radiniekus, tāpēc trūkst atbalsta. Bieži vien tiem, kuriem pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma ir iekrāta nauda, tā tiek „nodzīvota”. Ir likums, kas paredz nodrošināt nelielu naudas summu un sezonas apģērbu pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma, taču patiesībā tiek nodrošināta vienīgi nauda ceļam uz dzīvesvietu.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Grūti dabūt dzīvesvietu. Reizēm ir grūti atrast arī darbu.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Tie, kuri ieslodzījumā pavadījuši vairāk nekā 3 gadus, ir zaudējuši darba iemaņas, atradinājušies no režīma, disciplīnas un atbildības. Pēc

		statistikas datiem iespējams secināt, ka tie, kuri sodīti vairāk nekā 3 reizes, atkārtoti atgriežas ieslodzījumā.
4.	Xxxxx Xxxx, Sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Nav dzīvesvietas, tātad nav kur deklarēties. Vienīgā vieta – nakts patversme, bet ne visiem tas ir pieņemami, arī ne darba devējiem. Ja dzīvo pie draugiem, tad ļoti bieži tas saistās ar kopīgām iedzeršanām. Veiksmīgai integrācijai sabiedrībā ir nepieciešams mainīt dzīvošanas vidi.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Diemžēl eksistē nelegālās darba vietas, kas rada nedrošību.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Bijušie ieslodzītie ir pieraduši sasniegt visu agresīvā veidā. Grūtības ir arī tūlītēji viņus iekļaut profesionālās apmācības grupā (grupu nepieciešams komplektē), ir nepieciešams gaidīt. Gaidīt nevar, vajag strādāt.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president	Sociālie-rehabilitācijas centri nenodrošina kompleksu pieeju problēmas risināšanu un to skaitliski ir maz. Bez tam lielākā daļa centru nav pilni, jo uzturēšanās centrā ir brīva bijušā ieslodzītā griba. Tas nav pareizi, jo šeit atbildību vajadzētu uzņemties valstij.
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Daudziem bijušajiem ieslodzītajiem ir personības traucējumi, piem. nestabilitāte, pārāk liela spriedze, traumētība u.c., kas ļoti apgrūtina vai pat kavē, izejot visus birokrātijas etapus, pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Šai grupai ir ierobežojumi atsevišķu darbavietu izvēlē – vieta profesionālajā armijā, apsardzē, galvenokārt vietās, kurās tiek izmantoti ieroči. Tas sašaurina darba tirgu. Bijušajiem ieslodzītajiem darba tirgus ir savādākas nekā pārējiem cilvēkiem.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Ja ieslodzījumā ir pavadīts ilgs laiks, tad jāņem vērā, ka cilvēks ar iepriekšējām zināšanām un iemaņām nespēs uzsākt jaunu dzīvi.

Nr.		Jautājumi, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	4. Atbrīvotas personas galvenās vajadzības
1.	Cietuma priekšnieks
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks

5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation prezident	Galvenā vajadzība – kļūt par pilnvērtīgu personību un strādāt sabiedrībā.
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Xxxxxxxx vajadzības saistītas ar izdzīvošanu.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Sabiedrības atzīšana.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Vajadzības kā visiem cilvēkiem, tikai daudz pastiprinātā veidā.

Nr.		Jautājumi, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	4.1. Sociālās vajadzības
1.	Cietuma priekšnieks	Ieslodzījumā tiek formēti dokumenti bez maksas: - pase, - nodokļu grāmatiņa. Ja nav naudas, tad no ieslodzījuma viņi tiek atbrīvoti bez dokumentiem.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Dzīvesvietas deklarēšana.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation prezident
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki”	Nepieciešamas konsultācijas par dokumentu noformēšanu un citām formalitātēm

	psihologs
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Dokumentu noformēšana.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese

Nr.		Jautājumi, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	4.2. Darba vajadzības
1.	Cietuma priekšnieks	Ieslodzījumā nav nodarbinātības iespēju. Vairākumam nav kvalifikācijas un viņi nevēlas strādāt.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Darba tirgū šobrīd ir pietiekami daudz darba piedāvājumu, taču daudzi bijušie ieslodzītie negrib un neprot strādāt. Turklāt viņiem ir nesamērojami augstas prasības – jo ilgāks laiks pavadīts ieslodzījumā, jo lielākas ilūzijas.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Atrast darbu.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Ir vajadzīgi legāli ienākumi. Turklāt, ir valsts subsidētās darbavietas, kurās piedāvātā darba alga ir ap 110Ls.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Apmaksāts legāls darbs.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation prezident	Pilnvērtīgi iemācīties strādāt.
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Saņemt darba piedāvājumus un nodrošināt ar iespēju satikties ar darba devējiem.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Darba atrašana. Iespēja nopelnīt ir saistīta arī ar pašnovērtējumu. Jo ir nepieciešams pienācīgi sevi uzturēt.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese

Nr.

Jautājumi, atbildes

	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	4.3. Materiālās vajadzības
1.	Cietuma priekšnieks	Ienākumu nav.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Atbrīvojoties no ieslodzījuma, tiek piešķirts vienreizējs materiālais pabalsts 21Ls apmērā un pat mazāk. Tas ir ļoti maz.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Ja nav ģimenes, tad vienam pašam sevi uzturēt iznāk dārgāk, nekā dzīvojot ģimenē. Taču viņi neprot plānot savu budžetu, nespēj izdzīvot ar minimāliem ienākumiem.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Izdzīvošanas līdzekļu iegūšana.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation prezident
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Nepieciešama nauda savām vajadzībām, kā arī ceļa izdevumu segšanai, braucot noformēt dokumentus un iekārtoties darbā.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Iztikas līdzekļi.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese

Nr.		Jautājumi, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	4.4. Apmācības vajadzības
1.	Cietuma priekšnieks	Nav vienotas politikas valstī, trūkst finansējums. Grūti organizēt apmācību ieslodzījumā, kā arī noturēt konkrētās savāktās grupas mācību gada nepārtrauktību. Atbrīvojoties no ieslodzījuma, daudziem nav specialitātes, zaudētas profesionālās iemaņas. Ir indivīdi, kuri vēlas iegūt profesijas jeb specialitātes apliecinošu sertifikātu. Jāatzīmē, ka ieslodzījumā ir neliels bibliotēkas fonds, bet to regulāra atjaunošana nav iespējama, lai gan grāmatas tiek saņemtas ziedojuma veidā.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Apmācības notiek tikai nepilngadīgajiem. Izglītošana ir nepieciešama, jo kā zināms, jo vairāk cilvēks mācās, jo mazāk degradējas. Vairākumam ieslodzīto ir tikai pamatskolas

		izglītība.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Tie, kuri vēlas mācīties, ir iespējas apmeklēt vakarskolu, kur mācības notiek tikai latviešu valodā. Iespējams mācīties latviešu valodu. Šajā jautājumā diskriminācija neeksistē.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Ir izglītības un profesionālās kvalifikācijas celšanas iespējas. Lai gan izejot kursus, bez atsevišķas prakses dotajā specialitātē ir iespējams strādāt tikai par palīgstrādnieku, labāku piedāvājumu ir grūti atrast. Vakarskolās trūkst brīvu vietu. Vispārējās izglītības apmācības komplekss tiek nodrošināts tikai ieslodzījumā, un tas ir paredzēts nepilngadīgajiem.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation prezident
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Tie, kuri patiešām vēlas mācīties arī meklē šīs iespējas, tomēr materiālās problēmas bieži vien ņem virsroku. Un vajadzība mācīties visbiežāk tiek atlikta uz vēlāku laiku.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Bijušie ieslodzītie izjūt attīstības grūtības.

Nr.		Jautājumi, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	4.5. Dzīvošanas vajadzības
1.	Cietuma priekšnieks	Vairākums ir zaudējis dzīvesvietas. Atbrīvojoties no ieslodzījuma nav kur dzīvot. Šo jautājumu risina tā rajona pašvaldība, kur deklarēta pēdējā dzīvesvieta.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Atrast dzīvesvietu.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD	Nepieciešams dzīvoklis kaut vissliktākajā

	Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	stāvoklī. Taču šī problēma nav noregulēta. Rīgā maza dzīvokļu būvniecība.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Nepieciešams dzīvoklis.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation prezident
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Nav iespējams risināt nevienu problēmu, iekams nav skaidrības par to, kur cilvēks pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma pārnakšņos.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Dzīvoklis.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Dzīvoklis.

Nr.		Jautājumi, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	4.6. Psiholoģiskās vajadzības
1.	Cietuma priekšnieks	Ieslodzījumā strādā divi psihologi, kuri nodarbojas ar ieslodzīto problēmām, taču tas nav pietiekami.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Pastāv psiholoģiska rakstura problēmas, kuras nerisinot, bijušie ieslodzītie atkārtoti dzīvē rada sev nepatikšanas – nozogot kaut ko par 25Ls, viņi no jauna uz dažiem gadiem nokļūst ieslodzījumā.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Ir diezgan sarežģīti mainīt bijušo ieslodzīto psiholoģiju, domāšanas veidu, morāli, grūti viņus motivēt, iemācīt, kas ir pienākuma apziņa. Galvenokārt psiholoģiskais darbs notiek sociālos- rehabilitācijas centros. Diemžēl uz doto brīdi nav izstrādāta vadošā psiholoģiskā programma.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation prezident	Bijušie ieslodzītie neapzinās savas problēmas vai arī baidās tās atzīt. Viņiem ir nepieciešams risināt savas nestabilās emocionalitātes un noraidošās attieksmes problēmas.
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas	Ir daudz psiholoģisko problēmu. Pieskaitāmi arī personiskie apvainojumi, emocionālā

	centra „Ratnieki” psihologs	nestabilitāte un problēmas kontaktēties ar citu sociālo grupu cilvēkiem u.c. bieži bijušie ieslodzītie risina savas psiholoģiskās problēmas pēc savām spējām. Reizēm atbalsts ir cilvēki ar līdzīgām problēmām vai arī tuvinieki, ja tādi ir. Vislabākais risinājums ir speciālista piesaiste. Taču ir jāpaiet pietiekami ilgam laikam, lai psiholoģiskās izmaiņas personībā sāktu pilnvērtīgi darboties.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Psiholoģiskā palīdzība. Viņiem nepieciešams nostabilizēt iekšējo stāvokli.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese

Nr.		Jautājums, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	4.7. Atkarības novēršanas vajadzības
1.	Cietuma priekšnieks	Problēma diezgan sarežģīta. Valstī nav izstrādāta reāla programma šajā jomā. Ieslodzījumā ir nespeciālisti, kuri, pateicoties savai autoritātei, nodarbojas ar dotās problēmas risināšanu, bet ar to ir nepietiekami.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Daudzi sevi neuzskata par atkarībniekiem, lai gan tas neatbilst patiesībai.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Saistībā ar ilgo atturību no alkohola, atrodoties ieslodzījumā, daudziem ir zudusi mēra sajūta un atkarība kļūst arvien lielāka.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president	Ir nepieciešams nopietni un mērķtiecīgi strādāt ar šo problēmu.
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Šī ir daudzu indivīdu apzināta un nepazināta problēma. Tie, kuri vēlas atbrīvoties no atkarības, bieži cer uz brīnumiem.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Īpaši svarīgs jautājums. Dzeršanas ieraduma saknes meklējamas ģimenē, vidē, kur cilvēks uzturas. Cilvēks nespēj dzīvot viens, ir vajadzīga sabiedrība, kurā viņu pieņem.

10.

Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese

Atkarība.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	4.8. Medicīniskās vajadzības
1.	Cietuma priekšnieks	Būtiski sarežģījumi, jo nav kas apmaksā.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Pastāv valsts programmas tuberkulozes, hepatīta, AIDS ārstēšanai.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Xxxxxx tiek piedāvāti bezmaksas medicīniskie pakalpojumi inficētajiem indivīdiem.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Xxxxxxxxxx bijušo ieslodzīto nav vajadzības ievērot veselīgu dzīvesveidu. Smaga problēma bieži tiek atrisināta ar grūtībām – nepieciešams atrast ārstu, ārsta pakalpojumiem, zālēm un ceļa izdevumu segšanai ir vajadzīga nauda. Ne vienmēr to ir iespējams atrisināt. Slimības tiek ielaistas, cilvēki mokās ciešanās, ko apslāpē alkoholā.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Veselība.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese

Nr.		Jautājumi, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	4.9. Garīgās vajadzības
1.	Cietuma priekšnieks	Ieslodzījuma vietās strādā kapelāni. Bet ne daudzi viņu palīdzību izmanto.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Ieslodzījuma vietās strādā kapelāni. Daudziem ticība palīdz un ir liels atbalsts. Taču tā ir brīvprātīga sadarbība. Cilvēki mainās caur ticību,

		bet grūti ir skaidrojams fakts, kā tas notiek.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Ieslodzījuma vietās strādā kapelāni. Taču daudzi reliģiozo virzību uztver nosodoši.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president	Ir nepieciešams garīgi apgarot savus dzīves principus.
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Ticīgi ļaudis daudz pacietīgāk un efektīvāk risina savas problēmas. Viņiem ir arī abpusējs atbalsts. Neticīgie, dēļ cilvēcisko vērtību neapzināšanās trūkuma ir daudz nekonsekventāki, mazāk mērķtiecīgi. Garīgā vajadzība piemīt gan ticīgajiem, gan neticīgajiem, taču lēmumu pieņemšana ir atkarīga no litu būtības izpratnes.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Caur baznīcu piesaistās ticībai.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Garīgais darbs.

Nr.		Jautājumi, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	4.10. Atbalsta sistēmas vajadzība
1.	Cietuma priekšnieks
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Ir nepieciešama atbalsta sistēma. Šo funkciju pilda ģimene. Ja ģimenes nav, tad nav arī nepieciešamā atbalsta.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Visbūtiskākais ir tuvinieku atbalsts. Ja tā nav, tad visbiežāk paredzams negatīvs iznākums.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Xxxxxxxxx un ģimenes atbalsts. Daudzi cer iepazīties ar sievietēm, lai ar viņu palīdzību risinātu savas problēmas.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra

	rajona sektora vadītāja
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Būtisks ir atbalsts. Pirmais, ko tikko atbrīvotie no ieslodzījuma dara, ir savu tuvo kontaktu apzvanīšana. Morālajam atbalstam, padomam, nepieciešamajai informācijai, minimālam finansiālajam pabalstam un pārnakšņošanai ir nepieciešama tuvu cilvēku palīdzība.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Daudzi cilvēki bijušos ieslodzītos neatzīst. Ir problēma, lai bijušie ieslodzītie tiktu pieņemti kādā noteiktā sabiedrības daļā. Ir svarīgi, lai tiktu saņemts atbalsts no tuvinieku puses. Ģimene, tuvinieki – atbalsts. Taču šeit ir jāstrādā arī ar tuviniekiem, lai viņi spētu pieņemt savus radiniekus un zinātu, kā palīdzēt. Ir jārēķinās, ka bijušais ieslodzītais izies arī citā sabiedrībā, un lai radiniekos jūtamās personības izmaiņas neizraisītu šoku, ir nepieciešamas īpašas atbalsta grupas bijušo ieslodzīto tuviniekiem.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Tiecas veidot ģimeniskas attiecības. Ja iepriekšējā ģimenes dzīve ir izjukusi, tad ir liela vēlēšanās izveidot jaunu.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	5. Visbiežāk risināmās problēmas.
1.	Cietuma priekšnieks
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Ja bijušajiem ieslodzītajiem ir kāda specialitāte, tad visdrīzāk viņiem pašiem izdosies atrast darbu. Mēģina nokārtot materiālā pabalsta piešķiršanu.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Atrod dzīvokli, iekārtojas patversmē, sociālos- rehabilitācijas centros. Tā kā izglītības trūkuma dēļ labāku darbu nevar atrast, tad bijušie ieslodzītie piesakās darbos kā palīgstrādnieki. Šādā darbā ir savi trūkumi – tas ir smags gabaldarbs par minimālu samaksu.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Noteiktās materiālās palīdzības saņemšana.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Panāk sociālā pabalsta piešķiršanu. Atrod darbu.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation	Nespēj efektīvi pieņemt lēmumus, jo jebkuras rīcības pamatā ir prāts, ticība un sirdsapziņa, kā

	Salvation president	arī pozitīvas morālās vērtības.
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Atrod darbu un dzīvesvietu, kaut vai patversmē.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese

Nr.		Jautājumi, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	6. Problēmas, kuras nerisina vai risina ar lielām grūtībām.
1.	Cietuma priekšnieks
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Atkarības problēma. Viņi ir ne pārāk stabili – sagādā sev un citiem nepatikšanas. Nespēj integrēties sabiedrībā.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Grūtāk ir sadarboties ar valstiskajām organizācijām. Šeit ietilpst dokumentu noformēšana, pieraksti u.c.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Neprot rīkoties ar naudu – nespēj nomaksāt rēķinus par dzīvokli. Atkal rodas dzīvokļa problēma. Ar grūtībām pieņem to, ka iesākumā ir jāuzsāk strādāt kaut vai par minimālu samaksu. Bieži bijušie ieslodzītie strādājot, parāda sevi ne no tās labākās puses – mīl slinkot. Viegli spēj noticēt kaut kādam nereālam projektam, pasakām un ļaujas tiem. Viņos mājo arī ilūzija, ka valsts viņiem ir parādā. Tiem, kuri bijuši ieslodzīti 2-3 reizes, ir patiešām grūti adaptēties reālajā dzīvē. Bet, ja gada laikā netiek izraisīts recidīvs, tad tā jau ir pozitīva zīme.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Grūti pieņem lēmumus, jo ir slikti sagatavoti, bieži viņiem nav noformēti dokumenti. Viņiem piemīt ļoti zema pienākuma apziņa.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president	Ja nav atbalsta sociālo saišu, tad praktiski neko nespēj atrisināt. Ticīgie savas problēmas spēj atrisināt.
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Pilnībā mainīt savu dzīvesveidu izlemj tikai nedaudzie. Lai gan sabiedrībai tas ir visbūtiskākais uzdevums.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un	Kaut kādā ziņā viņi ir bezpalīdzīgi. Ir nepieciešamas personības izmaiņas, taču lielākoties bijušie ieslodzītie paši to nespēj izdarīt.

veselības jautājumos

Viņi nemāk strādāt ar sevi un neprot rast nepieciešamo palīdzību.

10.

Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese

Ir nepieciešams izstrādāt savstarpējās sadarbības mehānismu starp notiesāto un noziegumā cietušo personu. Vainīgajam ir jāatzīst sava vaina cietušā priekšā. Ja viņš to spēj un, ja ir bijis tāds kontakts, tad sabiedrībā daudz kas mainītos.

Bijušā ieslodzītā personības attīstība un pilnveidošana ir sarežģīts process.

		Jautājumi
N.p.k.	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	7. Kādi stereotipi eksistē mūsu sabiedrībā?
1.	Cietuma priekšnieks	Tie, kuriem nav bijis kontakts ar bijušajiem ieslodzītajiem, ir slikts priekšstats. Savukārt, citādu viedokli pauž tie cilvēki, kuriem ir bijusi tieša saskarsme. Eiropā bijušos ieslodzītos uzskata par visneaizsargāto cilvēku grupu. Gadījumā, ja viņi kaut ko nesaņem, tad tas jau tiek traktēts kā sava veida spīdzināšanas paveids.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	No viņiem tiek sagaidīts vissliktākais un , ka mainīties viņi nespēj.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Viņi visi ir noziedznieki un vienādi.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Xxxxxx uzskata, ka ,ja cilvēks ir bijis ieslodzījumā, tad viņš ir atpalicis dzīves uztverē.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Ir uzskats par to, ka bijušie ieslodzītie ir bīstami sabiedrībai, agresīvi, grūti iekļaujas darba kolektīvā, nav piemērojami darbam. Darba devēji izvairās viņus (tai skaitā slepkavas un izvarotājus) pieņemt darbā.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Viņiem nevar uzticēties. Nav ticības, ka bijušie ieslodzītie spēs pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Uzzinot, ka ir bijušie ieslodzītie, viņi netiek pieņemti darbā. Bieži vien viņi paši izpļāpājās.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president	Tā ir viņu pašu vaina, lai paši arī risina savas problēmas. Sabiedrībā valda arī tāds stereotips: pilnīgi pietiekami ir nodrošināt bijušos ieslodzītos ar dzīvokli un darbu, pārējais nokārtosies pats par sevi.
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	No bijušajiem ieslodzītajiem jāizvairās. Ja ir iespējams, tad labāk ir par viņiem neko nezināt. Savā sabiedrības lokā viņus ielaist ir kaunpilni. Ikdienas dzīvē, garām ejot nav iespējams cilvēku izzināt, pat arī nav vēlēšanās, tāpēc arī rodas stereotipi.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un	Sabiedrībā no bijušajiem ieslodzītajiem tiek sagaidīts vissliktākais – inficēti, neizmaināmi. Viņus var salīdzināt ar vulkānu, kas jebkurā

	veselības jautājumos	mirklī var izvirst. No viņiem izvairās.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Viņi nedrīkst traucēt citu cilvēku dzīvi. Bijušos ieslodzītos ir jāizved uz kādu citu vietu. Reti tiek padomāts par to, kā šo problēmu ir iespējams risināt.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	8. Kādi stereotipi ir vismazāk patiesi?
1.	Cietuma priekšnieks	Visos stereotipos ir daļa patiesības.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Tas ir individuāli.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Viņi visi nav tādi, par ko viņi tiek uzskatīti. Bijušie ieslodzītie ir tādi vai citādi, jo sabiedrība viņus neatzīst un nepieņem.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Xxxxx devēji bieži pieņem bijušos ieslodzītos pavisam normāli.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Pakāpeniski attiecības mainās. Vismazāk patiess ir pieņēmums, ka visi viņi ir vienādi un nespēj dzīvot normālu dzīvi un strādāt.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Viņi visi nav vienādi, tomēr „labo” ir mazākumā.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president	Visi stereotipi ir nepatiesi. Jo īpaši pieņēmums par to, ka nodrošinot bijušos ieslodzītos ar dzīvokli un darbu, viss pārējais nokārtosies pats no sevis. Bet tas jau ir lielo iekšējo pārmaiņu fināls, kurām vajadzēja notikt. Būtībā pieņemtās dogmas vienmēr izrādās nepatiesas.
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Vairums pastāvošo pieņēmumu ir nepatiesi. Xxxxxx ir savs liktenis, savas vainas līmenis. Cilvēciskā būtība viņiem nav sveša.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Bet ne visi ir vienādi.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Sabiedrībai ir jāsāk integrācijas process no savas puses. Jāapzinās, ka tie cilvēki ir sabiedrības daļa, kuru nedrīkst novērst jeb atraut. Ir nepieciešams sabiedrībai to atgādināt.

Nr.

Jautājumi, atbildes

	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	9. Kādi ir Jūsu priekšlikumi integrācijas jomā?
1.	Cietuma priekšnieks	Ir nepieciešams uzsākt integrācijas procesu pusgadu pirms atbrīvošanas no ieslodzījuma. Uz doto brīdi ir laiks, bet nav iespējas veikt nepieciešamos uzlabojumus.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Viss iespējamais jau tiek darīts.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Ir nepieciešams katram rast atbalsta sistēmu, nevis atbrīvot no ieslodzījuma uz nekurieni.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president	Lai sistēma reāli darbotos, ir nepieciešams problēmu risināt valstiskā mērogā. Ir nepieciešams uzlabot likumdošanu, attīstīt sociālo-rehabilitācijas centru tīklu, sistemātiski sagatavot vajadzīgos speciālistus. Valstij pilnībā ir jānodrošina finansējums rehabilitācijas procesa attīstībai. Bijušo ieslodzīto personības pārveidošanas problēma ir jārisina kompleksi. Jāpalīdz cilvēkam nodrošināt un nostiprināt sociālās, ekonomiskās, kultūras un garīgās saites. Nepieciešams pārraut pagātnes saistības un uzsākt jaunas, kuras cilvēkam ļaus stabilizēties.
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Īpaši būtiska daudzpusīga, kompleksa pieeja. Integrācijas process ir jāuzsāk, jau atrodoties ieslodzījumā.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Jebkura cilvēka personība ir unikāla. Ieslodzījumā nokļūst pa dažādiem ceļiem, piem. 10ls zaglis ieslodzījuma vietā atrodas vienā kamerā ar slepkavu. Tāpēc ir nepieciešama individuāla pieeja, ikviens ir jāuzklausa. Tāpat ir nepieciešama cilvēku motivēšana, norādot uz pozitīvo mērķu eksistenci, par kuriem iespējams sapņot. Ir nepieciešams sniegt plašāku informāciju par sabiedrību. Risinot visus šos aktuālos jautājumus, ir nepieciešama efektīva organizāciju sadarbība. Katram atsevišķam gadījumam ir nepieciešama individuāla risināšanas pieeja.

		Ir nepieciešams noslēgt vienošanos starp atbrīvotajiem no ieslodzījuma un valsts organizācijām, kurā norādīti nosacījumi, kas paredz līguma derīguma termiņu, norāda pušu savstarpējo pienākumu izpildi, mērķus, vismaz vienu aizbildni, kas atbildēs par visiem jautājumiem. Ir nepieciešams norādīt mērķus, uz kuriem bijušajam ieslodzītajam ir jātiecas.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Sabiedrībai ir jāsāk integrācijas process no savas puses. Jāapzinās, ka tie cilvēki ir sabiedrības daļa, kuru nedrīkst novērst jeb atraut. Ir nepieciešams sabiedrībai to atgādināt.

Nr.		Jautājumi, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	9.1. Sociālais aspekts:
1.	Cietuma priekšnieks
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Pietiekami nodrošināts.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Jau pusgadu pirms atbrīvošanās no ieslodzījuma ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija par organizācijām, kas nodarbojas ar dokumentu noformēšanu un latviešu valodas apmācību.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Elementāro dokumentu noformēšanas procedūrai jābūt maksimāli vienkāršotai. Vislabākais variants, ja uz ieslodzītā atbrīvošanas brīdi dokumenti ir pilnīgā kārtībā. Pieejamai informācijai par dažādu dokumenti noformēšanas kārtību jābūt saprotamai.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Ja rehabilitācija tiek uzsākta jau no pirmās atrašanās dienas ieslodzījumā, tad tajā būs ieinteresēti arī tuvinieki, kuri vairāk atbalstīs, uzturēs attiecības, apzinoties, ka arī turpmāk viņi tiks atbalstīti, arī materiālajā ziņā.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas

tiesnese

Nr.		Jautājums, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	9.2. Darba aspekts:
1.	Cietuma priekšnieks	Igaunijā ir izveidoti valsts uzņēmumi, kuriem ir pakārtotas ieslodzījuma ražotnes. Tā ir jaudīga saimniecība. Ja ieslodzījumos būtu darba iespējas, tad ieguvēji būtu visi. Daudziem ieslodzītajiem ir prasības, kuras ir jāapmierina. Tāpat ir arī nepieciešams izstrādāt sistēmu parādsaistību dzēšanai, jo daudzi cenšas nestrādāt. Iespēja pelnīt ieslodzījuma vietās, ļautu materiāli atbalstīt radiniekus, iekrāt naudu, kas būs nepieciešama pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma, kā arī tas nestu peļņu valstij un segtu ieslodzījumā uzturēšanās izdevumus. Ir jābūt izveidotai sistēmai Ieslodzījums – ražotājuzņēmums – Sociālais-rehabilitācijas centrs. Pēc noteiktas programmas ieslodzītais varētu apgūt profesiju, strādāt un tālāk iziet rehabilitācijas procesu, tādējādi pakāpeniski integrējoties sabiedrībā. Cilvēks, kas redz virzību nākotnē, ir daudz spējīgāks uzņemties atbildību. Pateicoties sociāliem-rehabilitācijas centriem, Nosacīti vai pirms termiņa atbrīvotie, ir spējīgi progresīvi virzīties uz priekšu savā dzīvē.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Xx xxxxxxxxxxx valsts subsidētās darbavietas, kā arī jākoordinē to piešķiršana. Tā kā no darba devēju puses nav jūtamas atsaucības, tad iespējams, ka viņus varētu ieinteresēt ar šādu darbavietu izveides iespējām.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Šobrīd ir liels darba integrācijas piedāvājumu skaits.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Xxxxxx xxxxxxxxx ir jāpiemeklē piemērots darbs, nevis jebkāda veida darbs, jo ieinteresētība strādāt var krasi mazināties.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Bijušo ieslodzīto darbā iekārtošanas jautājums ir jārisina kopā ar darba devējiem.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās ir jānodrošina darbs.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx,	Reāli nekad nav tā, ka cilvēki gadiem nosēdētu

	sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	ieslodzījumā un neko nedarītu. Ir nepieciešams, lai ieslodzījuma vietās ieslodzītie tiktu nodarbināti gan piespiedu kārtā , gan brīvprātīgi. Informācijai par darba vakancēm ir jābūt pieejamai un saprotamai, jo daudzi bijušie ieslodzītie ir atpalikuši no dzīves un vienīgais informācijas avots ir baumas un pašu fantāzijas. Šis ir viens no iemesliem, kura rezultātā rodas bezspēcība darba meklējumos.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Ieslodzījumā ir jānodrošina pozitīvā lādiņa aktivitātes – darbs, sports, izglītība, higiēna. Tas ir nepieciešams, lai neatietu no sabiedriskās dzīves pilnībā un nekļūtu atstumts. Ja ieslodzījumā cilvēkam ir iespējas strādāt, tad parādās arī motivācija. Strādājot, ir iespējams apzināt arī savu profesionālo orientāciju.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Darba terapija ir obligāta.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	9.3. Psiholoģijas aspekts:
1.	Cietuma priekšnieks
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Bijušie ieslodzītie paši ar grūtībām atzīst, ka viņiem ir nepieciešama šāda palīdzība. Šeit ir nepieciešams papildu motīvs.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Psiholoģiskās palīdzības trūkst. Ieslodzījuma vietās ir arī speciālistu-psihologu trūkums. Ir nepieciešams veikt izmaiņas nevis ieslodzīto uzvedībā, bet gan iekšējā uztverē un domāšanas veidā.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Šis darbs ir veicams īpaši uzmanīgi, jo jāizvairās no liekiem aizvainojumiem, ņemot vērā, ka viņu pagātne saistās ar dziļiem ievainojumiem.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Iespējams, ka ir nepieciešams palielināt individuālā darba apjomu.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Īpaši vajadzīgas ir psihologa konsultācijas. Ir nepieciešams nodrošināt visas iespējas.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Nepieciešams ir nopietni padomāt par psiholoģiskā darba pilnveidi ieslodzījuma vietās un sociālos- rehabilitācijas centros, ņemot vērā gan tā apjomu,

gan daudzveidīgumu (daudzpusīga problēmu aplūkošanas shēma).

Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības

padomniece sociālajos un veselības jautājumos

10.

Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese

Ir vajadzīgs neuzbāzīgā veidā atgādināt, ka pastāv iespējas atgriezties ieslodzījumā, kā arī ir no ieslodzītā puses ir jābūt zināmai piepūlei šajā jautājumā.

Ir vajadzīga atbalsta sistēma.

Sociālos-rehabilitācijas centros ir jāizstrādā tā saucamā savstarpējās atbildības sistēma, kurā ir vecākie, kās pārrauga „jaunpienācējus”.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	9.4. Atkarības aspekts:
1.	Cietuma priekšnieks
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Šīs problēmas risināšanā ir nepieciešams mainīt domāšanas veidu ar psihologa palīdzību.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Nepieciešams strādāt ar motivāciju un uzsākt realizēt to jau ieslodzījumā.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Atkarības problēma ir problēma pasaules mērogā. Nepieciešams pilnveidot jau esošās metodes un izstrādāt jaunas.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese

Nr.		Jautājums, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	9.5. Izglītības aspekts:
1.	Cietuma priekšnieks	Apmācību vēlams realizēt pēc modeļu apmācības sistēmas. Jānodrošina iespēja turpināt mācības pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma. Ir nepieciešamas gan vidējās, gan profesionālās (kokapstrādes, metālapstrādes, būvniecības) izglītības iespējas. Profesionālo kursu ilgumam ir jābūt 3-6 mēnešu garumā, taču šāda veida apmācībai trūkst finansējuma. Ir firmas ,kuras ir gatavs veikt apmācību, ir telpu nodrošinājums. Nepieciešams ir tehniskais nodrošinājums (materiāli, darbagaldi), finanšu resursi, kas paredzēti pasniedzēju darba algu izmaksai, tiesības izdot sertifikātus, ko atzīst LR, kā arī citi finanšu līdzekļi.
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Nepieciešams izstrādāt īpašu valsts izglītības programmu. Ieslodzījumā jānodrošina neklātienes studijas skolas programmas apguvē, lai pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma būtu iespējams mācības turpināt.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Xxxxxxxxxxx iespēja apgūt profesiju tiem, kuri patiešām to vēlas. Bet šī vēlme ir pastāvīgi jāmotivē.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Sociālos-rehabilitācijas centros ir jānodrošina profesijas apgūšanas un valsts valodas apmācības iespējas. Nepieciešams saglabāt jau iesākušos turpināt apmācības grupā.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Radīt iespēju apgūt profesiju.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, Sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Nepieciešams nodrošināt ar apmācības atvieglojumiem tos, kuri vēlas un ir spējīgi mācīties.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Nepieciešams sniegt informāciju par sava darba organizēšanu, piem. Pulksteņu, apavu remonta darbnīcas atvēršanu utml.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Apmācība ir nepieciešama.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	9.6. Materiālo līdzekļu un dzīvošanas nodrošināšanas aspekts
1.	Cietuma priekšnieks	Vēlams nodrošināt pagaidu dzīvesvietu vismaz kopmītnēs.

2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs	Trūkst sociālo māju. Nepieciešams vismaz uz pusgadu nodrošināt ar dzīvesvietu. Pēc tam ar iespēju pagarināt uzturēšanās ilgumu, ar nosacījumu, ka dzīvoklis tiks uzturēts kārtībā. Nepieciešams pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma piešķirt pabalstu vismaz vienas mēnešalgas apmērā un nodrošināt ar iespēju mēneša laikā atrast darbu un dzīvokli.
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Nepieciešams attīstīt sociālo māju būvniecību. Tomēr nedrīkst visus bijušos ieslodzītos izmitināt vienvietus, jo viņu savstarpējā saskarsme nekādu labumu nedos. Taču citi sabiedrības slāņi negrib dzīvot līdzās bijušajiem ieslodzītajiem.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Xxxxxxxxxxxx laikā zaudējot darba dzīves iemaņas, daudzi bijušie ieslodzītie nezina naudas vērtību un tādējādi neracionāli to izlieto. Daudziem ir tieksme visu nopelnīto naudu uzreiz „nodzert”.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs	Sociālos-rehabilitācijas centros ir jānodrošina jaukts kontingents, kas dod iespēju elastīgākai integrācijai sabiedrībā. Jārēķinās ar to, ka bijušie ieslodzītie nevēlas atklāt savu pagātni. Šādiem jauktiem centriem ir grūti izstrādāt noteiktu rehabilitācijas programmu. Ir nepieciešama arī tādu sociālo māju izveide, kurās netiek piedāvāta rehabilitācijas programma, bet gan konsultācijas un iespēja tajās uzturēties 1-2 mēnešus. Tādās sociālās mājās ir jāizmitina tā saucamie „gaišie jeb labie” cilvēki, kuri paši saviem spēkiem spēj sameklēt darbu un ir gatavi mainīties.
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Nevajag dot naudu, bet sniegt nepieciešamos pakalpojumus.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Nepieciešams izveidot īpašu mājokļu fondu bijušajiem ieslodzītajiem. Mājoklis var būt bez ērtībām, bet galvenais ir nodrošināt ar dzīvojamo platību.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Nepieciešams izplatīt pieredzi dzīvokļa meklēšanā, lai vismaz tiktu atrasts pagaidu dzīvesvietas variants. Tāpat arī ir vajadzīgs paplašināt gan valstisko, gan nevalstisko sociālo-rehabilitācijas centru tīklu. Centriem ir jābūt nelieliem (paredzētiem 10-12 cilvēkiem), tādējādi nodrošinot iespēju individuālas pieejas īstenošanā. Ja pastāvēs vietu ierobežojumi, tad arī palielināsies motivācija. Uzturēšanās ilgums centrā ir aptuveni 1 gads.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	9.7. Medicīniskais aspekts:
1.	Cietuma priekšnieks
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Nepieciešams nodrošināt ar iespēju vismaz vienu reizi pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma pilnībā savest kārtībā ārējo izskatu – friziera, manikīra un citi pakalpojumi. Īpaši tas ir būtiski bijušām ieslodzītajām sievietēm, kurām jāapgūst sevis kopšanas iemaņas. Viņām trūkst higiēnisko līdzekļu. Iespējams, ka ir nepieciešams padomāt par īpašas „higiēnas telpas” izveidi.
4.	Xxxxx Xxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks	Problēma jārisina, propagandējot veselīga dzīvesveida piekopšanu. Nepieciešams radīt vēlēšanos būt veselam.
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Medicīniskajiem pakalpojumiem jābūt daudz pieejamākiem.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Vēlams, lai materiālā ziņā medicīniskie pakalpojumi būtu daudz pieejamāki. Bet vai iespējams ieceri realizēt?
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos	Jāpiesaista ģimenes ārsti.
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Nepieciešams rast iespēju medicīnisko pakalpojumu sniegšanai, lai nodrošinātu vismaz pirmo nepieciešamo palīdzību. Īpaši izteikta ir stomatoloģijas pakalpojumu nodrošināšanas problēma.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Speciālista uzvārds, vārds, ieņemamais amats	9.8. Garīgā virzienā
1.	Cietuma priekšnieks
2.	Xxxxx Xxxxxxxx, VPD Jelgavas TSV vadītājs
3.	Xxxxx Xxxxxx, VPD Rīgas TSV vecāka referente	Lai gan ne visiem tas ir pieņemami, bet garīgās apgarotības būtība ir jāskaidro. Daži ieslodzītie kļūstot ticīgi, uzsāk stādāt par kapelāniem.
4.	Xxxxx Xxxx,

	sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” sociālais darbinieks
5.	Xxxxxxxx Xxxxxxx, VPD Rīgas TSV Postpenitenciārās nodaļas vadītājs
6.	Xxxxx Xxxxx, Latgales priekšpilsētas un Centra rajona sektora vadītāja	Kapelānu darbs ir ļoti būtisks.
7.	Xxxxxx Xxxxxxxxx, International Foundation Salvation president
8.	Xxxxxxxx Xxxxxx, Sociālrehabilitācijas centra „Ratnieki” psihologs	Garīgajai palīdzībai jābūt vispārējai un pieejamai. Nedrīkst pieļaut, ka tā kļūst uzbāzīga. Tai jāizpaužas dziļi un apzināti.
9.	Xxxxxxx Xxxxx, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos
10.	Xxxxxxx Xxxxxxx, Latgales priekšpilsētas tiesnese	Sabiedrībā jābūt garīgajiem audzinātājiem.

3.2. Personu, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietām intervēšana

Šajā sadaļā ir attēlota interviju analīze, kas tika veikta ar cilvēkiem, kas atbrīvoti no ieslodzījuma, un kuri pašlaik cenšas iekārtot savu nākotnes dzīvi.

Uz pirmo jautājumu visi intervētie atbildēja, ka ļoti aktuāli jautājumi ir visas esošas problēmas. Sakot ar pirmo jautājumu, kas rodas tikko aiz cietuma sienām atrodoties, par to, kur braukt un kā līdz turienei nokļūt, viss ir problemātisks un nenoteikts. Tikai viens no visiem respondentiem izstāstīja, ka viņš jau ieslodzījumā noskaidroja, ka pastāv sociālas rehabilitācijas centri un nolēma pēc ieslodzījuma griezties tajos. Nav skaidrs, vai nenoteiktība ir cietumā nepietiekošas informācijas rezultāts vai tā ieslodzītā indivīda personības īpašības.

Daži atzīme, ka viss, sakot no pirmatnējam problēmām ir problēma, jo daudzi patiešām nezin kur dodaties nakšņot un kas viņus pieņems.

Visvairāk atbilžu rāda, ka aktuālais ir dzīvokļa saņemšanas jautājums, nakšņošanas vietas, pat kopmītnes jautājumi. Diagrammā tiek attēlotas atbildes uz konkrēto jautājumu attiecībā pret visu nointervēto skaitu.

Att. 10

Aktuāli: sociālās-rehabilitācijas centri, pagaidu dzīves vietas, kopmītnes. Nepieciešami: informāciju dienesti un informatīvo pasākumu organizēšana cietumos.

Nākamā aktuālā problēma intervēšanas rezultātā ir vajadzība pēc darba. Darba meklējumi prasa daudz laikā, ka arī darba meklēšana saistīta ar braucieniem, kas rada lielas izmaksas.

Pirmā dienā, pēc iziešanas no cietuma, tas nav iespējams. Daži ieminējās, ka, lai iekārtotos darbā ir nepieciešama profesija. Profesijas iegūšanas problēma arī tiek minēta kā viena no aktuālākām.

Izteiku

Att.11

Pirms ieslodzījuma, daļa no ieslodzījuma vietu atbrīvotām personām, dzīvoja rajonos. Viņiem darba iekārtošanas jautājums ir vel aktuālāks, jo rajonos atrast darbu ir daudz grūtāk. Tāpēc bieži vien viņi pieņiem lēmumu braukt uz Rīgu, dzīvot un strādāt nelegāli. Tas rada zināmas grūtības.

Arī aktuāla ir vajadzība pēc naudas. Jau pirmā dienā ir vajadzīga nauda, lai izdzīvotu, jo nepieciešams nopirkt ēdamo, apģērbu. Xxxxxx meklē no kā var aizņemties.

Bijušie ieslodzītie uzradīja, ka valstī nepastāv sabiedrībā integrācijas sistēmas. Cilvēki izejot no ieslodzījuma ir atpalikuši no dzīves. Sasniegt atbilstošo sabiedrības līmeni ir ļoti grūti. Nepieciešams, lai sabiedrība būtu gatava pieņemt bijušo ieslodzīto. Bet nereti bijušie ieslodzītie sastopas ar sabiedrības vienaldzību pret viņiem. Xxxxxxxxx, kas viņiem palīdz - ir radinieku un paziņu atbalsts. Bez šī atbalsta nav iespējams adaptēties sabiedrībā. Vairāki ieslodzītie ieslodzījuma laika zaudē tuvus cilvēkus vai sastopas ar viņu vienaldzību un pat atteikšanos no viņiem. Viens no respndentiem teica, ka viņam nebija problēmas, jo viņam palīdzēja radinieki. Vairāki teica, ka uzsākt ģimenes dzīvi ir viņiem visai aktuāla problēma, lai veidotu jauno dzīvi ir svarīgi zināt, kā to darīt. Problēma ir tā, ka vairāki respondenti tika ieslodzīti pirms divdesmit gadu vecuma sasniegšanas un viņiem nav radinieku. Tātad, izejot no cietuma viņiem nav ne kā. Tāpēc, bijušie ieslodzītie uzsver, ka svarīgāks ir morālais atbalsts, jo pēc cietuma viņi cieš no nenoteiktības stresa, bailes no nezināma, rodas nedrošības sajuta svarīgo dzīves lēmumu pieņemšanas brīdī. Pastāvīgi doma par to, lai neiesaistīties attiecībās ar kriminālu.

Viena no aktuālākām problēmām tiek minēta vajadzība dibināt jaunus kontaktus un vecu kontaktu atjaunošana. Lai sāktu jauno dzīvi nepieciešams nomainīt vidi, nodibināt jaunas pazīšanas. Izejot no cietuma rodas nepieciešama sarunāties ar cilvēkiem, kas savukārt atklāj komunicēšanas problēma. Ieslodzījumā tiek zaudētas komunicēšanas iemaņas. Par komunikāciju šķērsli tiek minēts arī ārējais izskats.

Rodas dokumentu noformēšanas un legalizācijas problēmas.

Pastāv arī ir atkarības problēma, kuru nepieciešams risināt. Šī problēma ir saistīta ar personības īpašībām un vidi, kurā atradušies bijušie ieslodzītie.

Tikai daži minēja, ka izejot no cietuma bija noteiktas ilūzijas, gribējās izklaidēties, atslābināties. Bet šīs ilūzijas ātri aiziet un primārās kļūst materiālas problēmas.

Xxxx no respondentiem minēja par nepieciešamību mainīties garīgi un morāli, nomainīt savu personību. Xxxxx problēma nezaudēt sevi un atrast pašnoteikšanas iespēju. Tiek minētas iekšējās pretrunas un izmainu grūtības.

Augstāk aprakstītās problēmas tiek minētas, ka aktuālākās. Pārējās ir individuāli risināmas problēmas un dzīves sīkumi.

Tālāk tika uzdots jautājums, kādas problēmas bijušiem ieslodzītiem ir visai grūtu risinājumi. Tiek izteikts viedoklis, ka gandrīz visas problēmas atrisinājās ar lielam grūtībām.

Vissarežģītākais ir dzīvokļa jautājumus. Lai to atrisinātu nepieciešams noformēt dokumentus, kas dod tiesības uz sociāla dzīvokļa saņemšanu. Dzīvokli, kas pienākas bijušiem ieslodzītiem jāgaida gadu un pat ilgāk. Ja bijušam ieslodzītam nav tiesības uz sociāla dzīvokļa saņemšanu, viņš nonāk bezjēdzīga situācijā. Tādā gadījumā jāmeklē laicīgu mājokli, kuras uzturēšanai ir vajadzīgi līdzekļi, lai to nodrošinātu ir nepieciešams labi apmaksāts darbs.

Att. 12

Nākamā grūti risināmā problēma ir atbilstoša darba meklēšana. Īpaši grūti atrast darbu Latvijas rajonos.

Bijušiem ieslodzītiem grūtības saskarsme ar birokrātisko sistēmu, t.i., nepieciešamo izziņu noformēšanu, juridisko jautājumu risināšanu, prasme aizstāvēt savas tiesības un sagaidīt sev pozitīvus formālus risinājumus. Tika konstatēts, ka esošie likumi, kas ir saistītas ar bijušo ieslodzīto tiesībām, nedarbojas.

Rodas grūtības jauno kontaktu dibināšanā un attiecību uzturēšana ar radiniekiem. Atjaunot bijušos sociālos sakarus ir visai grūti. Bieži vien sabiedrība viņu nepieņem. Arī trūkst iemaņu jauno sociālo kontaktu uzturēšanai. Nākas uzturēt attiecības ar “pieejamiem” cilvēkiem, tiem, kurus pazīst no cietuma. Tas tiek uzskatīts par negatīvo faktoru.

Uzsākt jaunu dzīvi nav viegli, ir pazaudēts laiks, nav neieciešamās zināšanas, nav izglītības, lai kļūtu par konkurentspejīgu savu vienaudžu vidū.

Grūti patstāvīgi atrisināt psiholoģiskās problēmas. Psiholoģiskās problēmas rodas mainot savas prioritātes un vērtības, līdzsvarojot savas vēlmes un iespējas, iegūstot atbildības sajūtu, kontrolējot un izzinot sevi.

Lai nākotnē izveidotu ģimeni jāprot veidot attiecības ar sievietēm. Pavadot ilgu laiku cietuma tas kļūst problemātiski. Grūti virzīties priekšā un noturēt jau sasniegto. Lai integrētos sabiedrībā un kļūtu par tās pilntiesīgu locekli vajag pārvārēt savas bailes, kompleksus un nedrošību, izšķirties ar pagātni, tikt gala ar psiholoģiskam traumām.

Grūti patstāvīgi risināt atkarības problēmu.

Respondentiem, kuri atzīmēja personības izmaiņas vajadzības un saistītas ar to grūtības, materiālas problēmas tiek nobīdītas uz otro plānu. Viņi uzskata, ka materiālas problēmas ir risināsies ar laiku. Daži uzskata, ka viņu problēma ir viņu vēlēšanās – drīkst vēlāties tikai to, kas tev ir un turpmāk arī vēlēties mazāk.

Daudziem bijušiem ieslodzītiem ir sociāli – psiholoģiskās problēmas, kas kļūst par integrācijas sabiedrībā pozitīvo izmaiņu pamatu nākotnē.

Att. 13

Attēlā (13) var redzēt respondentu skaitu kas apzinās savas sociāli - psiholoģiskās problēmas un ir gatavi par tām runāties. Bijušo ieslodzīto skaits, kas nerunā par savām sociāli-psiholoģiskām problēmām ir daudz lielāks.

Tālāk tika atzīmētas problēmas, kuras var viegli atrisināt.

Vairāki bijušie ieslodzītie teica, ka viegli atrast nelegālo darbu, pagaidu darbu, ka arī maz apmaksātu darbu. Bet vairāki ar grūtībām sastopas arī šeit.

Att.14

Xxxx no respondentiem atzīmēja, ka visgrūtāk bija noformēt dokumentus, risināt visas formalitātes, saņemt pabalstu. Grūti nebija tiem, kas savlaicīgi uzzināja, ka nokārtot visas šīs formalitātes.

Arī nav grūti noīrēt dzīvokli, ja ir nauda. Bieži vairāki cilvēki īre vienu dzīvokli, vai īre tikai guļamvietu.

Daži teica, ka viņiem nebija grūti adaptēties un veidot ģimeni. Vieglāk ar visam problēmām tiek galā tie, kuriem palīdzēja radinieki un tuvie cilvēki. Tomēr, diezgan viegli atjaunot attiecības ar iepriekšējiem draugiem, sev līdzīgiem un grūti veidot jaunas attiecības.

Daži saprot, ka cilvēki paši sev rada problēmas, kaut vai uzsver, ka cietums salauž un psiholoģiski izkropļo cilvēku.

Att.15

Bijušie ieslodzītie atzīmēja, ka jūt reālu palīdzību no sociāli-rehabilitācijas centra apmeklēšanas. Tiek uzsvērts, ka atrašanos centrā attur viņus no atkārtotas nokļūšanas cietumā.

Salīdzinot centru ar realitāti, tas tiek uztverts kā dzīves dāvana. Ir cerības, ka pēc sociāli- rehabilitācijas centra apmeklēšanas būs vieglāk risināt savas problēmas.

Att.16

Bijušo ieslodzīto jaunas dzīves uzsākšanās motīvi ir bieži sastopamas cilvēciskie mērķi. Daļa no mērķiem ir saistītās ar sadzīves pusi – darbs, mājoklis, uzņēmējdarbība, materiālā labklājība. Daudzi tiecas pēc karjeras un sabiedriskā stāvokļa. Daudzi tiecas pēc nemateriālām vērtībām: grib izveidot jaunas attiecības, uzlabot savu apkārtni, nejusties atsvešinātam no sabiedrības un kļūt par tās pilnvērtīgu locekli.

Viens no svarīgākajiem mērķiem ir ģimenes veidošana. Ir velēšanas nomainīt sevi uz labāko pusi. Dažiem ir augstāki mērķi: kļūt par mācītāju, palīdzēt citiem, kas nomaldījušies no ceļa, palīdzēt citiem cilvēkiem uzlabot viņu dzīvi.

Mērķi un vēlēšanās

Personīgais mājoklis

Labs darbs 8

Materiālā labklājība

Stāvoklis sabiedrībā

Uzņēmējdarbība 1

Ģimene 7

Personības izmaiņas 7

Jauna sociālā vide 3

Atbrīvoties no atkarības 1

Palīdzēt citiem 2

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17

Aptaujāto skaits

Izvirzītie mērķi un vēlēšanās

Att. 17

Augstāk tika minēts par ko sapņo bijušie ieslodzītie. Tālāk būs apskatīts kādi ir viņu sasniegumi uz doto brīdi.

Materiāli un morāli sasniegumi ir līdzīgi. Daudzie teica, ka parādās drošības sajuta ar darba iegūšanu. Vairāki bijušie ieslodzītie jau strādā un ir apmierināti ar darba samaksu. Paradās iespēja iegadāties vairāk lietas. Gandrīz visiem ir nokārtoti dokumenti. Ir cerības saņemt dzīvokli. Pakāpeniski uzsāk savas dzīves plānošanu.

Tie, kuri atrodas sociāli - rehabilitācijas centrā ir ļoti apmierināti ar tādu iespēju pakāpeniski adaptēties jaunajai dzīvei. Viņi atzīmēja, ka viņiem uzlabojusies pašsajūta, negribas dzert un smēķēt.

Par saviem lielākiem sasniegumiem vairāki uzskata personiskās izmaiņas – tas ir vēlme uzsākts jaunu dzīvi un sevis pārvērtēšanu, kļūst apzinīgāki. Pakāpeniski uzlabojas attiecības ar radiniekiem, vairāki izveido ģimeni. Pāriet adaptācijas periodu sabiedrībā. Ir tādi, kuri jau saka palīdzēt citiem.

Esošie sasniegumi

Cerība iegūt personīgo m ājokli

Labs darbs

Ģimene

Uzņēm ējdarbība

Stāvoklis sabiedrībā Pers onības izm aiņas

Vides maiņa 3

Atbrīvoties no atkarības

Palīdzība citiem

Nav sasniegumu 4

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24

Aptaujāto skaits

Sasniegumi

Att. 18

Bet problēmas paliek. Bijušo ieslodzīto vidū ir tādi, kuri uzskata, ka viņiem nav nekādu sasniegumu. Neizdevās nokārtot attiecības ar tuviem cilvēkiem. Pastāv patstāvības un pašrealizācijas problēma.

Salīdzinot diagrammas “Mērķi un velēšanas” un “Sasniegumi”, var redzēt, ka tas struktūra sakrīt. Arī sakrīt vairāki radītāji, piemērām darbs, materiāli ienākumi, jauno attiecību veidošana, palīdzība citiem cilvēkiem u.c. Viss lielāka nesakritība ir dzīvokļa saņemšanā, ģimenes veidošanā, personiskās izmaiņas radītājiem. Sastopoties ar realitāti tiek zaudēta cerība uz dzīvokļa saņemšanu. Ģimeni nav tik viegli izveidot. Atsauksmes par personiskam izmaiņām ir lielāki, bet to patiesība un stabilitāte nav zināma.

Tālāk sekoja jautājumi par to, kurš var palīdzēt izveidot jaunu dzīvi. Reālā dzīve var redzēt, ka bez tuvo cilvēku un sabiedrības palīdzības ir grūti kaut ko sasniegt un pat noturēties jau sasniegtā līmenī. Realitāte palīdzības nav tik daudz, bieži vien palīdzību var saņemt tikai risinot sīkas problēmas. Tāpēc vairāki uzticas tikai uz sevi. Ir gandarījums, ja palīdz sociāli – rehabilitācijas centri, sociālie dienesti un valsts.

Kas palīdz risināt problēmas?

Radinieki un tuvenieki

Pats Dievs

Vienādi domājošie Sociālie - rehabilitācijas centri Sociālie dienesti, valasts

Nav neviena

Uzņems cietumā Kādam tas ir pienākums

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24

Aptaujāto skaits

Att. 19

Intervijas beigās bijušiem ieslodzītiem bija piedāvāts izteikt savas velēšanā un atsauksmes par darbu, kas notiek reintegrācijas jomā.

Visvairāk bija atzīmēts labums, ko dod sociāli – rehabilitācijas centa apmeklēšana. Tika doti konkrēti ierosinājumi centru darbības uzlabošanai. Atzīmēts, ka nepieciešama plašāka un pieejāmaka informācija par šādiem rehabilitācijas centriem, iespēju saņemt darbu un mājokli, dokumentu nokārtošanas kartību.

Att. 20

Vairāki uzskata, ka jāpilnveido rehabilitācijas sistēma. Rehabilitāciju jāuzsaka jau no paša ieslodzījuma momenta. Pieņemtie lēmumi un rehabilitācijas sistēmai jādarbojas reāli, ne viss formāli. Tai nepieciešama valsts atbalsts.

Daudzie teica, ka vēlams, lai darbs tiktu veikts jau cietumā, lai cilvēki būtu jau iesaistīti tajā. Cietuma it īpaši ir vajadzīgs garīgais un psiholoģiskais darbs. Ierosināts veltīt vairāk uzmanības individuālam darbam ar ieslodzītiem.

Ir piedāvājumi materiālā jomā. Nepieciešams palielināt pabalstus, noorganizēt un uzlabot apmācības, kuras var apgūt profesijas. Ir nepieciešama plašāka informācija par darba iespējām un mājokļa iegūšanas iespējām.

Sabiedrībai jābūt tolerantai pret bijušiem ieslodzītiem, lai nodrošināt to integrāciju sabiedrībā.

Interviju atšifrēšana ar personām, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietām

Nr.		Jautājums, atbildes
	Vecums; Ieslodzījuma vietā pavadītā laika ilgums	1. Kādas problēmas ir aktuālas izejot no cietumā.
1.	53 gadi; 8 gadi.	Kur dzīvot? Kur atrast mājokli? Darba meklēšana, jo Krāslavā ļoti grūti atrast darbu.
2.	45 gadi; 18 xxxx.	Problēma kur doties pēc cietuma. Es vel cietuma uztraucos par to, uzzināju, ka pastāv sociālas - rehabilitācijas centrs, kādi tur apstākļi. Noderīga kontaktu meklēšana. Īpaši svarīgi atrast morālo palīdzību.
3.	32 gadi; 12 gadi.	Alkohola atkarība. Nenoteiktība visos jautājumos. Cieš no stresa un bailēm. Neprotu veidot normālu dzīvi. Ir nepieciešams mājoklis.

		Vajag nomainīt saskarsmes vidi.
4.	51 gads; 27 gadi	Nepieciešama nauda. Jumts virs galvas. Nepieciešama legalizēšana, dokumentu nokārtošana. Iekārtošanas darbā.
5.	39 gadi ; 22 gadi	Izkritis no dzīves, kas rada diskomforta sajūtas. Nav gatavs iekļauties dzīvē. Vajag neiekrist “bedrē”. Par šo laiku nomira māte, nepalika labu paziņu, nav uz ko paļauties. Ir nepieciešams mājoklis.
6.	37 gadi; 8 xxxx.	No sakuma gribējās izklaidēties. Ir vajadzīgas nauda, mājoklis, darbs.
7.	46 gadi; 15 xxxx.	Izej no cietumā bez neka un nekur. Mokas no ilūzijām – gribas nokārtot dzīvi, lai visa būtu daudz. Bet paceļas primāras problēmas – apģērbties, paēst, nakšņot.
8.		Garīgie salauž sevi, jo apzinās, ka neesot taisnīgi, bet dara. Materiālās – par visu vajag maksāt. Vajag sarunāt par darbu. .
9.	41 gads; 12 gadi.	Ir vajadzība pēc sociāli – rehabilitācijas centra, brīvā formā apmēšanās.
10.	24 gadi; 7 gadi.	Mājoklis. Darbs. Profesija.
11.	32 gadi; 13 xxxx.	Ir nepieciešams mājoklis. Vajag apģērbties.
12.	45 gadi; 15 gadi.	Nebija problēmu. Palīdzēja radinieki.
13.	49 gadi; 3 gadi.	Ir nepieciešams mājoklis, darbs.
14.	43 gadi; 18 xxxx.	Mājoklis. Normālais darbs. Ģimene. Pārējais sīkumi, individuāli.
15.	39 gadi; 9 gadi.	Vajadzīga nakšņošanas vieta. Viss ir problemātisks. Satikties ar cilvēkiem. Nav kontaktu ar radiniekiem. Vienaldzīgi cilvēki.
16.	20 gadi; 3 gadi.	Ir nepieciešams mājoklis, darbs.
17.	33 gadi; 15 xxxx.	Problēma ir tāda, ka nestrādā sistēma, lai atgrieztos sabiedrībā. Ja nav radinieku, tad pilnvērtīgi atgriezties sabiedrībā nav iespējams. Vajadzētu būt mājoklim, kaut vai kopmītnei. Vajadzētu būt darbam.
18.	45 gadi; 11 xxxx.	Nepazaudēt sevi kā cilvēku. Neiesaistīties ar kriminālu. Vajadzētu nomainīt vidi, neatgriezties pie veca. Integrēties sabiedrība, lai tas pieņemtu tevi. Pašapliecināties. Izbeigt atkarību no alkohola. Veidot ģimeni.
19.	59 gadi, 5 gadi.	Kur braukt, ka līdz turieni tiktu. Kur nakšņot un sākt dzīvot. Aizņemties naudu uz pirmo laiku. Dzīves problēmas.
20.	36 gadi, 7 gadi.	Vienīga problēma, kas skar visu – atpaliek no dzīves.
21.	37 xxxx, 13 xxxx.	Finanšu, mājokļa problēmas.
22.	40 gadi, 16 gadi.	Kur braukt. 15 gadus nodzīvoju provincē, bet tagad tur nav ko darīt. Radiniekiem neesmu vajadzīgs. Citos reģionos nepieņem sociālie dienesti. Nākas braukt uz Rīgu, dzīvot un strādāt

		puslegāli.
23.	28 gadi, 10 gadi.	Desmit gadus atpakaļ ne ka nebija. Un tagad ne ka nav, kā dzīvot tālāk nezinu.
24.	45 gadi; 11 gadi.	Mājoklis.
25.	41 gads; 5 gadi.	Darbs. Mājoklis. Sociālie sakari.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Vecums; Ieslodzījuma vietā pavadītas laika ilgums	2. Kādu problēmu risināšanai ir visvairāk šķēršļu un grūtības?
1.	53 gadi; 8 gadi.	Rajonos ir ļoti grūti ar darbu. Galvenais ir sameklēt izpeļņu.
2.	45 gadi; 18 xxxx.	Dusmo birokrātiskās institūcijas. Ar tām grūti sadarboties.
3.	32 gadi; 12 gadi.	Uzsākt pilnīgi jaunu dzīvi. Problēmas ar atkarību.
4.	51 gads; 27 gadi	Iegūt savu dzīvokli. Ja tas pienākas, to vienalga jāgaida gadu. Ja nav tiesības uz dzīvokļa saņemšanu, tā ir bezjēdzība.
5.	39 gadi ; 22 gadi	Ilgi stāvēt rindā uz dzīvokļa saņemšanu. Vajag īrēt dzīvokli. Attiecības ar ierēdņiem ir problēmas.
6.	37 gadi; 8 xxxx.	Problēma ar radiniekiem, nākas aiziet no mājām.
7.	46 gadi; 15 xxxx.	Viss tiek darīts ar grūtībām.
8.	32 gadi; 12 gadi	Garīgā cīņa starp „gribu un ne gribu”. Cieši kontrolēt sevi. Sevis izzināšana. Materiālās grūtības.
9.	41 gads; 12 gadi.	Nav grūtības, nevajag daudz vēlāties. Viss būs sava laikā.
10.	24 gadi; 7 gadi.	Dzīvokļa saņemšana.
11.	32 gadi; 13 xxxx.	Materiāla puse visgrūtāk.
12.	45 gadi; 15 gadi.	Grūti noturēt to, kas jau ir.
13.	49 gadi; 3 gadi.	Dzīvoklis.
14.	43 gadi; 18 xxxx.	Dzīvoklis. Likumi nedarbojas.
15.	39 gadi; 9 gadi.	Dzīvokļa jautājums.
16.	20 gadi; 3 gadi.	Atkarība no alkohola.
17.	33 gadi; 15 xxxx.	Dzīvokļa jautājums jārisina tikai ar saviem spēkiem. Iekārtoties normālā darbā. Kā apgūst specialitāti, saņemt izglītību.
18.	45 gadi; 11 xxxx.	Paradīt sevi pietiekoši pilnīgam, lai sabiedrība tevi pieņemtu. Cīņa ar cietuma ietekmes sekām: runāšana, attieksme pret cilvēkiem. Izmest no sirdi cietsirdīgumu un neuzticību. Cīnīties ar kompleksiem, kas saistīti ar morālo un fizisko vardarbību. Tas rada vainas sajūtu sabiedrības priekšā, kas nepārzina cietuma likumus. Jo es atšķiros tikai ar to, ka mani noķēra ar manu grēku. Nav viegli veidot attiecības ar sievietēm, no vienas puses parādās bērnišķīgums, no citās, izpaužas cietuma paņēmieni, ja xxxxx uzvarējis cietuma garu.
19.	59 gadi, 5 gadi.	Saņemt dzīvokli.
20.	36 gadi, 7 gadi.	Nepietiek laika visam, lai visu panāktu. Vajag paplašināt saskarsmes loku, atjaunot sociālus sakarus, bet tas ir

		problemātiski. Pat veco paziņu nevar atrast. Tie, kas kaut ko nozīme, jau augsti. Tie, kuri ir pieejami, diez vai varat palīdzēt. Tagad ir vajadzīgas zināšanas, izglītība, nopietni datoru kursi. Ir vajadzīgs līdzināties jauniešiem, jo mana vecuma cilvēki jau tālu tikuši. Ja cietumā pasniedz, tad tikai pamat skolas līmenī.
21.	37 xxxx, 13 xxxx.	Visu grūti risināt.
22.	40 gadi, 16 gadi.	Oficiālais darbs. Saskarsme. Nākas saskarties tikai ar tiem, kurus pazīst no cietuma. Sabiedrība ar normāliem cilvēkiem jau nepieņem, un pašam jau nesanāk.
23.	28 gadi, 10 gadi.	Atrast draugus. Pirms cietuma ne ka prātīga nebija, pēc atbrīvošanās paliku tajā paša līmenī. Nepilnvērtības sajūta.
24.	45 gadi; 11 gadi.	Visgrūtāk atrisināt dzīvokļa jautājumu.
25.	41 gads; 5 gadi.	Uz doto brīdī ir iespēja tikai uz maz apmaksātu darbu. Ir signalizācijas uzstādīšanas specialitāte. Krimināla pagātnes dēļ šajā darbā ir darba devēju neuzticība. Dzīvoklis ir problēma.

Nr.		Jautājums
	Vecums; Ieslodzījuma vietā pavadītais laika ilgums	3. Kādas problēmas ir viegli risināmi?
1.	53 gadi; 8 gadi.	Citas problēmas – sīkumi salīdzinot ar darba meklējumiem.
2.	45 gadi; 18 xxxx.	Dokumentu noformēšana. Vel iepriekš uzzināju, ka tas tiek darīts.
3.	32 gadi; 12 gadi.	Grūti pateikt. Vismaz nelietoju narkotiskas vielas, kaut vai mēģināju. Var būt izejot programmu centrā kaut kas risināt būs vieglāk.
4.	51 gads; 27 gadi	Legalizēties.
5.	39 gadi ; 22 gadi	Nekas viegli nerisinājās. Kā iedomājies, tā arī būs.
6.	37 gadi; 8 xxxx.	Nekas.
7.	46 gadi; 15 xxxx.	Nekas nav viegli. Cietuma ir režīms, sodīšana, viss tiek darīts, lai cilvēki salaužas.
8.	32 gadi; 12 gadi	Lai būtu kvalitāte, visur ir vajadzīgi nopietnas pacietības.
9.	41 gads; 12 gadi.	Salīdzinot ar to, kas varētu būt, šīs centrs ir likteņa dāvinājums.
10.	24 gadi; 7 gadi.	Adaptēties ir viegli. Visu dokumentu nokārtošana – bez problēmām.
11.	32 gadi; 13 xxxx.	Nevajag sev radīt problēmas. Personiskās attiecības labojas.
12.	45 gadi; 15 gadi.	Nezinu.
13.	49 gadi; 3 gadi.	Atrast darbu ir viegli. Dzīvokli var noīrēt.
14.	43 gadi; 18 xxxx.	Darbu var atrast, galvenais lai būtu velēšanās.
15.	39 gadi; 9 gadi.	Pateicoties sociāli – rehabilitācijas centram es varēju risināt kaut kādas problēmas. Ja nenokļūtu šeit, nokļūtu cietumā.
16.	20 gadi; 3 gadi.	Izveidot ģimeni.
17.	33 gadi; 15 xxxx.	Nekas viegli nav.
18.	45 gadi; 11 xxxx.	Saņemt sociālo pabalstu.
19.	59 gadi, 5 gadi.	Visvieglāk atrast kompāniju no vecas vides. Dzert.
20.	36 gadi, 7 gadi.	Nav problēmas iekārtoties uz nekvalificēto darbu. Ar mājokli – risināms, šeit gan sociāli – rehabilitācijas centrs, gan vecāki,

		sieva.
21.	37 xxxx, 13 xxxx.	Nekas viegli nedodas.
22.	40 gadi, 16 gadi.	Viegli noīrēt dzīvokļi, ja ir nauda, ja varēji nopelnīt un nokrāt cietumā. Viegli atrast nelegālo darbu.
23.	28 gadi, 10 gadi.	Atrast laicīgu darbu, piestrādāt.
24.	45 gadi; 11 gadi.	Atrast darbu. Es esmu labs celtnieks, bez darba kā oficiāla, tā ari neoficiāla nepalikšu.
25.	41 gads; 5 gadi.	Gadījumu atalgojums.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Vecums; Ieslodzījuma vietā pavadītais laika ilgums	4. Kāda ir Jūsu personīga motivācija, mērķi?
1.	53 gadi; 8 gadi.	Atrast darbu. Pārējais atrisināsies. Nokārtot attiecības ar cilvēkiem. Nokārtot mājokļa jautājumu. Nejust sevi par “balto vārnu” visā.
2.	45 gadi; 18 xxxx.	Vairāk jauno cilvēku, vairāk jaunas informācijas par dzīvi. Gribas savu dzīvokli.
3.	32 gadi; 12 gadi.	Vajag sievu. Savu dzīvokli.
4.	51 gads; 27 gadi	Ja cilvēks vēlās atrasties brīvībā, pietrūkst pacietības netikties ar vecam paziņām, nestaigāt krogos, tikt vaļā no atkarības. Grūti nomainīt vidi.
5.	39 gadi ; 22 xxxx	Xxxxxxxxx ģimene. Iepriekšēja ģimene vairs nepastāv.
6.	37 gadi; 8 xxxx.	Kļūst vairāk pilnvērtīgām. Savs dzīvoklis, darbs. Ar grūtībām iedomājos sev – viss liekas tik nereāls.
7.	46 gadi; 15 xxxx.	Mainīties pašam, lai nesniegties kriminālā. Grības atrast savu nišu – labs darbs, lai nodrošināja uzturu, labklājība.
8.	32 gadi; 12 gadi	Kļūt par mācītāju. Ir velēšana kaut vai nedaudz uzlabot pasauli.
9.	41 gads; 12 gadi.	Dzīvot pēc sirdsapziņas.
10.	24 gadi; 7 gadi.	Normālā dzīve. Lai būtu savs mājoklis, darbs. Pārējas atradīsies.
11.	32 gadi; 13 xxxx.	Ne kas nevajag vēlāties.
12.	45 gadi; 15 gadi.	Augstas prasības. Grūti tos regulēt, jo nav līdzekļu.
13.	49 gadi; 3 gadi.	Man jākļūst citam, jānomaina raksturu. Par citu nesapņoju.
14.	43 gadi; 18 xxxx.	Būt savam dzīvoklim Cēsīs.
15.	39 gadi; 9 gadi.	Dzīvoklis, vasarnīca, zeme, auto. Ģimene, bērni. Sava saimniecība.
16.	20 gadi; 3 gadi.	Ģimene, dzīvoklis, darbs.
17.	33 gadi; 15 xxxx.	Gribas sasniegt sabiedrisko stāvokli, statusu. Ģimene.
18.	45 gadi; 11 xxxx.	Izkaus sevī slikto. Palīdzēt bijušiem ieslodzītiem, skaidrot viņiem, ka nedrīkst dzīvot pēc cietuma likumiem. Noskaidrot, kas lika cilvēkam ar labam dotībām, nokļūt cietumā.
19.	59 gadi, 5 gadi.	Atrast normāli apmākamo darbu. Uzkrāt līdzekļus, lai uz esošas zemes izvērst savu saimniecību.
20.	36 gadi, 7 gadi.	Mērķi palika tādi paši kā pirms cietuma. Uzcelt māju, iestādīt koku, izaudzēt dēlu. Bet pats nokļuvu cietuma uz 7 gadiem. Pavisam nav laika. Grūtāk panākt savus mērķus.
21.	37 xxxx, 13 xxxx.	Veidot karjeru.

22.	40 gadi, 16 gadi.	Darbs, dzīvoklis.
23.	28 gadi, 10 gadi.	Nezinu.
24.	45 gadi; 11 gadi.	Ģimene, darbs.
25.	41 gads; 5 gadi.	Māja, darbs.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Vecums; Ieslodzījuma vietā pavadītais laika ilgums	5. Vai ir kādi sasniegumi uz doto brīdi?
1.	53 gadi; 8 gadi.	Ir velēšanas normāli dzīvot.
2.	45 gadi; 18 xxxx.	Tagad, izejot programmu sociāli – rehabilitācijas centrā, apskatījos. Sapratu, kas un ko sakarā ar darbu. Vajag gribēt strādāt, bet darbu var atrast. Atradu darbu. Nesanāk nokārtot attiecības ar radiniekiem.
3.	32 gadi; 12 gadi.	Sasniegumu nav. Vienīgais – atbraucu uz centru.
4.	51 gads; 27 gadi	Atbraucot uz centru, saņēmu jumtu virs galvas, ēdamo, iespēju sagaidīt sava dzīvokļa saņemšanas brīdi. Noformēju visus dokumentus.
5.	39 gadi ; 22 gadi	Vienu mēnesi kontrolēju sevi. Pārvērtēju savas vērtības. Pietiek iepriekšējas dzīves.
6.	37 gadi; 8 xxxx.	Dzīve sociāli – rehabilitācijas centrā. Man šeit patīk, mierīgi, klusi, normāla vide, vairāk brīvības. Negrības dzert un smēķēt. Bet nav patstāvības.
7.	46 gadi; 15 xxxx.	Viss notiek pakāpeniski. Dzīves veidošana izstrādes līmenī.
8.	32 gadi; 12 gadi	Cenšos, mainīt domāšanu. Vairāk apzinīguma, akurātības. Novērtēju sevi. Kad pabeidz kontrolēt, viss vecais atkārtojas.
9.	41 gads; 12 gadi.	Vajag gribēt to, ko vāri. Paņem to, kas bija pagātnē, pluss tas, ko redzi spogulī, un velies to kas ir. Vajag mīlēt ne to par ko sapņo, bet tas, kas tev ir.
10.	24 gadi; 7 gadi.	Pierādīt sabiedrībai.
11.	32 gadi; 13 xxxx.	Sāku kaut ko pelnīt. Kaut ko iegādājos sev.
12.	45 gadi; 15 gadi.	Morālie sasniegumi. Fiziskā sajuta normalizējas, normālais miegs, garastāvoklis, ir enerģija. Parādās nauda.
13.	49 gadi; 3 gadi.	Nav.
14.	43 gadi; 18 xxxx.	Cerība, ka atrisināsies dzīvokļa jautājums.
15.	39 gadi; 9 gadi.	Esmu sapratis, ka vāru nopelnīt. Paradīju sev, kam esmu derīgs. Darbu var atrast, bet ne visur grib maksāt. Ir vajadzīgs legālais darbs Rīgā.
16.	20 gadi; 3 gadi.	Saglabājas labas attiecības ar vecākiem.
17.	33 gadi; 15 xxxx.	Tas, ka es atrodos brīvībā. Ir morālie un materiālie sasniegumi.
18.	45 gadi; 11 xxxx.	Uzskatu, ka esmu laimīgs. Ļoti mainījos. Labas attiecības ar bijušo sievu, mammu. Varu palīdzēt citam cīnīties ar kompleksiem. Cilvēki pateicās, jo ar manu palīdzību atrada servi.
19.	59 gadi, 5 gadi.	Nav.
20.	36 gadi, 7 gadi.	Ir darbs. Drīz saņemšu savu dzīvokli. Sociālie sakāri uzlabojās ar grūtībām. Ir daudz ideju, bet nav iespēju, kā tās realizēt.
21.	37 xxxx, 13 xxxx.	Ir darbs. Paceļos pa dienesta kāpnēm no pašas lejas uz pāris pakāpieniem uz augšu.
22.	40 gadi, 16 gadi.	Izirēju dzīvokli. Strādāju celtniecības objektā.
23.	28 gadi, 10 gadi.	Nav.

24.	45 gadi; 11 gadi.	Strādāju, labi nopelnu. Īrēju dzīvokli. Gatavojos laulāties.
25.	41 gads; 5 gadi.	Jau pusgadu esmu brīvībā, pagaidām nenomiru no bada.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Vecums; Ieslodzījuma vietā pavadītais laika ilgums	6. Kas Jums var palīdzēt?
1.	53 gadi; 8 gadi.	Radinieki un paziņas var kaut ko ieteikt par darbu.
2.	45 gadi; 18 xxxx.	Ir paziņas, ar kuriem ne īpaši tuvas attiecības, viņi var pavisam nedaudz palīdzēt materiāli. Arī var morāli atbalstīt.
3.	32 gadi; 12 gadi.	Ir tante, klasesbiedri.
4.	51 gads; 27 gadi	Ļoti grūti, kad nav atbalsta. Diemžēl, tikai cietumā vienmēr gaidīts.
5.	39 gadi ; 22 gadi	Nepierodu ņemt. Uzticos uz saviem spēkiem.
6.	37 gadi; 8 xxxx.	Kādam vajag mani vadīt, kontrolēt.
7.	46 gadi; 15 xxxx.	Uzticos uz sevi.
8.	32 gadi; 12 gadi	Dievs, Dievalūgšana.
9.	41 gads; 12 gadi.	Tikai ne uz cilvēkiem. Uzticos Dievam. Jāpietiek prata, lai kaut ko izdarītu.
10.	24 gadi; 7 gadi.	Nav.
11.	32 gadi; 13 xxxx.	Dievs.
12.	45 gadi; 15 gadi.	Ir draugs, palīdz materiāli.
13.	49 gadi; 3 gadi.	Ir tāli radinieki, bet negrib palīdzēt.
14.	43 gadi; 18 xxxx.	Nemeklēju, kaut vai varēju atrast.
15.	39 gadi; 9 gadi.	Nav. Palāgojos uz sevi.
16.	20 gadi; 3 gadi.	Xxxxxx, vecāki palīdz morāli un materiāli.
17.	33 gadi; 15 xxxx.	Tikai pats.
18.	45 gadi; 11 xxxx.	Līdzdomātāji.
19.	59 gadi, 5 gadi.	Cilvēki var palīdzēt atrast darbu.
20.	36 gadi, 7 gadi.	Pats. Sadzīviskas problēmas palīdz atrisināt citi cilvēki, sociāli – rehabilitācijas centri, sociālais dienests.
21.	37 xxxx, 13 xxxx.	Sociālie dienesti.
22.	40 gadi, 16 gadi.	Valsts.
23.	28 gadi, 10 gadi.	Valsts un sabiedrība.
24.	45 gadi; 11 gadi.	Pats. Valstij neuzticos.
25.	41 gads; 5 gadi.	Grūti pateikt.

Nr.		Jautājums, atbildes
	Vecums; Ieslodzījuma vietā pavadītais laika ilgums	7. Kādi jūsu novēlējumi un ierosinājumi ?
1.	53 gadi; 8 gadi.	Jābūt informācijai, kā iekārtoties pēc cietuma, lai nenoietu no ceļa.
2.	45 gadi; 18 xxxx.	Ir vajadzīga tādu centru darbība. Uzturēties cietumos ir lētāk ne ka uzturēt šādus centrus, bet efekts no centriem ir daudz labāks. Agrāk bija kaut piespiedu kārtībā. Policija nodrošināja kontroli. Tika dota kopmītne, sūtīja uz darbu. Tagad tas, kurš atbrīvojas no cietuma tiek pamests likteņa varā. Vajag, lai būtu kaut elementāra palīdzība.
3.	32 gadi; 12 gadi.	Vajadzīgs atbalsts.

4.	51 gads; 27 gadi	Sociāli – rehabilitācijas centra programmai vajadzētu ilgst gadu. Tad būs iespēja sagaidīt savu dzīvokli, vairāk cerību uz nopietnam izmaiņām cilvēkā. Vajag, lai būtu bailes, ka atskaitīs no centra.
5.	39 gadi ; 22 gadi	Ir vajadzīgi sociāli – rehabilitācijas centri.
6.	37 gadi; 8 xxxx.	Vajag, lai šādos centros būti iespēja nopelnīt kaut vai uz apģērbiem. Šķiet ir kaut kāds paradokss, visu laiku ir aizņemts un tajā paša laika ir daudz brīva laika.
7.	46 gadi; 15 xxxx.	Sabiedrība ir aizliegta bijušiem ieslodzītiem, mēs neesam nevienam vajadzīgas. Gribētos, lai nebūtu likumu divnozīmīgums. Paliek sajūta, ka viss ir klačas.
8.	32 gadi; 12 gadi	Vajag skaidrot cilvēkiem, runāt par dzīves jēgu. Vajadzīgs sociāli – rehabilitācijas centrs, lai izvairīties no stresiem. Vajag, lai cietumos būtu darbs.
9.	41 gads; 12 gadi.	Nevajag daudz vēlaties, vajag samierināties. Samierināšanās atmaksāsies.
10.	24 gadi; 7 gadi.	Vajadzētu norisināties dzīvokļa problēma. Vajag, lai apmāca profesiju, ka vajag, ne viss paviršu.
11.	32 gadi; 13 xxxx.	Vajag apmeklēt baznīcu.
12.	45 gadi; 15 gadi.	Vajadzīga individuāla pieeja. Vajag dot mājokli. Dzīve sociāli - rehabilitācijas centrā ir garlaicīga.
13.	49 gadi; 3 gadi.	Nav.
14.	43 gadi; 18 xxxx.	Labi ja būtu valsts lauksaimniecības zemes, kolhoza veida. Tad tur varētu būt gan darbs, gan dzīvoklis. Vajag vairāk informācijas par visu.
15.	39 gadi; 9 gadi.	Visiem, izejošiem no cietuma, vajag iziet sociāli – rehabilitācijas centra programmu.
16.	20 gadi; 3 gadi.	Nav.
17.	33 gadi; 15 xxxx.	Šajā sistēmā nevar neko reāli mainīt.
18.	45 gadi; 11 xxxx.	Sociāli –rehabilitācijas centrā jābūt darbam ar kolektīvu. Vajadzīga individuāla pieeja. Skatīties kontaktus starp cilvēkiem, novērot izmaiņas. Komplektēt vajag pēc dažādam kategorijām: pēc rakstura, ieslodzījuma vietā pavadīta laika, pēc materiāla stāvokļa. Dažādie cilvēki pamodina viens otrā sirdsapziņu un velēšanas pilnveidoties. Iznicināt nodevību. Vajag stimulēt cilvēkus, kas darbojas ar labām domām. Stimulēt publiski, lai būtu piemērām. Tieši, lai aiz aizietu no cietuma ietekmes, vajag pazinot par labu. Jo cilvēki ir maz ieinteresēti tajā. Sabiedriskās aktivitātes centrā ir radītājs, ka cilvēki būs aktīvi arī sabiedrībā kopumā. Tādiem aktīviem cilvēkiem vajag palīdzēt risināt viņu problēmas, piemērām; dzīvokļa, darba problēmas. Tas radīs motivāciju citiem. Centra jābūt jauktam kontingentam, lai attīstīt improvizāciju saskarsmē, pilnveidoties. Vajag aktivitātes, kas attīsta cilvēku intelektuālas dotības. Vajadzētu būt savai materiālai bāzei, strādāšanai, ar kuru var palielināt centra ienākumus, piesaistīt darbam. Līdz ar to cilvēki iemācīsies strādāt kolektīvā, pierod pie disciplīnas. Jārēķinās ar cilvēku, tikai tad viņš sāks rēķināties ar pārējiem.

		Jābūt radīšanai.
19.	59 gadi, 5 gadi.	Xxxxxxxxxxx darbu, lai nebūtu domas zagt.
20.	36 gadi, 7 gadi.	Vajag pārskatīt visu likumdošanas sistēmu, cietumu iekārtas sistēmu, kas ieslodzīt, kas ne. Vajag likvidēt ne viss sekas, bet iemeslus. Cietums dara no cilvēka kropli, un pēc tam sabiedrība domā, kā viņiem palīdzēt. Vajag likvidēt iemeslus, tad sekas pazudīs.
21.	37 xxxx, 13 xxxx.	Palielināt pabalstu. Nodrošināt vairāk vai mazāk pastāvīgo mājokli. Jo sociāli – rehabilitācijas centrs tikai uz pusgadu.
22.	40 gadi, 16 gadi.	Uzsākt ieslodzīto integrēšanu jau cietumā. Palīdzēt ar mājokļa un darba meklēšanu.
23.	28 gadi, 10 gadi.	Kaut kāda veida izmainīt sistēmu.
24.	45 gadi; 11 gadi.	Mēģināt cietumā visus nodrošināt ar tādu darbu, lai nepazuda kvalifikācija. Es strādāju cietumā celtniecībā, tāpēc pēc atbrīvošanas nav problēmu ar kvalifikāciju. Cietumā mani arī atceras no darba, tāpēc uzreiz piedāvā strādāt. Bet nevajag tikt cietumā, tur ne kā laba nav.
25.	41 gads; 5 gadi.	Lai mazāk tiku afišēta mana krimināla pagātne. Iekārtošanās darbā tas paradās. Man tāda specialitāte, par kuru es tagad nevaru strādāt.

3.3.Uzņēmēju aptauja

Šajā nodaļā ir apkopoti uzņēmēju aptaujas dati. Tika noskaidrots uzņēmēju viedoklis attiecībā uz darbinieku atlasi viņu uzņēmumos, pieredzi attiecībā uz bijušajiem ieslodzītajiem un par priekšlikumiem attiecībā uz bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā.

Aplūkosim, ko uzņēmēji atbildēja uz jautājumiem saistībā ar personāla atlasi uzņēmumos. Kopumā jāsaka, ka darbinieku deficīts ir praktiski visiem uzņēmumiem.

Vai pastāv darbinieku deficits

Pēc šiem datiem var secināt, ka bezdarba problēma nav ļoti izteikta. Ik pa laikam daudzos uzņēmumos ir jūtams darbinieku deficīts.

Aplūkosim, kādas darbinieku īpašības un iemaņas tiek vērtētas visaugstāk.

Vairums aptaujāto sava darbinieku kolektīvam visaugstāk vērtē disciplinētību un iespēju uzticēties saviem darbiniekiem (skat. 6.3.3.1.nodaļu).

Att. 21

Otra svarīgākā īpašība, kādu uzņēmēji vēlas redzēt saviem darbiniekiem, ir tas, lai viņi būtu labi speciālisti.

Att. 22

Visnesvarīgākā īpašība, kas ļauj vērtēt darbinieka kvalitāti, pēc uzņēmēju domām ir laba darbinieka izglītība. Izglītību par svarīgāko rādītāju, liekot to 1. vai 2.vietā, atzina tikai septiņi uzņēmēji. Praktiski tāpat tiek vērtēta darbinieka spēja ātri iekļauties darba kolektīvā. To 1. un 2. vietā ir likuši tikai astoņi uzņēmēji. Interesanti, ka tādas darbinieku īpašības, kā aktivitāte un iniciatīva, arī netiek vērtēta augstu. Tikai 9 aptaujātie uzņēmēji tās atzīst kā vissvarīgākās.

Att.23

Tālāk aplūkosim aptaujāto uzņēmēju pieredzi attiecībā uz bijušajiem ieslodzītajiem. Faktiski šādas pieredzes vispār nav vairāk nekā pusei aptaujāto uzņēmēju. Starp tiem, kuriem šāda pieredze ir, to par pozitīvu atzīst divas reizes vairāk aptaujāto, nekā tie, kuriem šī pieredze ir negatīva.

Att. 24

Ņemot vērā, ka vairumam aptaujāto uzņēmēju pieredzes ar bijušajiem ieslodzītajiem nebija, viņu atzinumi vairumā gadījumu acīm redzot balstīti uz pastāvošajiem stereotipiem, kurus mēs aplūkosim tālāk. Tāpēc atbildes uz jautājumu, vai uzņēmēji uzskata bijušos ieslodzītos par aizdomīgiem un ka tie neiedveš uzticību, iegūtās atbildes ir salīdzināmas ar jautājumu par pieredzi saskarē ar bijušajiem ieslodzītajiem (skat. 6.3.3.2.).

Uzskata, ka visi bijušie notiesātie ir aizdomīgi un

neiedveš uzticību, ir pārspīlēts

Nē 12.5%

Nēesu

pārliecināts 55%

Jā 32.5%

Att. 25

Aptuveni tāds pats skaits ir aptaujāto, kā tie, kuri izteicās, ka viņiem ir negatīva pieredze sadarbībā ar bijušajiem ieslodzītajiem arī atzina, ka negatīvais sabiedrības viedoklis par bijušajiem ieslodzītajiem nav pārspīlēts.

Aplūkosim sīkāk uzņēmēju uzskatus par sabiedrībā valdošajiem stereotipiem.

Stereotipi, kas eksistē mūsu sabiedribā par bijušiem

notiesātiem

Steriotipi

Aptaujāto

skaits

Agresīvi

Slinķi

Ar zemu attistibas limeni

Att. 26

Vislielākā nozīme ir stereotipam, ka bijušie ieslodzītie visbiežāk ir atkarīgi no narkotikām un alkohola. Bieži izplatīts arī uzskats, ka viņi ir bezatbildīgi un nav labojami. Tā uzskata puse aptaujāto uzņēmēju. Vismazākā nozīme ir stereotipiem par to, ka bijušie ieslodzītie ir agresīvi un slinki. Tomēr pēc nozīmīguma (13 atbildes no 40 iespējamajām) tie nav mazsvarīgi stereotipi.

Salīdzināsim šos datus ar to, cik patiesi ir minētie stereotipi.

Att. 27

Interesanti atzīmēt, ka stereotipi par to, ka bijušie ieslodzītie ir agresīvi, slinki un nav labojami, ir nepareizi tik pat lielā mērā, kādā tie eksistē sabiedrības uzskatos.

Attiecībā uz atkarībām, ir redzams, ka šo stereotipu praktiski neviens neuzskata par nepareizu. Iespējams, ka atkarība no alkohola un narkotikām patiešām piemīt daudziem bijušajiem ieslodzītajiem.

Puse no tiem, kuri uzskatīja, ka eksistē stereotips par bijušo ieslodzīto bezatbildību, uzskata, ka šis stereotips ir nepareizs. Kaut arī tikai trešdaļai respondentu ir bijusi personīgā pieredze saskarē

ar bijušajiem ieslodzītajiem, tomēr šī trešdaļa uzskata, ka pieredze ir bijusi pozitīva (skat. 6.3.3.3.).

Bez tam, tāds stereotips, kā bijušo ieslodzīto zems attīstības līmenis, par kuru minēja 16 no 40 respondentiem, acīm redzot tiešām ir nepareizs. Puse respondentu uzskatīja, ka tas tā nav, un tas ir vislielākais atbilžu skaits attiecībā uz nepareiziem stereotipiem.

Aplūkosim, kāda faktiski ir uzņēmēju gatavība sadarboties ar bijušajiem ieslodzītajiem. Nākošais jautājums ir - vai jūs būtu gatavi pieņemt darbā bijušo ieslodzīto.

Att. 28

Trešdaļa visu aptaujāto ir gatavi pieņemt darbā bijušos ieslodzītos (skat. 6.3.3.4.). Tas atspoguļo darba tirgu. Praktiski visi, kuriem ir bijusi pozitīva pieredze darbā ar bijušajiem ieslodzītajiem, pieder pie grupas, kura piekristu pieņemt viņus darbā. Tāds pats aptaujāto uzņēmēju skaits uzskata, ka uzskats par bijušo ieslodzīto aizdomīgumu un bezatbildīgumu ir pārspīlēts. Un, protams, visi, kas ir gatavi pieņemt darbā bijušo ieslodzīto, to ir gatavi darīt tikai tad, ja ir izieta rehabilitācijas programma.

Rehabilitācijas programmas iziešana ievērojami palielina uzticēšanos bijušajiem ieslodzītajiem.

Att. 29

Tā to uzņēmēju skaits, kas ir gatavi pieņemt darbā bijušos ieslodzītos, pieaug gandrīz divas reizes pie nosacījuma, ka ir izieta rehabilitācijas programma.

Aplūkosim sīkāk bijušo ieslodzīto darbā pieņemšanas nosacījumus. Kā redzams, tad darebinieku deficīts ievērojami palielina gatavību pieņemt darbā bijušos ieslodzītos (skat. 6.3.3.5.).

Gatavi pieņemt darbā nepieciešamos darbiniekus, kas ir bijušie notiesātie

Tikai bezizejas s ituācijā 28,

57 %

Jā 71,43 %

Att. 30

Šī darba devēju grupa pārstāv firmas, kurās galvenokārt ir nodarbināti vīrieši ar vidējo izglītību. Pēc sava apgrozījuma šīs firmas attiecināmas uz vidēju un lielu uzņēmējdarbību. Firmu uzņēmējdarbības formas ir dažādas.

Ir redzams, ka tiem uzņēmējiem, kuriem ir darbinieku deficīts, ir lielāka pieredze strādāt ar bijušajiem ieslodzītajiem. Diagrammā ir redzami dati par šo pieredzi.

Att. 31

Negatīva pieredze ir 4 darba devējiem no grupas, kurai ir darbinieku deficīts. Tomēr, lai cik dīvaini tas arī neliktos, viņi tomēr ir gatavi arī nākotnē pieņemt darbā pat bez rehabilitācijas programmas. Pie tāda nosacījuma gatavība dot darbu ir vēl augstāka.

Att. 32

Šajā aptaujāto grupā, kurai ir darbinieku deficīts, visvairāk ir tādu, kuri kā svarīgu darbinieka īpašību pirmajā vietā likuši to, ka darbinieks nedzer un nelieto narkotikas. Acīm redzot šī grupa visbiežāk saduras ar grūtībām, kuras rada pieņemto darbinieku atkarības problēmas. To apstiprina arī šo darba devēju vērtējums par nepareizajiem stereotipiem – viņi visi uzskata bijušos ieslodzītos par atkarīgiem, un neviens neatzīst šādu uzskatu par nepareizu.

Stereotipi, kas eksistē mūsu sabiedrībā par bijušiem notiesātiem

Bezatbildīgi Ar zemu attīstības līmeni

Atkarīgi ( no alkohola narkotikām)

Sliņķi Viņi nav labojami

Agresīvi

0 1 2 3 4 5 6 7 8

aptaujāto skaits

Att. 33

Att. 34

Tāds pat ir šīs respondentu grupas vērtējums par bijušo ieslodzīto bezatbildību – viņi uzskata, ka tā arī ir.

Savā pieredzē šī grupa ir sastapusies arī ar citiem, pozitīvākiem faktiem – to, ka bijušie ieslodzītie nav agresīvi un ir attīstītāki, nekā par viņiem domā. Pozitīvs faktors ir arī tas, ka šī uzņēmēju grupa bijušos ieslodzītos neuzskata par tik ļoti slinkiem un nespējīgiem mainīties.

Tie darba devēji, kuri neizjūt darbinieku deficītu, galvenokšrt pārstāv firmas, kurās pārsvarā strādā darbinieki ar augstāko izglītību un kolektīvs ir jaukts pēc darbinieku dzimuma (skat. 6.3.3.6.). Šie darba devēji tādas darbinieku īpašības, kā atkarība no alkohola un natrkotikām, likuši pēdējās vietās. Acīm redzot šai grupai atkarības nav aktuāla problēma. Un šajā grupā nevienam nav pieredzes darbā ar bijušajiem ieslodzītajiem.

Šai darba devēju grupai visiem ir vienots uzskats, ka eksistē stereotips par to, ka bijušie ieslodzītie ir bezatbildīgi, kā arī uzskats par to, ka stereotipi par agresivitāti, nespēju mainīties un zemu attīstības līmeni nav pareizi. Grūti spriest, uz kādu pieredzi balstās šie spriedumi.

Aplūkosim tos, kuriem darbā ar bijušajiem ieslodzītajiem ir negatīva pieredze (skat. 6.3.3.7.). Praktiski visa šī grupa sastāv no uzņēmumiem, kuriem ir darbinieku deficīts. Viņi visi ir vienoti viedoklī, ka bijušie ieslodzītie ir atkarīgi no alkohola un narkotikām, un ka šis stereotips ir vispareizākais. Tāpat neviens no viņiem neatspēko stereotipu par bijušio ieslodzīto bezatbildīgumu.

No šīs grupas tikai viens darba devējs atteiktos pieņemt darbā bijušo ieslodzīto, taču arī viņš nav pārliecināts par savu atteikumu, ja bijušais ieslodzītais ir izgājis rehabilitācijas programmu.

Visi šie darba devēji pieder pie lielām firmām, kurās strādā galvenokārt vīrieši ar vidējo izglītību.

Alternatīva iepriekšējai grupai ir tie, kuriem ir pozitīva pieredze darbā ar bijušajiem ieslodzītajiem (skat. 6.3.3.8.). Šī grupa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par iepriekšējo. Tie ir mazu un vidēju firmu pārstāvji, kuru kolektīvi sastāv galvenokārt no vīriešiem ar dažādu izglītības līmeni. Šīs grupas darba devējiem darbinieku deficīts nav pastāvīgs – tas parādās laiku pa laikam. Pie tam aptuveni puse no šīm firmām nodarbojas ar tirdzniecību, un tas viņiem netraucē pieņemt darbā bijušos ieslodzītos. Šajā grupā kā svarīgākās darbinieku īpašības tiek izceltas neatkarība no alkohola un narkotikām, disciplinētība un uzticamība.

Šajā grupā viedokļi par sabiedrībā valdošajiem stereotipiem ir līdzīgi, kā iepriekšējai grupai. Tā daudzi ir atzīmējuši stereotipus, ka bijušie ieslodzītie nav labojami un viņiem ir atkarība no alkohola un narkotikām. Attiecībā uz atkarībām nav nevienas šo stereotipu nepieņemošas atbildes. Kā mazāk pamatoti strereotipi ir atzīmēti nelabojamība un slinkums.

Praktiski visi no šīs grupas ir gatavi pieņemt darbā bijušos ieslodzītos, kā pēc rehabilitācijas, tā arī bez tās.

Bez tam uzņēmēji ir izteikuši viedokļus par tiem apstākļiem, kādos viņi būtu gatavi pieņemt darbā bijušos ieslodzītos. Aplūkosim šos apstākļus.

Darbā pieņemšanas noteikumi

Nodokļu atvieglojum i un subsidētās darba vietas

Pazīstam a cilvēka ieteikum s Papildus garantijas un rekom endācijas Pietiekam s pārbaudes laiks

Atbildīgs, m otivēts nav atkarību

Labs speciālists, noderīgs

0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 22 24 26 28 30 32 34 36 38 40

Aptaujāto skaits

Att. 35

Vislielākā nozīme ir apstākļiem, kuri ir saistīti ar darba izpildes drošumu. Mazāka nozīme ir apstākļiem, kuri saistīti ar materiāliem atvieglojumiem biznesam.

Bez visbiežāk sastopamajiem darbā pieņemšanas nosacījumiem tika minēti arī tādi, kā personīga līdzdalība kadru atlasē, zināšanas par pretendenta nozieguma sastāvu. Zemāk tabulā ir redzamas uzņēmēju atbildes uz atvērtajiem jautājumiem.

Anketas Nr.	Jautājumi, atbildes
Anketas Nr.	7. Kā sabiedrība var risināt bijušo ieslodzīto problēmas?	9. Ar kādiem nosacījumiem Jūs pieņemtu darbā bijušos notiesātos?
1	Iesaistīt darbā	Ja ir specialitāte
2	Darbs cietumos
3	To profesionāli jārisina valsts iestādēm	Ja ir motivēts mainīt savu personību
4	Darba vietas. Rehabilitācijas centri.	Ja ir lietderīgs
5	Rehabilitācijas sistēmas attīstīšana	Notiesāšanas iemesls. Liels pārbaudes laiks
6	Rehabilitācijas programmas	Liels pārbaudes laiks
7	Iesaistot sabiedriskajās norisēs
8	Darba vietas. Rehabilitācijas centri. Individuāla pieeja.
9	Mācīt pieprasītās profesijas	Pārbaudes laiks. Papildus garantijas.
10		Ieteikums no uzticama cilvēka
11	Iesaistīt ražošanā un sabiedriskajos procesos. Dot iespēju	Personīga piedalīšanās atlasē. Rekomendācijas
12	Nodrošināt darbu un dzīves vietu
13
14	Ar speciālistiem (psihologiem)	Uzticama cilvēka uzraudzībā
15	Izglītošanas, labošanas programmas
16	Probācijas dienests	Augstas klases speciālists
17	Rehabilitācija	Nodokļu atlaide, subsīdijas
18	Rehabilitācijas centri.
19	Probācijas dienests	Ja ir specialitāte
20	Rehabilitācijas programmas	Garantija no valsts iestādēm

21	Ar diskusiju un kontaktēšanu	Uzticama cilvēka rekomendācija
22	Valdības atbildība	Ja ir nodokļu atvieglojums
23	Rehabilitācijas programmas	Ja nav atkarības problēmas
24	Rehabilitācijas sistēmas attīstīšana	Pārbaudes laiks
25	Speciālistu palīdzība
26	Valsts programmas	Ja ir speciālists un ir atbildības sajūta
27	Rehabilitācija	Garantijas
28	Subsidētas darba vietas. Sekot viņu dzīvei	Ja kāds uzņemas atbildību
29	Integrācijas programma. Informatīvs atbalsts.	Ja ir uzticams
30	Iesaistot sabiedriskajās norisēs	Liels pārbaudes laiks
31	Nodrošināt darbu un dzīves vietu	Ieteikums no uzticama cilvēka
32
33	Valsts iestādes	Ja ir lietderīgs
34		Uzticama cilvēka uzraudzībā
35		Ieteikums no uzticama cilvēka
36	Ar speciālistiem (psihologiem)	Ja ir specialitāte
37	Probācijas dienests
38	Rehabilitācija	Ja ir lietderīgs
39		Liels pārbaudes laiks
40	Probācijas dienests

Tālāk aplūkosim uzņēmēju priekšlikumus par iespējām bijušo ieslodzīto problēmas risinājumiem.

Atbildība par rehabilitācijas sistēmas organizēšanu ir uzdota Valsts aprobācijas sistēmai. Par šīs sistēmas darbību atbild tās vadība. Vadība uzskata, ka problēmu ir jārisina profesionāļiem. Ir jāpieaicina sociālos darbiniekus, psihologus. Ir jāizstrādā valsts mēroga rehabilitācijas programmas. Bijušs ieslodzītos ir jāiesaista ražošanas un sabiedriskajos procesos. Bijušajiem ieslodzītajiem un sabiedrībai kopumā ir vajadzīga informācijas sistēma par šo problēmu un tās risinājumiem.

Daudzi uzņēmēji iesaks bijušos ieslodzītos iesaistīt darbā. Tiek atzīmēta arī nepieciešamība organizēt darbu cietumos. Uzņēmumos šim nolūkam ir jāatver darba vietas. Ieslodzītajiem ir jāpiedāvā darbs.

Vajadzīgas apmācību programmas. Apmācība nepieciešama tādās profesijās, pēc kurām darba tirgū ir pieprasījums.

Ir jāatrod iespēju pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietām nodrošināt vismaz kaut kādu dzīves vietu.

Svarīga loma tiek piešķirta rehabilitācijas centriem. Ir jābūt programām, kuras maina, labo bijušo ieslodzīto personību. Rehabilitācijas centru sistēmu nepieciešamas attīstīt.

Problēmas risināšanai ir jāpiesaista sabiedriskās organizācijas.

Ir vajadzīga individuāla pieeja katra cilvēka likteņa problēmu risināšanai. Ir jādod iespēja pilnvēr†igi integrēties sabiedrībā. Jāvēro, kā attīstās bijušo ieslodzīto dzīve.

No šīs problēmas nedrīkst novērsties, tās risinājumam ir jānāk caur visu iesaistīto pušu diskusijām un kontaktiem.

Tādejādi no veiktās aptaujas ir redzams, ka uzņēmēji nenovēršas no šīs problēmas. Ir tādi uzņēmēji, kuriem jau ir pieredze darbā ar bijušajiem ieslodzītajiem, ir tādi, kas par šo problēmu tikai dzirdējuši. Darbam ar bijušajiem ieslodzītajiem piemīt savas īpatnības. Viņiem ir problēmas. Visbiežāk tika minētas bijušo ieslodzīto neuzticamība un atkarības no alkohola un

narkotikām. Tomēr ir arī tādi stereotipi, kas ir nepareizi. Bijušie ieslodzītie var strādāt, un viņu attīstības līmenis nav zems.

Uzņēmēji saprot, ka tad, ja bijušais ieslodzītais ir izgājis rehabilitācijas programmu, tas palielina viņu kā darbinieku uzticamību. Tāpēc uzņēmēju atbildēs bieži vien ir minēta nepieciešamība pēc efektīvas valsts programmas šīs problēmas risināšanā.

3.4. Ieslodzījuma vietās atrodošos personu aptauja

Šajā nodaļā apkopoti ieslodzījuma vietās atrodošos personu aptaujas rezultāti. Tiek aplūkoti viņu skatījumi saistībā ar plānoto integrāciju darba tirgū, kā arī problēmas, kas kavē veiksmīga integrācijas procesa sabiedrībā īstenošanu (skat. pielikumā 6.4.2.).

Notiesātie, kuri atrodas ieslodzījumā, jau laikus sāk plānot savu dzīvi brīvē. Jāatzīmē, ka plāns ir abstrakts, iespējams pat ilūzijām piesātināts. Savas nākotnes plānošanai viņiem ir atvēlēts pietiekami ilgs apdomāšanas laiks. Turpmāk sīkāk tiks aplūkotas ieslodzīto aktuālākās vajadzības.

85% ieslodzīto ir nepieciešamas konsultācijas sociālos jautājumos. Vairāk nekā 80% ieslodzīto ir vajadzība pēc pagaidu dzīvesvietas nodrošinājuma un iztikas līdzekļiem pirmajā mēnesī pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma.

Daudzi (63%) atzīst , ka viņiem ir nepieciešama profesijas apguve, ar kuras palīdzību būs iespējams pelnīt.

Nedaudz mazāks skaits ieslodzīto (59%) norāda uz garīgās palīdzības un garīgās izglītības trūkumu. Neskatoties uz visu, īpaši būtiski daudziem šķiet dvēseliskie pārdzīvojumi un problēmas, kas attiecas uz nākotni un savas turpmākās dzīves sakārtošanu. Un nedaudz mazāk ir to indivīdu, kuriem ir nepieciešama psiholoģisko pakalpojumu sniegšana. Jāatceras, ka psiholoģiskās problēmas, kas ir kompleksas, apzinātas un nepazinātas traumas ir ļoti raksturīga pazīme šīs grupas indivīdiem. Tikai 13% notiesāto atzīst, ka viņiem nav nepieciešama narkologa palīdzība. Taču atsaucoties uz vairāku speciālistu atzinumiem, atkarības problēma ir pārāk sarežģīta, lai to atzītu.

Par materiālā atbalsta vajadzību izteicās tikai 4 cilvēki. Jācer, ka atrodoties ieslodzījumā, cilvēki sāk pārvērtēt savu pagātni un plānot nākotni.

Tādējādi vairākums izteica vajadzību pēc informācijas nodrošinājuma un nepieciešamā iztikas pabalsta, kas paredzēts dzīvošanai pirmajā mēnesī pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma. Aptuveni 2/3 aptaujāto izteica vajadzību pēc psiholoģiskā un garīgā atbalsta.

Ieslodzīto aktuālās vajadzības

100

Sociālās Profesijas Garīgā, konsultācijas iegūšana tikumiskā

Psiholoģiskā palīdzība

Vajadzības

Narkaloga Dzīvošana un Materiālā palīdzība uzturs palīdzība

Aptaujāto skaits

Att. 36

Vairāk nekā puse ieslodzīto paredz problēmas ar iekārtošanos darbā. Iespējamie iemesli tam ir informācijas trūkums, kā arī neticība saviem spēkiem un citi noteicošie faktori. 57% aptaujāto atzina, ka viņiem būs nepieciešama palīdzība, lai iekārtotos darbā.

Att. 37

53% aptaujāto nav profesijas, tās apliecinošs dokuments. Lai gan tiem, kuriem nav profesijas apliecinoša dokumenta, iespējams ir kādas darba iemaņas un pieredze.

Att. 38

12% veido to problēmas grupu, kuras indivīdi atzīstas, ka viņiem ir grūti strādāt 8 stundas dienā.

Att. 39

Vairākums aptaujāto pārliecinoši atzina, ka īpaši būtiska ir pilnvērtīga reintegrācija sabiedrībā. Protams, ka nepietiek vienkārši ar gribēšanu kaut ko īstenot, bet ir jāprot to arī izdarīt. Tikai 7% šaubās par to, vai ir vērts uzsākt jaunu dzīvi.

Ir stipra novirze uz jauno dzīvi un pilnvērtīgi ieiet sabiedrībā

Stipri saubos 5%

Neēsu pārliecināts 7%

Nē 2%

Jā 56%

Vairāk jā, kā nē 23%

Att. 40

Ņemot vērā iepriekš minēto iespējams secināt, ka kompleksu palīdzību iespējams saņemt tikai sociālā-rehabilitācijas centrā. Tādējādi 2/3 aptaujāto uzskata, ka ir svarīga to eksistence un ,ka tajos ir iespējams iegūt lielāko daļu pirmās nepieciešamās morāla un materiāla rakstura informācijas.

Att. 41

Aplūkosim atsevišķas grupas, kuras izdalītas statistiskā materiāla izstrādes procesā.

Aplūkosim ieslodzīto grupu, kura nevēlas uzsākt jaunu dzīvi (xxxx.xxx. 6.4.3.1. pielikumā). Iespējams, ka iegūtie informācijas dati norāda uz to, ka šiem indivīdiem ir nepieciešama ievērojama psiholoģiskā palīdzība.

Aptaujāto vidū, kuriem nav plānu sakārtot savu dzīvi, gandrīz visiem nav arī specialitātes.

Att. 42

Šīs grupas aptaujātie atzīmē, ka viņiem bieži ir saspringts nervu stāvoklis. Iespējams, ka konkrētajai grupai nepieciešams nopietns darbs ar psihologu.

Nervi bieži ir saspringti

Dažreiz 28.57%

Jā, bieži 71.43%

Att. 43

4 no 7 aptaujātajiem tomēr ir nepieciešama uzturēšanās sociālā-rehabilitācijas centrā. Taču grūti spriest, vai šī ir uzskatāma par vēlmi integrēties sabiedrībā vai nē.

Kā nākamā tiek aplūkota grupa, kuras indivīdi šaubās par to, vai uzsākt vai tomēr neuzsākt jaunu dzīvi (skat. tab. 6.4.3.2. pielikumā). Praktiski visiem šīs grupas pārstāvjiem ir nepieciešama kaut kāda palīdzība. Gandrīz visiem ir nepieciešams materiālais nodrošinājums pirmajam mēnesim pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma, kas paredzēts iztikai un dzīvokļa apmaksai. Tāpat ir vajadzīgas konsultācijas sociālos jautājumos. 2/3 šīs grupas ir nepieciešams apgūt profesiju un gandrīz visiem ir vajadzīga palīdzība, lai iekārtotos darbā.

Palīdzības veidi, kas visvairāk ir nepieciešami pēc iziešanas no cietuma

Materiālā palīdzība Dzīvošana un uzturs rehabilitāijs periodā

Narkaloga palīdzība Psiholoģiskā palīdzība Garīgā, tikumiskā izglītošana

Profesijas iegūšana

Sociālās konsultācijas

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13

aptaujāto skaits

Att. 44

Šajā grupā procentuāli ir vairāk to, kuriem ir nepieciešama garīga rakstura palīdzība un garīgā izglītība. Iespējams, ka tie ir cilvēki, kuri visspēcīgā izjūt grūtības, atrodoties dzīves krustcelēs. Savukārt tie aptaujātie, kuri atzīmēja, ka viņiem ir nepieciešama garīgā palīdzība, vienlaicīgi norādīja uz to, ka viņiem ir garīgās pamatzināšanas. Interesants likās fakts, ka tie, kuri vēlējās saņemt narkologa palīdzību, uzskata, ka viņiem ir neliela atkarība vai tās vispār nav.

Aplūkosim iegūtos rezultātus par tiem 47%, kuriem ir profesija ar tās apliecinošu dokumentu (skat. tab. 6.4.3.3. pielikumā). Izrādās, ka tikai 9% ir nepieciešama palīdzība, lai iekārtotos darbā un puse aptaujāto vēlas apgūt citu profesiju vai pilnveidot sevi jau apgūtajā profesijā.

Att.45

Tikai 62% aptaujāto ir gatavi strādāt 8 stundu garu darba dienu. Tas ir nelabvēlīgs faktors.

Att. 46

To aptaujāto vidū, kuriem ir profesija, nav konstatēts neviens, kurša nevēlētos mainīt savu dzīvi.

Att. 47

83% uzskata, ka viņiem ir neliela atkarība vai vispār tās nav. Aptuveni 80% ir nepieciešams materiālais pabalsts iztikai un dzīvošanai pirmajā mēnesī pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma. Aptuveni tikpat daudz arī izsaka nepieciešamību pēc sociāliem-rehabilitācijas centriem.

53% aptaujāto nav profesijas (skat. tab. 6.4.3.4. pielikumā). Ceturtā daļa no viņiem ir izteikusi vēlēšanos apgūt profesiju un tikpat liela daļa ir atzīmējusi to, ka nav stingras apņemšanās veidot jaunu dzīvi. Vairāk nekā pusei aptaujāto ir nepieciešama palīdzība, lai iekārtotos darbā.

Att. 48

Tikai 60% no dotās grupas ir gatavi strādāt 8 stundas garu darba dienu.

Att. 49

Gandrīz visi dotās grupas indivīdi (87%) uzskata, ka viņiem nav vai ir nelielas atkarības problēmas. Tāpat arī gandrīz visiem ir nepieciešams materiālā pabalsta nodrošinājums iztikai pirmajā mēnesī pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma.

Tās grupas rezultāti, kuras indivīdi ir gatavi strādāt 8 stundas garu darba dienu, ir aplūkojami tab.

6.4.3.5. pielikumā. Tikai pusei aptaujāto ir profesija un nepieciešama palīdzība, lai iekārtotos darbā, savukārt 2/3 vēlas apgūt profesiju. Gandrīz visiem (84%) ir stingra apņemšanās veidot jaunu dzīvi, un 89% uzskata, ka, viņiem ir nelielas atkarības problēmas, ja vispār ir.

Att. 50

Tikai 1/5 aptaujāto nav nepieciešams materiālā pabalsta nodrošinājums iztikai pirmajā mēnesī pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma. 3/4 aptaujāto izsaka vajadzību pēc sociāliem-rehabilitācijas centriem.

Pusei aptaujāto, kuriem ir pārāk liels nervu sasprindzinājums (skat. tab. 6.4.3.6. pielikumā) ir nepieciešama psihologa palīdzība, bet 1/5 aptaujāto – narkologa palīdzība. Turklāt grupas atlasē vislielākā skaitā izrādījās tie, kuriem ir nepieciešama narkologa palīdzība – 62%. 2/3 aptaujāto atzīst savas atkarības problēmas iemeslus.

Att. 51

Ievērojamam skaitam aptaujāto (82%) ir stingra apņemšanās veidot jaunu dzīvi. 72% izsaka nepieciešamību pēc sociālās-rehabilitācijas centriem.

Att. 52

Visu aptaujāto vidū, 16% sastāda tie indivīdi, kuri atzīst, ka viņiem ir vidējas vai izteikti lielas atkarības problēmas (skat. tab. 6.4.3.7. pielikumā). Taču tikai 38% vēlas izmanot narkologa sniegto palīdzību, bet 25% - psihologa palīdzību. 75% no aptaujātās grupas indivīdiem, pēc to vērtējumiem, piemīt pārāk liels nervu sasprindzinājums, vairāk nekā puse atzīst savas atkarības iemeslus.

Nervi bieži ir saspringti

Nē 25%

Jā, bieži 56.25%

Dažreiz 18.75%

Att. 53

56% šīs grupas aptaujāto piemīt stingra apņemšanās veidot jaunu dzīvi. 38% aptaujāto ir nepieciešamība pēc sociāliem-rehabilitācijas centriem.

Att. 54

1/5 aptaujāto uzskata sevi par garīgi izglītotiem cilvēkiem (skat. tab. 6.4.3.8. pielikumā). Viņu vidū 59% ir nepieciešama garīgā palīdzība, bet 36% - psiholoģiska rakstura palīdzība.

Att. 55

Ļoti liels skaits ticīgo – 82% norāda, ka viņiem bieži ir vērojams pārāk liels nervu sasprindzinājums. Savukārt 68% aptaujāto piemīt spēcīga apņemšanās veidot jaunu dzīvi, bet tikai viens cilvēks izrāda nepārliecinātību uzsākt jaunu dzīvi. 64% aptaujāto ir gatavi strādāt 8 stundu garu darba dienu. 1/3 dotās grupas ir alkohola vai narkotiku atkarībā. Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto izsaka vajadzību uzturēties sociālā-rehabilitācijas centrā.

Aplūkosim apkopotos rezultātus tai grupai, kura izteicās, ka risinās savas problēmas bez sociālo- rehabilitācijas centru palīdzības. Kopumā grupu veido 6 cilvēki (skat. tab. 6.4.3.9. pielikumā). Nepieciešamā palīdzība: 5 aptaujātie vēlas saņemt konsultācijas sociālos jautājumos, 5 indivīdiem ir nepieciešama palīdzība, lai iekārtotos darbā, 4 aptaujātie vēlas apgūt kādu no profesijām.

Att. 56

5 aptaujātajiem ir stingra apņemšanās veidot jaunu dzīvi. 4 no aptaujātajiem uzskata, ka viņiem ir stipra nervu sistēma. Visi uzskata, ka viņiem nav vai ir nelielas atkarības problēmas.

Analīzē tika aplūkotas dažādas ieslodzīto grupas, kurām ir dažādas sarežģītības pakāpes problēmas. Tādām grupām ir jānodrošina dažāds informatīvā, sociālā un psiholoģiskā darba līmenis.

3.5. Izpētītas mērķauditorijas analīzes apkopojums

Pētījumu rezultātu apkopošana, apskatīta iepriekšējās četrās nodaļās, rezultāti izanalizēti un apkopoti saskaņā ar 1.2. nodaļu.

Par esošo situāciju tajā skaitā no ieslodzījuma vietu atbrīvoto personu iespējas integrēties sabiedrība un ieiet darba tirgū tika iegūti viedokļi no valsts institūciju pārstāvjiem, uzņēmējiem un bijušiem un esošiem ieslodzītajiem. Kopskats uz situāciju ir, lūk, tāds: cilvēki iznākot no ieslodzījuma vietas ir maz informācijas par darba iespējām, daudziem nav noformēti dokumenti, kuriem nav tuvinieku ir diezgan neskaidrs par savu turpmāko dzīves vietu utt.. Šajā situācijā ir ļoti būtiska valsts institūciju – probācijas dienestu, valsts nodarbinātības dienesta un taml. atbalsts un palīdzība.

Nepietiekamas informācijas ir tāpēc, ka dēļ nepietiekamā finansējuma ieslodzījuma vietās nenotiek pietiekami daudz informatīvu pasākumi. Atrodoties ieslodzījuma vietā cilvēkam ir nepieciešams darbs un apmācības, kā arī sociālā un psiholoģiskā palīdzība. Nepietiekama arī ir informācija par sabiedrības dzīvi no dažādiem saktu punktiem tajā skaitā darba tirgu, apmešanās iespējām un citām iespējām. Bijušajiem ieslodzītajiem visnopietnākās grūtības sagādā dzīvojamās platības iegūšana. Kopumā, ir nepieciešama valsts programma par bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā.

Priekšrocība tagadējai situācijai ir tāda, ka pašreiz ir diez gan daudz piedāvājumu darba tirgū. Speciālo dienestu organizēšana, orientēta uz palīdzību un aizbildniecību bijušajiem ieslodzītiem. Svarīga priekšrocība ir sociālo-rehabilitācijas centru esamība priekš bijušajiem ieslodzītiem.

Esošā situācija darba tirgū ir pieminēta valsts institūciju pārstāvju un uzņēmēju aptaujās. Ir skaidrs, ka ir darbinieku trūkums daudzās sfērās, tas ir, kur nav vajadzīga kvalifikācija, tāpēc, ka bez kvalifikācijas personās bieži ir atkarība no alkohola un narkotikām, kā arī neuzticamība.

Sadarbības pieredze uzņēmējam ar bijušo ieslodzītiem kā darba ņēmējiem ir diez gan maza. Ir gan pozitīva, gan negatīva pieredze ar bijušo ieslodzīto pieņemšanu darbā.

Vajadzības, kas rodas cilvēkiem iznākot no cietuma tika apskatītas no trīs respondentu grupu viedokļiem: valsts institūcijas pārstāvji, ieslodzītie un bijušie ieslodzītie. Noteiktas un konkretizētas aktuālākās vajadzības: sociālās, darba, psiholoģiskās, atkarības, izglītības, dzīvojamās – materiālās, medicīnas u.c. Visgrūtāk risinās dzīvošanas, materiālās, psiholoģiskās un atkarības problēmas.

Visvieglāk ir atrisināma darba problēma, lai arī darbs visbiežāk ir eksistences dēļ un nesakrīt ar indivīda patiesām vēlmēm un spējām. Tā arī diez gan viegli iznākot no ieslodzījuma vietas ir nokārtot dokumentus un citas formalitātes u.t.l.

Par bijušo ieslodzīto personiskām īpašām vistiešākās un netiešās atbildes no visām respondentu grupām, bet vispārējs kopskats neizdevās. Kopējas ir dažas problēmas, bet pētījums parāda to, ka sadarbojoties ar bijušajiem ieslodzītajiem katram vajag individuālu pieeju.

Par nepieciešamību, lai sabiedrība pieņem bijušos ieslodzītos, runā visas respondentu grupas, bet vienlaicīgi sabiedrībā eksistē stereotipi par bijušo ieslodzīto personiskām īpašībām. Lielāk daļa sabiedrības uzskata, ka bijušie ieslodzītie ir atkarīgi no alkohola un narkotikām, šīs atkarības visbiežāk neatdzīst arī paši bijušie ieslodzītie. Turklāt reālajā pasaulē bieži vien paši bijušie ieslodzītie nenovērtē sev i objektīvi, tas ir, vērtējot savu personību un prasmes augstāk nekā ir patiesībā. No stereotipiem vis mazāk atbilst stereotips par to , ka bijušie ieslodzītie ir agresīvi un nekad nemainīsies. Kaut arī šeit ir jāuzsver tas, ka katrs bijušais ieslodzītais ir atsevišķs gadījums un pie katra jābūt individuāla pieeja.

Svarīgi noteikumi, lai pieņemtu darbā bijušo ieslodzīto uzņēmējam ir garantijas un rekomendācijas. Uzņēmējiem ir svarīgi, lai eksistētu valsts programmas bijušo ieslodzīto integrācijai.

Par sociālo – rehabilitācijas centru darbības vajadzību izsakās visas respondentu grupas. Tādi centri ir vajadzīgi, lai bijušiem palīdzētu kas risināt aktuālās problēmas, tā ir arī iespēja izmainīt savu personību, iemācīties kādu profesiju un iemācīties veiksmīgāk integrēties sabiedrībā. Tādu centru darbība ir jāattīsta, lai tajos sevišķi spēcīgas būtu sociālās un psiholoģiskās programmas.

Ierosinājumi, kurus sniedza valsts institūciju pārstāvji, uzņēmēji un no ieslodzījuma atbrīvotās personas, skar visas bijušo ieslodzīto vajadzības. Šie ierosināju aizskar visas sfēras sākot no likumdošanas līdz psihiskam stāvoklim. Darbs pie ierosinājumiem un viņu ieviešana ir rūpīgs darbs, kas skar valsts institūciju, sabiedriskās un privātās organizācijas.

Tālāk seko secinājumi un ierosinājumi, kas ir izveidoti pamatojoties uz pētījumu datu analīzi, par pozitīvu bijušo ieslodzīto problēmu risināšanu.

4. Noslēguma daļa 4.2.Slēdzieni

Rezumējot izpētes gaitā iegūtos rezultātus, tika izdarīti secinājumi, kuri ir izklāstīti saskaņā ar

1.2. nodaļā noteiktajiem izpētes priekšmetiem.

Patreizējās situācijas raksturojums par atbrīvoto no ieslodzījuma integrāciju sabiedrībā un to darbā iekārtošanas iespējām . Tika izdarīti secinājumi:

• Uzdevums ir īpaši nozīmīgs un aktuāls sabiedrībai un dotajā brīdī ir grūti rast risinājumus dotajai problēmai;

• Likumdošanas sistēma ir novecojusi un nespējīga, lai rastu nepieciešamos risinājumus problēmai;

• Nav izstrādātas saistošas dotā jautājuma valsts programmas;

• Nepietiekama finansiālā bāze integrācijas problēmas risināšanai;

• Ir izveidotas valsts organizācijas, kas nodarbojas ar konkrētās problēmas risināšanu;

• Bijušo ieslodzīto pašreizējā integrācijas situācija darba tirgū ir uzlabojusies;

• Sabiedrībā valdošo aizspriedumu dēļ, bijušie ieslodzītie tiek uzskatīti kā diskriminējoša grupa darba tirgū;

• Ļoti aktuāla ir bijušo ieslodzīto apmācības un profesionālās izglītošanas sistēma, tomēr tā nav pilnībā izstrādātā un faktiski nedarbojas;

• No ieslodzījuma atbrīvotajiem indivīdiem trūkst informācijas par sabiedrības attīstību un darba tirgus situāciju, un turklāt nav visu nepieciešamo darbā iekārtošanai dokumentu un nav zināma turpmākā dzīvesvieta;

• Problēmas risināšanā ir dažādi subjektīvi sarežģījumi, proti, bijušo ieslodzīto personības īpatnības.

Konkrētās problēmas trūkumi un pozitīvie aspekti pašreizējā situācijā. Tika izdarīti secinājumi par pašreizējās situācijas pozitīvajiem aspektiem:

• Uz doto brīdi darba tirgū ir pieejams pietiekams darba piedāvājumu apjoms;

• Šobrīd ir pietiekami daudz organizāciju, kas nodarbojas ar dotās problēmas risināšanu un sniedz nepieciešamo palīdzību no ieslodzījuma atbrīvotajiem indivīdiem;

• No ieslodzījuma atbrīvotajiem indivīdiem ir iespējams uzturēties izveidotajos sociālajos-rehabilitācijas centros;

• Bijušajiem ieslodzītiem ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu;

• Veicinot darbā iekārtošanās procesu, tiek organizēti dažādi profesionālās un valodu apmācības kursi;

• Ieslodzījumā strādājošiem indivīdiem ir iespējas iekrāt daļu naudas, kas kalpotu kā sākotnējais finansiālais balsts, uzsākot dzīvi ārpus ieslodzījuma;

Tika izdarīti secinājumi par pašreizējās situācijas negatīvajiem aspektiem jeb trūkumiem:

• Esošie likumi attiecībā uz bijušo ieslodzīto tiesībām faktiski nedarbojas jeb ir nederīgi;

• No ieslodzījuma atbrīvotajos indivīdos ir vērojama stipra atpalicība no dzīves visām sfērām;

• No ieslodzījuma atbrīvotajiem indivīdiem ir diezgan grūti atrast sev pastāvīgu dzīvesvietu un šis process parasti ir laikietilpīgs;

• Bijušajiem ieslodzītajiem pastāv neizdevīgu konkurējošu iespēju problēma darba tirgū;

• Nereti bijušie ieslodzītie akceptē nelegāla darba iespējas;

• Pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma pastāv jūtami skarba materiālā problēma;

• Nepastāv valsts izglītības programmas un vienotas apmācības sistēmas, kas paredzēta tieši notiesātajiem indivīdiem;

• Bijušajiem ieslodzītajiem ir daudzas psiholoģiska rakstura problēmas un tādēļ jo īpaši ir nepieciešami psihologa pakalpojumi;

• Nav izstrādāta valsts programma, kas atbrīvotu indivīdus no atkarības;

• Ieslodzījuma vietās netiek pietiekami strādāts ar ieslodzītajiem, jo šādām aktivitātēm trūkst finansējuma;

• Ieslodzījuma vietās indivīdi netiek nodarbināti un nav iesaistīti apmācībās;

• Ieslodzījuma vietās ir nepietiekams psiholoģiskās un sociālās palīdzības nodrošinājums;

• Nepietiekams informācijas nodrošinājums notiesātajiem par sabiedriskās dzīves sfērām, tai skaitā arī par darba tirgu, dzīvesvietu un citām iespējām.

Darba tirgus pašreizējā situācija. Tika izdarīti secinājumi:

• Bezdarbs nav liels;

• Ir neliels darbinieku deficīts;

• Ir pietiekams darba piedāvājumu apjoms darba tirgū;

• Trūkst nekvalificētā darbaspēka;

• Nekvalificētā darbaspēka atlases problēma ir atkarība no alkohola un narkotikām, pastāv uzticamības risks.

Darba devēju prasības, izvēloties darbiniekus, kuriem ir noteiktas kvalitātes. Secinājumi:

• Visaugstāk novērtētās darbam nepieciešamās kvalitātes:

1. Disciplinētība,

2. Uzticēšanās saviem darbiniekiem,

3. Labas iemaņas specialitātē.

• Viszemāk novērtēta darbam nepieciešamā kvalitāte ir darbinieka izglītība.

Darba devēju sadarbības pieredze ar no ieslodzījuma atbrīvotajiem indivīdiem. Secinājumi:

• Vairākumam darba devēju nav tādas pieredzes;

• Sadarbības pieredze ar bijušajiem ieslodzītajiem ir gan pozitīva, gan negatīva;

• Pozitīva pieredze ir divreiz lielāka par negatīvo pieredzi.

Aktuālās bijušo ieslodzīto vajadzības jeb prasības. Secinājumi:

• Kļūt par pilnvērtīgu personību;

• Mazināt atpalicību no dzīves;

• Dokumentu legalizācija un noformēšana;

• Iekārtošanās darbā;

• Nodrošināt naudas līdzekļus izdzīvošanai pirmajam mēnesim;

• Uzsākt mācības jeb apmācību, iegūstot profesiju;

• Pilnveidot saskarsmes iemaņas;

• Uzlabot ārējo izskatu;

• Atbrīvoties no atkarības;

• Medicīniskā apskate;

• Personības pilnveidošana;

• Garīgi morālās pārkārtošanās plānā, radīt izmaiņas savā personībā;

• Panākt sabiedrībā bijušo ieslodzīto atzīšanu;

• Izveidot īpašu morālā atbalsta sistēmu;

• Jaunu sociālo kontaktu dibināšana, kā arī bijušo sociālo kontaktu atjaunošana.

No ieslodzījuma atbrīvoto indivīdu problēmu risinājumi. Viegli risināmo problēmu secinājumi, proti, bijušie ieslodzītie patstāvīgi:

• Atrod darbu;

• Atrod dzīvesvietu;

• Cenšas iegūt nepieciešamos materiālos pabalstus;

• Noformē dokumentus un risina citas formalitātes.

Izdarīti sekojoši secinājumi par grūtāk risināmajiem jautājumiem un tieši, bijušie ieslodzītie nerisina sekojošus jautājumus:

• Pārvarēt esošo likumu neefektivitāti, kas saistīti ar bijušo ieslodzīto tiesībām;

• Sava dzīvesveida, psiholoģijas un mērķu maiņa;

• Veiksmīga līdzdarbošanās visos sabiedrības līmeņos;

• Jaunu kontaktu nodibināšana

• Zināšanu iegūšana par sociālo kontaktu uzturēšanu

• Veiksmīga konkurence ar vienaudžiem

• Psiholoģiskās problēmas

• Atkarības problēmas

Bijušo ieslodzīto un ieslodzījumā esošo indivīdu personības īpatnības, kā arī viņu motivācija un panākumi. Tika izdarīti secinājumi, ka bijušie ieslodzītie:

• Vairākumam ir vēlme pilnvērtīgi reintegrēties sabiedrībā;

• Ir diezgan spēcīgi atpalikuši no mūsdienīgās dzīves;

• Ir neliela motivācija strādāt;

• Daudzi nav gatavi strādāt pilnu darbadienu, jo ir zaudējuši darbaspējas;

• Nav pietiekami atbildīgi;

• Ne vienmēr ir savām prasībām atbilstošas spējas jeb iemaņas;

• Nav pilnvērtīgas profesionālās iemaņas;

• Finansiālo problēmu dēļ apmācību un izglītošanos atstāj otrajā plānā;

• Ir problēmas nodibināt jaunus kontaktus;

• Ir atkarība no alkohola un narkotikām, un galvenokārt neizprot savas problēmas;

• Agresīvā veidā risina problēmas;

• Ir diezgan vāji finanšu plānošanā;

• Nereti zaudē visus savus radiniekus, paliekot vieni un nesaņemot nekādu atbalstu;

• Ir daudz ilūziju par dzīvi;

• Ir bezatbildīgi un slinki;

• Jaunas dzīves uzsākšanai ir cilvēciski mērķi;

• Pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma ir vērojama vienlīdzīga materiālā un morālā attīstība.

Sabiedrībā valdošie stereotipi – to pamatotība un ticamība.

Tika izdarīti secinājumi par esošajiem stereotipiem:

• viņi ir agresīvi un ir noziedznieki;

• no viņiem var sagaidīt visļaunāko, sadarbība ir nedroša, jebkurā mirklī var notikt visļaunākais;

• viņi nespēj pilnvērtīgi ieiet sabiedrībā, grūti iekļaujas darba kolektīvā;

• viņi nespēj mainīties;

• viņi visi ir vienādi;

• uz viņiem nevar paļauties;

• viņi nav radīti darbam, ir bezatbildīgi;

• viņi ir atpalikuši;

• no viņiem vajag izvairīties, to ielaišana savas sabiedrības aprindās ir apkaunojoša, viņi saistās ar vissliktāko, viņi ir inficēti;

• par viņiem labāk neko nezināt, viņiem nav ko mūsu dzīvē darīt;

• viņi paši ir vainīgi, ka dzīvē tā ir noticis, lai meklē ceļu paši;

• viņus vajag nodrošināt ar dzīvesvietu un darbu, pārējais atrisināsies pats no sevis;

• viņiem ir atkarība no alkohola un narkotikām.

Tika izdarīti secinājumi par nepareiziem stereotipiem:

• viņi visi ir vienādi;

• viņi nemāk dzīvot normālu dzīvi un strādāt;

• viņi ir agresīvi;

• viņus nav iespējams mainīt;

• viņi ir slinki;

• viņiem ir zems attīstības līmenis;

Katrs liktenis ir īpašs, tādēļ konkrētajai indivīdu grupai ir piemērojama individuāla pieeja. Tika izdarīti secinājumi par pareiziem stereotipiem:

• viņu atbildība ir nepietiekama;

• viņiem ir atkarība no alkohola un narkotikām, bet galvenokārt viņi neizprot savas problēmas.

Nosacījumi, pieņemot darbā bijušos ieslodzītos. Tika izdarīti secinājumi:

• trešā daļa darba devēju ir gatavi pieņemt darbā bijušos ieslodzītos;

• darbinieku deficīts palielina darbā pieņemšanas gatavību;

• nodokļu atvieglojumi darba devējam;

• valsts subsidētās darba vietas;

• ja eksistē valsts integrācijas programmas;

• nodarbināt, realizējot rehabilitācijas programmu;

• vispiemērotākā darba vieta, kur kolektīvu vairākumā pārstāv vīrieši, kuriem ir vidējā izglītība;

• ja viņiem nav alkohola un narkotiku atkarība;

• ja ir labs speciālists un vērtīgs darbinieks;

• ja ir atbildīgs cilvēks;

• ja cilvēkam ir motivācija;

• ar pietiekamu pārbaudes laika nosacījumu;

• ar nosacījumu, saņemot papildu garantijas un rekomendācijas;

• pēc kāda uzticama cilvēka ieteikuma un atbildības.

Sociālo-rehabilitācijas centru darbība. Tika izdarīti secinājumi:

• sociālajā-rehabilitācijas centrā bijušajam ieslodzītajam ir iespējams iegūt daudzpusīgu palīdzību, lai apmierinātu nepieciešamākās vajadzības;

• centrā palīdz risināt aktuālo problēmu, kā arī iespējams veikt ļoti dziļas un ilglaicīgas izmaiņas bijušā ieslodzītā personībā;

• centrs nodrošina profesionālo apmācību un veicina sekmīgāku integrēšanos sabiedrībā;

• ir pieejami psihologa pakalpojumi;

• uzturēšanās centrā attur bijušos ieslodzītos no recidīviem;

• uzturēšanās laikā iespējams pakāpeniski adaptēties jaunajā dzīvē;

• ir saņemtas vairākas labas atsauksmes par īstenotās programmas labumu, kas gūts, uzturoties sociālajā-rehabilitācijas centrā;

• praktiski visi darba devēji ir gatavi pieņemt darbā bijušos ieslodzītos, kas ir izgājuši rehabilitācijas programmu;

• rehabilitācijas programmas apguve ievērojami palielina sabiedrības uzticēšanos bijušajos ieslodzītajos;

• tāda veida centros nepastāv vienotas, noteiktas kompleksas programmas;

• sociālajos-rehabilitācijas centros reizēm ir brīvas vietas, jo izvēle tajos uzturēties ir bijušā ieslodzītā, nevis valsts ziņā;

• ir nepieciešamība attīstīt sociālo-rehabilitācijas centru tīklu.

4.2.Priekšlikumi

Izteiktie priekšlikumi ir gan valstiska mēroga, proti, kas skar likumdošanu, valsts politiku dotās problēmas risināšanā par bijušo ieslodzīto integrēšanu sabiedrībā, valsts finansējuma piešķiršanu, kā arī tie ir personiska rakstura, kas galvenokārt saistīti ar bijušo ieslodzīto nepieciešamāko vajadzību apmierināšanu. Priekšlikumiem, kas iesniegti institūcijās, kuras pieņem valstiskus lēmumus, būs nepieciešama turpmāka izstrāde un to ieviešana

1. Nepieciešama valsts programma bijušo ieslodzīto integrēšanai sabiedrībā, kurā tiks risinātas bijušo ieslodzīto aktuālās problēmas. Programmā jāparedz dzīvesvietas jautājums, materiālā palīdzība, veicamās procedūras darbā iekārtošanai, medicīniskā un psihologa palīdzība, kā arī citi rehabilitācijas jautājumi. Programmā ir jāiekļauj visi reintegrācijas etapi, sākot no notiesāšanas vai apcietināšanas brīža.

2. Dotās programmas atbalstam ir nepieciešama sakārtota likumdošanas sistēma. Tās galvenais uzdevums ir paaugstināt sabiedrības drošību un samazināt prettiesiskas rīcības cēloņus. Likumdošanas sistēmā jāiekļauj tiesāšanas nosacījumi, soda izpildes procesa nosacījumi, notiesātā tiesības un pienākumi, notiesāto personu rehabilitācijas procedūra, privāto un valsts organizāciju darba devēju intereses, kas ir iesaistīti bijušo ieslodzīto integrācijas procesā.

3. Ir jāizstrādā bijušo ieslodzīto integrācijas procesa finansēšanas sistēma, kā arī noteikta kontroles un pārskatu sistēma pār visiem finansēšanas kanāliem.

4. Sociālo-rehabilitācijas centru tīklam ir jāpaplašinās. Tie ir jāaizpilda saskaņā ar valsts programmu, kas attiecas uz bijušo ieslodzīto integrēšanu sabiedrībā.

5. Lai realizētu valsts programmas bijušo ieslodzīto integrēšanai sabiedrībā ir nepieciešama sistemātiska darbinieku jeb darbaspēka sagatavošana. Šos pienākumus veic organizatori, juristi, psihologi, sociālie darbinieki, garīgie skolotāji.

6. Lai nodrošinātu sociālo-rehabilitācijas centru darbību, ir nepieciešams izstrādāt efektīvas programmas dažādās jomās, kas paredzētas darbā ar bijušajiem ieslodzītajiem – psiholoģija, atkarība, sociālo iemaņu apguve, profesijas iegūšana u.c.

7. Lai paplašinātu programmas bijušo ieslodzīto integrēšanai sabiedrībā darbu ir nepieciešams piesaistīt valsts, privātās, sabiedriskās un reliģiozās organizācijas, tādējādi palīdzot bijušajiem ieslodzītajiem atgūt sociālās, ekonomiskās, kultūras un garīgās saites, kā arī iespējas atgūt pozitīvu skatījumu dzīvē.

8. Rehabilitācijas darbam ir jāpamatojas uz vienošanos jeb līgumu par savstarpējām saistībām starp notiesātajiem un attiecīgajiem dienestiem, kas risinās rehabilitācijas problēmas. Līgumā ir jānorāda konkrēti laika termini un mērķi.

9. Sociālā-rehabilitācijas centra darba organizēšanā ir jāparedz individuāla un efektīva pieeja, lai darba rezultāti būtu pietiekoši nopietni un akceptējami. Centrā vajadzētu uzturēties ne vairāk kā 10-12 cilvēkiem, jo tikai tādā veidā pastāv iespēja individuālas pieejas īstenošanai. Optimālais uzturēšanās laiks centrā ilgst apmēram vienu gadu, kas savukārt nodrošinātu kompleksu un diezgan individuālu pieeju. Sociālā-rehabilitācijas centra iekšienē ir jāpastāv savstarpējās atbildības sistēmai.

10. Valsts mērogā ir jārisina bijušo ieslodzīto dzīvesvietas problēma. Jānodrošina dzīvesvieta ar dažāda veida dzīvošanas apstākļiem – sociālās mājas, kopmītnes, dzīvesvieta sociālā-rehabilitācijas centrā, kaut uz vienu mēnesi līdz pirmās algas saņemšanai u.c.

11. Jābūt programmai vai sistēmai, pēc kuras vadoties, bijušie ieslodzītie tiek iekārtoti darbā. Pieejamā un saprotamā formā ir jāsniedz informācija par konkrētiem darbavietu piedāvājumiem. Turklāt ir jānodrošina valsts subsidētās darbavietas.

12. Jāizstrādā sistēma, pēc kuras vadoties, darba devēji būtu ieinteresēti atvērt valsts

subsidētās darbavietas vai pieņemt darbā bijušos ieslodzītos (nodokļu un citi atvieglojumi).

13. Bijušiem ieslodzītajiem ir jāpiešķir pabalsts, kas būtu nepieciešams izdzīvošanai pirmajā mēnesī pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma. Pabalsts var izpausties ne tiešā naudas nozīmē, bet gan nodrošinot bijušajiem ieslodzītajiem kā sociālos, tā arī ārsta un psihologa pakalpojumus u.c.

14. Jābūt valsts izglītības programmai, kurā jāatrunā ieslodzīto un bijušo ieslodzīto izglītošanās iespēja, turpmāka izglītošanās, pārkvalifikācijas iespējas, kā arī jaunas profesijas iegūšana. Jāapsver visas iespējamās izglītošanās formas – dienas, neklātienes, vakara, kurā ir ieskaišu sistēma pa moduļiem.

15. Profesijas iegūšanai vai kvalifikācijas celšanai esošajā profesijā ir jāpamatojas uz reālu iemaņu apgūšanu, lai sertifikāta iegūšana norādītu uz formālām tiesībām un reālu profesijas pārvaldīšanu.

16. Balstoties uz privāto un sabiedrisko organizāciju atbalstu ir jāorganizē klubi, kuros uzturoties, bijušie ieslodzītie varētu nodibināt jaunus lietišķus un personiskus kontaktus, kas savukārt nodrošinātu jaunas sabiedrības daļas veidošanos un radītu reālas izmaiņas indivīda dzīves vidē un dzīvesveidā.

17. Jānodrošina ieslodzītie un bijušie ieslodzītie ar informācijas dienestu, kas sniegtu nepieciešamo un daudzpusīgu informāciju par visām mūsdienīgās dzīves jomām. Jābūt pieejamai arī informācijai par noteikumiem un sistēmu dokumentu noformēšanai, dzīvesvietas deklarēšanai un citu formalitāšu kārtošanai, kā arī darba piedāvājumiem, dzīvokļu sludinājumiem un citām iespējām un pakalpojumiem.

18. Integrēšanas programmā jāietver sociāli-psiholoģiskās nodarbības, kurās jāparedz dziļas personības izmaiņas, domāšanas veids, morālā uztvere, vērtības, un jāapgūst pieklājīgas uzvedības normas. Nepieciešams izstrādāt un īstenot būtiskas metodes, kas veidotu vienotu kompleksu sociāli-psiholoģisko programmu.

19. Nepieciešams izveidot tīklu, kas sniegtu psiholoģiskos pakalpojumus bijušajiem ieslodzītajiem plānveida un anonīmā formā. Šādus pakalpojumus daļēji vajadzētu dotēt valstij.

20. Nepieciešams izveidot valsts programmu no atkarības atbrīvošanās. Zināma vieta šajā programmā ir jāatvēl arī bijušajiem ieslodzītajiem. Piemērojamās metodes ir jārealizē pilnībā.

21. Jābūt valsts veselības programmai. Zināma vieta šajā programmā ir jāatvēl arī bijušajiem ieslodzītajiem. Medicīniskiem pakalpojumiem ir jābūt pieejamākiem priekš bijušajiem ieslodzītajiem. Jābūt plānveidīgai sistēmai piesakoties, pie ģimenes ārsta.

22. Nepieciešams izveidot higiēnas punktu jeb stacionāru, kurā iespējams kaut vienu reizi pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma pilnībā savest kārtībā savu ārējo izskatu.

23. Jāpievērš uzmanība veselīga dzīvesveida propagandai, izmantojot masu komunikācijas līdzekļus. Jānodrošina aptiekās bezmaksas un lētu higiēnas un pirmās palīdzības līdzekļu pieejamība, u.c. Propagandai jānorisinās gan ieslodzījuma vietās, gan sociālos- rehabilitācijas centros.

24. Nepieciešams apspriest jautājumu par noziegumu izskaušanu. Viens no tādiem veidiem varētu būt programmas par darbu starp nozieguma upuriem un noziedzniekiem izveide. Mērķis – panākt noziedznieka vainas atzīšanu nozieguma upura priekšā.

25. Ieslodzījuma vietās ir jāmaina darba taktika. Pirmkārt ir nepieciešama pozitīva aktivitāte. Ieslodzījuma vietās ir jānodrošina ieslodzītajiem darbs. Šāda veida uzņēmumu ieslodzījuma vietās var veidot gan sadarbībā ar valsti, gan ar privātuzņēmējiem.

26. Ieslodzījuma vietās ir jānodrošina pienācīga līmeņa apmācība, kā vispārīga izglītošana, tā arī specialitātes apgūšana. Ieslodzījuma vietās ir nepieciešams paplašināt bibliotēkas fondu.

27. Ieslodzījuma vietās ir jānodrošina arī citas sociālās aktivitātes, proti, nodarbošanās ar daiļradi, sportu, veselību, higiēnu un tml.

28. Ieslodzījuma vietās ir jānodrošina nepieciešamās informācijas pieejamība par visām sabiedriskās dzīves jomām. Turklāt jāziņo arī par darba vakancēm, pieejamiem mājokļiem jeb dzīvesvietām, valsts iestādēm un dokumentu sagatavošanu u.c. Elementārāko dokumentu noformēšanas procedūrai ir jābūt maksimāli vienkāršotai.

29. Ieslodzījuma vietās ir jāpievērš lielāka uzmanība psiholoģiskajam darbam, ņemot vērā psihologu skaitu un to darbības virzienus. Jāpalielina individuālā darba pieeja.

30. Integrācijas procesam sabiedrībā ir jāuzsāk ieslodzījuma vietā, kā minimums pusgadu pirms atbrīvošanās no ieslodzījuma, bet vislabākajā gadījumā, sākot jau ar pirmo dienu ieslodzījumā.

31. Jāpastāv savstarpējās sadarbības sistēmai Cietums – Ražošanas firma – Sociālais- rehabilitācijas centrs. Pēc noteiktas programmas ieslodzītais iegūst profesionālo orientāciju, apgūst specialitāti, strādā un tālāk iziet sociālo rehabilitācijas procesu un ieiet sabiedrībā.

32. Ir jābūt pieejamai vispārējai informācijai par baznīcām, kā arī jānodrošina tikšanās iespēja ar garīgajiem audzinātājiem.

33. Jāizveido informācijas sistēma bijušajiem ieslodzītajiem un sabiedrībai kopumā par konkrēto problēmu un iespējamiem risinājumiem. Problēmas būtības atklāšanai ir jāuzņem valsts apmaksātas filmas, jāizveido īpašas programmas un dažādi informatīvie raksti.

5.Literaturas saraksts

1. Xxxxxxxxx X., Xxxxxxx X., Čuple S. Resocializācijas darbs ar ieslodzītajiem cietuma apstākļos.

– Rīga: SDSPA “Attīstība”, 1998.

2. Xxxxxxxxx X., Xxxxxxx X., Xxxxxx X., Xxxxxxxxxx X., Xxxxx V. Cilvēktiesību pārkāpumi pret personām, kuras atgriezušās no ieslodzījuma vietām un viņu sociālās problēmas. – Rīga: SDSPA “Attīstība”, 2004.

Document Metadata

Table of Contents

Eiropas Sociālais fonds

Document Metadata